Studentu korporācijas — tradīcijās un attīstībā

Ikgadējā pasākumā, kurš šoreiz notika Rīgā, piedalījās pārstāvji no sešām vācu, vienas lietuviešu un desmit igauņu korporācijām. Saimniekus — Latvijas korporāciju Prezidiju konventu — pārstāvēja 20 studentu un 10 studenšu korporācijas, to skaitā arī divas no trim eksistējošām pasaules krievu studentu korporācijām.

Pirmās studentu apvienības Eiropā dibinājās līdz ar universitāšu tipa mācību iestāžu veidošanos 11.–14. gadsimtā, bet studentu korporācijas mūsdienu izpratnē — tikai pagājušajā gadsimtā.

Pirmās korporācijas Latvijā savu darbību sāka līdz ar Rīgas politehnikuma izveidi, tās ir — vācu "Fraternitas Baltica", "Concordia Rigensis", "Rubonia", krievu "Borysthenia", poļu "Arconia".

Tā kā korporācijas vairumā gadījumu apvieno augstskolās studējošos, turklāt atkarībā no to nacionalitātes, par latviešu studentu korporāciju vēsturi var runāt tikai līdz ar latviešu nacionālās apziņas nostiprināšanos un pirmajiem latviešu mēģinājumiem iegūt augstāko izglītību, tātad — 19. gadsimta beigām.

Pirmās latviešu korporācijas veidojās Tērbatā. 1882. gadā oficiāli sāka darboties "Lettonia", 1899. gadā — "Letgallia". Savas korporācijas dibināja arī Maskavā un Pēterburgā studējošie latvieši.

Līdz ar Latvijas Augstskolas nodibināšanos 1919. gadā latviešu korporācijas izveidoja savu Prezidiju konventu. Latvijas Republikas neatkarības pirmā posma noslēgumā Prezidiju konvents apvienoja 21 korporāciju un tajās kopā darbojās 1751 biedrs jeb aptuveni trešdaļa no visiem tā laika studentiem.

Pēc neatkarības zaudēšanas korporāciju tradīcijas kopa ārpus Padomju Latvijas dzīvojošie latvieši, bet darbību Latvijā šīs akadēmiskās organizācijas atsāka 1989. gadā.

Pašlaik Latvijā darbojas 23 studentu un 13 studenšu korporācijas, un to aktivitātēs iesaistīti aptuveni 2000 biedru.

Jau pieminētajā Baltijas tautu komeršā Rīgā korporeļi vienojās dievkalpojumā Rīgas Domā. Notika vairāki saviesīgi pasākumi — balles Ķīpsalas izstāžu zālē, VEF kultūras pilī un atvadu pasākums Brīvdabas muzejā.

Tomēr vislielāko vērību acīmredzot izpelnījās tieši korporāciju komerša svinīgā atklāšanas sēde Latvijas Universitātes Lielajā aulā piektdien, 10. jūlijā. Ar priekšlasījumiem pasākumā uzstājās gan Prezidiju konventa pašlaik prezidējošās, gan citu Latvijas korporāciju, gan viesu — Igaunijas un Vācijas — dāmu un kungu korporāciju pārstāvji. Runās izskanēja gan tradicionālie apsveikumi, gan aicinājumi kopt šo organizāciju biedru attiecību pamatu — draudzību un savstarpēju uzticēšanos. Tika aicināts arī meklēt jaunus korporāciju darbības virzienus, attīstības iespējas un vietu mūsdienu studējošās jaunatnes apziņā, kas acīmredzot pašlaik ir šo organizāciju tālākas attīstības un pat izdzīvošanas jautājums. Kaut arī neapšaubāmi efektīgi ir, skanot studentu himnas vārdiem "vivat omnes virgines", par godu visām jaunavām gaisā mestie deķeļi, skaistas ir korporāciju tradicionālās krāsas un kaut arī Latvijā plaši pazīstamais korporāciju kustības atbalstītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, savulaik pētot šo organizāciju vēsturi, ir uzsvēris, ka "korporāciju lielākā nozīme ir tieši personību, nevis sabiedrisku vai politisku norišu veidošanā", tomēr neapšaubāmi — laiks ievieš savas korekcijas arī tādu akadēmisku organizāciju darbībā. Bez jaunu ceļu un darbības veidu meklējumiem šis Latvijas sabiedrības akadēmiski izglītotās daļas tradīcijām bagātais biedrošanās veids diemžēl var apdraudēt pats savu dzīvotspēju.

Nākamais Baltijas tautu komeršs notiks nākamgad maijā Getingenes pilsētā, Vācijā.

Dina Gailīte,

"LV" nozares redaktore