• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvju virsnieku slavu spodrinot, par valsts drošību domājot (turpinājums) Baltijas jūras valstu padome, Latviju atbalstot (turpinājums) Ministrijas konsultatīvā padome, tuvinot likumsargus sabiedrībai (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.1998., Nr. 186/187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48867

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

26.06.1998., Nr. 186/187

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRIJĀS

Latvju virsnieku slavu spodrinot, par valsts drošību domājot

Par preses konferenci Aizsardzības ministrijā

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc tam šis sākotnējais skaitlis palielināts vēl par pussimtu. Taču latviešu virsnieku atsaucība izrādījusies neparasti liela.

Savukārt salidojuma sekmētājs no ārzemju latviešu puses, atvaļinātais ASV armijas pulkvedis Ilmārs Dambergs teica, ka daudzi aizokeāna latvieši piedalīšanos salidojumā esot apvienojuši ar drīzajiem dziesmu svētkiem — jo viņiem tomēr nākoties rēķināties arī ar dārgajiem ceļa izdevumiem.

Ilmārs Dambergs pastāstīja par Latvijas aizsardzības darba grupu, kurā apvienojušies latvieši — ASV armijas veterāni un arī bijušie Savienoto Valstu Aizsardzības ministrijas darbinieki. "Mūsu mērķis ir ar visiem mums pieejamajiem līdzekļiem atbalstīt Latvijas aizsardzību," teica pulkvedis Dambergs. Šī palīdzība izpaužoties visdažādākajā veidā, arī praktisku ikdienas problēmu risinājumā. Ja vajadzīgs, grupas dalībnieki paši kļūstot arī par šoferiem vai tulkiem. Tagad, kad Vašingtonā ierodas Latvijas militārais atašejs pulkvedis Matīss, grupa viņam palīdzēšot atrast piemērotu dzīvokli.

Grupas dalībnieki bieži viesojas Latvijā, palīdzot arī ar praktisku padomu mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidē.

"Var teikt, ka mēs esam ziedojuši Latvijai piecus savas dzīves gadus," teica pulkvedis Dambergs, pastāstot, ka daudzi ASV latviešu virsnieki Latvijā jau bijuši pat sešas reizes. Ilmārs Dambergs arī atcerējās, kā 1992. gadā tobrīd vēl tikko izveidoto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieki divus savus aizokeāna tautiešus — ASV virsniekus — aizveduši uz Skrundu par lielām galvassāpēm Krievijas lokatorstacijas apkalpes vadības vīriem, kuri gan rēķinājušies ar latviešu virsnieku apmeklējumu, taču nav gaidījuši amerikāņu militārpersonas. Pulkvedis Dambergs arī atgādināja, ka Viktors Felkners, kurš savā laikā piedalījies arī ASV armijas operācijā "Tuksneša vētra", vēlāk Latvijā trenējis mūsu NBS jaunos karavīrus.

"Mēs, latviešu virsnieki, dažādās valstīs varam arī sadarboties, izstrādājot Latvijas aizsardzības spēku reorganizēšanas koncepciju," uzsvēra Ilmārs Dambergs. Savukārt atvaļinātais ASV jūras kara flotes komandkapteinis Andrejs Modris Mežmalis nodeva Latvijas NBS vadībai Latvijas aizsardzības reorganizācijas likumprojektu, izsakot Amerikas latviešu virsnieku pārliecību, ka Saeimai šādu likumu vajadzētu pieņemt kā "jumta dokumentu", kam pakārtot citus, jau konkrētākus juridiskos aktus.

Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis uzsvēra, ka Otrajā latviešu virsnieku salidojumā izskanējušas vairākas jaunas iniciatīvas. Vispirms jau aicinājums vākt ziedojumus, lai Litenē uzceltu pieminekli 1941. gada jūnijā komunistisko okupantu noslepkavotajiem latviešu virsniekiem. Salidojuma laikā klajā nāk arī pirmā Aizsardzības ministrijas aprūpē (apgādā "Junda") aizsāktās brošūru sērijas grāmatiņa —Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzstāšanās šogad 24.aprīlī Nacionālajā aizsardzības akadēmijā "Nacionālie bruņotie spēki šodien un rīt Latvijas drošības kontekstā". Ministrs pastāstīja, ka drīz šai pirmajai brošūrai piepulcēsies ārlietu ministra Valda Birkava sagatavotais darbs par Nacionālo bruņoto spēku nozīmi suverēnas Latvijas valsts dzīvē. Interesanta solās būt arī šajā sērijā paredzētā Zviedrijas latviešu radiožurnālista Jāņa Pāvula brošūra par zviedru sabiedrības attieksmi pret savas valsts armiju. "Nepieciešams izglītot sabiedrību šajos jautājumos," uzsvēra aizsardzības ministrs. "Ja mūsu sabiedrība nesapratīs, kāpēc valstij vajadzīga armija, būs grūti pārliecināt sabiedrību par nepieciešamību rūpēties par savu armiju".

Savukārt atvaļinātais ASV pulkvedis Ilmārs Dambergs aizokeāna latviešu virsnieku vārdā piedāvāja sagatavot brošūru par NATO prasībām kandidātvalstīm. "Ir ļoti svarīgi tautai saprast, kāpēc valstij vajadzīgi savi aizsardzības spēki un kāpēc tiem vajadzīgs tautas atbalsts ," teica atvaļinātais ASV komandkapteinis Andrejs Modris Mežmalis. "Sabiedrības atbalsts saviem aizsardzības spēkiem ir valsts ekonomiskā uzplaukuma un labklājības stūrakmens. Ja aizsardzības spēkiem būs šāds atbalsts, tad strauji pieaugs arī ārvalstu palīdzība mūsu aizsardzības spēkiem."

Savukārt Latvijas Republikas Valsts arhīva direktore Valda Pētersone iepazīstināja žurnālistus un virsniekus ar sava resora izdevumu "Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1919.–1940". Pirmie greznās grāmatas eksemplāri tika uzdāvināti aizsardzības ministram Tālavam Jundzim un leģendārajam zemūdenes "Ronis" komandierim Hugo Legzdiņam — viņa dzīvesstāsts aprakstīts jaunajā grāmatā, bet pats komandkapteinis Legzdiņš, neraugoties uz saviem cienījamajiem gadiem, bija latviešu virsnieku salidojuma dalībnieku ierindā.

Jānis Ūdris,

"LV" nozares redaktors

Ministrijas konsultatīvā padome, tuvinot likumsargus sabiedrībai

Par tikšanos Iekšlietu ministrijā

Turpinājums no 1.lpp.

Pasaules prakse pierādījusi, ka šāds sods nenovērš vardarbības pastāvēšanu, turklāt mūža ieslodzījums notiesātajam ir saistīts ar bezgalīgām pašpārmetumu iespējām. Nav izslēgtas arī tiesu kļūdas, tātad dzīvības nepamatota atņemšana.

Viņš runāja par korupcijas novēršanas un apkarošanas peripetijām, atzīmēdams, ka šajā ziņā mums nav savas stabilas koncepcijas, tā vēl nav pat īsti definēta likumā. Viens no pašvaldību policijas uzdevumiem ir vērsties pret nelegālo spirta un cigarešu tirdzniecību, kaut gan pārdevējs ir tikai pēdējais posms kontrabandas, nelegālās ražošanas un izplatīšanas ķēdē.

Iepriekš uzdoto jautājumu kopumā bija arī padomes locekļu vēlēšanās dzirdēt ministra atbildi par zaudētajiem noguldījumiem. "Lētticībai nav robežu, un varam tikai žēlot tos, kuri savulaik akli noticēja solījumiem par 80 vai pat 100 procentu peļņu. Neko darīt, skola maksā naudu..." rezumēja ministrs.

Valsts policijas šefs Juris Rekšņa runāja gan par personālsastāva pašattīrīšanos, gan par šobrīd sevišķi aktuālo klaiņojošo bērnu un pusaudžu noziedzību. Piecos mēnešos aizturēts vairāk nekā 1500 nepilngadīgo, un tas nozīmē, ka līdz gada beigām šis skaits varētu sasniegt pat četrus tūkstošus. Tā ir visai drūma perspektīva, ko diezin vai varēs mazināt Bērnu fonda un kristīgo organizāciju vēlme jau šajā vasarā pulcināt šādus pusaudžus īpašās nometnēs, lai mazinātu vismaz klaiņošanu.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats un rakstnieks Andris Kolbergs runāja par neapvaldīto alkoholisko dzērienu pārdošanu, ieskaitot pat tā saukto kamīna spirtu. Te policija viena pati nav karotāja.

Publicists un televīzijas komentētājs Ojārs Rubenis, kā arī rakstniece un radiožurnāliste Marina Kosteņecka rosināja saasināt uzmanību uz klaiņojošo bērnu un pusaudžu noziedzību. Diemžēl jāatzīst, ka tā, gluži tāpat kā alkohola pārmērīga lietošana ir visas pasaules problēma, tomēr nevajadzētu domāt, ka šajā ziņā nav nekādu pretlīdzekļu. Rakstniece stāstīja, ka Sanktpēterburgas tuvumā pirms pieciem gadiem sākts veidot nākotnes ciematu ar savu palīgsaimniecību un visu pārējo. Tas tagad attīstās ar Vācijas Labdarības institūta palīdzību, un par to jau ieinteresējušies arī mūsu 4. internātskolas pedagogi. Viņiem sākumā būtu vajadzīgs vairāk morālais, nevis materiālais atbalsts, lai kaut ko reāli iekustinātu arī Latvijā.

Juristi Rita Aksenoka un Aivars Borovkovs, turpinādami sarunu, atzina, ka patlaban sabiedrības kooperatīvās padomes spēki ir pietiekami, lai varētu nākt talkā tiem, kam patiesi rūp pašreizējās aktualitātes. Padomes locekļi varēja ieskatīties Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes sagatavotajā materiālā "Konceptuālie uzskati par nepilngadīgo noziedzīgā apdraudējuma novēršanas galvenajiem virzieniem un pasākumiem 1998.—2000.gadā.

Tika nolemts, ka padomes locekļi sanāks atkal pēc mēneša, lai iztirzātu šī dokumenta pamatnostādnes un vienotos par turpmāko rīcību.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" nozares redaktors

Baltijas jūras valstu padome, Latviju atbalstot

Par preses konferenci Ārlietu ministrijā

Turpinājums no 1.lpp.

Šobrīd tiek lemts par oficiāla dalībvalsts statusa piešķiršanu trešajām valstīm. Latvija ir ieinteresēta dziļākā sadarbībā ar šiem reģioniem. Prezidenta vizītes laikā Žaks Širaks izteica savu interesi par šo reģionu.

Otrs ļoti nozīmīgs fakts ir tas, ka Latvijas delegācijai izdevās panākt sava viedokļa atspoguļošanu beigu dokumentā jautājumā par Ziemeļu dimensiju. Ziemeļu dimensija ir Somijas izstrādāta iniciatīva, kas skar plašus ekonomiskus jautājumus, lai nostiprinātu Baltijas jūras ziemeļu valstu sadarbību. Šajā dimensijā parādās arī jauni projekti, tai skaitā tranzīta projekti. Līdz šim pie tā bija strādājusi tikai Somija, tagad arī Latvija izteica savu vēlmi piedalīties projektu izstrādē. Latvijas variants saīsinātā veidā tika atspoguļots gala dokumentā.

Kopējā Baltijas jūras valstu padomes sēdes noskaņa labi apliecināja Krievijas patieso nostāju attiecībās ar Latviju un pierādīja Baltijas jūras valstu patieso atbalstu mūsu valstij. Tūlīt pēc saņemtās ziņas par Pilsonības likuma pieņemšanu ASV paziņoja par 500 000 dolāru piešķiršanu likuma ieviešanai, galvenokārt lai mēs varētu nodrošināt valodas apmācību. Ar somiem es vienojos par to, kā nostiprināt valodas attīstības programmu, jo somi savu valodu, tāpat kā latviešu valodu, uzskata par mazo tautu valodu. Mēs meklējam ceļus, kā iesaistīt rietumvalstis latviešu valodas nostiprināšanās procesā Latvijā. Līdztekus tam man bija vairākas divpusējās tikšanās. Es tikos ar Lielbritānijas pārstāvi Robinu Kuku, ar Igaunijas ārlietu ministru, ar Ukrainas ārlietu ministru un Polijas ārlietu ministru, kas šobrīd ir EDSO priekšsēdētājs. Ar Igaunijas ārlietu ministru mēs vienojāmies par Valkas–Valgas problēmas ātrāku atrisinājumu un atradām dažus jaunus risinājumus. Ar Polijas ārlietu ministru mēs runājām par EDSO un Latvijas attiecībām, jo divpusējās attiecībās mums īpašu problēmu nav. Ar Ukrainas ārlietu ministru mēs pārrunājām Ukrainas un Krievijas, Ukrainas un Latvijas attiecības. Pieskārāmies arī Latvijas un Krievijas attiecībām jautājumā par iespējamām Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Latviju. Ar R. Kuku mums bija saruna par Latvijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā. R. Kuks paziņoja, ja Eiropas Komisija izteiks pozitīvu lēmumu par sarunu uzsākšanu ar Latviju, Lielbritānija to atbalstīs.

Pēc tam ministrs atbildēja uz jautājumiem:

— Kā jūs vērtētu Krievijas attieksmi pēc paziņojuma par Pilsonības likuma akceptēšanu?

V.Birkavs:

— Es to vērtētu kā nogaidošu. J.Primakovs uzsvēra, ka izdarītie grozījumi ir tikai nedemokrātisku likumu korekcija. Taču es gribētu uzsvērt, ka mēs vadāmies un arī turpmāk vadīsimies tikai pēc EDSO rekomendācijām.

— Kā Baltijas jūras valstis vērtēja Latvijas parlamenta pieņemto rīkojumu par 16. marta pasludināšanu par latviešu karavīru piemiņas dienu?

V.Birkavs:

— Vienīgais, kurš par to runāja, turklāt ar lielu nosodījumu, bija J. Primakovs. Taču es paskaidroju, ka šajā dienā tiks pieminēti visās frontes pusēs karojošie karavīri.

— Kā izpaustos lielākā labvēlības statusa atcelšana no Krievijas puses?

V.Birkavs:

— J. Primakovs par to sīkāk neizteicās.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!