• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par korupciju Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2000., Nr. 142/144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4903

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nefinansu investīcijām 1999.gadā

Vēl šajā numurā

20.04.2000., Nr. 142/144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par korupciju Latvijā

Sabiedrība par atklātību - DELNA.

Pētījums "Korupcijas seja Latvijā" 2000.gada aprīlis

Saturā

Ievads

Pētījuma mērķi un uzdevumi "LV" nr.142/144, 13.lpp.

Ievads

Pētījuma mērķi un uzdevumi

Kaut arī jau vairākus gadus Latvijā korupcijai vismaz oficiālā līmenī tiek pievērsta ievērojama vērība, izdarīto pētījumu par šo parādību vēl joprojām ir diezgan maz. Uz līdzšinējo pētījumu pamata Transparency International veidotais iedzīvotāju korupcijas uztveres indekss ierindoja Latviju 58. vietā, t.i., starp tām valstīm, kurās ir visvairāk korupcijas. Augstais korupcijas uztveres indekss ir izraisījis ne tikai vispārēju satraukumu, bet arī zināmu neticību. Vai tiešām korupcija Latvijā ir tik ievērojama? Vai ir iespējams vienas un tās pašas metodes un principus piemērot dažādām valstīm, ja runājam par korupicjas izplatības līmeni? Turklāt vai tas, ka iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā ir ļoti daudz korupcijas nozīmē to pašu, ko citās salīdzinātajās valstīs? Tajā pat laikā rodas jautājums, vai korupcija, ja tā patiešām ir tik izplatīta, kā to norāda korupcijas uztveres indekss, nevar būt organiska un pat no Latvijas iedzīvotāju viedokļa vēlama parādība. Ja tā ir tāda, tad kādi korupcijas aspekti ļauj Latvijas iedzīvotājiem ar to sadzīvot un aktīvi tajā piedalīties. Šie bija daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas tika izmantoti, plānojot Sabiedrības par atklātību - Delna vadīto pētījumu.

Šī pētījuma galvenais iniciators bija Sabiedrības pat atklātību - Delna un tika veikts ar Sorosa fonds - Latvija finansiālu atbalstu. Delna ir pirmā nevalstiskā organizācija mūsu valstī, kas par vienu no saviem galvenajiem mērķiem uzskata korupcijas samazināšanu. Tā dibināta 1998.gadā un ir Transparency International (starptautiskas nevalstiskas pretkorupcijas organizācijas) Latvijas nodaļa.

Līdzšinējo pētījumu par korupcijas izplatību Latvijā analīze atklāja vairākus metodoloģiskus trūkumus.

Pirmkārt, parasti tika uzskatīts, ka korupcijas definīcija nav apstrīdama un tāpēc to papildus nav nepieciešams pētīt.

Otrkārt, salīdzinoši maz vērības tika piešķirts jautājumam, kā tiek leģitimizēta kukuļdošana un citas koruptīvas darbības.

Treškārt, korupcijas pētījumi pārsvarā tika reducēti uz kukuļdošanu zemākajā un nedaudz arī vidējā līmenī. Par augstākā līmeņa korupciju (valdības, ministriju un parlamenta līmenī) vēl joprojām nekādu datu nav. Šāda pieeja gan ļāva iegūt dažādus kvantitatīvus datus (cik cilvēku ir devuši kukuļus, kādi ir bijuši kukuļu lielumi un kurās iestādēs visvairāk ir izplatīta kukuļņemšana), bet nedeva pamatu datus izvērtēt kopējo sabiedrības procesu kontekstā. Tikpat maz iespēju bija analizēt korupciju kā sociālu parādību. Arī iespējas noteikt šīs parādības darbības mehānismu un loģiku bija ierobežotas.

Tā, piemēram, Latvijas universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta 1998. gada pētījumā "Kā jūtas mazais uzņēmējs", kur neliela nodaļa veltīta arī jautājumiem par korupciju, vērība tiek pievērsta tikai kukuļdošanai (dāvanu vai naudas veidā). Kaut arī pētījuma autori norāda, ka uzņēmēji attaisno kukuļdošanu, jo vairumā gadījumu tā paātrina jautājumu risināšanas gaitu (līdzīgi, kā to var secināt no šī Delnas pētījuma), nekāda dziļāka procesa analīze netiek veikta.

Pasaules Bankas organizētajā un Latvijas Faktu īstenotajā 1998. gada pētījumā, kas bija orientēts tieši uz korupcijas izpēti, vairāk uzmanības tika veltīts pašiem kukuļdošanas faktiem. Tomēr šī pētījuma vājā puse bija nespēja atšķirt reālo kukuļdošanas praksi no priekšstatiem par to. Dažiem no pētījuma autoru izdarītajiem secinājumiem nav pamatojuma pētījuma rezultātos, kaut arī tajos izteiktas vērā ņemamas idejas. Piemēram, ka Latvijā politiskā un ekonomiskā vara ir bīstami satuvinājusies un bieži vien nav atšķirama viena no otras.

Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, Delnas iniciētajā pētījumā tika īpaša vērība pievērsta dažādām ar korupciju saistītām parādībām, kas netika atspoguļotas iepriekšējos pētījumos. Gan fokusgrupu diskusijās, gan arī kvantitatīvajā pētījumu daļā tika ietverti jautājumi, kam bija jāsniedz vairāk skaidrības par to, ko Latvijas iedzīvotāji saprot ar vārdu korupcija, kādas darbības tiek iekļautas šajā definīcijā. Kopumā šo jautājumu mērķis bija noskaidrot, vai ar korupciju Latvijas iedzīvotāji saprot to pašu, kas vispārpieņemtajās definīcijās tiek apzīmēts ar vārdu korupcija. Bez tam liela jautājumu daļa tika orientēta uz to, lai noskaidrotu, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret Latvijas valsti un tās institūcijām kopumā. Šādu jautājumu iekļaušana aptaujā pamatojās uz pieņēmumu, ka korupcija kā sociāla parādība lielā mērā ir saistīta ar iedzīvotāju uzskatiem par taisnīgu un pareizu valsts darbību.

Šī pētījuma mērķis bija arī turpināt datu ieguvi par jautājumiem, kas tika uzdoti iepriekšējos pētījumos (īpaši 1998. gadā Pasaules Bankas organizētajā pētījumā). Ar šādu nolūku aptaujā tika iekļautas jautājumu grupas, kuru mērķis bija izzināt, kurās valsts institūcijās ir vislielākā kukuļdošanas iespējamība, kāda apjoma kukuļi tiek doti. Tika uzdoti arī jautājumi, kas noskaidroja, kādu vietu ieņem korupcija kā faktors, kas kopumā traucē normālai darbībai (līdzās pārāk augstiem nodokļiem, likumu nesakārtotībai utt).

Darba grupa jau pašā sākumā atzina, ka šis pētījums atstās neaplūkotu vienu no svarīgākajām korupcijas daļām - korupciju valsts augstākajos slāņos. Šāda atziņa pamatojas uz faktu, ka augstākā līmeņa korupcija tiek veikta stingri konspiratīvi, tajā iesaistītas relatīvi mazskaitliskas grupas, kuru anonimitāti nav iespējams garantēt, ja viņi piekristu piedalīties šādā pētījumā.

Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka šī pētījuma galvenie mērķi bija:

1) atklāt definīciju, pēc kuras Latvijas iedzīvotāji vadās vērtējot, kas ir korupcija un kas nav;

2) noskaidrot, kādu vietu Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāšu vidū ieņem korupcija;

3) kā un vai korupcija tiek leģitimizēta;

4) atklāt kā tiek veidots korupcijas tēls un pēc kādiem principiem tā tiek praktizēta;

5) vadoties no augšminētā izstrādāt ieteikumus korupcijas efektīvākai novēšanai;

6) iegūt datus, ko būtu iespējams salīdzināt ar datiem, kas iegūti iepriekšējos pētījumos par korupciju Latvijā.

Pētījumā izmantotās metodes

Atšķirībā no citiem pētījumiem par korupciju, kas veikti Latvijā, šajā pētījumā tika lietotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes.

Kvalitatīvo daļu veidoja trīs fokusa grupu diskusijas. Tajās piedalījās 8-10 cilvēki katrā, kas tika izraudzīti pēc sekojošiem kritērijiem: 1. un 2. diskusiju grupu veidoja sociāli aktīvi cilvēki, kam ir pieredze dažādu jautājumu kārtošanā valsts un pašvaldību institūcijās. 3. diskusiju grupai tika izvēlēti dalībnieki, kas pārstāvēja tās valsts institūcijas, kuras Pasaules bankas pētījumā par korupciju Latvijā pēc iedzīvotāju viedokļa tika atzītas par viskorumpētākajām.

Jautājumi tika grupēti sekojošos blokos:

1. jautājumi par korupcijas definīciju.

Respondenti netieši rosināti izteikt savas domas par korupcijas jēdzienu un ar to saistītām parādībām: kukuļdošanu, interešu konfliktu, lobismu.

2. jautājumi par respondenta faktisko pieredzi.

Šajā blokā interese vērsta uz praktisko korupcijas definīciju un korupcijas prakses atklāšanu ikdienas līmenī.

3. jautājumi par iedzīvotāju aktivitāti cīņā pret korupciju.

Šī sadaļa ļāva prognozēt iedzīvotāju lomu cīņā pret korupciju, kā arī vēlmi tajā iesaistīties. Rezultāti deva iespēju izvēlēties efektīvākās formas iedzīvotāju mobilizācijai šajā jautājumā, kā arī ceļus, kādā ar korupciju būtu iespējams cīnīties.

Kvantitatīvā daļa balstījās gan uz fokusa grupu diskusiju rezultātiem, gan iepriekšējiem Latvijā veiktajiem pētījumiem. Anketa izstrādāta balstoties uz Pasaules Bankas finansētā pētījuma struktūru. No vienas puses, aptauja sniedza bagātīgu salīdzinošo materiālu ar 1998. gada Pasaules Bankas finansēto pētījumu. No otras puses, radās iespēja izstrādāt jaunu pieeju korupcijas pētīšanā. Anketā iekļauti jautājumi par korupcijas definēšanu Latvijā, cēloņiem un veicinošiem apstākļiem, kas veidoti, balstoties uz fokusu grupu diskusiju sniegto materiālu. Jauns ir arī jautājumu bloks par iedzīvotāju aktivitāti cīņā pret korupciju. Jautājumi formulēti, lai varētu salīdzināt iedzīvotāju praktisko pieredzi saskarsmē ar korupciju un iedzīvotāju teorētiskajiem priekštatiem.

Anketu veidoja četras daļas:

A. Iedzīvotāju teorētiskie priekštati par korupcijas pastāvēšanas vidi. Valsts un valsts institūciju tēls. Iedzīvotāju uzticēšanās dažādām valsts organizācijām. Netieši priekšstati par šo iestāžu godīgumu (korumpētību).

B. Iedzīvotāju praktiskā pieredze saskaroties ar korupciju. Šajā blokā apkopoti jautājumi par valsts iestādēm un uzņēmumiem, ar kuriem saskaroties, iedzīvotāji ir izmantojuši tādus papildus resursus kā dāvanas, neoficiālus maksājumus, sakarus.

C. Iedzīvotāju vērtējums atsevišķu valsts institūciju darbībai un korumpētībai.

D. Korupcijas definīcija. Korupcijas cēloņi un sekas. Iedzīvotāju aktivitāte pret korupciju.

Aptauju veica socioloģisko pētījumu firma SKDS (Sociāli Korelatīvi Datu Sistēmas)1999. gada septembrī-oktobrī un taja tika aptaujāts 2001 respondents.

Pētījuma rezultātu izkārtojums

Iegūto datu analīze šajā pētījumā sastāv no vairākām daļām.

1) Pirmajā daļā var iepazīties ar pētījuma kvantitatīvās daļas analīzi, ko veica Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācijas speciālisti. Šī daļa dod ieskatu kvantitatīvā pētījuma rezultātā iegūtajos datos, kā arī komentē svarīgākos datus.

2) Otrajā daļā dziļāk analizēti daži no korupcijas aspektiem. Aivita Putniņa apskata kā korupcija tiek konstruēta oficiālajā valsts (likumdevēju) valodā un sabiedrībā, kā tiek veidoti uzskati par valsts un tās institūciju korumpētību un godīgumu. Līdztekus tiek analizēta iedzīvotāju, valsts un tās iestāžu, kā arī masu saziņas līdzekļu loma korupcijas tēla un prakses veidošanā. Klāvs Sedlenieks apskata korupciju kā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes vienu aspektu, pievēršot uzmanību tam, kā iedzīvotāju diskursā tiek leģitimizētas koruptīvas darbības. Sedlenieks arī aplūko korupcijas reģenerācijas loģiku. Abu ekspertu analīzē izmantoti gan dati no kvantitatīvās aptaujas, gan fokusgrupu transkripti.

3) Trešajā daļā ir iespējams iepazīties ar Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācijas veikto Latvijas preses un likumdošanas analīzi, kas sniedz ieskatu masu saziņas līdzekļu veidotajā priekšstatā par korupciju un likumdevēju piedāvāto korupcijas interpretāciju.

 

 

1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par korupcijas būtību, pastāvēšanas priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm

1.1. Kas ir korupcija

Sabiedrībā pastāv atšķirīgi uzskati par to, kas īsti ir izprotams ar jēdzienu "korupcija". Tādēļ aptaujātajiem tika piedāvāts iespējamo (un neiespējamo) jēdziena skaidrojumu uzskaitījums un lūgts norādīt, kurus no tiem viņi saista ar jēdzienu "korupcija" (1.tab.).

1.tabula

Par korupciju uzskatīto gadījumu sadalījums

(iespējamas vairākas atbildes)

(% no visiem aptaujātajiem)

Pētījumā izmantotās metodes "LV" nr.142/144, 13.lpp.

Pētījuma rezultātu izkārtojums

1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par

korupcijas būtību, pastāvēšanas

priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm

1.1. Kas ir korupcija "LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.2. Attaisnojumi korupcijas pastāvēšanai "LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.3. Attieksme pret dažādiem apgalvojumiem "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.1. "Latvijas valdība nepietiekoši pārņem citu
valstu pozitīvo pieredzi" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.2. "Valsts nodrošina veicinošus apstākļus
korupcijas attīstībai" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.3. "Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme
pret valsti, kurā tie dzīvo?" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.4. "Vai Latvijas valdība ir ieinteresēta
korupcijas novēršanā?" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.5. "Kāda ir korupcijas loma valsts ekonomikas
un citu sabiedrisko sfēru attīstībā?" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.6. "Vai korupcija veicina valsts ekonomisko
izaugsmi?" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.7. "Kāda ir attieksme pret ierēdniecību?" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.8. "Vai Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts?" "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.4. Faktori, kas attur no kukuļa došanas "LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.5. Korupciju veicinošie faktori "LV" nr.142/144,

14.lpp.

1.6. Korupcijas attīstības tendences

2. Korupcijas izplatība

2.1. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām

2.2. Institūciju, valsts iestāžu un uzņēmumu godīguma novērtējums

2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme pret iedzīvotāju

problēmu risināšanu

2.3.1. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādes

2.3.2. Vietējās pašvaldības un to namu pārvaldes

2.3.3. CSDD (Automobiļu reģistrācija un tehniskā apkope)

2.3.4. Ceļu policija

2.3.5. Valsts izglītības institūcijas

2.3.6. Valsts ieņēmumu dienests

2.3.7. Zemes dienests

2.3.8. Muita

2.3.9. Pārējās iestādes

2.4. Respondentu pieredze saskarsmē ar valsts vai

pašvaldību iestādēm

2.5. Respondentu uzskati par Latvijas ierēdņu korumpētības pakāpi

2.6. Nepieciešamība dažādu problēmu risināšanā veikt

ārpuskārtas maksājumus

2.6.1. Ārstēšanās poliklīnikā, slimnīcā

2.6.2. Īpašuma lietu kārtošana

2.6.3. Lietu kārtošana pašvaldībās vai to namu pārvaldēs

2.6.4. Autotransporta reģistrācija vai tehniskā apskate (CSDD)

2.6.5. Bērna mācības vai iekārtošana skolā

2.6.6. Saskare ar Ceļu policiju

2.6.7. Pārējās problēmas

2.6.8. Faktori, kas traucē sekmīgi atrisināt aptaujāto problēmas

3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums

3.1. Korupcijas ietekme uz valsti

3.2. Respondentu uzskati par to, kam jāuzņemas galvenā loma

cīņā pret korupciju

3.3 Vērtējums amatpersonu un valdības vēlmei cīnīties ar korupciju

3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums

4. Respondentu demogrāfiskais raksturojums

5. Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar

Pasaules Bankas aptauju

5.1. Korupcijas cēloņu novērtējums

5.2. Korupcijas situācijas novērtējums

5.3. Respondentu viedoklis par amatpersonu un valdības vēlmi

cīnīties ar korupciju

5.4. Iestāžu korumpētības novērtējums

6. Secinājumi

Aivita Putniņa.

Iedzīvotāju personiskā pieredze un priekšstati

par korupciju Latvijā

Ievads

1. Korupcijas definīcija

2. Korupcija un morāle

3. Korupcijas prakse

4. Korupcijā iesaistītie aģenti

5. Zināšanas un vara

6. Informācija un tās kanāli

Nobeigums

Ieteikumi korupcijas apkarošanas pasākumiem

Klāvs Sedlenieks.

Lietderīgā korupcija: Latvijas iedzīvotāju uzskati

par valsti un tirgu

1. daļa. Teorētiskie apsvērumi

Brīvais tirgus un demokrātija

2. daļa. Pētījuma rezultātu analīze

Attieksme pret valsti

Valsts kā institūcija

Attieksme pret valsts pārstāvjiem: lobisms ir korupcija

Tirgus pret valsti

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz valsts attīstību

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz viņu pašu ekonomiskajām aktivitātēm

Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts

Korupcijas valoda, tirgus valoda, demokrātijas valoda

Blats: attīstība mūsdienu Latvijas apstākļos

Atbildība par korupciju valstī

Kopsavilkums par attieksmi pret valsti, tirgu un korupciju

Secinājumi

Nobeiguma piezīmes par šo pētījumu

Pieminētā literatūra

LNKA. Ieskats Latvijas Republikas likumdošanas aktos

korupcijas jomā

LNKA. Korupcijas tēls Latvijā.

Ieskats preses publikācijās

Pētījums tapis sadarbībā ar:

Sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS
Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociāciju
Pētniekiem Aivitu Putniņu un Klāvu Sedlenieku

Pētījums īstenots ar Sorosa Fonda - Latvija finansiālu atbalstu

% no katrā iedzīvotāju
grupā aptaujātajiem
% no Cita Lauku
visiem ap- Rīga pilsēta pagasts
taujātajiem
Papildus neoficiālas samaksas pieprasīšana
par noteiktu jautājumu nokārtošanu 73,6 73,3 72,9 74,7
Situācija, kad amatpersona pieņem vai
pieprasa neoficiālu maksājumu, lai
pieļautu nelikumīgas darbības veikšanu 71,2 75,2 68,1 70,2
Situācija, kad amatpersona pieņem vai
pieprasa neoficiālu maksājumu, lai
nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu 69,8 71,9 69,2 68,1
Amatpersona saņem ārpusrindas dzīvokli
valsts vai pašvaldību mājā 43,3 47,6 42,6 39,9
Dažādu valsts un pašvaldību pasūtījumu
sagādāšana saviem radiniekiem, viņu
uzņēmumiem 41,5 49,9 41,4 31,7
Situācija, kad tiek atbalstīti lēmumi, kas
izdevīgi tikai noteiktām sociālajām grupām 40,3 48,0 37,7 34,2
Savu radinieku iekārtošana darbā izdevīgos
amatos valsts apmaksātā darbā 40,0 40,9 38,4 39,8
Savu draugu un paziņu iekārtošana darbā
izdevīgos amatos valsts apmaksātā darbā 35,9 39,5 33,5 34,4
Ārvalstu kredītu izsaimniekošana 35,8 34,1 36,2 37,1
Valsts mantas (līdzekļu) izsaimniekošana 32,9 33,5 29,1 36,8
Amatpersona izmanto dienesta auto un citu
tehniku personīgām vajadzībām 24,8 24,3 21,8 28,9
Jautājuma izskatīšanas novilcināšana 15,3 14,8 15,8 15,5
Situācija, kad viens privāts uzņēmums iegūst ļoti
izdevīgu pasūtījumu no otra privāta uzņēmuma 13,4 16,0 14,3 9,3
Nepamatota spēka pielietošana policijas darbā 12,8 9,8 14,9 13,3
Dažādu jautājumu kārtošana izmantojot savus
paziņas un draugus citās iestādēs 12,3 12,4 13,1 11,2
Situācija, kurā amatpersona pieņem no klienta
ziedus, konfektes 9,2 7,7 8,7 11,6
Apmeklētāja "dzenāšana" no viena kabineta uz
otru, no vienas iestādes uz citu 8,6 9,3 8,4 7,9
Iestādē, lai tiktu pie amatpersonas, apmeklētājiem
(var būt vairākas atbildes)
jāgaida garās rindās 4,9 6,9 3,5 4,4

Atbildes nosacīti var sadalīt vairākās grupās atkarībā no atbilžu daudzuma uz katru jautājumu. Korupciju vairums gadījumos (kas arī veido pirmo grupu) uzskata par papildus neoficiālas samaksas pieprasīšanu (73.6% no visiem aptaujātajiem) par noteiktu jautājumu nokārtošanu, situācijas, kad tiek pieļauta nelikumīgas darbības veikšana (71.2%) vai, lai nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu (69.8%).

Otrajā grupā ir situācijas, kas saistītas ar dzīvokļu (43.3%), valsts vai pašvaldības pasūtījuma (41.5%) saņemšanu, radu iekārtošanu darbā (40.2%) vai lēmumu pieņemšanu kādas sociālas grupas interesēs (40.3%).

Rindas dažādās iestādēs aptaujātie īpaši nesaista ar korupciju (4.9%), tāpat kā sūtīšanu no viena kabineta uz otru (8.6%). Arī ziedu vai konfekšu pasniegšana tiek visumā attaisnota (tikai 9.2% no visiem aptaujātajiem to uzskata par korupciju).

Analizējot sadalījumu pēc vecuma, izglītības un nodarbošanās, vērā ņemamas atšķirības netika novērotas.

Jāsecina, ka uzskati par korupcijas jēdzienu, būtību un darbībām, kas ietvertas šajā jēdzienā, ir neviennozīmīgi un nesaskan ar "Korupcijas novēršanas likuma" doto definīciju.

1.zīmējums

Triju par korupciju visbiežāk uzskatīto situāciju sadalījums

atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z1.JPG (26181 BYTES)

pirmais - papildus neoficiālas samaksas pieprasīšana par noteiktu jautājumu nokārtošanu;

otrais - situācija, kad amatpersona pieņem vai pieprasa neoficiālu maksājumu, lai pieļautu nelikumīgas darbības veikšanu;

trešais - situācija, kurā amatpersona pieņem vai pieprasa neoficiālu maksājumu, lai nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu.

1.2. Attaisnojumi korupcijas pastāvēšanai

Šajā jautājumā aptaujātajiem tika lūgts novērtēt virkni piedāvāto apgalvojumu, lai noteiktu sabiedrībā valdošos uzskatus, kas attaisno korupcijas pastāvēšanu (2.tab.).

 

2.tabula

Korupciju attaisnojošo apgalvojumu vērtējums

(var būt vairākas atbildes)

(% no kopējā aptaujāto skaita)

Piedāvātie apgalvojumi Pilnībā Drīzāk Drīzāk Pilnīgi Nezin
piekrīt piekrīt nepiekrīt nepiekrīt
1 Tikai apkarojot augstākā līmeņa
korupciju, izzudīs zemākā 49.6 29.6 9.9 4.7 6.2
79,2 14.6
2 Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma
spiež dot kukuļus 27.6 50.6 11.3 1.9 8.6
78,2 13.2
3 Korupcija ir negodīgs paņēmiens,
bet dažkārt neizbēgams 17.7 54.4 15.3 5.1 7.5
72,1 20.3
4 Bez kukuļošanas neko nevar panākt,
jo visa valsts sistēma ir korumpēta 19.8 42.7 22.8 4.0 10.7
62,5 26.8
5 Korupcija ir līdzeklis, kuru izmanto
konkurentu apsteigšanai 13.3 37.0 19.9 8.8 21.0
50,4 28.7
6 Korupcija ir attaisnojama gadījumos,
ja citādi nevar atrisināt likumīgu
jautājumu 6.4 27.4 31.0 26.5 8.6
33,9 57.5
7 Korupcija ir vienīgā izeja biznesa
pastāvēšanai 5.4 21.3 36.7 20.8 15.7
26,7 57.5
8 Kukuļus ņemt/dot ir morāli
attaisnojami, jo visi tā dara 2.7 13.5 40.2 37.2 6.3
16,2 77.5

Tālākā atsevišķu apakšpunktu analīzē pārsvarā tiks izmantotas sasummētās piekrītošās atbildes, kas ietvers aptaujāto atbildes "pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt" uz katru no apgalvojumiem procentos no kopējā respondentu skaita (2.tab.).

Tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, izglītība, tautība vai pilsonība ir visai maza nozīme un nelielās atšķirības būs atzīmētas pie katra apakšpunkta individuāli.

Ietekme uz atbildēm ir tam, kāda ir aptaujāto darbības sfēra (3.tab.), darbības joma (4.tab.) un vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli (5.tab.).

3.tabula

Korupcijas attaisnojuma piekrītošs vērtējums

atkarībā no aptaujāto darbības sfēras

(var būt vairākas atbildes)

(% no tiem, kas strādā)

(var būt vairākas atbildes)
Valsts, Algots Privātuz-
Piedāvātie apgalvojumi pašvaldību darbs ņēmējs vai
vai neval- privātā pašnodar-
stiskā sektorā sektorā binātais
1 Tikai apkarojot augstākā līmeņa
korupciju, izzudīs zemākā 82.6 75.6 80.2
2 Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma
spiež dot kukuļus 78.6 80.4 87.2
3 Korupcija ir negodīgs paņēmiens,
bet dažkārt neizbēgams 69.6 74.3 92.3
4 Bez kukuļošanas neko nevar panākt,
jo visa valsts sistēma ir korumpēta 64.1 62.3 71.8
5 Korupcija ir līdzeklis, kuru izmanto
konkurentu apsteigšanai 50.7 53.9 53.4
6 Korupcija ir attaisnojama gadījumos, ja
citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu 27.7 39.3 50.8
7 Korupcija ir vienīgā izeja biznesa pastāvēšanai 25.5 30.3 31.6
8 Kukuļus ņemt/dot ir morāli attaisnojami,
jo visi tā dara 12.6 19.5 27.6
Visumā lielāks piekrītošo atbilžu īpatsvars ir aptaujāto vidū, kuri paši ir privātuzņēmēji vai pašnodarbinātas personas.
4.tabula
Korupcijas attaisnojuma piekrītošs vērtējums atkarībā no aptaujāto darbības jomas
(% no tiem, kas strādā)
Valsts Lauksaim- Veselības Tirdznie- Kultūra, Starpnie-
pārvalde niecība, aizsardzība cība un Trans- Rūpnie- NVO, Būvnie- cība,
Piedāvātie apgalvojumi jeb paš- mežsaim- un Izglītība pakal- ports un cība Reliģiskās cība finansu vai Cits
valdības niecība, sociālā pojumi sakari organi- nekustamā
zvejniecība aprūpe zācijas īpašuma jomā
1 Korupcija ir attaisnojama gadījumos, ja citādi
nevar atrisināt likumīgu jautājumu 24.0 38.3 27.7 32.8 37.2 36.3 36.3 26.1 39.3 42.9 39.5
2 Kukuļus ņemt/dot ir morāli attaisnojami, jo visi tā dara 9.5 11.7 12.6 14.6 21.7 27.2 14.2 4.3 24.7 28.6 10.6
3 Tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju,
izzudīs zemākā 83.8 74.2 87.4 79.3 78.0 74.6 80.5 80.4 83.3 72.4 73.0
4 Korupcija ir līdzeklis, kuru izmanto konkurentu
apsteigšanai 50.3 55.8 45.4 52.3 53.1 52.0 54.5 52.2 57.1 46.4 45.9
5 Korupcija ir vienīgā izeja biznesa pastāvēšanai 28.6 29.9 18.6 27.8 28.5 32.5 32.7 19.6 31.0 21.4 27.0
6 Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot
kukuļus 74.3 78.9 73.1 80.3 82.4 82.5 81.3 73.9 89.4 89.7 76.3
7 Korupcija ir negodīgs paņēmiens, bet dažkārt neizbēgams 66.1 79.1 68.6 70.2 80.1 75.2 66.1 67.4 75.0 78.6 75.7
8 Bez kukuļošanas neko nevar panākt, jo visa valsts
sistēma ir korumpēta 58.9 59.8 57.8 65.2 66.4 64.0 66.4 60.9 70.8 71.4 71.1
5.tabula
Korupcijas attaisnojuma piekrītošs vērtējums atkarībā no aptaujāto ienākumiem
uz vienu iedzīvotāju mēnesī, Ls
(% no attiecīgajā ienākumu grupā))
Piedāvātie apgalvojumi Līdz 43-84 85-126 Virs Nezin
42 Ls Ls Ls 127 Ls
1 Tikai apkarojot augstākā līmeņa
korupciju, izzudīs zemākā 81.7 81.4 78.5 73.9 69.1
2 Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma
spiež dot kukuļus 80.5 75.3 79.7 84.6 78.9
3 Bez kukuļošanas neko nevar panākt, jo
visa valsts sistēma ir korumpēta 73.2 58.0 58.6 66.9 60.8
4 Korupcija ir negodīgs paņēmiens, bet
dažkārt neizbēgams 72.5 69.7 72.8 77.1 76.5
5 Korupcija ir līdzeklis, kuru izmanto
konkurentu apsteigšanai 53.6 46.9 54.9 58.0 46.6
6 Korupcija ir attaisnojama gadījumos, ja
citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu 38.0 26.5 36.3 53.1 38.7
7 Korupcija ir vienīgā izeja biznesa
pastāvēšanai 33.8 20.7 29.7 36.4 26.6
8 Kukuļus ņemt/dot ir morāli attaisnojami,
16,8

Tas ir visizplatītākais faktors, kas attur no kukuļa došanas. Visbiežāk šo iemeslu ir nosaukuši pagastos dzīvojošie aptaujātie (46.3% no dotajā grupā aptaujātajiem).

Sievietes minēto iemeslu atzīst par daudz svarīgāku, nekā vīrieši (15.zīm.).

 

15.zīmējums

Apskatāmo faktoru atbalstošo aptaujāto sadalījums pēc dzimums

(% no visiem)

Z15.JPG (9700 BYTES)

 

Vecuma ziņā šāda kukuļa nedošanas iemesla atbalstītāju vidū dominē aptaujāto grupas, kas vecāki par 55 gadiem (56.1%), bet jaunāki cilvēki - no 25 līdz 34 gadus veci tam pievērš mazāku nozīmi (35.6%).

16.zīmējums

Vērtējums atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z16.JPG (19437 BYTES)

Tātad, varam secināt, ka galvenais atteikuma iemesls kukuļa došanai ir finansiālas dabas un, ja respondenta finansu stāvoklis uzlabotos, tad ir visai iespējams, ka šī respondentu daļa kukuļus dotu. Pārējie iemesli ir vairāk morālas un ētiskas dabas (32,5% un 33,4%), kas principā ir uzskatāmi par diezgan noturīgiem šķēršļiem kukuļu došanai, tāpat kā pārliecība par to, ka amatpersonu algas ir pietiekami augstas, lai tām nebūtu nepieciešamas papildus piemaksas.

Tieši šo apsvērumu dēļ ir nepieciešama sabiedrības izglītošana, informācijas sniegšana un tiesiskās apziņas celšana, jo šie pasākumi kaut nelielā mērā, tomēr spēj samazināt kukuļdevēju skaitu.

1.5. Korupciju veicinošie faktori

Šajā sadaļā apskatīti iemesli korupcijas pastāvēšanai sabiedriskajā sektorā. Aptaujātajiem tika lūgts izteikt savu viedokli par to, cik lielā mērā katrs no minētajiem faktoriem izraisa vai veicina korupciju Latvijā.

Iespējamais novērtējums bija 5 baļļu sistēma, kur: 1 - nenozīmīgs cēlonis, bet 5 - ļoti nozīmīgs cēlonis.

Atbildes tika summētas un aprēķināts vidējais rādītājs katram piedāvātajam (17.zīm.).

 

17.zīmējums

Korupcijas cēloņu vidējais novērtējums

(iespējamas vairākas atbildes)

(1 - iemesls nenozīmīgs, 5 - ļoti nozīmīgs)

 

SHEMKA.GIF (101227 BYTES)

 

Tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, izglītība, tautība vai pilsonība ir visai maza nozīme un atšķirības, kuras būtu vērts apskatītas, tiks atzīmētas pie katra apakšpunkta individuāli.

Ietekme uz atbildēm biežāk ir tam, kāda ir aptaujāto darbības sfērai (8.tab.), darbības jomai (9.tab.) un vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli (10.tab.).

 

8.tabula

Korupcijas iemeslu un veicinošo faktoru vērtējums

atkarībā no aptaujāto darbības sfēras

(var būt vairākas atbildes)

(1 - iemesls nenozīmīgs, 5 - ļoti nozīmīgs)

(var būt vairākas atbildes)
jo visi tā dara 19.7 12.2 18.4 18.8 22.1

Analizēsim katra apgalvojuma vērtējumu atkarībā no aptaujāto dzimuma, vecuma, izglītības, ģimenes lieluma un citiem rādītājiem. Ja vērtējums ir tuvs vidējam rādītājam un atsevišķa faktora ietekme ir minimāla, tad analīzi šeit neatkārtosim, bet atzīmēsim tikai tos gadījumus, kad vērtējuma novirze no visu aptaujāto vidējā vērtējuma ir vismaz 3%-4% vai vairāk.

1. Korupcija ir attaisnojama gadījumos, ja citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 33.9%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt vīrieši (37.7%), iedzīvotāji, vecumā no 25-34 gadiem (42.5%) un tie, kam zemāks izglītības līmenis (pamatskola - 36.5%, vidusskola - 36.1%).

2.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z2.JPG (21795 BYTES)

2. Kukuļus ņemt/dot ir morāli attaisnojami, jo visi tā dara

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 16.2%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairak piekrīt aptaujātie vecumā no 25-34 gadi (23.3%), aptaujātie bez LR pilsonības (25.6%), cittautieši (21.1%), kā arī tie, kam ir pamatskolas izglītība (19.8%). Pēdējo īpatsvars kopējā skaitā ir visai mazs, tādēļ rezultātu var ietekmēt tikai minimāli.

3.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z3.JPG (21729 BYTES)

3. Tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju, izzudīs zemākā

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 79.2%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt aptaujātie vecumā no 45-54 gadi (85.5%).

4.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z4.JPG (16891 BYTES)

4. Korupcija ir līdzeklis, kuru izmanto konkurentu apsteigšanai

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 50.4%. Vērtējumā nav būtisku atšķirību.

5.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z5.JPG (16690 BYTES)

5. Korupcija ir vienīgā izeja biznesa pastāvēšanai

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 26.7%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt aptaujātie vecumā no 25-34 gadi (32.6%).

6.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z6.JPG (17612 BYTES)

6. Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 78.2%. Dažādu faktoru ietekme uz vērtējumu ir nebūtiska.

7.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z7.JPG (14846 BYTES)

 

7. Korupcija ir negodīgs paņēmiens, bet dažkārt neizbēgams

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 72.1%.

Vismazāk tam piekrīt 55 gadus veci un vecāki aptaujātie (64.6%).

8.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z8.JPG (19051 BYTES)

8. Bez kukuļošanas neko nevar panākt, jo visa valsts sistēma ir korumpēta

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 62.5%.

Visvairāk tam piekrīt aptaujātie bez LR pilsonības (68.5%).

9.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z9.JPG (20031 BYTES)

 

Visvairāk atbalstītais apgalvojums, ka "Tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju, izzudīs zemākā", tāpat arī atbildes par to, ka "Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus", kopumā liecina par to, ka sabiedrība ir diezgan negatīvi noskaņota attiecībā uz korupcijas izplatību Latvijā un norāda virzienus, kuros būtu jādarbojas, lai novērstu šīs parādības izplatību.

Sabiedrībā tomēr ir iesakņojies viedoklis, kas attaisno korupciju kā pašreizējos apstākļos neiznīdējamu parādību, kas saistīta ar birokrātijas pārlieko svaru. Korupcija tiek izmantota kā līdzeklis konkurentu apsteigšanai. Tas norāda, ka korupcijas cēloņiem ir dziļas iekšējas sociālās saknes un labvēlīga organizatoriski-administratīvā vide.

1.3. Attieksme pret dažādiem apgalvojumiem

1.3.1. "Latvijas valdība nepietiekoši pārņem

citu valstu pozitīvo pieredzi"

Korupcijas novēršanā viens no būtiskākajiem virzieniem ir citu valstu pozitīvās pieredzes pārņemšana un izmantošana, un tāpēc aptaujas gaitā respondentiem tika dotas iespējas novērtēt apgalvojumu: "Latvijas valdība nepietiekami pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi".

Katrs piektais aptaujātais (18,1%) šādam apgalvojumam pilnīgi piekrīt, bet 42,2% procenti drīzāk piekrīt. Tikai katrs trešais respondents 30,3% šim vērtējumam drīzāk nepiekrīt vai pilnīgi nepiekrīt (katrs desmitais - 9,4 % savu vērtējumu nav snieguši).

Nepieciešams secināt, ka lielākā aptaujāto daļa ir pārliecināta, ka Latvijas valdība ir nepietiekoši aktīva un vāji pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi (10.zīm.).

10zīmējums

Respondentu novērtējums apgalvojumam, ka Latvijas valdība

nepietiekami pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi

(% no visiem respondentiem)

Z10.JPG (11209 BYTES)

 

1.3.2. "Valsts nodrošina veicinošus apstākļus

korupcijas attīstībai"

Respondentiem tika piedāvātas iespējas izteikt savu viedokli par to, vai valsts nodrošina veicinošus apstākļus korupcijas attīstībai. Gandrīz trīs no četriem aptaujātajiem (72,7%) šādam apgalvojumam piekrīt vai drīzāk piekrīt. Tikai 17,8% drīzāk nepiekrīt vai pilnībā neatzīst, to, ka tieši valsts ir tā, kas nodrošina veicinošus apstākļus korupcijas attīstībai (11.zīm.).

11.zīmējums

Respondentu attieksme pret apgalvojumu,

ka valsts nodrošina veicinošos apstākļus korupcijas attīstībai

(% no visiem respondentiem)

Z11.JPG (12754 BYTES)

1.3.3. "Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme

pret valsti, kurā tie dzīvo?"

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti, kurā tie dzīvo ir visumā pozitīva. Aptaujas rezultāti liecina, ka divi no trim aptaujātajiem (65,7%) ir lepni par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Tomēr katrs ceturtais respondents (23,4%) nav gandarīts par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Attiecībā uz minēto atzinumu ir jāatzīst ļoti augsta korelatīva saistība starp LR pilsonību un lepnumu par iespējām dzīvot Latvijā (12.zīm.).

 

12.zīmējums

Gandarījums un lepnums par dzīvi Latvijā atkarībā no pilsonības

(% no visiem

respondentiem)

 

Z12.JPG (14917 BYTES)

 

Neapšaubāmi, ka pilsonības statuss parāda ne tikai Latvijas iedzīvotāju tiesisko stāvokli, bet zināmā mērā atspoguļo arī viņu lojalitāti pret valsti. Jāatzīst, ka lojalitātes potenciāls un lepnums par valsti, kurā dzīvo respondenti, tomēr daudz augstāks ir Latvijas pilsoņiem, kas būtībā ir dabiski.

Aptaujas rezultāti liecina, ka lepnums un gandarījums par dzīvi Latvijā latviešiem ir augstāks, salīdzinot ar citu etnisko grupu pārstāvjiem (6.tab.).

6.tabula

Gandarījums un lepnums par dzīvi Latvijā atkarībā no etniskās piederības

(% no visiem respondentiem)

76,6
Latvieši Citu etnisko
grupu pārstāvji
Piekrīt apgalvojumam, ka lepojas ar to,
ka dzīvo Latvijā
52,5
Nepiekrīt apgalvojumam, ka lepojas ar to,
ka dzīvo Latvijā
31,5
Nezina 6,6 16,1

Apgalvojumam, ka lepojas ar to, ka dzīvo Latvijā nepiekrīt divas reizes vairāk dažādu citu etnisko grupu pārstāvju (salīdzinot ar latviešiem). Atliek secināt, ka Latvijā ir nepieciešams intensīvāk un plašāk realizēt nacionālās integrācijas programmu, iesaistot Latvijas sabiedriskajā dzīvē visu valstī dzīvojošo etnisko grupu pārstāvjus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gandarījums par dzīvi Latvijā visaugstākais ir Vidzemē (ar to lepojas 73,0% aptaujāto) un Kurzemē (70,7% atbalsta šo atzinumu).

Tajā pašā laikā, viszemākais gandarījuma līmenis ir Rīgā (60,2% respondentu lepojas, ka dzīvo Latvijā).

Ar lepnumu par dzīvi Latvijā vislielākā mērā ir saistīts atzinums par to, ka Latvijas parlaments un valdība ir ieinteresēti, lai Latvijā cilvēki dzīvotu labi . Kopumā minētajam atzinumam piekrīt tikai katrs trešais respondents (33,6%). Tam pilnībā nepiekrīt nedaudz vairāk par pusi aptaujāto - 56,4%. Visaugstāk minētais apgalvojums ir pozitīvi vērtēts Zemgalē, kur 44,9% respondentu uzskata, ka Latvijas Saeima un Ministru kabinets ir ieinteresēti Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa kvalitātes pieaugumā. Tajā pašā laikā viszemāk Latvijas centienus minētajā jomā vērtē Kurzemē un Latgalē, kur atbilstoši tikai 26,0% un 29,4% piekrīt augstāk minētajam atzinumam.

1.3.4. "Vai Latvijas valdība ir ieinteresēta

korupcijas novēršanā?"

Mazāk nekā trešdaļa (31,3%) respondentu uzskata, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta korupcijas novēršanā. Pilnīgi pretējs viedoklis, ir 55,5% aptaujāto. Sevišķi pesimistiski uzskati minētajā jomā ir Latgalē, kur tikai katrs ceturtais respondents (25,8%) ir pārliecināts, ka valdība patiešām cenšas kaut ko veikt minētajā jomā. Nedaudz optimistiskāks skats uz valdības darbību korupcijas novēršanā ir Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, kur atbilstoši 36,7%, 36,4% un 35,1% piekrīt, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta korupcijas apkarošanā.

Kopumā ir jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotājiem ir visai pesimistiski uzskati par Latvijas valdības lomu un ieinteresētību reāli novērst korupciju. Nozīmīgs ir iezdīvotāju viedoklis par jautājumu: "Latvija būtu sasniegusi daudz vairāk, ja valstī nebūtu tik lielas korupcijas".

Minētajam spriedumam piekrīt 75,8 % respondentu, bet nepiekrīt tikai katrs desmitais. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tomēr šim atzinumam nepiekritušo skaits ir viszemākais Latgalē (67,8%), kur objektīvi dzīves līmenis ir vidēji viszemākais. Iespējams, ka šī novada respondentos nedaudz biežāk dominē tieši pretējie uzskati.

Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē uzskata (attiecīgi 83,7% un 82,2%), ka Latvija būtu sasniegusi un ieguvusi nesalīdzināmi vairāk, ja valstī nebūtu augsts korupcijas līmenis.

Varam secināt, ka Latvijā dažādos reģionos valda dažādi uzskati par korupcijas lomu valsts attīstībā un izaugsmē.

1.3.5. "Kāda ir korupcijas loma valsts ekonomikas

un citu sabiedrisko sfēru attīstībā?"

Viens no nozīmīgākajiem un interesantākajiem respondentu vērtējumiem ir saistīts ar korupcijas lomu valsts ekonomikas un citu sabiedrisko sfēru attīstībā, jo tikai 14,3% tā, aptaujāto ir piekrituši vai drīzāk piekrituši apgalvojumam, ka, ja Latvijā nebūtu korupcijas daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras joprojām nebūtu attīstītas. Tātad, katrs astotais respondents uzskata, ka daudzas sabiedriski nozīmīgas sfēras ir Latvijā attīstītas tikai tāpēc, ka to izaugsmi veicina korupcija.

13.zīmējums

Respondentu novērtējums par apgalvojumu, ka, ja nebūtu korupcijas,

daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras Latvijā joprojām būtu neattīstītas

(% no visiem respondentiem)

Z13.JPG (13727 BYTES)

Kopumā var teikt, ka ir pilnībā iespējams, ka atsevišķās sfērās korupcijas ietekme varētu būt kā attīstību veicinošs stimuls. Šajās sfērās (jomās) korupcija varētu būt it sevišķi plaši izplatīta.

1.3.6. "Vai korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi?"

Viena no jūtīgākajām sfērām, no kurām ir atkarīga sabiedrības stabilitāte un augšupeja, ir ekonomika. Respondentiem tika dota iespēja novērtēt apgalvojumu, ka korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Minētajam apgalvojumam pilnībā piekrīt vai arī daļēji piekrīt nedaudz vairāk par katru desmito respondentu (11,8%). Absolūti lielākā daļa dotajam apgalvojumam pilnīgi vai drīzāk nepiekrīt (80,2%).

Astoņi procenti nespēj novērtēt šo apgalvojumu (14.zīm.).

14.zīmējums

Respondentu uzskati par apgalvojumu,

ka korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi

(% no visiem respondentiem)

Z14.JPG (12058 BYTES)

 

Iespējams, ka atsevišķiem respondentiem ir pieredze, lai apgalvotu, ka koruptīvas attiecības var būtiski veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.

1.3.7. "Kāda ir attieksme pret ierēdniecību?"

Noteiktu apgalvojumu iekļaušana šajā jautājumā bija vērsta uz to, lai respondenti izteiktu savu attieksmi pret korupciju veicinošiem faktoriem. Tāpēc aptaujas anketā ietverts atzinums par to, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu.

Jāatzīmē, ka kopumā trīs no četriem respondentiem (76,7%) piekrita minētajam spriedumam. Tikai 12,7% no aptaujātajiem bija negatīvs viedoklis. Visaugstākais minētā sprieduma pozitīvais vērtējums, piekrųtpt, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu, bija starp Rīgas (81,6%) un Kurzemes (80,4%) respondentiem. Iespējams, ka tieši šajos novados ierēdņu skaits ir visaugstākais.

Līdztekus uzskatiem par ierēdņu skaitu, respondentiem bija jāizsaka spriedumi par ierēdniecības varu.

Apmēram trīs no četriem respondentiem atzīst, ka ierēdņiem ir ļoti liela vara. Tikai katrs sestais respondents minētajam spriedumam nepiekrīt.

1.3.8. "Vai Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts?"

Viens no atbildēs uz šo jautājumu iekļautajiem interesantākajiem apgalvojumiem bija, ka Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts.

Šis apgalvojums norāda uz tiesiskās apziņas līmeni, orientāciju uz labklājības sasniegšanu ar prettiesiskiem līdzekļiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka 75,9% respondenti ir pārliecināti, ka Latvijā patiešām nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Pretējs viedoklis ir nedaudz mazāk kā katram piektajam respondentam (18,2%). Interesanti, ka godīguma motivācija visaugstākā ir Latgalē, kur 67,8% uzskata, ka bagātību var iegūt arī godīgā ceļā. Pretējs viedoklis ir Kurzemē un Zemgalē. Iedzīvotājiem ir dažādi priekšstati par godīgumu un iespējām taisnīgā ceļā iegūt bagātību un nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi.

 

1.4. Faktori, kas attur no kukuļa došanas

7.tabula

Faktoru vērtējums, kuri aptaujātos attur no kukuļa došanas

(iespējamas vairākas atbildes)

(% no visiem aptaujātajiem)

%
1 Finansiāli nevaru atļauties dot kukuli 38,8
2 Tiek veicināts ierēdņu, darbinieku negodīgums 33,4
3 Morāli nepieņemami, kauns dot kukuli 32,5
4 Oficiālie maksājumi vien jau ir pārāk augsti 30,2
5 Ja vienreiz samaksāšu, nākošreiz vajadzēs maksāt atkal 27,7
6 Amatpersonu algas ir pietiekami lielas un viņiem nevajag maksāt
papildus 27,5
7 Mani uztrauc sabiedrības korumpētība 26,6
8 Bailes, ka par neoficiāliem maksājumiem pieķers, var sodīt 22,0
9 Ierēdņi pieprasa arvien lielākus neoficiālos maksājumus 17,2
10 Bail, ka kukulis netiks pieņemts 11,8
11 Bail, ka es šo cilvēku varētu apvainot 11,2
12 No tā cietīs citi cilvēki, kuru jautājums netiks izskatīts laikā 8,2
13 Cits

Finansiāli nevaru atļauties dot kukuli

Valsts, paš- Algots Privāt-
valdību vai darbs uzņēmējs
nevalstiskā privātā vai pašno-
sektorā sektorā darbinātais
1 Pārmērīgs noteikumu daudzums/sarežģītība 3.32 3.44 3.44
2 Noteikumu piemērošanas izvēles brīvība 3.60 3.70 4.03
3 Pārmērīgi nodokļi/importa nodevas 3.63 3.73 3.84
4 Nodokļu/nodevu likumu interpretācijas
neierobežotas iespējas 3.93 3.97 4.15
5 Vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa
likumu piemērošana 3.89 3.94 3.89
6 Ierēdņu profesionālisma trūkums 3.59 3.70 3.42
7 Valsts ierēdņu zemais atalgojums/samaksa 3.27 3.26 3.09
8 Nedrošība par ilglaicīgu palikšanu amatā 3.22 3.35 3.13
9 Valsts augstākā līmeņa vadītāju sliktais piemērs 3.94 3.92 4.01
10 Vispārēja nabadzība 3.64 3.56 3.28
11 Izglītības trūkums 3.19 3.20 2.86
12 Pārāk maza privatizācija 2.62 2.76 2.74
13 Pārāk liela privatizācija 3.11 3.11 2.94
14 Politiskā iejaukšanās 3.35 3.47 3.19
15 Pārāk lielas/radikālas ekonomiskās reformas 3.21 3.24 3.00
16 Nepietiekamas ekonomiskās reformas 3.26 3.28 3.10
17 Izveidojusies sistēma gūt personīgo labumu 4.34 4.39 4.36
18 Zemās prasības ierēdņiem, kontroles trūkums 4.10 4.32 4.35
19 Zemais savu tiesību zināšanu līmenis iedzīvotāju vidū 3.80 3.84 3.65
20 Iedzīvotāju bailes no amatpersonām, kā sekas
atklātuma trūkumam 3.62 3.52 3.39
9.tabula
Korupcijas iemeslu un veicinošo faktoru vidējais vērtējums atkarībā no aptaujāto darbības jomas
(1 - iemesls nenozīmīgs, 5 - ļoti nozīmīgs)
Valsts Lauksaim- Veselības Tirdznie- Kultūra, Starpnie-
pārvalde niecība, aizsardzība cība un Trans- Rūpnie- NVO, Būvnie- cība,
jeb paš- mežsaim- un Izglītība pakal- ports un cība Reliģiskās cība finansu vai Cits
valdības niecība, sociālā pojumi sakari organi- nekustamā
zvejniecība aprūpe zācijas īpašuma jomā
1 Pārmērīgs noteikumu daudzums/sarežģītība 3.20 3.36 3.34 3.29 3.63 3.25 3.19 3.29 3.43 3.39 3.63
2 Noteikumu piemērošanas izvēles brīvība 3.51 3.48 3.63 3.49 3.94 3.75 3.60 3.71 3.78 3.82 3.53
3 Pārmērīgi nodokļi/importa nodevas 3.63 3.66 3.67 3.63 3.84 3.50 3.59 3.83 3.63 3.57 4.12
4 Nodokļu/nodevu likumu interpretācijas
neierobežotas iespējas 3.76 3.85 4.19 3.88 4.12 3.86 3.85 4.30 4.08 3.57 4.00
5 Vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa likumu
piemērošana 3.78 4.06 3.98 3.79 3.96 3.89 3.91 4.03 4.10 3.66 3.80
6 Ierēdņu profesionālisma trūkums 3.68 3.86 3.58 3.53 3.71 3.55 3.44 3.53 3.58 3.25 3.41
7 Valsts ierēdņu zemais atalgojums/samaksa 3.70 3.64 3.16 3.09 3.33 3.24 2.75 3.04 3.42 3.52 3.03
8 Nedrošība par ilglaicīgu palikšanu amatā 3.33 3.27 2.99 3.21 3.36 3.10 3.11 3.38 3.55 3.21 3.52
9 Valsts augstākā līmeņa vadītāju sliktais piemērs 3.84 3.90 4.00 4.00 3.95 3.98 3.85 3.74 4.17 3.63 3.91
10 Vispārēja nabadzība 3.70 3.60 3.57 3.80 3.58 3.50 3.27 3.31 3.55 3.26 3.60
11 Izglītības trūkums 3.21 3.50 3.05 3.24 3.14 3.20 2.94 2.85 3.12 2.81 3.17
12 Pārāk maza privatizācija 2.39 2.91 2.77 2.63 2.73 2.78 2.41 2.57 2.91 3.15 2.73
13 Pārāk liela privatizācija 2.82 3.25 3.43 3.20 2.97 3.03 3.19 2.96 3.20 2.95 3.27
14 Politiskā iejaukšanās 3.24 3.19 3.46 3.41 3.46 3.42 3.41 3.44 3.41 3.74 3.25
15 Pārāk lielas/radikālas ekonomiskās reformas 3.04 3.10 3.37 3.22 3.23 3.14 3.23 2.94 3.50 3.12 3.36
16 Nepietiekamas ekonomiskās reformas 3.06 3.36 3.35 3.32 3.31 3.20 3.20 3.39 3.17 3.32 2.93
17 Izveidojusies sistēma gūt personīgo labumu 4.27 4.42 4.38 4.43 4.39 4.29 4.37 4.35 4.35 4.26 4.32
18 Zemās prasības ierēdņiem, kontroles trūkums 3.89 4.34 4.27 4.16 4.34 4.16 4.19 4.25 4.32 3.99 4.15
19 Zemais savu tiesību zināšanu līmenis iedzīvotāju vidū 3.99 3.93 3.78 3.85 3.86 3.53 3.58 3.62 3.82 3.46 3.75
20 Iedzīvotāju bailes no amatpersonām, kā sekas
atklātuma

trūkumam

3.75 3.50 3.77 3.65 3.55 3.15 3.44 3.31 3.48 3.50 3.81

 

10.tabula

Korupcijas iemeslu un veicinošo faktoru vērtējums

atkarībā no aptaujāto ienākumiem uz vienu iedzīvotāju mēnesī

(var būt vairākas atbildes)

(% no attiecīgajā ienākumu grupā))

Līdz 43-84 85-126 Virs Nezin
42 Ls Ls Ls 127 Ls
1 Pārmērīgs noteikumu daudzums/sarežģītība 3.42 3.26 3.40 3.51 3.36
2 Noteikumu piemērošanas izvēles brīvība 3.66 3.62 3.70 3.78 3.80
3 Pārmērīgi nodokļi/importa nodevas 3.79 3.59 3.66 3.67 3.75
4 Nodokļu/nodevu likumu interpretācijas
neierobežotas iespējas 3.96 3.96 3.88 3.89 3.94
5 Vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa
likumu piemērošana 3.90 3.99 3.90 3.72 3.94
6 Ierēdņu profesionālisma trūkums 3.79 3.62 3.42 3.42 3.76
7 Valsts ierēdņu zemais atalgojums/samaksa 3.22 3.21 3.08 3.35. 3.24
8 Nedrošība par ilglaicīgu palikšanu amatā 3.50 3.14 3.27 3.35 3.29
9 Valsts augstākā līmeņa vadītāju sliktais piemērs 4.07 3.94 3.87 3.78 3.82
10 Vispārēja nabadzība 3.80 3.47 3.47 3.44 3.62
11 Izglītības trūkums 3.55 3.13 2.88 3.02 3.04
12 Pārāk maza privatizācija 2.88 2.70 2.55 2.90 2.55
13 Pārāk liela privatizācija 3.31 3.14 3.06 2.95 2.69
14 Politiskā iejaukšanās 3.33 3.29 3.56 3.40 3.26
15 Pārāk lielas/radikālas ekonomiskās reformas 3.44 3.22 3.12 2.89 2.98
16 Nepietiekamas ekonomiskās reformas 3.48 3.13 3.15 3.14 3.20
17 Izveidojusies sistēma gūt personīgo labumu 4.36 4.38 4.26 4.38 4.38
18 Zemās prasības ierēdņiem, kontroles trūkums 4.29 4.20 4.14 4.13 4.38
19 Zemais savu tiesību zināšanu līmenis
iedzīvotāju vidū 4.07 3.68 3.69 3.73 3.90
20 Iedzīvotāju bailes no amatpersonām, kā
sekas atklātuma trūkumam 3.67 3.49 3.43 3.54 3.88

Analizēsim katra apgalvojuma vērtējumu atkarībā no aptaujāto dzimuma, vecuma, izglītības, ģimenes lieluma un citiem rādītājiem. Ja vērtējums ir tuvs vidējam rādītājam un atsevišķa faktora ietekme ir minimāla, tad to šeit neatkārtosim, bet atzīmēsim tikai tos gadījumus, kad vērtējuma novirze no visu aptaujāto vidējā vērtējuma ir vismaz 0.1 vai vairāk.

1. Pārmērīgs noteikumu daudzums/sarežģītība

Vidējais vērtējums - 3.35.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt iedzīvotāji vecumā no 45-54 gadiem (3.42) un vecāki par 55 gadiem - 3.48.

2. Noteikumu piemērošanas izvēles brīvība

Vidējais vērtējums - 3.67.

19.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z17.JPG (15010 BYTES)

3. Pārmērīgi nodokļi/importa nodevas

Vidējais vērtējums - 3.67

Vairāk šim vērtējumam piekrīt iedzīvotāji vecumā no 35-44 gadiem (3.77).

20.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z18.JPG (16379 BYTES)

 

4. Nodokļu/nodevu likumu interpretācijas neierobežotas iespējas

Vidējais vērtējums 3.94.

Mazsvarīgāks tas šķiet 18-24 gadus veciem aptaujātajiem (3.67).

21.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z19.JPG (16275 BYTES)

5. Vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa likumu piemērošana

Vidējais vērtējums 3.93.

22.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z20.JPG (15709 BYTES)

6. Ierēdņu profesionālisma trūkums

Vidējais vērtējums 3.63.

Par nopietnāku cēloni to uzskata iedzīvotāji bez LR pilsonības - 3.73.

 

23.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z21.JPG (13582 BYTES)

 

7. Valsts ierēdņu zemais atalgojums/samaksa

Vidējais vērtējums 3.22.

Zemo atalgojumu par svarīgāku atzīst jaunieši no 18-24 gadiem (3.35), bet ar mazsvarīgāku - iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 3.16.

24.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z22.JPG (15997 BYTES)

 

8. Nedrošība par ilglaicīgu palikšanu amatā

Vidējais vērtējums - 3.27.

Nopietnāks korupcijas cēlonis tas ir vidēja vecuma aptaujātajiem 45-54 gadi (3.39), bet aptaujātie ar augstāko izglītību tā ietekmi vērtē zemāk - 3.10.

 

25.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z23.JPG (15896 BYTES)

9. Valsts augstākā līmeņa vadītāju sliktais piemērs

Vidējais vērtējums 3.94.

Nelielas svārstības vērtējumā ir atkarībā no aptaujāto vecuma: jaunie cilvēki 18-24 gadus veci tā ietekmi vērtē zemāk - 3.72, bet vecākās grupas pārstāvji to atzīst par svarīgu - 4.08.

26.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z24.JPG (14285 BYTES)

10. Vispārēja nabadzība

Vidējais vērtējums 3.55.

Apskatāmā faktori ietekmi par svarīgāku atzīst aptaujātie vecumā 35-54 gadi (3.66-3.69).

27.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z25.JPG (14986 BYTES)

 

11. Izglītības trūkums

Vidējais vērtējums 3.18.

Vērtējums praktiski nav atkarīgs no aptaujāto vecuma, dzimuma, tautības, pilsonības.

 

28.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z26.JPG (15484 BYTES)

12. Pārāk maza privatizācija

Vidējais vērtējums 2.75.

Vismazāk apskatāmajam apgalvojumam piekrīt aptaujātie ar augstāko izglītību - tikai 2.58 balles. Visvairāk to atbalsta cittautieši ar vidējo vērtējumu 2.86 un nepilsoņi - 2.94 balles.

29.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z27.JPG (13643 BYTES)

 

13. Pārāk liela privatizācija

Vidējais vērtējums 3.11.

Vairāk šim apgalvojumam piekrīt vecāki cilvēki (45-54 gadi un virs 55 gadi to vērtē ar 3.27 un 3.22 ballēm attiecīgi) un tie, kas nav LR pilsoņi - 3.27 balles.

 

30.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z28.JPG (14343 BYTES)

14. Politiskā iejaukšanās

Vidējais vērtējums 3.34.

Par politisko iejaukšanos vismazāk uztraucas jaunieši - 3.23 balles, bet visvairāk tie aptaujātie, kuriem nav LR pilsonības.

31.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Z29.JPG (14902 BYTES)

 

15. Pārāk lielas/radikālas ekonomiskās reformas

Vidējais vērtējums 3.2.

Tam piekrīt pārsvarā 45-54 gadus veci aptaujātie, kā arī cittautieši un aptaujātie bez LR pilsonības.

32.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z30.JPG (15937 BYTES)

 

16. Nepietiekamas ekonomiskās reformas

Vidējais vērtējums 3.22.

To par nenozīmīgāku salīdzinājumā ar pārējiem aptaujātajiem uzskata jaunieši no 18-24 gadiem (3.06 balles). Cittautieši un aptaujātie bez LR pilsonības tam piekrīt salīdzinoši vairāk (3.35 un 3.34 balles attiecīgi).

33.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Z31.JPG (16076 BYTES)

17. Izveidojusies sistēma gūt personīgo labumu

Vidējais vērtējums 4.36.

Acīmredzot jaunieši mazāk jūt sistēmas ietekmi tādēļ nedaudz mazāks ir arī atbalsts minētajam apgalvojumam - 4.24 balles, bet visvairāk tam piekrīt gados vecāki aptaujātie virs 55 gadiem - 4.45.

34.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Turpinājums - seko

Z32.JPG (13772 BYTES)

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!