Kad likums top

Par jaunā Komerclikuma tapšanu un būtību

Dipl. iur. Aigars Strupišs, Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs pāris reizes minējāt vārdu "Komercreģistrs". Varbūt sīkāk par tā nozīmi Komerclikuma sakarā un saistībā ar Uzņēmumu reģistru.

— Tātad līdz šim stāstīju par projekta pirmo daļu. Otrā daļa ir "Komercreģistrs". Tajā arī noteikts šī reģistra publiskums un ierakstu saistošais spēks. Faktiski mainās konceptuālā nostāja. Līdz šim ar Uzņēmumu reģistru saprot institūciju, kas reģistrē uzņēmumus. Jaunajā izpratnē — tā ir datu bāze, ziņu kopums. Kā zināms, bez Komercreģistra vēl pastāv Ķīlu reģistrs, var tikt izveidots maksātnespējīgo reģistrs u.tml. Domāju, ka Uzņēmumu reģistra nosaukums mainīsies, jo arī pašlaik tā darbība ir kļuvusi plašāka un īsti neatbilst savam vārdam. Tam, ka faktiski reģistrs ir informācija, nevis institūcija, piekrīt un šo pieeju atbalsta arī Uzņēmumu reģistra vadītāji.

Runājot par Komercreģistru, šajā daļā ir noteiktas komersantu un reģistra darbības — procedūra, kā iesniedzami dokumenti, kā pieņemami un pārsūdzami lēmumi, bet nav teikts, kā organizējams reģistra iekšējais darbs. Šai ziņā acīmredzot būs vajadzīgs atsevišķs likums, jo komersantu neinteresē, kas ieceļ galveno valsts notāru un citus darbiniekus, kāda ir reģistra darbības nodrošināšanas kārtība u.tml.

Projekta trešā daļa ir veltīta komersantiem, to veidiem. Kā pirmais ir individuālais komersants. Tā var būt fiziska persona, kas reģistrējas Komercreģistrā. Faktiski individuālais komersants aizstāj līdzšinējās formas — individuālais uzņēmējs, individuālais darbs, zemnieku un zvejnieku saimniecība. Nezin kāpēc daudzi uzskata, ka juridiska persona ir kas labāks par fizisko personu. Reāli zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks arī tagad taču atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu. Ja ir vairāki īpašnieki, var dibināt līgumsabiedrību (personālsabiedrību). Komersants ir fiziska persona. Pēc jaunā projekta paliek akciju sabiedrība, bet paju sabiedrībām jāpārorganizējas vai nu par akciju sabiedrībām vai SIA, vai kooperatīviem. Individuālā komercdarbība atvieglo fizisko personu darbību, atceļ daudzas formalitātes, kas saistās ar juridisko personu.

Juridisko personu veidot ir nepieciešams, lai nodalītu atbildību. Pašreizējā situācijā rodas paradokss, kas kaitē kreditoru aizsardzībai. Bet tieši kreditoru aizsardzība ir viens no uzņēmējdarbības pamatpostulātiem. Tagad ir gadījumi, kad viena fiziska persona nodibina vairākus individuālus uzņēmumus ar dažādiem nosaukumiem, tādējādi radot iespēju maldināt trešās personas. Jaunais likums sakārtos šo atbildību.

Otrs veids ir personālsabiedrības, ko līdz šim saprot ar jēdzienu "līgumsabiedrība". Tās var veidot divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kur vismaz viens dalībnieks atbild pilnā mērā par visām sabiedrības saistībām. Pašlaik likums par individuālo uzņēmumu, zvejnieku, zemnieku saimniecību min tādu veidu kā ģimenes uzņēmums. Patiesībā pēc būtības tā ir līgumsabiedrība jeb personālsabiedrība. Līdzšinējam ģimenes uzņēmumam būs jāreorganizējas par SIA vai personālsabiedrību.

Cita lieta ir SIA un akciju sabiedrība. Tām jau ir juridiskas personas statuss. Kapitālsabiedrības tiek dibinātas, lai norobežotu atbildību. Respektīvi — dibinātājs neatbild par sabiedrības saistībām, tikai iegulda savu naudu vai mantu. Lai nodibinātu SIA, īpašas izmaiņas nav — jāiemaksā tie paši 2000 lati, kā līdz šim, vienīgi projekts paredz izmaiņas apmaksas kārtībā. Līdz šim dibinot SIA, sākumā bija jāiemaksā 50 procenti no minētās summas un pārējo — gada laikā. Tagad šī summa būs jāsamaksā uzreiz — līdz dibināšanai. Tāda kārtība kalpo arī kreditoru aizsardzībai.

Izmaiņas ir attiecībā par mantisko ieguldījumu. Tagad projektā ir skaidri noteikts, ka pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisko ieguldījumu. Par to var kalpot ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas atbilst komercsabiedrības veidiem, darbības virzieniem, ko var novērtēt naudas izteiksmē un uz ko var vērst piedziņu. Turklāt šo mantu novērtē nevis paši dalībnieki, bet neatkarīgs eksperts, ar ko slēdz līgumu. Izņēmums ir, ja SIA mantiskais ieguldījums nepārsniedz 2000 latu vai arī 50 procentu no pamatkapitāla, tad nav nepieciešams neatkarīgā eksperta slēdziens, bet novērtējumu var veikt dalībnieki. Bet akciju sabiedrībā jebkurā gadījumā mantisko ieguldījumu jāvērtē neatkarīgajam ekspertam. Likums nosaka — ja kreditoriem vai sabiedrībai rodas zaudējums nepareiza vērtējuma rezultātā, persona, kas veikusi vērtējumu, pilnā mērā atbild par šiem zaudējumiem.

— Kādas izmaiņas vēl paredzētas, dibinot akciju sabiedrību?

— Diezgan lielas. Vispirms jau nav jēdziena "slēgtā" vai "publiskā akciju sabiedrība". Tagad ir runa tikai par slēgto vai publisko akciju emisiju. Jo pēc savas dabas akciju sabiedrība ir publiska. Arī ES direktīvas dala tās divos — privātās (mūsu izpratnē SIA) un publiskās (akciju sabiedrība). Akciju sabiedrības daļas ir pārdodamas publiski, tās var palaist plašā akcionāru lokā.

Pilnīgi jauna — 4.daļa — Komerclikuma projektā ir par reorganizāciju. Līdz šim to regulēja viens pants likumā "Par uzņēmējdarbību", kas ir absolūti nepietiekami. Šai sakarā arī rodas problēmas, kad sadala, apvieno, reorganizē uzņēmumu, kā tiek brīdināti kreditori. 5. daļa veltīta koncerniem un balstīta uz Vācijas likumdošanu, kā arī Eiropas Savienības 9. direktīvas rekomendācijām.

Un beidzot — Komercdarījumi — ir tā daļa, kas ir visvairāk saglabājusies no iepriekšējā projekta. Tikai saskaņota ar divām ANO konvencijām: Vīnes konvenciju par starptautisko preču pirkumu un pārdevumu līgumu un Romas konvenciju par likumu piemērošanu. Tā kā Latvija ir pievienojusies šīm konvencijām, projektā to vajadzēja ierakstīt. Pie šīs daļas galvenokārt strādāja profesors Kalvis Torgāns.

— Tātad, ko jūs teiktu kopsavilkumā par nule stāstīto?

— Galvenās izmaiņas šajā likumprojektā: pirmais — mainās uzņēmējdarbības formas, no līdzšinējām 12 paliek piecas. Tas vērš mūsu sistēmu vienkāršāku un padara saprotamu ārvalstu investoriem. Otrais — tiek sakārtoti atbildības jautājumi, trešais — individuālais uzņēmums, zemnieku, zvejnieku saimniecība, individuālais darbs pārtop par individuālo komersantu vai pēc izvēles — par SIA. Ceturtais — paju sabiedrībām, kas tika mākslīgi izveidotas, lai privatizētu kolhozus, jāpārtop par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrībām vai kooperatīviem. Piektais — ģimenes uzņēmumiem jāpārtop par līgumsabiedrībām, SIA vai akciju sabiedrībām, bet valsts, pašvaldību uzņēmumiem — par SIA vai akciju sabiedrībām. Tātad būs individuālais komersants, divi personālsabiedrības veidi un divi kapitālsabiedrības veidi. Līdz ar to notiek dažādas izmaiņas. Liels solis, kā jau minēju, būs atklātībā nododamās informācijas noteikšana un šīs informācijas juridiskās sekas, tās saistošais raksturs trešajām personām.

— Vai jums ir cerība, ka saspringtā darbā izstrādātais Komerclikuma projekts vēlreiz netiks mainīts un grozīts Ministru kabinetā un Saeimā?

— Šis ir ļoti jūtīgs dokuments. Ja kaut kas tiek mainīts vienā vietā, daudz kas var "nojukt", var sagraut visu sistēmu. Tāpēc jau rūpīgi strādāts, kā jau teicu, palīdzēja arī ārzemju eksperti, iepriekš uzklausīti vairāku mūsu ministriju speciālistu viedokļi. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Komerclikuma projekta apspriešanu Saeima varētu uzsākt tuvākajā laikā. Tas ir ļoti būtisks dokuments, kas gaida savu juridisko apstiprinājumu.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"