• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par transporta darbību 1999.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2000., Nr. 142/144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4910

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - Latvijas miera uzturēšanas spēku izlūkdienesta bataljonā

Vēl šajā numurā

20.04.2000., Nr. 142/144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par transporta darbību 1999.gadā

1999.gads nav bijis veiksmīgs nevienai kravu transporta nozarei, jo kravu pārvadājumu apjomi salīdzinājumā ar 1998.gadu ir samazinājušies.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ar dzelzceļa transportu 1999.gadā pārvadāti 33,2 miljoni kravu, par 12,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pārvadāto kravu apjomi, salīdzinot ar 1998.gadu, ir samazinājušies visos satiksmes veidos: iekšzemē — par 20,3%, tranzīta kravu pārvadājumos — par 7,8%, eksporta kravu pārvadājumos — par 34,9%, importa kravu pārvadājumos — par 23%. Dzelzceļa kravu pārvadājumos dominē tranzīta kravu pārvadājumi. 1999.gadā tajos pārvadāti 26 miljoni tonnu kravu jeb 78,4% no visa pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma. Salīdzinot ar 1998.gadu, tranzīta kravu pārvadājumu īpatsvars kopējā ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjomā ir pieaudzis par 3,8%. Uz tā rēķina pārējo kravu pārvadājumu īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1999.gadā ir samazinājies: iekšzemes pārvadājumos par 0,6%, eksporta pārvadājumos par 1,7%, importa kravu pārvadājumos par 1,5%.

1999.gadā ar autotransportu pārvadāti 33,4 miljoni t kravas, t.i., par 0,4 miljoniem t jeb 1,1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Autotransporta kravu pārvadājumi iekšzemē 1999.gadā samazinājās par 1,1%, bet starptautiskie kravu pārvadājumi — par 1,3%. 95% (31,7 miljonus t) no visiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu veidoja pārvadājumi iekšzemē. To īpatsvars salīdzinājumā ar 1998.gadu, palicis nemainīgs. Samazinoties starptautiskajiem autotransporta kravu pārvadājumiem, iekšzemes kravu pārvadājumi lēnām pārorientējas uz komercpārvadājumiem (pārvadājumiem par maksu). 1998.gadā procentuālā attiecība starp iekšzemes kravu pārvadājumiem pašu vajadzībām un komercpārvadājumiem bija 70% un 30%, bet 1999.gadā jau 62,1% un 37,9%.

Pēc vairākiem apjoma pieauguma gadiem 1999.gads arī Latvijas ostās ir beidzies ar kravu apgrozības samazināšanos. Pagājušā gadā ostās nosūtīti un saņemti 49 miljoni t kravu jeb par 6,2% mazāk nekā 1998.gadā. No ostām nosūtīts 45,1 miljons t kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. 28,9% jeb 13,1 miljoni t no 1999.gadā no ostās nosūtīto kravu apjoma veidoja nafta. Tas bija par 10,3% mazāk nekā 1998.gadā. Tieši šo kravu apjoma samazināšanās visbūtiskāk ietekmēja kravu apgrozību ostās. Arī citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi 1999.gadā ir samazinājušies. Īpaši jāatzīmē melno metālu un to izstrādājumu kravas, kuru apjoms 1999.gadā saruka par 35,6% un bija vairs tikai 3,6 miljoni t. Par 6,1% kritās nosūtīto kokmateriālu apjoms. No ostām 1999.gadā nosūtīja 6,3 miljonu t minerālmēslu. To apjoms ir pieaudzis par 10,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ostās saņemto kravu apjoms 1999.gadā bija 3,9 miljoni t, kas ir par 4,6% vairāk nekā 1998.gadā. Ir palielinājušies saņemtā cukura un pārtikas produktu apjomi. Šajā gadā ostās saņemti 0,9 miljoni t cukura, kas ir par 6,3% vairāk nekā 1998.gadā, 0,5 miljoni t pārtikas produktu, kas ir par 77,2% vairāk. Turpretim saņemto naftas produktu apjoms ir palicis iepriekšējā gada līmenī — 0,7 miljoni t. 1999.gadā jūtami samazinājies konteineros saņemto kravu apjoms (0,5 miljoni t) — par 38% mazāk nekā 1998.gadā.

Nosūtītās naftas apjomu samazināšanās 1999.gadā noteica kravu apgrozības samazināšanos Ventspils ostā. Šeit 1999.gadā iekrāva un izkrāva 34,1 miljonu t kravu, par 1,9 miljoniem t jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Rīgas ostā kravu apgrozība 1999.gadā bija 12 miljoni t, par 1,3 miljoniem t jeb 9,8% mazāk nekā 1998.gadā. Šo samazinājumu noteica kravu konteineros apgrozības samazināšanās par 27,9% un melno metālu un to izstrādājumu apgrozības samazināšanās par 33,1%. Saņemto un nosūtīto kravu apjoms 1999.gadā samazinājies arī mazajās ostās: no 634 tūkstošiem t 1998.gadā līdz 559 tūkstošiem t 1999.gadā. Vienīgi Liepājas ostā kravu apgrozība 1999.gadā ir pieaugusi par 1,2%, iekraujot un izkraujot 2,3 miljonus t kravu. Tas noticis, pateicoties nosūtīto kravu apjoma pieaugumam par 9,1%. Arī pasažieru pārvadājumi 1999.gadā ir samazinājušies. Ar dzelzceļa transportu šajā gadā pārvadāti 24,9 miljoni pasažieru, kas ir par 17,4% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Pilsētu elektriskajā transportā 1999.gadā pārvadāti 186 miljoni pasažieru, kas ir par 8,1 miljonu pasažieru jeb 4,2% mazāk nekā 1998.gadā.

1999.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" iebrauca un izbrauca 562 tūkstoši pasažieru, kas ir par 1,4% vairāk nekā 1998.gadā. To noteica ar ārvalstu aviokompāniju lidmašīnām pārvadāto pasažieru skaita palielināšanās, jo ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām pārvadāto pasažieru skaits ir samazinājies. 1999.gadā ar tām lidostā "Rīga" iebrauca un izbrauca 253 tūkstoši pasažieru, kas ir par 3,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Rīgas pasažieru ostā 1999.gadā iebrauca un izbrauca 75 tūkstoši pasažieru — samazinājums par 25,5%.

Vienīgais pasažieru pārvadājumu transporta veids, kurā 1999.gadā ir palielinājies pārvadāto pasažieru skaits, ir autotransports. Ar regulāras satiksmes autobusiem 1999.gadā pārvadāti 167,4 miljoni pasažieru, kas ir par 3,2 miljoniem pasažieru jeb 2% vairāk nekā 1998.gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un sakaru statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!