• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sengaidīta tieslietu grāmata - katra interesanta rokās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.1998., Nr. 182/183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48779

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sengaidīta tieslietu grāmata - katra interesanta rokās (turpinājums)

Vēl šajā numurā

19.06.1998., Nr. 182/183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pirms notikuma

Sengaidīta tieslietu grāmata — katra interesanta rokās

Prof., Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, LZA īstenais loceklis, — "Latvijas Vēstnesim"

GRAMATA.JPG (24218 BYTES) Šodien, 19. jūnijā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā autori (K. Torgāns, A. Grūtups, K. Balodis, G. Višņakova, S. Petrovičs, E. Kalniņš, A. Bitāns) atzīmē jaunas un juristu aprindās sen gaidītas grāmatas atvēršanas svētkus — klajā nāk "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400. p.)". Šīs ievērojamās norises priekšvakarā "Latvijas Vēstnesis" aicināja ar paveikto iepazīstināt izdevuma vispārīgo zinātnisko redaktoru Kalvi Torgānu.

— Mūsu priekšā jauns iespieddarbs, kas varbūt var izraisīt lielu interesi ne tikai juristu aprindās vien. Kā radās iecere ķerties pie tik apjomīga darāmā?

— Interese par grāmatu tik tiešām ir liela — daudz tālruņa zvanu, jautājumu tikšanās reizēs. Un tas ir saprotams, jo runa ir par pašu lielāko un, atļaušos teikt, visbiežāk praksē piemērojamo Civillikuma daļu — saistību tiesībām. Tā aptver 1001 pantu, ieskaitot 1992. gadā no jauna iekļauto 2352. a pantu.

Kā radās iecere? Pirms vairākiem gadiem profesors Jānis Vēbers un zvērināts advokāts Andris Grūtups nāca klajā ar ierosmi izstrādāt Civillikuma visu pantu komentārus. Viņus savukārt uz to pamudināja fakts, ka Vācijā ir šādi Civillikuma komentāri, kas jau pieredzējuši 56 izdevumus, prāvā grāmata ir biezāka par parasto celtniecības ķieģeli.

Ideja īstenojās pakāpeniski. Jau nākuši klajā komentāri par mantošanas tiesībām (R. Krauze, Z. Gencs), īpašumu (A. Grūtups). Pabeigta komentāru rakstīšana par lietu tiesībām (tas nebija ietverts A. Grūtupa komentāros).

— Kāds tad ir jūsu kopdarba apjoms?

— Grāmatnieku un izdevējdarbības vienībās — 43 izdevniecības loksnes, saprotamāk un vienkāršāk sakot — 688 lappuses.

— Ar kādām grūtībām nācās saskarties, grāmatu veidojot?

— Autoru kolektīvam bija visai sarežģīts uzdevums: saredzēt un izklāstīt to domu, normu, kas ietverta attiecīgajā pantā. Lai pantu saprastu, nācās pētīt juridiskās normas rašanās vēsturi un tad vērtēt ar mūsdienu jurista aci. Kā zināms, Civillikumā tika ietvertas daudzas normas, kas jau iepriekš bija Baltijas guberņu civillikumu kopojumā. Tāpēc faktu izpratnei daudz deva tādu izcilu juristu kā V. Bukovskis, K. Čakste, V. Sinaiskis, K. Ērdmanis un citu rakstītais gan par Baltijas likumu kopojumu, gan par 1937. gada Civillikumu. Grāmatā izmantoti arī materiāli no Francijas, Šveices, Vācijas, Krievijas juridiskās literatūras un likumu salīdzinājumi. Sava loma ir arī tiesu prakses iepazīšanai.

Te gan jāteic, ka panti ir dažādi. Grāmatā aplūkoti gan tādi panti, kuri varbūt nekad nekļūs par tiesas spriedumā norādītu pamatu civiltiesiska strīda tādai vai citādai izšķiršanai, piemēram, daži panti par nosacījumiem, darba līgumu, kā arī panti, kuru piemērošana praksē ir izraisījusi plašas diskusijas par traktējumu un no kuriem ir atkarīga strīdu izšķiršana par milzīgām summām, piemēram, daži panti par cesiju, galvojumu, līgumsodu. Atbilstīgi ir atšķirīgi pantu komentāri un apjoms. Atšķirības ir ietekmējis arī tas, ka par dažiem jautājumiem jau ir sarakstīti plaši apcerējumi, uzkrājusies tiesu prakse, turpretim par citiem literatūrā ar grūtībām atrodami skopi norādījumi un nav arī tiesu materiālu.

— Kuras varētu būt biežāk lasītās grāmatas nodaļas?

— Likumā nedrīkst noniecināt nevienu nodaļu, kaut dažas, piemēram, par nosacījumiem, lieto retāk. Taču gribu teikt ko citu — civiltiesisko strīdu dalībnieki bieži lasa tikai nodaļu par attiecīgo līgumu: pirkumu, aizdevumu, glabājumu, īri — un nerod atbildi. Izrādās — strīda risinājums ir meklējams Saistību tiesību vispārīgajos noteikumos par līguma noslēgšanu vispār, par rakstveida formas neievērošanas sekām, par viltus vai maldības ietekmi uz līgumu, par līguma iztulkošanu (interpretāciju). Nav gan veltīgi rakstītas arī nodaļas par konkrētajiem līgumiem. Daudzi par labi pazīstamu un vienkāršu uzskata pirkuma līgumu, tāpat īres vai pilnvarojuma līgumu. Ja tā būtu, tad Civillikumā nevajadzētu 70 pantus par pirkumu, 65 - par īri un nomu.

Komentāri palīdzēs kliedēt vienkāršotus uzskatus. Neapšaubāmi, bieži tiks lasītas nodaļas par zaudējumu atlīdzību, arī sakropļojuma, apgādnieka zaudēšanas, mantas bojājuma gadījumos, kā arī par līgumsodiem, procentiem, galvojumiem, rokasnaudām.

— Vai jums papildu grūtības neradīja arī tas, ka Civillikums ir atjaunots spēkā, neizdarot tajā nedz būtiskus grozījumus, nedz modernizējot likuma valodu, kaut gan daži vārdi un formulējumi no mūsdienu valodas viedokļa tajā ir novecojuši?

— Jā, nācās risināt arī tādas problēmas. Tādēļ dažviet komentāros skaidrotas terminoloģiskās atšķirības, doti līdzvērtīgi vai jēgas ziņā tuvi termini.

Pareizrakstība, kāda tā bija Civillikuma apstiprināšanas laikā (1937.gadā), atšķiras no rakstības mūsu dienās. Tā, piemēram, trīsdesmitajos gados rakstīja kopā "kautkas", taču skolā jau sen māca šo nenoteikto vietniekvārdu rakstīt divos vārdos "kaut kas", jo tas sastāv no divām daļām — partikulas "kaut" un vietniekvārda "kas". Līdzīgi ir, piemēram, ar saliktajiem saikļiem "kaut gan", "ne vien" — arī tie senāk rakstīti vienā vārdā, lai gan pareizrakstības noteikumi prasa tos rakstīt šķirti. Turpretī secinājuma nozīmē CL nereti lietoti divi vārdi: "tā tad", tie jāraksta vienā vārdā "tātad", (divi vārdi "tā tad" jāraksta, ja ir veida apstākļa vārda "tā" un laika apstākļa vārda "tad" savienojums).

Trīsdemitajos gados rakstīja "rokas nauda", "zemes grāmata", turpretī mūsdienu pareizrakstība prasa šos jēdzienus rakstīt nevis ar vārdkopu (diviem vārdiem), bet ar salikteni (vienu vārdu), tātad — "rokasnauda", "zemesgrāmata". Atšķirīgi mūsdienās ir arī viena otra svešvārda rakstības noteikumi.

Izmaiņas notikušas jau paša vārda "civillikums" rakstībā. Trīsdesmitajos gados šajā vārdā, kā arī visos salikteņos, kam vārda pirmā daļa veidota no latīņu civilis (pilsoņu), lietoja graumzīmi — "civīllikums", attiecīgi "civīllieta", "civīlprocess" u.tml. Turpretī tagad Civillikums rakstāms un tiek rakstīts ar īso "i". Mūsdienu rakstībai neatbilstoši likta garumzīme vārdā "alternātīvs" (pareizi — "alternatīvs"), tupretī vārds "kredīts", ko tagad raksta ar garo "ī", CL rakstīts ar īso "i" — "kredits". Ir sastopami tagad nepieņemami līdzskaņu dubultojumi, kā vārdā "korroborācija" (pareizi — "koroborācija"). CL lietots vārds "atkarājas" vārda "atkarīgs" nozīmē.

Grāmatas autori un literārā redaktore atzina par nepieņemamu mulsināt lasītājus, liekot viņiem lauzīt galvu sakarā ar šīm rakstības īpatnībām citētajos Civillikuma pantos. Tāpēc daļā pantu ir izdarīti mūsdienu pareizrakstības prasībām atbilstīgi labojumi. Nemainot likuma normu jēgu, ar komatiem nodalīti divdabja teicieni, izlabotas vēl dažas pieturzīmju kļūdas.

Šāda rakstības pieskaņošana mūsdienu valodniecības prasībām nekādi nekaitē likuma saturam. Taču jāuzsver, ka šaubu gadījumā ieteicams ieskatīties likuma oficiālajā tekstā.

Un tomēr — arī juristiem runāt un rakstīt vēlams pareizā mūsdienu valodā, bet pats Civillikums kopumā gaida jaunu redakciju arī valodnieciskajā ziņā.

— Jūs uzņēmāties komentāru vispārīgo zinātnisko rediģēšanu un arī komentējāt lielu skaitu pantu, tomēr nācās lūgt talkā arī citus autorus. Kā tas ietekmēja darbu kopumā? Un kam vēl pienākas paldies par grāmatas iznākšanu?

— Ieguldījumu komentāru tapšanā, gan dažādā apjomā, devuši septiņi autori. Var teikt, ka man tika samērā grūts uzdevums — rediģēt no zinātniskā viedokļa dažādu gadu gājumu un pieredzes autoru rakstīto. Gribu uzsvērt — esmu pārliecināts, ka par jaunajiem autoriem Agri Bitānu, Kasparu Balodi, Erlenu Kalniņu un Sandi Petroviču mēs nākotnē vēl dzirdēsim un gaidām no viņiem jaunus darbus. Sevi, Andri Grūtupu un Guntu Višņakovu nosacīti pieskaitu jau pie veterāniem, no kuriem, protams, arī vēl var prasīt un gaidīt.

Gribētu izmantot gadījumu un pateikt paldies izdevniecības "Mans Īpašums" redaktoram Jānim Mozulim, literārajai redaktorei Dzintrai Dāvidsonei, kā arī recenzentiem — Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Aigaram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājam Mārtiņam Dudelim, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesim Ilgaram Šepterim un recenzenta līmenī arī vienam no līdzautoriem — zvērinātam advokātam Andrim Grūtupam.

— Vai ar šo komentāru iznākšanu ir aptvertas visas Saistību tiesības?

— Nē! Ir vēl tādas jomas, kas Civillikumā nav aptvertas — kaut vai apjomīgie normatīvie akti par pārvadājumiem, būvniecību, izsolēm, arī par zinātniskās pētniecības darbiem, autorlīgumiem utt. Tāpēc darbs nebeidzas.

Grāmatas priekšvārdā rakstīts: "Apzinoties, ka šie Civillikuma Saistību tiesību daļas pantu pirmie komentāri nav uzskatāmi par nevainojamiem un pilnīgi ideāliem, autori tomēr izlēma, ka kavēties nevar. Tāpēc, nebaidoties kritikas, iespējamiem kritiķiem sakām: "Rakstiet arī jūs, dariet to labāk par mums!" Cerēsim, ka pēc gadiem trim vai pieciem būs iespēja publicēt grāmatas papildinātu un pilnveidotu atkārtotu izdevumu."

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!