Kaut arī jau vairākus gadus Latvijā korupcijai vismaz oficiālā līmenī tiek pievērsta ievērojama vērība, izdarīto pētījumu par šo parādību vēl joprojām ir diezgan maz. Uz līdzšinējo pētījumu pamata Transparency International veidotais iedzīvotāju korupcijas uztveres indekss ierindoja Latviju 58. vietā, t.i., starp tām valstīm, kurās ir visvairāk korupcijas. Augstais korupcijas uztveres indekss ir izraisījis ne tikai vispārēju satraukumu, bet arī zināmu neticību. Vai tiešām korupcija Latvijā ir tik ievērojama? Vai ir iespējams vienas un tās pašas metodes un principus piemērot dažādām valstīm, ja runājam par korupicjas izplatības līmeni? Turklāt vai tas, ka iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā ir ļoti daudz korupcijas nozīmē to pašu, ko citās salīdzinātajās valstīs? Tajā pat laikā rodas jautājums, vai korupcija, ja tā patiešām ir tik izplatīta, kā to norāda korupcijas uztveres indekss, nevar būt organiska un pat no Latvijas iedzīvotāju viedokļa vēlama parādība. Ja tā ir tāda, tad kādi korupcijas aspekti ļauj Latvijas iedzīvotājiem ar to sadzīvot un aktīvi tajā piedalīties. Šie bija daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas tika izmantoti, plānojot Sabiedrības par atklātību - Delna vadīto pētījumu.

Šī pētījuma galvenais iniciators bija Sabiedrības pat atklātību - Delna un tika veikts ar Sorosa fonds - Latvija finansiālu atbalstu. Delna ir pirmā nevalstiskā organizācija mūsu valstī, kas par vienu no saviem galvenajiem mērķiem uzskata korupcijas samazināšanu. Tā dibināta 1998.gadā un ir Transparency International (starptautiskas nevalstiskas pretkorupcijas organizācijas) Latvijas nodaļa.

Līdzšinējo pētījumu par korupcijas izplatību Latvijā analīze atklāja vairākus metodoloģiskus trūkumus.

Pirmkārt, parasti tika uzskatīts, ka korupcijas definīcija nav apstrīdama un tāpēc to papildus nav nepieciešams pētīt.

Otrkārt, salīdzinoši maz vērības tika piešķirts jautājumam, kā tiek leģitimizēta kukuļdošana un citas koruptīvas darbības.

Treškārt, korupcijas pētījumi pārsvarā tika reducēti uz kukuļdošanu zemākajā un nedaudz arī vidējā līmenī. Par augstākā līmeņa korupciju (valdības, ministriju un parlamenta līmenī) vēl joprojām nekādu datu nav. Šāda pieeja gan ļāva iegūt dažādus kvantitatīvus datus (cik cilvēku ir devuši kukuļus, kādi ir bijuši kukuļu lielumi un kurās iestādēs visvairāk ir izplatīta kukuļņemšana), bet nedeva pamatu datus izvērtēt kopējo sabiedrības procesu kontekstā. Tikpat maz iespēju bija analizēt korupciju kā sociālu parādību. Arī iespējas noteikt šīs parādības darbības mehānismu un loģiku bija ierobežotas.

Tā, piemēram, Latvijas universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta 1998. gada pētījumā "Kā jūtas mazais uzņēmējs", kur neliela nodaļa veltīta arī jautājumiem par korupciju, vērība tiek pievērsta tikai kukuļdošanai (dāvanu vai naudas veidā). Kaut arī pētījuma autori norāda, ka uzņēmēji attaisno kukuļdošanu, jo vairumā gadījumu tā paātrina jautājumu risināšanas gaitu (līdzīgi, kā to var secināt no šī Delnas pētījuma), nekāda dziļāka procesa analīze netiek veikta.

Pasaules Bankas organizētajā un Latvijas Faktu īstenotajā 1998. gada pētījumā, kas bija orientēts tieši uz korupcijas izpēti, vairāk uzmanības tika veltīts pašiem kukuļdošanas faktiem. Tomēr šī pētījuma vājā puse bija nespēja atšķirt reālo kukuļdošanas praksi no priekšstatiem par to. Dažiem no pētījuma autoru izdarītajiem secinājumiem nav pamatojuma pētījuma rezultātos, kaut arī tajos izteiktas vērā ņemamas idejas. Piemēram, ka Latvijā politiskā un ekonomiskā vara ir bīstami satuvinājusies un bieži vien nav atšķirama viena no otras.

Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, Delnas iniciētajā pētījumā tika īpaša vērība pievērsta dažādām ar korupciju saistītām parādībām, kas netika atspoguļotas iepriekšējos pētījumos. Gan fokusgrupu diskusijās, gan arī kvantitatīvajā pētījumu daļā tika ietverti jautājumi, kam bija jāsniedz vairāk skaidrības par to, ko Latvijas iedzīvotāji saprot ar vārdu korupcija, kādas darbības tiek iekļautas šajā definīcijā. Kopumā šo jautājumu mērķis bija noskaidrot, vai ar korupciju Latvijas iedzīvotāji saprot to pašu, kas vispārpieņemtajās definīcijās tiek apzīmēts ar vārdu korupcija. Bez tam liela jautājumu daļa tika orientēta uz to, lai noskaidrotu, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret Latvijas valsti un tās institūcijām kopumā. Šādu jautājumu iekļaušana aptaujā pamatojās uz pieņēmumu, ka korupcija kā sociāla parādība lielā mērā ir saistīta ar iedzīvotāju uzskatiem par taisnīgu un pareizu valsts darbību.

Šī pētījuma mērķis bija arī turpināt datu ieguvi par jautājumiem, kas tika uzdoti iepriekšējos pētījumos (īpaši 1998. gadā Pasaules Bankas organizētajā pētījumā). Ar šādu nolūku aptaujā tika iekļautas jautājumu grupas, kuru mērķis bija izzināt, kurās valsts institūcijās ir vislielākā kukuļdošanas iespējamība, kāda apjoma kukuļi tiek doti. Tika uzdoti arī jautājumi, kas noskaidroja, kādu vietu ieņem korupcija kā faktors, kas kopumā traucē normālai darbībai (līdzās pārāk augstiem nodokļiem, likumu nesakārtotībai utt).

Darba grupa jau pašā sākumā atzina, ka šis pētījums atstās neaplūkotu vienu no svarīgākajām korupcijas daļām - korupciju valsts augstākajos slāņos. Šāda atziņa pamatojas uz faktu, ka augstākā līmeņa korupcija tiek veikta stingri konspiratīvi, tajā iesaistītas relatīvi mazskaitliskas grupas, kuru anonimitāti nav iespējams garantēt, ja viņi piekristu piedalīties šādā pētījumā.

Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka šī pētījuma galvenie mērķi bija:

1) atklāt definīciju, pēc kuras Latvijas iedzīvotāji vadās vērtējot, kas ir korupcija un kas nav;

2) noskaidrot, kādu vietu Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāšu vidū ieņem korupcija;

3) kā un vai korupcija tiek leģitimizēta;

4) atklāt kā tiek veidots korupcijas tēls un pēc kādiem principiem tā tiek praktizēta;

5) vadoties no augšminētā izstrādāt ieteikumus korupcijas efektīvākai novēšanai;

6) iegūt datus, ko būtu iespējams salīdzināt ar datiem, kas iegūti iepriekšējos pētījumos par korupciju Latvijā.

Atšķirībā no citiem pētījumiem par korupciju, kas veikti Latvijā, šajā pētījumā tika lietotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes.

Kvalitatīvo daļu veidoja trīs fokusa grupu diskusijas. Tajās piedalījās 8-10 cilvēki katrā, kas tika izraudzīti pēc sekojošiem kritērijiem: 1. un 2. diskusiju grupu veidoja sociāli aktīvi cilvēki, kam ir pieredze dažādu jautājumu kārtošanā valsts un pašvaldību institūcijās. 3. diskusiju grupai tika izvēlēti dalībnieki, kas pārstāvēja tās valsts institūcijas, kuras Pasaules bankas pētījumā par korupciju Latvijā pēc iedzīvotāju viedokļa tika atzītas par viskorumpētākajām.

Jautājumi tika grupēti sekojošos blokos:

1. jautājumi par korupcijas definīciju.

Respondenti netieši rosināti izteikt savas domas par korupcijas jēdzienu un ar to saistītām parādībām: kukuļdošanu, interešu konfliktu, lobismu.

2. jautājumi par respondenta faktisko pieredzi.

Šajā blokā interese vērsta uz praktisko korupcijas definīciju un korupcijas prakses atklāšanu ikdienas līmenī.

3. jautājumi par iedzīvotāju aktivitāti cīņā pret korupciju.

Šī sadaļa ļāva prognozēt iedzīvotāju lomu cīņā pret korupciju, kā arī vēlmi tajā iesaistīties. Rezultāti deva iespēju izvēlēties efektīvākās formas iedzīvotāju mobilizācijai šajā jautājumā, kā arī ceļus, kādā ar korupciju būtu iespējams cīnīties.

Kvantitatīvā daļa balstījās gan uz fokusa grupu diskusiju rezultātiem, gan iepriekšējiem Latvijā veiktajiem pētījumiem. Anketa izstrādāta balstoties uz Pasaules Bankas finansētā pētījuma struktūru. No vienas puses, aptauja sniedza bagātīgu salīdzinošo materiālu ar 1998. gada Pasaules Bankas finansēto pētījumu. No otras puses, radās iespēja izstrādāt jaunu pieeju korupcijas pētīšanā. Anketā iekļauti jautājumi par korupcijas definēšanu Latvijā, cēloņiem un veicinošiem apstākļiem, kas veidoti, balstoties uz fokusu grupu diskusiju sniegto materiālu. Jauns ir arī jautājumu bloks par iedzīvotāju aktivitāti cīņā pret korupciju. Jautājumi formulēti, lai varētu salīdzināt iedzīvotāju praktisko pieredzi saskarsmē ar korupciju un iedzīvotāju teorētiskajiem priekštatiem.

Anketu veidoja četras daļas:

A. Iedzīvotāju teorētiskie priekštati par korupcijas pastāvēšanas vidi. Valsts un valsts institūciju tēls. Iedzīvotāju uzticēšanās dažādām valsts organizācijām. Netieši priekšstati par šo iestāžu godīgumu (korumpētību).

B. Iedzīvotāju praktiskā pieredze saskaroties ar korupciju. Šajā blokā apkopoti jautājumi par valsts iestādēm un uzņēmumiem, ar kuriem saskaroties, iedzīvotāji ir izmantojuši tādus papildus resursus kā dāvanas, neoficiālus maksājumus, sakarus.

C. Iedzīvotāju vērtējums atsevišķu valsts institūciju darbībai un korumpētībai.

D. Korupcijas definīcija. Korupcijas cēloņi un sekas. Iedzīvotāju aktivitāte pret korupciju.

Aptauju veica socioloģisko pētījumu firma SKDS (Sociāli Korelatīvi Datu Sistēmas)1999. gada septembrī-oktobrī un taja tika aptaujāts 2001 respondents.

Iegūto datu analīze šajā pētījumā sastāv no vairākām daļām.

1) Pirmajā daļā var iepazīties ar pētījuma kvantitatīvās daļas analīzi, ko veica Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācijas speciālisti. Šī daļa dod ieskatu kvantitatīvā pētījuma rezultātā iegūtajos datos, kā arī komentē svarīgākos datus.

2) Otrajā daļā dziļāk analizēti daži no korupcijas aspektiem. Aivita Putniņa apskata kā korupcija tiek konstruēta oficiālajā valsts (likumdevēju) valodā un sabiedrībā, kā tiek veidoti uzskati par valsts un tās institūciju korumpētību un godīgumu. Līdztekus tiek analizēta iedzīvotāju, valsts un tās iestāžu, kā arī masu saziņas līdzekļu loma korupcijas tēla un prakses veidošanā. Klāvs Sedlenieks apskata korupciju kā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes vienu aspektu, pievēršot uzmanību tam, kā iedzīvotāju diskursā tiek leģitimizētas koruptīvas darbības. Sedlenieks arī aplūko korupcijas reģenerācijas loģiku. Abu ekspertu analīzē izmantoti gan dati no kvantitatīvās aptaujas, gan fokusgrupu transkripti.

3) Trešajā daļā ir iespējams iepazīties ar Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācijas veikto Latvijas preses un likumdošanas analīzi, kas sniedz ieskatu masu saziņas līdzekļu veidotajā priekšstatā par korupciju un likumdevēju piedāvāto korupcijas interpretāciju.

Sabiedrībā pastāv atšķirīgi uzskati par to, kas īsti ir izprotams ar jēdzienu "korupcija". Tādēļ aptaujātajiem tika piedāvāts iespējamo (un neiespējamo) jēdziena skaidrojumu uzskaitījums un lūgts norādīt, kurus no tiem viņi saista ar jēdzienu "korupcija" (1.tab.).

(% no visiem aptaujātajiem)

Atbildes nosacīti var sadalīt vairākās grupās atkarībā no atbilžu daudzuma uz katru jautājumu. Korupciju vairums gadījumos (kas arī veido pirmo grupu) uzskata par papildus neoficiālas samaksas pieprasīšanu (73.6% no visiem aptaujātajiem) par noteiktu jautājumu nokārtošanu, situācijas, kad tiek pieļauta nelikumīgas darbības veikšana (71.2%) vai, lai nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu (69.8%).

Otrajā grupā ir situācijas, kas saistītas ar dzīvokļu (43.3%), valsts vai pašvaldības pasūtījuma (41.5%) saņemšanu, radu iekārtošanu darbā (40.2%) vai lēmumu pieņemšanu kādas sociālas grupas interesēs (40.3%).

Rindas dažādās iestādēs aptaujātie īpaši nesaista ar korupciju (4.9%), tāpat kā sūtīšanu no viena kabineta uz otru (8.6%). Arī ziedu vai konfekšu pasniegšana tiek visumā attaisnota (tikai 9.2% no visiem aptaujātajiem to uzskata par korupciju).

Analizējot sadalījumu pēc vecuma, izglītības un nodarbošanās, vērā ņemamas atšķirības netika novērotas.

Jāsecina, ka uzskati par korupcijas jēdzienu, būtību un darbībām, kas ietvertas šajā jēdzienā, ir neviennozīmīgi un nesaskan ar "Korupcijas novēršanas likuma" doto definīciju.

Korupcijas novēršanā viens no būtiskākajiem virzieniem ir citu valstu pozitīvās pieredzes pārņemšana un izmantošana, un tāpēc aptaujas gaitā respondentiem tika dotas iespējas novērtēt apgalvojumu: "Latvijas valdība nepietiekami pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi".

Katrs piektais aptaujātais (18,1%) šādam apgalvojumam pilnīgi piekrīt, bet 42,2% procenti drīzāk piekrīt. Tikai katrs trešais respondents 30,3% šim vērtējumam drīzāk nepiekrīt vai pilnīgi nepiekrīt (katrs desmitais - 9,4 % savu vērtējumu nav snieguši).

Nepieciešams secināt, ka lielākā aptaujāto daļa ir pārliecināta, ka Latvijas valdība ir nepietiekoši aktīva un vāji pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi (10.zīm.).

Respondentiem tika piedāvātas iespējas izteikt savu viedokli par to, vai valsts nodrošina veicinošus apstākļus korupcijas attīstībai. Gandrīz trīs no četriem aptaujātajiem (72,7%) šādam apgalvojumam piekrīt vai drīzāk piekrīt. Tikai 17,8% drīzāk nepiekrīt vai pilnībā neatzīst, to, ka tieši valsts ir tā, kas nodrošina veicinošus apstākļus korupcijas attīstībai (11.zīm.).

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti, kurā tie dzīvo ir visumā pozitīva. Aptaujas rezultāti liecina, ka divi no trim aptaujātajiem (65,7%) ir lepni par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Tomēr katrs ceturtais respondents (23,4%) nav gandarīts par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Attiecībā uz minēto atzinumu ir jāatzīst ļoti augsta korelatīva saistība starp LR pilsonību un lepnumu par iespējām dzīvot Latvijā (12.zīm.).

Neapšaubāmi, ka pilsonības statuss parāda ne tikai Latvijas iedzīvotāju tiesisko stāvokli, bet zināmā mērā atspoguļo arī viņu lojalitāti pret valsti. Jāatzīst, ka lojalitātes potenciāls un lepnums par valsti, kurā dzīvo respondenti, tomēr daudz augstāks ir Latvijas pilsoņiem, kas būtībā ir dabiski.

Aptaujas rezultāti liecina, ka lepnums un gandarījums par dzīvi Latvijā latviešiem ir augstāks, salīdzinot ar citu etnisko grupu pārstāvjiem (6.tab.).

Mazāk nekā trešdaļa (31,3%) respondentu uzskata, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta korupcijas novēršanā. Pilnīgi pretējs viedoklis, ir 55,5% aptaujāto. Sevišķi pesimistiski uzskati minētajā jomā ir Latgalē, kur tikai katrs ceturtais respondents (25,8%) ir pārliecināts, ka valdība patiešām cenšas kaut ko veikt minētajā jomā. Nedaudz optimistiskāks skats uz valdības darbību korupcijas novēršanā ir Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, kur atbilstoši 36,7%, 36,4% un 35,1% piekrīt, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta korupcijas apkarošanā.

Kopumā ir jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotājiem ir visai pesimistiski uzskati par Latvijas valdības lomu un ieinteresētību reāli novērst korupciju. Nozīmīgs ir iezdīvotāju viedoklis par jautājumu: "Latvija būtu sasniegusi daudz vairāk, ja valstī nebūtu tik lielas korupcijas".

Minētajam spriedumam piekrīt 75,8 % respondentu, bet nepiekrīt tikai katrs desmitais. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tomēr šim atzinumam nepiekritušo skaits ir viszemākais Latgalē (67,8%), kur objektīvi dzīves līmenis ir vidēji viszemākais. Iespējams, ka šī novada respondentos nedaudz biežāk dominē tieši pretējie uzskati.

Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē uzskata (attiecīgi 83,7% un 82,2%), ka Latvija būtu sasniegusi un ieguvusi nesalīdzināmi vairāk, ja valstī nebūtu augsts korupcijas līmenis.

Varam secināt, ka Latvijā dažādos reģionos valda dažādi uzskati par korupcijas lomu valsts attīstībā un izaugsmē.

Viens no nozīmīgākajiem un interesantākajiem respondentu vērtējumiem ir saistīts ar korupcijas lomu valsts ekonomikas un citu sabiedrisko sfēru attīstībā, jo tikai 14,3% tā, aptaujāto ir piekrituši vai drīzāk piekrituši apgalvojumam, ka, ja Latvijā nebūtu korupcijas daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras joprojām nebūtu attīstītas. Tātad, katrs astotais respondents uzskata, ka daudzas sabiedriski nozīmīgas sfēras ir Latvijā attīstītas tikai tāpēc, ka to izaugsmi veicina korupcija.

Kopumā var teikt, ka ir pilnībā iespējams, ka atsevišķās sfērās korupcijas ietekme varētu būt kā attīstību veicinošs stimuls. Šajās sfērās (jomās) korupcija varētu būt it sevišķi plaši izplatīta.

Viena no jūtīgākajām sfērām, no kurām ir atkarīga sabiedrības stabilitāte un augšupeja, ir ekonomika. Respondentiem tika dota iespēja novērtēt apgalvojumu, ka korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Minētajam apgalvojumam pilnībā piekrīt vai arī daļēji piekrīt nedaudz vairāk par katru desmito respondentu (11,8%). Absolūti lielākā daļa dotajam apgalvojumam pilnīgi vai drīzāk nepiekrīt (80,2%).

Astoņi procenti nespēj novērtēt šo apgalvojumu (14.zīm.).

Iespējams, ka atsevišķiem respondentiem ir pieredze, lai apgalvotu, ka koruptīvas attiecības var būtiski veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.

Noteiktu apgalvojumu iekļaušana šajā jautājumā bija vērsta uz to, lai respondenti izteiktu savu attieksmi pret korupciju veicinošiem faktoriem. Tāpēc aptaujas anketā ietverts atzinums par to, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu.

Jāatzīmē, ka kopumā trīs no četriem respondentiem (76,7%) piekrita minētajam spriedumam. Tikai 12,7% no aptaujātajiem bija negatīvs viedoklis. Visaugstākais minētā sprieduma pozitīvais vērtējums, piekrųtpt, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu, bija starp Rīgas (81,6%) un Kurzemes (80,4%) respondentiem. Iespējams, ka tieši šajos novados ierēdņu skaits ir visaugstākais.

Līdztekus uzskatiem par ierēdņu skaitu, respondentiem bija jāizsaka spriedumi par ierēdniecības varu.

Apmēram trīs no četriem respondentiem atzīst, ka ierēdņiem ir ļoti liela vara. Tikai katrs sestais respondents minētajam spriedumam nepiekrīt.

Viens no atbildēs uz šo jautājumu iekļautajiem interesantākajiem apgalvojumiem bija, ka Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts.

Šis apgalvojums norāda uz tiesiskās apziņas līmeni, orientāciju uz labklājības sasniegšanu ar prettiesiskiem līdzekļiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka 75,9% respondenti ir pārliecināti, ka Latvijā patiešām nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Pretējs viedoklis ir nedaudz mazāk kā katram piektajam respondentam (18,2%). Interesanti, ka godīguma motivācija visaugstākā ir Latgalē, kur 67,8% uzskata, ka bagātību var iegūt arī godīgā ceļā. Pretējs viedoklis ir Kurzemē un Zemgalē. Iedzīvotājiem ir dažādi priekšstati par godīgumu un iespējām taisnīgā ceļā iegūt bagātību un nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi.

Šajā sadaļā apskatīti iemesli korupcijas pastāvēšanai sabiedriskajā sektorā. Aptaujātajiem tika lūgts izteikt savu viedokli par to, cik lielā mērā katrs no minētajiem faktoriem izraisa vai veicina korupciju Latvijā.

Iespējamais novērtējums bija 5 baļļu sistēma, kur: 1 - nenozīmīgs cēlonis, bet 5 - ļoti nozīmīgs cēlonis.

Atbildes tika summētas un aprēķināts vidējais rādītājs katram piedāvātajam (17.zīm.).

Tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, izglītība, tautība vai pilsonība ir visai maza nozīme un atšķirības, kuras būtu vērts apskatītas, tiks atzīmētas pie katra apakšpunkta individuāli.

Ietekme uz atbildēm biežāk ir tam, kāda ir aptaujāto darbības sfērai (8.tab.), darbības jomai (9.tab.) un vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli (10.tab.).

trūkumam