Par ASV politiku attiecībā uz Igauniju, Latviju un Lietuvu

No ASV informācijas biroja (USIS) Latvijā saņemtais teksts.

Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks uzrunāt Jūs šodien, lai izklāstītu ASV politiku attiecībā uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Republikām.

Atļaujiet man vispirms izteikt pateicību Jums un Jūsu kolēģiem Senātā un Apakšpalātā par stingro atbalstu mūsu Baltijas politikai. Mūsu kopīgie pūliņi ir mūs veduši uz daudziem sasniegumiem. Es gribētu arī Jums pateikties par ieplānotām sanāksmēm rīt, lai uzklausītu mūsu ieceltos vēstniekus Igaunijā un Latvijā.

Priekšsēdētāja kungs, šī valdība lepojas ar savu Baltijas politiku. Valsts sekretāre Olbraita bieži atsaucas uz ASV–Baltijas hartas parakstīšanas ceremoniju Baltā nama Austrumu zālē šā gada janvārī kā uz vienu no nozīmīgākajām dienām, kopš viņa ieņem valsts sekretāres amatu. Parakstīšanas ceremonijā prezidents Klintons teica, ka "NATO durvis ir un paliks atvērtas katrai partnervalstij, un Amerika ir apņēmusies radīt apstākļus, kuros Igaunija, Lietuva un Latvija kādu dienu varēs ieiet pa šīm durvīm".

Šodien es jums ziņoju, kur mēs atrodamies, kopš prezidents Klintons un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti 16.janvārī parakstīja ASV–Baltijas partnerības hartu.

Nupat pagājušajā nedēļā valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots vadīja ASV delegāciju Partnerības komisijas dibināšanas sanāksmē, kura tika izveidota saskaņā ar hartu.

Ar Jūsu atļauju es gribētu aplūkot mūsu mērķus un mūsu darbību.

Politikas mērķi

Priekšsēdētāja kungs! Šīs valdības Baltijas politiku var izteikt divos vārdos — integrācijas atbalstītāja. Mēs gribam, lai Savienotās Valstis kļūtu par atbalstītāju Igaunijas, Latvijas un Lietuvas integrācijai Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. Tā ir Baltijas hartas pamatdoma.

Mēs sev esam nosprauduši šādus mērķus:

Pirmkārt, mēs esam nodomājuši darboties NATO paplašināšanas procesā tā, lai ne tikai palielinātu to valstu drošību, kuras pašreiz ir uzaicinātas iestāties aliansē, bet arī to valstu drošību, kuras var iestāties vēlāk vai kuras varētu izlemt nekad tajā neiestāties.

Otrkārt, mēs gribam celt jauno Eiropu bez dalījuma līnijām, kur veco aukstā kara "nulles varianta" politiku nomainītu tas, ko valsts sekretāre Olbraita dēvē par " win–win " (uzvar abas puses) domāšanu. Pagājušajā nedēļā Rīgā valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots teica: "Tas ir Savienoto Valstu nacionālajās interesēs, ka Baltijas valstīm jāatgūst pienācīga vieta Eiropas galvenajās struktūrās.

Divdesmitā gadsimta apvērsumi mums ir mācījuši, ka tad, kad kāda Eiropas daļa tiek izolēta, represēta, kļūst nestabila vai vardarbības plosīta, visas Eiroatlantiskās kopienas miers tiek apdraudēts. Tā mums ir bijusi ļoti smaga mācība 20.gadsimtā; mums tā ir pareizi jāizmanto 21.gadsimtā."

Treškārt, Baltijas hartas pamatdoma ir, ka mums ar Baltijas valstīm ir kopīgs jaunās Eiropas un eiroatlantiskās kopienas redzējums un ka Igaunija, Latvija un Lietuva ietilpst šajā Eiropas nākotnes ainā. Tiek skaidri pateikts, ka Baltijas valstis netiks izslēgtas vai diskriminētas to ģeogrāfiskā stāvokļa vai vēstures un pagātnes netaisnības dēļ.

Tajā pašā laikā harta nesatur iepriekšējas saistības. Tajā uzsvērts, ka šīm valstīm — tāpat kā citām kandidātvalstīm — jāsasniedz atbilstība tādām pašām augstām prasībām, kādas NATO izvirza visām jaunām dalībvalstīm.

Un aliansei kopumā ir jāpanāk vienprātība jautājumā par to, ka iekļaušana kalpotu mūsu kolektīvajām stratēģiskajām interesēm.

Tagad atļaujiet man aplūkot mūsu sasniegumus un mūsu mērķus mūsu nākotnes sadarbībai.

Politiskie sasniegumi

Priekšsēdētāja kungs! Viena no vissvarīgākajām lietām, ko mēs esam paveikuši kopā politiskajā jomā, ir skaidras perspektīvas izveidošana šo valstu eventuālajai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās organizācijās.

a