Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 11. augusta noteikumi Nr. 300 "Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.1998., Nr. 235/236 (1296/1297) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49384

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 301

Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos Nr.338 "Koku izsniegšanas noteikumi"

Vēl šajā numurā

14.08.1998., Nr. 235/236 (1296/1297)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 300

Pieņemts: 11.08.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 11.august ā Noteikumi Nr. 300

Rīgā (prot. Nr. 44, 7.§)

Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. peldvieta - labiekārtota vieta atpūtas zonā, kas paredzēta peldēšanai;

1.2. peldsezona - peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka attiecīgi laika apstākļi un kurā ir gaidāms liels peldētāju skaits. Latvijā peldsezona ir no 1.maija līdz 30.septembrim;

1.3. pludmale - jūras, ezera vai upes krasta teritorija starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

2. Šie noteikumi nosaka vispārīgās peldvietu iekārtošanas un higiēnas prasības, kuras peldsezonā jāievēro visās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām" minētas kā peldvietu ūdeņi, kā arī šo noteikumu 1.pielikumā minētajās peldvietās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes atpūtas zonā.

3. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajās peldvietās obligāti jāievēro visas šo noteikumu prasības. Pārējās peldvietās var neievērot šo noteikumu 10., 13., 15., 16., 17. un 18.punktā minētās prasības.

4. Šie noteikumi neattiecas uz tādām ūdenstilpēm, ūdenstecēm un to krastu sektoriem, kas atpūtai (arī peldēšanai) tiek izmantoti neorganizēti un nekontrolēti.

5. Pašvaldība, ņemot vērā konkrētos apstākļus, var noteikt peldsezonas termiņu, kas atšķiras no šo noteikumu 1.2.apakšpunktā minētā termiņa. Šādos gadījumos attiecīgā informācija sniedzama vietējos preses izdevumos un citos sabiedrības informācijas līdzekļos, kā arī nodrošināma tās pieejamība peldvietā.

II. Prasības peldvietu izveidošanai, labiekārtošanai un izmantošanai

6. Par peldvietu iekārtošanu, ūdenstilpes un pludmales izmantošanas drošību, to uzturēšanu kārtībā un peldvietu higiēnas prasību ievērošanu ir atbildīga attiecīgās teritorijas pašvaldība vai, ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā, - attiecīgais zemes īpašnieks vai valdītājs.

7. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) peldvietu izveido un labiekārto, ievērojot aprobežojumus, kas noteikti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās.

8. Lai nodrošinātu peldvietu atbilstību šo noteikumu 7., 9., 10. un 11.punktā minētajām prasībām, zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) peldvietu projektus saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajām vides pārvaldēm, bet, lai nodrošinātu pel d vietu atbilstību šo noteikumu 12., 13. (par peldvietas peldēšanās sektora pamatni), 15., 16., 17., 18. un 20.punktā minētajām prasībām, attiecīgos peldvietu projektus saskaņo ar Labklājības ministrijas teritoriālajiem vides veselības centriem.

9. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) norāda konkrētās peldvietas atrašanās vietu, nosaka peldvietas robežas un tās izmantošanas nosacījumus un nodrošina attiecīgās informācijas pieejamību peldvietā. Peldvietu izvietojumu norāda attiecīgās pašvaldības teritoriālplānojumā.

10. Peldvietās, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, izveido šādus funkcionālos sektorus:

10.1. sauļošanās zonu (sauļošanās laukumi, sauljumi);

10.2. apkalpes zonu (ģērbtuves, tualetes, nomas punkti, kioski);

10.3. sporta zonu (dažādu sporta spēļu laukumi);

10.4. zaļo zonu;

10.5. bērnu sektoru ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem;

10.6. gājēju celiņus.

11. Lai nodrošinātu peldvietu ūdens kvalitāti un peldēšanās drošību, kā arī nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai, peldvietas izveido atbilstoši šādām prasībām:

11.1. ērta pieeja ūdenim, drošs ūdenstilpes pamata reljefs, nodrošinājums pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u.c.);

11.2. labvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms (bez atvariem, bez krasām ūdens līmeņa svārstībām, ar straumes ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 m/s);

11.3. peldvietas nedrīkst būt ostu, rūpniecības uzņēmumu un paaugstināta riska objektu teritorijās un to aizsargjoslās;

11.4. ja peldvieta ir ierīkota netekošā ūdenstilpē un tās platība nepārsniedz 10 km2, attiecīgajā ūdenstilpē nav pieļaujama kanalizācijas ūdeņu novadīšana un ūdensputnu audzēšana;

11.5. kanalizācijas ūdeņu novadīšana peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs var tikt atļauta saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām".

12. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (ūdensmotociklu, kuteru, kuģu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldību organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās.

13. Peldvietu norobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Peldvietas peldēšanās sektorā, kas paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam, pamatni izveido ar nelielu slīpumu un maksimālo dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm.

14. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) peldvietās nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī, ja nepieciešams, glābšanas pasākumus.

15. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldības) nodrošina peldvietu apgādi ar dzeramo ūdeni.

16. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) nodrošina peldvietas ar ģērbtuvēm, tualetēm un atkritumu konteineriem.

17. Ierīkojot peldvietās tualetes, paredz kanalizācijas sistēmu ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai vietējās attīrīšanas iekārtās vai izmanto pārvietojamās tualetes.

18. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) peldvietās nodrošina smilšu virskārtas irdināšanu, kā arī savlaicīgu atkritumu savākšanu un izvešanu ne retāk kā divas reizes nedēļā.

19. Peldvietās nav pieļaujama dzīvnieku uzturēšanās, ir aizliegts vest dzīvniekus pastaigā un peldināt.

20. Peldvietu ūdens kvalitātei jāatbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem ūdens kvalitātes rādītājiem.

III. Peldvietu sanitārā stāvokļa uzraudzība, novērtēšana un kontrole

21. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldība) pirms katras peldsezonas sākuma saņem Labklājības ministrijas teritoriālā vides veselības centra atzinumu par peldvietas atbilstību šo noteikumu 11., 12., 13., 15., 16., 17., 18. un 20.punktā minētajām prasībām.

22. Labklājības ministrijas teritoriālie vides veselības centri veic peldvietu ūdens kvalitātes valsts monitoringu peldvietās.

23. Peldvietu ūdens kvalitātes atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem ūdens kvalitātes rādītājiem Labklājības ministrijas teritoriālie vides veselības centri pārbauda:

23.1. katru gadu divas nedēļas pirms peldsezonas sākuma 30 cm dziļumā no ūdens virsmas peldvietā, kā arī ūdenstecēs 1 km attālumā no peldvietas pret straumi un netekošās ūdenstilpēs un jūrā 1 km attālumā uz abām pusēm no peldvietas;

23.2. peldsezonas laikā peldvietās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē un peldvietās ūdenstilpēs un ūdenstecēs 30 cm dziļumā no ūdens virsmas ne mazāk kā divos punktos katrā peldvietā.

24. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 23.punktā minētajām pārbaudēm, sedz no Labklājības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

25. Peldvietu ūdens kvalitāte uzskatāma par atbilstošu šo noteikumu 2.pielikumā minētajām vēlamajām prasībām un obligātajām prasībām, ja ūdens paraugi ņemti vienā un tajā pašā paraugu ņemšanas vietā un laika intervālā un ja:

25.1. obligātajām prasībām atbilst 95 % paraugu;

25.2. vēlamajām prasībām atbilst 90 % paraugu (kopējais koliformu un fekālo koliformu skaits var atbilst vēlamajām prasībām 80 % gadījumu).

26. Novērtējot peldvietas ūdens kvalitāti, netiek ņemta vērā parauga neatbilstība šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem rādītājiem, ja paraugs ņemts plūdu, citu dabas katastrofu vai ārkārtēju klimatisko apstākļu laikā.

27. Zemes īpašnieks vai valdītājs (arī pašvaldības) peldvietā nodrošina pieejamību informācijai par peldvietas ūdens kvalitāti, kā arī labi redzamā vietā attiecīgi norāda šādu informāciju: "peldēties atļauts", "peldēties nav ieteicams" vai "peldēties nav atļauts".

28. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

IV. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.septembri, bet prasības, kas minētas šo noteikumu 9., 10., 15., 16. un 17.punktā par peldvietu izveidošanu, labiekārtošanu un izmantošanu, - ar 1999.gada 1.maiju.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 

Labklājības ministrs V.Makarovs

1.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 11.augusta noteikumiem Nr. 300

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietas

1. Jūrmala

1.1. Asari

1.2. Bulduri

1.3. Dubulti

1.4. Dzintari

1.5. Jaunķemeri

1.6. Kauguri

1.7. Lielupe

1.8. Majori

1.9. Melluţi

1.10. Pumpuri

1.11. Vaivari

2. Liepāja

2.1. Dienvidrietumu pludmale

2.2. Pludmale pie stadiona

3. Limbaţu rajons

3.1. Ainaţi

3.2. Kempings "Melēķi"

3.3. Salacgrīva

3.4. Skulte (centrs)

3.5. Tūja (atpūtas vieta)

4. Rīga

4.1. Vakarbuļļi

4.2. Vecāķi

5. Rīgas rajons

5.1. Ārstniecības centrs "Inčupe"

5.2. Kalngale

5.3. Pabaţi

5.4. Saulkrasti (glābšanas stacijas

apkārtne)

5.5. Saulkrastu centrs

5.6. Zvejniekciems (33 km

no Rīgas)

6. Talsu rajons

6.1. Kolka

6.2. Mērsrags

6.3. Roja

6.4. Upesgrīva

7. Tukuma rajons

7.1. Abragciems

7.2. Klapkalnciems

7.3. Ķesterciems

7.4. Ragaciems

8. Ventspils un Ventspils rajons

8.1. Jūrkalnes pludmale

8.2. Pilsētas pludmale

8.3. Staldzenes pludmale

 

Labklājības ministrs V.Makarovs

2.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 11.augusta noteikumiem Nr. 300

Peldvietu ūdens kvalitātes rādītāji

Nr.

Kvalitātes rādītāji

Vēlamās

Obligātās

Paraugu

p.k.

 

prasības

prasības

ņemšanas

       

biežums

1

2

3

4

5

 

Mikrobioloģiskie rādītāji

     

1.

Kopējais koliformu skaits / 100 ml

500

2500

2 reizes mēnesī

2.

Fekālo koliformu skaits / 100 ml

100

250

2 reizes mēnesī

3.

Fekālo streptokoku skaits / 100 ml

 

100

*

4.

Salmonellas / 1 l

-

0

*

5.

Enterovīrusi

-

0

*

 

Fizikāli ķīmiskie rādītāji

     

6.

pH

-

6 - 9

**

7.

Krāsa

-

Bez neparastām

2 reizes mēnesī

     

izmaiņām

 

8.

Minerāleļļas, mg/l

-

Bez raksturīgas

2 reizes mēnesī

     

smakas un peldošas

 
     

plēves

 
     

< 0,3

**

9.

Virsmas aktīvās vielas, kas

-

Nav pieļaujamas

2 reizes mēnesī

 

reaģē ar metilēnzilo, mg/l

 

ilgstošas putas

 
     

< 0,3

**

10.

Fenols, mg/l

< 0,005

Nedrīkst būt

2 reizes mēnesī

     

specifiska smaka

 
     

< 0,05

**

11.

Caurspīdība, m

2

1

2 reizes mēnesī

12.

Izšķīdušais skābeklis, skābekļa

 

80 - 120

**

 

piesātinājums, %

     

13.

Peldošie piemaisījumi (plastmasa,

Nedrīkst

Nedrīkst būt ūdenim

2 reizes mēnesī

 

gumija, darva, skaidas u.c.)

būt

neraksturīgi peldošie

 
     

piemaisījumi

 

14.

Amonjaks, mg/l HH4

   

***

15.

Slāpeklis, mg/l N

   

***

16.

Pesticīdi, mg/l

   

**

17.

Smagie metāli:

   

**

 

arsēns, mg/l As

     
 

kadmijs, mg/l Cd

     
 

hroms (VI), mg/l Cr VI

     
 

svins, mg/l Pb

     
 

dzīvsudrabs, mg/l Hg

     

18.

Cianī di, mg/l Cn

   

**

19.

Nitrāti, mg/l NO3

   

**

20.

Fosfāti, mg/l PO4

   

**

* Ja pārbaudē tiek konstatēts, ka paraugā ir pārsniegts obligātajās prasībās noteiktais kopējais koliformu un/vai fekālo koliformu daudzums, tad ūdens paraugā jāpārbauda fekālo streptokoku, salmonellu un enterovīrusu klātbūtne.

** Koncentrācija tiek noteikta, ja kompetenta institūcija uzskata, ka šādas vielas klātbūtne ūdenī ir iespējama, vai pasliktinājusies ūdens kvalitāte.

*** Attiecīgie parametri jāpārbauda, ja konstatēta eitrofikācijas tendence.

Labklājības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!