izglītības, zinātnes un kultūras apritē

Rīgā vizītē ieradies

UNESCO ģenerāldirektors Federiko Majors

— atklājot Starptautisko zinātnisko institūtu

Ministru prezidents Guntars Krasts un UNESCO ģenerāldirektors Federiko Majors atklāj starptautisko zinātnisko pētījumu centru

Zinātņu akadēmijas prezidents

akadēmiķis, profesors Jānis Stradinš:

Turpinājums no 1.lpp.

Kā arī pirmajā Latvijas Republikā, kad zinātni te pārstāvēja, piemēram, valodnieks Jānis Endzelīns vai ķīmiķis Mārtiņš Straumanis, gan arī padomju okupācijas gados. Toreiz gan bijām anonīma PSRS zinātnes sastāvdaļa, taču zinātne reizē arī bija garīgs patvērums jauniem Latvijas cilvēkiem, kas tiecās pēc izcilākas augšupejas nekā tās, kura būtu saistīta ar kompartijas vai komjaunatnes karjeru.

Zinātne bija mūsu garīgais patvērums, un ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijas zinātnieki jau toreiz bija guvuši labu reputāciju ne tikai Austrumos — Krievijā, bet arī starptautiskajā zinātnes pasaulē. Lai pieminam kaut akadēmiķi Solomonu Hilleru un Organiskās sintēzes institūtu ar oriģināliem medicīnas preparātiem.

Pāreja no impērijas uz mazu valsti vienmēr iezīmē lūzumu, prioritāšu maiņu, bieži vien trūcības ienākšanu ikdienā, tomēr mūsu Latvijas nepilnu septiņu gadu neatkarības posma liels panākums ir tas, ka mēs neesam pazaudējuši fundamentālo zinātni, esam centušies iespēju robežās to saglabāt.

Mūsu mērķis ir noturēt fundamentālās zinātnes jomas līmenī tik ilgi, kamēr mēs neiekļausimies internacionālajās Eiropas Savienības programmās, jo ir skaidrs, ka ar muļķiem un intelektuāli mazattīstītiem partneriem ir pavisam cits sarunas tonis nekā ar gudriem un domājošiem partneriem.

Lūk, kādēļ mēs šodien ar gandarījumu vērojam starptautiskās zinātnieku sabiedrības draudzīgi pastiepto roku. Gribētos cerēt, ka šī roka nākotnē pastiepsies ne tikai biomedicīnā un biotehnoloģijā, bet arī informātikā, fizikā un ķīmijā, jūras, upju un mežu saglabāšanas zinātnēs un vēl jo vairāk humanitārajās un sociālajās zinātnēs, sekmēs mūsu nacionālās identitātes saglabāšanu un jaunas, internacionālas eiropeiskas identitātes veidošanu, par ko sapņoja mūsu lielais dzejnieks Rainis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā man ir liels prieks pateikties Latvijas augstajam viesim, Latvijas Valsts prezidentam, mūsu valdībai un tās premjeram par parādīto godu, morālo atbalstu un ticību šodien atklājamajam pirmajam UNESCO starptautiskajam ekselences centram Baltijas valstīs un novēlēt šim centram attīstīties un iegūt augstu starptautisko reputāciju. Lai tas būtu pirmais, bet ne pēdējais Latvijā! Paldies par uzmanību!

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Turpinājums no 1.lpp.

Ir jāatzīst, ka Latvijas ekonomikas pārejas perioda laikā aktuālās ikdienas vajadzības bieži vien aizsteidzas priekšā tiem ieguldījumiem, kas vērsti uz nākotni, kādas ir izglītības un zinātnes nozares.

Arī zinātnei un izglītībai Latvijā vajadzēja izcīnīt savu vietu jaunajos apstākļos pat tajās jomās, kur attīstītās tirgus ekonomikas valstīs tās varētu saņemt valsts palīdzību.

Pašreizējā posmā Latvijai ir īpaši svarīga starptautisko organizāciju, it īpaši UNESCO, palīdzība šajā jomā.

Arī Latvijā, pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un nodokļu ienākumiem, stabilizējot budžetu, pavērsies lielākas iespējas zinātnes un izglītības finansēšanai.

Tomēr ir jāatzīmē, ka nenotiks veco un sevi neattaisnojušo struktūru un institūciju uzturēšana, bet gan līdzekļu novirzīšana jauniem un perspektīviem projektiem.

Zinātniekiem jākļūst aktīvākiem jaunu pieeju un jaunu formu meklēšanā. Tirgus saimniecības loģika nosaka, ka labas un derīgas iniciatīvas agrāk vai vēlāk tiks iedzīvinātas ar nepieciešamajiem finansu resursiem, atbrīvojot valsts līdzekļus atsevišķu fundamentālo pētījumu finansēšanai.

Viena no šādām iniciativām un perspektīvajām nozarēm ir biomedicīna, kas Latvijā neveidojas tukšā vietā. Jaunizveidotais centrs palīdzēs šo Latvijas zinātnisko potenciālu transformēt pasaules zinātnes apritē.

Biomedicīnas metodes paredz iejūtīgu iejaukšanos cilvēka organismā notiekošajos procesos, neizjaucot izveidojušos līdzsvaru un uzlabojot tā pašorganizācijas spējas.

Biomedicīnas centrs, es ceru, dos ieguldījumu medicīnas zinātnes un prakses attīstībā ne tikai Latvijā vien.

Latvijas valdības nesen akceptētais sadarbības memorands ar UNESCO rada stabilu pamatu mūsu tālāko sakaru attīstībai. Šī sadarbība ļauj mums piedalīties pasaules izglītības, zinātnes un kultūras procesos, XXI gadsimtā ieejot.

Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobada–Ābola, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis

UNESCO ģenerāldirektors saņem Latvijas Universitātes goda doktora diplomu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 29. jūnijā, Rīgā, Rātsupītes ielā,UNESCO ģenerāldirektors Federiko Majors ( Federico Mayor ) un Latvijas Ministru prezidents Guntars Krasts atklāja Starptautisko UNESCO Biomedicīnas un biotehnoloģijas centru.

Svinīgajā brīdī klāt bija Latvijas valdības un diplomātiskie pārstāvji, politiķi, zinātnieki.

Starptautiskā Biomedicīnas un biotehnoloģijas centra atklāšanas reizē Guntars Krasts un Federiko Majors parakstīja vienošanos par Latvijas valdības un UNESCO atbalstu biomedicīnas un biotehnoloģijas zinātnes attīstībai Latvijā. Klātesošos uzrunāja Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Elmārs Grēns, runas teica Guntars Krasts un Federiko Majors, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš.

Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis UNESCO ģenerāldirektoram Federiko Majoram pasniedza Latvijas Universitātes goda doktora diplomu.

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals novēlēja, lai starptautiskais atbalsts centram sekmētu starptautiski ievērojama zinātniska atklājuma izdarīšanu jau tuvākajā laikā.

Būtībā šis UNESCO centrs pastāvēs uz LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra bāzes, kura pētījumu līmenis sarežģītajā molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un gēnu inženierijā atbilst pasaules pētījumu līmenim, kā arī UNESCO izvirzītajām prasībām. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas parakstītais zinātniskās sadarbības līgums ar UNESCO 1997. gada 18. decembrī paredz šāda starptautiskā centra izveidi.

LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs izveidots 1993.gadā, pārveidojot LU un LZA Molekulārās bioloģijas institūtu (MBI).

LU un LZA MBI sākums meklējams LZA Organiskās sintēzes institūtā, kur 1964. gadā tika nodibināta Nukleīnskābju pētījumu grupa, kas 1988. gadā kļuva par nodaļu ar trim laboratorijām. Savā darbībā LU BMC integrēts par LU Bioloģijas fakultāti, un tas piedalās fakultātes bakalauru un maģistrantūras mācību programmu izstrādāšana, īstenošanā, kā arī doktorantūras izveidē. Jaunā biomedicīnisko pētījumu centra uzdevums ir iegūt augstu starptautisko reputāciju, piesaistot studentus, maģistrantus, doktorantus, pasniedzējus no visas pasaules, kā arī organizēt starptautiskas konferences par pasaulē aktuāliem pētījumiem šajā jomā.