ATSAUCĒ IETVERT:
Par šīgada kūdras ieguvi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.1998., Nr. 235/236 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49409
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Vēstules
Par šīgada kūdras ieguvi
Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ kūdras nozares attīstība un pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta. Tā kā kūdras ieguves sezona ir īsa (no maija vidus līdz septembrim), tad jau pašreiz ir pamatots satraukums par katastrofālo situāciju kūdras ieguvē. Produkcijas šogad iegūts ne vairāk kā 10 procenti no iepriekšējo gadu apjoma, bet Latgales un Ziemeļvidzemes rajonu uzņēmumos — vēl mazāk.Kūdras ieguvi ietekmē nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra. Vislabvēlīgākajā mēnesī kūdras ieguvei — jūlijā — nokrišņu daudzums šogad divas līdz trīs reizes pārsniedza vidējo mēneša normu. Iepriekšējos gados kūdras ieguves sezonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 180 mm, bet tagad, piemēram, Stružānu kūdras fabrikā tas ir 403 mm un akciju sabiedrībā "Seda" — pat 405 mm. Ja iepriekšējos gados bija iespējami vidēji 22 kūdras ieguves cikli sezonā, tad šogad labākajā gadījumā — tikai 1–2 cikli. Līdz ar to ir apdraudēta kredītsaistību izpilde, nopietnas grūtības rada privatizācijas noteikumu izpilde, kas prasa darbinieku nodrošināšanu ar pilnu darba dienu un nedēļu, kā arī paredzētā darba profila saglabāšana.
Pašreizējie klimatiskie apstākļi un ekonomiskās prognozes liecina, ka šis kūdras ražotājiem būs lielu zaudējumu gads. Nelabvēlīgā situācija draud palielināt bezdarbu vairākos lauku rajonos, un līdz ar to tiks kavēta jau tā lēnā reģiona attīstība. Šogad sagaidāms kūdras realizācijas apjoma samazinājums par 3,5 miljoniem latu (pagājušā gadā kūdras realizācijas apjoms bija 4,3 miljoni latu).
Latvijas kūdras ražotāju asociācija aicina Latvijas valdību pierādīt, ka deklarētais atbalsts mazajam un vidējam uzņēmējam īstenojas konkrētos darbos.
Es uzskatu, ka valdībai ir jārod iespēja kūdras ražotājiem pagarināt uz gadu sociālā un ienākuma nodokļa samaksas termiņu un piešķirt 300 tūkstošus latu bezprocentu aizdevumu no Privatizācijas fonda līdzekļiem ar mērķi palīdzēt saglabāt līdz šim veiksmīgi strādājošos kūdras uzņēmumus, kas nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ cietuši lielus zaudējumus, kā arī kompensēt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, ko izmanto kūdras ieguvei.
Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks