Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vienošanās starp Latvijas Republikas Valdību un Baltkrievijas Republikas Valdību par pārrobežas sadarbības pamatprincipiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.1998., Nr. 219/220 (1280/1981) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49303

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Соглашение между Правительством Республики Беларусь и Правительством Латвийской Республики об основных принципах трансграничного сотрудничества

Vēl šajā numurā

28.07.1998., Nr. 219/220 (1280/1981)

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 16.05.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Vienošanās

starp Latvijas Republikas Valdību

un Baltkrievijas Republikas Valdību

par pārrobežas sadarbības

pamatprincipiem

Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas Valdība, turpmāk tekstā sauktas par "Pusēm",

ievērojot Eiropas 1980. gada 21. maija Vispārējo konvenciju par pārrobežas sadarbību starp sabiedrībām un teritoriālajām varas institūcijām,

ņemot vērā to, ka pārrobežas sadarbība veicinās ciešu saikņu nostiprināšanu starp Baltkrievijas Republiku un Latvijas Republiku,

ņemot vērā abu valstu vietējo varas institūciju sadarbības nozīmību,

atbalstot abu valstu reģionu, tai skaitā to pierobežas rajonu, ekonomisko un sociālo progresu,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

1. Šai Vienošanās lietotajiem terminiem ir sekojoša nozīme:

— "pārrobežas sadarbība" nozīmē visus atļautos pasākumus ekonomiskajā, juridiskajā, tehniskajā, zinātnes, kultūras un citās sfērās, kas vērsti uz savstarpējo attiecību nostiprināšanu un attīstību starp abu valstu vietējām varas institūcijām, kā arī atbilstošu vienošanos noslēgšanu;

— "vietējās varas institūcijas" nozīmē pārvaldes un pašpārvaldes institūcijas, kas, saskaņā ar katras valsts nacionālo likumdošanu, risina vietējos un reģionālos uzdevumus.

2. Puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, viena otru informē par tām administratīvi-teritoriālajām vienībām, uz kurām tiek attiecināta šīs Vienošanās noteikumu darbība, kā arī ieceļ atbildīgos par šīs Vienošanās izpildi.

2. pants

1. Puses informēs vietējās varas institūcijas par šo varas institūciju darbības iespējām pārrobežas sadarbības jomā.

2. Puses savstarpējo norunu ceļā veicinās to, lai vietējām varas institūcijām tiktu radīti apstākļi pārrobežas sadarbības īstenošanai.

3. Šī Vienošanās neatceļ jau pastāvošās pārrobežas sadarbības normas starp abām valstīm, jo sevišķi tās, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem.

4. Šī Vienošanās neatceļ tās vietējo varas institūciju tiesības, kas ir noteiktas katras valsts nacionālajā likumdošanā.

5. Katra no Pusēm, izmantojot diplomātiskos kanālus, var jebkurā laikā informēt otru Pusi par tām teritorijām, uz kurām turpmāk netiks attiecināti šīs Vienošanās noteikumi. Šāds paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā saņemšanas. Pēc šīs Vienošanās darbības izbeigšanas tās noteikumi tiks piemēroti tiem 5. pantā minētajiem kontraktiem, kas tās darbības laikā ir tikuši noslēgti, bet nav īstenoti, tomēr ne ilgāk kā uz vienu gadu.

3. pants

Puses pieliks visas iespējamās pūles nolūkā atrisināt strīdus jautājumus, kas apgrūtina pārrobežas sadarbību.

4. pants

Pārrobežas sadarbība — cita starpā — ietvers tādās jomās kā:

— reģionu, pilsētu un lauku rajonu attīstību,

— teritoriālo plānošanu un saimniecību,

— transportu un komunikācijas (sabiedriskā transporta līdzekļi, ceļi, lidostas, ūdens ceļi un ostas iekšējos ūdens ceļos);

— robežšķērsošanas punktu un pierobežas infrastruktūras attīstība;

— dabas aizsardzību (nacionālie parki, rezervāti, dabas pieminekļi),

— apkārtējās vides aizsardzību (ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma līmeņa samazināšana, dabas aizsardzības objektu celtniecība, rekreācijas zonu attīstība),

— sadarbību ražošanas attīstībā (kooperatīvie sakari, kopuzņēmumu veidošana),

— tirdzniecības apmaiņu,

— lauksaimniecību (agrotehnikas attīstība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde un realizācija),

— izglītību un zinātniskos pētījumus (profesionālā apmācība, palīdzība otras valsts valodas apguvē),

— veselības aizsardzību,

— tūrismu, atpūtu un sportu,

— savstarpējo palīdzību katastrofu un stihisko nelaimju gadījumos (epidēmijas, plūdi, ugunsgrēki, rūpnieciskās katastrofas, transporta negadījumi).

5. pants

Vietējās varas institūcijas var slēgt civiltiesiskos un citus līgumus pārrobežas sadarbības jomā, kas aprakstīta šīs Vienošanās 4. pantā. Tas attiecas — cita starpā — uz līgumiem par piegādēm, par pakalpojumu sniegšanu un kopuzņēmumu veidošanu.

6. pants

1.Nolūkā koordinēt pārrobežas sadarbības vispārējos virzienus, programmas un formas, kā arī izskatīt tos strīdus jautājumus, kas apgrūtina šo sadarbību, Puses pēc nepieciešamības rīkos to valsts un vietējo varas institūciju pārstāvju apspriedes, kuru kompetencē šie jautājumi ietilpst.

2.Vietējā līmenī attiecīgās varas institūcijas var veidot kopējas koordinācijas institūcijas pārrobežas sadarbības jautājumos.

Izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos kopējo koordinācijas institūciju sēdēs, tiek segti no to vietējo varas institūciju līdzekļiem, kuri nosūta savus pārstāvjus uz šīm sēdēm.

7. pants

Pārrobežas sadarbības paplašināšanas nolūkos Puses veicinās to jautājumu atrisināšanu, kas saistīti ar robežas šķēršošanas vienkāršošanu Pušu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem.

8. pants

Kopējām koordinācijas institūcijām Puses rekomendē izmantot to vienošanos, civiltiesisko līgumu un statūtu noteikumus, kas papildina Eiropas 1980. gada 21. maija Vispārējo konvenciju par pārrobežas sadarbību starp kopienām un teritoriālajām varas institūcijām.

9. pants

Puses apņemas atturēties no darbībām, kas būtu pretrunā ar šīs Vienošanās noteikumiem, kas kavētu to nosprausto mērķu sasniegšanu un kas varētu jebkādā veidā kaitēt pārrobežas sadarbībai.

Jebkuras domstarpības, kas varētu rasties starp Pusēm sakarā ar šīs Vienošanās noteikumu skaidrojumu vai piemērošanu, tiek risinātas pārrunu un konsultāciju ceļā, kuru procedūra tiek noteikta, Pusēm vienojoties.

10. pants

Izmaiņas un papildinājumi šai Vienošanās tiek pieņemti, Pusēm vienojoties, un tiek noformēti protokolu veidā, kas kļūst par šīs Vienošanās neatņemamu sastāvdaļu.

11. pants

Šī Vienošanās stājas spēkā no datuma, kad Puses apmainās ar rakstiskiem paziņojumiem par to, ka tās ir izpildījušas valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai Vienošanās varētu stāties spēkā.

Šī Vienošanās tiek noslēgta uz 10 gadiem. Pēc tam tās darbība tiek automātiski pagarināta uz turpmākiem pieciem gadiem, ja neviena no Pusēm neinformē otru Pusi par vēlēšanos to denonsēt ne vēlāk kā 6 mēnešus līdz attiecīgā termiņa beigām.

Parakstīta 1998. gada 16.maijā divos eksemplāros, no kuriem katrs ir latviešu, baltkrievu un krievu valodā, un visiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks. Domstarpību gadījumos Puses vadīsies pēc teksta krievu valodā.

Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikas

Valdības vārdā Valdības vārdā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!