Pirms notikuma

Jūras māte man vaicāja, Ko zvejnieku dēli dar’?

Turpinājums

no 1.lpp.

Nāk Jūras diena, Zvejnieku diena

Visu šo triju kuģu rēderis ir Aigars Šteinbergs. Viņš gan pats šim vārdam negrib īsti piekrist, jo nekā diža jau neesot. Viens vecais kuģītis ir privatizēts par pajām kolhoza "Mērsrags" mantas dalīšanas laikā, bet pārējie divi nopirkti, izmantojot ilgtermiņa kredītu uz trim gadiem. Riskanta jau visa tā lieta ir, jo bankas prasa samērā augstu kredīta procentu — 18 gadā. Turklāt par kvotām un licencēm jāmaksā, zvejas rīki arī nav lēti. Aigars Šteinbergs stāsta:

— Ko mēs daudz kā mazs uzņēmums varam? Cenas pakalpojumiem un materiāliem pieaug, bet zivīm — krītas. Reņģes tagad maksā 10-11 santīmus kilogramā, brētliņas attiecīgi — 6-8 santīmus. Vasarā jāiepērk ledus, jo nedrīkst pieļaut, ka zivis sabojājas. Augstas prasības izvirza mūsu zivju uzpircēji — uzņēmums "I.M.S.", jo tas saņēmis Eiropas Savienības sertifikātu. Mums ir iedalīta gada nozvejas kvota — 500 tonnu reņģu, 200 tonnu brētliņu līcī un 50 tonnu reņģu Baltijas jūrā. Slikti, ka vēl joprojām nav atrisināts robežjautājums ar Igauniju. Pēc nārsta reņģes vairāk uzturas tās ūdeņos, bet tur mums zveja ir liegta. Starptautisko nolīgumu slēgšana un likumdošanas sakārtošana tā kā būtu valdības ziņā. Brīžam šķiet, ka zvejnieki mūsu valstij nav vajadzīgi!

Ir vēl kāda problēma, kas saistīta ar speciālistu sagatavošanu. Mēs nodarbinām 15 cilvēkus. Visi trīs zvejas kuģu kapteiņi — Aivars Sproģis, Voldemārs Rožkalns un Visvaldis Stiķis — ir vīri gados. Arī pārējie komandu biedri nav no jaunajiem. Diemžēl labus kadrus atrast ir grūti. Kaut arī valstī ir bezdarbs, joprojām valda padomjlaiku attieksme pret darbu. Nācies atlaist par pārkāpumiem pāris kuģu mehāniķu. Patlaban cenšamies sadarboties ar Engures jūrskolu un citām mācību iestādēm, jo no šiem jauniešiem, domāju, iznāks lietaskoki.

Mērsraga ostā darbojas divi zivju pārstrādes uzņēmumi — akciju sabiedrības "Mērsrags - R" un "I.M.S." Jāpiebilst, ka tieši pēdējais guvis vislabākos panākumus. Uzņēmums dibināts 1993. gadā, pēc kolhoza privatizācijas, tā biedriem ieguldot pajas. Un tas ir viens no lielākajiem Mērsragā. Pašlaik šeit strādā apmēram 300 darbinieku. Stāsta kvalitātes pilnvarotā speciāliste Vija Tīle:

— Ražojam vairāk nekā 10 produkcijas veidus. Izejvielas — reņģes un brētliņas — piegādā vietējie zvejas kuģi, savukārt Atlantijas siļķes, skumbrijas, sardinellas, sardīnes zvejo holandiešu zvejnieki. Mūsu produkcijas lielākais noņēmējs ir Krievija. Pēc pēdējiem nelabvēlīgajiem notikumiem nopietni strādājam arī tirgus meklējumos Baltkrievijā, Ukrainā un rietumvalstīs. Ļoti īsā laikā ieviesām Eiropas Savienības tā saucamo HACCP sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu. Galvenais akcents likts uz sanitāri higiēnisko prasību ievērošanu. Ne tikai ieviesām jaunāko tehnoloģiju, tehniski uzlabojām ražotnes, bet arī veicām cilvēku apmācību. Dažādas kontroles komisijas mūsu darbu labi novērtējušas. Esam to piecu uzņēmumu skaitā, kam izsniegta pagaidu atļauja līdz 2000. gadam eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vārti uz Eiropu

Mērsraga ostā strādā vairāki uzņēmumi, kuru darbība visciešāk saistīta ar eksportu — kravu eksportētāji uzņēmumi SIA "Modo Mežs", SIA "Linda", SIA "Gamma-Rent", SIA "Astramar", stividorkompānijas SIA "Gamma" un a/s "Mērsrags". Ceļu būves uzņēmums "Šlokenbeka" caur ostu importē šķembas cietā seguma izgatavošanai.

Vislielākais apgrozījums ir papīrmalkas eksportētājiem. Viena no stividorkompānijām SIA "Gamma" dibināta 1995. gadā. Stāsta tās vadītājs Guntars Galviņš:

— Kuģus sākām aģentēt jau 1994. gadā. Vēlējāmies pierādīt, ka arī Latvijas uzņēmēji ko spēj, ne tikai ārvalstnieki. Sākums bija ļoti grūts, jo mums par piestātņu nomu pieprasīja nepamatoti augstu maksu — 3000 latu. Tolaik radušās nesaskaņas jūtamas vēl tagad. Viena no piestātnēm joprojām netiek izmantota.

Sākām ar papīrmalkas iepirkšanu un eksportu. Patlaban ir tā, ka nespējam pārsolīt uzpircējus, kas pamanījušies nemaksāt apgrozījuma nodokli. Tāpēc veicam tikai kuģu aģentēšanu. Mūsu uzņēmumā strādā astoņi pieredzes bagāti krāvēji. Tā kā viņiem maksājam par gabaldarbu, tad ieinteresētība iespējami ātrāk iekraut kuģi ir liela. Nereti nākas to darīt arī reidā, jo šajās dienās zviedri atnākuši ar tik lielu kravinieku - 8000 t, ka netiek ostā iekšā. Vedam papīrmalku klāt un lādējam augšā. Kravas mums mēdz būt visdažādākās — kūdra, papīrmalka, šķembas, dēļi utt. Brīžam ir tā, ka saskrien vairāki kuģi uzreiz, tad tikai spējam norauties. Bet mēdz būt arī tukšie mēneši. Piemēram, janvārī un aprīlī iekrāvām pa 5 kuģiem, februārī — 4, maijā, jūnijā — pa 8, bet martā — nevienu. Tas viss tikai zviedru dēļ, kuri nespēja savlaicīgi reaģēt uz laika apstākļu maiņu. Tāpēc pašlaik ostā vēl atrodas 30 līdz 40 tūkstoši kubikmetru papīrmalkas. Jūlijs sācies labi, pirmajās dienās jau esam iekrāvuši pāris kuģu.

Kopumā jāteic, ka kopš 1994. gada mūsu firma ir iekrāvusi 161 kuģi. Mazai ostai, kāda ir Mērsrags, tas ir daudz. Protams, veiksmīgi varēsim cīnīties ar konkurentiem, ja mums būs laba un attīstīta noliktavu un piestātņu saimniecība. Bet tas jau ir ostas pārvaldes ziņā.

Mērsraga ostas attīstības izredzes

Osta atrodas Rīgas jūras līča rietumu krastā uz dienvidiem no Mērsraga izvirzījuma. Tā ir mākslīgi veidota, to ierobežo ziemeļu un dienvidu moli. Mērsraga osta pieder pie mazajām Latvijas ostām, tās teritorija aizņem 53,49 hektārus, no tiem akvatorija — 10,19 hektārus.

Aktīva komercdarbība sekmē ostas attīstību. Bez jau iepriekš minētajiem uzņēmumiem ostā bāzējas 20 zvejas kuģi, šeit atrodas arī zvejas rīku izgatavošanas un remonta darbnīca SIA "Silma". Vairāki Kurzemes novada uzņēmumi plāno savu darbību eksporta jomā saistīt ar Mērsraga ostu.

Daži skaitļi — kravu apgrozījums laikā no 1994. gada līdz 1997. gadam palielinājies no 9,22 tūkstošiem līdz 66,39 tūkstošiem tonnu. Savukārt ostas ieņēmumi pieauguši no 8,2 tūkstošiem līdz 87,98 tūkstošiem latu. Šogad kravu apgrozījums tiek plānots 175 tūkstošu tonnu un ieņēmumi — 150 tūkstošu latu apmērā. Līdz 2000. gadam paredzēts kravu apgrozījumu palielināt līdz 300 tūkstošiem tonnu, bet ostas pārvaldes ieņēmumus — līdz 255 tūkstošiem latu.

Lai uzlabotu jau esošo un izbūvētu jaunu ostas infrastruktūru, ostas pārvalde pieņēmusi lēmumu veikt kapitālu rekonstrukciju. Irēna Burlakova, kura ir arī ostas pārvaldes locekle, stāsta:

— Ļoti aktīvi strādā ostas pārvaldnieks Arvis Laterers, kurš ieinteresēts ostas attīstībā. Viņš gādā par teritorijas sakopšanu, infrastruktūras attīstību un darba apstākļu uzlabošanu ostā strādājošajiem.

Pašlaik situācija tiešām nav apskaužama, jo moli ir sliktā stāvoklī. Priekšostā un ostas kanālā ir augsts sanešu daudzums. Diendienā strādā zemessmēlējs. Bet tas problēmas neatrisina, jo ostas akvatorija ir vāji aizsargāta no viļņošanās, turklāt ostas vārti ir šauri. Lielie kuģi nevar ienākt mūsu ostā arī tādēļ, ka nav dziļūdens piestātņu. To izbūve, kā arī akvatorijas un pievadkanālu paplašināšana, dienvidu mola un krasta nostiprinājuma izbūve paredzēta SIA "Jūras projekti" izstrādātajā ostas rekonstrukcijas plānā. Projekta kopējās izmaksas pārsniedz pusotra miljona latu. Patlaban Mērsraga ostas attīstības projekts iekļauts Valsts investīciju programmā, saņemts arī valdības garantēts kredīts ostas izbūvei.

Domāju, ka ostas attīstība sekmēs visa pagasta dzīves uzlabošanos. Jau tagad var teikt, ka Mērsraga osta ir galvenā darbadevēja ciemā. Pateicoties tai, pie mums nav liela bezdarba, spējam uzturēt bērnudārzu un skolu.

Mērsraga pagasta nākotnes meti

Savu nākotni Mērsraga pagasts saista ne tikai ar ostas attīstību vien. Desmit tūkstošu hektāru lielajā pagasta teritorijā ir vēl trīs ciemati — Alksnāji, Upesgrīva un Ķipatciems. Kopumā pagastā ir 2060 iedzīvotāju, 600 no tiem ir pensionāri, pustūkstotis — bērni. Lielā infrastruktūra prasa daudz rūpju un līdzekļu. Tāpēc pagasta priekšsēdētāja Irēna Burlakova ir pārliecināta, ka tikai administratīvi teritoriālā reforma spēs ko izmainīt. Kopš februāra piecu pagastu — Mērsraga, Engures, Laucienes, Zentenes un Ķūļu — pašvaldību vadītāji cenšas rast kopīgu valodu, lai veidotu vienotu administratīvo teritoriju. Tā pavērtu daudz plašākas iespējas turpmākā darbā. Bet par šīm iecerēm — nākamreiz.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Mērsraga pagasta priekšsēdētāja Irēna Burlakova

Vasaras vidū loms nav pārlieku bagāts

Foto: Māris Kundziņš — "Latvijas Vēstnesim"