Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 16., 17. un 18. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Runāšu tikai par budžetu, jo Saeima nolēmusi arī pēc pulksten 17 skatīt budžeta priekšlikumus, un tas ir ļoti būtiski. Mums izdevās šodien iebalsot 2,9 miljonus latu veselības budžetam, un arī Latvijas Banka varēs ielikt savu artavu budžeta veidošanā, līdz ar to labklājības iestādēm tiks papildu līdzekļi. Mums bija trīs prioritātes: izglītība, labklājība un pašvaldību finansējums. Protams, spraigs balsojums, jo katrs aizstāv savas intereses, bet šīs intereses būtu jāaizstāv visai Saeimai, un būtībā lielākajā daļā balsojumu tā arī notika, īpaši, runājot par veselības aprūpes budžetu. Šodien no rīta mēs redzējām veselības iestāžu darbiniekus, kas aktīvi un pamatoti uzstājās pret finansējumu trūkumu, zemajām algām un saspringto darbu. Tāpēc tos solījumus, kas tika doti, tiekoties ar piketētājiem, vajadzētu realizēt ar budžeta balsojumiem. Tā kā tika pieņemts Ministru kabineta priekšlikums par 2 miljoniem speciālajā veselības budžetā, līdz ar to šīs gaitā 5 miljoni veselības aprūpes budžetam jau ir.

Mūsu nākamie balsojumi būs ļoti būtiski attiecībā uz izglītību — par 3,6 miljoniem latu skolotāju un pirmsskolas iestāžu pedagogu algām, un, protams, arī apmēram 3,6 miljoni latu pašvaldībām, kas nepieciešami šīs nozares finansēšanai.

Ļoti asa cīņa izvērtās debatēs par to, vai nepieciešams papildu finansējums Iekšlietu ministrijai ugunsdrošības jautājumiem. Lai atceramies Talsu traģēdiju, un pēc ilgām debatēm Saeima nobalsoja papildu gandrīz pus miljonu latu iedalīšanu tieši šiem pasākumiem.

Domāju, ka rīt Demokrātiskā partija "Saimnieks" rīkos preses konferenci, jo budžeta izskatīšana būs jau pāri pusei. Pašlaik izskatīti 150 priekšlikumi, bet vēl ir gandrīz 300, tāpēc šodiena ritēs spraigi un ilgi. Mēs informēsim par savu nostāju un balsojumiem mūsu prioritāšu realizācijā.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Vispirms ar dziļu gandarījumu jāatzīst, ka vakar Saeima parādīja savu mugurkaulu. Beidzot esam oficiāli atzinuši, ka 16. marts ir latviešu karavīriem veltītā atceres diena, un mēs labi zinām, par kādiem latviešu karavīriem runāsim šajā dienā. Galvenais ir tas, ka gan Latvijas valdības pārstāvji, gan augstākie militārie komandieri, paldies Dievam, šajā dienā varēs iet pilnā parādes tērpā ar ziediem un vainagiem uz jebkuru pasākumu. Tā tiešām būs valsts mēroga atceres diena, un tas ir vismaz neliels devums mūsu sirmajiem karavīriem, kas gadu desmitiem neko citu nav redzējuši kā tikai nicinošu attieksmi. Mēs no sirds priecājamies, ka mums izdevies īstenot šādu priekšlikumu.

Otrreiz un pavisam citā jautājumā Saeima parādīja savu nelokāmo nostāju, nepakļaujoties spiedieniem no dažādiem konsultantiem, kuri nebūt vienmēr nav labvēlīgi noskaņoti pret mūsu valsti un kuri mūs konsultē tikai savu interešu labad. Tātad Saeima atstāja kimināllikumā nāvessoda piemērošanas iespēju, un nu jau tas pieņemts otro reizi. Vairs nav iespējams likumu atdot atpakaļ, var tikai novilcināt, un, iespējams, Valsts prezidents darīs tieši to. Katrā ziņā nekāda klanīšanās un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšana šoreiz neiznāca — nāvessods mūsu Krimināllikumā ir saglabāts.

Nedaudz par to, kas notiek šodien. Varēja vispār nekas nenotikt, ja nebūtu 30 miljonu latu ietaupījuma, un nebūtu par ko runāt. Valdība, ja vēlētos rīkoties populistiski, rudenī paņemtu un astronomiskā veidā visiem paaugstinātu algas vai izdarītu ko citu labu, nedomājot par to, kā veiksies nākamajai valdībai. Šī valdība rīkojās godīgi, un 30 miljonus, kurus izdevās ietaupīt gada pirmajos mēnešos, piedāvāja Saeimai kā budžeta labojumus. Turklāt kā prioritātes valdība izvirzīja gan medicīnas darbinieku, gan pašvaldību, gan izglītības darbinieku jautājumu risināšanu. Visur šī nauda sadalīta līdzsvaroti, un jebkura iejaukšanās šādā līdzsvarotā mehānismā neapšaubāmi grauj mehānismu kā tādu.

To lieliski saprot Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas pārstāvji, kuri ar smaidu uz lūpām, gandrīz vai ņirgājoties par visu, piedāvā vienu absurdu priekšlikumu pēc otra. No malas tas izskatās ārkārtīgi skaisti — mēs mīlam laukus, skolotājus un vispār — visus. Mēs visiem esam gatavi dot, tikai neprotam paskaidrot, no kurienes, un negribam. DPS izliekas, ka nesaprot to, jebkurš šāds budžeta grozījums, kas skar sistēmu kopumā, neapšaubāmi grauj šo sistēmu. Valdība būtu pavisam vienkārši atteikusies no šiem budžeta grozījumiem, aicināt valdību veidojošās frakcijas nobalsot pret un līdz rudenim nelikties ne zinis, turpinot strādāt tā, kā sākts no gala sākuma. Diemžēl opozīcijas deputāti par to nerunā, bet gari un plaši stāsta, ka jāmīl viss, ko vien Latvijā var mīlēt. Uzskatu, opozīcijas šodienas rīcība bija diezgan nelietīga, bet tāpat viņi rīkojās arī pirms šī gada budžeta pieņemšanas. Tā ka acīmredzot lielu izbrīnu tas vairs neizsauc. Šī lētā klaigāšana viņiem šodien ir ārkārtīgi vajadzīga, ņemot vērā, ka viņu akcijas ievērojami kritušās. Neskatoties ne uz ko, mēs mēģināsim turpināt darbu, lai arī zināmi traucējumi jau radušies. Nepieciešams pieņemt šos budžeta grozījumus, lai kaut daļēji varētu risināt tās problēmas, kas Latvijā samilzušas.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Protams, šodienas darbs, kas noris pie likumu izstrādāšanas variantiem un projektiem, arī pieņemot tos kopumā, ir svarīgs, bet galvenais ir šodien izskatāmie budžeta grozījumi par tā palielinājumu. Un šeit, kā nu kurš to jautājumu traktē, ar kādiem priekšlikumiem nāk, bet ir skaidrs, it sevišķi tas notiek no "Saimnieka" puses, — jo trakāk, jo labāk. Priekšlikumu ir ļoti daudz, un visi aktīvi debatē un aizstāv, un gala rezultātā, ja tos visus aktīvos pieņemtu, mums vajadzētu vismaz trīs reizes vairāk naudas. Bet, tā kā jāsadala tikai 30 miljoni, protams, jānosaka prioritātes. Sadarbības padomē par tām jau vienošanās panākta — kompensācija par zemes īpašumiem represētajiem 5,2 miljonu latu apjomā, kas tika atbalstīts un pieņemts, graudu tirgus stabilizēšana, labības tirdzniecības aģentūra — 2,1 miljons latu, kas jau iepriekš vairākas reizes debatēts un šoreiz arī pieņemts. Bez tam ļoti vajadzīgi arī 3,6 miljoni latu pašvaldību izlīdzināšanas fondam, kur katrs pagasts papildu saņems naudas līdzekļus bez pārrēķina. Protams, arī skolotāju un mediķu algām, par kurām izvērtās vislielākās un asākās debates, jo daudzi deputāti ļoti aktīvi aizstāvēja šīs idejas. Tomēr vairums priekšlikumu nebija pieņemami, jo pieņemt budžetu tādā apjomā nav iespējams. Bet papildus, atbalstot pozīcijas deputātiem, no Valsts bankas izdevās iegūt 2,9 miljonus latu medicīnas darbinieku algām. Tātad kopumā šie priekšlikumi ir būtiski un papildinājumi vajadzīgi visām nozarēm. Turklāt vēl, protams, bija ļoti daudz priekšlikumu mazāku problēmu risināšanai, kas saistītas ar skolu vai jumtu remontiem un kurus Saeimas Budžeta un finansu komisija atbalstīja. Bet visiem iedot, protams, nav iespējams, jo problēmu ir daudz vairāk nekā līdzekļu. Pašlaik Saeima izskatījusi tikai trešdaļu no visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, un vēl nav zināms, cik ilgi mēs šodien strādāsim un kad pieņemsim šo likumu kopumā.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šodien Saeimas darbs paiet šī gada budžeta grozījumu izskatīšanas kontekstā. Tas šodien ir galvenais jautājums, un jāsaka, ka šoreiz Saeimā lielas balsojumu brīvības nav, jo pastāv zināma valdošo frakciju vienošanās, un vispārinot var teikt, ka tā ir valdošās politiskās elites vienošanās — atstāt budžeta ieņēmumus esošajā nepamatoti zemajā līmenī un nenodarboties ar nopietnu ieņēmumu bāzes palielināšanu. Te būtu veicami ļoti vienkārši pasākumi, piemēram, varētu veikt vienu vai vairākus reidus pa Centrāltirgu un citiem Latvijas tirgiem, iekasēt un aizturēt nelegālās tabakas un alkohola tirgoņus, un uzreiz krietni uzlabotos situācija akcīzes nodokļa iekasēšanā, un tas savukārt radītu iespējas veikt budžeta papildinājumu. Diemžēl tā nenotiek, bet arī esošo līdzekļu sadales ietvaros. Tautas kustības "Latvijai" prioritātes ir izglītība un zinātne, tātad pamatā skolotāju algas, kā arī medicīna un pašvaldības un iespēju robežās skart arī valsts tālākas dotācijas lauksaimniecībai. Budžetu mēs vēl turpināsinm skatīt, iespējams, vēl vairākas stundas, bet, ja runājam par šīs nedēļas notikumiem kopumā, tad gribu atzīmēt pirmdienas diskusiju par lauku attīstības programmu. Šeit Tautas kustība "Latvijai" aicina apzināties, ka Latvijas laukos šobrīd pastāv ļoti bīstamas centralizācijas tendences, kas skar lauku skolas un slimnīcas, arī administratīvās vienības un ražošanas objektus jeb saimniecības. Tas faktiski grauj Latvijā pastāvošo lauku struktūru, un mēs redzam, ka tas notiek politiskās elites mērķtiecīgi realizētas politikas ietvaros jau daudzu gadu garumā. Varētu par teikt, ka šāda centralizācijas politika notikusi, sākot no 1940. gada, un parādās dažādās formās un izpausmēs. Visiem pasaules un mūsu reģionu notikumu stratēģiem ir skaidrs, ka, iznīcinot Latvijas laukus, tiks iznīcināta arī latviešu tauta. Tāpēc, ja arī kādam cilvēkam nepatīk kāda pašvaldība, nebūtu pareizi šo nepatiku vērst pret visu pašvaldību institūciju, atļaujot dažādos veidos patvaļīgi reformēt, apvienot un iznīcināt administratīvās vienības, kas šobrīd pastāv laukos. Mums šī lauku struktūrvienība jāsaglabā, mēs nedrīkstam ļaut patvaļai, kas šo struktūru voluntāri censtos mainīt, par ko diemžēl gan darbos, gan arī vārdos iestājas esošā politiskā elite. Arī administratīvi teritoriālās reformas likums, kurā paredzēts no Latvijas šīs kartes izslēgt tādu jēdzienu kā "pagasts" un aizstāt to ar kaut kādiem lielpagastiem vai novadiem, nekādā ziņā nevar būt pieņemams. Es aicinātu cilvēkus arī vasarā nopietni pārdomāt šos jautājumus, arī politisko atbildību un procesus, pārdomāt tos ilgākā vēsturiskā perspektīvā — ne tikai to, kas notiek Saeimā pēdējās nedēļās un mēnešos, bet atcerēties arī iepriekšējos balsojumus un censties izprast kopsakarības, lai šīs vasaras pieredze, kas politiskā ziņā noteikti būs karsta, rudenī spētu akumulēties nopietnā viedokļu manifestācijā, un izdotos ievēlēt tādu 7. Saeimu, kas spētu labāk pārstāvēt tautas iekšējo sāpi par to, ka mēs gribam savai valstij attīstību un perspektīvu vispirms jau izdzīvošanai un pēc tam arī labākai dzīvošanai, nekā tas ir šobrīd. Kā jau teicu, politiski šī vasara būs karsta, bet es jums novēlu to patīkamu.

Saeimas preses dienests