ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 16. jūnija Apžēlošanas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.1998., Nr. 198 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49063-apzelosanas-likums
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Apžēlošanas likums
1.pants. Apžēlošanas jēdziens
Apžēlošana ir notiesātās personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no kriminālsoda izciešanas, soda veida mīkstināšana vai sodāmības noņemšana, ko veic Valsts prezidents.
Apžēlošana ir notiesātās personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no kriminālsoda izciešanas, soda veida mīkstināšana vai sodāmības noņemšana, ko veic Valsts prezidents.
2.pants. Apžēlošanas veidi
Ir šādi apžēlošanas veidi:
1) nāves soda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu;
2) brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu;
3) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas;
4) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas;
5) sodāmības noņemšana.
Ir šādi apžēlošanas veidi:
1) nāves soda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu;
2) brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu;
3) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas;
4) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas;
5) sodāmības noņemšana.
3.pants. Personas tiesības lūgt apžēlošanu
(1)Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura:
1) izcieš sodu Latvijas Republikā;
2) notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijas Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama;
3) notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt Latvijas Republikā pieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu;
4) izcietusi sodu Latvijas Republikā.
(2) Apžēlošanas lūgumu var iesniegt arī panta pirmajā daļā minētās personas:
1) aizstāvis;
2) likumiskais pārstāvis;
3) vecāki, bērni, laulātais.
(1)Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura:
1) izcieš sodu Latvijas Republikā;
2) notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijas Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama;
3) notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt Latvijas Republikā pieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu;
4) izcietusi sodu Latvijas Republikā.
(2) Apžēlošanas lūgumu var iesniegt arī panta pirmajā daļā minētās personas:
1) aizstāvis;
2) likumiskais pārstāvis;
3) vecāki, bērni, laulātais.
4.pants. Apžēlošana pēc Valsts prezidenta iniciatīvas
Valsts prezidents notiesāto personu var apžēlot arī pats pēc savas iniciatīvas.
Valsts prezidents notiesāto personu var apžēlot arī pats pēc savas iniciatīvas.
5.pants. Apžēlošanas lūguma iesniegšanas termiņi
(1) Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu.
(2) Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
(3) Gadījumos, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, ja piespriests mūža ieslodzījums, — ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
(1) Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu.
(2) Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
(3) Gadījumos, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, ja piespriests mūža ieslodzījums, — ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
6.pants. Apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība
Apžēlošanas lūgumu iesniedz Valsts prezidentam.
Apžēlošanas lūgumu iesniedz Valsts prezidentam.
7.pants. Ar nāves sodu notiesātās personas apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība
(1) Ja piespriests nāves sods, apžēlošanas lūgums iesniedzams
10 dienu laikā no dienas, kad saņemts noraksts no tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā notiesātā persona atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu, cietuma administrācija par šo faktu sastāda aktu, kuru triju dienu laikā no atteikšanās dienas nosūta Valsts prezidentam.
(3) Apžēlošanas lūgums vai akts par notiesātās personas atteikšanos iesniegt šādu lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.
(1) Ja piespriests nāves sods, apžēlošanas lūgums iesniedzams
10 dienu laikā no dienas, kad saņemts noraksts no tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā notiesātā persona atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu, cietuma administrācija par šo faktu sastāda aktu, kuru triju dienu laikā no atteikšanās dienas nosūta Valsts prezidentam.
(3) Apžēlošanas lūgums vai akts par notiesātās personas atteikšanos iesniegt šādu lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.
8.pants. Valsts prezidenta Kancelejas apžēl ošanas dienests
(1) Valsts prezidenta Kancelejas apžēlošanas dienests sagatavo materiālus apžēlošanas lūguma izskatīšanai, kā arī noskaidro notiesātās personas attieksmi pret tās apžēlošanu.
(2) Apžēlošanas dienestam ir tiesības pieprasīt no tiesas, prokuratūras, policijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm apžēlošanas lūguma izskatīšanai nepieciešamās ziņas.
(1) Valsts prezidenta Kancelejas apžēlošanas dienests sagatavo materiālus apžēlošanas lūguma izskatīšanai, kā arī noskaidro notiesātās personas attieksmi pret tās apžēlošanu.
(2) Apžēlošanas dienestam ir tiesības pieprasīt no tiesas, prokuratūras, policijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm apžēlošanas lūguma izskatīšanai nepieciešamās ziņas.
9.pants. Apžēlošanas lūguma atstāšana bez izskatīšanas
Apžēlošanas lūgums tiek atstāts bez izskatīšanas, ja notiesātā persona apžēlošanai nepiekrīt, izņemot šā likuma 7.pantā noteikto gadījumu.
Apžēlošanas lūgums tiek atstāts bez izskatīšanas, ja notiesātā persona apžēlošanai nepiekrīt, izņemot šā likuma 7.pantā noteikto gadījumu.
10.pants. Lēmums par apžēlošanu vai tās noraidīšanu
(1) Par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu Valsts prezidents pieņem lēmumu. Apžēlošanas gadījumā viņš izdod apžēlošanas aktu.
(2) Lēmumu par apžēlošanu vai tās noraidīšanu, kā arī apžēlošanas aktu piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta iestādei, kura ir atbildīga par sprieduma izpildi, kā arī tiesai, kas taisījusi spriedumu šajā lietā, un par to paziņo notiesātajai personai vai c i tam apžēlošanas lūguma iesniedzējam.
(1) Par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu Valsts prezidents pieņem lēmumu. Apžēlošanas gadījumā viņš izdod apžēlošanas aktu.
(2) Lēmumu par apžēlošanu vai tās noraidīšanu, kā arī apžēlošanas aktu piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta iestādei, kura ir atbildīga par sprieduma izpildi, kā arī tiesai, kas taisījusi spriedumu šajā lietā, un par to paziņo notiesātajai personai vai c i tam apžēlošanas lūguma iesniedzējam.
11.pants. Apžēlošanas lūguma atkārtota iesniegšana
(1) Atkārtoti iesniegt apžēlošanas lūgumu var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.
(2) Persona, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, vai kāds cits attiecībā uz šo personu apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas, ja nav radušies sevišķi apstākļi (smaga slimība, šī persona ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis vai citi apstākļi).
(1) Atkārtoti iesniegt apžēlošanas lūgumu var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.
(2) Persona, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, vai kāds cits attiecībā uz šo personu apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas, ja nav radušies sevišķi apstākļi (smaga slimība, šī persona ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis vai citi apstākļi).
Pārejas noteikumi
1. Valsts prezidenta Kanceleja mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā instrukciju par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 12.jūlija lēmums "Par apžēlošanas lūguma izskatīšanas kārtības grozīšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31.nr.);
2) Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 27.septembra lēmums "Par "Nolikuma par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 49./50.nr.);
3) Latvijas Republikas 1996.gada 1.februāra likuma "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pārejas noteikumu 1.punkts (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 6.nr.).
1) Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 12.jūlija lēmums "Par apžēlošanas lūguma izskatīšanas kārtības grozīšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31.nr.);
2) Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 27.septembra lēmums "Par "Nolikuma par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 49./50.nr.);
3) Latvijas Republikas 1996.gada 1.februāra likuma "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pārejas noteikumu 1.punkts (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 6.nr.).
Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 16.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 7.jūlijā