Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.07.1998., Nr. 217/218 (1278/1279) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49267

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par parādzīmju izsoli

Vēl šajā numurā

24.07.1998., Nr. 217/218 (1278/1279)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1998. gada jūnija ziņojuma par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s akciju sabiedrība
Baltā grāmata Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas
saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas
valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū
CEFTA Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija
CEN Eiropas Standartizācijas komiteja
CIF cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta
un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai
CSP Centrālās statistikas pārvalde
EBRD, ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija
EM Ekonomikas ministrija
ES Eiropas savienība
FOB cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta
un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai
GATT Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
IKP iekšzemes kopprodukts
LAA Latvijas Attīstības aģentūra
LPA Latvijas Privatizācijas aģentūra
LR Latvijas Republika
LTP Latvijas Tūrisma padome
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija
NVS Neatkarīgo valstu sadraudzība
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
PHARE Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības
programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm
PRAQ Reģionālā kvalitātes nodroöināöanas programma
PTO Pasaules tirdzniecības organizācija
PVAS privatizējamā valsts akciju sabiedrība
PVN pievienotās vērtības nodoklis
SDO Starptautiskā darba organizācija
SEZ speciālā ekonomiskā zona
SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SVF Starptautiskais valūtas fonds
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIP Valsts investīciju programma
v/u valsts uzņēmums
DEM Vācijas marka
ECU Eiropas norēķinu vienība
Ls lats
USD ASV dolārs
kWh kilovatstunda
kVA kilovoltampēri
kcal, Gcal, PJ kilokalorija, gigakalorija, petadžauls
XDR Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

2. Ārējā ekonomiskā vide

Maksājumu bilances tekošajā kontā iepriekšējos gados Krievijā atšķirībā no citām Austrumeiropas valstīm, bija pārpalikums, 1997. gada 3. ceturksnī pirmoreiz parādījās deficīts, kad preču imports pārsniedza eksportu un pakalpojumu negatīvā bilance saglabājās.

Jāatzīmē, ka Krievijas preču un pakalpojumu eksportā 1997. gadā pakalpojumiem bija samērā neliels īpatsvars - 14%. Pakalpojumu bilance Krievijai bija negatīva arī 1996. gadā.

Importa pieaugumu tāpat kā citās pārejas valstīs arī Krievijā nosaka tās ekonomikas tehnoloģiskās restrukturizācijas nepieciešamība un patēriņa kvalitātes prasību pieaugums. Mašīnu un iekārtu īpatsvars Krievijas importa struktūrā 1998. gada janvārī bija pieaudzis līdz 39%, salīdzinot ar 26% 1997. gadā.

Krievijā tiek īstenoti arī citi pasākumi eksporta stimulēšanai. Lai samazinātu naftas eksportētāju zaudējumus, tiek samazināti tās transportēšanas izdevumi. Tiek veikti arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu vietējos ražotājus un samazinātu importu. Vispirms tas skar līdzīgas kvalitātes līmeņa produkcijas importu no citām NVS valstīm, kas 1998. gada pirmajos mēnešos bija samazinājies, kopējam importa apjomam palielinoties. Jāatzīmē, ka NVS valstu īpatsvars Krievijas importā 1998. gada janvārī bija tikai 25%, eksportā - 23%. Lielāko daļu no importa un eksporta apgrozījuma ar šīs grupas valstīm nodrošināja tirdzniecība ar Ukrainu.

Situācija monetārajā jomā. Būtiskākie šķēršļi 1997. gadā, it īpaši tā pirmajā pusē, visai veiksmīgi īstenotās Krievijas monetārās politikas turpināšanai un 1998. gadam noteikto mērķu sasniegšanai ir:

- sekas pēc stabilizācijas pasākumiem 1997. gada beigās, kuri tika veikti, lai mazinātu Āzijas finansu krīzes ietekmi;

- hroniskie trūkumi fiskālās politikas īstenošanā un nodokļu administrēšanā, zemā maksājumu disciplīna.

Stabilizācijas pasākumi un to rezultāti monetārajā jomā (skatīt 2.6. zīmējumu) var aizkavēt inflācijas mērķu sasniegšanu 1998. gadā. Paredzēts 12 mēnešu inflāciju 1998. gada decembrī nodrošināt 5-8% līmenī. Tādēļ Krievijas Centrālā banka plāno samazināt refinansēšanas likmi līdz 18% gada beigās, cerot, ka naudas tirgus reaģēs atbilstoši un kredīta procentu likmes samazināsies.

1998. gada maija otrajā dekādē situācija monetārajā jomā dažādu faktoru ietekmē Krievijas ekonomikā atkal sarežģījās, un Krievijas Centrālā banka bija spiesta paaugstināt refinansēšanas likmi no 30 līdz 50 procentiem.

2.6. zīmējums

Krievijas monetārie indikatori * (%, mēneša sākumā)
26.JPG (29073 BYTES)

* Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem.

Krievijas valdība plāno arī valsts vērtspapīru emisijas tempus samērot ar kopprodukta izaugsmi. Paredzēts, ka to ienesīguma likmei 1999. gadā jākrītas līdz 16%. 1998. gada sākumā tā svārstās 25-35% robežās.

Valsts īstermiņa obligāciju likmju samazināšanās varētu sekmēt arī banku lielāku ieinteresētību uzņēmējdarbības finansēšanā. 1997. gadā Krievijas tautsaimniecības finansēšanai tika novirzīti tikai 37% no banku aktīviem.

1997. gadā Krievijas ekonomikā galvenie investīciju avoti bija pašu uzņēmumu līdzekļi - 69%. Būtiska loma bija arī budžeta līdzekļiem, no kuriem tika finansēts aptuveni 21% investīciju. Ar banku kredītu palīdzību nodrošināja tikai 16% investīciju projektu realizāciju.

Saasinājās problēmas, kas saistītas ar uzņēmēju savstarpējiem maksājumiem un maksājumiem budžetā.

Pēc Krievijas nodokļu policijas datiem, 1/3 no Krievijas ekonomiskajiem subjektiem nemaksā nodokļus, 50% to dara laiku pa laikam. Arī starptautiskās ekonomiskās institūcijas norāda, ka Krievijai aktīvi jārīkojas nodokļu administrēšanas problēmas atrisināšanā. Tomēr arī 1998. gada pirmajos 4 mēnešos nodokļu ieņēmumi Krievijas budžetā bija par 26% mazāki nekā plānots. Tas rada arī sociālo spriedzi, jo aizkavējas pensiju un no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku algu izmaksas.

Sociālā situācija Krievijā. Iedzīvotāju reālie ienākumi 1997. gadā Krievijā pieauga par 5,4% pret iepriekšējo gadu. Tomēr 1998. gada martā tie atkal bija par 6% zemāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī.

Vidējā mēnešalga (bruto) 1998. gada martā Krievijas tautsaimniecībā bija 178 USD. Pēdējos trīs gadus Krievijas iedzīvotāji aptuveni 1/4 daļu no saviem ienākumiem iegulda vērtspapīros, naudas noguldījumos un ārvalstu valūtā. 1998. gada 1. ceturksnī šis rādītājs samazinājās līdz 17%. Visvairāk ir samazinājušies ārvalstu valūtas pirkumi, kas varētu liecināt par uzticības pieaugumu Krievijas rubļa stabilitātei 1998. gada sākumā. 1997. gadā aptuveni 22% no Krievijas iedzīvotāju ienākumiem tika izlietoti ārvalstu valūtas iepirkšanai, 1998. gada 1. ceturksnī - tikai 14 procenti.

Kopumā ekonomisko situāciju Krievijā 1998. gada sākumā nevar vērtēt kā stabilu. Lai gan vērojamas vairākas stabilizācijas pazīmes ekonomikas reālajā sektorā, nestabilitāte monetārajā un fiskālajā jomā var radīt situācijas sarežģījumus.

 

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

 

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

Atteikšanās no plānveida ekonomikas un PSRS sabrukums pirmajos reformu gados deviņdesmito gadu sākumā izraisīja ievērojamu IKP kritumu. Tomēr valdības konsekventās reformas jau 1993. gada vidū ļāva apturēt lejupslīdi. 1994. gadā IKP pieauga par 0,6%, bet 1995. gadā IKP tomēr samazinājās par 0,8%. Šajā periodā ražošanas apjomu kritumu lauksaimniecībā un apstrādājošajā rūpniecībā kompensēja tirdzniecības un finansu pakalpojumu aktivitāšu pieaugums. To noteica augošā valsts ekonomiskā atvērtība, tirdzniecības un kapitālu liberalizācija, straujā banku attīstība. Bet šo darbības sfēru straujai attīstībai bija arī savas ēnas puses - ekonomika nespēja akumulēt tajā ienākošos līdzekļus, strukturālo reformu tempi atpalika no izmaiņām finansu sistēmā, vāja bija komercbanku uzraudzības sistēma.

Tas 1995. gada vidū Latvijā izraisīja banku krīzi, un finansu situācija valstī pasliktinājās. Daļa banku kļuva maksātnespējīgas, sākās finansu kapitāla aizplūšana no valsts. Tomēr valdībai un Latvijas bankai, nostiprinot banku un finansu sistēmu, kā arī paātrinot strukturālās reformas, izdevās īsā laikā stabilizēt saimniecisko dzīvi, un IKP 1996. gadā jau pieauga par 3,3%. Šo pieaugumu nodrošināja galvenokārt transporta un sakaru nozares attīstība, tās aktivitātei pieaugot par 13,6%, un apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums par 4,1 procentu.

1997. gadā bija vērojama ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās visās tautsaimniecības pamatnozarēs. IKP 1997. gadā pieauga par 6,5%. To galvenokārt nodrošināja eksporta straujš pieaugums. Arī investīciju palielināšanās rada pamatu izaugsmei turpmākajos gados.

1998. gada 1. ceturksnī straujais IKP pieaugums turpinājās. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, IKP ir pieaudzis par 7,6%, tai skaitā, pievienotā vērtība apstrādājošajā rūpniecībā pieauga par 13,6%, transportā un sakaros - 9,2%, celtniecībā - 6,1 procentu.

Faktiskajās cenās Latvijas iekšzemes kopprodukts 1997. gadā sasniedza 3211,2 milj. latu. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, 1998. gadā tā apjomi jau varētu būt 3600 milj. latu, apjomiem pieaugot par 6% un cenām mainoties par 5,8 procentiem.

3.1. zīmējums

Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums ceturkšņu griezumā

(1995.g. 1.cet. = 100)
31.JPG (30102 BYTES)

Tautsaimniecības attīstība un tās tempi būs cieši saistīti ar ekonomisko reformu gaitu. Sasniegtā stabilitāte, cerīgie ekonomiskie un fiskālie rādītāji ir tikai nepieciešamais priekšnoteikums valsts attīstībai. Viens no galvenajiem valdības uzdevumiem pašreizējā valsts attīstības posmā ir stiprināt ekonomiskās izaugsmes avotus.

Galvenais saimniecisko aktivitāšu palielināšanās katalizators būs eksportu veicinošu investīciju un eksporta tirgus paplašināšanās, jo objektīvu apstākļu dēļ valsts ierobežotais vietējais tirgus nevar nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Tā kā Latvija nav izolēta no pārējās pasaules, tās attīstības tempus ietekmēs arī situācija citās valstīs, it sevišķi ES un Krievijā.

Laika posmam līdz 2010. gadam ir izstrādāti divi prognožu varianti (skatīt 3.1. tabulu). Abi paredz tautsaimniecības pakāpenisku izaugsmi. Otrajā (optimistiskajā) variantā ir prognozēti augstāki investīciju un IKP pieauguma tempi nekā pirmajā. Būtiskākās pieauguma tempu atšķirības prognozētas apskatāmā perioda pirmajai pusei, bet beigu posmā tās izlīdzināsies.

Pirmais variants modelē situāciju, kad saglabāsies iepriekšējo gadu attīstības tendences un proporcijas, otrais variants - labvēlīgāku attīstības scenāriju: lielākas investīcijas un līdz ar to straujāku ražošanas un eksporta pieaugums. Tātad galvenais garants otrā attīstības varianta realizācijai ir visu ar uzņēmējdarbības vidi, investīciju un eksportu saistīto problēmu veiksmīgāka un ātrāka atrisināšana.

3.1. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze

(gada vidējie pieauguma tempi perioda griezumā, procentos)

Periods 1. variants 2. variants
1995-2000 5,6 6,4
2000-2005 5,6 6,6
2005-2010 5,0 5,2
1995-2010 5,4 6,1

Pasaules ekonomikā ir piemēri, kad ilgākā laika periodā tiek uzturēti augsti attīstības tempi (ikgadējais IKP pieaugums vairāk nekā 7%). Piemēram, Vācijā pēckara periodā, nesenā pagātnē -

Austrumāzijas valstīs, šobrīd Īrijā, Ķīnā u.c. valstīs. Jo mazāks ir IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju, jo iespējami augstāki attīstības tempi. Mūsu aprēķini rāda, ka pie Latvijas pašreizējā IKP līmeņa ir reāli iespējams IKP ikgadējais pieaugums 7-8% vismaz 5-7 gadus pēc kārtas.

3.2. zīmējums

Latvijas iekšzemes kopprodukta dinamika (1993 = 100)

Tomēr mūsdienu ekonomiskās globalizācijas apstākļos augsti pieauguma tempi, kuri panākti galvenokārt ar ārējo kapitālu, var izraisīt tā saukto ekonomikas pārkaršanu, kad straujie pieauguma tempi izraisa disproporcijas starp dažādiem ekonomikas sektoriem (iekšējais sektors un ārējais, finansu un reālais u.c.). Kā galvenais riska faktors tiek minēts pieaugošais maksājumu bilances tekošā konta deficīts (TKD), it īpaši, ja tā segšanas avotos dominē nevis ilgtermiņa kapitāls (tiešās investīcijas), bet īstermiņa kapitāls (portfeļinvestīcijas un aizdevumi).

Rodas jautājums, vai ir iespējams regulēt šos procesus ar valdības rīcībā esošiem makroekonomiskās politikas instrumentiem: fiskālo un monetāro politiku. Tā kā Latvija īsteno fiksētu

lata maiņas kursa politiku un nedomā mainīt ārējās tirdzniecības liberalizācijas politiku, tiek uzskatīts, ka vienīgais valdības rīcībā esošais TKD samazināšanas instruments ir ierobežojoša fiskālā politika.

Ierobežojošā fiskālā politika var nepasliktināt situāciju, bet tā nevar to uzlabot. Mūsuprāt līdzšinējā fiskālā politika nav galvenais iemesls TKD pieaugumam. TKD sakarā ar tautsaimniecības modernizāciju un rekonstrukciju ir likumsakarīgs un objektīvs pārejas ekonomikā. Tāpēc galvenā uzmanība ir jāpievērš ienākošo kapitāla plūsmu novērtēšanai un ietekmēšanai. Reāli (nevis īslaicīgi un ar fiskālajiem līdzekļiem) TKD izdosies samazināt, tikai turpinot strukturālās reformas. Šobrīd būtiski ir stimulēt augsta līmeņa tehnoloģiju ražotnes, valstij veikt investīcijas infrastruktūrā utt., jo tas ļautu nākotnē palielināt Latvijas eksporta iespējas. Līdz ar to ekonomika varētu atļauties augstākus attīstības tempus, izvairoties no ekonomikas pārkaršanas.

 

3.1.2. IKP nozaru griezumā

Latvijas tautsaimniecībā, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, ir notikušas būtiskas izmaiņas tās nozaru struktūrā. Ievērojami pieaudzis pakalpojumu nozaru īpatsvars. To noteica vairāki faktori. Pirmkārt, sakarā ar neatkarīgas valsts statusa atgūšanu gandrīz no jauna izveidojās vai strauji attīstījās tādas pakalpojumu nozares kā "Valsts pārvalde", "Finanses", kuru īpatsvars 1990. gada pievienotās vērtības statistikā bija ļoti zems - attiecīgi 0,7% un 1,7%, bet 1997. gadā jau 6,1% un 4,8%. Otrkārt, strauji attīstījās tirdzniecība, jo šī nozare garantēja ātru kapitāla atdevi pie nelieliem ieguldījumiem, un to veicināja arī banku sistēma savas attīstības pirmsākumos, kad galvenokārt bija pieejami īstermiņa kredīti. Treškārt, pakalpojumu nozaru pieaugumu noteica arī tas, ka padomju gados galvenā uzmanība tika veltīta preču ražošanas nozaru attīstībai, atstājot pakalpojumu sfēru novārtā.

Arī 1997. gadā tautsaimniecībā turpinājās strukturālās izmaiņas. Vēl arvien straujāk nekā vidēji pieaug pakalpojumu nozares, it īpaši tirdzniecība un transports un sakari. Sākot ar 1996. gadu, ir sākuši pieaugt arī preču ražošanas nozaru apjomi.

Strauji pieauga apstrādājošās rūpniecības apjomi 1997. gadā - par 7% (skatīt 3.2. tabulu). Pieaugums ir panākts tajās apstrādājošās rūpniecības apakšnozarēs, kurās ir stabili un Latvijai tradicionāli noieta tirgi. Tās ir pārtikas, celulozes un papīra, kokapstrādes, tekstilizstrādājumu, celtniecības materiālu ražošanas nozares, kā arī metālapstrāde. Šo nozaru tālākās attīstības iespējas būs IKP stabila pieauguma galvenais avots. Svarīgs šo nozaru attīstības faktors ir to produkcijas eksporta iespējas.

No 1997. gada ir apstājusies lauksaimnieciskās ražošanas lejupslīde. Jau 1996. gadā bija vērojams augkopības produktu ražošanas pieaugums, tomēr lopkopības produktu ražošana turpināja kristies. 1997. gadā kā augkopības, tā lopkopības ražošanas tempi salīdzinājumā ar 1996. gadu gandrīz nemainījās. Lauksaimniecības attīstības perspektīvas lielā mērā saistītas ar tās produkcijas konkurētspēju kā ārējā, tā iekšējā tirgū.

Samazinās patērētās elektroenerģijas un siltuma apjomi. To nosaka elektroenerģijas un galvenokārt siltuma racionālāka izlietošana sakarā ar siltuma izmantošanas uzskaites uzlabošanu un patērētāju daļas atsacīšanos no centralizētās siltumapgādes u.c. faktoriem.

Pēdējā laikā sāk straujāk pieaugt būvniecības darbi. Celtniecībā arvien lielāku īpatsvaru ieņem inženiertehniskās būves, kas saistīts ar ostu labiekārtošanu un rekonstrukciju, kā arī ar pieaugošo ceļu remontdarbu apjomu.

3.2. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

1995 1996 1997 1998 I-III pret
Pieauguma tempi (%) Struktūra Pieauguma tempi (%) Struktūra Pieauguma tempi (%) Struktūra 1997 I-III
Iekšzemes kopprodukts -0,8 3,3 6,5 7,6
tai skaitā:
Kopējā pievienotā
vērtība bāzes cenās -0,8 100,0 3,3 100,0 6,5 100,0 7,7
no tās pa darbības veidiem: Lauksaimniecība,
medniecība
un mežsaimniecība 3,1 10,4 -5,3 8,7 4,9 7,2 -1,1
Zvejniecība 752,3 0,4 -5,7 0,3 -25,2 0,2 20,9
Iegūstošā rūpniecība -47,6 0,2 2,4 0,2 -0,6 0,1 -4,9
Apstrādājošā
rūpniecība -0,5 22,4 4,1 20,9 7,0 21,2 13,6
Elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde 9,9 5,5 -1,9 5,3 -1,1 4,4 -1,9
Celtniecība -9,5 5,1 5,3 47,7 8,2 5,0 6,1
Pakalpojumi -2,1 56,0 5,0 59,9 7,4 61,9 7,4
tai skaitā:
Vairumtirdz.
un mazumtirdz.;
automobiļu
un motociklu,
personisko mantu
un mājsaimniecības
piederumu remonts 25,5 11,3 0,8 15,4 12,9 16,6 17,2
Viesnīcas
un restorāni -36,4 1,1 5,4 1,1 0,9 1,1 2,4
Transports
un sakari -15,3 16,0 13,6 17,0 7,4 17,2 9,2
Finanses 7,0 5,6 -0,8 5,7 4,0 4,8 8,7
Nekustamo īp.
izmantošana,
noma un komerc-
darbība -16,7 4,3 6,8 3,3 9,3 3,3 3,0
Valsts pārvalde
un aizsardzība,
obligātā sociālā
apdrošināšana -0,3 5,1 6,8 5,1 6,7 6,1 1,0
Izglītība 3,9 5,3 2,1 5,2 1,0 5,1 1,8
Veselības
aizsardzība
un sociālā
aprūpe -1,3 4,0 -4,9 3,5 2,0 3,9 -3,8
Citi komunālie,
sociālie un
individuālie
pakalpojumi 10,7 3,4 11,7 3,7 11,1 3,8 2,2
Produktu nodokļi
(mīnus subsīdijas) -0,8 3,3 6,5 7,4

 

3.3. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze galveno nozaru griezumā

(reālais pieaugums un struktūra, procentos)

Vidējais ikgadējais Uzkrātais Struktūra
perioda pieaugums pieaugums 2000. gadā
(1997 - 2000p) (1997 - 2000p)
Iekšzemes kopprodukts 6,0 / 7,3 19,1 / 23,6 100
Lauksaimniecība, medniecība
un mežsaimniecība, zvejniecība 1,5 / 2,2 4,5 / 6,6 6,5 / 6,4
Apstrādājošā
un iegūstošā rūpniecība 7,3 / 9,3 23,7 / 30,7 22,0 / 22,4
Elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde 0,5 / 0,8 1,4 / 2,5 3,7 / 3,6
Būvniecība 9,3 / 10,3 30,6 / 34,3 5,5 / 5,5
Tirdzniecība 7,3 / 9,3 23,7 / 30,7 18,3 / 18,6
Transports un sakari 7,0 / 7,2 22,5 / 23,1 17,6 / 17,1
Pārējie pakalpojumi 5,4 / 6,9 17,0 / 22,2 26,3 / 26,4

p - prognoze, kur skaitītājā - 1. variants, saucējā - 2. variants.

Paātrinātos tempos attīstās transporta un sakaru nozare. Tās īpatsvars IKP veidošanā nepārtraukti pieaug. Ienākumi no pārvadājumu pakalpojumu eksporta sastāda 26% no kopīgā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma, līdz ar to nav iespējams pārvērtēt šīs nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir jāņem vērā, ka tranzītbiznesā, lai gan pašreizējā situācija ir izdevīga, konkurence pieaug. Tas var ietekmēt tranzītbiznesu turpmākajos gados, tādējādi tā attīstības tempi var nebūt tik ievērojami kā 1996. un 1997. gadā.

Lai garantētu noturīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, svarīgi ir panākt tautsaimniecības nozaru harmonisku attīstību. Pakalpojumu nozares pašas par sevi nevar attīstīties. Neattīstoties pārējām tautsaimniecības nozarēm, pakalpojumu attīstība drīz var sasniegt savu iespēju griestus. Arī tranzītpakalpojumu apjomi ir lielā mērā ierobežoti ar noteiktu valstu šādu pakalpojumu pieprasījumu. Tāpēc mūsu prognozēs 2. attīstības variantā atšķirībā no pirmā straujāk attīstās apstrādājošā rūpniecība un būvniecība, kas neapšaubāmi ir intensīvāka pieauguma garants.

 

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

1997. gadā pieauga kā IKP, tā arī palielinājās eksporta- importa negatīvais saldo (par maksājumu bilanci un ārējo tirdzniecību skatīt 3.3. nodaļā). Tas nozīmē, ka iekšzemes patēriņš pieauga straujākos tempos nekā IKP. Lielākais bija izdevumu pieaugums kopējā kapitāla veidošanai.

Pašreiz investīciju pieaugumu nodrošina ārējā kapitāla piesaiste, jo uzkrājumi ekonomikā nepalielinās. Prognozes rāda, ka tuvākajos divos gados tekošā konta deficīts jūtami nesamazināsies, tas var pat nedaudz pieaugt. Ja īstenosies otrais attīstības scenārijs, tekošā konta saldo samazināsies, jo tajā paredzētās labākas eksporta iespējas nekā pirmajā.

1997. gadā privātā patēriņa pieauguma tempi atpalika no IKP pieauguma tempiem par dažiem

procentpunktiem. Privātā patēriņa pieaugumu bremzē ierobežojošā fiskālā politika. Turpinās iedzīvotāju noslāņošanās. Dzīves līmenis nepieaug vai pat samazinās iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir atkarīgi no budžeta līdzekļiem: pensionāri, skolotāji, ārsti, ierēdņi. Šo iedzīvotāju ienākumi netiek pilnībā indeksēti atkarībā no inflācijas līmeņa. Relatīvi augstais bezdarba līmenis kavē algu pieaugumu arī privātā sektorā.

3.4. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta agregētais izlietojums

(reālais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

1996 1997 1998p 1999p 2000p
Iekšzemes kopprodukts 3,3 6,5 6,0 6,0 / 8,0 6,0 / 8,0
Privātais patēriņš 10,3 3,9 4,5 5,0 / 6,5 5,0 / 6,5
Valsts patēriņš 1,8 3,8 2,0 2,0 / 3,0 3,0 / 5,0
Kopējā pamatkapitāla veidošana 22,3 11,2 10,0 8,0 / 10,0 6,0 / 7,0

p - prognoze, kur skaitītājā - 1. variants, saucējā - 2. variants.

Privātā patēriņa līmenis ir ļoti zems. Pēc ievērojamā krituma deviņdesmito gadu sākumā tas sāk reāli pieaugt, tikai sākot ar 1995. gadu.

Valsts patēriņš (budžeta iestāžu pakalpojumi) pieauga gan 1996., gan 1997. gadā, lai gan valdība ievērojami samazināja budžeta deficītu. To ir kompensējis nodokļu ieņēmumu kāpums sakarā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, labāku nodokļu administrēšanu, kā arī nenodokļu ieņēmumu daļas pieaugums (ienākumi no privatizācijas u.c.). Valsts patēriņa pieaugums būs atkarīgs galvenokārt no nodokļu ieņēmumu kāpuma, jo valdības mērķis ir bezdeficīta budžets. Valdība nav paredzējusi palielināt nodokļu slogu. Tāpēc valsts patēriņš nevarēs pieaugt straujāk nekā IKP, tā pieauguma tempi varētu būt pat nedaudz zemāki, jo ir paredzēts palielināt valsts investīcijas un samazināt daļu nodokļu, kā arī var kristies nenodokļu ieņēmumi sakarā ar privatizācijas pāreju nobeiguma fāzē.

No otras puses, pakāpeniski tiek uzlabota un racionalizēta valsts institūciju darbība. Daļa funkciju, kuras pēc tradīcijas pildīja valsts institūcijas, pamazām pāriet privāto struktūru pārziņā.

Kopējo ekonomikā notiekošo procesu analīze rāda, ka arī tuvākā nākotnē iekšzemes patēriņa pieaugumu daļēji noteiks ārējo finansu plūsmu ienākšana ekonomikā. Ja samazināsies kapitāla ieplūde, prognozētie IKP pieauguma tempi un iekšzemes patēriņa līmenis netiks sasniegti vai arī tiks apdraudēta valūtas stabilitāte. Taču pastāv arī cita rakstura ārējie draudi. Kā rāda nesenie notikumi, valsts attīstības tempus var ietekmēt arī ekonomisko un politisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju. Pēc mūsu aprēķiniem, ilgstoši nesakārtotas attiecības ar Krieviju var izraisīt IKP pieauguma tempu samazināšanos par 1-2% un maksājumu bilances tekošā konta saldo pasliktināšanos par 2-3 procentiem.

3.5. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta agregētā izlietojuma struktūra (procentos)

1995 1996 1997 1998p 1999p 2000p
Iekšzemes kopprodukts 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0
Privātais patēriņš 62,6 67,6 67,2 66,1 65,7 / 65,4 65,3 / 64,6
Valsts patēriņš 22,2 21,6 23,3 22,3 21 ,6 / 21,4 20,8 / 20,4
Kopējā pamatkapitāla
veidošana 15,1 18,1 19,3 20,3 20,8 / 20,9 20,9 / 20,9
Krājumu izmaiņas* 2,5 0,7 0,4 1,2 1,3 / 1,5 1,8 / 2,6
Saldo -2,4 -8,1 -10,1 -9,9 -9,4 / -9,2 -8,8 / -8,5

p - prognoze, kur skaitītājā - 1. variants, saucējā - 2. variants

* kopā ar statistisko novirzi.

3.3. zīmējumā parādīts katra IKP izlietojuma posteņa ieguldījums kopīgā IKP pieaugumā

(2. attīstības variantam). Redzams, ka vislielāko ieguldījumu dod eksporta pieaugums.

3.3. zīmējums

Iekšzemes kopprodukta izlietojuma posteņu ieguldījums IKP pieaugumā

(procentos)
33.JPG (27128 BYTES)

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

Patēriņa cenu pārmaiņu atspoguļošanai tiek izmantots patēriņa cenu indekss. Šis rādītājs atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu atlases fiksēta kopuma (patēriņa groza) vērtības izmaiņu pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Lai nodrošinātu to, ka preces un pakalpojumi, par kuriem ģimenes maksā lielāku summu no saviem kopējiem izdevumiem, attiecīgi ietekmētu kopējo patēriņa cenu indeksa lielumu, tiek rēķināti svari (kas tiek regulāri pārskatīti), kas ir katras atsevišķas preces izdevumu proporcija no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 1998. gadā patēriņa cenu indeksa grozā ir 397 preces un pakalpojumi, kuriem regulāri tiek reģistrētas cenas.

Pirms ekonomisko reformu uzsākšanas lielākajai daļai preču un pakalpojumu cenas bija būtiski zemākas par līdzsvara cenām, tas ir, pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Līdz ar to cenu un tarifu liberalizācija 90. gadu sākumā radīja sākotnēju strauju patēriņa cenu indeksa kāpumu. 1992. gadā vidējais patēriņa cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedza 951,2%, savukārt 12 mēnešu inflācijas pieaugums bija 958,6%. Tomēr valdības un Latvijas Bankas realizētā stingrā fiskālā un monetārā politika ļāva jau nākamajā gadā panākt būtisku inflācijas samazinājumu (skatīt 3.7. tabulu), bet 1997. gadā patēriņa cenas pieauga vairs tikai par 8,4% (12 mēnešu inflācija - 7%).

Šobrīd Latvijas patēriņa cenu inflācijas rādītājs ir viens no zemākajiem Austrumeiropas, Centrāleiropas, Baltijas un NVS valstu vidū. Ir sagaidāms, ka inflācijas līmenis turpinās kristies un atbilstoši Latvijas vidēja termiņa ekonomiskajai stratēģijai līdz 2003. gadam tā samazināsies līdz 4%. Arī ES Komisijas ekonomiskās prognozes paredz, ka Latvija turpmākajos gados būs līdere inflācijas samazināšanas ziņā Centrāleiropas kandidātvalstu vidū (skatīt 3.6. tabulu).

3.6. tabula

Inflācija (privātā patēriņa deflators)

Centrāleiropas kandidātvalstīs iestājai ES *

(pieaugums vidēji gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, %)

1995 1996 1997 1998p 1999p
Bulgārija 53,8 127,5 1000,0 31,0 13,0
Čehijas Republika 9,1 7,8 8,5 9,5 8,4
Igaunija 29,0 23,1 11,2 8,5 7,5
Ungārija 26,3 21,7 18,3 14,9 11,5
Latvija 25,0 17,6 8,4 6,6 5,7
Lietuva 39,7 24,6 8,8 6,8 6,2
Polija 28,7 19,9 14,9 13,4 12,3
Rumānija 33,3 43,9 155,0 60,0 30,0
Slovākija 9,7 5,7 6,2 7,0 7,0
Slovēnija 14,3 10,9 9,1 8,8 7,9
Vidēji 25,2 24,2 56,2 17,5 12,5
Vidēji
(izņemot Bulgāriju
un Rumāniju) 22,6 16,3 12,9 11,7 10,4

* Avots: Centrālā statistikas pārvalde un ES Komisijas 1998. gada aprīļa ekonomiskās prognozes Centrāleiropas

kandidātvalstīm.

p - prognoze

Patēriņa cenu pieauguma tendences ir atšķirīgas precēm un pakalpojumiem, tāpat arī pārtikas un nepārtikas precēm (skatīt 3.4. zīmējumu). Pārtikas preču cenu pieaugums gada laikā1, sākot no 1997. gada marta, ir palicis gandrīz nemainīgs - 2-3% robežās. Nepārtikas preču cenu pieaugums turpina samazināties un, sākot ar 1997. gada oktobri, atrodas zem kopējā patēriņa cenu indeksa līmeņa, tomēr vēl aizvien šis pieaugums pārsniedz 5%. Pakalpojumu sektorā 1997. gada jūlijā-augustā bija vērojams milzīgs cenu lēciens, kas bija saistīts ar administratīvi regulēto cenu pieaugumu (dzīvokļa īres griestu dubultošanos). Šobrīd, lai arī cenu pieaugums šeit pakāpeniski samazinās, tomēr vēl aizvien tas pārsniedz 15% gadā.

3.4. zīmējums

Patēriņa cenu pieaugums

precēm un pakalpojumiem

(% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)
34.JPG (27900 BYTES)

1998. gada maijā, salīdzinot ar 1997. gada maiju, patēriņa cenas kopumā pieaugušas par 5,4%, tai skaitā apģērbu un apavu cenas gada laikā pieaugušas par 9,2%, uztura produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas - tikai par 1,6%. Straujāk par vidējo cenas pieaugušas grupā "Dzīvokļa īre, ūdens, elektrība un apkure" - par 10,4%, kā arī sakaru pakalpojumiem - par 17,1%. Divās pēdējās minētās preču un pakalpojumu grupās ir ievērojams administratīvi regulēto preču un pakalpojumu īpatsvars, kuru cenu izmaiņas arī noteica kopējo cenu pieaugumu šajās grupās.

3.7. tabula

Latvijas patēriņa cenu indekss (inflācija)

Gads Mēnesis Patēriņa cenu

Inflācijas izmaiņas procentos

indekss salīdzinājumā ar iepr. mēnesi gada laikā no iepr. salīdz. ar iepr. gada attiecīgo mēn. vidēji gada laikā
1990 Decembris 100
1991 Decembris 362 49,7 262,4 262,4 172,2
1992 Decembris 3837 2,6 958,6 958,6 951,2
1993 Decembris 5174 5,1 34,9 34,9 109,2
1994 Decembris 6533 2,4 26,3 26,3 35,9
1995 Decembris 8045 1,7 23,1 23,1 25,0
1996 Decembris 9101 0,6 13,1 13,1 17,6
1997 Janvāris 9274 1,9 1,9 11,4 16,6
Februāris 9308 0,4 2,3 9,9 15,6
Marts 9348 0,4 2,7 8,7 14,7
Aprīlis 9410 0,7 3,4 8,8 13,8
Maijs 9470 0,6 4,1 9,1 13,1
Jūnijs 9492 0,2 4,3 7,5 12,3
Jūlijs 9537 0,5 4,8 7,7 11,4
Augusts 9576 0,4 5,2 8,6 10,8
Septembris 9593 0,2 5,4 8,1 10,1
Oktobris 9666 0,8 6,2 7,7 9,5
Novembris 9716 0,5 6,8 7,4 8,9
Decembris 9738 0,2 7,0 7,0 8,4
1998 Janvāris 9862 1,3 1,3 6,3 8,0
Februāris 9880 0,2 1,5 6,1 7,7
Marts 9908 0,3 1,7 6,0 7,5
Aprīlis 9978 0,7 2,5 6,0 7,3
Maijs 9982 0,1 2,5 5,4 6,7

Lai arī vairums cenu Latvijā ir brīvas un tās nosaka konkrētās preces vai pakalpojuma piedāvājums un pieprasījums, joprojām administratīvi tiek regulēti dabīgo monopolu, kā arī atsevišķu pakalpojumu tarifi. Pēc mūsu aprēķiniem, kopumā tiek regulētas cenas aptuveni 20% no patēriņa grozā ietverto preču un pakalpojumu klāsta (skatīt 3.1. ielikumu).

Turpinājums - nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!