Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.1998., Nr. 196/197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48998

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr. 237

Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra - ievešana pārstrādei

Vēl šajā numurā

03.07.1998., Nr. 196/197

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 236

Pieņemts: 30.06.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 236

Rīgā 1998.gada 30.jūnijā (prot. nr.34 10.§)

Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

 

1. Šie noteikumi no saka ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm (turpmāk — aizsargjosla) noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un saglabāšanu.

2. Aizsargjosla tie k noteikta ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm.

3. Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslas robeža tiek noteikta ūdensnotekas abās pusēs desmit metru attālumā no ūdensnotekas krotes. Regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem novadgrāvjiem) meža zemēs aizsargjoslas robeža tiek noteikta atbērtnes pusē astoņu līdz desmit metru attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes.

4. Ja ūdensnotekas un ūdenstilpes krastu veido aizsargdambis, aizsargjoslas robeža tiek noteikta piecu metru attālumā no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.

5. Liela diametra (lielāks vai vienāds ar 30 cm) kolektoriem aizsargjoslas robeža tiek noteikta astoņu metru attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas.

6. Ap polderu sūkņu stacijām, krājbaseiniem un slūžām aizsargjoslas robeža tiek noteikta 20 metru attālumā, ap hidrometriskajiem posteņiem — piecu metru attālumā no būvju ārējās malas.

7. Aizsargjosla dabā netiek iezīmēta.

8. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs Aizsargjoslu likumā noteikto aprobežojumu ievērošanu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm savas kompetences ietvaros kontrolē Zemkopības ministrijai pakļauto rajonu lauksaimniecības departamentu meliorācijas daļas, Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un Valsts meža dienests.

9. Rajonu lauksaimniecības departamentu meliorācijas daļas un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde līdz 1999.gada 1.janvārim iesniedz Valsts zemes dienesta nodaļās meliorācijas būvju un ierīču izvietojuma plānu, kurā norādītas valsts un koplietošanas meliorācijas būves un ierīces un aizsargjoslas ap tām. 

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!