Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.1998., Nr. 188/189 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48918

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 29. junija Ministru kabineta Komitejas 29. jūnija sēdēAkceptēts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"". Grozījumi paredz precizēt likumā lietoto terminu "humānās palīdzības kravu saņēmēji"

Vēl šajā numurā

30.06.1998., Nr. 188/189

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 16. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pirmais ir desmit deputātu parakstīts iesniegums, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz iekļaut šīsdienas un rītdienas un... 16. līdz 19. jūnija sēdes darba kārtības 5. sadaļā pirms 19. punkta Krimināllikumu otrreizējai caurlūkošanai. Desmit deputātu paraksti. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vai ir iebildumi? Balsojumu neprasa kolēģi? Neprasa. Tātad esam vienojušies, ka mēs 5. sadaļā pirms 19. punkta izskatām Krimināllikuma otrreizējo caurlūkošanu. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu? Labi, godātie kolēģi! Tā... Lujāna kungs vēlas runāt. Par vai pret šo... Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti svarīga otrreizēja caurlūkošana, bet mēs ļoti labi saprotam, ka tas izvērsīsies ļoti garās diskusijās, jo šis jautājums ir par nāvessoda atcelšanu. Un, tā kā mums dienas kārtība jau ir ļoti saspringta šinī periodā, es aicinātu nepārvērst, jo arī Druvas kungs labi zina, ka tas būs vismaz uz kādu pusdienu — šī diskusija. Es uzskatu, ka šinī laikā to nevajadzētu iekļaut. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva vēlas runāt par.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu Lujāna kunga teikto, bet mēs runājam tagad par trijām plenārsēdēm, kurās mēs debatēsim par visvisādiem jautājumiem. Šeit ir būtisks jautājums, un es paskaidrošu, kādēļ tas ir vajadzīgs, lai tiktu iekļauts šajā plenārsēdes darba kārtībā. Ja mēs neizskatām šo likumu otro reizi un otro reizi nenosūtām Valsts prezidentam, līdz ar to mēs principā nevaram iedarbināt šo likumu. Nebūs pietiekoši laika, lai mēs varētu izskatīt un iesniegt šajā Saeimā un pieņemt Sodu izpildes kodeksā un Civilprocesa kodeksā grozījumus, kuri ir pilnīgi nepieciešami, lai iedarbinātu šo Krimināllikumu. Tādēļ es vēlreiz lūdzu atbalstīt iekļaušanu dienas kārtībā. Iesim pa pantiem. Ir tikai viens strīdīgs jautājums, un tas ir par nāvessodu. Es domāju, ka tas varētu neizvērsties tik plaši, kā mēs domājam, un mēs pieņemsim atkārtoti un nosūtīsim Valsts prezidentam. Tādēļ es lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu dienas kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — iekļaut 5. sadaļā pirms 19. punkta Krimināllikuma otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi... nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izšķirties par šo jautājumu! Lūdzu, godātie kolēģi, es visus aicinu izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 7, atturas — 13. Lēmums pieņemts. Iekļauta izskatīšanai Krimināllikuma otrreizēja caurlūkošana 5. sadaļā kā pirmais darba kārtības jautājums.

Tad, godātie kolēģi! Vēl ir arī desmit deputāti parakstījuši iesniegumu, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz iekļaut izskatīšanai Saeimas 16.—19. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Nacionālās drošības likums". Vietu gan šie desmit deputāti savā iesniegumā nav norādījuši, mēs varētu, ja deputāti tam piekritīs, to iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Un kā pēdējo — 69. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu kolēģus izteikties! Vispirms varbūt izlemsim principā — vai mēs to darām vai nedarām? Ģirts Kristovskis vēlas ko teikt. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es lūgtu to iekļaut darba kārtības pirmajā sadaļā, lai mēs to varētu novirzīt izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs.

Tā, pie Prezidija ziņojumiem? Paldies! Vai ir kādi citi viedokļi? Vai ir vajadzība balsot, godātie kolēģi? Neviens neprotestē, ja mēs to iekļaujam pie Prezidija ziņojumiem nodošanai komisijām? (Starpsauciens: "Jābalso!") Jābalso... Runāt neviens nevēlas? Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šī jautājuma iekļaušanu sadaļā "Prezidija ziņojumi" un nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 4, atturas — 17. Esam iekļāvuši, un varbūt, godātie kolēģi, varētu to darīt pēc 11. — pēc likumprojekta "Latvijas Sarkanā Krusta likums" nodošanas komisijām. Vai nav iebildumu? Iebildumu kolēģiem nav. Paldies! Esam vienojušies.

Tad Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas un 19. jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un 27. jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" trešajā lasījumā — iekļaut darba kārtībā kā pirmo jautājumu 5. sadaļā.

Tātad to mums lūdz Juridiskā komisija, bet, tā kā mēs esam vienojušies jau 5. sadaļā Krimināllikuma otrreizējo caurlūkošanu, tad varētu aiz tā, ja deputāti piekrīt, iekļaut 27. darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Juris Kaksītis vēlas runāt par. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Es redzu dokumentu, ka lūdz pirms 19. jautājuma izskatīt Krimināllikumu. Par to es arī balsoju. Te nav neviena rinda rakstīta, ka kā pirmo šajā sadaļā. Tādēļ es lūdzu respektēt komisijas viedokli un Civilprocesu kā pirmo... jo vairāk tādēļ, ka Krimināllikuma dokumentu gan mēs neesam pat ne 5 stundas, kur nu 5 dienas iepriekš saņēmuši.

Sēdes vadītājs.

Tātad Kaksīša kungs ierosina 27. darba kārtības jautājumu izskatīt pirms Krimināllikuma otrreizējās caurlūkošanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds pieprasa balsojumu? Neprasa. Tātad, godātie kolēģi, 27. jautājumu mēs izskatām pirms Krimināllikuma otrreizējās caurlūkošanas.

Tad vēl, godātie kolēģi, Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu "Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā". Kā jūs zināt, godātie kolēģi, 25. jūnijā Satversmes tiesa izskata deputātu iesniegumu, un būtu lūgums iekļaut šo lēmuma projektu, lai Kusiņa kungam būtu nepieciešamās pilnvaras. Ja jūs tam neiebilstu, tad varbūt šo lēmuma projektu mēs varētu iekļaut pēc 15. jautājuma, tas ir — Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana. Pēc 15. Vai deputātiem nebūtu iebildumu? Nav iebildumu? Balsošanu deputāti neprasa. Paldies!

Tad ir vēl divi iesniegumi. Desmit deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 93. pantu lūdz atcelt steidzamību Saeimas šīsdienas sēdē izsludinātajam darba kārtības 58. jautājumam — likumprojektam "Komercķīlu likums". Lūdz atcelt steidzamību. Bet par šo pašu punktu ir Juridiskās komisijas iesniegums, kuri lūdz šo punktu vispār svītrot no sēdes darba kārtības. Ja mēs to svītrojam, tad jautājumu par steidzamību — nu varam lemt un varam nelemt, kā... Jālemj? Paldies! Kaksīša kungs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Šie jautājumi saskaņā ar Kārtības rulli ir viens ar otru cieši saistīti. Vispirms steidzamība, un tad jāizņem no darba kārtības, jo, ja steidzamība netiek noņemta, tad vispār nevar izņemt no darba kārtības 19. datumā. Tās nu ir Kārtības ruļļa prasības, un tā ir jādara.

Bet šeit jau nav iegribas jautājums. Šeit ir konceptuāls jautājums, kuru Juridiskais birojs kopā ar Uzņēmuma reģistru vēl līdz šim brīdim nav atrisinājis, un līdz ar to nu nav iespējams steidzamības kārtībā tādu nopietnu jautājumu izskatīt. Tur ir tā būtība, jo acīmredzot jāpiekrīt tam, un mēs droši vien Juridiskajā komisijā izdarīsim šo labojumu, tādu priekšlikumu izdarīsim Kārtības rullī, jo izrādās, ka komisija ierosināt steidzamības noņemšanu nedrīkst. Nu tas ir absurds, un tad ir jātaisa šie divi dokumenti, kas arī rada tādu zināmu domstarpību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Tātad izlemsim vispirms jautājumu par steidzamības atcelšanu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu — atcelt steidzamību "Komercķīlu likumam". Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 15. Likumprojektam "Komercķīlu likums" steidzamība ir atcelta.

Tā... Par nākamo — par svītrošanu no darba kārtības — vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Jautājums no darba kārtības ir svītrots.

 

Izskatām darba kārtības 1. jautājumu — Prezidijs ierosina deputātu Teņa, Bērziņa, Panteļējeva, Ādamsona un Golubova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmuma "Par Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Runāt vēlas Janīna Kušnere par. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere

(TKL). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pagājušā ceturtdienā šis likumprojekts arī tika iesniegts, tikai diemžēl tur bija tehniskas dabas kļūda, un likumprojektā bija nevis 15.pants, bet 40.pants, kura dēļ tas arī faktiski tika noraidīts. Taču, cienījamie kolēģi, es domāju, ka tas nav tas būtiskākais motīvs, kura dēļ šādu likumprojektu vai respektīvi grozījumu vajadzētu noraidīt, jo tas ir tiešām būtiski, ka te tiek paredzēts personai vai ģimenei, kurai ir maznodrošinātās vai trūcīgās ģimenes statuss, tiek piešķirts dzīvokļu īres un komunālo pakalpojumu pabalsts, kas ir ne mazāks par vienu trešdaļu no vidējās algas valstī. Tātad tas tiek piesaistīts šis pabalsta apmērs šim lielumam — kā vidējā alga, vidējā alga valstī, mēs zinām, tomēr mainās, varbūt tā mainās samērā lēni, bet tomēr tā mainās, ir zināmā mērā pakļauta šim inflācijas koeficientam, tādēļ arī valstī būtu jāmaina šie attiecīgie pabalstu apmēri.

Nākamais. Mēs zinām, ka tas neaptvers ļoti lielu personu loku, jo šajā gadījumā pabalsti tiks piešķirti tiem, kam ienākumi ir mazāki par 38 latiem uz vienu ģimenes locekli vai uz vienu personu, bet principā tiem, kam ir īpašums, kurš ir pāri par 3000 latiem, tad tiem šis faktiski nemaz nepienākas. Es aicinātu tiešām to nodot komisijām, iespējams, ka šajā priekšlikumā ir vajadzīgas vēl kādas korekcijas, un tas būtu jāpieņem, jo tas attiecas gan uz tiem cilvēkiem, kas ir pašreiz strādājošie, bet viņi saņem minimālo darba algu, un, ja ģimenē ir divi bērni, tad, protams, ka šie ienākumi ir mazāki par 38 latiem. Tas attiektos arī uz pensionāriem, kas dzīvo vieni paši. Un tas attiektos arī uz ģimenēm, kurām ir bērni, arī uz nepilnām ģimenēm, kur bērnu audzina viena pati māmiņa vai tēvs viens pats. Bez tam, cienījamie kolēģi, ja mēs tomēr vēlamies kādreiz pievienoties Eiropas Savienībai, tad mums ir šī sociālā sfēra jāpaceļ, tādēļ ka mums personīgās sarunās ar Eiropas dažādiem deputātiem, arī ierēdņiem, ne reizi vien ir pateikts, tikmēr kamēr jūs būsiet tik nabadzīga valsts, Eiropas Savienībai jūs nebūsiet vajadzīgi.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es domāju, mums ir sen pienācis laiks sekot Igaunijas un Lietuvas piemēram, kuri tomēr šos cilvēkus dotē no valsts par dzīvokļu īres un komunālajiem pakalpojumiem, kuriem, kā mēs labi zinām, tomēr ir tendence augt, un aug tie katru gadu, pie tam lielos apjomos. Es aicinu jūs tiešām šo likumprojektu nodot komisijām, lai tur notiek izvērtēšana, varbūt ir jāpieņem citi kritēriji, taču šāds solis mums šodien ir jādara. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 5, atturas — 30. Lēmums nav pieņemts un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Dilbas, Putniņa, Nagļa, Panteļējeva un Lībanes iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma (ēkas) Rīgā, Raunas ielā 64, nodošanu Latvijas Invalīdu biedrībai" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Nagobada, Ozoliņa, Grīnblata un Jirgena iesniegto likumprojektu "Latvijas Sarkanā Krusta likums" nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atvainojiet, Leiškalna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātais Prezidij! Es uzskatu, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir sabiedriska organizācija, un tā tiek dibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgo likumu, mēs taču šodien nevaram pieņemt likumu par "Latvijas ceļu", likumu par "Tēvzemei un Brīvībai" un likumu par "Saimnieku". Nē, es neredzu, ka tur jābūt... (No zāles: "Nav jābūt! Jābūt!") Latvijas Sarkanais Krusts ir sabiedriska organizācija, kas darbojas uz attiecīga likuma pamata. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis vēlas runāt par. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Un Leiškalna kungs īpaši, jūs kļūdāties. Šajā gadījumā šeit tik tiešām ir jābūt šim likumam, ja gribam atrisināt šo jautājumu. Acīmredzot gan jūs, gan it sevišķi tie, kas vēl Augstākajā padomē strādāja, atceras tos laikus, kad bija doma, un es domāju, ka nepareizi darījāt, kad atteicāties no šīs domas — izveidot šo centrālo likumu, ja negribam lietot šo vārdu, kam ir ne visai laba skaņa — "jumta likumu", bet tas netika izdarīts, un tādēļ tas arī ir nepieciešams. Tas ir pēc formas, es uzskatu, ka ir nepieciešams šis likums. Un pēc būtības šo jautājumu ir izskatījusi Juridiskā komisija savā sēdē, un mēs arī konstatējām, kad šeit pastāv problēma, un šī problēma ir jāatrisina, un šīs problēmas risinājuma mēģinājumi jau ir izsaukuši dažādas aktivitātes un ne visai labas aktivitātes, kas saistās ar Sarkano Krustu. Tādēļ es uzskatu, ka tomēr būtu pareizāk, ja mēs nodotu šo likumprojektu komisijām, es pieļauju, ka Juridiskajai komisijai būs alternatīvais likumprojekts, es vairāk vēl varu teikt, ka tas jau ir šobrīd, bet, lai tas realizētos Saeimas darbā, es aicinu nodot komisijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es vienkārši ne par, ne pret, bet par to, kā lieta tālāk virzāma. Es ierosinātu noteikt atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, jo piedāvātais likumprojekts nereglamentē nevienu sociālo jautājumu, bet gan vienu sabiedriskās organizācijas uzbūvi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tātad Lagzdiņa kunga priekšlikums bija nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai... nevis nodot, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt kā atbildīgo, tāds bija priekšlikums. Bet, tā kā bija debates, izlemsim vispirms jautājumu principiāli. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots. Vai kolēģiem ir iebildumi pret Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kļūst par atbildīgo komisiju? Deputāti prasa balsot. Tātad, godātie kolēģi, pašlaik ir tā, ka tiek nodots Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikts, ka atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Lagzdiņa kungs savukārt ierosina, lai par atbildīgo būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tātad balsojam par Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu, ka par atbildīgo komisiju šī likumprojekta izskatīšanā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 8. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos izlemsim nākamo jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Nacionālās drošības likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu... Runāt vēlas Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienītie kolēģi! Mums patlaban pārdod kaķi maisā. Man nav izsniegts tāds likumprojekts, par ko es varētu balsot par nodošanu komisijai. Es nezinu, par ko es balsoju.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Informācija. 12.jūnijā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu ar reģistra numuru nr.1206. Un šī komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu nolēma iesniegt likumprojektu "Nacionālās drošības likums" izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Tātad tas ir bijis jau 12.jūnijā. Pielikumā likumprojekts uz 20 lappusēm.

Godātie kolēģi! Ja ir iebildumi pet šo Prezidija atzinumu, tad mēs varam likt uz balsošanu par nodošanu atbildīgajām komisijām. Bišera kungs, es saprotu, ka jūs iebilstat tādēļ, ka neesat iepazinies, un tādēļ jautājums ir jāliek uz balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu par "Nacionālās drošības likuma" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Nacionālās drošības komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 5, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums lēmuma projekts — "Par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas apturēšanu" .

Iesnieguši to ir divpadsmit deputāti. Iesniedzēju vārdā vai kāds vēlas runāt? Aristids Lambergs. Lūdzu! Godātais kolēģi! Bet, ja nav iesniedzēju vārdā, tad varbūt jūs vēlaties debatēs runāt? Lūdzu, iesniedzēju vārdā neviens nepiesakās. Lūdzu! Par vai pret?

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Es vēlos runāt pret šī likumprojekta virzīšanu tālāk, jo stividoru kompānija "Rīnūži" tika izsolīta pagājušajā sestdienā ļoti sekmīgi, un vairāk nav iespējams apturēt tās privatizāciju. Šis iesniegums jau bija agrāk iesniegts, kad vēl bija šaubas par šī uzņēmumas privatizāciju. Bet privatizācija ir sekmīgi notikusi. Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu virzīt tālāk!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk deputātu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Jā, par ieslēgšanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 22, atturas — 19. Nav pieņemts.

Nākamais solis — vai mēs varam iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā, tas faktiski ir rudens sesijā. Mēs tādu lēmumu nevaram pieņemt. Tāda priekšlikuma nav. Paldies! Jautājums izskatīts.

Otrā sadaļa — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.4384 "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu". Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi veselu virkni tiesnešu iecelšanu. Visi ir nokārtoši atbilstošos kvalifikācijas kolēģijas eksāmenus, un Juridiskā komisija iesaka šos tiesnešus Saeimai atbalstīt. Kā pirmo balsojām — iecelt Inesi Buli par Ludzas rajona tiesas tiesnesi .

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 5. Inese Bule iecelta par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums — iecelt Juri Kokinu par Daugavpils tiesas tiesnesi .

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Atkal nav kvoruma. Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, godātie kolēģi, balsot par Saeimas lēmuma projektu par Juri Kokinu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 1. Juris Kokins iecelts par Daugavpils tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums — iecelt Svenu Lorencu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, atkal nav kvoruma.

Godātie kolēģi, lūdzu visus piedalīties balsošanā. Tātad vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par Svenu Lorencu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. 49 deputāti piedalās balsošanā. Vismaz viens vēl lūdzu no tiem 25, kuri nepiedalās, ņemiet dalību balsošanā.

Vēlreiz balsošanas režīmu. Varbūt ka mēģināsim, godātie kolēģi. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 2. Svens Lorencs iecelts par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums, godātie deputāti — iecelt Raivi Rāviņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 4. Raivis Rāviņš iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums — iecelt Inesi Strelču par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 1. Inese Strelča iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Iecelt Sandru Strenci par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, kārtējo reizi 24 deputāti nebalso.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 3. Sandra Strence iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums — iecelt Initu Šatalovu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 3. Inita Šatalova iecelta par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums un pēdējais šajā likumprojektā — iecelt Ilonu Vaivodi par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Ilona Vaivode iecelta par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu". Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4385. Abas kandidatūras izskatītas Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija iesaka Saeimai tās atbalstīt. Vispirms tātad jābalso par priekšlikumu — iecelt Ivetu Kromāni par Daugavpils tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, kārtējo reizi nav kvoruma. Es tomēr aicinu visus piedalīties balsošanā!

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 6. Iveta Kromāne iecelta par Daugavpils tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats.

Otrs priekšlikums no šī likumprojekta — iecelt Rasmu Šaicāni par Gulbenes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu godātos kolēģus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 7. Rasma Šaicāne iecelta par Gulbenes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par G.Sorokinas iecelšanu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi šo priekšlikumu un iesaka Saeimai arī atbalstīt — iecelt Gloriju Sorokinu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Es lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 6. Glorija Sorokina iecelta par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā". Izskatām dokumentu nr. 4409. Deputātiem tas ir izsniegts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas par lēmuma projektu "Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā". Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 5. Gunārs Kusiņš pilnvarots par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā.

Godātie kolēģi! Tabūna kungs, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, ir uzrakstījis Prezidijam dokumentu, kurā viņš lūdz pieprasījumu nr. 4341 pārcelt uz šā gada 17.jūnija sēdi, jo komisijas sēde šā pieprasījuma izskatīšanai paredzēta rīt, 17. jūnijā, pulksten 10.30. Tātad tas ir pieprasījums. Darba kārtības 18.jautājums.

Godātie kolēģi, vai piekrītam Pieprasījumu komisijas priekšlikumam? Labi.

 

Tad izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — Saeimas deputātu Golubova, Kalnbērza, Bekasova, Bartaševiča, Dozorceva, Kreituses, Dinēviča, Ozoliņa, Rubina, Saulīša, Veldres pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, labklājības ministram Vladimiram Makarovam un veselības valsts ministram Viktoram Jaksonam sniegt paskaidrojumu, kas konkrēti atbildīgs par destruktīvo darbību, saistītu ar Medicīniskās ātrās palīdzības stacijas darba sagraušanu. Pieprasījumu komisijas vārdā... Tā ir nodošana. Paldies! Tas nav Pieprasījumu komisijas atzinums. Atvainojos! Godātie kolēģi! Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Tālāk ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valdmaņa, Kļaviņa, Kostandas, Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Kušneres, Mauliņa, Liepas, Ločmeļa, Rubina pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, lai valdība regulāri ziņotu par Latvijas Republikas pilsoņa un "Helsinki—86" priekšsēža H.Lāmas meklēšanas gaitu. Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja šo pieprasījumu un kā pieprasījumu to noraidīja, jo, pirmkārt, tas neatbilst pieprasījuma saturam, labākajā gadījumā — jautājumam.

Otrkārt, iesniedzēji prasīja regulāri informēt Saeimu par "Helsinki—86" priekšsēža Lāmas meklēšanu. Galvenā pretenzija bija, ka Iekšlietu ministrija ir pārtraukusi Lāmas meklējumus. Kā mums paskaidroja Pieprasījumu komisijā Iekšlietu ministrijas pārstāvis, tā tas nav. Iekšlietu ministrija nav pārtraukusi Lāmas meklēšanu un neatsakās informēt "Helsinki—86" par Lāmas meklēšanas gaitu. Kas attiecas uz Tieslietu ministriju, tad šobrīd atbilstoši tās kompetencei šo lietu skatīt Tieslietu ministrijā, tā sakot, vēl nav laiks.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, kolēģi! Varbūt, ka kādam ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Vajag balsot par to? (No zāles: "Vajag balsot!") Vajag. Nu, ja vajag, tad vajag. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 12, atturas — 16. Jāpārbalso. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Lūdzu visus deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 18, atturas — 24. Pieprasījums nav pieņemts.

 

Tā kā 18.jautājumu mēs vienojāmies izskatīt rīt pēc komisijas sēdes, saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām 27. darba kārtības jautājumu — likumprojekts"Grozījumi Latvijas Civilprocesu kodeksā". Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4331 "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Kā jau sēdes vadītājs teica, trešais lasījums.

1.priekšlikums ir par 245.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, papildinot šo pantu ar 17.punktu "Sevišķās tiesāšanas kārtībā ir izskatāmas lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju".

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti iebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu — papildināt 245.pantu ar 18.punktu šādā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

2.priekšlikums ir par 285.46 pantu. Redakcionāla rakstura — aizstāt saikli "un" ar saikli "vai". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 285.46 panta nosaukumam "Lietu piekritība" un tā tekstam. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Par 285.49 panta papildināšanu ar otro daļu. Par to, ka maksātnespējas pieteikumu lietā šim dokumentam jāatbilst likuma 285.50/51 panta prasībām. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

4. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 285.50 pantu — aizstāt vārdu "pieteikums" ar vārdu "lieta". Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 285.50 panta nosaukumam un tā tekstam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 285.51 pantu. Arī vārda "pieteikums" vietā liekot vārdu "lieta". Es atvainojos! 6. priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

5.priekšlikumu deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

6. priekšlikums ir līdzīgs, tikai par 285.52 pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Šāds pats priekšlikums ir par 285.53 pantu. Arī lietot vārdu "lieta". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

8.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "amats un tālruņa numurs" ar vārdu "amats". Šis priekšlikums atbildīgajā komisijā guva atbalstu šāda iemesla dēļ, ka tālruņa numura norādīšana nav Civilprocesa kodeksa jautājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 7. un 8.priekšlikumu. Tas ir par 285.53 pantu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

9.priekšlikums. 285.57 pants. Juridiskais birojs iesaka aizstāt vārdus "un administratoru" ar vārdkopu "bet maksātnespējas lietā arī administratoru". Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Analoģiska rakstura priekšlikums tikai par likvidatoru ir 10.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to 285.58 panta tekstam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

11. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis par 285.59 pantu. Iesaka šā panta pirmās daļas 1.teikumu izteikt šādā redakcijā: "Ja tiesa konstatē, ka Latvijas Banka atsaukusi kredītiestādes darbībai iesniegto licenci, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā atzīst šo kredītiestādi par likvidējamu." Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 285.59 pantu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

12.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka un atbalsta arī pati savu priekšlikumu — izslēgt no 285.62 panta piektās daļas 2. teikumu, ka par šiem lēmumiem var iesniegt protestu atbilstoši 343.1 panta noteikumiem, jo šis minētais pants jau nosaka tādas tiesības, tādēļ dublēt šajā pantā šo normu nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

13.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta — izslēgt 285.68 panta pirmo daļu un aizstāt otrajā daļā vārdus "izskatot sūdzību" ar vārdiem "izskatot sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Līdz ar to 285.68 panta redakcijai. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

14. un pēdējais priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 285.69 pantā trešajā daļā vārdu kopu "tiesību aktus" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 14.priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija to ir akceptējusi. Arī deputāti akceptē. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs vienojāmies, ka nākamais darba kārtības jautājums ir Krimināllikuma otrreizēja caurlūkošana. Šajā sakarībā komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druvas kungs vēlas sniegt dažus paskaidrojumus. Lūdzu, Druvas kungs! Lūdzu, kolēģi, uzklausiet uzmanīgi Druvas kungu!

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms izsaku jums lielu paldies par to, ka jūs atbalstījāt šā likuma iekļaušanu darba kārtībā. Esmu runājis ar vairākiem kolēģiem, un acīmredzot nav bijusi iespēja iepazīties ar likumu kopumā. Līdz ar to es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu pārcelt šā likuma izskatīšanu no šīs pozīcijas, no 19.punkta, uz likumprojekta izskatīšanas pirms astotās sadaļas, tieši pirms 54.punkta.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ierosinājums ir Krimināllikuma otrreizēju caurlūkošanu izskatīt pēc 51.darba kārtības jautājuma. Druvas kungs to izdarīja komisijas vārdā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu? 54., Druvas kungs? Pirms 54. Tātad pirms astotās sadaļas. Nav iebildumu? Paldies, godātie kolēģi!

Skatām nākamo — 19. pēc pašreizējās numerācijas — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4291. Kā pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo komisija uzskata, ka tas ir principiāls labojums, kas būtiski groza pašreizējo kodeksu, un tas būtu izskatāms labāk ar jauno Administratīvo sodu likumu, ko mēs esam izskatījuši pirmajā lasījumā un gatavojam patlaban otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Bišera kungs, vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Autors — deputāts Leiškalns — vēlas pats par to runāt. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātais Bišera kungs! Es neapšaubāmi jums piekristu, jo tas konceptuāli ir ļoti atšķirīgs piegājiens. Bet vai komisija ir gatava, vai komisija drīkst iekļaut šos manus priekšlikumus jaunajā likumā bez manas otrreizējas iesniegšanas? Liels paldies! Tātad es neprasu balsot nevienu no saviem priekšlikumiem šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Leiškalna kungs, tas mums atvieglos darbu.

Tātad, godātie kolēģi! Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers.

Nu tātad tas attiecas arī uz otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad vai arī to... Leiškalna kungs neprasa balsojumu. Labi, paldies! Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers.

Trešais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur liek priekšā svītrot vienu likuma teikumu, jo tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un piekrīt svītrot 33. pantā otrajā daļā teikumu. Tālāk kā tekstā. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir ceturtais priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — nomainīt vārdu "ierobežošanas" ar vārdiem "korupcijas novēršanas". Tā kā tas ir mūsu attiecīgā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē likumprojekta 12.D nodaļas nosaukumu "Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā". Pieņemts.

I.Bišers.

Piektais. Atbildīgās komisijas priekšlikums — precizēt 166.27 panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 166.27 panta nosaukumam "Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana". Pieņemts.

I.Bišers.

Sestais. Redakcionāls precizējums tajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē?

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 166.28 pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, un ir arī deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums — papildināt šo pantu ar papildu tekstu, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, izstrādājot kopējo priekšlikumu.

Un visbeidzot ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt sankciju arī ar iespēju uzlikt tādu sodu kā tiesību atņemšana valsts amatpersonai vai bez tās.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tādējādi, godātie kolēģi! Deputāti piekrīt likumprojekta 166.28 panta nosaukumam un tekstam? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tā. Nākošais ir 166.29 pants, par kuru ir izteikti priekšlikumi no 10. līdz 14. Komisija ir visus tos vai nu pilnīgi, vai daļēji atbalstījusi un rezultātā izstrādājusi ir jaunu tekstu, kuru jūs redzat 6. ailē. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 166.29 panta nosaukumu un tekstu un līdz ar to komisijas atzinumiem par priekšlikumiem no 10. līdz 14. ieskaitot. Pieņemts.

I.Bišers.

Par 166.30 pantu ir iesniegts Juridiskā biroja priekšlikums un deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kurus abus komisija ir atbalstījusi, iestrādājot savā kopējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 166.30 panta nosaukumam un tekstam? Pieņemts.

I.Bišers.

17. priekšlikums ir par 166.31 pantu, kur Juridiskā biroja priekšlikums bija mainīt nedaudz tekstu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers.

18. priekšlikums ir deputāta Baloža priekšlikums — papildināt kodeksu ar 204.5 pantu "Par izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu". Komisija pamatā ir atbalstījusi, ka šāds pants ir nepieciešams un iekļaujams, taču uzskatīja, ka to nav tik sīki jādala sešās daļās, kas ārkārtīgi sarežģī un ierosina izteikt, par visiem pārkāpumiem nosakot maksimālo sankciju, bet ļaujot variēt atkarībā no pārkāpumu smaguma.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Baloža priekšlikumu ar numuru 18. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir pie 213. panta daži papildinājumi, kas ir saistīti ar mūsu iepriekšējiem priekšlikumiem — ievietot attiecīgajā rajonu, pilsētu tiesu kompetencē attiecīgos jautājumus, ko mēs tagad papildinājām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem 20., 21. un 22. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tāpat no mūsu iepriekšējā balsojuma izriet priekšlikums izdarīt grozījumus 215.1 pantā, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu kompetenci.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē izmaiņas 215.1 pantā — "Valsts ieņēmumu dienesta iestādes". Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 23. priekšlikums — deputāta Baloža priekšlikums — papildināt kodeksu ar 236.8 pantu, kas noteiktu Finansu ministrijas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības uzlikt sodus. Komisija principā atbalstījusi, taču nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 236.8 panta nosaukumu un abu tā daļu teksta redakciju? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 25. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ierosina papildināt pēc vārdiem "Ministru kabinets" ar vārdiem "Valsts kontrole", kas izriet jau no mūsu iepriekšējos labojumos pieņemtajiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 260. pants, kurā ir 26. — deputāta Pēterkopa priekšlikums, kur viņš ierosina izteikt 1. pantu jaunā redakcijā. Komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers.

Tālāk arī 27. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kurš ierosina 263. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums un arī atbildīgās komisijas priekšlikums — nedaudz precizēt šinī pantā tiesības, gan tiesneša, gan policijas tiesības pārskatīt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās. Ar attiecīgajiem pantiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 30. priekšlikums, ko iesniedz atbildīgā komisija, kura ierosina noteikt kārtību, kādā atlīdzināms zaudējums, kas ir saistīts ar nelikumīgu arestu, kas ir saistīti ar nesen pieņemto... mūsu pieņemto likumu par zaudējuma atlīdzināšanas kārtību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 289. panta 2. daļu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk par 304. pantu ir trīs priekšlikumi — deputāta Baloža, atbildīgās komisijas un Juridiskā biroja, kur visi ir vai nu pilnīgi, vai daļēji atbalstīti un ietilpināti komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem likumprojekta 304. pantā? Pieņemts.

I.Bišers.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu godājamo Saeimu nobalsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

I.Bišers.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20. jūlijs? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Tūrisma likums" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ir pagājis ļoti ilgs laiks starp pirmo un otro lasījumu. Šajā laikā Ministru kabinets ir apstiprinājis tūrisma attīstības koncepciju, un atbildīgā komisija, izvērtējot sen iesniegtos deputātu priekšlikumus, tomēr tos mēģināja apvienot, iestrādāt un koriģēt atbilstoši šai pieņemtajai koncepcijai un starptautiskajiem līgumiem. Tāpēc, lai nesajuktu mums, kāds īsti tagad veidojas likumprojekts, šim dokumentam 4294, kuru mēs skatām šodienas plenārsēdē, pašās beigās ir pievienota kopējā redakcija, kāda tā izskatās komisijas variantā. Tātad pēdējās lappusītēs, lai vieglāk būtu orientēties. Un tagad sāksim izskatīšanu pa pantiem.

Tātad pirmais priekšlikums šajā dokumentā, kuru iesniedzis deputāts Tenis, komisija ir daļēji atbalstījusi. Šis priekšlikums attiecas uz terminiem un pilnveidojusi atbilstoši visiem tālāk iesniegtajiem terminiem savā redakcijā... tātad atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdz Saeimai atbalstīt. Lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Seiles kundze! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Trešo priekšlikumu iesniedz deputāts Tenis. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un izveidojusi savu redakciju kā ceturto priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? 2. panta nosaukums un tā teksts pieņemts.

A.Seile.

5. priekšlikums. Deputāts Tenis lūdz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisija to atbalsta, jo šis tūrisma definīcijas variants ir iestrādāts jau 1. panta terminos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam — svītrot likumprojekta 2. pantu? Pieņemts.

A.Seile.

Un 6. priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Dinēvičs, šādā sakarībā nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies!

A.Seile.

7. priekšlikumu iesniedz deputāts Dinēvičs, tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts jau 1. pantā, jau mūsu nobalsotajā 1. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

8. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Tas ir daļēji atbalstīts. Komisija šo un arī Seiles iesniegto priekšlikumu nr. 9 ir atbalstījusi, izveidojusi kopēju redakciju kā 10. priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo 10. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nu vispirms astoto, Seiles kundze.

A.Seile.

Jā. Tātad astotais ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par astoto priekšlikumu — 3. panta nosaukums un teksts. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Devītais priekšlikums — iesniedz deputāte Seile, tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

3. pantā komisijas priekšlikumā...

A.Seile.

Jā.

Sēdes vadītājs.

... tūrisma nozares uzdevumi? Deputāti tātad piekrīt komisijas atzinumam par 9. un 10. priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk 11. priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Tenis. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta un ierosina izslēgt pirmā lasījuma redakcijas 4. pantu, jo šis pants ir zināmā mērā deklaratīvs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 4. pantu? Piekrīt. Pants svītrots.

A.Seile.

Tālāk. 13. priekšlikums. Deputāts Tenis ierosina izslēgt 5. pantu, un komisija to atbalsta, jo šeit atkal ir terminu jautājums, kurš jau 1. pantā ir paskaidrots.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 5.pantu, līdz ar to 14.un 15.priekšlikums nav skatāms. Arī 16.

A.Seile.

Paldies! Otrā nodaļa. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka mainīt nodaļas virsrakstu, nosaucot par "Tūrisma politiku". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

18.priekšlikums. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un jau iestrādājusi mūsu nobalsotajā 1.panta 5.punktā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt tam.

A.Seile.

19.ir deputāta Teņa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 19.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

20.priekšlikums. Iesniedz LZS, KDS frakcija, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā tālākajā — 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.un 22.priekšlikumu. Tagad izskatīsim 21.priekšlikumu.

A.Seile.

21.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Seile.

23.priekšlikums. LZS, KDS frakcija ierosina šo pantu izslēgt, bet atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Un 7.pantu izteikusi ir tādā redakcijā, kā tekstā ir redzams. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 23., 24. un 25.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 7.panta nosaukumu un tekstu? Piekrīt un akceptē. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Tātad jāakceptē arī par 26.priekšlikumu, jo tas ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Seile.

28.priekšlikums. LZS, KDS frakcija iesniedz. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

Un 29.priekšlikums — par tūrisma nacionālās attīstības programmu. Komisija daļēji atbalsta un iestrādā 4.pantā.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, vai jūs piekrītat komisijas atzinumam par 29. un par 30.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk ir 31.priekšlikums. Iesniedz LZS, KDS frakcija, un deputāts Leonards Tenis iesaka izslēgt 9.pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 9.pantu? Piekrīt. Līdz ar to divi nākamie vairs nav skatāmi.

A.Seile.

Tātad 34.priekšlikums. Iesniedz deputāte Seile, tas ir par valsts kompetenci tūrisma attīstībā. Komisija šo priekšlikumu daļēji atbalsta un izstrādā savu priekšlikumu — apkopotu kā 35.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam par likumprojekta 9.panta redakciju? Pieņemts.

A.Seile.

36.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi jaunu 7.panta redakciju par Tūrisma aģentūras izveidošanu un tās kompetenci.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam — Latvijas tūrisma aģentūras kompetence — un tā tekstam. Pieņemts.

A.Seile.

37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina noteikt pašvaldību kompetenci tūrisma jomā un lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī 8.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

38.priekšlikums. Iesniedz deputāts Dinēvičs, komisija neatbalsta, jo tas neatbilst tai vispārējai koncepcijai, kā tas likums ir veidots.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

39., deputāta Leonarda Teņa priekšliku- mu, komisija atbalsta daļēji, iekļaujot to savā priekšlikumā ar nr.40.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 39. un 42.priekšlikumu, tas ir, par 9.panta nosaukumu — Latvijas tūrisma konsultatīvā padome, pirmās, otrās, trešās daļas redakcija. Paldies! Pieņemts. Bet izskatām tagad 40. un 41.priekšlikumu.

A.Seile.

40. un 41.priekšlikums, abi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti jau mūsu atbalstītajā 42.priekšlikuma redakcijā, tas ir, komisijas variantā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

43.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to iesniedz, komisija to neatbalsta, jo nevajag vairs, kolēģi, jo mums jau ir izveidota padome.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 43.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

44.priekšlikums. Iesniedz LZS, KDS frakcija, priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā 25.lappusē kā 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Ar nr.47, tātad, godātie kolēģi, deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44.un 47.priekšlikumu.

A.Seile.

Un mums palika 45. un 46., abi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, un uz to pamata arī veidots šis komisijas atbalstītais 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

48.priekšlikums. Iesniedz deputāts Tenis, komisija to daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

Un 49.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums arī ir atbalstīts un ir iestrādāts jau 8.pantā atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

50.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt pirmā lasījuma redakcijas 12.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 12.panta svītrošanai. Pieņemts.

A.Seile.

Un 51.priekšlikumu, kuru iesniedz deputāts Tenis, komisija nav atbalstījusi, jo tas šajā vietā neiekļaujas vispārējā likuma koncepcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo 51.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk — 52.priekšlikums. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un LZS, KDS frakcija, ierosinājums nr.52. paredz izslēgt 13.pantu no otrā lasījuma redakcijas, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 13.panta pēc vecās numerācijas redakciju. Pieņemts. Līdz ar to 53. un 54.priekšlikumu neskatām.

A.Seile.

55.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt 14.pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot nākamo 14.pantu. Pieņemts.

A.Seile.

56.priekšlikums, ko iesniedza deputāte Seile, ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts mūsu nobalsotajā 6.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 56. un 57.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

LZS, KDS frakcija iesniedz 58.priekšlikumu, kura saturs ir izslēgt 15.pantu, bet komisija to neatbalsta, jo šis ir svarīgs priekšlikums, jo tas regulē uzņēmumu darbību tūrisma nozarē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim, un likumprojekta 15.pants tiek saglabāts. Pieņemts.

A.Seile.

59.priekšlikums. Iesniedz Dzintars Ābiķis, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts 15.pantā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

60. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

61.priekšlikums. Deputāta Nagobada priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.pantā kā komisijas priekšlikuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

62.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts, abi šie priekšlikumi ir apvienoti un iestrādāti 11.pantā kā komisijas apvienotā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti tam piekrīt.

A.Seile.

63.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta nosaukumam — "Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības darbība tūrisma nozarē". Pieņemts.

A.Seile.

64.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā un lūdz šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Mums "Tūrisma likuma" izskatīšana iet ļoti raiti, un tas ir ļoti labi, mēs paspēsim arī citus likumus izskatīt, taču šajā jautājumā, kas skar šo 64.priekšlikumu, es gribētu tomēr vēl nedaudz aizkavēt jūsu uzmanību. Jo te ir rakstīts — tūrisma uzņēmums, uzņēmējsabiedrība ir tiesīgas darboties tūrisma jomā pēc speciālas atļaujas — licences saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Godātie kolēģi, es gribētu teikt tikai vienu, ka licencēšana ir uzņēmējdarbības ierobežošana, un licencēšana nav kvalitātes garantijas mehānisms, tas arī ir jāapzinās. Valsts un arī patērētāja interesēs ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un nodrošināt brīvu konkurenci. Līdz ar to faktiski mums būtu jāatturas, lielā mērā, pēc iespējas jāatturas no visām licencēšanas procedūrām, jo tās lielā mērā ierobežo šo konkurenci un lielā mērā arī rada bieži vien subjektīvu attieksmi pret to vai citu uzņēmējdarbību, uzņēmējsabiedrību. Līdz ar to es tomēr aicinātu neatbalstīt šo 64. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo faktiski ar to mēs pakļaujam licencēšanai vēl vienu atsevišķu uzņēmējdarbības nozari, un jebkura šāda ierobežojuma uzlikšana jebkurā gadījumā nedos vēlamo rezultātu, bet gan vairāk vai mazāk radīs papildu ierēdņus, papildu kontroli, kas lielā mērā atkal radīs papildu izdevumus valsts aparāta uzturēšanai.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Atvainojiet! Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Leiškalns

(Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Augsti godātie deputāti! Es runāšu Iekšlietu ministrijas vārdā, un Iekšlietu ministrija šobrīd uzskata, ka starptautiskās tūrisma darbības licencēšanas atcelšana nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām, tajā skaitā Imigrācijas policijas pārvaldei, Ekonomikas policijai, būs zudusi jebkāda likumīga iespēja kontrolēt tūrisma uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbību Latvijas Republikā. Tādējādi veicinot Latvijas Republikā vīzu režīma neievērošanu un paverot ceļu nelegālajai, kā arī noziedzīgo elementu migrācijai. Tas ir Iekšlietu ministrijas uzskats, un mans pienākums to te ir paust. Tas kopumā apgrūtinās Operatīvās darbības likumu un Valsts drošību iestāžu likumu izpildi Latvijas Republikā. Pašlaik Latvijā ir izplatījies tāds pakalpojumu veids kā starpniecība ieceļošanas vīzu noformēšanā Latvijā un ārvalstīs, un to parasti veic tūrisma firmas, kurām tas ir vienīgais nodarbes veids, un Iekšlietu ministrijai kontrolēt šīs firmas ir absolūti grūti, teiksim, licence nozīmē, licences anulēšana un šāda veida darbības pārtraukšana attiecīgajām firmām. Vesela virkne firmu šobrīd nodarbojas ar tā saukto, nu, es nezinu Vācijā, Taizemē vai šur tur, legālo sekstūrisma organizēšanu kā no Latvijas, tā uz Latviju, tā ka šeit atkal ir problēma, un firmas, kuras nav saņēmušas attiecīgo licenci, aprobežot vai to darbību apturēt ir vienkārši neiespējami. Licence ir vienkāršs veids, kā pārtraukt šādu uzņēmējsabiedrību darbošanos. Arī starpniecību ieceļošanas vīzu formēšanā ar tā sauktiem tūristiem ārvalstīs, piemēram, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā, Turcijā, bieži tiek piesegta tirgošanās ar prostitūtām, kas kaitē Latvijas prestižam.

Arī šāda darbība mums ir, un mēs nedrīkstam izlikties to neredzam. Prakse rāda, ka līdzšinējais tūrisma darbības licencēšanas mehānisms, kuru savā darbā ir izmantojuši Iekšlietu minitrijas operatīvie darbinieki, ir ietekmējis faktu, ka samazinās šo negodīgo komercstruktūru skaits, kas reklamē sevi kā tūrisma firmas. Iekšlietu ministrija, sniedzot atzinumu par Latvijas tūrisma attīstības koncepciju, kā uzdevumu tuvākajam laika periodam ierosināja paredzēt, ka sadarbībā ar valsts policiju esošie starptautiskā tūrisma darbības licencēšanas nosacījumi tiks pilnveidoti un precizēti, lai savlaicīgi novērstu tās negatīvās tendences, kas parādās dažu komercstruktūru darbībās tūrisma jomā. Pie kam Iekšlietu ministrija uzskata, ka šobrīd ir jālicencē ne tikai starptautiskā, bet arī vietējā tūrisma darbība.

Augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt Iekšlietu ministrijas vārdā deputāta Leonarda Teņa priekšlikumu par šīs nozares licencēšanu, varbūt trešajā lasījumā paredzot, kad būs izstrādāta atsevišķa kārtība šo firmu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, un tad būs paredzēta kārtība, kā šo firmu darbību apturēt, protams, es nedomāju, ka viss tūrisms ir saistīts ar šiem nelegālajiem biznesiem, tad mēs varētu runāt par licenču atcelšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Andrejam Naglim par Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.Naglis

(LZS, KDS). Saimnieciskās komisijas biedrus pārtraukumā lūdzu Jēkaba ielā 16, 104.istabā, uz Saimnieciskās komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Aivaram Kreitusam par G—24 komisijas sēdi.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! G—24 apakškomisijas sēde pulksten 17.00 Budžeta komisijas telpās nākamajā starpbrīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Un pēdējais. Godātie kolēģi, mūsu kolēģim Jānim Mauliņam tieši šodien paliek 65 gadi. Sveicam viņu. (Aplausi.) Pārtraukums līdz pulksten15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, tikai 37 deputāti zālē.

Godātie kolēģi, lūdzu visus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Vēlreiz reģistrēsimies. Lūdzu visus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Runās Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad mēs runājam par 64.priekšlikumu, kuru ir iesniegusi atbildīgā komisija — Tautsaimniecības komisija, nevis deputāts Tenis, kā teica Leiškalna kungs savā iepriekšējā uzstāšanās reizē.

Bet par šī priekšlikuma būtību. Ja mēs atbalstīsim komisijas redakciju, tad sāksies licencēšana visiem tūrisma uzņēmumiem. Kāda kārtība ir pašlaik? Nav tādas kārtības. Pašlaik tiek licencēti uzņēmumi, kuri nodarbojas tikai ar starptautisko tūrismu. Un šo licencēšanu veic Vides ministrijas tūrisma pārvalde. Šajā likumā mēs esam pēc šīs pašas ministrijas ierosinājuma sagatavojuši izmaiņu, par kuru jau mēs esam nobalsojuši, ka turpmāk tādas pārvaldes vairs nebūs. Būs Tūrisma aģentūra šajā pašā ministrijā. Tātad ir vajadzīgs zināms reorganizācijas process. Vai mēs esam gatavi tūlīt uzsākt pēdējo mazo firmu licencēšanu tagad, kas nodarbojas ar tūrismu Latvijas teritorijā, kur tūrismam ar katru dienu pieaug šo uzņēmējsabiedrību skaits, kas vēlas nodarboties ar tūrismu? Vai mēs tam esam gatavi, un vai tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka ne.

Šajā ziņā mans viedoklis ir atšķirīgs no atbildīgās komisijas viedokļa, un arī atbildīgā komisija tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma šo redakciju. Manuprāt, pēdējā lasījumā, trešajā lasījumā ir jāsagatavo priekšlikums pārejas noteikumos, ka licencēšana uzņēmumiem, kas nodarbojas ar starptautisko tūrismu, ir jāsaglabā, varbūt jānosaka vēl kāds zināms laiks, un tas ir jāiestrādā pārejas noteikumos. Šobrīd šajā likumā ir paredzēti sertificēti gidi. Tas ir noteikts ar šī likuma tekstu. Mītnēm, tūrisma mītnēm ir paredzēta atbilstības novērtēšana. Uzņēmējdarbību ir paredzēts reģistrēt speciālā kārtībā. Un tāpēc, pieņemot šādu redakciju, manuprāt, tas ir pārāk pārsteidzīgi, tas ir ļoti darbietilpīgs process, un es aicinu šo komisijas atbalstīto redakciju neatbalstīt, bet trešajam lasījumam sagatavot attiecīgus priekšlikumus.

Es tikai gribēju vienu piebilst, ka tas, ko runāja Leiškalna kungs par sekstūrismu, tāds tūrisma veids nav paredzēts, un tas uz tūrismu neattiecas, tāpat kā tirgošanās ar prostitūtām nav paredzēta. Tā ir tirdzniecības joma. Bet tas nav paredzēts šajā Tūrisma likumā.

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks — otro reizi.

A.Ameriks

(DPS). Godātie kolēģi! Es vispirms gribētu apsveikt Leiškalna kungu ar viņa izcilo runu, ko viņš nolasīja no dokumenta, un atzīmēt, ka viņš ir vienmēr, cik es atceros, iestājies par liberālu ekonomiku uz uzņēmējdarbību, un jebkura licencēšana, Leiškalna kungs, jebkurā gadījumā šo uzņēmējdarbību ierobežo.

Es redzu, ka viņš taisās otro reizi nākt runāt. Šoreiz papīrs nebūs līdzi, varbūt tad būs savādāka attieksme. Bet, kolēģi, es uzskatu, ka tomēr, pilnīgi piekrītot arī Seiles kundzei, faktiski mums ir maksimāli jārada iespējas mūsu uzņēmējiem un tām firmām, kas nodarbojas ar šo tūrisma veidu, sevi attīstīt. Jebkura valsts iejaukšanās un kontrole šajā ziņā faktiski rada tikai pretējo. Tas nepaaugstina kvalitāti. Tas nav kvalitātes rādītājs. Un ja šodien ir 87 tūrisma firmas Latvijā jeb 88, varbūt līdz šim brīdim to jau ir vairāk, tad faktiski tā būtība vienkārši ir tāda, ka šīs konkurences apstākļos šīs cenas samazinās. Kādā veidā mēs varam prasīt garantijas un kvalitāti, kas ir līdzīga kā ar citām uzņēmējdarbības formām un veidiem, gan par šo produkcijas kvalitāti un par pieņemamām šīm darba formām? Bet es neuzskatu, ka šobrīd, papildus ieliekot jau pamatlikumā jautājumus, kas skar licencēšanu, mēs darām pareizi. Es tiešām atbalstītu arī to, ka mēs tos ieliekam pārejas noteikumos kā vienu no variantiem, kādā veidā mēs varam atrisināt šo te procesu šogad un domāt par nākotni tā, lai mēs neierobežotu ar kādu ierēdņu patvaļu, vēlmi kādam to darīt un kādam to nedarīt. Es aicinu noraidīt tomēr šo atbildīgās komisijas variantu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Amerika kungs! Es, protams, esmu liberālis, bet bez visa sava liberālisma es esmu Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu parlamentārā sekretāra pirmais un galvenais uzdevums ir nodrošināt saikni ar parlamentu un paust Iekšlietu ministrijas viedokli. Jā, mans iekšējais viedoklis ļoti atšķiras no Iekšlietu ministrijas viedokļa, tāpēc arī man jāņem līdzi papīrs un precīzi jācitē visi tie argumenti, ko par šo jautājumu saka Iekšlietu ministrija.

Iebilstot Seiles kundzei, es gribētu teikt, ka tad, kad kaut kas tiek pārkāpts, neviens neieraksta to savas darbības, savos uzņēmuma statūtos. Neviena firma nerakstīs, ka viņa grib nodarboties ar seksa tūrismu, vai neviena firma nerakstīs, ka viņi tūrisma firmas aizsegā grib nodarboties ar tā saukto vīzas izgādāšanu, vairāk nevienā citā tūrisma jomā nedarbojoties. Licencēšana, es zinu, Seiles kundze, ka zemnieku saimniecība izmitinās tūristus un tamlīdzīgi. Bet zemnieku saimniecība nav tūrisma firma. (Deputāts Rubins no zāles: "Bet kas ir sekstūrisms?") Seksa tūrisms ir tad, kad brauc meklēt meitenes uz Taizemi un grib to izdarīt pēc iespējas lētāk, Rubina kungs, un atbraukt atpakaļ ar labu slimību, ko jums vēlāk ārstēt. Tas apmēram. Bet es par to negribēju runāt.

Katrā gadījumā licence ir iespēja pārtraukt šo nelikumīgo darbību. Ja mēs šo nelikumīgo darbību gribam pārtraukt, izslēdzot uzņēmumu no Uzņēmumu reģistra, tas ir garš, darbietilpīgs un grūts process. Jā, personīgi es, tāpat kā visa Eiropas Savienība un virkne citu valstu, esmu pret šo konkurences ierobežošanu ar licenču palīdzību. Bet es vēlreiz saku Iekšlietu ministrijas vārdā kā parlamentārais sekretārs, ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu šajā likumprojektā nr.67, ja nemaldos.

Sēdes vadītājs.

Inese Birzniece, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Birzniece

(LC). Cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Par šo priekšlikumu. Es gribētu atbalstīt Seiles kundzes pozīciju, noraidīt šo priekšlikumu, jo tie, kam interesē pa īstam paātrināt mūsu ceļu uz Eiropas Savienību, zinās, ka pievienošanās partnerības dokumentā īstermiņa un vidēja termiņa prioritātes dēļ parādās samazināt tās jomas, kur prasīt licences. Jo bieži tiek uzskatīts, ka īpaši Austrumeiropas valstīs licences ir tikai veids, kā var nelikumīgi iegūt papildu naudu, papildprasības. Leiškalna kungs teica, ka licence ir veids, kā var pārtraukt nelikumīgu darbību. Es nevaru ticēt, ka mums nav veidu tagad, ja uzņēmums strādā nelikumīgā darbībā un ir reģistrēts Uzņēmuma reģistrā, ka mēs nevaram pārtraukt šo nelikumīgo darbību. Tātad no Eiropas Savienības tiesību puses es arī atbalstītu Seiles kundzi — noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Dainis Turlais, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, licencēšana, kas ir izvērtusies mūsu valstī ļoti plašos apmēros, ir novedusi līdz zināmam absurdam. Jo valsts, reģistrējot jebkuru uzņēmumu, iestādi, kas nodarbojas ar tā veida biznesu, kuru reģistrējoties piesaka, valsts atļauj nodarboties. Jautājums ir: kāds vēl dokuments ir jāsaņem šai firmai, kompānijai, kas nodarbojas ar to, ko valsts tai oficiāli ir atļāvusi? Tātad faktiski, paplašinot šo licencēšanu, faktiski es to sauktu par korupcijas veicināšanas likumu. Jo licence jāsaņem tikai uz tāda veida darbību, kurai ir noteikti ierobežojumi speciālai, šaurai, specifiskai darbībai. Tūrisms nu nekādā ziņā nav šaura, specifiska darbība, vienalga, kādas arī sekas no tā iestātos. Ja kāds pārkāpj šo likumu, tad vienkārši šī firma ir jātaisa ciet un jāatņem tai ir reģistrācija. Es katrā ziņā noteikti neatbalstu kaut kāda veida tūrisma licencēšanu.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka kaut kur gadu atpakaļ arī viena no ministrijām bez licences nolēma pavizināt cilvēkus ar atsevišķiem ceļamkrāniem. Šo nelicencēto darbību, man liekas, Latvijā visi atceras, kā beidzās. Tāpat arī šodien ir pietiekami daudz tūrisma firmu, un, cienījamais Turlā kungs, es baidos, ja kāda tūrisma firma nodibinās to, ka pabraukāt ar gumijas laiviņām pa Gauju un sasēdinās parastus cilvēkus, un kādi Dieva brāļi uz to nopelnīs, tad kas nesīs atbildību pēc tam, kad šie cilvēki noslīks? Tāpat ir pietiekami daudz tūrisma firmu, kas savāca naudu, savāca dokumentus un šie cilvēki paliek gribot nodarboties ar tūrismu. Un atkal neviens nenesīs atbildību. Vai šī bezatbildība mūsu valstī nav jau sasniegusi pāri mēram visur robežas?

Ir cits jautājums: kādā formā, kādā veidā notiek šī licencēšana? Kā ir jāsadala šīs firmas, jo atšķirsies noteikti tā firma, kas grib Gaujā vizināt ar laiviņu vai ar jahtām pa Rīgas jūras līci, un atšķirsies tā firma, kas nodarbosies ar kādu citu tūrisma paveidu. Bet arī padomju laikā bija dažādu grūtuma pakāpju tūrisms, un bija arī alpīnisms, kur bija speciāli jāiziet sagatavošanās, jo vienu Dieva brāli nelaida augšā Elbrusā, Turlā kungs.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu, jo iznāk tā, ka atkal monopoldarbību atbalstām. Lielās firmas, ārzemju firmas un vietējie iedzīvotāji — viņi tāpat Uzņēmumu reģistrā ir ierobežojami. Es domāju, ka tas nāks tikai par labu, radīsies gan jaunas darba vietas, gan arī būs konkurence. Nevajag, kā saka, tos monopolus ieviest. Balsosim, lūdzu, pret!

Sēdes vadītājs

. Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Es tā ātri izskrēju, noklausīdamies gan Lujāna kunga runājumu, gan arī Veldres kunga teikto. Veldres kungs! Te lieta tomēr ir nopietnāka. Es te piekrītu Lujāna kunga teiktajam ne tikai par ceļamkrāniem, bet ir tagad tādas firmas, cik tās ir likumīgas, cik pagrīdes, vadā skolniekus uz alām, un briesmīgās dolomītu alās ved iekšā veselu klasi. Autobuss, piemēram. Un, jo trakākā vietā tos bērnus ieved, jo lielāks pieprasījums ir pēc šiem puišiem. Es pat centos avīzē rakstīt par šo traģēdiju. Es biju devis virsrakstu "Lai nenotiktu nākamā traģēdija". Tā notika, virs zemes paceļot bērnus, bet tagad nākamā var notikt zem zemes, tur ielienot. Ja es jums raksturotu tēlaini, kā tas izskatās, kad karājas aplupuši dolomīta bluķi virs galvas, un nezin cik simtiem tur ir sakritušu, lielu un mazu, kaudzēm, žvadzot akmeņiem, visa tā klase tur liekas iekšā. Es brīnos, kā tā nelaime vēl nav notikusi. Tas ir viens.

Otra lieta. Protams, mums ir rezervāti, mums ir liegumi, kur drīkst ieiet tikai zinātnieki, vai visos gadījumos tas tiek ievērots? Es ne tikai šaubos, bet zinu, ka netiek. Šie jaunekļi, kas ir par gidiem, ved dažkārt arī aizliegtās teritorijās iekšā. Šā iemesla dēļ es tomēr piekrītu, ka ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es gribu paskaidrot, ka tieši tāpēc tika radīts šis likums, lai noteiktu tūrisma firmu atbildību, un mums tālāk balsojams ir 12.punkts, kurā ir plaši izklāstīts, ja jūs paskatīsities dokumentu, kas ir pievienots likumprojektam "Tūrisma uzņēmumu pienākumi un atbildība". Šajā 12. pantā ir noteikts, ka tūrisma uzņēmums ir cilvēktiesiski atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, un ka tas ir atbildīgs arī par savu saistību izpildi. Tātad nevis valstij ir jāuzņemas atbildība par tūrisma uzņēmumu, bet tūrisma uzņēmums var tikt arī likvidēts noteiktā kārtībā, ja tas nepilda šīs saistības.

Tāpat arī šajā likumā ir paredzētas tūristu iemaksātās naudas drošības garantijas un arī apdrošināšanas kārtība. Tā ka es domāju, ka tie iebildumi, kas atskanēja par tūrisma firmu darbības drošību, ir tieši iestrādāti šajā likumā. Tāpēc arī nav vajadzīga šī īpašā licencēšana. Bet vēlreiz es gribu atkārtot, ka arī komisija atzina, ka starptautisko tūrismu būtu jāturpina licencēt, neskatoties uz to, ka pastāv stingra tā darbības uzskaites kārtība, bet par šo konkrēto priekšlikumu es aicinu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas ieteikto, protams, arī atbalstīto priekšlikumu — izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 15, atturas — 21. Nav pieņemts.

A.Seile.

Paldies par balsojumu! Nākošais ir 65.priekšlikums, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija, apvienojot vairāku deputātu ieteikumus, un lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē šo komisijas atzinumu un ieteikumu. Pieņemts.

A.Seile.

66.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 16.pantu, jo tagad ir citāda visa likuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas ieteikumam — svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 16.panta redakciju? Piekrīt. Līdz ar to 67. un 68.priekšlikums vairs nav skatāmi.

A.Seile.

Paldies! Nākošais ir 69.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā 11.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

70.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS frakcija. Arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 73. Tāpat kā 71.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis, arī ir atbalstīts. Šie priekšlikumi ir apvienoti komisijas priekšlikumā nr. 73. Tāpat arī daļēji ir atbalstīts 72. priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 70., 71., 72. un 73. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Paldies! 74.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šis priekšlikums runā par tūrisma mītņu atbilstības novērtēšanu. Tātad nosaka stingru kārtību. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

75.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Runa ir par tūrisma informācijas centriem, par to pakalpojumu veidiem. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

76.priekšlikums. Par gidu darbību. Iesniegusi atbildīgā komisija. Šeit ir noteikta gidu sertifikācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad gidu sertifikācija. Vēl viens drošības mehānisms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 7

7.priekšlikums. Komisija ierosina izslēgt 18.pantu iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 18.pantu pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Pieņemts.

A.Seile.

78.priekšlikums. Deputāta Leonarda Teņa priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iestrādājusi to savā priekšlikumā 11. un 15.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A. Seile.

79.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo šādas normas ir iestrādātas citos pantos.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk ir 80.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Tas ir, izslēgt likumprojekta 19.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šā panta redakcijas saglabāšanai. Pieņemts.

A. Seile.

81.priekšlikums. Tūrisma mītņu atbilstības novērtēšana. Šo priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kā atbildīgā ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

82.priekšlikums. Par tūristu iemaksātās naudas drošības garantijām. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, nedaudz precizējusi un iestrādājusi to 16.pantā, papildinot vēl ar citu deputātu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Tālāk 84.priekšlikums.

A.Seile.

Jā, 84. — komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 82. un 84.priekšlikumu. Bet par 83.?

A.Seile.

83.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts jau mūsu nobalsotajā 13.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

A.Seile.

84.priekšlikums, kurā apvienoti jau mūsu iepriekš minētie un daļēji atbalstītie priekšlikumi. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un likumprojekta 16.panta (pēc tagadējās numerācijas) "Tūristu iemaksātās naudas drošības garantijas" pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas tekstam. Pieņemts.

A.Seile.

Pārejam pie ceturtās nodaļas "Tūristu tiesību aizsardzība un drošība". Šeit 1.priekšlikumu iesniegusi LZS, KDS frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts un atbalstīts ir arī... Nē, iesim pēc kārtas! 85. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.panta redakcijā — nākošā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

86.priekšlikums. Arī iesniegusi LZS, KDS frakcija par šā paša panta trešo daļu. Arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Seile

. Tāpat arī 87.priekšlikums, kuru iesniegusi LZS, KDS frakcija, ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā 17.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

Tāpat ir atbalstīts daļēji arī 88.priekšlikums — deputāta Leonarda Teņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 89.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 88. un 89. priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Tas bija ļoti labs priekšlikums "Tūristu drošība". 90.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šādā redakcijā to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

91.priekšlikums. Komisija ierosina pirmā lasījuma redakciju, šo 91.pantu, pārcelt kā 18.pantu, sakārtojot vienkārši likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

92.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 22.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 22.pantu tādā redakcijā, kā tas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Tiek svītrots.

A.Seile.

Tālāk ir deputāta Ābiķa priekšlikums. Runa ir par šo pašu 22.pantu. Komisija priekšlikuma būtību ir atbalstījusi daļēji, bet iestrādājusi jau mūsu nobalsotajā 15.pantā.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet mums tas nav jāskata, ja mēs esam svītrojuši 22.pantu.

A.Seile.

Jā, bet mēs to būtību jau esam atbalstījuši un ielikuši jau agrāk.

Sēdes vadītājs.

15.pantā. Paldies!

A.Seile.

94.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 94.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

95.priekšlikums. LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Ierosina izslēgt 23.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 23.pantu pēc vecās numerācijas. Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk 26.priekšlikums. Deputāta Leonarda Teņa priekšlikums par drošības garantēšanu tūrisma objektā vai teritorijā. Komisija to šajā vietā neatbalsta. Es jau runāju, ka vairākos pantos ir noteiktas šīs drošības garantijas atsevišķi — gan naudas garantijas, gan uzņēmumu atbildība.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jautāsim tā: vai piekrītam atbildīgās komisijas priekšlikumam — svītrot pirmajā lasījumā pieņemto 24.panta redakciju? Ja to deputāti akceptē, tad 96. vairs neapspriežam. Deputāti piekrīt. 24.pants tiek svītrots.

A.Seile.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu šajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Seile.

Es ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.jūliju.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.jūlijs? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Uz otro lasījumu atbildīgā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumu par trešo lasījumu?

J.Lagzdiņš.

Es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu — noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 21.jūniju.

Sēdes vadītājs.

1.jūliju?

J.Lagzdiņš.

Nē. 21.jūniju.

Sēdes vadītājs.

21.jūniju. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par krīzes situācijas atzīšanu veselības aprūpes jomā Latvijā". Lūdzu, kolēģi debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 7, atturas — 36. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par Gaļinas Aleksandrovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmumprojektu "Par Gaļinas Aleksandrovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Gaļina Aleksandrova pilnībā pārvalda latviešu valodu, un deputāti iesniedzēji Kristovskis, Lagzdiņš, Apinis, Ābiķis, Gannusa, Rubulis kā lielākos viņas nopelnus min un arī pati sportiste savā autobiogrāfijā raksta, ka 37 gadus nodarbojas ar riteņbraukšanu, laika posmā no 1961. līdz 1978. gadam ir Latvijas izlases komandas dalībniece, PSRS čempionātu uzvarētāja, no 1965. līdz 1975. — Vissavienības sporta biedrības "Dinamo" izlases komandas dalībniece, 33 reizes bijusi Latvijas čempiones godā šosejā un trekā, sporta meistare, 1991. gadā sekmīgi startējusi veterānu starptautiskajās sacensībās riteņbraukšanā šosejā, pasaules kausā Austrijā izcīnīta 2. vieta 1991. gadā, 1992. gadā — 4. vieta, 1993. gadā — 1. vieta Eiropas čempionātā Zviedrijā, Austrijā. Diemžēl 1997. gadā pasaules čempionātā nevarēja piedalīties un godalgu Latvijai iznīcīnīt nevarēja, jo bija sarežģījumi ar nepilsoņa pasi un vīzas saņemšanu. Līdz ar to Latvijas vārds neizskanēja pasaulē tad, kad tas varētu izskanēt. Komisijā nekādu domstarpību par šī jautājuma pozitīvu risināšanu nebija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 2. Gaļina Aleksandrova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Dokumenta numurs ir 4309, bet, kā jūs redzat, tad Kārtības ruļļa 107. panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts. Arī atbildīgā komisija uzskatīja, ka viss ir kārtībā, un nekādus papildu priekšlikumus uz trešo lasījumu neizvirzīja. Tā ka varam balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4312. Šie grozījumi Civilprocesa kodeksā ir nepieciešami sakarā ar pieņemto likumu par streikiem, un šajā laika periodā neviens priekšlikums nav saņemts. Lūdzu likumprojektu nobalsot trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Apžēlošanas likums" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Dokumenta nr. 4313. Un vienlaicīgi arī lūdzu ņemt vērā iesniegto Juridiskās komisijas dokumentu nr. 4313a attiecībā par šā dokumenta divām lapām, par ko es nedaudz vēlāk arī pateikšu.

Tātad 1. priekšlikums ir no Juridiskā biroja — izslēgt 2. pantu, un Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, vienlaicīgi pārveidojot 10. pantu par 2. pantu, un arī šis priekšlikums ir atbalstīts. Tātad 2. pants ir redakcijā, kāda ir redzama 6. ailē. Lūdzu Saeimu akceptēt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2. priekšlikumu un līdz ar to akceptē 2. panta nosaukumu "Apžēlošanas veidi" un šī panta redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

3. priekšlikums ir par 3. pantu. Un papildināt 3. pantu ar otro daļu par apžēlošanas lūguma iesniedzējiem. Komisija atbalsta un 3. panta redakcija ir 6. ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai — "Personas tiesības lūgt apžēlošanu". Pieņemts. Paldies!

J.Kaksītis.

4., 5. un 6. priekšlikums, kur pirmos divus iesniedzis Juridiskais birojs, un 6. — atbildīgā komisija, ir par 4. pantu — "Personas, kurām ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu", un šie priekšlikumi ir... atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, iestrādājusi savā redakcijā kā 4. pantu — "Apžēlošana pēc Valsts prezidenta iniciatīvas". Lūdzu arī Saeimu akceptēt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4., 5., 6. priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 4. panta redakciju? Piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 7. priekšlikumu par 5. pantu — "Apžēlošanas lūguma iesniegšana". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu. 5. pants ir ar nosaukumu "Apžēlošanas lūguma iesniegšanas termiņi", un tā redakcija ir 6. ailē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta nosaukumam un 1., 2. un 3. daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Un tagad lūdzu izmantot jau minēto 4313a dokumentu par 6. un turpmākajiem pantiem. Tātad 8. un 9. priekšlikums ir par 6. pantu — "Apžēlošanas lūguma atstāšana bez izskatīšanas", un Juridiskais birojs izteicis priekšlikumu izslēgt šo pantu, taču komisija neatbalsta, uzskatot, ka arī šāda situācija var būt, ka Valsts prezidents neizskata pēc būtības iesniegtos dokumentus sakarā ar to, ka var būt ir kādi formāla rakstura trūkumi vai arī, piemēram, persona, kura varētu tikt apžēlota, nevēlas šādu apžēlošanu, tādēļ atbildīgā komisija neatbalsta Juridiskā biroja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 8. un 9. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Kaksītis.

Savukārt atbildīgā komisija ir izstrādājusi 9. priekšlikumu — aizstāt šajā pantā atsauci no 8. panta uz 7. pantu un pārcelt likumprojekta 6. pantu pēc likumpropjekta 11. panta, mainot turpmāk panta numerāciju. Tātad ir izmaiņas struktūrā, un šīs izmaiņas ir saistītas ar hronoloģisku pieeju to darbību risināšanā, kādas notiek, izskatot apžēlošanas dokumentus. Tādēļ aicinu atbalstīt 9. — arī komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē komisijas atzinumu un priekšlikumu ar numuru 9.

J.Kaksītis.

Par 7. pantu priekšlikumu nav, izņemot, ka mainās pantu numerācija. Bet ir 10., 11., 12. un 13. priekšlikums par 8. pantu — "Ar nāves sodu notiesātās personas apžēlošanas kārtība". Šos priekšlikumus iesniedz divus pirmos Juridiskais birojs, otrus divus — atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas, šie priekšlikumi ir atbalstīti un redakcionāli precizētā veidā iestrādāti 7. pantā — "Ar nāvessodu notiesātās personas apžēlošanas lūgumu iesniegšanas kārtība". Šī redakcija ir 6. ailē, un lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10., 11., 12. un 13. priekšlikumu un līdz ar to likumprojekta 7. panta nosaukumam un redakcijai? Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

14. priekšlikums ir par 9. pantu — "Apžēlošanas lūguma atkārtota iesniegšana", un ir Juridiskā biroja priekšlikums. To atbalsta Juridiskā komisija, ka kā vienu no ierobežojumiem varētu uzskatīt ne tikai smagu noziegumu... notiesāšanu par smagu noziegumu izdarīšanu, bet arī sevišķi smagu, atbilstoši tam, kāda mums ir arī paredzēta šī klasifikācija acīmredzot šajās dienās atkārtoti skatāmajā Krimināllikumā. Tātad Juridiskā komisija atbalsta. Lūdzu Saeimu arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 14. priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

15. priekšlikums saistās ar strukturālām izmaiņām šajā likumprojektā. Tā 10. pantu uzskatīt par 4. — Juridiskais birojs to iesaka. Taču Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo 10. pants pārveidots ir par 2. pantu, kas bija iepriekš izskatītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

16. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 11. pantu "Valsts prezidenta kancelejas apžēlošanas dienests" šādā redakcijā, kāda ir redzama 6. ailē. Kā jau teicu, komisija atbalsta un lūdzu arī Saeimu akceptēt šo komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta nosaukumam un tekstam — 1. un 2. daļai? Pieņemts.

J.Kaksītis.

17. un 18. priekšlikums ir par to, ka 12. un 13. pants ir apvienojami un 12. pants jāizsaka jaunā redakcijā. Komisija, apspriežot šos priekšlikumus, pieņēma lēmumu, ka iestrādāt priekšlikumus redakcijā, kāda ir 10. pantā "Lēmums par apžēlošanu vai tā noraidīšana". Šī redakcija ir 6. ailē. Komisija atbalsta. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to likumprojekta 10. panta nosaukumam un tā saturam? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Šajā likumprojektā kā pēdējais ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 14. pantu "Atteikšanās no apžēlošanas". Mēs šo domu jau esam iestrādājuši vienā citā iepriekšizskatītajā pantā, kādas sekas ir pēc tam, ja notiek šī atteikšanās. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad mēs atgriežamies. Godātie kolēģi, 19. priekšlikums atkal ir dokumentā nr. 4313. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam svītrot likumprojekta 14. pantu? Piekrīt. Pieņemts. Pants tiek — svītrots.

J.Kaksītis.

Un 20. priekšlikums ir jau par pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija iesaka papildināt pārejas noteikumus ar jaunu noteikumu šādā redakcijā. Tas būtu pirmais punkts — "Valsts prezidenta kanceleja mēneša laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā instrukciju par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību". Atbildīgā komisija atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas akceptētajam pārejas noteikumu tekstam? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu trešajā galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi, deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", atbildīgā komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Es aicinātu nobalsot likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Ir saņemti 78 priekšlikumi. 1.priekšlikums par likumprojekta nosaukumu, ko iesniedz deputāts Jānis Mauliņš, priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta nosaukumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

2., 3., 4. un 5.priekšlikums attiecas uz likuma 1.pantu, kurā ir runāts par likuma mērķi. Atbildīgā komisija daļēji ir pieņēmusi deputāta Jāņa Mauliņa, deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu un izteikusi pantu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem un līdz ar to 1.panta redakcijai? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, nākamie pieci priekšlikumi ir par likuma 2.pantu. Atbildīgā komisija daļēji ir pieņēmusi deputāta Bišera priekšlikumu, noraidījusi deputāta Jāņa Mauliņa, deputāta Kārļa Čerāna un deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu un atbalstījusi precīzu Juridiskās komisijas doto korupcijas definīciju. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta nosaukumam — Korupcijas jēdziens — un šī panta tekstam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Par 3.pantu ir divi priekšlikumi — 11.un 12. Atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta jāņa Mauliņa priekšlikumu un izteikusi pantu savā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.un 12.priekšlikumu, līdz ar to likumprojekta 3.panta redakcijai? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākošie divi priekšlikumi, proti, 13.un 14., attiecas uz 5.panta nosaukumu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas redakciju, un es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu par 5.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta nosaukumam — "Valsts amatpersonas" un šī panta tekstam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

15.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija, kura ierosina izteikt precizētā redakcijā 5.panta pirmās daļas 11.punktu. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputati piekrīt.

J.Lagzdiņš.

16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 5.panta 13.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

17.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 5.panta pirmās daļas 18.punktu precizētā redakcijā. Šis priekšlikums daļēji ir pieņemts, saskaņojot to ar speciāliem likumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

J.Lagzdiņš.

Tātad vienlaikus mēs esam atbalstījuši arī 18.priekšlikumu par 5.panta pirmās daļas 18.punktu.

Sēdes vadītājs.

Par papildināšanu to ar 18.punktu šādā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

19.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 5.panta otro un trešo daļu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt saglabāt 5.panta otro un trešo daļu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

20.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 5.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

21.priekšlikums ir priekšlikums, par kuru mēs ļoti daudz diskutējām, debatējām, izskatot iepriekšējā lasījumā, iesniedzis deputāts Ilmārs Bišers. Šeit iet runa par to, ka aizstāt 6.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi".

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ilmārs Bišers vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es negribu daudz skaidrot, jo par to mums bija lielas debates iepriekšējo reizi, kad mēs izskatījām minēto likumprojektu, un es domāju, ka visiem ir skaidrs, toreiz Saeimas vairākums nobalsoja, un es lūdzu balsot arī šoreiz par šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka ir jāizšķir dažādi gadījumi.

Vienā gadījumā, kad lēmuma pieņemšanu var attiecināt uz visiem radiniekiem tādā apjomā, kā šeit ir noteikts, un otrā gadījumā es uzskatu, ka tas... mēs nevaram uzlikt amatpersonām atbildību, ka viņām jāzin visu savu radinieku materiālie ieguldījumi tajās vai citās sabiedrībās, jo ne vienmēr starp brāļiem, māsām vai arī starp tēviem un dēliem pastāv tik ciešas attiecības, ka viņi informē par to, un tāpēc šeit var rasties pilnīgi nepamatoti uzbrukumi valsts amatpersonām, kuras arī mums ir jāaizsargā. Lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu deputātus balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 21.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bišers, aizstāt likuma 6.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 11, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to ir atbalstīts arī 22.priekšlikums, Juridiskās komisijas, kurš ir analoģisks. 23.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 5.punktu piedāvātā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tomēr lūgtu atbalstīt šo savu priekšlikumu un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka apakškomisijā, kas sagatavoja šo likumprojektu pirms atbildīgās komisijas, šis priekšlikums tika atbalstīts, un kāda ir šī priekšlikuma būtība? Tas ir lēmuma pieņemšanas ierobežojums valsts amatpersonai sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz personām, no kurām amatpersona ir pēdējo divu gadu laikā tieši vai pastarpināti saņēmusi dāvanas vai arī guvusi kādu citu tiešu vai pastarpinātu labumu vai priekšrocības. Tātad mēs šeit tikām diskutējuši par to, ka Latvija vairāk ir nevis radu valsts, bet draugu valsts un ka ļoti bieži šie dažādie darījumi notiek it kā draugu interesēs, šeit būtu konkrēts mehānisms, kas šo draugu būšanu mazliet varētu ierobežot. Un es aicinātu par šo konkrēto mehānismu arī nobalsot! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēl vēlaties ko teikt, Lagzdiņa kungs? Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jā, es dažos vārdos gribētu informēt, kādēļ atbildīgā komisija noraidīja, proti, tādēļ, ka īpašā pantā šajā likumā, kurā ir dāvanu saņemšanas ierobežojumi, ir norma, kas faktiski šo interešu konfliktu situāciju izslēdz, tas ir 46.priekšlikums, godātie kolēģi. Tādēļ arī atbildīgā komisija noraidīja, lai lieki nedublētu šī jautājuma risināšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu — papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams, komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 17, atturas — 28. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

24.un 25.priekšlikums ir analoģiski, tātad šeit šajā normā ir dots radinieku un ģimenes locekļu jēdziena skaidrojums. Tā kā mēs esam pieņēmuši Ilmāra Bišera un Juridiskās komisijas 21.un 22.priekšlikumu, tātad arī būtu jāpieņem 24.un 25.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt, ka mēs akceptējam 24.un 25.priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tātad 26.un 27.priekšlikums, kā arī 28.priekšlikums būtu jāskata kontekstā, jo šie priekšlikumi ir par 6.panta piekto daļu. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma Juridiskās komisijas un deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu un izteica 6.panta piekto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 26., 27.un 28.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

29. un 30.priekšlikums ir analoģiski, attiecas uz 7.panta 2.,3.un 4.punkta tekstu. Šie priekšlikumi būtu pieņemami, jo esam atbalstījuši jau iepriekšējos analoģiskos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai varam spriest tā, ka mēs atbalstām 7.panta redakciju, nosaukums — aizliegums ietekmēt lēmuma pieņemšanu, un tālāk kā tekstā un... Atvainojiet, deputāti ir pieteikušies debatēs runāt. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tikai gribēju precizēt, spriežot par šo 7.pantu. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu un to, ka likumā ir jāvadās no kaut kādas loģikas, tad es arī atsaucu savu 31.priekšlikumu, 44.un arī 34.priekšlikumu, kas attiecas uz tālākiem pantiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Čerāna kungs! Lūdzu komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš.

Priekšsēdētāja kungs, tā kā Kārlis Čerāns atsauca savu priekšlikumu, tik tiešām varam tā, kā jūs ieteicāt, balsot par šo pantu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta nosaukumam un tekstam, ņemot vērā deputāta Čerāna sava priekšlikuma atsaukšanu? Vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungs jau pareizi pateica sākumā, tā kā mēs iepriekšējā pantā atbalstījām deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad arī šeit mums to vajadzētu atbalstīt, līdz ar to mēs nevaram piekrist tai redakcijai, kas ir šobrīd dota pēdējā ailē, mums būtu jāatbalsta šie divi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš.

Es pievienojos Aigara Jirgena viedoklim.

Sēdes vadītājs.

Un pārējie kolēģi arī pievienojas. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

32.un 33.priekšlikums. Šeit ir analoģiska problēma, par kuru runāja deputāts Aigars Jirgens, tā kā iepriekš esam atbalstījuši Ilmāra Bišera 22.priekšlikumu, jāatbalsta arī 32.un 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt, ka mēs atbalstām 32.un 33.priekšlikumu, ko izteikuši deputāts Bišers un Juridiskā komisija? Deputāti piekrīt, un šie ierosinājumi tiek pieņemti. Paldies!

J.Lagzdiņš.

34.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna, kuru viņš ir atsaucis.

Sēdes vadītājs.

Atsauca Čerāna kungs? Jā, paldies!

J.Lagzdiņš.

9.pants. 35.un 36.priekšlikums runā par radiniekiem un ģimenes locekļiem. Šie priekšlikumi būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus "aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonas" ar vārdiem "aktīvā, militārā dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta karavīri", ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

38.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 9.pantu, kurā ir runa par aizliegumu izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskās interesēs. Analoģisks pēc būtības ir arī 39.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Ilmārs Bišers, kurš aicina izslēgt likuma... Es atvainojos, nav analoģisks.

Sēdes vadītājs.

12.pantu, ja. Bišera kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs, izskatot Juridiskajā komisijā šo likumprojektu, konstatējām, ka šāda norma mums likumā jau ir. Likumā par cīņu pret valsts un sabiedriskās... pašvaldību mantas izšķērdēšanu, kur ir tāda norma, kas ir attiecināta uz visiem darbiniekiem. Ierakstot šeit otrreiz, mēs to sašaurinām, jo attiecinām tikai uz vienu daļu, valsts kalpotāju daļu. Tur tā ir attiecināta uz visiem, bet šeit ir tā. Es uzskatu, ka tas nebūtu šeit vajadzīgs. Jāvadās no tās normas, kura jau mums pastāv un attiecas uz visiem darbiniekiem.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu, ņemot vērā to, ka mēs esam šādi pietiekami operatīvi šo likumprojektu skatījuši, tomēr šajā brīdī atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu un saglabāt šajā likumprojektā un tālāk arī likumā pantu, lai mums pastāvētu aizliegums izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskajās interesēs. Un šī panta redakcija ir ļoti vienkārša. Ka valsts amatpersonai, ja tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību, domju un padomju lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu savās vai savu radinieku personiskajās interesēs. Un šī ir daudz pamatīgāka norma, nekā šajā jomā šo regulāciju dod šis likums par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu mantas izšķērdēšanass novēršanu. Jo šeit patiesībā jāsaka, ka šis likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", tas pat nerunā par to konkrētā veidā, kādā veidā valsts vai pašvaldības manta varētu vai nevarētu tikt izmantota personiskajās interesēs. Tas ir jautājums par to, kā šī manta nedrīkstētu tikt izšķērdēta. Bet šeit ir svarīgi ielikt šo te vispārējo aizliegumu — izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskajās interesēs. Es aicinu neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību likuma 2.pantam, kurā ir definīcija, kas ir korupcija. Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu. Es to saprotu tādā veidā — šī amatpersona darbojas, nelikumīgā veidā viņi iegūst šo mantu, šo labumu, aiznes mājās, taisa savu biznesu, iegulda kaut kur, respektīvi, viņš ir ieguvis kaut kādu labumu. Bet, ja gadījumā viņš ir izmantojis valsts dienesta vai pašvaldības mantas savām vajadzībām, tādā gadījumā viņš to mantu ir iztērējis. Pieņemsim, tas pats, šeit mums ir dienesta tualete. Šis tualetes papīrs ir iztērēts, tas nekur nav aiznests un tas nekur nav ieguldīts, no tā netiek gūts nekāds materiālais labums. Tāpēc es domāju... vai telefona izmantošana. Telefona saruna ir norunāta. Un nevar šo telefona sarunu aiznest un ieguldīt un uztaisīt sev kaut kādu firmu no norunātajām un iztērētajām telefona sarunām. Tādēļ es tiešām domāju, ka tā drīzāk ir valsts mantas izšķērdēšana, nevis korupcija. Tādēļ es aicinu atbalstīt Bišera kunga un Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Es arī ļoti īsi. Gribu atbalstīt Bišera kunga iesniegto priekšlikumu un viena iemesla pēc. Tiešām reizēm var pabrīnīties, cik vienkārši mēs sākam diskusijas par ļoti pašsaprotamām lietām. Bez šaubām, ka to nedrīkst darīt. Bez šaubām, ka tas pats par sevi ir saprotams, tāpat kā darba diena ir pa dienu un pa nakti guļ. Bet tajā pašā laikā es domāju, ka šī valsts mantas izmantošana lielā mērā tad atsauktos uz pašu Čerāna kungu. Jo tik daudz laika, cik viņš ir norunājis tribīnē un cik viņš ir izmantojis valsts līdzekļus šeit, diskutējot un pārliecinot savus vēlētājus pa radio, tik daudz, es domāju, neviens deputāts nav darījis. Un tad šādā veidā arī vajag ierobežot šo valsts mantas un valsts laika izmantošanu. (No zāles: "Nemuldēt!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Atbildīgā komisija ir noraidījusi 38.priekšlikumu — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Es aicinātu kolēģus izteikt viedokli par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas 38.priekšlikumu — svītrot likumprojekta 9.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 13, atturas — 14. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Līdz ar to ir jāmaina atbildīgās komisijas viedoklis par nākošo — 39.priekšlikumu, proti, par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu — izslēgt likuma 12.pantu, jo 12.pants spēkā esošajā likumā runā par amatu savienošanas ierobežojumiem. Savukārt piedāvātā redakcijā šīs normas pārceļas uz citu pantu. Es aicinātu atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Jūs prasāt balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu — svītrot likuma 12.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 1, atturas — 8. Pieņemts. Pants tiek svītrots. Līdz ar to 40.priekšlikums nav skatāms.

J.Lagzdiņš.

41.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

42.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likuma 13.panta trešajā daļā vārdus "šā likuma 5.panta pirmās daļas 6.punkā minētajām". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

43.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus "5.panta pirmās daļas 6.punktā" ar vārdiem "5.panta pirmās daļas 12.punktā un otrajā daļā", priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. To akceptē. Paldies!

J.Lagzdiņš.

44.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina izslēgt likuma 13.panta piektās daļas otro teikumu. Šī norma nebūtu balsojama, jo tā ir, faktiski, šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

J.Lagzdiņš.

45.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 13.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "Šajā pantā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz sīkām dāvanām un suvenīriem, kuru vērtība nepārsniedz 25 latus." Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Jābalso. Balsosim! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu — papildināt 13.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā. Teksts jums redzams. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 11, atturas — 12. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tātad varēsim ņemt kukuļus 25 latu vērtībā. Paldies par šo balsojumu. Līdz ar to, godātie kolēģi, nav balsojams 46.priekšlikums, kurš pēc būtības sakrīt ar iepriekš nobalsoto.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti... Piedodiet, vēlas Ilga Kreituse runāt, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Mēs te pašlaik runājam par 25 latiem un par augstām amatpersonām. Bet, piedodiet, Latvijas praksē tomēr ir šis gadījums, kad arī mans vīrs ir amatpersona un es esmu amatpersona. Tāpēc man liekas, ka vajadzēja kolēģiem uzmanīgi izlasīt visus šos priekšlikumus, un Juridiskā komisija to ir ņēmusi vērā. Jo es vīru arī kādreiz gribu apsveikt varbūt ar lielāku dāvanu nekā tikai 25 lati. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu jūs, apdomājiet šo iespēju, ka var gadīties, ka arī nākamajā Saeimā būs ne tikai viena ģimene, bet varbūt vēl kādas, un var iznākt vēl situācijas. Tāpēc, manuprāt, balsojot jūs neņēmāt vērā Juridiskās komisijas atrunu, ja tas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanu. Jo nevajag radīt šādas, manuprāt, nepārdomātas situācijas valstī.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, drīzumā patiešām Korupcijas likums būs kā viens no šīs Saeimas visaugstākajiem sasniegumiem. Nesen pie manis griezās cilvēks, kas ir Rīgas vēlēšanu komisijā, un pēc būtības veic savu darbu brīvprātības kārtībā. Bet no pretkorupcijas sistēmas atnāca vēstule — ja cilvēks nekavējoties neiesniegs dokumentus un deklarāciju, tad sāks kriminālatbildību. Tas ir mūsu, piedodiet, reāls fakts. Vakar risinājām šo jautājumu, Lagzdiņa kungs. Jūs reālajā praksē bieži vien aizmirstat to, kas ir dzīvē un kas ir šeit. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es šinī gadījumā varu saprast gan Kreituses kundzi un kopsummā es beigās gribu aicināt jūs visus balsot pret, jo beigsim šo ķēmošanos ar šo Korupcijas likumu tādā formā, kāmēr nebūs ieslēgts arī tas otrs pants, ko es vienmēr saku, tā būs sociālā aizsardzība. Un reāli mēs varam drīzumā ielikt visu Latvijas ierēdniecību, visas vēlētās amatpersonas, visus salikt iekšā šinī likuma normā, bet no tā jēgas nebūs.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Nobalsojot deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, mēs esam devuši tiesības jebkurai valsts amatpersonai, pildot savus amata pienākumus, ņemt dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz 25 latus. Tas nozīmē, ka jebkurš ceļu policists varēs ņemt dāvanas no autobraucēja un arī citām personām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Atbildot uz deputāta Lujāna kunga šeit teikto, es gribētu informēt. Kolēģi deputāti, mēs esam izdarījuši grozījumus trijos likumos, proti, kas nosaka, ka tiesā tiesas piesēdētāji, Vēlēšanu komisiju locekļi un bāriņu tiesu locekļi ir amatpersonas, bet šīm amatpersonām nav jāiesniedz deklarācijas. Tātad, runājot par 46.priekšlikumu, šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs nobalsojām 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Tātad debates mēs esam beiguši. Nobalsojuši deputāta Bišera priekšlikumu, kā tikko Lagzdiņa kungs paskaidroja. Līdz ar to šis Juridiskās komisijas priekšlikums vairs nav balsojams, jo jautājums pēc būtības ir jau iepriekšējā balsojumā izlemts. Tā ir, godātie kolēģi. Priekšlikuma — balsot pa daļām — nebija. Lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Ja mēs pieņemtu Juridiskās komisijas priekšlikumu, ko tas nozīmē? Tas nozīmētu, ka jebkura persona, kura ir arī valsts amatpersona, pilda valsts amatpersonas pienākumus, nevarēs saņemt no saviem radiniekiem dzimšanas dienā dāvanas, kas pārsniedz 25 latus. Tas ir absurds. Spēkā esošais likums atļauj saņemt kā privātpersonai dāvanas arī lielākā vērtībā nekā 25 lati. No mīļās sieviņas, Lujān!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nu mums tagad ir jāizšķiras, kā mēs darīsim. Formāli mums ir priekšlikumu, ja kāds deputāts pieprasa, jābalso. Bet pēc loģikas tas balsojams vairs nav. Mums ir jāskata cits priekšlikums. Līdz ar to nav tālāk skatāms. Vai pieprasa kāds deputāts balsojumu par šo priekšlikumu? Nevar balsot. Paldies! Skatām nākamo — 47.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

47.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 12.panta nosaukumā vārdu "izpildāmi" ar vārdu "pildāmi". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš.

48.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 17.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumu ievērošanas kārtība". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

49.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 17.panta trešās daļas 1.punktu ar vārdiem: "bet ja tā ieņem amatu uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, tad arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram". Atbildīgā komisija uzskatīja to par lieku birokrātiju un priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

50.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 19.panta otrās daļas 3.punktu, trešās daļas 3.punktu un ceturtās daļas 3.punktu ar vārdiem "uz līguma pamata neieņemot štata amatus". Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts. Prasa balsojumu?

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, es gribētu paskaidrot, tātad faktiski šis priekšlikums ierobežo to valsts amatpersonu tiesības strādāt papildus amatus, papildus darbus, kuri šos darbus veic izglītības iestādēs uz līguma pamata. Tas ir ierobežojums izglītības darbiniekiem, kuri vienlaikus ir amatpersonas.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam vai arī pieprasa balsojumu? Vai visi piekrīt? Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

51.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt pirmā lasījuma pieņemtajā 19.panta 3.daļā vārdus "aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonām" ar vārdiem "aktīvā militārā dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta karavīriem". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

52.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 19.panta 4.daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

53.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 19.panta 5.daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

54.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 19.pantu ar jaunu 9.daļu. Šis priekšlikums ir daļēji pieņemts, pieņemot atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzieniem par 54. un 55.priekšlikumu? Piekrīt.. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

56.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izslēgt pirmā lasījuma 19.1. panta 3.daļu. Šis priekšlikums ir noraidīts. Šeit ir runa par to, ka valsts amatpersona nevar saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, ja mēs skatāmies 19.1 panta 1.daļu, tad mums ir skaidri un gaiši pateikts, ka valsts amatpersonai atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, un arī atalgojumu par tāda amata pildīšanu darba veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu. Un šajā likumā ir noteikts, ka deputāts var pildīt, būt sabiedriskā organizācijā, vadīt šo sabiedrisko organizāciju, būt prezidents vai viceprezidents, būt valdes loceklim, tāpat varbūt strādāt par skolotāju, var strādāt zinātnisko darbu, radošo darbu, bet šā panta 3.daļa pasaka, ka valsts amatpersonai nav atļauts saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās. Tātad amatu pildīt drīkst, drīkst pieņemt lēmumus, drīkst šos lēmumus arī kaut kā virzīt un izpildīt, bet nedrīkst saņemt atalgojumu. Tas nozīmē, rodas jautājums — tādā gadījumā no kā mēs baidāmies, vai no šī atalgojuma, par kuru tiek samaksāts nodoklis, vai būtībā drīzāk būs jābaidās par amata pildīšanu? Šeit nav godīgi, ja mēs gribam šinī gadījumā, lai tiek slēptā veidā saņemts atalgojums, nu tad ar šo pantu mēs it kā veicināsim, jo ja jau atļauts pildīt amatu, tad man nav skaidrs, kāpēc mēs aizliedzam par šā amata pildīšanu saņemt atalgojumu? Tāpēc es piedāvāju šo 3.daļu izslēgt no šī panta, jo tas, man liekas, ir pretrunā ar pārējiem mūsu likuma pantiem un it īpaši ar šā panta iepriekšējām daļām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL) Augsti godātie deputāti! Šāda 19.1 panta 3.daļa, kas nosaka to, ka valsts amatpersonai nav atļauts saņemt atalgojumu par darbu sabiedriski politiskajās un reliģiskajās organizācijās, tā nav bez pamata. Un šis konkrētais pamats ir tāds, ja nu būtu tāds deputāts Kociņš vai kādā citā uzvārdā un ja šis deputāts, ja viņš izveido pats sev kādu sabiedrisko organizāciju "Kociņš un draugi", un tagad sabiedriskā organizācija var reģistrēt 10 cilvēku un drīz viņi varēs reģistrēt tagad jau tūlīt 3 cilvēkus, un tagad, nu, ja parādās iespēja šim Kociņam saņemt atalgojumu no savas sabiedriskās organizācijas, tad tādā gadījumā, tas nu ir vistiešākais legālās korupcijas ceļš. Viņš nodibina šo savu sabiedrisko organizāciju, un tagad attiecīgi citas personas šai sabiedriskajā organizācijā par šīs amatpersonas pakalpojumu attiecīgi pārskaita noteiktas summas. Tagad šādā veidā mēs faktiski institucionizējam šo korupcijas iespēju. Nu un to nevajadzētu darīt mūsu valstī. Es ļoti gribētu lūgt jums, godātie deputāti, nedarīsim to! Atstāsim tā, kā mēs to pirmajā lasījumā nobalsojām, lai tas paliek. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, izskatīsim 10 deputātu priekšlikumu — nerīkot pārtraukumu 17, bet pabeigt šo sēdes daļu līdz 18.30. Vai kāds grib par vai pret runāt? Runāt deputāti nevēlas. Jābalso! Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Acumirkli, Lagzdiņa kungs, izlemsim šo lietu. Izsakiet, lūdzu, attieksmi par šo 10 deputātu priekšlikumu — strādāt bez pārtraukumu līdz pusseptiņiem. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret —18, atturas — 9, lēmums pieņemts. Tātad turpinām debates. Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Jo, ja mēs pieļaujam to, ka amatpersona var pildīt tādus pienākumus, kas ir saistīti ar atalgojumu, tad pienākums, kas ir radošs darbs, lekcijas, zinātniskais darbs, tad es tomēr domāju, ka strādāt pietiekoši nopietni sabiedriskā amatā, politiskā vai reliģiskā organizācijā tāpat ir radošs darbs. Ja grib tiešām, lai šī organizācija kaut kas būtu. Šis piemērs — nodibināt kaut kādu tur mākslīgu desmit cilvēku organizāciju, pirmkārt, diez vai šajā organizācijā būs tik daudz līdzekļu, lai viņi varētu maksāt kaut kādas īpašās algas, un, otrkārt, tas nav tāds korupcijas veids, tieši otrādi, ja šajā sabiedriskajā organizācijā ir skaidri redzams, kādā veidā maksā algas, ja skaidri redzams, kādā veidā tiek samaksāts nodoklis, tad kāda tad var būt runa par korupciju? Jo, ja gadījumā būs nopietnas sabiedriskas, politiskas vai reliģiskas organizācijas un ja nu tur tiešām būs vajadzīgs tāds cilvēks, kuram šis mūsu iespējamais likums liegs saņemt normālu atalgojumu par viņu darbu, tieši tas var radīt šo kaut kāda veida korupciju. Kāpēc mums baidīties atklāti atbalstīt cilvēkus, kuri tāpat strādās tikai tad, kad viņiem būs brīvais laiks, bet strādās radoši? Ja viņi gribēs, lai šīs organizācijas ir cienījamas un ieņem pienākošos vietu attiecīgo organizāciju sistēmā, tad viņiem būs ļoti jāpadomā, kā strādāt, un tas būs vistiešākais radošais darbs. Daudz radošāks, nekā viena otra lekcija nolasīta, kur bieži tieši lekcijas nolasīšana nebūt nav nekas radošs, bet tur ļoti bieži viens otrs savāc tikai jau visiem zināmus faktus un pasniedz to kā kaut kādu lekcijas materiālu.

Līdz ar to es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc nevarētu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Ja jau mēs esam pieļāvuši šādu iespēju, ka kaut kādā veidā redzam iespējas maksāt par šādi padarīto darbu, tad šāda pat iespēja ir šeit. Un uz kāda pamata lai mēs to noraidītu? Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais, demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

D.Turlais

(DPS). Cienījamais Čerāna kungs un pārējie kolēģi, kas ir spiesti viņu klausīties. Korupcijai ir divas pazīmes. Pirmā ir valsts varas piederība, otrā ir, ja šo varu izmanto un tā rezultātā iegūst savtīgu labumu. Ir vēl viens princips, ja kāds dara darbu, tad par darbu normālā valstī saņem atlīdzību, atalgojumu. Trešais punkts šai likumprojektā faktiski atļauj strādāt, bet aizliedz saņemt par to atlīdzību. Un tas nav ne valsts interesēs, ne arī cīņa pret korupciju. Jo sabiedriska organizācija nav no valsts budžeta finansējama, tad kāda ir korupcijas pazīme, ja kāds saņem no šīs organizācijas atlīdzību par to, ka viņš tur strādā? Baznīca vai reliģiskas organizācijas, ja viņas nesaņem no valsts budžeta līdzekļus un izmanto savus līdzekļus, tai skaitā arī kādas amatpersonas atlīdzībai, tad kāda tur ir korupcijas pazīme? Varētu runāt par lobismu, bet šajā likumā lobisms nekādā veidā nav pieminēts. Tādēļ ir pilnīgi neloģiski saglabāt likumā šo 3.sadaļu, jo tā nekādā veidā nerada pat korupcijas pazīmes. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi, ja mēs atcerēsimies Čerāna kunga ideju par "Kociņa un Ko" dibināto sabiedrisko organizāciju, tad man gribas uzdot jautājumu. Vai cienījamais Kociņš, kurš ir nodeldējis veselu apavu pāri un pēc tam viņam tā cienījamā sabiedriskā organizācija atnesīs šo kurpju pāri, tad jautājums — vai tā nebūs tā slēptā korupcija, par ko Lagzdiņa kungs daudz vairāk baidās, nekā šis cilvēks saņems, kaut vai, ja patiešām šeit sabiedriskai organizācijai būs nauda, jo lielākā daļa sabiedrisko organizāciju strādā drīzāk ar dvēselisku aicinājumu. Ja viņš saņems to atalgojumu un ja būs legalizēts, tad būs zināms, atvainojiet, deklarācijā, Lagzdiņa kungs, vēl speciālajā antikorupcijas deklarācijā. Vai šinī gadījumā tas nav daudz normālāks ceļš, nekā Kociņam atnesīs tā sabiedriskā organizācija zābaku pāri un teiks: "Kociņ, valkā zābaku pāri"! Drīzumā varbūt arī patiešām deklarācija būs jāraksta — saņēmu zābaku pāri, maksā 23 lati, korupcijas nav, bet dāvana ir. Un tāpat ar šausmām es iedomājos — nedod, Dievs, patiešām jāsaka, jūs, kolēģi Vītola kungs, dziedot draudzē, lai būtu draudzes kaut kādā organizācijā, nu, sastāvošs draudzē, saņems kādu artavu. Līdz ar to viņš arī būs aizdomīga persona. Kā jau es teicu, Čerāna kungs, arī, vai ja jūs iztērēsiet svecēm naudu, tad jums arī patiešām nevarēs atdot to naudu nekādā veidā. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā atbalstu Pēterkopa iniciatīvu un aicinu nesaskatīt tieši, Lagzdiņa kungs, šinī gadījumā korupciju, mēģina šo jautājumu palikt apakšā, lai būtu aicinājums uz slēpto korupciju. Jāatbild, cienījamais Leiškalna kungs, viss tiek iegrāmatots deklarācijā, un tieši tas ir kontroles elements, cienījamais Leiškalna kungs, un valsts institūcijas skries, ošņās, meklēs un pētīs, un kontrolēs. Cita lieta, ja tās slikti strādā. Paldies! Un ceru, ka parlamentārais sekretārs šo domu atbalstīs Iekšlietu ministrijā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti, ja mēs atbalstam deputāta Pēterkopa priekšlikumu, tad patiesībā mums te ir jābeidz, jo divus parlamentus no vietas dienu dienā ākstīties ar korupcijas ierobežojošo likumu, jo šis priekšlikums ļauj tik tiešām, un kā to pilnīgi precīzi pateica Čerāns, dibināt 3 cilvēkiem tūliņ, tagad, šobrīd 10 sabiedriskas organizācijas, caur kuru tiek pumpēta nauda tikai tāpēc un tikai vienīgi tam, lai varētu maksāt algu šīs organizācijas priekšsēdētājam, kurš ir attiecīga amatpersona, kas pieņem lēmumus. Turlaja kungs, tas ir pilnīgi algu šīs organizācijas priekšsēdētājam, kurš ir attiecīgā amatpersona, kas pieņem lēmumus. Turlā kungs, tas ir pilnīgi precīzs korupcijas kanāls, kur labāku pasaule nav redzējusi. (No zāles deputāts M.Lujāns skaļi komentē.)

Lujāna kungs, jums tāpat tos kukuļus nedos, tā kā tik traki nebļaujiet! Sociālistiem nav naudas ne priekš kā. Nebļaujiet tik traki, bet šis ir visprecīzākais, un patiesībā mums ir jābeidz diskutēt, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu par šo likumu, jo es domāju, kāpēc ir jāierobežo tādā gadījumā, kāpēc vispār amata ierobežojumi ir jārada? Tad pa tiešo cilvēks strādā privātfirmās, saņem tur lielu algu, neko nedara, bet, kā Turlais precīzi norādīja, lobē šīs firmas intereses likumdošanas un izpildvaras institūcijās. Izbeigsim ākstīties! Ja mēs pieņemam likumu, ar kuru mēs gribam ierobežot korupciju, tad darām to un darām konsekventi. Vai, ja mēs atstājam šādu milzīgu un pilnīgi bezjēdzīgu spraugu korupcijai, tad beigsim ākstīties un uzskatīt sevi par kaut kādiem antikorupcijas karotājiem. Tad karosim par korupciju! Ir viena valsts, un, ja nemaldos, tā ir Kartāga, kas sevi uzcēla ar korupcijas palīdzību. Viņi arī pateica: katram ierēdnim pārdeva ierēdņa amatu, un šie ierēdņi šo amatu varēja atpelnīt, uzliekot tās nodevas, ņemot naudu, lai pieņemtu lēmumus tik, cik viņi gribēja, vai tik, cik to noteica toreiz tirgus. Nu ko tad mēs ākstāmies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šajā 19.1. pantā pirmajā lasījumā nobalsotajā trešajā daļā nu nekādi nav nekādas slēptās korupcijas iespējas, jo šī ir aizliedzoša daļa. Un tā ir daļa, kas aizliedz valsts amatpersonai saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriski politiskajās un reliģiskajās organizācijās.

Šeit ļoti labi argumentēja Leiškalna kungs, ka mums ir šāds aizliegums jāsaglabā. Bet es jau no šī debašu konteksta redzu, ka atkal šeit parādās "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" kopējās intereses, kā tas bija jautājumā par 25 latu kukuļiem ceļu policistiem un citām amatpersonām. Man šeit ir pilnīgi konkrēts balsojums par šo 45.priekšlikumu, tāpat arī būs jāizvērtē šis balsojums par 56.priekšlikumu, kas tiešām paver konkrētas un plašas iespējas korupcijai. Godātie kolēģi! Šis ir ļoti principiāls jautājums. Es aicinu neatbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs neatbalstām Pēterkopa priekšlikumu, tad frakciju vadītājiem ir jānoņem Saeimā samaksa par frakcijas vadīšanu. Šis ir politisks amats. Šis ir politisks amats, un šādā sakarībā nebūtu nauda jāmaksā. Es gribu teikt, ka nevajadzētu palikt jau smieklīgiem. It sevišķi es domāju par reliģiskajām organizācijām. Tas nozīmē, ka neviens reliģisko organizāciju pārstāvis nevarētu kandidēt arī nākošajās Saeimas vēlēšanās un apvienot ar savu amatu, saņemot par to atalgojumu, jo vismaz par kristībām latvieši saka, ka tās nenes svētību, ja par kristību procesiju nav samaksāts. Tāpēc es aicinu atbalstīt Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs mazliet padomāt, un varbūt es gribu izteikt savas domas, ņemot vērā to, ka mums Bauskas rajonā jau vairākus mēnešus praktiski ir uzņēmēji, kas domā par to, ka vajadzētu dibināt lauku sporta klubu. Iedomājieties tagad, ja šajā lauku sporta klubā mani ievēlē par viceprezidentu vai par prezidentu, tad es šeit varu būt šajā amatā, tajā pašā laikā algu es nesaņemšu. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Tieši tā!") Un varbūt iepriekšējais, kāds zemāks vai augstāks darbinieks, saņems. Nu ko? Tad tāpat kā līdz šim daudzos uzņēmumos, mēs ļoti labi zinām, pat strādnieki ļoti daudzos uzņēmumos, es gribu teikt, strādnieki saņem savas algas konvertos. Jūs gribat, lai arī es, deputāts, zaudējot savu cieņu, eju uz to, vai nu pilnībā atsakos, vai arī saņemu konvertā. Man tas ir nepieņemami. Vai nu es nebūšu šajā amatā vadītājs, vai arī es saņemšu normālu algu par to, ka es šo darbu tomēr veicu. Es aicinu jūs atbalstīt Pēterkopa priekšlikumu un nerunāt par tādām lietām, kas praktiski neko valstij nedod un neizlemj!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja te runā par korupciju, tad vislielākā liekulība ir, un tā nupat skanēja pavisam nesen no šīs tribīnes. Un skanēja no to mutēm, kas te regulāri liekulīgi izrunājas. Runāt par korupciju tur, kur, tieši otrādi, tiek piedāvāta atklātība. Tas jau ir tas smieklīgākais. Tieši šie cilvēki ir pierādījuši ar saviem darbiem, ka tur viņi pavisam citādi uzvedas. Tas ir tas interesantākais. Ja šajā likumā jau ir paredzēta zināma samaksa par zināmiem darbiem, un ja šie nupat minētie darbi, par kuriem ir runa Pēterkopa priekšlikumā, praktiski ir absolūti līdzīgi, tad kāda ir jēga tos nodalīt vienu no otra? Kāpēc tiešām noliegt to, ka cilvēks dara papildu darbu un viņam par to neko nemaksā. Un ja jūs visur gribēsit redzēt mākslīgi iespējamo korupciju, nu atvainojiet, lūdzu, tad tiešām nemaksāsim nevienam komisiju priekšsēdētājam, nekur neko nemaksāsim pa virsu. Visi deputāti būs vienādi. Lūk, tad mēs varam runāt, ka nu tad nav korupcijas. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Bez demagoģijas!")

Lūk, šāda svētulīga izrunāšanās. Jums te vēl vajadzētu melnus svārkus regulāri visiem šiem svētuļiem un kaut kādas īpatnējas krāsas kaklasaites, tad lai jūs var atšķirt, kaut kādu katliņu vēl galvā uzmauciet, jo vispār jūs paliekat smieklīgi. Tikko ir kāds likumprojekts, jūs te nākat un runājat vispārzināmas lietas un faktiski sirdī nesat pavisam kaut ko citu. Es aicinu iedziļināties vismaz tiem deputātiem, kas vēlas to darīt, un atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstīsim Pēterkopa priekšlikumu, tad faktiski tas būtu pēdējais punkts, varētu teikt, ka Korupcijas likums nav vajadzīgs, un beigsim. Vārdu sakot, slēpsimies aiz dažādas demagoģijas, un no atsevišķiem kolēģiem dzirdu. Es, piemēram, 12 gadus esmu strādājis sabiedriskā darbā, 8 gadus, būdams pensionārs, par to es neko nesaņēmu, kaut praktiski strādāju ar lāpstu, grābekli, cirvi un tā tālāk. (Starpsauciens: "Ļoti žēl!") Es gribu teikt, ka tomēr vajadzētu būt ierobežojumiem, jo līdz ar to radīsies iespēja oficiāli saņemt kukuļus. Pārskaita to, ko pateica Leiškalna kungs. Es aicinu neatbalstīt atklātu korupciju!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Pirms jūs izsakāt savu viedokli balsojot, es gribu informēt par to, ko saka spēkā esošais likums. Spēkā esošais likums tātad atļauj ieņemt amatu sabiedriskajās un politiskajās organizācijās un saņemt tātad atalgojumu. Šī ir pastiprinoša norma, salīdzinot ar spēkā esošo likumu. Koncepcija, kuru atbildīgā komisija ir iestrādājusi grozījumos, ir tāda, ka visos atļautajos amatos ir pieļaujams saņemt atalgojumu, ja vien šajā likumā nav noteikti ierobežojumi. Un šādus ierobežojumus atbildīgā komisija piedāvā divos gadījumos.

Pirmais gadījums ir tad, ja gadījumā deputāts savieno savu deputāta amatu ar otro valsts amatu, proti, ministra vai valsts ministra amatu, vai Ministru prezidenta, tad ir atļauts saņemt tikai vienu atalgojumu. Otrs ierobežojums, kuru balsojot ar lielu balsu vairākumu pieņēma atbildīgā komisija, ka nevarētu saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās. Es aicinu balsot par atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā 19.1. panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

57.priekšlikums ir analoģisks 22.priekšlikumam, kur ir runa par radiniekiem un ģimenes locekļiem. Es aicinu atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Tas tiek pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Analoģisks ir 58.priekšlikums. Tas nav izskatāms, jo mēs esam nobalsojuši 57.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais priekšlikums ir 25.lappuse — 59.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies!

J.Lagzdiņš.

60.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 22.pantu, tātad likuma 22.pantu ar jaunu daļu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi, ietverot nākošajos grozījumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Čerāna kunga priekšlikumu un atbildīgās komisijas ieteikto likumprojekta 22.panta redakciju.

J.Lagzdiņš.

61.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 22.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

62.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 23.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Bišera kunga priekšlikumu nr. 62? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

63.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija, kura ierosina 23.panta pirmo daļu izteikt precizētā redakcijā, proti, šeit runa ir par terminiem. Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 63.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

64.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta 7.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

65.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 23.panta otrās daļas 8.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

66.priekšlikums ir analogs iepriekš nobalsotajam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

67.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 8.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

68.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 23.pantu ar jaunu ceturto daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Analoģisks ir 69.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

70.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt likuma 24.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 70. un 71.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

72. un 73. priekšlikums skatāms kontekstā, jo tie ir analoģiski. Deputāts Ilmārs Bišers un Juridiskā komisija ierosina aizstāt likuma 25.panta otrajā daļā vārdus, tātad 23.panta otrajā daļā un trešajā daļā ar vārdiem 24. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

74. un 75.priekšlikums ir par likuma 25.pantu. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt likuma 25.panta trešo daļu precizētā redakcijā. Šeit ir termiņa izmaiņas. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputātu Ilmāru Bišeru.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam ar numuru... par priekšlikumiem ar numuru 73, 74 un 75.

J.Lagzdiņš.

Jā, tieši tā. 76. priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 29. panta 2. daļu pēc vārda "žurnālists" ar vārdiem "kā arī citas personas". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī pieņem.

J.Lagzdiņš.

77 priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8. punktu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

78. priekšlikums — tātad Juridiskā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu sakarā ar to, ka mēs pieņēmām deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu — izslēgt pantu, kas aizliedz izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskās interesēs, reizē ar to būtu arī jāatbalsta Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Paldies, godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 8. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā es ierosinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10. jūliju.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Ir citi... Pēterkopa kungam ir citi priekšlikumi. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es piedāvātu 1. augustu, jo tomēr būsim reālisti. Jūlija sākotnējās nedēļās daudziem varbūt nebūs laika šo likumu papētīt, un tomēr līdz 1. augustam es domāju, ka tas būtu reālāk, kad varētu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Čerāna kungs!

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Kompromisa variants — 20. jūlijs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

20. jūlijs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Balsosim, sākot ar tālāko. Tātad — 1. augusts. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1. augustam. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 11, atturas — 6. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr. 4212 un 4305 . Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" paredz izdarīt likuma 12. panta 2. daļā izmaiņas, kas Ministru kabinetam dod tiesības izdot noteikumus par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību, savukārt 24. pantā Ministru kabineta tiesības noteikt kārtību, kādā Ministru kabinets piešķir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas likumā neparedzētos gadījumos. Juridiskā komisija izskatījusi šos grozījumus, tos konceptuāli atbalsta un aicina Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 5. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

A.Jirgens.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21. jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Jūnijam?

A.Jirgens.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi, kolēģi, par minēto termiņu — 21. jūnijs? Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Radio un televīzijas likums"" . Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Darba dokuments nr. 4204 — "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" izstrādāti speciāli izveidotajā parlamentārajā komisijā, kas pārbauda Radio un televīzijas padomes darba atbilstību likumam. Kopēji raksturojot, varu teikt, ka likums vai grozījumi, ja Saeima tos akceptēs, lielākā mērā būs saskaņots likums ar Eiropas Padomes rekomendācijām. Mēs varēsim ar šo likumu arī brīvāk būt ētera tirgū, ja tā var teikt, es ļoti lūdzu komisijas vārdā akceptēt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu kādi apsvērumi par otro lasījumu?

A.Seiksts.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 20. jūlijs? Iebildumu nav. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3845 un 4317.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" pa pantiem. Tātad 1. priekšlikums. Pirmo priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Prēdele, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Es gribētu uzstāties savā vārdā.

Sēdes vadītājs.

Jūs gribat runāt debatēs? Lūdzu, Prēdeles kundze, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Tātad šī mana priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra un saprotama. Likumā lietoto terminu vidū es vēlos iekļaut terminu "pensionārs vieninieks". Diemžēl dažādās institūcijās, īpaši pašvaldībās, ir liela neskaidrība attiecībā par tādiem pensionāriem, kuri dzīvo vieni vai kuriem nav citu radinieku lejupejošu vai augšupejošu, un veidojas diezgan liela neskaidrība tieši terminoloģiski. Šie cilvēki dažviet tiek dēvēti par vientuļiem pensionāriem, dažbrīd par vientuļniekiem pensionāriem un Dievs zin, kā vēl. Tā kā šis mans priekšlikums neprasa nekādu īpašu naudu vai izdevumus, vienīgi, manuprāt, tas ieviesīs lielāku skaidrību šajā jautājumā, aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un balsot par.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Prēdeles kundzei ir kāds komisijas viedoklis vēl?

A.Prēdele.

Paldies! Balsosim.

Sēdes vadītājs.

Jūs liekat priekšā balsot jūsu priekšlikumu? Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātes Prēdeles priekšlikumu — papildināt 1. pantu ar jaunu 7. punktu jums iesniegtajā redakcijā, teksts jums ir redzams. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, drusciņ trūkst no kvoruma... 33 deputātiem nav spēka nospiest pogas.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz balsojam šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Prēdele.

Tātad nākamais priekšlikums arī ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kur runa ir par ārpusģimenes aprūpi. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi tādā sakarībā, ka ar šo priekšlikumu deputāte ir vēlējusies saskaņot un harmonizēt šo likumu ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Bet tā kā mēs zinām, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums vēl nav pieņemts trešajā lasījumā, tad komisija uzskata šo priekšlikumu par priekšlaicīgu. Tā ka es aicinu atbalastīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka tiek noraidīts deputātes Prēdeles priekšlikums? Komisija tā ir lēmusi. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Prēdele.

Trešais priekšlikums arī ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kura aicina papildināt 6. pantu ar jaunu 7. punktu. Es vēlētos runāt savā vārdā.

Sēdes vadītājs.

Jā, lūdzu! Aida Prēdele, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Arī šo priekšlikumu komisija diemžēl ir noraidījusi, bet es aicinu jūs visus, cienījamie deputāti, pārdomāt šī priekšlikuma būtību un izšķirties katram pēc savas sirdsapziņas. Par ko tad ir runāts šajā manā priekšlikumā? Proti, ir vesela grupa tādu ģimeņu, nepilno ģimeņu, no kurām tēvs un vīrs ir aizgājis un kurš diemžēl savus bērnus neapgādā. Ja padomju laikā pateicoties valsts iestāžu aktivitātēm, tomēr šādu vīru, kurš neapgādā savu ģimeni un nemaksā alimentus un izvairās no tā, tomēr varēja daudzmaz vest pie kārtības, tad jāteic, ka šobrīd tā ir ļoti liela problēma. Un mans priekšlikums ir, lūk, izveidot jaunu šādu te sociālās palīdzības veidu tiem bērniem, kuru tēvi vai gadījumā arī mātes izvairās no alimentu maksāšanas savam bērnam.

Bet, cienījamie kolēģi, es nekādā gadījumā nedomāju, ka šī naudiņa būtu sameklējama un, tā sakot, maksājama no mūsu katra kabatas. Beigu beigās pa lielākai tiesai te runa ir par veselīgiem cilvēkiem, kuri paši var strādāt, bet diemžēl nevēlas strādāt, un mana doma ir tāda, ka bērni ne pie kā nav vainīgi. Ja reiz valsts nav spējīga ar represīviem pasākumiem, ar attiecīgiem... tātad tos vīrus vajag likt vai nu cietumā, vai pie kādiem spaidu darbiem, vai kā savādāk organizēt viņu dzīvi, vai arī pārskatīt viņu mantas situāciju, varbūt ka vajag pārdot un šo mantu atdot bērniem... Ja valsts to nav spējīga izkārtot un izdarīt, tad valstij tomēr ir jāskatās, kas notiek ar šiem bērniem, proti, jebkurā gadījumā atskaites punkts ir nevis tas, ko var un spēj valsts, tas, protams, ir jāņem vērā, bet daudz svarīgākas, pāri visam tomēr ir bērna intereses. Mēs labi zinām, kas ar šiem bērniem, kuri nav paēduši, kuri nav apģērbušies, notiek uz ielas. Viņi nāk un mēģina atņemt pārtiku un visu pārējo tiem bērniem, kuru vecāki varbūt ir kārtīgi un viņus apgādā, un jebkurā gadījumā šo bērnu liktenis gala rezultātā ir uz valsts sirdsapziņas.

Tāpēc mans aicinājums ir, lūk, Ministru kabineta noteiktā kārtībā... kā Ministru kabinets to darīs, kā viņš to nokārtos, tomēr sniegt sociālo palīdzību šiem bērniem, kuri nav vainīgi pie tā, ka valsts nespēj piedzīt alimentus no vecākiem nemaksātājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamā debatēs runās Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Prēdeles kundze aizskāra ļoti svarīgu un, manuprāt, šodien aktuālu problēmu. Ņemot vērā to, ka Latvijā šķirto ģimeņu skaits ir viens no augstākajiem, un līdz ar to arī ir jautājums, cik daudz bērnu audzina tikai viens no vecākiem, tas nenozīmē, ka tā ir tikai māte, var būt arī tēvs, un tikpat labi māte var nepildīt šos pienākumus. Bet šeit vajadzētu arī mums no juridiskā viedokļa izvērtēt. To, ka šie bērni ir pret savu gribu nonākuši atdalītā lomā, jo ļoti reti kur ir tā, ka atzīts, ka vienam no tiem vecākiem, kas audzina, materiālais stāvoklis ir tik labvēlīgs, ka otram vispār nav jāmaksā, un arī vecā kārtība, kur ir šie piespriestie alimenti, kā tas iet kopā ar to, cik ilgi un kādā veidā var cilvēks atrasties meklēšanā, kā tas visbiežāk tiesas praksē tiek šodien piekopts, ka, ja atbrīvojas no darba, nenorādot savu darba vietu, tiesa pēc zināma laika izsludina šīs cilvēka meklēšanu, lai varētu noņemt no savas uzskaites lietu par alimentu piedzīšanu un šī meklēšana tālāk praktiski netiek realizēta. Var atrasties šī lieta tad, kad ir izsludināta meklēšana, gadu, divus, trīs, un nemainās situācija, ir tikai tas, ka bērns nesaņem neko, un tiesai arī nav nekāda tālākā darbība jāveic.

Man ir dalītas jūtas. No vienas puses es saprotu to, ka šiem bērniem palīdzēt ir nepieciešams, it īpaši tajos gadījumos, kad vairs pat valsts iekšienē nav iespējams tēvu atrast, jo viņš šajā reālajā situācijā Latvijas teritoriju atstājis un varbūt pat izvēlējies citas valsts pilsonību, bet, no otras puses, ir tā, ka pietiekami lielai kategorijai šodien cilvēku ir iespēja nepildīt likumu, un vai ir pieļaujams, ka valsts maksā par to, ka šie cilvēki nepilda likumu, vēl pie tam uzliekot valsts institūcijām atbildību par to, kā no viņiem šo naudu piedzīt vai kā viņus sodīt. Savā laikā jau mēs šeit risinājām jautājumu, ka varētu būt parādu cietums un viena no šīm vietām, kur šiem vecākiem vajadzētu atrasties, būtu parādu cietums, izciešot tur sodu, bet tādas situācijas arī nav. Tāpēc es aicinātu deputātus pārdomāt šeit pašiem, bet arī pirms trešā lasījuma, vienalga, vai tiks pieņemts, vai noraidīts šis priekšlikums, konsultēties ar juristiem, ar Tieslietu ministriju un ar iekšlietu ministru par praktisko iespēju izmainīt sistēmu, kā iedarboties uz šiem ļaunprātīgajiem alimentu nemaksātājiem.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Es vēlos atbalstīt deputātes Prēdeles priekšlikumu un vēl padziļināt šīs problēmas izklāstu ar kādu detaļu, kuru neskāra iepriekšējie runātāji, protams, ka māte, kas ir bez darba un audzina vienu vai vairākus bērnus, tēvs, kurš izvairās no šo alimentu maksāšanas un nav atrodams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, protams, varētu tikt gan meklēts, gan arī piespiedu kārtā viņam varētu paredzēt šo atmaksu par nesamaksātajiem alimentiem. Taču ir vēl arī cits posms šīs pamestās ģimenes vai šo nevainīgo, bet cietošo bērnu dzīvē. Tas ir tas brīdis, kad šis cilvēks ir meklējams, kuram ir jāmaksā alimenti, bet kad viņš vēl nav atrodams, un šajā periodā bērnam ir jābūt nodrošinātam no valsts, un tad atkal savukārt, ja šī persona tiek atrasta un tiesas ceļā no viņas tiek piedzīti alimenti, tad, iespējams, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir jāparedz arī tas, kādā veidā šis cilvēks sedz tos izdevumus, ko viņš ir nodarījis arī valstij, jo valstī šī meklēšana un šī sociālā palīdzība jāveic laikā, kad viņš kā atbildīga persona bija saistīts ar savu bērnu un bērna nodrošinājumu likumā noteiktā kārtībā kā šķirtai ģimenei nav to darījis.

Tādēļ tik tiešām ir lūgums juridiski varbūt uz trešo lasījumu papildināt šo priekšlikumu jeb arī informēt par to, kādi varētu būt Ministru kabinetam paredzētie noteikumi, kas šo jautājumu atrisina līdz galam, pretējā gadījumā mēs nonākam, tāpat kā jau minēja Kreituses kundze, tādos posmos, kuros lieta apstājas un kaut kur pazūd, mēs to vairs nevaram atrast, bet cilvēks jau dzīvo, un viņš izaug no šī bērna vecuma, viņš kļūst par pieaugušu cilvēku, un viņš nes ne tikai šo nepietiekamo sociālo nodrošinājumu sev līdzi, viņš nes arī aizskārumu un aizvainojumu, ka nav nekādas taisnības bijis, kas būtu varējis viņu kaut cik izlīdzināt ar saviem vienaudžiem un padarīt viņa dzīvi taisnīgāku. Šeit mēs veidojam arī morālo attieksmi, kas nav īsti pareiza cilvēkam, kurš tātad ir saņēmis šādu pārestību no indivīda, kurš ir izvairījies no likumīgā soda par šo pārestību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šo priekšlikumu vajag atbalstīt viena ļoti vienkārša iemesla dēļ. (Starpsauciens: "Pareizi, Čerān!") Mēs saņemam kā deputāti ļoti daudzas sūdzības par to, ka alimentu piedziņas jomā nav kārtības, un šajā gadījumā, ja vismaz daļu no šīs problēmas mēs pārliekam uz valsts pleciem tīri finansiālā ziņā, tad arī valsts institūcijas būs vairāk ieinteresētas šo jautājumu sakārtot. Un tā ir viena cerība — iedarbināt šeit vienu sviru, ar kuras palīdzību mēs varam šo jautājumu sakārtot un panākt to, ka šādas situācijas, ka šī alimentu piedziņa nav iespējama, ka tās ja ne izbeigtos, tad vismaz būtiski samazinātos, un galvenais, lai nebūtu bērnu, kuri cieš. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es domāju, ka Prēdeles kundzes priekšlikums ir atbalstāms, bet vajadzētu ļoti padomāt par to mehānismu, kuru ievedīs. Ja tas mehānisms būs to tēvu aizdzinis no tā bērna, ir lielāko daļu, es ticu, ka tēvam, ka viņam nav ko palīdzēt, ka viņam nav darbavietas. Tur, manuprāt, ir tas kodols. Un tur, manuprāt, ir mūsu kopējā vaina, ka mūsu ļoti bagātā valsts cieš šito neticamo postu, to bezdarbu, to darbu trūkumu, to algas trūkumu, kas ir uz mums uzspiests. Tās darbavietas, kas tiek taisītas ciet tāpēc, ka valsts iestādes ir viņam parādā. Vai tās darbavietas būtu laukos, vai tās darbavietas būtu Rīgā. Tās darbavietas, kas tiek taisītas ciet, tāpēc valsts nodokļi ir tik augsti, ka neviens nevarētu šeit uzturēt to darbavietu. Ir augsti kredīta procenti, šeit ir ilgu laiku un vēl šodien neticami augstāki, nekā tie drīkstētu būt, vienalga, kur pasaulē, lai kaut kas varētu pastāvēt. Darba, kas trūkst, tāpēc ka mums ir pārpalikuma budžets, ne bezdeficīta budžets, un nauda apgrozībā no valsts iet tikai pusstrūklā, ne pilnā strūklā. Sociālā palīdzība, kas trūkst ne tāpēc, ka valsts to nevarētu izmaksāt, bet tāpēc, ka mūsu zīles un citi nemāk it kā rēķināt.

Tā ļaundabīgā vara, kas valda pār mūsu valsti, ir radījusi situāciju, ka vecāki, it īpaši atbildīgais par pelnīšanu — tēvs, dara pašnāvību kauna dēļ, jo viņš nespēj atrast darbavietu. Viņš nespēj atrast to darbavietu, un viņam stāsta, ka viņš ir slikts un ļauns, bet tās darbavietas nav. Un es domāju, ka mums ir liels grēks šeit, Saeimā, par to, ka mēs nekad neesam īsti ķērušies klāt pie ekonomiskās attīstības jautājumiem, es domāju, ka mums ir liels grēks šeit, Saeimā, ka mēs neesam ķērušies pie tā, ko mēs varētu darīt ar to papildu strūklu... ar šito pārpalikuma budžetu, kas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt šajā pārbūves laikā. Jā, palīdzēsim tam bērnam, neaizdzīsim viņa tēvu prom, tas bērns labāk nekā tēvs sapratīs, ka tēvs viņu mīl, ka tēvs būs klāt. Un izcietīs tomēr to badu, kas viņiem trijiem būs jāizdzīvo. Bet ja mēs to tēvu dzīsim prom tāpēc, ka viņš nemaksā, es domāju, ka viņš nemaksā tāpēc, ka viņš nespēj, tāpēc, ka darbavietu nav. Ja mēs runātu par kādu no šitām valsts institūcijām, būtu jābūt kādai rīcībai, lai tas tēvs varētu maksāt tos alimentus, tad runāsim vispirms, kā tam tēvam sagādāt darbu, lai varētu tā ģimene kopā dzīvot un lai būtu tam tēvam spēja maksāt to alimentu un būtu tai ģimenei spēja dzīvot kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Prēdeles kundze. Lūdzu!

A.Prēdele.

Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātes Prēdeles priekšlikumu — papildināt 6.pantu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā, teksts ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 6. Pieņemts.

A.Prēdele.

4.priekšlikums arī ir deputātes Prēdeles priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele.

5.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas, un tā galvenā doma ir redakcionāli harmonizēt likumdošanu. Tas arī ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta redakcijai, kādu to ir ierosinājusi Labklājības ministrija un akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele.

6.priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, jo arī tas saistās ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kuru mēs vēl neesam pieņēmuši trešajā lasījumā, tā ka arī šis priekšlikums ir vienīgi un tikai priekšlaicīgs. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele.

7.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 7.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele.

8.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas, un arī tas ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele.

9.ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kas arī ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele.

10.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele.

11.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele.

12.ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele.

13. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir arī atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele.

14.priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kurš saistās ar jau nobalsoto priekšlikumu par valsts nespēju alimentu piedzīšanai. Tas ir jauns pabalsta veids, pabalsts sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu. Es domāju, ka garas runas šeit būtu liekas, ja mēs esam nobalsojuši iepriekšējo priekšlikumu, tad patiesībā atbalstāms ir arī šis.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt, ka mēs atbalstam deputātes Prēdeles priekšlikumu — papildināt 16.panta pirmo daļu ar jaunu punktu? Piekrītam. Paldies!

A.Prēdele.

15.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele.

16. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Prēdele.

Tālāk seko deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Jā, šis tiešām varētu būt noraidīts, jo komisija ir atbalstījusi deputātu grupas, starp kuriem ir Prēdele, Mauliņš, Lagzdiņš, Valdmanis, Kuprijanova, priekšlikumu. Šajā gadījumā priekšlikums ir ļoti līdzīgs, bet manā ieteikumā Ministru kabinets nosaka un vēlāk indeksē tālākajā priekšlikumā šo bērnu pabalstu. Šajā gadījumā bērnu pabalsts tiek noteikts sakarā ar minimālo algu, un es baidos, ka minimālā alga tik bieži vis netiks pacelta. Šobrīd būs, bet katrā gadījumā es pat neuzstāju uz balsojumu par savu priekšlikumu, jo deputātu grupas iesniegtie priekšlikumi ir līdzīgi. Vienkārši indeksācija noteikta bērnu pabalstiem būs lēnāk. Es kādā citā priekšlikumā, neatceros, ar kuru numuru, prasīju tos indeksēt ik pēc pusgada. Šobrīd bērnu pabalsti palielināsies tikai tad, kad parlaments kārtējo reizi izlems palielināt minimālo algu valstī.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šeit ir tā situācija, kad jāskata priekšlikumi būtu kopsakarībā un šeit vajadzētu, lai pretī stāv vismaz uz šobrīdi reālā summa — cik, kas ko nosaka — 70%, 90%, 15%. Lai šeit deputāti varētu izšķirties un izvērtēt, vajadzētu no komisijas puses iekļaut iekšā, kā tas praktiski šobrīd izskatās. Un tad tālāk risināt ar šo balsojumu. Jo, manuprāt, 15% no minimālās algas šobrīd izklausās diezgan smieklīgi. Izrēķiniet, cik tad ir 15 % no 42 latiem. Un tad spriedīsim par to, vai vispār ir īpaši nopietni ņemama šāda summa, ja mēs runājam par bērnu pabalstu.

Tikai te ir vēl viena lieta. Ja mēs šādā veidā diferencējam par bērnu pabalstiem, tad man šķiet, ka atkal vajadzētu atgriezties un pārdomāt, bet šobrīd valstī nav pareiza pati pieeja tam jautājumam, ka mātei ir atņemta iespēja audzināt mājās bērnu līdz trīs gadu vecumam. Ja šeit jau pabalstus mēs diferencējam pēc bērnu vecuma, tad arī vajadzētu vēlreiz pārdomāt to, ko mēs esam izdarījuši, ka mātei ir tiesības audzināt mājās bērnu līdz pusotram gadam, un tad viņai ir vai nu jāsāk strādāt, vai jāreģistrējas par bezdarbnieci. Manuprāt, ka vajadzētu, risinot šo pabalsta jautājumu, vēlreiz pārdomāt šo iespēju sievietei ļaut audzināt bērnu mājās līdz trīs gadu vecumam, nomaksājot par viņu sociālo nodokli atbilstoši minimālajai algai, kāda tanī brīdī ir valstī.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Jā, manuprāt, šis pabalsts šobrīd ir 30 lati par bērnu līdz pusotra gada vecumam, un tātad laika posmā no pusotra līdz trīs gadiem šī pabalsta summa būtu kaut kur 18 lati pēc minimālās algas šobrīd. Bet tanī mirklī, kad valsts izmainīs minimālo algu, cik es saprotu, uz 50 latiem, tad priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa, vismaz kādu laiku būs izdevīgāks par priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Leiškalns. Tā kā es domāju, ka šobrīd racionāli ir atbalstīt deputātu grupas iesniegto priekšlikumu, un diemžēl mans priekšlikums šobrīd vecākiem un bērniem nav izdevīgāks. Laika gaitā, protams, ja Ministru kabinets palielina un katru pusgadu indeksē, izejot no tā sauktās inflācijas līknes, tad manu priekšlikumu laika gaitā varētu apsvērt. Bet es domāju, ka pieņemsim šobrīd racionālāko, ko ir iesnieguši.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Neapšaubāmi atbalstot koncepciju, kāda šeit ir iestrādāta, es tikai gribu norādīt uz dažām pretrunām Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kuras būtu atrisināmas tālāk uz trešo lasījumu. Pirmā šāda pretruna ir starp 17.panta teksta piekto un septīto daļu, no kurām piektā daļa nosaka precīzu līmeni, kādam būtu jābūt ģimenes valsts pabalstam ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, un tas ir 15% no minimālās darba algas. Savukārt septītā daļa nosaka to, ka Ministru kabinets ik pēc pusgada indeksē ģimenes valsts pabalsu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu. Tātad šo jautājumu vajadzētu atrisināt, un acīmredzot pareizākais atrisinājums būtu, ja mēs šeit rakstītu šos vārdiņus "ne mazāk kā 15% no minimālās darba algas", un tad Kabinetam būtu iespējas tālāk indeksēt.

Bez tam šeit var ieraudzīt, skatoties uz Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātā 17.panta redakcijas ceturto un sesto daļu, tad šeit mēs redzam, ka 1999.gadā ir pazuduši koeficienti, par kuriem ir palielināts pabalsts par otro, trešo, ceturto un nākamajiem bērniem attiecībā pret šī pabalsta līmeni pirmajam bērnam. Līdz 1998.gada 31.decembrim šie koeficienti ir 1,2 par otro bērnu. Par trešo — 1,6, par ceturto un nākamajiem bērniem — 1,8. Savukārt no 2000.gada 1.janvāra šis ģimenes valsts pabalsts tiek piedāvāts par otro bērnu ģimenē divas reizes lielāks, par trešo — 2,6 reizes, bet par ceturto un nākamajiem — 3 reizes lielāks. Tātad šeit arī pazūd 1999.gads. Šo gadu vajadzētu ielikt iekšā šajā priekšlikumā, lai šis pabalsts palielinās. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šeit, otrajā lasījumā, mēs varam atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas koncepciju.

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Lai būtu pilnīga skaidrība. Priekšlikumi, sākot no 17. līdz 22, principā jāskatās visi kopā. Un, ja jūs ievērojāt, 5.ailē ir ierakstīts: "atbalstīt, iestrādājot 17.pantā". 17.pantu mēs jau esam nobalsojuši. Tas bija 16.priekšlikums, kur viss ir strikti pa datumiem aprakstīts. Noraidīti no šiem visiem priekšlikumiem ir 17. un 21., jo tie bija Kārļa Leiškalna priekšlikumi, bet drusciņ ar citu pieeju. Un tie ir atbalstīti pēc būtības. Bet jāiet konceptuāli vienā tempā. Tādēļ komisija šos deputātu grupas priekšlikumus ir iestrādājusi visus 17.pantā, un būtībā tie šobrīd pat nav balsojami. Jūs jau nobalsojāt 17.pantu. Es aicinātu jūs piekrist komisijai un piekrist pašam iesniedzējam Leiškalna kungam, un mēs varētu iet uz priekšu, jo konceptuāli ir jau 16.priekšlikums, 17.pants zālē nobalsots.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Prēdeles kundze. Lūdzu!

A.Prēdele

(TB/LNNK) . Tā kā jūs jau dzirdējāt šo skaidrojumu, labāk paskaidrot vairs to nevar. Es aicinātu nebalsot par šiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Leiškalna kungs tātad piekrīt, ka mēs šajā gadījumā atzīstam vai akceptējam komisijas atzinumu par viņa 17.priekšlikumu. Pieņemam 18. un 19.

A.Prēdele.

Divdesmito, divdesmit pirmo un divdesmit otro.

Sēdes vadītājs.

Divdesmit pirmo...

A.Prēdele.

Un divdesmit otro.

Sēdes vadītājs.

Arī divdesmit otro. Vai neiebilst kolēģi! Paldies! Esam vienojušies.

A.Prēdele.

Tālāk ir 23.priekšlikums, kas ir Labklājības ministrijas redakcionāli papildināts priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Paldies!

A.Prēdele.

Tālāk nāk 24.priekšlikums, ko ir iesniegusi deputātu grupa — Prēdele, Mauliņš, Lagzdiņš, Valdmanis, Kuprijanova, Leiškalns, tas ir Saeimas Demogrāfiskās apakškomisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Jūs vēlaties runāt, Kreituses kundze? Lūdzu, Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederošā deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Kolēģi, es gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību. Te ir, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personām, kuras kopj bērnu līdz trīs gadu vecumam. Bet likums neparedz sievietei bērnu kopt mājās līdz trīs gadu vecumam. Viņai ir vai nu jāaiziet darbā, vai jāreģistrējas par bezdarbnieci, vai viņai iestājas pārrāvums sociālā nodokļa nomaksā. Jo pēc pusotra gada valsts par viņu vairāk nemaksā sociālajā fondā. Viņai ir jāreģistrējas kā bezdarbniecei vai arī jāveic iemaksas no saviem ietaupījumiem. Tāpēc vajag pārdomāt ar šo situāciju, kāda reāli darbojas likumdošanā. Jo nav šī valsts garantētā iespēja līdz trīs gadu vecumam bērna audzināšanu ieskaitīt kā darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Janīna Kušnere vēlas vēl runāt, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kušnere

(TKL). Cienījamie kolēģi! Taisnība ir, Kreituses kundze, jums, ka patiešām pabalsts tiek maksāts tikai līdz pusotra gada vecumam. Bet es domāju, ka tas ir tikai otrais lasījums pašreiz. Un uz trešo lasījumu mēs varētu izmainīt arī šo pabalsta piešķiršanas laiku līdz trīs gadu vecumam, jo par to mēs vairākkārt esam runājuši no šīs tribīnes, un acīmredzot, ja jau komisija arī ir atbalstījusi šos priekšlikumus par pabalstu izmaksas kārtībām, tad mēs varētu trešajā lasījumā iestrādāt un Saeima varētu nobalsot par to, ka bērnu kopšanas pabalsts māmiņām pienākas tomēr līdz trīs gadiem, nevis līdz pusotram gadam, kā tas ir bijis līdz šim. Tādēļ es domāju, ka nav nekādu šķēršļu šoreiz balsot par šo priekšlikumu, un uz trešo lasījumu šo priekšlikumu varētu papildināt.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tiešām situācija ir tāda, ka valsts izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas Sociālās apdrošināšanas fondā par mātēm, kuras kopj bērnus līdz pusotra gada vecumam. Un, sākot no pusotra gada vecuma, viņa var strādāt, bet šī ir pavisam cita opera. Šeit ir runa par bērnu kopšanas pabalstiem. Un to saņem līdz trīs gadu vecumam. Tā ir pavisam cita iemaksa.

Ja reiz vecā redakcija bija tāda, ka mātes šos pabalstus saņēma gadījumā, ja nav nodarbinātas vai ir nodarbinātas nepilnu darba laiku, tas nozīmē, ka gadījumā, ja viņa strādāja un bija nodarbināta pilnu darba laiku, tad viņa nesaņēma šo pabalstu. Un šī te iesniegtā redakcija ir atvieglojums šajā lietā, un māte var strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu. Es sapratu no Kreituses kundzes, ka viņa neiebilda pret deputātu grupas priekšlikumu, bet viņa ierosināja izdarīt grozījumus citā priekšlikumā. Bet par cik mēs šobrīd balsojam tieši par 24.priekšlikumu, tad es aicinu to atbalstīt, un tas nav pretrunā ar iepriekš izteiktajiem iebildumiem.

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Požarnova kungs jau izskaidroja tieši mūsu ieceres šim grozījumam. Jo mēs noņemam ierobežojumu par bērna pabalstu saņemšanu, ja māte strādā vai daļēji strādā. Tas ir sirsnīgs ieteikums arī no mūsu demogrāfiem valstī. Jo pabalsts ir domāts bērnam. Ja mēs savā laikā noņēmām iespēju apdrošināt mātes pēc pusotra gada un motivējām ar to, ka viņām ir jāiesaistās darba tirgū, lai viņas nezaudētu kvalifikāciju, tad ar šo grozījumu mēs tieši viņām palīdzam darīt. Viņa var iet. Maziņš bērns, pusotrgadīgs nav dodams uz bērnudārzu. Tad lai viņa par to pabalstu paņem aukli, iesaistās darba tirgū un tad ar trim gadiem varbūt mēģina atdot bērnudārzam. Jo šī grozījuma būtība ir ļoti nopietna. Ja mēs izņemam vārdus "nodarbināt nepilnu darba dienu", tātad mēs deklarējam to, ka valsts jebkurā gadījumā palīdz audzināt bērnu. Es piekrītu, varbūt ļoti maz un nepietiekoši, bet palīdz viņu audzināt līdz trīs gadiem pie jebkuras situācijas. Tā, lai jūs pilnīgi izprastu šī grozījuma būtību. Es lūgtu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Prēdeles kundze.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Jā, šoreiz komisijas vārdā es gribētu jums, kolēģi, sacīt tādu lietu, ka uzticieties vairāk komisijai, komisijas spriedumam, jo beigu beigās debatēt un viens otru pārstrīdēt mēs varam absolūti par visiem likumiem, un beigu beigās neviens vairs nesapratīs, par ko ir runa. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt arī jūs, jo mēs esam diezgan nopietni pārrunājuši visus šos jautājumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti uzstāj uz balsošanu? Neuzstāj. Varam akceptēt komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

A.Prēdele.

Tālāk ir 25.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir noraidīts, jo tas ir pretrunā ar iepriekš balsoto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

A.Prēdele.

Tālāk ir 26.priekšlikums — deputātu grupas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Prēdele.

27.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 24.panta trešās daļas otro teikumu. Pieņemts.

A.Prēdele.

28.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele.

29.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele.

30.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele.

31.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

A.Prēdele

. 32., Labklājības ministrijas priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.Prēdele.

33. ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, bet tas saistās ar mums jau nobalsoto jautājumu par pensionāriem vieniniekiem. Šis priekšlikums paredz pensionāriem vieniniekiem iespējamu (es saku… iespējamu) pabalstu. Aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Prēdeles kundzes priekšlikuma atbalstīšanai? Papildināt 32.panta pirmo daļu ar 2.punktu šādā redakcijā. Piekrīt. Tiek pieņemts deputātes Prēdeles ieteikums.

A.Prēdele.

34.priekšlikums nāk no deputāta Kārļa Leiškalna. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 12, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Prēdeles kundze, jūsu priekšlikumus par trešo lasījumu!

A.Prēdele.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.augustam. Tā ka laika ir pietiekami.

Sēdes vadītājs.

Līdz 1.augustam. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1.augustam. Iebildumu nav. Paldies!

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers lūdz nākamā — 33.jautājuma, likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", izskatīšanu pārcelt uz rītdienu, jo viņš kā atbildīgais referents no Juridiskās komisijas... (Bišers kaut ko saka no vietas.) Skaidrs. Paldies! Uzskatīsim Bišera kunga lūgumu par nenotikušu, un komisijas vārdā Kaksītis ziņos. Lūdzu! 33.darba kārtības jautājums.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.4320. Kā jūs redzat, šajā likumprojektā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir tikai faktiski viens pēc būtības materiālo tiesību normu grozījums un priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas — papildināt piecpadsmito nodaļu ar 204.6.pantu "Autortiesību objekta izmantošana bez licences". Protams, to nav izdomājusi atbildīgā komisija, taču pie mums griezās speciālisti šajā jautājumā, un mēs atbalstījām šo viņu lūgumu un iesniedzām kā savu priekšlikumu. Šis 204.6.kodeksa panta redakcija ir 6.ailē. Komisija to atbalsta. Lūdzam arī Saeimas atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai 204.6. pantu "Autortiesību objektu izmantošana bez licences" un šā panta tekstam. Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. Tālāk ir 2.priekšlikums par to, ka papildināms ir 213.pants "Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetence" ar skaitļiem 204.4 un 204.6, par ko jau tikko es runāju, tātad par autortiesību objektu izmantošanu bez licences izskatīšanu tiesā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 2.un 3.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Līdzīgi lūdzu atbalstīt arī 3.priekšlikumu par 213.panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

J.Kaksītis.

Ekonomikas ministra priekšlikums ir par 215.4.pantu "Patērētāja tiesību aizsardzības centrs". Faktiski Tirdzniecības uzraudzības valsts kontroles vietā tiek iestrādāta šajā likumā šī institūcija "Patērētāju tiesību aizsardzības centrs". Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu un līdz ar to 215.4.panta nosaukumam un tekstam. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis

. 5.ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz procedūras normu 287.pantam "Par tiesneša, policijas iestādes priekšnieka, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, augstākā policijas iestādes priekšnieka pilnvarām". Papildināt šo pantu un šā panta pirmo daļu ar skaitli 166.17, pantu pēc skaitļa 204.4. ar skaitli 204.6. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti komisijas atzinumam par šo 5.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Komisijas vārdā lūdzu šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Kaksītis.

Ņemot vērā likumprojekta vienkāršību, es lūdzu līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 21.jūlijs?

J.Kaksītis.

Jūnijs. Sestais mēnesis.

Sēdes vadītājs

. Jūnijs. Sestais mēnesis. Šis mēnesis. Nav iebildumu? Paldies! Esam vienojušies.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Teritorijas attīstības plānošanas likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Apskatāmā dokumenta nr. 4321. Runa ir par teritorijas attīstības plānošanas likumu otrajā lasījumā. Ienākuši ir ļoti daudzi priekšlikumi. Pavisam 198. Turklāt šeit, strādājot pie šā likuma, bija nepieciešami saskaņojumi gan konceptuālā, gan strukturālā, gan arī terminoloģiskā plānā. Lai būtu vienkāršāk un uzskatāmāk, komisija piedāvā palīgmateriālu, kas ir šā dokumenta beigās, vienlaikus tekstā likumprojekts otrajam lasījumam tā, kā to piedāvā atbildīgā komisija.

Tagad varam pāriet pie 1. priekšlikuma. 1. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un ir saistīts ar likuma nosaukumu. Komisija iesaka atstāt nosaukumu, kā ir pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta nosaukumu — Teritorijas attīstības plānošanas likums? Piekrīt Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

2.priekšlikums. Komisijas iesaka atbalstīt pirmās nodaļas nosaukumu. Vārdu "jautājumi" aizstāt ar vārdu "noteikumi".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

3.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt redakcionālu sakārtojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 4. un 5. priekšlikums. 4. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir saskaņots ar iesniedzējiem un garantē manis iepriekš sacīto kompromisu. Komisija iesaka atbalstīt savu ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Paldies!

I.Liepa.

Līdzīga situācija ir ar 6. un 7. priekšlikumu, kur ir runa par definīciju precizējumu. Komisija iesaka atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Paldies!

I.Liepa.

Līdzīga situācija ir ar 6. un 7.priekšlikumu, kur ir runa par definīciju precizējumu. Komisija iesaka atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa.

8. priekšlikums. Komisija iesaka neatbalstīt šo 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

I.Liepa.

9.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka precizēt definējumu par to, kas ir reģionālā attīstība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 10. un 11. priekšlikums. Tie runā par vienu un to pašu. Proti, par terminoloģisku precizējumu, un, ņemot vērā jaunākās tendences, tajā skaitā arī Ministru kabineta noteikumos lietotos terminus, komisija iesaka atbalstīt savu priekšlikumu — teritorijas plānojums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11. priekšlikumu? līdz ar to teritorijas plānojuma skaidrojumam. Piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi. 12. un 13. priekšlikums ir atkal analoģiski. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu komisija ir izmantojusi daļēji un to precizējusi. Iesaka savu tekstu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta pirmās daļas redakcijai un līdz ar to komisijas atzinumam par 12. un 13. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 14. un 15. priekšlikums. Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas darbības pamatprincipiem. Šeit komisija iesaka savu redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta otrās daļas 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa.

16.priekšlikums. Komisija iesaka to neatbalstīt un atstāt iepriekšējā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta otrās daļas 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa.

17. un 18. priekšlikums runā par teritorijas attīstības plānojuma veidiem. Šeit komisija iesaka savu tekstu, kas ir atkal kompromisss starp dažādiem priekšlikumiem. Starp autoru — Vides aizsardzības ministriju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valdmanis vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts) Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un tauta! Es esmu lielāko daļu sava mūža pavadījis stratēģiskā plānošanā. Es zinu, par ko es runāju. Es arī gribu jums atgādināt, ko es jums stāstīju vakar. Ar plānošanu un speciālām plānošanas komisijām, ar detalizētām izdomām kaut kādām valsts iestādēm mēs šo valsti nepacelsim. Mums ir jāzina, kas ir mūsu stiprums, kas — mūsu vājums, kādi ir mūsu ierobežojumi. Valstī ir jāattīsta infrastruktūra. Cilvēku spējas. Jādod pareiza finansu sistēma, nodokļi un prātīgi izdomātas dotācijas, bet teikt mūsu tautai, ka mēs tagad pēc 8 gadiem esam nolēmuši, ka mums vajag prātīgāk plānot, nu citiem, tas tā smuki izklausās. Atkal tukši burbuļi, tukši vārdi. Tas ir atkal iemesls, kāpēc neķerties pie darba, bet runāt par to, ka zini, mēs sāksim izdomāt, kā.

Rietumu pasaulē saka, ka tas, kas māk, tas dara. Tas, kas nemāk, viņš māca, un tas, kas nemāk ne darīt, ne mācīt, kļūst par konsultantu. Mēs šeit izveidosim kaut kādu plānošanas struktūru, un tas atvietos darbību? Mēs būsim iegājuši Eiropas Savienībā, mums nebūs atļauts lietot ne tirdzniecības politiku, ne budžeta politiku, ne monetāro politiku, ne aizņemties naudu, ne izmainīt negatīvos izcenojumus, bet mēs plānosim.

Draugi, atkratīsimies no visām tām muļķībām, aiziesim atpakaļ uz fundamentālismu. Mums tur ir mežs. Tad izdomāsim, kā mēs varētu to mežu sajaukt un pazaudēt to mežu. Un es zinu, ka mūsu valsts iestādes strādā pie tā jautājuma. Mani kanādiešu draugi stāsta, ka viņi celulozes fabriku man ir ar mieru pārdot par dolāru, kas viņiem izmaksāja 800 miljonus, jo tā lieta nav rentabla, tā nauda aizies... Tā nevar atpelnīties, viņi man atdos to fabriku par dolāru. Bet mēs šeit Latvijā runājam, ka mēs mūsu zaļo zeltu... dosim viņam izeju iet laikam spaidu kārtā pa noteiktām cenām uz celulozes fabriku. Mūsu zaļais zelts būs par indi mūsu upēm un mūsu gaisam, un tas zelts tiks apēsts tāpēc, ka celulozes fabriku būvēt ziemeļos ir kļūda. Bet tas būs attīstības plāns. Neviens tur nebūs izdomājis, vai tā lieta ir praktiska. Jā, būs atnācis tas, kas labprāt mums piedāvās to fabriku, un pateiks, ka jā, tā fabrika maksās, viņš uztaisīs tādu propjektu... Mani Kanādas ierēdņi Rīgā, kad es viņiem prasu, cik konsultācijas viņi ir devuši par mūsu celulozes fabriku, viņi stāsta, ka daudz. Viņi stāsta, ka ir tehnisks novērtējums, ka ir procesa novērtējums, tad ir mūsu koka novērtējums... un es saku — bet kā ar rentabilitāti? Un viņi smejas. Jo viņi zina to rentabilitātes rezultātu. Tā lieta nedarbojas, un Kanāda ir pasaules lielākā celulozes tirgotāja pasaulē. Bet nē. Mēs no viņiem to nemeklējam, mēs taisām plānus, un mēs maldinām tautu. Un izzagsim no mūsu tautas arī to, kas ir Dieva dotā — zaļā zelta dāvana mūsu tautai. Plānosim mazāk! Iesim pie tiem, kas īsti māk kaut ko darīt, un viņš tev trijos vārdos pateiks — jā, nē vai tā un tā. Bet neatradīsim tādus aklus cilvēkus, kas paši sevi vadīs un nezinās, kur ir, kā angliski saka: "which end is up"...Vai tev ir galva vai kājas gaisā... Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Liepas kungs. Lūdzu! Cienījamie kolēģi! 17. un 18. priekšlikumi attiecās uz likuma... uz šī likuma uzdevumiem. Un tas, ko teica Valdmaņa kungs, nu tā tieši neattiecas uz šiem priekšlikumiem. Tādēļ uzskatot, ka komisijas redakcija pilnīgāk atklāj un izsaka šo uzdevumu jēgu, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt 18. komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Liepas kungs! Tātad, godātie kolēģi! Vai mēs varam vienoties, ka atbalstām atbildīgās komisijas slēdzienus par 17. un 18. priekšlikumu? Varam. Paldies! Esam vienojušies. Pieņemts.

I.Liepa.

19. un 20. priekšlikums attiecas uz sabiedrības iespēju iegūt informāciju. Šeit Pašvaldības komisijas ieteikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. priekšlikumā, atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Tātad par 19. un par 20. Piekrītam? Paldies!

I.Liepa.

Tālāk ir 3. pants — Teritorijas attīstības plānošanas principi. Šeit atkal līdzīga situācija. 21. un 22. priekšlikums. Pašvaldības komisijas priekšlikums ir daļēji iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kas ir 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 21. un 22. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 23. un 24. priekšlikums. Situācija ir analoģiska. Atkal tiek daļēji atbalstīts Pašvaldības komisijas priekšlikums un iestrādāts 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai varam vienoties par to, ka atzīstam komisijas atzinumus par 23. un 24. priekšlikumiem? Varam? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Līdzīga situācija attiecas uz 25. un 26. priekšlikumu. Un šeit atkal komisija lūdz atbalstīt savu, tātad 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Sacītais attiecas arī uz harmonizācijas principu, tas ir, priekšlikumiem nr. 27 un 28, un komisija atkal lūdz atbalstīt savu precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Par daudzveidības principu 29. un 30. priekšlikums runā. Un šeit atkal ir analoģiska situācija. Un tiek lūgts deputātus atbalstīt 30. priekšlikuma redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir piektais princips — teritoriālā mēroga princips un uz to attiecas priekšlikumi nr. 31 un 32 — situācija līdzīga kā iepriekš, un komisija lūdz atbalstīt 32. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Subsidiaritātes princips. 33. un 34. priekšlikums. Situācija pilnīgi tā pati, un komisija lūdz 34. priekšlikuma redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieņem komisijas atzinumu? Paldies!

I.Liepa.

Tālāk. Konkurences princips — attiecas 35. un 36. priekšlikums, un situācija atkal tā pati, un komisija lūdz atbalstīt 36. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta 7. punkta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir publicitātes princips, par kuru runā 37. un 38. priekšlikums. Atkal iepriekšējā situācija. Un precizētā redakcija, ko lūdzam atbalstīt, ir 38. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī 8. punkta redakciju deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

9. un pēdējais ir nepārtrauktības un pēctecī- bas princips. Uz to attiecas 39. un 40. priekšlikums. Šeit atkal ir tā pati situācija. Un lūdzam atbalstīt 40. priekšlikuma redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 9. punkta redakciju? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 4. pants — teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi. 41. priekšlikumu, ko iesniegusi Pašvaldības komisija, atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk seko teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi. Un par pirmo apakšpunktu ir 42. un 43. priekšlikumi. Komisija daļēji atbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un izsaka to savā precizētā redakcijā 43. priekšlikumā, lūdzot to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta 1. punkta redakcijai? Pieņemts.

I.Liepa.

Otrais apakšpunkts runā par otro uzdevumu. Šeit atkal ir 44. un 45. priekšlikums. 44. — izslēgt 4. panta 2. punktu — komisija neatbalsta, bet izteikt šo 4. panta 2. punktu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. 46. priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī atbildīgā komisija iesaka izslēgt 4. punkta 3. punktu, jo teksts ir ietverts 4. panta 2. punktā. Un tas ir darīts tādēļ, lai sakārtotu šo likumu tekstuāli deduktīvi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

47. un 48. priekšlikumi attiecas uz 4. uzdevumu par reģionālās attīstības politikas saskaņotību ar Eiropas Savienības principiem, un šeit 47. priekšlikums, ko ir ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, daļēji atbalstīts un precizēts komisijas, atbildīgās komisijas 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk — 5. pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu juridiskais spēks. Lūk, šeit ir 49. un 50. priekšlikumi. 49. priekšlikumu atbildīgā komisija lūdz neatbalstīt, bet lūdz atbalstīt savu tekstu, kurš skan: teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5. panta nosaukumam — Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. 51. un 52. priekšlikums atkal skar vienu un to pašu jautājumu. Šeit 51. punktu, kura tekstu iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atbildīgā komisija lūdz neatbalstīt, bet atbalstīt savu izstrādāto precizēto un tādu konsolidēto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta 1. daļas redakcijai? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 53. un 54. priekšlikums attiecas uz plānošanas subjektiem. Šeit 53. priekšlikumu atbildīgā komisija lūdz neatbalstīt, bet atbalstīt savu izstrādāto redakciju, kas ir — 5. panta 2. daļu izteikt sekojošā redakcijā, kas te ir redzama.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5. panta 2. daļas redakcijai? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 55. un 56. priekšlikumi attiecas uz teritorijas attīstības plāniem un teritoriālajiem plānojumiem. Šeit 55. priekšlikumu iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 56. priekšlikuma tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta 3. daļas redakcijai?

I.Liepa.

Tālāk. 57. punktā atbildīgā komisija lūdz akceptēt 5. panta 3. daļas 1. punkta jauno redakciju, kas šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Par plānošanas... reģionu teritorijas plānojumu runā 58. un 59. priekšlikums. Šeit 58. priekšlikumu iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, to Tautsaimniecības komisija noraida un iesaka savu redakciju, kas ir šeit fiksēta 59. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta 3. daļas 2. punkta redakcijai? Paldies! Pieņemts. Liepas kungs, tā kā ir mums pienācis laiks beigt, dokumenta izskatīšanu turpināsim rītā.

I.Liepa.

Labi, paldies!

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, pirms sēdes beigām ir trīs paziņojumi. Jurim Kaksītim — par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 18.40 uz komisija sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Ventam Balodim — par komisijas sēdi.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Budžeta komisijas locekļi un arī tie deputāti, kas ir iesnieguši savus priekšlikumus par budžeta grozījumiem! Lūdzu pulcēties tagad Budžeta komisijā, lai pabeigtu šo darbu!

Sēdes vadītājs.

Un Gundaram Valdmanim — par izstādi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi un tauta! Komunistu terora upuru pieminekļu konkursa dalībnieku maketi ir izstādīti Dailes teātrī, un tie tur būs redzami šodien, rīt un parīt līdz pulksten 20.00. Divdesmit mākslas darbi ir izstādīti. Tēlnieki, mākslinieki un arhitekti turpinās strādāt, bet viņi ļoti labprāt gribētu zināt jūsu ieskatus, un ir iespējas jums ietekmēt viņu darbus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu un reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Roberts Jurdžs, Juris Vidiņš, Ruta Marjaša, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Valdis Nagobads, Ojārs Grinbergs, Viesturs Boka, Andris Ameriks, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Pauls Putniņš, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz rītam pulksten 9.00.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!