Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 10. jūnija Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.1998., Nr. 188/189 (1249/1250) https://www.vestnesis.lv/ta/id/48895

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Vēl šajā numurā

30.06.1998., Nr. 188/189 (1249/1250)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 10.06.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini, kas atbilst likumā "Par apdrošināšanas līgumu" lietotajiem terminiem:

1) apdrošināšana — apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam;

2) apdrošinātāja amatpersonas — apdrošinātāja padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, direktors rīkotājs likuma "Par akciju sabiedrībām" izpratnē, galvenais grāmatvedis, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un galvenais aktuārs;

3) apdrošinātājs — apdrošināšanas akciju sabiedrība vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība;

4) ārvalstu apdrošinātājs — ārpus Latvijas Republikas reģistrēts apdrošinātājs;

5) galvenais aktuārs — dzīvības apdrošināšanas sabiedrības amatpersona, kas novērtē noslēgtos apdrošināšanas līgumus un apdrošinātāja finansiālo stabilitāti;

6) pārapdrošināšana — apdrošinātāja iespējamā finansiālā zaudējuma riska nodošana pārapdrošinātājam;

7) pārapdrošinātājs — uzņēmējsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu;

8) subordinētais kapitāls — naudas līdzekļi, kurus apdrošinātājs aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgumā tiek paredzēts, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi apdrošinātāja likvidācijas gadījumā un viņa prasība apmierināma pēc visu citu kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas ;

9) tehniskās rezerves — apdrošinātāja uzkrājumi apdrošināšanas līgumos noteikto saistību izpildei.

2.pants. Šis likums nosaka apdrošināšanas akciju sabiedrību, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību, apdrošināšanas starpnieku, kā arī pārapdrošinātāju tiesisko statusu, reglamentē to darbību un uzraudzību.

3.pants. Šis likums neattiecas uz valsts sociālo apdrošināšanu.

4.pants. (1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad ar likumu ir noteikts citādi. Apdrošināšanas prēmiju lielumu brīvprātīgajā apdrošināšanā nosaka apdrošinātājs.

(2) Obligātajā apdrošināšanā apdrošināšanas prēmijas lielums var būt reglamentēts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

(3) Apdrošinātājs, kurš ir saņēmis licenci obligātajai apdrošināšanai, nevar atteikties noslēgt obligātās apdrošināšanas līgumu.

5.pants. (1) Apdrošināšanas prēmijai jābūt tik lielai, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai.

(2) Ja netiek pildītas šā panta pirmās daļas prasības, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošinātājs maina noteiktās prēmiju likmes.

6.pants. (1) Apdrošināšanas akciju sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, likums "Par akciju sabiedrībām", likums "Par vērtspapīriem" un citi normatīvie akti.

(2) Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums un citi normatīvie akti.

7.pants. (1) Apdrošinātājs:

1) veic apdrošināšanu Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegtajās licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos;

2) sniedz starpnieka pakalpojumus citiem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

3) veic uzņēmējdarbību, kas saistīta ar apdrošināšanu.

(2) Apdrošinātājs nedrīkst:

1) veikt cita veida uzņēmējdarbību, izņemot likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus;

2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību;

3) izpaust apdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju par apdrošināto un apdrošinājuma ņēmēju, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošinātājs nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.

8.pants. (1) Apdrošinātājs nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. Šis ierobežojums neattiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ja to veic apdrošinātājs, kas saņēmis licenci dzīvības apdrošināšanai.

(2 ) Apdrošinātājs, kas saņēmis licenci dzīvības apdrošināšanai, var pieprasīt un saņemt licences nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai.

II nodaļa

Apdrošinātāja licencēšana

9.pants. (1) Apdrošinātājs var uzsākt darbību tikai pēc reģistrācijas likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pēc Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegtās licences saņemšanas.

(2) Licenci apdrošināšanas veikšanai izsniedz uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteikto kārtību.

10.pants. (1) Ārvalstu apdrošinātājs Latvijas Republikā var veikt apdrošināšanu tikai pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības nodibināšanas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegtās licences saņemšanas. Ārvalstu ieguldītāja līdzdalība nav ierobežota.

(2) Ārvalstu apdrošinātājs savu pārstāvniecību vai pastāvīgo pārstāvniecību reģistrē saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un 30 dienu laikā par to paziņo Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai. Ārvalstu apdrošinātāja pastāvīgā pārstāvniecība nedrīkst veikt apdrošināšanu, izņemot pārapdrošināšanu.

11.pants. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pārstāvniecības vai pastāvīgās pārstāvniecības, kuru darbība Latvijas Republikā ir saistīta ar apdrošināšanu, 30 dienu laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā par to paziņo Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

12.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija izsniedz licences šādiem apdrošināšanas veidiem:

1) nelaimes gadījumu apdrošināšanai;

2) veselības apdrošināšanai (apdrošināšanai pret slimībām);

3) sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa transportu) apdrošināšanai;

4) dzelzceļa transporta apdrošināšanai;

5) gaisakuģu apdrošināšanai;

6) kuģu apdrošināšanai;

7) kravu apdrošināšanai;

8) īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas stihijas);

9) īpašuma apdrošināšanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izņemot šā panta pirmās daļas 8.punktā minētos);

10) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

11) gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

12) kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

13) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

14) kredītu apdrošināšanai;

15) galvojumu apdrošināšanai;

16) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai;

17) juridisko izdevumu apdrošināšanai;

18) palīdzības apdrošināšanai;

19) dzīvības apdrošināšanai.

(2) Licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam atsevišķi.

(3) Izsniegtajā licencē apdrošināto interešu aizsardzības nolūkā var iekļaut papildu nosacījumus.

13.pants. (1) Lai saņemtu licenci apdrošināšanas veikšanai, jaunizveidotā apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai:

1) iesniegumu par licences izsniegšanu vienam vai vairākiem apdrošināšanas veidiem;

2) dibināšanas dokumentu un statūtu norakstus;

3) apdrošinātāja reģistrācijas apliecības norakstu;

4) akcionāru sarakstu. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga pieprasīt papildu ziņas par akcionāriem, lai pārliecinātos par to reputāciju uzņēmējdarbībā un finansiālo stabilitāti;

5) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu garantijas fonda izveidei;

6) kvīti, kas apliecina, ka samaksāta valsts nodeva par licenci;

7) ziņas par amatpersonām saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 23.panta prasībām;

8) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem (organizatorisko fondu) šo izdevumu segšanai. No organizatoriskā fonda sedzami izdevumi pirmajos trijos darbības gados. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, novērtējusi apdrošināšanas sabiedrības iesniegtos datus par plānotajiem izdevumiem un ieņēmumiem pirmajos trijos darbības gados, nosaka organizatoriskā fonda minimālo apmēru, kuru var mainīt, ja netiek pildīts darbības plāns;

9) darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem, kurā norāda:

a) plānotās apdrošināšanas raksturojumu,

b) tarifu aprēķināšanas metodiku,

c) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,

d) pārapdrošināšanas programmu,

e) darbībai nepieciešamo garantijas fonda struktūru. Garantijas fondu nedrīkst izmantot, lai segtu darbības uzsākšanai nepieciešamos izdevumus,

f) apdrošināšanas polišu paraugus,

g) datus par plānoto apdrošināšanas prēmiju, komisijas naudas, administratīvo izdevumu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, norādot plānoto peļņu vai zaudējumus,

h) datus par plānoto tehnisko rezervju apmēru.

(2) Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, apdrošinātājs iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai:

1) šā panta pirmās daļas 1. un 6.punktā minētos dokumentus;

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem to segšanai;

3) darbības plānu vienam gadam attiecībā uz to apdrošināšanas veidu, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta pirmās daļas 9.punktā minēto informāciju.

14.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija iesniegumu par licences izsniegšanu apdrošināšanas veikšanai izskata un lēmumu pieņem triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

15.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija var atteikties izsniegt licenci apdrošināšanas veikšanai šādos gadījumos:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) netiek ievērotas šā likuma 20., 21. un 23.panta prasības;

3) sabiedrības akcionāru reputācija uzņēmējdarbībā un finansiālā stabilitāte ir apšaubāma;

4) uzņēmējsabiedrības darbība neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas lēmumam par atteikšanos izsniegt licenci ir jābūt motivētam, un to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no atteikuma saņemšanas.

16.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga anulēt izsniegto licenci apdrošināšanas veikšanai šādos gadījumos:

1) sabiedrība nav uzsākusi apdrošināšanu 12 mēnešu laikā no licences saņemšanas dienas;

2) apdrošinātājs pārtraucis apdrošināšanu uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

3) apdrošinātājs pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas norādījumus vai neievēro licences nosacījumus;

4) apdrošinātājs būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus, kas regulē uzņēmējdarbību;

5) apdrošinātājs atsakās no licences;

6) apdrošinātājs neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā;

7) apdrošinātājs nespēj izpildīt savas saistības.

17.pants. (1) Ja Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par licences darbības apturēšanu.

(2) Licences darbības apturēšanas termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(3) Apdrošinātājs nedrīkst slēgt jaunus līgumus, palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus tajā apdrošināšanas veidā, kura veikšanai izsniegtās licences darbība ir apturēta, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus.

18.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija var anulēt licences visiem vai tikai atsevišķiem apdrošināšanas veidiem. Ja licence tiek anulēta, attiecīgajā apdrošināšanas veidā apdrošinātājs nedrīkst slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus.

(2) Apdrošinātājs ir likvidējams, ja tiek anulētas licences visiem tā veiktajiem apdrošināšanas veidiem, izņemot gadījumu, kad apdrošinātājs tiek reorganizēts un reorganizācijai saņemta Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauja.

(3) Bez Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas iepriekšējas rakstveida atļaujas aizliegts veikt apdrošinātāja reorganizāciju, pārreģistrējot to par citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas neveic apdrošināšanu. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija atļauju izsniedz, ja apdrošināšanas akciju sabiedrība ir izpildījusi visas apdrošināšanas līgumos paredzētās saistības.

19.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai, apturot vai anulējot licenci apdrošināšanas veikšanai, ir tiesības noteikt, ka apdrošinātājs jebkuras izmaksas izdara tikai pēc saskaņošanas ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

(2) Lēmumu par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu apdrošinātājs var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc tā saņemšanas.

(3) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu.

(4) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija turpina uzraudzīt apdrošinātāju līdz pilnīgai apdrošināšanas saistību izpildei vai līdz apdrošinātāja pasludināšanai par maksātnespējīgu.

III nodaļa

Apdrošinātāja darbības ierobežojumi

20.pants. (1) Par apdrošināšanas akciju sabiedrības un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, direktoru rīkotāju likuma "Par akciju sabiedrībām" izpratnē, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli, kā arī filiāles vadītāju var būt persona, kurai:

1) ir pietiekama kompetence finansu vadības jautājumos;

2) ir atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze;

3) ir nevainojama reputācija uzņēmējdarbībā;

4) ar tiesas spriedumu nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās personas sāk pildīt savus pienākumus, apdrošinātājs par to informē Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

(3) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ierosina šā panta pirmajā daļā minēto personu atcelšanu no amata (pārvēlēšanu), ja tās neatbilst šā panta pirmās daļas un šā likuma 21.panta prasībām.

21.pants. Par apdrošināšanas akciju sabiedrības un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, direktoru rīkotāju likuma "Par akciju sabiedrībām" izpratnē, galveno grāmatvedi, galveno aktuāru, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli, kā arī filiāles vadītāju nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

22.pants. Par apdrošināšanas akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punkta un 21.panta prasībām.

23.pants. Apdrošinātājs, kas veic dzīvības apdrošināšanu, nodarbina galveno aktuāru, kura kvalifikācijas minimālās prasības nosaka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

24.pants. Tikai ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauju apdrošinātājs var:

1) palielināt vai samazināt savu pamatkapitālu;

2) atļaut valdes priekšsēdētājam, vietniekam, direktoram rīkotājam likuma "Par akciju sabiedrībām" izpratnē, galvenajam grāmatvedim, galvenajam aktuāram, revīzijas komisijas priekšsēdētājam un locekļiem vai filiāles vadītājam sākt pildīt savus pienākumus;

3) atvērt nodaļu (filiāli) vai pārstāvniecību;

4) mainīt savu juridisko adresi;

5) mainīt savu nosaukumu;

6) izdarīt grozījumus statūtos;

7) veikt reorganizāciju.

25.pants. (1) Apdrošinātājs visus apdrošināšanas polišu paraugus un to labojumus reģistrē Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas polišu reģistrā. Polišu reģistrācijas kārtību nosaka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

(2) Fiziskajām personām piedāvājamo apdrošināšanas polišu paraugus apdrošinātājs pirms apdrošināšanas uzsākšanas saskaņo ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

(3) Ja Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija konstatē apdrošināšanas polišu paraugu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tā ir tiesīga pārtraukt šādu polišu pārdošanu.

26.pants. (1) Ikviena fiziskā un juridiskā persona, ja tā vēlas tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas akciju sabiedrībā, tas ir, 10 procentus un vairāk no apdrošinātāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, iepriekš saņem Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauju.

(2) Ja akcionārs vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, pārsniedzot 10, 20, 33 vai 50 procentus no apdrošinātāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tas iepriekš saņem Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauju.

(3) Ja akcionārs vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību, tas iepriekš informē par to Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

(4) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija mēneša laikā no dienas, kad ir saņemts iesniegums par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, atļauj personai iegūt būtisku līdzdalību vai to palielināt vai, ja persona neatbilst šā likuma prasībām, to atsaka.

(5) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, lemjot par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas atļaujas izsniegšanu, izvērtē pieprasītāja reputāciju uzņēmējdarbībā un finansiālo stāvokli.

27.pants. Ja akciju ieguvei ir bijusi nepieciešama Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauja, bet persona tās ir ieguvusi bez minētās atļaujas, šo akciju balsstiesības nevar izmantot un akcionāru pilnsapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā.

28.pants. (1) Apdrošinātājs nekavējoties informē Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju par izmaiņām pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju kapitāla sadalījumā, kas pārsniedz 10, 20, 33, 50 procentus un vairāk no apdrošinātāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Apdrošinātājs līdz ar gada pārskatu iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai visu to akcionāru sarakstu, kuriem pieder 10 procenti un vairāk no apdrošinātāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

29.pants. (1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir neizpaust informāciju par apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto.

(2) Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu, apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par apdrošinātajiem un spēkā esošajām apdrošināšanas polisēm.

IV nodaļa

Apdrošinātāja paša līdzekļi un rezerves kapitāls

30.pants. Lai nodrošinātu apdrošinātāja finansiālās darbības stabilitāti, apdrošinātāja rīcībā pastāvīgi jābūt paša līdzekļiem, kas nav paredzēti apdrošināšanas līgumos noteikto saistību izpildei.

31.pants. (1) Lai novērtētu apdrošinātāja finansiālā stāvokļa stabilitāti, apdrošinātāja rīcībā esošo paša līdzekļu summu salīdzina ar maksātspējas normu un garantijas fondu.

(2) Maksātspējas norma ir Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajā kārtībā aprēķināts lielums.

(3) Garantijas fonds ir lielākais no šādiem diviem lielumiem:

1) viena trešdaļa no aprēķinātās maksātspējas normas;

2) garantijas fonda minimālais lielums.

32.pants. (1) Dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības garantijas fonda minimālais lielums ir viens miljons latu, bet pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 500 000 latu.

(2) Savstarpējās dzīvības apdrošināšanas kooperatīvās biedrības garantijas fonda minimālais lielums ir 400 000 latu, bet pārējām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām — 200 000 latu.

33.pants. (1) Apdrošinātāja paša līdzekļus veido:

1) apdrošināšanas akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls;

2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības samaksātās pajas;

3) puse no apdrošināšanas akciju sabiedrības parakstītā, bet neapmaksātā pamatkapitāla, ja ir samaksāti vismaz 25 procenti no apdrošināšanas akciju sabiedrības parakstītā pamatkapitāla;

4) puse no savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru neizdarītajām papildu iemaksām zaudējumu segšanai, ja tas paredzēts biedrības statūtos un ja biedrībai nav licences dzīvības apdrošināšanas veikšanai, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no aprēķinātās maksātspējas normas;

5) rezerves kapitāls;

6) iepriekšējo gadu un pārskata perioda nesadalītā peļņa;

7) subordinētais kapitāls, bet ne vairāk kā 25 procenti no šā panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā minēto līdzekļu kopsummas.

(2) Apdrošinātāja paša līdzekļu summu samazina par:

1) iepriekšējo gadu un pārskata perioda nesadalītajiem zaudējumiem;

2) apdrošinātāja īpašumā esošo paša akciju nominālvērtību;

3) apdrošinātāja līdzdalību meitas uzņēmumos, kas ir finansu un kredīta uzņēmējsabiedrības;

4) nemateriālajiem ieguldījumiem.

34.pants. Ja apdrošinātāja paša līdzekļu summa ir mazāka par aprēķināto maksātspējas normu, bet lielāka par garantijas fondu, apdrošinātājs iesniedz saskaņošanai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā plānu paša līdzekļu summas atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

35.pants. Ja apdrošinātāja paša līdzekļu summa ir mazāka par garantijas fondu, apdrošinātājs iesniedz saskaņošanai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā plānu paša līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

36.pants. (1) Apdrošinātājs veido rezerves kapitālu. Rezerves kapitālu var izmantot tikai neparedzētu bilancē norādītu zaudējumu segšanai.

(2) Rezerves kapitālu veido no peļņas atskaitījumiem. Rezerves kapitālu var veidot arī no papildmaksas par jauna izlaiduma akcijām un citiem apdrošinātāja ienākumiem.

(3) Rezerves kapitāls ieguldāms tā, lai to katrā laikā var netraucēti izmantot.

37.pants. Atskaitījumi no peļņas rezerves kapitālā izdarāmi tik ilgi, līdz rezerves kapitāls ir sasniedzis vismaz vienu trešdaļu no apmaksātā pamatkapitāla. Apdrošinātāja statūtos var noteikt lielāku rezerves kapitāla attiecību pret apmaksāto pamatkapitālu. Atskaitījumi atsākami, tiklīdz rezerves kapitāls kļuvis mazāks par vienu trešdaļu no apmaksātā pamatkapitāla vai par statūtos noteikto attiecību, ja tā ir lielāka par vienu trešdaļu no apmaksātā pamatkapitāla.

38.pants. Sastādot un apstiprinot gada pārskatu, paredz, ka vismaz 10 procenti no peļņas, kas atlikusi pēc nodokļu samaksas, atskaitāmi rezerves kapitālā, līdz tas sasniedz šā likuma 37.pantā noteikto lielumu.

V nodaļa

Tehniskās rezerves

39.pants. (1) Tehniskās rezerves ir paredzētas tikai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildei.

(2) Tehniskās rezerves izveido pietiekamā apmērā, lai apdrošinātājs varētu pilnībā izpildīt savas saistības atbilstoši apdrošināšanai un pārapdrošināšanai un varētu nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti.

(3) Apdrošinātāja peļņu samazina par tehniskajās rezervēs gada laikā ieskaitīto summu. Savukārt peļņu palielina par summu, kas gada laikā ir atskaitīta no tehniskajām rezervēm, un šo summu ieskaita apdrošinātāja ienākumos.

40.pants. (1) Apdrošinātājs var izveidot šādas tehniskās rezerves:

1) nenopelnīto prēmiju rezervi;

2) dzīvības apdrošināšanas rezervi;

3) atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezervi;

4) izlīdzināšanas rezervi;

5) neparedzētā riska rezervi;

6) rezervi gratifikācijām un atlaidēm.

(2) Apdrošinātājs, ņemot vērā apdrošināšanas veidu īpatnības, var izveidot arī citas tehniskās rezerves, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos.

(3) Aizsargājot apdrošināto intereses, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošinātājs izveido noteikta veida tehniskās rezerves.

VI nodaļa

Apdrošinātāja ieguldījumi

41.pants. Apdrošinātāja ieguldījumiem jābūt drošiem, daudzveidīgiem, likvīdiem un peļņu nesošiem, lai tie nodrošinātu apdrošinātāja finansiālo stabilitāti un garantētu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi .

42.pants. Tehniskās rezerves drīkst ieguldīt tikai:

1) vērtspapīros, kurus izlaidusi vai garantējusi Latvijas vai citas valsts valdība, Latvijas Banka vai pašvaldība;

2) banku depozītos;

3) nekustamajā īpašumā — ne vairāk par 25 procentiem;

4) vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijas Republikā reģistrētu fondu biržu un citu valstu fondu biržu oficiālajos sarakstos — ne vairāk par 30 procentiem;

5) vērtspapīros, kuri netiek laisti publiskā apgrozībā, kā arī uzņēmējsabiedrību daļās vai pajās — ne vairāk par 20 procentiem;

6) hipotēku aizdevumos un ķīlu zīmēs — ne vairāk par 25 procentiem;

7) apdrošinātāja kontā kredītiestādē.

43.pants. (1) Apdrošinātāja ieguldījumi vienā nekustamajā īpašumā bez Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļaujas nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja tehniskajām rezervēm.

(2) Ieguldījumi viena emitenta vērtspapīros, kuri minēti šā likuma 42.panta 4.punktā, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja tehniskajām rezervēm.

(3) Ieguldījumi viena emitenta vērtspapīros, kuri netiek laisti publiskā apgrozībā, kā arī vienas uzņēmējsabiedrības daļās vai pajās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja tehniskajām rezervēm.

(4) Ja esošie ieguldījumi kaitē apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija pieprasa mainīt ieguldījumu struktūru.

44.pants. Apdrošinātājs bez Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļaujas nedrīkst ieguldīt ārvalstīs vairāk par 10 procentiem no tehniskajām rezervēm.

45.pants. Apdrošinātājs ne mazāk kā 25 procentus no garantijas fonda jāizvieto augstas likviditātes ieguldījumos. Šo ieguldījumu normatīvus nosaka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

46.pants. Apdrošinātājs nedrīkst tieši vai netieši izsniegt aizdevumu paša izlaisto akciju iegādei vai ar apdrošinātāju saistīto uzņēmumu [divi vai vairāki uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ja tie atbilst kaut vienai no likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētajām saistītu uzņēmumu pazīmēm] izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par saistību nodrošinājumu paša akcijas.

47.pants. Apdrošinātājs nedrīkst izsniegt aizdevumu vai galvojumu, kā arī citu līdzīgu saistību rezultātā uzņemties atbildību, ja viena darījuma summa pārsniedz 10 procentus no garantijas fonda. Minēto darījumu kopējā summa nedrīkst pārsniegt 2 5 procentus no garantijas fonda.

48.pants. Apdrošinātājs visus šā likuma 47.pantā minētos darījumus reģistrē žurnālā, kura iekārtojumu nosaka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija. Darījums ir spēkā tikai pēc tā reģistrācijas žurnālā.

VII nodaļa

Apdrošinātāja grāmatvedība un darbības pārskati

49.pants. (1) Apdrošinātājs kārto grāmatvedību atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Gada pārskatu apdrošinātājs sastāda atbilstoši šā panta pirmajai daļai un Ministru kabineta noteikumiem.

(3) Apdrošinātājs, kas ir koncerna mātes uzņēmums, sagatavo konsolidēto gada pārskatu.

(4) Apdrošinātājs, kas nodarbojas ar dzīvības apdrošināšanu, gada pārskatam pievieno aktuārnovērtējumu, kura apjomu un struktūru nosaka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

50.pants. (1) Apdrošinātājs izveido iekšējās revīzijas mehānismu, kas ir apdrošinātāja iekšējās uzraudzības sistēmas elements.

(2) Apdrošinātāja iekšējās revīzijas dienesta uzdevums ir atklāt trūkumus un kļūdas apdrošinātāja amatpersonu rīcībā, kā arī uzdevumu nepildīšanas, darba noteikumu neievērošanas un pilnvaru pārsniegšanas gadījumus.

51.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija pieprasa apdrošinātājam mēneša un ceturkšņa pārskatus par tā finansiālo darbību, kas saistīta ar apdrošināšanas operācijām, nosakot šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

52.pants. (1) Apdrošinātāja gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai cita persona, kurai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija piešķīrusi tiesības pārbaudīt gada pārskatu.

(2) Apdrošinātājs par zvērināta revidenta vai citas personas kandidatūru rakstveidā informē Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju, kura pēc pretendenta pieredzes un profesionālo zināšanu novērtēšanas piešķir tiesības zvērinātam revidentam vai citai personai veikt gada pārskata pārbaudi vai noraida izvirzīto kandidatūru.

53.pants. (1) Zvērinātam revidentam vai citai personai, kura pārbauda gada pārskatu, ir tiesības iepazīties ar apdrošinātāja aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju.

(2) Apdrošinātāja amatpersonu pienākums ir sniegt zvērinātam revidentam vai citai personai, kurai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija piešķīrusi tiesības pārbaudīt gada pārskatu, visu pieprasīto informāciju.

54.pants. ( 1) Zvērināts revidents vai cita persona, kura pārbauda gada pārskatu, par pārbaudes rezultātiem rakstveidā ziņo apdrošinātājam. Atzinumu sagatavo atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem". Atzinuma norakstu nosūta Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

(2) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt zvērinātam revidentam vai citai personai, kura pārbauda gada pārskatu, informāciju par veikto pārbaudi.

55.pants. (1) Apdrošinātāja pienākums ir informēt Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt apdrošinātāja turpmāko darbību.

(2) Zvērināts revidents vai persona, kura pārbauda gada pārskatu, pārliecinās, vai apdrošinātājs ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem tie rakstveidā ziņo apdrošinātāja valdei, bet ziņojuma norakstu nekavējoties nosūta Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

56.pants. (1) Gada pārskatu pirms tā apstiprināšanas akcionāru (biedru) pilnsapulcē iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 30.aprīlī.

(2) Apdrošinātājs, kas ir koncerna mātes uzņēmums, konsolidēto gada pārskatu iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Gada pārskatu 15 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas akcionāru (biedru) pilnsapulcē iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

57.pants. Apdrošinātāja pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats pēc tā apstiprināšanas akcionāru (biedru) pilnsapulcē līdz ar atzinumu, ko devis zvērināts revidents vai persona, kura pārbaudījusi gada pārskatu, būtu brīvi pieejams apdrošināšanas sabiedrībā un lai jebkura ieinteresētā persona varētu saņemt pilnu gada pārskata un atzinuma tekstu par maksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus.

58.pants. (1) Pārbaudot apdrošinātāja gada pārskatu, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija novērtē:

1) tehnisko rezervju pietiekamību;

2) apdrošinātāja garantijas fondu un maksātspējas normu;

3) apdrošinātāja ieguldījumu izkārtojumu un to likviditāti;

4) pārapdrošināšanas izkārtojumu un apmērus.

(2) Lai nodrošinātu šā likuma 39.panta prasību izpildi un attiecīgo norādījumu izpildi, ja apdrošinātājs nav ievērojis saskaņā ar šā likuma 40.pantu izdotos Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas norādījumus par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, ja nepieciešams, var dot apdrošinātājam norādījumus par tehnisko rezervju apmēru, peļņas sadali un zaudējumu segšanu.

59.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veikto pārbaužu analīzi, ir tiesīga pieprasīt apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu un noteikt tā izpildes termiņus.

VIII nodaļa

Pārapdrošināšana, kopapdrošināšana

un apdrošināšanas līgumu nodošana

60.pants. (1) Pārapdrošināšana nemaina apdrošinātāja atbildību pret apdrošināto un apdrošinājuma ņēmēju.

(2) Apdrošinātājs par pārapdrošināšanas līguma noslēgšanu paziņo Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai tās noteiktajā kārtībā.

(3) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošinātājs izveido tehniskās rezerves pilnā apmērā vai maina pārapdrošināšanas izkārtojumu.

61.pants. Apdrošinātājs, kas nodarbojas ar dzīvības apdrošināšanu, drīkst pārapdrošināt tikai dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu. Pārējos apdrošināšanas veidus drīkst pārapdrošināt tikai apdrošinātājs, kas nodarbojas ar citiem apdrošināšanas veidiem (izņemot dzīvības apdrošināšanu).

62.pants. (1) Ārvalstu pārapdrošinātājs (apdrošinātājs) pārapdrošināšanu var veikt, nenodibinot Latvijas Republikā apdrošināšanas akciju sabiedrību.

(2) Ārvalstu pārapdrošinātājs savu pārstāvniecību vai pastāvīgo pārstāvniecību reģistrē saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un pirms darbības uzsākšanas Latvijā par to rakstveidā paziņo Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

63.pants. (1) Apdrošinātājs, neizdarot pārapdrošināšanu, nedrīkst noslēgt apdrošināšanas līgumu ar vienu apdrošinājuma ņēmēju, ja apdrošinātāja uzņemtās saistības saskaņā ar šo līgumu pārsniedz 20 procentus no garantijas fonda.

(2) Ja saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vienlaikus jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība par vairākiem apdrošināšanas gadījumiem, kurus var izraisīt viens un tas pats apdrošinātais risks, kopējās apdrošinātāja uzņemtās saistības atbilstoši šiem līgumiem, neizdarot pārapdrošināšanu, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no garantijas fonda.

64.pants. (1) Apdrošināšanas līgumu var parakstīt vairāki apdrošinātāji. Šajā gadījumā apdrošinātāju tiesības un pienākumi tiek sadalīti atbilstoši līgumam (kopapdrošināšana).

(2) Ja nav īpašas vienošanās, kopapdrošināšana nerada apdrošinātāju kopēju atbildību.

(3) Uz kopapdrošināšanas līguma noslēgšanu attiecas visi tie paši ierobežojumi, kuri paredzēti, slēdzot apdrošināšanas līgumu.

65.pants. (1) Apdrošinātājs var visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem pilnībā nodot citam apdrošinātājam. Šāda darījuma veikšanai jāsaņem Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauja.

(2) Lai saņemtu Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauju, apdrošinātājs, kas pārņem cita apdrošinātāja noslēgtos līgumus, pierāda, ka pēc līgumu iegūšanas tas spēs izpildīt savas saistības pret apdrošinātajiem un tā maksātspējas norma būs pietiekama.

(3) Apdrošināšanas līgumu nodošanas kārtību nosaka Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

66.pants. (1) Apdrošināšanas līgumus citam apdrošinātājam nodod kopā ar tiem atbilstošo tehnisko rezervju ieguldījumiem.

(2) Ja apdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošo tehnisko rezervju ieguldījumiem, apdrošinātājs, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai tehnisko rezervju atjaunošanas plānu.

67.pants. Lai novērstu apdrošinātāja maksātnespēju un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija var likt apdrošinātājam visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošinātājam, kurš ir piekritis pieņemt šos līgumus.

68.pants. Apdrošinātājs par apdrošināšanas līgumu nodošanu citam apdrošinātājam publicē attiecīgu sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tās administratīvās teritorijas laikrakstā, kur apdrošinātājs veic apdrošināšanu.

IX nodaļa

Apdrošinātāja likvidācijas un maksātnespējas procesa īpatnības

69.pants. (1) Aizsargājot apdrošināto intereses, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga vērsties tiesā ar pieteikumu atzīt apdrošinātāju par likvidējamu, ja tam ir anulētas licences visiem apdrošināšanas veidiem.

(2) Apdrošinātāja likvidācijas gadījumā likvidāciju īsteno likvidācijas lēmuma pieņēmēja iecelts likvidators (administrators).

(3) Apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā likvidāciju īsteno tiesas iecelts administrators. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības ieteikt tiesai administratora kandidatūru.

70.pants. (1) Likvidators (administrators) izstrādā parādu segšanas kārtību, kuru saskaņo ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

(2) Likvidators (administrators) ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai pārskatu par likvidācijas gaitu.

(3) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt no likvidatora (administratora) nepieciešamo informāciju.

71.pants. Par apdrošinātāja ļaunprātīgu bankrotu tiek atzīts apdrošinātāja bankrots, kuram ir šādas pazīmes:

1) bankrots radies apdrošinātāja amatpersonu tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā, un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm;

2) apdrošinātāja amatpersonas ir slēpušas vai iznīcinājušas dokumentus, kuros ir informācija par apdrošinātāju, izvairījušās no piedalīšanās pārbaudēs vai apgrūtinājušas to veikšanu, vai uzrādījušas fiktīvas saistības, apzināti apgrūtinājušas ar bankrotu saistītās lietas pilnīgu un objektīvu izskatīšanu.

72.pants. Ja likvidators (administrators) konstatē, ka apdrošinātāja amatpersonas ir rīkojušās nelikumīgi, pārkāpušas savas pilnvaras vai nav ievērojušas likumu prasības un statūtu noteikumus vai apdrošinātāja akcionāru (biedru) pilnsapulču lēmumus un instrukcijas, vai arī darbojušās nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, tādējādi radot zaudējumus kreditoriem, likvidators (administrators) ceļ tiesā prasību pret apdrošinātāja amatpersonām par kreditoriem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

73.pants. (1) Ja apdrošinātājs nolēmis izbeigt darbību, tam pirms likvidācijas procesa uzsākšanas jāsaņem Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas atļauja.

(2) Pēc tam, kad ir saņemta apdrošinātāja likvidācijas atļauja, apdrošinātāja nosaukumā tiek iekļauts vārds "likvidējamā".

(3) Likvidācijas procesā Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija turpina apdrošinātāja uzraudzību.

74.pants. (1) Uzsākot likvidācijas procesu, apdrošinātājs sastāda sākumbilanci. To sastāda līdz likvidācijas sākuma dienai tādā pašā kārtībā kā gada pārskata bilanci, un tai pievieno valdes un padomes ziņojumus par apdrošinātāja mantas un saistību stāvokli un prognozējamiem likvidācijas rezultātiem.

(2) Ja likvidācijas procesa laikā beidzas kalendārais gads, tiek sastādīts gada starppārskats, kurā ir tādas pašas sastāvdaļas kā gada pārskatā. Šim gada pārskatam pievieno ziņojumu, kurā uzrāda likvidācijas gaitā paveikto un tālākās likvidācijas paredzamo gaitu un rezultātus. Likvidācijas gada starpbilanci pārbauda zvērināts revidents vai cita persona, kurai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija piešķīrusi tiesības pārbaudīt gada pārskatu.

(3) Likvidācijas procesu beidzot, tiek sastādīta likvidācijas slēguma bilance.

75.pants. (1) Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti apdrošināto un citu kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) apdrošināto fizisko personu prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, kas nepārsniedz 2000 latu. Ja apdrošinājuma ņēmējs — fiziskā persona — ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no Apdrošināto aizsardzības fonda, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un Apdrošināto aizsardzības fonda prasījumi pret apdrošinātāju tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) apdrošinātāja darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem no dienas, kad pārtrauktas algas izmaksas, attiecībā uz atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem — viena gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību — par visu nesamaksāto periodu un šīs atlīdzības maksājumiem, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī prasījumi attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu;

3) prasījumi par nodokļu un nodevu parādu valsts budžetā un pašvaldību budžetos;

4) apdrošināto fizisko personu prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, kas pārsniedz 2000 latu;

5) pārējo apdrošināto prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām;

6) apdrošinājuma ņēmēju prasījumi par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem;

7) pārējo kreditoru prasījumi (pamatsummas bez procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas;

8) prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem;

9) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa;

10) prasījumi par subordinētā kapitāla atmaksāšanu.

(2) Apdrošinātāja akcionāru (biedru) prasījumi proporcionāli akcionāru (biedru) ieguldījumam apdrošinātāja pamatkapitālā tiek apmierināti pēc šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu apmierināšanas.

76.pants. (1) Ja apdrošinātāja likvidācijas gaitā atgūtā summa nav pietiekama, lai apmierinātu visus prasījumus, tā sadalāma starp kreditoriem šā likuma 75.pantā noteiktajā secībā.

(2) Katras nākamās grupas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

X nodaļa

Apdrošināšanas starpnieki

77.pants. (1) Apdrošinātāji, pārapdrošinātāji un apdrošinājuma ņēmēji var izmantot apdrošināšanas starpnieku pakalpojumus.

(2) Apdrošināšanas starpnieki ir apdrošināšanas aģenti, apdrošināšanas aģentūras un apdrošināšanas brokeru sabiedrības. Apdrošināšanas starpnieki nav apdrošinātāji.

(3) Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai apdrošinātājs nedrīkst izmantot tādu personu pakalpojumus, kuras nav saņēmušas nepieciešamo atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

78.pants. (1) Apdrošināšanas aģenti ir fiziskās personas, kas pārstāv apdrošinātāja intereses, un viņu darbību nosaka ar apdrošinātāju noslēgtais līgums, saskaņā ar kuru viņi ir pilnvaroti darboties apdrošinātāja interesēs. Aģentu profesionālā darbība ir saistīta ar apdrošināšanas līgumu slēgšanu, apdrošinājuma ņēmēju iepazīstināšanu ar līgumā noteiktajām tiesībām un pienākumiem.

(2) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs pārstāvēt tikai vienu apdrošinātāju vai apdrošinātāju koncernu.

(3) Apdrošināšanas aģentūras ir juridiskās personas, kas pārstāv apdrošinātāja intereses, un to darbību nosaka ar apdrošinātāju noslēgtais līgums. Aģentūra ir tiesīga pārstāvēt tikai vienu apdrošinātāju vai apdrošinātāju koncernu.

(4) Par apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas aģentūru noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem atbild apdrošinātājs.

79.pants. (1) Apdrošināšanas aģents pirms apdrošināšanas starpnieka darbības uzsākšanas reģistrējas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas Apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(2) Apdrošināšanas aģentūra un tajā strādājošie aģenti pirms apdrošināšanas starpnieka darbības uzsākšanas reģistrējas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas Apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par apdrošināšanas aģentu un aģentūru reģistrāciju.

80.pants. (1) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktajā kārtībā un sniedz apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem vai citām apdrošināšanas brokeru sabiedrībām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

(2) Apdrošināšanas brokeru sabiedrībā strādājošie brokeri apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus drīkst veikt tikai brokeru sabiedrības vārdā.

(3) Apdrošināšanas brokers ir neatkarīgs apdrošināšanas starpnieks, un viņa profesionālā darbība ir saistīta ar to personu interešu pārstāvēšanu, kuras gatavojas noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas brokers ir tiesīgs veikt sagatavošanas darbus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu noslēgšanai, kā arī apkalpot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus, kuru noslēgšanā viņš ir piedalījies.

(4) Apdrošināšanas brokers bez pilnvarojuma nav tiesīgs noslēgt apdrošināšanas līgumu.

(5) Apdrošināšanas brokeru sabiedrības pienākums ir katrā apdrošināšanas veidā, kurā tā sniedz apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, piedāvāt vairāku apdrošinātāju pakalpojumus. Apdrošināšanas brokers pēc to personu pieprasījuma, kuras gatavojas noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, sniedz informāciju par pārstāvētās apdrošināšanas brokeru sabiedrības saistību ar apdrošinātāju.

81.pants. Apdrošinātājs izmaksā brokera komisijas atlīdzību tikai apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, kas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un ir saņēmušas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas licenci. Šis ierobežojums neattiecas uz pārapdrošināšanu.

82.pants. (1) Apdrošināšanas brokeru sabiedrībā nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību var fiziskās personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegtu sertifikātu.

(2) Pirms darbības uzsākšanas apdrošināšanas brokeru sabiedrība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegtu licenci.

83.pants. Apdrošināšanas brokeru sabiedrības dibināšanas pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 30 000 latu.

84.pants. (1) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība apdrošina savu civiltiesisko atbildību gadījumiem, ja tā ar savu rīcību nodara zaudējumu apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātājiem vai citām ieinteresētajām personām.

(2) Apdrošināšanas brokeru sabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

85.pants. Apdrošināšanas brokeru sabiedrības grāmatvedība kārtojama saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un citiem normatīvajiem aktiem.

86.pants. Apdrošināšanas brokeru sabiedrība gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un citiem normatīvajiem aktiem.

87.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija pieprasa apdrošināšanas brokeru sabiedrībai mēneša un ceturkšņa pārskatus par tās finansiālo darbību, kas saistīta ar apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanu, nosakot šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

88.pants. Apdrošināšanas brokeru sabiedrības gada pārskatu iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 30.aprīlī.

89.pants. Apdrošināšanas starpniekiem ir tiesības sniegt apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus tikai Latvijas Republikā reģistrētiem apdrošinātājiem. Šis ierobežojums neattiecas uz pārapdrošināšanu.

90.pants. (1) Šajā nodaļā minētie nosacījumi neattiecas uz:

1) juridiskajām personām, ar kurām apdrošinātājs ir noslēdzis līgumu par apdrošināšanas polišu izplatīšanu, izmantojot savu struktūru, un kurām apdrošināšanas polišu izplatīšana nav pamatnodarbošanās veids;

2) apdrošināšanas polišu izplatīšanu, izmantojot preses, pasta un līdzīgus pakalpojumus;

3) apdrošinātāja darbiniekiem, izņemot apdrošināšanas aģentus.

(2) Pirms šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās apdrošināšanas polišu izplatīšanas uzsākšanas apdrošinātājs savu darbību saskaņo ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

XI nodaļa

Apdrošināto interešu aizsardzība

91.pants. (1) Lai aizsargātu apdrošināto intereses apdrošinātāja bankrota gadījumā, tiek izveidots Apdrošināto aizsardzības fonds.

(2) Uzraudzību pār Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, kā arī šo līdzekļu pārvaldīšanu un izlietošanu atbilstoši šā likuma noteikumiem nodrošina Apdrošināto aizsardzības fonda pārvalde.

(3) Apdrošināto aizsardzības fonda pārvalde ir Finansu ministrijas pārraudzībā esoša institūcija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

92.pants. Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta šajā likumā noteiktajā apmērā un Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

93.pants. Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi tiek izmantoti apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, šādā apmērā:

1) 100 procentu apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 2000 latu vienam apdrošinājuma ņēmējam — dzīvības apdrošināšanā;

2) 50 procentu apdrošināšanas summas apmērā, bet ne vairāk kā 2000 latu vienam apdrošinājuma ņēmējam — šā likuma 12.panta 1.–3., 8.–10., 13. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos.

94.pants. No Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta:

1) ja apdrošinātājs ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība;

2) par obligāto apdrošināšanu.

95.pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus veido apdrošinātāju atskaitījumi viena procenta apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām par šā likuma 12.panta 1.–3., 8.–10., 13., 18. un 19.punktā norādītajiem apdrošināšanas veidiem.

(2) Šos maksājumus ieskaita apdrošinātāja izdevumos, un to izdarīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

96.pants. (1) Atsevišķi tiek uzkrāta un izlietota fonda daļa, ko veido dzīvības apdrošināšanas sabiedrību iemaksas, un fonda daļa, ko veido pārējo apdrošināšanas sabiedrību iemaksas.

(2) Obligātajos apdrošināšanas veidos, ja to nosaka likumi vai citi normatīvie akti, var izveidot atsevišķus fondus.

97.pants. Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus var ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs.

98.pants. (1) Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tikai tām personām, kuru pretenzijas pret apdrošinātāju likumā noteiktajā termiņā iesniegtas apdrošinātāja administratoram un kuru pretenzijas administrators ir pieņēmis.

(2) Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta, pamatojoties uz administratora sagatavoto sarakstu un ievērojot šā likuma 75.panta prasības.

XII nodaļa

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija

99.pants. Apdrošināšanas darbības valsts uzraudzību veic Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija. Tā ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

100.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir juridiskā persona, un tai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance, zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un inspekcijas pilnu nosaukumu, kā arī cita atribūtika un norēķinu konts Valsts kasē.

101.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbība tiek finansēta no apdrošināšanas sabiedrību kopējo saņemto apdrošināšanas prēmiju atskaitījumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Šos atskaitījumus ieskaita apdrošinātāja izdevumos.

102.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju vada priekšnieks, kura kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Darba līgumu ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieku slēdz finansu ministrs.

(2) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks slēdz darba līgumus ar darbiniekiem.

103.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga izdot apdrošinātājiem saistošus norādījumus šajā likumā un citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.

104.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt no apdrošinātājiem un apdrošināšanas starpniekiem informāciju un dokumentus par to darbību.

(2) Apdrošinātāji un apdrošināšanas starpnieki pieprasīto informāciju iesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajos termiņos, un tie nedrīkst iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

105.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas sabiedrības darbību un dokumentus un piedalīties bez balsstiesībām apdrošinātāja pārvaldes institūciju sēdēs.

106.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības ierosināt sasaukt apdrošināšanas akciju sabiedrības valdes, padomes sēdi vai akcionāru (biedru) pilnsapulci (savstarpējās apdrošināšanas biedrības biedru kopsapulci) un noteikt izskatāmos jautājumus.

107.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Vērtspapīru tirgus komisija un Latvijas Banka pēc savstarpējas vienošanās apmainās ar informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai un uzskatāma par tālāk neizpaužamu.

(2) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei informāciju normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija savu funkciju veikšanai sadarbojas ar ārvalstu finansu uzraudzības institūcijām. Savstarpēji vienojoties, tās ir tiesīgas apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama apdrošināšanas uzraudzības veikšanai.

(4) Ja Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir izpaudusi informāciju likumā noteiktajos gadījumos, tā nav atbildīga par šādas darbības rezultātā radītiem zaudējumiem.

108.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības veikt apdrošinātāja tematiskas pārbaudes.

(2) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir pienākums ne retāk kā reizi trijos gados veikt apdrošinātāja darbības pilnu revīziju. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai citu personu.

109.pants. (1) Ja netiek pildītas šā likuma 7., 24., 28., 56., 57., 63., 77., 80.un 104.panta prasības, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai soda naudu līdz 10 000 latu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ieskaita valsts budžetā.

110.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbiniekam nav atļauts:

1) iesaistīties vai darboties apdrošinātāju, privāto pensiju fondu, banku, biržu, ieguldījumu sabiedrību un citu uzņēmējsabiedrību pārvaldes un revīzijas institūcijās, izņemot gadījumus, kad viņš ar attiecīgas valsts institūcijas aktu ir pilnvarots pārstāvēt šajās institūcijās valsts īpašuma daļu vai aizstāvēt valsts ekonomiskās intereses;

2) pildīt jebkādus pienākumus un sniegt maksas pakalpojumus uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ir Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas uzraudzībā;

3) iesaistīties vai darboties uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī darījumos, kuru dēļ viņa personiskās intereses varētu saskarties ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā veicamā darba interesēm vai kuru norisi viņš varētu ietekmēt, izmantojot ieņemamo amatu;

4) veikt atalgotus blakus darbus bez Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieka piekrišanas. Pēc Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieka pieprasījuma darbiniekam ir pienākums rakstveidā sniegt ziņas par blakus darbu veidu un apjomu.

111.pants. (1) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbiniekam laikā, kad viņam ir darba attiecības ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju, kā arī pēc šo attiecību izbeigšanās ir pienākums glabāt un neizpaust informāciju, kas viņam kļuvusi pieejama, strādājot Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā. Šis ierobežojums neattiecas uz likumos paredzētajiem izņēmumiem.

(2) Ja informācija izpausta likumos paredzētajos gadījumos, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbinieks nav atbildīgs par sekām.

112.pants. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbinieks drīkst izteikt inspekcijas oficiālo viedokli masu saziņas līdzekļos tikai ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieka pilnvarojumu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.; 1995, 20.nr.; 1996, 20.nr.; 1998, 2.nr.);

2) likums "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 20.nr.; 1997, 15.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 12.janvāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apdrošināšanu" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 31.decembrim saskaņā ar šā likuma 79., 82., 84., 91. un 95.pantu izdod attiecīgus noteikumus.

3. Apdrošināto aizsardzības fonds kā juridiskā persona tiek izveidots ar 2001.gada 1.janvāri. Līdz tam visi fonda līdzekļi glabājas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas speciālajā kontā.

4. Līdz 2001.gada 1.janvārim līdzekļi Apdrošināto aizsardzības fondā un procenti par ieguldīšanu tiek uzkrāti, neveicot nekādas izmaksas.

5. Apdrošināto aizsardzības fonds izmaksā apdrošināšanas atlīdzību par tiesas nolēmumiem, kas pieņemti pēc 2001.gada 1.janvāra.

6. Apdrošināšanas brokeru sabiedrības savu darbību atbilstoši šā likuma prasībām pārveido līdz 1999.gada 1.jūlijam.

7. Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības savu darbību atbilstoši šā likuma 32.panta otrās daļas prasībām pārveido līdz 2002.gada 1.janvārim.

8. Likuma 109.pantā paredzētās normas ir piemērojamas līdz dienai, kad stājas spēkā Administratīvo sodu likums.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 10.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.jūnijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!