Projekti

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Saeimas dok. nr.4282; likumprojekts nr.1183

Finansu ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 19.maija

sēdē akceptēts (prot. nr.25, 41.§)

un 21.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 24.pantu ar divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds ir izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(13) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts speciālajam budžetam.

(14) Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt zemes nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zemes nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(15) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot zemes nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā."

2. Papildināt 25.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kapitalizēto zemes nodokļa maksājumu pamatparādu, kā arī ar to saistīto nokavējuma naudu un soda naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Kapitalizētos īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas finansu ministrs dzēš pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

3. Papildināt Pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"20. Sociālā nodokļa maksātāji (darba devēji), kuriem sociālā nodokļa parāds izveidojies līdz 1998.gada 1.janvārim un kuri šā nodokļa apmērus saskaņojuši ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par sociālā nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos un atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam, neaprēķinot nokavējuma naudu.

21. Finansu ministrs sociālā nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēš tiem darba devējiem, kuri pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri nav tiesību subjekti šā likuma izpratnē."

 

Par likumprojektu

Iesniegtais likumprojekts paredz risināt jautājumu par pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu (zemes, īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) parādu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju, kā arī problēmas, kas saistītas ar sociālā nodokļa parādu administrēšanas pārņemšanu.

Minētie grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabinets varētu noteikt kārtību zemes, īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijai, nodrošinot šī jautājuma neatliekamu risināšanu. Vairākiem uzņēmumiem, kuriem ir kapitalizēti valsts budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumu pamatparādi, šī jautājuma atrisināšana ir nozīmīga.

Saskaņā ar 1998.gada 10.februāra Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk — VSAA) jāprecizē katra darba devēja sociālā nodokļa pamatparāds, pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda, kas izveidojusies līdz 1998.gada 1.janvārim. Valsts ieņēmumu dienests 1998.gada 1.aprīlī uzsāka minētās informācijas saņemšanu. Lai veicinātu darba devējus saskaņot ar VSAA uz 1998.gada 1.janvāri fiksētos sociālā nodokļa parādus, bet tajā pašā laikā nesekmētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju, Finansu ministrija piedāvā veikt grozījumus Pārejas noteikumos, papildinot tos ar jaunu 20.punktu.

Sociālā nodokļa administrēšanas funkciju pārņemšanas gaitā Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka VSAA filiālēs joprojām atrodas uzskaitē kā sociālā nodokļa maksātāji organizācijas un uzņēmumi, kuri nav tiesību subjekti likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Lai risinātu šo jautājumu, tiek piedāvāts papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 21.punktu.

Finansu ministrs R.Zīle

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

Saeimas dok.nr.4339; likumprojekts nr.1036

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

1998. gada 29. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai 3. lasījumā

Izdarīt likumā "Par svētku un atceres dienām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42. nr.; Latvijas Republikas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10., 22. nr.; 1997, 3., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2. pantu pēc vārdiem "11. novembri — Lāčplēša dienu" ar vārdiem "decembra pirmo svētdienu — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu".

2.2. pantā:

aizstāt vārdu "terora" ar vārdu "genocīda";

papildināt pantu pēc vārdiem "26. janvāri — Latvijas Republikas starptautiskās ( de iure ) atzīšanas dienu" ar vārdiem "16. martu — Latviešu karavīru atceres dienu";

papildināt pantu pēc vārdiem "ebreju tautas genocīda" ar vārdu "upuru".

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"

Saeimas dok.nr.4383; likumprojekts nr.1201

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

1998.gada 10.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2., 16./17. 20./21., 34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.

Aizstāt visā likumā vārdu "dibināšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "izveidošana" (attiecīgā locījumā) un vārdus "var dibināt" ar vārdiem "var izveidot".

2.

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Sabiedriskās organizācijas jēdziens

Sabiedriska organizācija ir vairāku fizisku vai juridisku personu apvienošanās, lai kopīgā darbībā un uz līdztiesības pamatiem likumā un statūtos noteiktajā kārtībā sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura.

Valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības var apvienoties sabiedriskajās organizācijās tikai likumā paredzētajos gadījumos un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašvaldību institūcijas var apvienoties sabiedriskajās organizācijās kārtībā, kādu nosaka attiecīgā pašvaldība."

3.

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Sabiedrisko organizāciju apvienības jēdziens

Sabiedrisko organizāciju apvienība ir vairāku sabiedrisko organizāciju apvienošanās šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai, savstarpēji koordinējot darbību, sasniegtu statūtos noteikto mērķi."

4.

5.pantā:

papildināt pirmo daļu ar šādu tekstu "kuru reģistrētā dzīvesvieta ir Latvija.";

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Vismaz pusei šo institūciju locekļu dzīvesvietai jābūt reģistrētai Latvijā."

5.

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Sabiedrisko organizāciju biedri

Sabiedriskās organizācijas biedri ir:

1) personas, kuras izveidojušas sabiedrisko organizāciju;

2) personas, kuras iesaistījušās sabiedriskajā organizācijā pēc tās izveidošanas.

Par sabiedriskās organizācijas biedru var būt 16 gadu vecumu sasniegusi persona. Personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem, var piedalīties sabiedriskās organizācijas izveidošanā vai arī iestāties tajā, iesniedzot vecāku vai aizbildņu rakstveida atļauju.

Ja sabiedrisko organizāciju izveido vai par tās biedriem kļūst juridiskās personas, tām savos statūtos vai citos dokumentos, kas reglamentē to darbību, noteiktajā kārtībā ir jāpilnvaro savi pārstāvji — fiziskās personas — piedalīties attiecīgās sabiedriskās organizācijas izveidošanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē un — ievēlēšanas gadījumā — vadības un finansiālās darbības uzraudzības revīzijas institūcijas.

Katrai sabiedriskajai organizācijai ir jāiekārto savu biedru reģistrs."

6.

Izteikt 7.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sabiedrisko organizāciju biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir izveidojuši attiecīgo sabiedrisko organizāciju vai arī iestājušies tajā pēc izveidošanas, vai viņi ir juridiskās vai fiziskās personas, ir vienādas tiesības arī tad, ja statūtos ir noteikta atšķirīga biedru nauda vai iestāšanās nauda."

7.

Papildināt likumu ar 7.1pantu šādā redakcijā:

"7.1pants. Sabiedrisko organizāciju vadītāju, koleģiālo lēmējinstitūciju locekļu un biedru civiltiesiskā atbildība

Sabiedriskās organizācijas vadītāji, koleģiālo lēmējinstitūciju locekļi un sabiedriskās organizācijas biedri neatbild par attiecīgās sabiedriskās organizācijas civiltiesiskajām saistībām.

8.

Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ir aizliegti sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika:

1) kas atveido vai sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par vainīgu noziegumos pret cilvēci saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kriminālā tribunāla spriedumu;

2) kas atveido vai sakrīt ar tādas ārvalsts organizācijas nosaukumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību;

3) kas atveido vai sakrīt ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vai padomju militāro formējumu nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu, simboliku vai to raksturojošu elementu;

4) kas rada pozitīvu attieksmi pret vardarbību vai noziedzīgiem nodarījumiem;

5) kas sakrīt vai ir līdzīgi ar tādu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuru darbība izbeigta ar likumu vai tiesas nolēmumu."

9.

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ja sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību reģistrē, vienam no pilnvarotajiem vadības locekļiem izsniedz vai arī 10 dienu laikā nosūta pa pastu reģistrācijas apliecību."

10.

Izteikt 12.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ja sastādot statūtus nav ievērotas šā likuma un citu likumu prasības."

11.

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Sabiedriskās organizācijas netiek reģistrētas:

1) ja iesniegtie statūti vai programmas dokumenti liecina, ka sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības mērķi vai darbība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) ja nav ievēroti šā likuma 9.panta noteikumi."

12.

Papildināt 15.panta pirmo daļu pēc vārdiem "juridiskās personas tiesības" ar vārdiem "un kļūst par privāto tiesību subjektu".

13.

Aizstāt 16.pantā vārdus "likumdošanas aktiem" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem".

14.

18.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"18.pants. Uzņēmējdarbība

Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, sabiedriskās organizācijas un sabiedrisko organizāciju apvienības var nodarboties ar uzņēmējdarbību kārtībā, kāda noteikta likumos un citos normatīvajos aktos.";

izslēgt panta otro daļu un uzskatīt līdzšinējo trešo daļu attiecīgi par panta otro daļu.

15.

Izteikt 20.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) biedru nauda un iestāšanās nauda;".

16.

Papildināt likumu ar 21.1pantu šādā redakcijā:

"21.1pants. Grāmatvedības uzskaites noteikumi

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības kārto grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem."

17.

29.pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"Lēmumu par sabiedriskās organizācijas sadalīšanos pieņem attiecīgās sabiedriskās organizācijas augstākā lēmējinstitūcija, ja sabiedriskās organizācijas statūtos nav noteikta cita kārtība.";

uzskatīt līdzšinējo pirmo un otro daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

18.

Papildināt 34.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram."

19.

Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Darbības izbeigšana tiesas ceļā

Tiesā var izbeigt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību, ja sabiedriskā organizācija vai tās teritoriālā struktūrvienība neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai pieļauj šādus likumpārkāpumus:

1) tīši pieļauj noziedzīgus nodarījumus;

2) aicina Latvijas iedzīvotājus vai savus biedrus nepildīt (pārkāpt) likumus un citus normatīvos aktus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus;

3) lieto šā likuma 9.pantā minētos nosaukumus, nosaukumu saīsinājumus vai simboliku;

4) sabiedriskajās vietās, presē vai citos izplatīšanai sabiedrībā paredzētos iespiedmateriālos, citos masu informācijas līdzekļos vai atklātās sapulcēs sludina rasu, nacionālā vai reliģiskā naida idejas, slavina vai pauž pozitīvu attieksmi vai atbalstu noziedzīgiem nodarījumiem."

20.

Papildināt 42.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Par sabiedriskās organizācijas teritoriālās struktūrvienības, kurai ir juridiskās personas tiesības, saimnieciski finansiālo darbību solidāri atbild sabiedriskā organizācija un attiecīgā teritoriālā struktūrvienība."

21.

Izslēgt 57.6pantu.

22.

Aizstāt 60.pantā vārdus "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā".

23.

Izslēgt 61.pantu.

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"

Saeimas dok.nr.4399; likumprojekts nr.1080

Sociālo un darba lietu komisijas 1998.gada 11.jūnijā

iesniegts Saeimas izskatīšanai trešajā lasījumā

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.) šādus grozījumus:

1.

Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

2.

Aizstāt visā likumā, izņemot 26.pantu, vārdus "valsts sociālās apdrošināšanas iestāde" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" (attiecīgā locījumā).

3.

Aizstāt visā likumā vārdu "darbinieks" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "darba ņēmējs" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

4.

Aizstāt visā likumā, izņemot 36.pantu, vārdu "izpeļņa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "apdrošināšanas iemaksu alga" (attiecīgā locījumā).

5.

Izteikt 1.panta tekstu šādā redakcijā:

"Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas gadījums — sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai ievērojamu samazināšanos, ja tā rezultātā šī persona pilnīgi vai daļēji zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas lieli papildu izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu;

2) apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) pabalsta saņēmējs — persona, kurai saskaņā ar šā likuma normām ir piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts;

4) apgādībā esošs ģimenes loceklis — sociāli apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju sociāli apdrošinātās personas (turpmāk — apdrošinātās personas) nāves gadījumā;

5) slimības nauda — algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā."

6.

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

"Šā likuma uzdevums ir regulēt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību šajā likumā paredzētajos apdrošināšanas gadījumos, kā arī noteikt personas, kurām ir tiesības uz šiem pabalstiem, un gadījumus, kad rodas minētās tiesības."

7.

3.pantā:

papildināt panta tekstu pēc vārdiem "valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti" ar vārdiem (turpmāk arī — pabalsti)";

izslēgt panta otro daļu.

8.

Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesības uz maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstiem ir personām, kuras sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Citām personām ir tiesības uz apbedīšanas pabalstu apdrošinātās personas nāves gadījumā.

(2) Personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, bet ir sociāli apdrošinātu personu apgādībā, ir tiesības uz maternitātes pabalstu minimālās algas apmērā."

9.

5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus.";

izslēgt piektajā daļā vārdus "un bērns nodzīvojis ilgāk par septiņām diennaktīm";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Sievietei, kura pēc dzemdībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku nepiešķir."

10.

Aizstāt 6.pantā vārdus "likumā paredzētajā kārtībā" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

11.

Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

"Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa un darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā."

12.

Izteikt 11.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

"Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:".

13.

Izslēgt 12.pantā vārdus "un izziņa par darba samaksu, par kuru izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas".

14.

15.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus "sociālās apdrošināšanas" ar vārdiem "valsts sociālās apdrošināšanas";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un kopējie apdrošināšanas stāža pārtraukumi šo divu mēnešu laikā nepārsniedz septiņas kalendārās dienas".

15.

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Slimības pabalsta piešķiršana personām, kurām darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā vai laikā, kad tās bijušas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas

(1) Ja darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā sakarā ar slima bērna kopšanu, pabalstu piešķir un izmaksā ar darba nespējas dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc atvaļinājuma beigām.

(2) Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir un izmaksā ar darba nespējas 15.dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām."

16.

Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir arī gadījumā, ja apdrošinātās personas vai tās apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāve iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām un persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām."

17.

Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošinātās personas nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst mirušās personas divkāršai mēneša vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, bet ne mazāku par trīskāršu valstī noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošinātās personas nāves dienā.

(2) Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst divkāršai valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai), kāda bija spēkā ģimenes locekļa nāves dienā.

(3) Ja apdrošinātās personas nāves gadījumā ir tiesības saņemt pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma "Par valsts pensijām" normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu."

18.

Izteikt 25.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu pieprasa 12 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

(2) Aprēķinātās pabalsta summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas."

19.

26.pantā:

aizstāt vārdus "valsts sociālās apdrošināšanas iestādei" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei";

izslēgt otro daļu.

20.

Izslēgt 28.pantu.

21.

Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu summas, kuras piešķirtas vai kuras pienākas, bet nav izmaksātas, pabalsta saņēmēja nāves gadījumā ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem."

22.

Izteikt 31.un 32.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai

(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, izņemot šā likuma 32.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķina no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas).

(3) Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nosaka Ministru kabinets.

32.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai pašnodarbinātajam

Pašnodarbinātajam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nosaka no apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums."

23.

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Līdzekļi maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu izmaksāšanai

Maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus izmaksā no invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstu speciālā budžeta."

24.

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Ieturējumi no maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstiem

(1) Ieturējumus no maternitātes un slimības pabalstiem var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz valsts institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās pabalstu summas, kas pabalsta saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš iesniedzis dokumentus ar apzināti nepatiesām ziņām, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksas noteikumus. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta.

(2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalstiem neizdara."

25. 36.pantā:

papildināt pirmo daļu pirms skaitļiem "75" un "80" ar vārdiem "ne mazāk kā";

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Slimības naudas izmaksas termiņš pielīdzināms Latvijas Darba likumu kodeksā noteiktajiem darba algas izmaksas termiņiem.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "un izziņu par darbinieka darba samaksu, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas".

26. Izslēgt 38.pantā vārdus "Labklājības ministrijā, bet tās lēmumu".

27. Izteikt pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Likuma 31.un 32.pants stājas spēkā 1998.gada 1.augustā."

Likumprojekts

Latvijas Sarkanā Krusta likums

Saeimas dok.nr.4400; likumprojekts nr.1205

Saeimas deputātu grupas

(N.Pēterkops, V.Nagobads, L.Ozoliņš, G.Grīnblats, A.Jirgens)

1998. gada 11. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

(1) Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja — neatkarīga, izteikti humanitāra organizācija. Tā darbojas, lai bruņotu konfliktu, starptautisku iejaukšanās un saspīlējumu laikā nodrošinātu nepieciešamo aizsardzību un palīdzību.

(2) Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija — pasaules valstu nacionālo Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness organizāciju apvienība.

2. pants.

Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt Latvijas Sarkanā Krusta tiesisko statusu, darbības pamatprincipus, mērķus un uzdevumus, kā arī finansēšanas principus.

3. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta jēdziens

Latvijas Sarkanais Krusts ir autonoma un neatkarīga Sarkanā Krusta biedrība Latvijas Republikā. Tā ir Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas locekle, kura darbojas kā brīvprātīgs palīgs valsts institūcijām humānās darbības jomā, sniedz palīdzību dabas stihiju, bruņotu konfliktu gadījumos un savā darbībā ievēro Starptautiskā Sarkanā Krusta darbības principus.

4. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta tiesiskais statuss

(1) Latvijas Sarkanais Krusts ir sabiedriska organizācija. Tā darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, Ministru kabineta normatīviem aktiem, Latvijas Sarkanā Krusta statūtiem un 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām, to 1977. gada papildprotokoliem, citām attiecīgām konvencijām, kurām Latvija pievienotos saskaņā ar Kustības statūtiem un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas Konstitūciju.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts ir juridiska persona.

(3) Latvijas Sarkanā Krusta organizatorisko uzbūvi un darbības kārtību nosaka Latvijas Sarkanā Krusta statūti.

II nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta darbības pamatprincipi,

mērķi un galvenie uzdevumi

5. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta darbības pamatprincipi

Latvijas Sarkanā Krusta darbības pamatā ir Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipi — humānisms, objektivitāte, neitralitāte, neatkarība, brīvība, vienotība, vispusība.

6. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta darbības mērķi

Latvijas Sarkanā Krusta darbības mērķi ir:

1) palīdzēt bruņotu konfliktu, dabas stihiju un cita veida nelaimēs cietušajiem, atvieglojot viņu ciešanas un risinot radušās problēmas;

2) popularizēt humānās vērtības, izskaidrojot Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus un starptautiskā humanitārā likuma pamatprincipus;

3) izglītot cilvēkus veselīga dzīves veida jomā, veicot sociālās labklājības darbu;

4) informēt sabiedrību par Latvijas Sarkanā Krusta darbību.

7. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta galvenie uzdevumi

Latvijas Sarkanā Krusta īpašie uzdevumi ir šādi:

1) apzināt bruņotos konfliktus, dabas stihijās un cita veida nelaimēs cietušās personas un sniegt tām palīdzību gan savā valstī, gan starptautiskajā līmenī;

2) organizēt un vadīt meklēšanas dienestu bezvēsts pazudošo personu meklēšanai, saņemt un nosūtīt Sarkanā Krusta ziņas / vēstules un apzināt kapu vietas;

3) izglītot sabiedrību veselības saglabāšanā, pirmās palīdzības mācību programmas apgūšanā;

4) izglītot sabiedrību par Starptautiskā Sarkanā Krusta kustības vēsturi, idejām, pamatprincipiem, kā arī par Latvijas Sarkanā Krusta aktivitātēm;

5) sniegt psiholoģisko, medicīnisko un sociālo palīdzību maznodrošinātajiem, vientuļiem veciem cilvēkiem, bāreņiem, attīstot žēlsirdības dienestu, palīdzot un atbalstot visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

III nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta

finansu līdzekļi un saimnieciskā darbība

8. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta finansu līdzekļi

(1) Latvijas Sarkanā Krusta finansu līdzekļus veido:

1) biedru nauda; 2) fizisko un juridisko personu ziedojumi; 3) ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības; 4) citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu vai citiem normatīviem aktiem.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts var izveidot savus mērķa fondus ar nolūku finansēt Sarkanā Krusta darbību. Firmas un privātpersonas, kas ziedo līdzekļus Latvijas Sarkanā Krusta attīstībai, iegūst nodokļu atvieglojumus saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

9. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta saimnieciskā darbība

Latvijas Sarkanā Krusta darbība notiek saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", likumu "Par bezpeļņas organizāciju" un citiem normatīviem aktiem. Latvijas Sarkanā Krusta saimnieciskai darbībai ir labdarības statuss.

10. pants.

Aplikšana ar nodokļiem

Latvijas Sarkanajam Krustam ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

IV nodaļa. Latvijas Sarkanā Krusta struktūra un galvenās institūcijas

11. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta struktūru veidošana

(1) Latvijas Sarkanā Krusta pamatvienības veido Sarkanā Krusta biedru pirmorganizācijas dzīves, darba vietās, mācību iestādēs.

(2) Pirmorganizācijas apvienojas pēc teritoriālā principa, veidojot Sarkanā Krusta komitejas.

(3) Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts apvieno jauniešu nodaļas.

12. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta galvenās institūcijas

Latvijas Sarkanā Krusta galvenās lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas ir:

1) kongress; 2) komiteja; 3) Revīzijas komisija; 4) valde; 5) prezidents; 6) viceprezidents; 7) ģenerālsekretārs.

13. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta kongress

(1) Latvijas Sarkanā Krusta kongress ir Latvijas Sarkanā Krusta augstākā lēmējinstitūcija.

(2) Kongress:

1) pieņem un groza Latvijas Sarkanā Krusta statūtus;

2) ievēlē un atsauc Latvijas Sarkanā Krusta komiteju, Revīzijas komisiju, valdi;

3) ievēlē un atsauc Latvijas Sarkanā Krusta prezidentu, viceprezidentu;

4) nosaka Latvijas Sarkanā Krusta galvenos darbības uzdevumus un apstiprina galveno institūciju pārskatus;

5) kongress ir tiesīgs izskatīt un izlemt jebkuru ar Latvijas Sarkanā Krusta darbību saistīto jautājumu.

(3) Citu institūciju kompetence noteikta statūtos.

14. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta organizatoriskās uzbūves un institūciju darbības principi un kārtība

Latvijas Sarkanā Krusta organizatorisko uzbūvi un darbību, kā arī galveno lēmējinstitūciju un izpildinstitūciju darbības principus un kārtību nosaka Latvijas Sarkanā Krusta statūti.

V nodaļa. Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness emblēmas

15. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta simbolika

(1) Bruņota konflikta gadījumos Sarkanā Krusta simbolika jālieto saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

(2) Par šajā likumā noteiktās Sarkanā Krusta simbolikas lietošanas kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

16. pants.

Latvijas Sarkanā Krusta emblēma

(1) Latvijas Sarkanā Krusta emblēma ir sarkans krusts uz balta fona.

(2) Latvijas Sarkanais Krusts ir tiesīgs izmantot Sarkanā Krusta emblēmu atbilstoši "Noteikumiem par Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness emblēmas lietošanu nacionālajām biedrībām". (Pieņēmusi Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas konference 1991. gadā.)

(3) Valstiskās un nevalstiskās organizācijas emblēmu var izmantot kā pazīšanās zīmi tikai ar Latvijas Sarkanā Krusta atļauju saskaņā ar Ženēvas konvencijām.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā nodrošina atbilstošu grozījumu sagatavošanu likumos par:

1) nodokļu maksājumu atvieglojumiem atbilstoši Latvijas Sarkanā Krusta darbībai un statusam;

2) atbildību par Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness emblēmas lietošanas pārkāpumiem.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts "Latvijas Sarkanais Krusts" izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Sarkanā Krusta īpašo vietu citu sabiedrisko organizāciju starpā.

Latvijas valdība ir ratificējusi 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijas un 1977. gada papildprotokolus, un Latvijas Sarkanajam Krustam, izplatot humanitārās zināšanas sabiedrībā, nepieciešams likums savas darbības koordinācijai ar valsts institūcijām atbalsta saņemšanai, kā arī Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness simbola aizsardzībai Latvijas Republikā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojektā tiek definēts Latvijas Sarkanā Krusta jēdziens, noteikts tā tiesiskais statuss, izklāstīti darbības pamatprincipi, mērķi un uzdevumi, paredzēta tā finansēšanas un saimnieciskās darbības kārtība, kā arī paredzēta iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus.

Likumprojektā ietvertie pārejas noteikumi norāda uz nepieciešamību precizēt citus likumdošanas aktus, paredzot grozījumu sagatavošanu likumos par nodokļiem, kā arī noteikt atbildību par nelikumīgu Latvijas Sarkanā Krusta simbolikas lietošanu.