• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu lauku attīstības programma - ikviena laucinieka un visas Latvijas labā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.1998., Nr. 186/187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48872

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nekustamā īpašuma tirgus, tā starpnieki un likumdošana

Vēl šajā numurā

26.06.1998., Nr. 186/187

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu lauku attīstības programma — ikviena laucinieka un visas Latvijas labā

Par jauniem plānošanas principiem, jaunu kvalitāti domājot

Anatolijs Gorbunovs, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

P11.JPG (7052 BYTES)A1.JPG (33135 BYTES) Anatolijs Gorbunovs

Briest labība. Aug maize Foto: Jānis Tālbergs

15. jūnijā Saeima ārkārtas plenārsēdē pieņēma lēmumprojektu "Par Latvijas lauku attīstības programmu". Tā sagatavota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, sadarbojoties ar Zemkopības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Labklājības un Kultūras ministrijām, kā arī Pasaules bankas un Eiropas Savienības Lauku attīstības projekta vadības vienības pārstāvjiem, zinātniekiem, pašvaldībām un citām lauku attīstībā iesaistītajām organizācijām. Kā teikts programmas ievadā, tā nepretendē uz lauku problēmu visaptverošu analīzi un risināšanu. Tā atspoguļo šāgada situāciju un ir periodiski pārskatāma un papildināma. Tomēr gan debatēs Saeimā un masu saziņas līdzekļos izskanējusi kritika par nepietiekami dziļu lauku vides izpēti un par mehānisma un materiālā nodrošinājuma trūkumu tās īstenošanai. Vienlaikus — arī bažas, ka sacerēts kupls dokuments bez īsti reāla pielietojuma un noderības.

— Jā, ir dzirdētas bažas par to, ka trūkst nepieciešamā finansējuma un šī programma varētu nedot vajadzīgo efektu. Ka lauku cilvēks tās darbību neizjutīs. Tam varētu daļēji piekrist, taču ar nožēlu jāteic, ka šajā sakarā ir daudz trafaretu vērtējumu, un liekas, ka kritizētāji nemaz īsti nav iepazinušies ar šo programmu un nav pamanījuši, ka šā dokumenta rezultātā jau ir saņemti 12 miljoni latu lauku ceļu tīkla attīstībai, jo tā šajā programmā tika izvirzīta kā viena no prioritātēm. Vispirms tika veikta rūpīga analīze par situāciju šajā jomā un pēc tam noteiktas nepieciešamās rīcības un atbildība, kā arī finansēšanas mehānisms. Arī Pasaules banka izanalizēja mūsu programmu, un tur mēs nesaņēmām tik daudz kritikas kā parlamentā. Viņiem bija ļoti svarīgi šajā programmā saskatīt valsts politiku laukos — vai tā ir reāla politika, kurā redzams valsts atbalsts laukiem. Gan atklāti jāatzīst, ka šīs programmas izstrādē patiešām ir dažāda detalizācijas pakāpe. Nevar salīdzināt, teiksim, Satiksmes ministrijas veikto analīzi un izveidoto darbības programmu ar dažu citu ministriju uzrādīto virspusējo problēmas konstatāciju bez risinājuma, bez finansējuma mehānisma izstrādes, kā šīs problēmas atrisināt. Protams, tādā gadījumā nav iespējams arī piešķirt jelkādus līdzekļus. Tādēļ šim darbam ir jāturpinās. Un tas lielā mērā atkarīgs no atsevišķu ministriju godaprāta — cik nopietni un pamatīgi tas tiks darīts. Ja nebūs finansējuma, tad šīs lietas paliks koncepcijas līmenī.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka šī programma jāvērtē ar citādu pieeju nekā līdz šim. No otras puses — bažām un kritikai par līdzekļu nepietiekamību ir pamats. Nav iemesla gavilēt, ka uzreiz spēsim pavērst laukus gluži citā virzienā.

— Kā vērtējat situāciju laukos no šodienas redzespunkta?

— Pirmām kārtām jāteic, ka it bieži tiek likta vienlīdzības zīme starp lauku attīstību un lauksaimniecību. Taču lauksaimniecība gan ir visbūtiskākā darbības sfēra laukos, bet ne vienīgā. Un šī programma ir mēģinājums tvert lauku attīstības problēmas kopumā, ņemot vērā Latvijas dabas un sociālekonomisko apstākļu dažādību. Runājot par lauksaimniecisko ražošanu, jāteic, ka diemžēl ražošanas potenciāls pašlaik vēl ir visai neliels. Arī tiem zemniekiem, kurus mēdzam dēvēt par stiprajiem un vidējiem, ražošanas tehnoloģijas nav tādas, lai viņi būtu konkurētspējīgi Rietumeiropā.

Un kā gan mēs varētu būt konkurētspējīgi ar Rietumeiropas lauku uzņēmējiem un zemniekiem, ja tur infrastruktūra un saimniekošanas sistēma pakāpeniski veidojusies gadu desmitos un simtos, tā nav lauzta un postīta kā pie mums. Zeme nav saimniekiem atņemta un pēc pusgadsimta dota atkal atpakaļ... Jā, kā rāda vidējie statistikas dati, pašreiz Latvijā pārsvarā ir mazās zemnieku saimniecības: 64,8 procenti no kopskaita ir 2 — 10 hektāru lielas saimniecības. Klausoties radio, esmu dzirdējis sašutuma balsis — lūk, lauku kopsaimniecības tika sagrautas, zemes sadalītas, kas nu par to atbildēs? Protams, mēs visi esam atbildīgi. Bet man savukārt ir pretjautājums — vai 1991., 1992. gadā Augstākā Padome nepildīja tautas gribu, lemjot, ka zeme jāatdod īpašniekiem? Un tā tika atdota bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Tas bija taisnīgi. Lauku attīstību pēc neatkarības atgūšanas nosaka tādi procesi kā zemes reforma, jaunas zemniecības veidošanās, lauksaimniecības un lauku pārstrukturēšana. Tādējādi lauku attīstības programma orientēta vispirms uz lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspējas palielināšanu un iespējām eksportēt saražoto produkciju, kā arī alternatīvo saimniekošanas veidu atbalstīšanu. Tie dod iespēju radīt jaunas darba vietas un arī dažādo laukus. Arī šajā jomā valsts atbalsts jau iezīmējies ar konkrētām subsīdijām — piemēram, jaunai tehnoloģijai, būvniecībai. Protams, var diskutēt — cik lielām jābūt šīm subsīdijām?

— Latvijas un Pasaules bankas (PB) sarunās Vašingtonā gan notika diskusijas par subsīdiju maksimālajiem apmēriem un izsniegšanas kārtību. PB rekomendēja samazināt vienas subsīdijas maksimālo apmēru un nepieļaut, ka viens un tas pats zemnieks to varētu saņemt atkārtoti; šo rekomendāciju mērķis ir palielināt to zemnieku un uzņēmēju skaitu laukos, kas varētu saņemt valsts atbalstu.

— Mēs esam veiksmīgi beiguši šīs diskusijas un nonākuši, šķiet, pie visiem pieņemama risinājuma. Tā jau diskusijās parasti notiek — tās tiek uzsāktas ar galējiem viedokļiem, beigās nonākot pie "zelta vidusceļa".

Ir svarīgi atbildēt uz jautājumu — kāds valsts atbalsts būs mazturīgajiem lauku iedzīvotājiem? Tātad tai daļai, kura šobrīd laukos ir vislielākā. Tiem, kuriem bankas šodien nedod kredītus, un tas ir dabiski, jo viņiem nav ko ieķīlāt, un nav arī ražošanas potenciāla, uz kuru bankas varētu paļauties, aizdodot naudu. Latvijas lauku attīstības programma ir pamats Lauku attīstības projektam, kuru apņēmusies finansēt Pasaules banka. Beigsies šis gads, un mēs redzēsim, vai līdzšinējās subsīdijas ir mērķtiecīgi izlietotas, vai ir jūtama attīstība laukos no iepriekšējā PB finansētā lauku kredīta projekta, kas tika uzsākts 1994. gadā un pabeigts pagājušā gada beigās. Kaut gan pirmie cerīgie rezultāti jau arī redzami — līdz šim brīdim nav neviena norakstīta kredīta, un to kopējais atmaksas līmenis pārsniedz 95 procentus. Šī iepriekšējā kredītlīnija gan bija paredzēta tieši lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanai. Taču jāteic, ka Pasaules banka mūsu Lauku attīstības projekta sakarā ar mums runāja tik labvēlīgi tieši tālab, ka Latvijai ir šī pozitīvā pieredze. Man ir ziņas, ka lauku kredīti vairākās citās bijušās PSRS valstīs ir cietuši krahu. Nu jau parakstīts protokols par līguma nosacījumiem, ar kādiem PB ir gatava finansēt Latvijas Lauku attīstības projektu 25 miljonu ASV dolāru apjomā. Tas būs pirmais PB finansētais lauku attīstības projekts Austrumeiropā.

Tāpēc skeptiķiem es saku — tas ir otrs reālais atbalsta veids pēc lauku ceļu attīstības programmas, kura jau darbojas. Lauku projekts tiek īstenots, pateicoties lauku attīstības programmai, un ar tā palīdzību tiek iedibināta kreditēšanas sistēma arī lauku mazturīgākajiem iedzīvotājiem. Šeit ir ļoti daudz cilvēku, kuriem pieder zeme, kuri var sevi minimāli nodrošināt ar iztiku, bet tas ir par maz. Viņiem var būt labas idejas par kāda maza uzņēmuma nodibināšanu, lai sevi nodrošinātu ar darbu, taču nav naudas projekta īstenošanai. Iespējams, tam būtu nepieciešami aptuveni 2 — 3 tūkstoši latu. Ko cilvēki vēlētos uzsākt ar šādas summas aizdevumu? Pirkt motorzāģus, instrumentus būvdarbu veikšanai, pirkt lietotu tehniku vai inventāru, lai ierīkotu veļas mazgātavu, kokapstrādes cehu taras dēlīšiem utt. Tādēļ Lauku attīstības projektā speciāli līdzekļi paredzēti tā dēvētās "B" grupas — mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanai ar šāda apmēra aizdevumiem (par to gan vēl lems valdība). Kredīta likme varētu būt aptuveni 10 procentu apmērā. Turklāt, ja lauku iedzīvotājs savu projektu īstenos veiksmīgi, tad 30 procentu aizdevuma viņam apmaksās valdība. Latvijas Hipotēku un zemes banka realizē izmēģinājuma projektus, un uz šādiem noteikumiem jau izsniegti aizdevumi 60 projektiem. Pēc tam, kad uzņēmējs jau kļuvis spēcīgāks, viņš var ņemt lielākus kredītus un uzsākt kaut ko nozīmīgāku. Ir jāņem vērā, ka, modernizējoties lauksaimnieciskajai ražošanai, var samazināties mazo zemnieku saimniecību skaits, un lielam skaitam cilvēku būs jāatrod cits nodarbes veids. Tāpēc ļoti liela vērība jau nekavējoties jāpievērš uzņēmējdarbības veicināšanai laukos.

— Uzņēmējdarbība ļoti cieši saistīta ar attiecīgās vides infrastruktūru. Neviens investētājs nenāks vietā, kur nav nodrošināti sakari, satiksme, par ceļiem mēs jau runājām…

— Līdztekus lauksaimnieciskās ražošanas — gan tradicionālās, gan arī neatradicionālās — balstīšanai, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanai ir jārealizē investīcijas mazpilsētās — sākot no ūdensapgādes, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Neviena nopietna investīcija netiks ieguldīta mazpilsētā tikai tāpēc, ka tur ir daudz bezdarbnieku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi speciālas programmas šim nolūkam. Mums ir arī pieredze šādu projektu īstenošanā. Tuvākajos gados ir iespējas 26 mazpilsētās rekonstruēt ūdensapgādi un notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

— Jā, īpaši bēdīga situācija ar mājokļiem ir tieši laukos, kur 14 tūkstošiem zemnieku saimniecību uz zemes nav pat dzīvojamo māju; lielum lielā daļa ēku ir vecas un pilnīgi bez ērtībām. Kā palīdzēt šiem lauku ļaudīm?

— Valdība nevar nevienam vienkārši tāpat iedot naudu, lai viņš varētu uzlabot savus dzīves apstākļus. Lauku cilvēks var izmantot viņam dotās iespējas, pats atpelnīt šo aizdevumu un veidot savu dzīvi. Lauku attīstības projekts tiks kreditēts kopumā, un tas paredz uzlabot lauku attīstības politikas veidošanu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Tā mērķis ir uzlabot banku, kreditēšanas sistēmu un finansēšanas mehānismu laukos, kā arī organizēt un apmācīt vietējās lauku iniciatīvas grupas. Projekts paredz zemes īpašuma tiesību sistēmas tālāku sakārtošanu un zemes tirgus veicināšanu.

Bet lauku attīstības programma ir nacionāla programma, un tai jābūt par pamatu konkrētu projektu izstrādei vietējā līmenī. Visa pamatā ir attīstības plānošana. Tas ir gluži jauns jēdziens un jauna prakse. Lietas būtība ir vienkārša — ikvienam sava projekta pamatotība un lietderība ir jāpierāda. Pēdējos trijos gados attīstības plānošana ir ļoti būtiski pavirzījusies uz priekšu. Un lauku attīstības plānošana vienmēr bijusi vispārējās plānošanas sastāvdaļa. Lauku attīstības plānošanas procesā labāk saskatāmas katras vietas vai reģiona īpatnējās problēmas. Jau vairākus gadus ar Saeimas atbalstu plānošanai vietējā līmenī tiek piešķirtas mērķdotācijas. Taču ne visur Latvijā vienādi nopietni tiek uztverta plānošanas nozīme, ne visur pašvaldībām pietiek uzņēmības un prasmes to veikt. Esmu patīkami pārsteigts, cik nopietni ar attīstības plānošanu nodarbojas, piemēram, Krāslavas pusē, arī Dagdas pilsētā. Te jāuzsver, ka ļoti liela nozīme lauku attīstībā, mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanā ir īpaši atbalstāmo reģionu statusa noteikšanai un Reģionālā fonda darbībai. Un, ja pašvaldība ir guvusi pirmo pieredzi sadarbībā kaut ar vienu fondu, izjutusi, ko nozīmē un ko var dot kvalitatīvs attīstības projekts, tad šis darbs tiks turpināts un izmantoti arī nākamie pieejamie atbalsta fondi. Tas pats attiecināms uz lauku uzņēmējiem. Sadarbībā ar šādu enerģisku pašvaldību ļoti daudz ko var izdarīt.

— Ja pagastu un rajonu attīstības plānošanai ir tik liela nozīme, kā tas sasaucas ar teritoriālo reformu? Lai iecerētu ilglaicīgus projektus, jābūt skaidrībai par savu nākotni, par robežām un kompetenci.

— Domāju, ka mēs patlaban esam daudzmaz nostājušies uz pareizā ceļa. Ilgu laiku braucām no viena grāvja otrā. Iesniegts likumprojekts, ka šī reforma jāveic sešos gados, no kuriem četros izmaiņas būs pilnīgi brīvprātīgas, kaut arī mūsu ministrijas stingrā uzraudzībā un ar Ministru kabineta akceptu, bet atlikušajos divos gados ar pilsētām un pagastiem strādāsim kopā un mērķtiecīgi. Pašlaik mēs šo apvienošanos atbalstām ar tīri metodiskiem līdzekļiem, bet nedodam nekādus konkrētus uzdevumus. Šeit ir pilnīga brīvprātība. Jāņem vērā, ka viens mazs pagasts var veikt teritoriālo plānojumu, analizējot zemes izmantošanu tagad un perspektīvā. Taču, tikko sāk plānot nopietnu attīstību, tā jādomā, kas notiek blakus pagastā, kas būs ar ceļiem, kādi procesi veidojas tuvējā pilsētā. Domāju, ka attīstības plānošana būs viens no faktoriem, kas izgaismos pašvaldību attīstību arī teritoriālās reformas jomā. Parādīs virzienu, kurp jādodas.

— Lauku attīstības programma nav nobeigts dokuments. Tās izstrāde jāturpina, ministrijām sadarbojoties atsevišķu mērķprogrammu izstrādē un īstenošanā. Kā šī horizontālā sadarbība veidojusies līdz šim?

— Atbilstoši likumam par Ministru kabineta iekārtu ministrijas ir ļoti neatkarīgas. Tikai ministrs var iesniegt Ministru kabinetā jautājumus izlemšanai; tāda horizontālā sadarbība likumā nemaz nav paredzēta. Protams, lemjot jautājumus Ministru kabinetā, ministri sadarbojas, tiek veidotas darba grupas konkrētu jautājumu analīzei un jautājumu sagatavošanai. Taču tas notiek, ja ministrijas pašas to vēlas. Tomēr — var arī nevēlēties. Bieži vien jautājumi Ministru kabinetā virzās lēni un gausi, jo, lūk, kādas ministrijas ierēdņi subjektīvi uzskatījuši, ka aizskarta viņu kompetence, viņu viedoklis, un attiecīgā lieta līdz ministram vispār nav nonākusi... Ļoti pozitīvi ir tas, ka pastāv likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" un Reģionālās attīstības padomei piešķirtas koordinēšanas funkcijas, un tā tās arī var veikt.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Lauku attīstības programmu un tās nozīmi?

—Tā tika izstrādāta ļoti īsā laikā — trijos mēnešos. Mēs nevarējām atļauties ilgu un visaptverošu pētniecības darbu, jo bija jārīkojas. Var jau pētniecības daļu bezgalīgi veidot garu un pamatīgu, un tad rīcībai atvēlētās sadaļas iznāk tādas paplānas. Mēs darījām otrādi, operatīvi analizējot esošo situāciju, izvirzot mērķus un nosakot rīcību un atbildību to sasniegšanā. Tā ir atvērta rīcības programma, kurā tomēr, pieticīgi vērtējot, varbūt tikai viena trešā daļa pagaidām vēl paredz konkrētu rīcību. Taču mums nav daudz tādu programmu, kurās arī tik daudz būtu paredzēts rīcībai... Šis ir atspēriena solis, kas palīdzēs mūsu laukiem celties.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Māris Kaparkalējs, ‘LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!