Stenogramma 11. jūnijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim 10.un 11.jūnija Saeimas sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums no trešās sadaļas ir 6. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts — Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4260 "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"", otrais lasījums. Otrajā lasījumā komisija saņēma šādus priekšlikumus: no Labklājības ministrijas, komisija šo priekšlikumu atbalstīja un iestrādāja likumprojekta 1.pantā..

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Labklājības ministrijas priekšlikumu — izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs.

2.priekšlikumu arī iesniegusi Labklājības ministrija, un komisija atbalstīja, iestrādājot to likumprojekta 2.pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu — svītrot 6.panta trešās daļas 3.punktu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs.

Komisija pieņēma lēmumu, ka šos grozījumus var pieņemt un atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

O.Deņisovs.

Uz trešo lasījumu priekšlikumus iesniegt līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15.jūnijam. Vai nav iebildumu, kolēģi? Nav piecas dienas Deņisova kungs.

O.Deņisovs.

Līdz 16.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4258 "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"". Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt grozījumu pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu.!Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību"" , trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4259. Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 13.pantu šādā redakcijā, proti, izslēgt 43.likuma pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 13.pantu šādā redakcijā — svītrot 43.pantu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

Citi priekšlikumi nav saņemti, es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs. Lūdzu!

P.Keišs

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai dokuments nr.4232. Otrajam lasījumam ir iesūtīti deviņi priekšlikumi, un iesniedzēja ir Finansu ministrija un deputāts Nagobada kungs. Pirmajā priekšlikumā, ko iesniedz Finansu ministrija, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par Finansu ministrijas priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

2.priekšlikumu arī iesniedz Finansu ministrija, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

3.priekšlikums arī nāk no Finansu ministrijas, tur ir precizēta redakcija, un tas ir pieņemts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

4.priekšlikumu arī iesniedz Finansu ministrija, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts,.

P.Keišs.

5.priekšlikumu iesniedzis Valdis Nagobads, un tas skar 23.pantu — pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi. Deputāts Nagobads piedāvā aizstāt skaitli, procentus "5" ar augstāku skaitli "10". Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Nagobads vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt visus trīs manus priekšlikumus sakarā ar to, ka pensiju fondi tikai tagad sāk darboties un, lai arī es saprotu, ka tie ir īpaši naudas līdzekļi, kas ir jānogulda ar minimālu risku ilgtermiņa un īstermiņa vērtspapīros vai nekustamajā īpašumā, tajos pašā laikā privātajiem pensiju fondiem jēga būs tikai tad, ka tajā ieguldītie personu un darba devēju naudas līdzekļi dos lielāku atdevi nekā depozītu bankās, un tādēļ, manuprāt, ieguldījumi viena emitenta vērtspapīros vai vienā nekustāmā īpašumā vai arī ārvalstīs, kas ir ierobežoti pašreiz likumā esošajos 5% ietvaros ir pārlieku zemi un, nedaudz palielinot tos līdz 10 vai 15%, šī riska pakāpe būtiski nemainītos. Jā, komisija noraidīja šos grozījumus, bet ir jāatzīmē, ka komisijā piedalījās tikai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas vadītāji, bet speciālisti un cilvēki, kas nodarbojas tieši ar privāto pensiju fondu veidošanu, nepiedalījās, un viņu argumenti uzklausīti netika. Es pieļauju, ka, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, šeit varētu būt vēl daži papildinājumi šajos pantos, kas ierobežotu, piemēram, vērtspapīru iegādi tikai Eiropas Savienības valstīs vai cita veida ierobežojumi, bet aicinātu šos priekšlikumus pieņemt tagad, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Nagobada kungs pareizi pateica, ka riskam jābūt minimālam, jo šī ir mūsu pensionāru nauda, vecumdienu nauda, un vakar mēs jau palielinājām risku sakarā ar to, ka atļāvām nemaksāt sociālo nodokli, atļāvām nemaksāt Valsts obligātās apdrošināšanas fondā un atļāvām šo naudu novirzīt uz privātajiem fondiem. Ko saka šie priekšlikumi? Jūs izlasiet uzmanīgi, tad te ir zināma garantija, zināms ierobežojums, ka viena emitenta vērtspapīros drīkst ieguldīt 5% no privāto pensiju fonda aktīvu vērtības. Tātad, ja viņš grib ieguldīt, tad viņš var ieguldīt 20 emitenta akcijas pa 5%, ja pieņem šo priekšlikumu, Nagobada kunga priekšlikumu, tas skaitlis ir 10, dod iespējami maksimāli tikai 10 emitentu akcijas. Kā jūs zināt, tas palielina risku nevis divas reizes, bet trīs reizes un vairāk, kā mums runāja apdrošināšanas speciālisti. Un tagad mēs šajā nākošā un aiznākošā priekšlikumā palielinām trīskārtīgi šo naudas izmantošanas risku. Un jūs zināt, ka spēles biržās tas nav noteikts lielums un ka daudzās valstīs privātie pensiju fondi arī ir cietuši sagrāvi un nav atnesuši labumu, bet tieši ļaunumu, un tad es ierosinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, turklāt zināms arī, man liekas, Nagobada kungam, ka viņa konsultētā firma arī bija piedalījusies biržā un zaudēja paprāvu naudas summu. Tā ka es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu un kolēģim Jurdžam teikt, ka ir zināma atšķirība starp dažādiem riskiem, un šajā gadījumā jebkurš privāts apdrošināšanas fonds, privāts pensiju fonds ir saistīts ar banku vai lielu apdrošināšanas sabiedrību, un, ja mēs tam neticam un neticam paši savas Latvijas Bankas dotajām garantijām, bez šaubām, mēs varam neļaut nevienam neko darīt. Tieši pēc šīs shēmas mēs varētu arī visu noliegt, bet es gribu teikt, kad mūsu uzdevums ir maksimāli veicināt privātu pensiju fondu rašanos, jo neviena organizācija nevar pastāvēt bez peļņas. Un šajā gadījumā Nagobada kunga priekšlikumi ir tieši virzīti uz to, lai šie privātie pensiju fondi varētu gūt peļņu un attiecīgi, teiksim, pēc tam arī palielināt šo pensiju izmaksas. Aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt visus trīs Nagobada kunga priekšlikumus uzreiz. Man bija saruna ar šo privāto pensiju fonda veidotājiem un ar komercbanku pārstāvjiem, kuri pie šī darba ir ķērušies, un, no vienas puses, viņi ir pazīstami cilvēki un savu darba lauku pārzina. No otras puses, mums ir piemēri no ārzemju pensiju fonda darbības. Privāto pensiju fondu riska pakāpe ir tomēr lielāka nekā ja pensionārs kaut kādā savādākā veidā mēģinās savu naudu kaut kur ieguldīt jeb arī citi mēģinātu naudu kaut kur ieguldīt savādāk, tāpēc arī tas ir jāņem vērā, bet tomēr pensiju fondi pasaulē un visur citur — tās ir tās vietas, kur, ieguldot akcijas vai kaut ko citu nekustamu, var pelnīt lielākus procentus, un lielāku procentu pelnīšanas iespējas, protams, ir arī ar lielāku risku, bet ņemsim kaut vai tādu piemēru. Ja sākotnējā pensiju fonda vērtība ir ap kādiem 400 tūkstošiem latu, tad, ja ir šāds ierobežojums uz 5%, tad ieguldījums vienā nekustamā īpašumā, kā mēs redzam, ir ap 20 tūkstošiem latu, un līdz ar to paskatīsimies kaut vai te Latvijas mērogā, kas tas ir — 20 tūkstoši latu, tas neļauj ieguldīt šim pensiju fondam naudu pietiekami drošā un likvīdā nekustamā īpašumā.

No otras puses, ja mēs paskatāmies uz to, kas notiek fonda biržā, un tagad kaut vai padalām šos 400 tūkstošus, tātad šo sākotnējo pensiju fonda minimālo vērtību, tad mēs skatāmies, ka mēs nemaz nevaram fondu biržā pietiekami droši dažādu uzņēmumu akcijas tik daudz atrast, lai mēs tik daudzās varētu ieguldīt. Mums ir pašreiz droši vien kādi astoņi vairāk vai mazāk droši naudas ieguldīšanas virzieni akcijās, un tāpēc tam ir zināmi iemesli, kāpēc Rīgas fonda biržas darbība šādā veidā ir ierobežota, bet līdz ar to šis ierobežojums uz 5% neiztur kritiku. Ne runājot no drošības viedokļa, ne runājot no pensiju fonda veidošanas puses, tāpēc es lūgtu šeit varbūt gari nediskutēt, tie ir aprēķini, kas rāda, kas ir jādara, un pieņemt visus šos trīs labojumus un virzīties uz priekšu, un laiks rādīs, ja pēc tam notiks kaut kāda kustība citos virzienos jeb fonda biržas darbība stipri izmainīsies, uzlabosies Latvijā, tad mēs atkal varam atgriezties pie šī jautājuma un procentus arī samazināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Latvijā vēl nedarbojas privātie pensiju fondi, un, ja šis likums sāks darboties, tad ārkārtīgi pasliktināsies stāvoklis valsts pensiju ienākumu nodrošināšanā, un tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums atbalsta tikai daļu bagāto pensionāru, kurām firmas iemaksās privātos pensiju fondos zināmu daļu un nodrošinās viņu labklājību, un zināmā mērā man pat šķiet, ka šis priekšlikums ir lobisms tiem, kas turpmāk darbosies šajos privātajos pensiju fondos. Lai mēs nodrošinātu pašreizējo milzīgi lielo un zināmā mērā nabadzīgo pensionāru nodrošināšanu ar valsts penijām, es uzskatu, ka nevar atbalstīt nevienu no šiem Nagobada kunga priekšlikumiem, un man jābrīnās, ka Darba partijas pārstāvji aizstāv šo procentu palielinājumu. Aicinu noraidīt Nagobada priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es esmu pārsteigts, ka Seiles kundze izsakās, kā es redzu, par jautājumu, kuru viņa galīgi nesaprot. Šeit nav nekāda sakara ar to, kura partija ko aizstāv. Jautājums ir pavisam vienkāršs: vai mēs gribam, lai veidojas privātie fondi, vai mēs negribam.

Ja mēs gribam, lai veidojas privātie pensiju fondi, tad ir veido attiecīgi tāda situācija, ka cilvēks grib tur maksāt naudu iekšā, un mēs no šīs pašas tribīnes esam strīdējušies un arī Seiles kundze ir strīdējusies par to, kādā veidā pensijas veidot šeit, cik lielas pensijas vispār atļaut saņemt. Mēs esam uzlikuši ierobežojumus gan pensiju indeksēšanai, gan iemaksām sociālajā budžetā, lai izveidotu kaut kādu astronomiski lielu pensiju. Tad lūdzu, šeit ir tie privātie pensiju fondi! Priecāsimies par to, ka tos veido kaut vai tie, kuriem ir vairāk naudas, un pēc tam pārējiem būs iespēja tur piedalīties. Būs iespēja piedalīties tiem, kuriem rodas lieka naudiņa no tās daļas, kur viņiem veidojas viena pensija — obligātā pensija, un viņi privātajos pensiju fondos varēs veidot savas pensijas. Es lūdzu Seiles kundzi nenākt šeit un runāt tādas lietas, kuras viņa galīgi nesaprot.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Anna Seile teica ļoti pareizi. Ja sasaista ar vakardienas balsojumu, kur mēs atļāvām lielas naudas summas — miljonus pārpumpēt uz privātajiem pensiju fondiem, tad tieši tā, kā teica Anna Seile, tā arī ir. Bet šeit mēs gribam aizstāvēt to sociālo, ko mēs arī atbalstījam, ka mēs gribam samazināt, maksimāli samazināt risku šajos fondos. Te nav runa par peļņu un visu pārējo, jo katra peļņa nes savu risku. Speciālisti un eksperti no Pasaules bankas arī neiesaka palielināt uzreiz šos ieguldījumu procentu skaitļus. Daudzās valstīs šie ieguldījumu procenti ir vēl zemāki. Jūs teiksiet: jā, ir maza naudas summa! Bet arī šis garais ceļš sākas ar pirmo soli. Mums ir jābūt uzmanīgākiem un arī jāuzliek Valsts kontroles kaut kāds nosacījums šajā likumā, lai šie fondi pārāk neriskētu un lai šī nauda saglabātos, un lai tiem bagātajiem arī ir kaut kāda drošība, ka viņiem vecumdienās būs nauda pensiju izmaksām. Tā ka es ierosinu neatbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi. Es neesmu speciālists patiešām šajā lietā, bet es gribu jūs brīdināt, jo pieredzes mums ir pārāk, pārāk daudz. Vai nepietiek šī riska? Latvijā daudzkas notiek pašlaik tieši riska līmenī. Izteikta riska līmenī. Par ko te brīdināja jau Jurdža kungs un Seiles kundze. Vai jums nepietiek ar ļoti spilgto piemēru, ar to pašu "Auseklīti", kurš solīja atrisināt visas problēmas, un viņiem līdzīgiem. Kā atrisināja šo problēmu, mēs ļoti labi zinām. Cilvēkiem pazuda nauda uz visiem mūžiem. Krisbergs sēž cietumā.

Jā, dažiem cilvēkiem patiešām... Pareizi Seiles kundze teica, atrisinās šīs problēmas. Dažiem. Bet vēl vairāk, daudz vairākiem tas ir ļoti liels risks, kurā mēs grasāmies ieraut cilvēkus iekšā. Es aicinu patiešām neatbalstīt šo priekšlikumu un ieklausīties, ko saka speciālisti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ābele, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele

(LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu, jo, ja mēs paskatāmies pasaulē, tad cilvēki, kad aiziet pensijā, sāk apgūt pasauli. Tādi vecāki cilvēki, mantojot privātajos pensiju fondos ieguldīto naudu, arī apskata pasauli. Es uzskatu, ka tieši privātie pensiju fondi būs tie, kas perspektīvā radīs cilvēkiem naudas uzkrājumus un ļaus arī racionāli šo naudu izmantot, sasniedzot pensijas vecumu.

Es uzskatu, ja pastāvēs tādi pensiju fondi, tad arī Saeimas deputāti varētu šādi veidot tādu pensiju fondu, kurā tiktu ieguldīta nauda tiem gadījumiem, kad, aizejot no deputāta darba, bet nesaņemot vēl valsts pensiju, viņiem būtu kaut kāds sociālais nodrošinājums. Un aizliegt vai samazināt šo procentu skaitu, tā ir ideja, kas šo privāto pensiju fondu attīstību var zināmā veidā būtiski kavēt. Tāpēs es aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šeit Nagobada kunga priekšlikumu viena iemesla dēļ. Ja mēs paliekam pie šiem procentiem, tad Latvijā mums pašreiz nav 20 īpašumu. Nav jau teikts, ka nebūs, ja šie īpašumi radīsies, varbūt nebūs vairāk par 3%. Mums ir jāļauj pašreiz drusciņ brīvākas rokas šiem pensiju fondiem, jo, ja personīgi Latvijā man būtu, piemēram, jāiegulda kaut kur, es neredzu vispār vairāk par piecām iespējām.

Te jau Kreitusa kungs teica, bet es domāju, ja mums ir "Unibanka", "Balta" un varbūt "Latvenergo", kas nav privatizēts. "Latvijas gāze", kas nav privatizēta. Nav jau kur ieguldīt. Ja jūs paskatīsities jebkuras finansu krīzes gadījumā, kāds ir kritums, teiksim, vienām akcijām un kāds ir otrām, tad jūs redzēsit, ka šis kritums varbūt ļoti mazs ir tikai "Unibankai", un faktiski visām pārējām jau šis kritums ir 100 un vairāk procentu. Ja mēs uzliksim šādu normu, tad mums būs mākslīgi, piemēram, Latvijai jāatrod 20 uzņēmumi. Bet, ja mums ir tikai pieci vai četri pašreiz, varbūt nākotnē tie būs.

Otrs. Pie viena es gribu pateikt, ka arī nav nekādas jēgas ierobežot ieguldījumus ārvalstu uzņēmumos, jo tie ir daudz stabilāki un jūs vienmēr varat atrast ārvalstu uzņēmumus, kas varbūt nenes tik lielu peļņu, bet tie ir ļoti stabili un to vērtība nekrīt. Ir zināmas grupas pasaulē, kuras ir, teiksim, pārtikas uzņēmumi vai dzērienu, kurus cilvēki regulāri lieto, vai, teiksim, žiletes, vai atkal mainās kāda konjunktūra vai kādas zobu birstes, es vienkārši gribu teikt, ka nav mākslīgi jāierobežo šeit ar kaut kādiem procentiem. 15 jebkurā gadījumā ir daudz labāks skaitlis nekā pieci. Tas rada mazāku risku. Cilvēkiem varbūt liekas, ka tas ir lielāks risks. Tas ļauj vienkārši ieguldīt šo naudu drošākās lietās, šos vērtspapīrus drošākās lietās.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Šeit vajadzētu tomēr paskaidrot, par ko ir runa. Mēs nerunājam šobrīd par valsts pensijām valsts fondā, par tām pensijām, kuras veidojas no privātas apdrošināšanas, tātad uz privātas apdrošināšanas rēķina, uz brīvprātīga apdrošināšanas pamata. Kā šie divi līmeņi savā starpā mijiedarbosies. Šeit ir pavisam cita lieta. Šeit mēs vienkārši runājam par riska diversifikāciju. Tas, ka privātā kārtā piesaistīt līdzekļus šajos privātajos pensiju fondos, kādā veidā tie tiks izvietoti tirgū, vai tie tiks izvietoti, teiksim, uzpērkot nekustamos īpašumus, ieguldot vērtspapīros, spekulējot biržā ar šiem līdzekļiem, un šī sākotnējā doma šajā 23.pantā ir tieši diversificēt šo risku un ierobežot viena konkrēta veida ieguldījumus attiecībā pret kopējo pensiju fonda aktīvo vērtību.

Par procentiem, vai tie ir 5% vai 10%, šeit atkal ir skaidras divas pozīcijas. Tie, kas uzrauga pensiju fondus, tie atbild par šo pensiju fondu drošību, un viņi ir ieinteresēti, lai šis risks būtu pēc iespējas mazāks, lai šie ieguldījumi būtu pēc iespējas diversificēti dažādās formas. Līdz ar to viņi neatbalsta šo Nagobada kunga priekšlikumu. No otras puses, pensiju fonda ieguldītāji — investori ir ieinteresēti pēc iespējas vairāk nopelnīt un varbūt iet uz augstāku risku. Un tas, kas mums ir vajadzīgs, vienkārši atrast kaut kādu kopsaucēju un kaut kādu vidējo starp šīm divām pozīcijām.

Es īstenībā uzskatu, ka attiecībā uz vērtspapīru tirgu, attiecībā uz biržu, pensiju fondi visā pasaulē ir tie, kas ir ļoti aktīvi kapitāla tirgus dalībnieki. Faktiski tie ir vieni no nopietnākajiem spēlētājiem līdzās investīciju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām, un šis biržas jeb mūsu vērtspapīru tirgus pašreiz pēc šiem pēdējiem notikumiem ir diezgan ievērojami samazinājies. Faktiski daudzi, kuri sākotnēji ļoti droši ieguldīja līdzekļus, uzpērkot dažādus vērtspapīrus, šobrīd ir iemācījušies jau pa šo laiku vairākus gadus, kopš šis tirgus darbojas, rēķināties ar riska pakāpi. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Latvijā vispār nav lielas iespējas ieguldīt vērtspapīros, tie ir tikai kādi deviņi uzņēmumi, kuri kotējas, kuri ir oficiālajā sarakstā, varbūt ka šeit var būt uzņēmumi, kuri sniedz papildu ziņas par savu peļņu un tā tālāk, šeit acīmredzot vajadzētu uz trešo lasījumu ierobežot attiecībā uz vērtspapīru veidiem, kurus šie fondi varētu ieguldīt.

Līdz ar to principā es domāju, ka šo likumu vajadzētu modificēt, izejot no pieredzes, ko mēs iegūstam tad, kad šie pensiju fondi sāk darboties, jo pašlaik neviens pensiju fonds vēl savu darbību nav uzsācis. Vienīgi par ko es varētu runāt pret šajā pirmajā vai otrajā lasījumā. Pirms mēs dodam iespēju šiem fondiem sākt darboties, tas būtu 7.priekšlikums, es tomēr uzskatu, ka ieguldījumu ārvalstu vērtspapīros nekustamajā īpašumā ir saistīti ar ļoti paaugstinātu risku, lai tie būtu vienalga — Ukrainas vai Baltkrievijas, vai kādas citi tirgi, kas, protams, ir ļoti perspektīvi no pelņas gūšanas viedokļa, bet pārāk riskanti, un es nevaru atbalstīt šo palielināšanu no 5% uz 15%. Varbūt ir jāiet tas ceļš, ko ierosināja Nagobada kungs, ka šeit šajā daļā būtu jānosaka, jāierobežo valstis, uz kurām tas attiecas, un jānosaka...

Šeit ir runa par Eiropas Savienības valstīm, tad atkal varētu veidot kaut kādas divu valstu grupas. Jebkurā gadījumā izšķiršanās ir nevis par to, kādu pensiju saņems cilvēks, bet — cik droši būs cilvēku ieguldījumi šajos pensiju fondos, un tie, kuri ir ar mazāku risku, tie acīmredzot neatbalstīs Nagobada kunga priekšlikumu, tie, kas ir par to, lai cilvēkiem būtu lielāka interese par šiem pensiju fondiem, balsos par Nagobada priekšlikumu. Tāda būtu objektīva šīs situācijas izskaidrošana.

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Privāto pensiju fonda darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem. Pirmkārt, privātie uzkrājumi pensiju fondos nodrošina kopā ar pensijas ienākumu tiešāku atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām, iedibina paradumu veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, paaugstināt pensionāru dzīveslīmeni, tā rezultātā samazina arī sociālo spriedzi. Otrkārt, privātie pensiju fondi tirgus ekonomikas finansu sistēmai ir nozīmīgs iekšējo investīciju avots, tādējādi samazinot ārējo nepieciešamību un aktīvizē kapitāla tirgu.

Bet esošā nodokļu likumdošana neveicina ilgtermiņa uzkrājumu fondu veidošanu. Tāpēc mums ir jādara viss, lai to uzlabotu. Ja nodokļu politika attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem darba devējam nebūs pievilcīga, tad šādi uzkrājumu fondi veidoti netiks, un jau šodien varu pateikt, ka Likums par privātajiem pensiju fondiem nerealizēsies dzīvē. Arī šie ierobežojumi, kuri šeit šajā gadījumā ir izteikti konkrēti no Nagobada priekšlikuma, tas tomēr veicina privāto pensiju fondu reālāku apgrozību. Un, ja šeit ir, protams, no vienas puses, par riska pakāpi, tad, no otras puses, uzraugošajiem dienestiem ir arī daudz sarežģītāk, ja šie fondi ir sadrumstaloti dažādos ieguldījumos, arī uzraudzība nav nemaz tik vienkārša, tā ka ir daudz sarežģītāk un ir lielākas problēmas. Un, ja mēs runājam par šiem priekšlikumiem — 10—15%, kas ir Nagobada konkrēti visos četros priekšlikumos, tad tas nav pārāk liels risks. Un tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt visus šos četrus Nagobada kunga priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, deputāti, tauta! Pensijas fondi būs ar laiku viens no galvenajiem krājumu instrumentiem mūsu valstī. Un šeit mēs mēģinām ierakstīt akmenī, kā ar tiem pensiju fondiem drīkstēs rīkoties. Un es skatos uz pirmo Nagobada kunga ierosinājumu un brīnos, kāpēc viņš grib to 5 mainīt uz 10. Man liekas, ka vajadzētu vairāk domāt par to otro ierobežojumu tanī pantā. Ka pensiju fondam ir jāpaliek kā mazam minoritātes ieguldītājam kādā uzņēmumā.

Es paredzu, ka pensiju fonds var būt labvēlīgs tautai, ja nolemtu, ka tas atbalstītu krājaizdevumu sabiedrības Latvijā. Bet kāpēc lai tas iegulda tikai 25% no tās naudas? Kāpēc lai tas aktīvais pārvaldnieks? Kāpēc atstāt to minoritāšu pozīcijā, jo mēs jau zinām, ka it īpaši Latvijā tam, kam pieder mazākā puse no kompānijas balsīm, viņš paliek ļoti neaizsargātā pozīcijā. Kāpēc likt mūsu pensiju fondu tādā neērtā pozīcijā?

Tad aiziesim uz otro punktu. Var būt prātīgi, ka pensiju fonds vienā nekustamā īpašumā neiegulda vairāk kā 5% no savas naudas. Bet kāpēc nevarētu būt pensiju fonds, kurš specializējas, teiksim, uz nekustamajiem īpašumiem? Ka tas dos hipotekārus kredītus un ka tas specializēsies tanī jomā, un ka viņam būs vairāk nekā 25% no sava ieguldījuma portfeļa nekustamajā īpašumā. Manā audžu zemē — Kanādā — pensijas fondi specializējas. Daži pensiju fondi ir ar augstu risku. Viņi aizdod sīkiem uzņēmumiem naudu un cer uz lielu procentu peļņu. Cits pensiju fonds pasaka, ka viņš it ļoti drošs, viņš var pateikt, cik viņš nopelnīs, jo viņš aizdod naudu tikai pret noteiktiem procentiem un tikai hipotekāros kredītos. Tur tā peļņa ir droša, un tā katru gadu akumulējas, beigās ir ļoti labi rezultāti, bet nav šāda ierobežojuma. Es nesaprotu šo otro ierobežojumu, ka tas pensijas fonds nedrīkstētu specializēties un ka tam ir ierobežojums, ka viņš tikai var 25% no savas naudas likt nekustamajā īpašumā. Cilvēka dzīve rit normālā dzīves ritmā, viņu nekustamais īpašums, kurā tas dzīvo, kuru viņš pārvalda, būs kādi 90% no tās vērtības, kas viņam ir, un kāpēc tas pensiju fonds, kas krāj... jeb kas ir tas līdzeklis, caur kuru finansē to mantu, kas viņam ir, kāpēc lai pensijas fondi neeksistētu visumā, kopumā, jo šis 25% attiecas uz jebkuru pensijas fondu. Kāpēc tas drīkst būt tikai 25%? Manuprāt, tas atkal ir pilnīgi nejēdzīgs cipars. Tas cipars varētu būt 75%, 80%. Varbūt pat 100%.

Nu un tad mēs nākam pie jautājuma, vai Latvija ir tik bagāta, ka mēs varam to naudiņu, kas mūsu pensijas fondā ir, sūtīt uz ofšoriem? Un, teiksim, šeit... jeb uz firmām ārzemēs... Šeit Nagobada priekšlikums ir pilnīgi nevietā. Es domāju, ka no sākuma nevajadzētu atļaut nevienam santīmam no mūsu iekrājumiem iet uz ārzemēm. Tās ir, teiksim, manas domas. Es domāju, ka mums šeit vajadzētu nopietni padomāt, jo pensijas fondi būs viena no lielākajām sistēmām mūsu valstī.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu šodien aicināt cilvēkus, kas šeit uzstājās pret Nagobada kunga priekšlikumu, nejaukt kopā to, kas ir šodien valstī, ar to, kas būs un ko mēs gatavojam. To, ka šodien valstī liela daļa cilvēku nesaņem pensijas, un diemžēl tur jāuzņemas atbildība ir "Tēvzemei un Brīvībai" Makarova kunga personā, ka šiem cilvēkiem ir aprēķināts tikai sociālais pabalsts, par tiem ir jādomā citās kategorijās un citās vietās, jo privātais pensiju fonds nerisina viņu jautājumus, un nauda, kas ir jānovirza viņiem, nenāk no privātā pensiju fonda un kas tur tiek iemaksāts. Manuprāt, paldies Dievam, ka mēs novērsām liela mēroga valsts apkrāpšanu, kad bija iespēja iemaksāt 5 tūkstošus latu un pēc tam 18 gadus saņemt 400 latu lielu pensiju. Paldies Dievam, ka Saeima to novērsa un neļāva vairāk atsevišķiem cilvēkiem krāpt valsti un līdz ar to patiešām apzagt pensionārus vārda tiešajā nozīmē.

Bet šis likums un šis jautājums, par ko mēs diskutējam, ir jautājums priekš tiem cilvēkiem, kuri pensijā aizies pēc 10—15 gadiem. Kā viņi saņems pensiju un kā viņiem tā veidosies? Un te arī parādās tā lieta: ja tev ir šī liekā nauda, ja tu pēkšņi kaut kur manto vai esi... arī tad, ja tev ir maza alga, tad tev ir iespēja ielikt šo naudu šinī privātajā pensiju fondā un saņemt otru pensiju, ko neizmaksā valsts. Tikai tu esi šinī gadījumā ieinteresēts, lai šis privātais pensiju fonds pēc iespējas vairāk nopelnītu, kamēr tā nauda tur atrodas, un lai šī nauda nevis vienkārši guļ, bet lai šī nauda strādā naudas vārdā, un līdz ar to tu, ieguldīdams kaut vai 5000, varētu atpakaļ pēc 10 gadiem izņemt jau ārā 20 000 vismaz. Un tāpēc ir vajadzīgs šis palielinājums un iespēja un brīvība pensiju fondiem strādāt. Jo tiem ir pietiekami liels garants un nodrošinājums, lai šie pensiju fondi nepazustu tā, kā savā laikā pazuda Latvijas drošākā firma "Auseklītis" .

Un tāpēc es aicinātu cilvēkus, pirms viņi balso, pārdomāt to. Tas neaizskars šodienas pensionāru nekādā veidā. Tas ir nākotnes audzināšanas princips tiem pēc 10—15 gadiem, jo mums parasti ir tā, ka mēs redzam tikai šodienu un tikai to, kad jau cilvēks ir uz ielas un pieprasa. Mēs negribam domāt un modelēt perspektīvu un nākotni tādu, kāda tā veidojas. Un tāpēc nevajadzētu šodienas pensionārus baidīt, ka privātie pensijas fondi atņems viņiem no sociālā nodokļa naudu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Kiršteins

(LNRP/LZP). Godājamie deputāti! Es šeit absolūti nevaru piekrist Vītola kunga teiktajam par šo 7. priekšlikumu, jo, pirmkārt, ja tas paliek šādā veidā, tas ir pretrunā, absolūtā pretrunā ar Eiropas līgumu, jo tur netiek ierobežota ne vērtspapīru, ne finansu darbība. Un otrs, ja mēs atstājam to šādā veidā, tad mēs sakām — nedrīkst visu naudu ieguldīt stabilās valstīs un stabilos uzņēmumos, bet jāiegulda ir, teiksim, kaut kādos Latgales uzņēmumos. Nu es negribu šeit teikt, ka Latgales uzņēmumi ir slikti, bet es gribu teikt, ka privātie uzņēmumi var konkurēt, un iedomājieties divus privātos pensiju fondus, un viena iekšējie statūti paredz, ka naudu drīkst ieguldīt, teiksim, tikai Latgales uzņēmumos, un otri paredz, ka drīkst ieguldīt arī Eiropas Savienības jeb Norvēģijas uzņēmumos, kurš būs vērtīgāks un stabilāks. Es domāju, ka šeit uz nākošo lasījumu būs jāievieš labojums, lai nebūtu šī pretruna ar Eiropas līgumu.

Un otrs. Tas ir muļķīgs. Ja runā par nekustamo īpašumu, tad to, protams, var debatēt, bet ieguldīt vērtspapīros laikā, kad jūs vispār nevarat pateikt, kurš ir uzņēmums. Vai tas nozīmē, ka nedrīkst ieguldīt uzņēmumā, kura štāba mītne atrodas ārzemēs jeb viņš pats ir izvietots, jo, piemēram, es jums vienu piemēru varu pateikt. Ja "Lattelekom" sastāvdaļa "Tilts", teiksim, gribētu emitēt akcijas un būtu nolēmusi kļūt par atklātu akciju sabiedrību, tad tas ir Anglijas—Somijas kopuzņēmums, kas ir reģistrēts Dānijā. Tad iznāk, ka mēs šādā uzņēmumā nedrīkstētu ieguldīt akcijas. Jeb drīkstētu... ja tas strādā Latvijā, bet tas skaitās Dānijas uzņēmums. Ja mēs nopirktu "Prips" akcijas pēc šī te, piemēram, 20%, mēs arī nedrīkstētu tādā gadījumā, lai gan tas pats "Prips" ir akcionārs "Aldarim". Un kas ir "Aldaris"? Vai tas ir Latvijas uzņēmums jeb tā ir sastāvdaļa uzņēmumam "Baltic beeridge holding", kurš savukārt atkal pieder "Prips" un Skandināvijas uzņēmumiem. Tā ka es domāju, ka šeit šie ierobežojumi ir absolūti neizdomāti un vajadzētu tad sadalīt. Ja mēs runājam par nekustamiem īpašumiem, par zemi un ēkām, tad vajadzētu uz nākošo lasījumu ierosināt, bet rakstīt, ka nedrīkst būt ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros, tad vajadzētu saprast, ko nozīmē "ārvalstu vērtspapīri" šeit ļoti precīzi. Vai ārvalstu vērtspapīrs ir tas, kura štāba mītne ir šeit, jeb tas, kurš strādā ārzemēs.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

A.Kiršteins.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamie kolēģi! Patiešām Likums par privātajiem pensiju fondiem ir nākotnes likums, tāpat kā šie grozījumi, par ko pašreiz ir šīs debates. Par to, protams, paldies.

Es varu paust tikai komisijas viedokli, jo arī tāpat kā šeit zālē, arī komisijas domas dalījās, un, klātesot inspekcijas darbiniekiem, tomēr šie priekšlikumi tika noraidīti. Bet tā kā debatēs šeit daļa deputātu atbalstīja pirmo un otro Nagobada kunga priekšlikumu, bet 7. ne, tad varbūt mums būtu par katru jābalso atsevišķi. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Nagobada priekšlikumu — aizstāt 23. panta 2. daļas 1. punktā skaitli "5" ar skaitli "10". Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 12, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs.

6. priekšlikums nāk no Valda Nagobada kunga, kur viņš iesaka palielināt procentu ieguldījumu vienā nekustamā īpašumā. Aizstāt 5 ar 15. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Nagobada priekšlikumu — aizstāt 23. panta 2. daļas 2. punktā skaitli 5 ar skaitli 15. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 11, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs.

Un 7. ir deputāta Valda Nagobada priekšlikums, ko komisija noraidīja, runā par ieguldījumiem ārvalstīs.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es gribēju šeit nākt un oponēt Kiršteina kungam tajā ziņā, ka ieguldījumi ārvalstīs, kā šeit ir šajā daļā noteikts, nenosaka, ka šīs ārvalstis noteikti būs Dānija, Zviedrija, Lielbritānija vai arī citas, bet tieši otrādi, mēs zinām, ka tie, kas vēlas izvietot šobrīd aktīvus, arī komercbanku aktīvus, viņi pamatā skatās uz citu pasaules pusi. Viņi meklē iespējas, kur ir lielāki spekulatīvi ieguldījumi, un pamatā tās valstis ir Ukraina, arī Baltkrievija un Krievija, un jebkurš uzņēmums, kurš ir varbūt sadarbojies ar šīm valstīm, zina, cik nedroši ir ieguldījumi šajās valstīs. Līdz ar to es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt tādu situāciju, ka privātajam pensiju fondam, par kura drošību, pieņemot šo likumu, zināmā mērā arī mēs uzņemamies līdzatbildību, ir iespēja 15% no visu savu aktīvu vērtības ieguldīt augsta riska valstīs, kāda neapšaubāmi ir Krievija, Ukraina un tā tālāk šodien. Līdz ar to šo priekšlikumu šādā redakcijā es nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Reti kad man ar Vītola kungu būtu līdzīgas domas. Bet nauda citā pasaules daļā tiek kontrolēta, un nauda citā pasaules daļā, kas ar to rīkojas, grib pelnīt sev. Un tas, kas ir tālu prom, tas, kas ir sīks klients, viņš tiek apbižots. Mēs visi redzam, ka biržu namos pasaulē tā pati paja svārstās vienā gadā par 30%. Un kāds, kas zina, kad ir jau par daudz vēlu, lai pirktu, ir jau iekustināti visi pircēji. Visiem ir pastāstīts, ka ir jāpērk "General motors", jo skat, beidzamos trīs mēnešus tā paja ir augusi vērtībā. Speciālisti zina, ka 80% no cilvēkiem tic, ka ir japērk, viņš jau sen ir pārdevis, jo tā paja ir par daudz augstā vērtībā. Un no tālienes tu to nespēj izprast un uzticēt kādam svešumā, vai viņš pareizi un godīgi rīkojas, arī ir druscītiņ neprātīgi. Jo viņš papriekšu darīs pareizi tiem klientiem, kas viņam ir tuvi, un tiem klientiem, kas viņam ir lieli un iespaidīgi. Un tad viņš domās par to mazo pensiju fondu Latvijā. Un ko Māris Vītols teica par to, ka uz Austrumu pusi atkal būs it kā spekulācijas iespējas, bet tās tāpat kā uz Rietumu pusi beigsies slikti. Jo negodība tur būs. Mēs esam pat mūsu Latvijā redzējuši, kā cilvēkam sola jeb solīja 10% mēnesī, tūlīt bija bagāti. Dažs iekārtoja sev dzīvi, cits, cerēdams, ka viņš dabūs 10% mēnesī, ir savi ieguldījumi, un mēs zinām, kur tas viss ved.

Mūsu pensiju fondi ir cilvēku bēru nauda, vecumdienu nauda, un ar to nedrīkstētu spekulēt ne Rietumos, ne Austrumos. Mums ir ļoti daudz kapitāla vajadzīgs, lai pilnveidotu mūsu spējas šeit. Procentu peļņa šeit projektos varētu būt liela un laba. Vai mēs skatāmies vai nu dzērveņu audzēšanā, vai daudzās citās lietās, procenti varētu būt ļoti labi.

Es ierosinātu noraidīt šo Nagobada priekšlikumu, un varbūt trešajā lasījumā, ja man iznāks laiks, es lūgšu svītrot pilnīgi iespēju nākošajos gados investēt mūsu pensiju naudas ārzemēs.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu atcerēties, ko teica Kiršteina kungs, un viņa pamatojums bija perfekts. Jautājums ir par to, ka gadījumā, ja mēs samazināsim šo te vai atstāsim iepriekšējā versijā, ka tikai 5% no privātā pensiju fonda ieguldījumiem drīkst būt ārvalstu firmās, tad mēs, pirmkārt, nonāksim zināmās pretrunās paši ar sevi, jo mēs taisāmies iet tomēr uz Eiropu.

Otrkārt, mēs vienkārši tos līdzekļus būsim... tie līdzekļi tā vai tā ies to pašu ceļu, tikai tie ies caur bankām. Tos visus peļņas procentus gūs bankas, nevis attiecīgi privātais pensiju fonds. Jautājums ir — ko mēs vēlamies ar to sasniegt? Es jūs aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Keiša kungs.

P.Keišs

(LC). Apspriežot šo priekšlikumu komisijā, arī domas dalījās. Un it kā vairāk nosvērās uz to, ka ārvalstīs tas ir īpaši liels risks. Tādēļ arī noraidīja. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Nagobada 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 11, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

P.Keišs.

8.priekšlikumu iesniedz Finansu ministrija. Tas skar grāmatvedības darbu, uzskaiti un pensiju fonda darbības pārbaudi. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta redakcijai. Paldies!

P.Keišs.

9.priekšlikumu iesniedz Finansu ministrija. Tas ir par pensiju fonda darbības uzraudzību. 28.panta teksts. Komisija to ir atbalstījusi, precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu par komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

P.Keišs.

Aicinu balsot deputātus par grozījumiem otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

P.Keišs.

Daudzi priekšlikumi jau šodien izskanēja zālē. Bet priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 16.jūnijam, otrdienai nākošajā nedēļā.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojekta dokumenta numurs ir 4125, un atbildīgās komisijas atzinums ir dokumentā nr.4234. Tas ir pirmais lasījums, tāpēc es pavisam īsi, tikai konceptuāli pastāstīšu. Piecu deputātu iesniegts priekšlikums — izdarīt grozījumus namīpašumu atdošanas likumīgajiem īpašniekiem likumā. Zināma analoģija ar to, kas mums ir Denacionalizācijas likumā, kā atgūtā, denacionalizētā namā, mēs dodam iespēju nama īpašniekam dzīvot vienā dzīvoklī pat tad, ja visi dzīvokļi šajā namā ir aizņemti, un, vienu dzīvokli atbrīvojot, pašvaldība ierāda īrniekam citu, līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Šeit ir runa tātad nevis par denacionalizētām mājām, bet par lauku viensētām vai ģimenes mājām pilsētā. Un šis te noteikums, ka šī ģimenes māja vai lauku sēta ir jāatbrīvo no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot citu dzīvojamo platību, ir attiecināts uz gadījumu, ja namīpašumu atguvusī persona ir politiski represētā. Tā kā es jau teicu, zināma analoģija ir. Varētu būt arī pietiekami lielas problēmas, bet to mēs izpētīsim starp pirmo un otro lasījumu, cik reālas ir, kāda ir situācija, uz cik mājām tas attiecas un cik cilvēkus vajadzēs nodrošināt ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Es gribētu teikt, ka uz otro lasījumu būs jāliek klāt vēl priekšlikumus ne tikai par citu dzīvojamo platību, bet arī citu, līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Ko tas valstij nozīmēs? Es domāju, ka milzīgi finansu līdzekļi tie nebūs, bet tīri praktiskas problēmas tur varētu nākties risināt. Jebkurā gadījumā atbildīgā komisija liek priekšā atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās Andrejs Naglis, LZS, KDS frakcija.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīmā cietušajiem" ceturtajā daļā "Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām" 10.punktā rakstīts: "Valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesnieguma saņemšanas gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas.

Atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums." Te rodas jautājums — kā atlīdzināt to fizisko un morālo kaitējumu, kas ir nodarīts pāri no varmāku puses mūsu Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija atdoti likteņa varā, izsūtīti Sibīrijas plašumos. Tuvojas 14.jūnijs. Šodien mums ir jāsniedz roka šiem cilvēkiem. Pildīsim to, ko paši esam likumos pieņēmuši un nolēmuši. Tāpēc aicinu, kolēģi, pievērst uzmanību, ka mums, Latvijas Republikas Saeimai, likumīgi jānodrošina iespēja politiski represētajiem atgriezties mājokļos, no kuriem viņi padzīti okupācijas laikā politisko represiju rezultātā. Tāpēc ir radušies priekšlikumi, lai rastu iespēju palīdzēt politiski represētajiem likumīgi atgūt savus īpašumus tādus, kādi tie tika atstāti izsūtīšanas brīdī, bet ne tā, kā tas ir pašreiz, kad pašvaldības atdod dzīvojamo māju ar visiem iemitinātajiem iemītniekiem, lai pēc tam nelaimīgais politiski represētais tiesājas ar atstātajiem iemītniekiem un nevar tikt dzīvot savā mājā.

Ierosinu izdarīt likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" šādu grozījumu — papildināt 16.pantu ar jaunu 3.pantu šādā redakcijā: "Ja politiski represētā persona, kurai ir atjaunotas īpašuma tiesības uz lauku viensētu vai ģimenes māju pilsētā vai citā apdzīvotā vietā, vēlas atgriezties savā īpašumā, gada laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas jāatbrīvo attiecīgā lauku sēta vai ģimenes māja pilsētā vai citā apdzīvotā vietā no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot citu dzīvojamo platību." Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kā to jau ir izdarījusi Juridiskā komisija, un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lībanes kundze.

K.Lībane

(LC). Man tā īsti vairs nav ko piebilst. Tā ka es domāju, ka balsosim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

K.Lībane.

Es ierosinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šīs sesijas beigām, tas ir, līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 19.jūnijs? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi savā sēdē šo jautājumu un balsojot ir atbalstījusi grozījumus likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu". Bet ir arī dokuments nr.4235a, kur deputāti ar saviem parakstiem ir prasījuši steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Par steidzamību. Es atvainojos, kolēģi! Tik daudz no dažādām pusēm nāk informācija un pie tam vienlaicīgi, ka nespēju apstrādāt. Tātad vispirms par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Kā sekas šī likumprojekta pieņemšanai būs valsts speciālā budžeta, Valsts autoceļa fonda ieņēmumu samazināšanās par 250 līdz 300 tūkstošiem latu. Rezultātā valsts ceļu finansēšana samazināsies par 170 vai 200 tūkstošiem latu. Arī pašvaldības attiecīgi savai finansēšanai būs spiestas lietot 8 līdz 100 tūkstošus latu mazāk. Ņemot vērā valsts autoceļu izdevumu struktūru, izdevumu samazinājums būs vispirms lauku ceļiem, no kā cietīs galvenokārt lauku iedzīvotāji, lauksaimniecības produkcijas ražotāji. Piemērojot nodevas atlaides lauksaimniecības produkcijas ražotāju kravas automašīnām ar pilnu masu virs 12 tūkstoš kilogramiem, negatīvi tiktu ietekmēta konkurence Latvijas auto pārvadātāju vidū, jo vienai autoīpašnieku grupai tiktu radītas nepamatotas priekšrocības, tā iemesla dēļ aicinu noraidīt iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mūsu cienījamais kolēģis Aristids Lamberga kungs ir tālu no patiesības vispār jeb no reālās dzīves, ja viņš šādā veidā var argumentēt par šo priekšlikumu. Es domāju, Lamberga kungs, ka no 50 miljoniem, kas ir ceļa fondā, es domāju, ka tas, ja arī jūs teicāt to summu 300 tūkstoši, tā ir tik maza summa, ka tur nebūtu vērts pat uztraukties. Kaut gan tie 300 tūkstoši tur nav, tur varētu būt apmēram no 50 līdz 60 tūkstošiem latu tikai. Bet kāpēc šāds priekšlikums tapa un es esmu tā iniciators? Tāpēc, ka nav godīgi tomēr salīdzināt autotransporta īpašniekus un to autotransporta lietošanas biežumu, intensitāti valstī gada griezumā kaut vai, jo lauksaimnieks, kas ražo lauksaimniecisko produkciju, faktiski savu autotransportu lieto tikai sezonāli, ražas novākšanas laikā, un nevar salīdzināt zemnieku saimniecībās smagā transporta īpašnieku un tā izmantošanu ar, teiksim, transportuzņēmumu, kurā transporta līdzeklis kursē pa Latvijas ceļiem un starptautiskos pārvadājumos katru dienu, nevar salīdzināt arī šo transportu ar tranzītniekiem, cienījamais Emša kungs, nu nevajag smiet, nu vajag taču taisnīgi attiekties arī, kā tiek izmantots transports. Un es varu pateikt tā, ka līdz šai dienai atlaides līdz 12 tūkstoš tonnām, līdz 12 tonnām pilnas masas kravas automašīnām jau tās atlaides bija, ko sniedza pagasta vara ar stingru kontroli. Es tikai prasu virs 12 tonnām, līdz 20 tonnām pilnas masas kravas automašīnām atlaidi, tādi lauksaimnieciskā ražošanā, tādi transporta līdzekļi ir katrā rajonā apmēram 10—15, cik es esmu ieguvis statistiku no esošiem transporta līdzekļiem. Es neprasu virs 20 tonnām par pilnu masu, tādu zemnieku saimniecībās nav, un, kā jūs redzat, likumā šeit ir iekšā, kas jau nāk virs 20 tonnām un 30 tonnām, tur ir ceļa nodeva 350—300 latu. Es vēlreiz aicinu kolēģus tomēr saprast, ka zemnieku saimniecībās esošie smagie transporta līdzekļi tomēr tiek minimāli izmantoti gada griezumā, un daudzi jau ir izgājuši tehnisko apskati šā gada sākumā, bet daudziem transporta līdzekļiem vēl ir jāiet pirms ražas novākšanas. Es domāju, ka taču drusciņ ir jāiet pretī lauciniekam, zemniekam vai lauksaimniecības produkcijas ražotājam. Ja kāds to nesaprot, tad es tikai varu pateikt vienu, ka tam tikai patīk kārtīgi paēst, bet viņš nezina, ko nozīmē saražot to ēdamo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tad, kad šo likumprojektu iestrādāja 3.panta otrajā daļā, transporta līdzekļa nodevas atlaide tika ieviesta ar mērķi atbalstīt tieši lauksaimniecības produkcijas ražotājus, ļaujot tiem samazināt šīs produkcijas ražošanas izmaksu. Šobrīd tā tiek piemērota tikai tām personām, kuras minētos transporta līdzekļus izmanto lauksaimniecības ražošanā. Ja atlaides piemērošana tiktu paplašināta un tā tiktu attiecināta arī uz lieltonnāžas kravas automobiļiem, kurus izmanto cita veida produkcijas pārvadāšanai, tiktu radīts konkurences izkropļojums, kas pasliktinātu citu uzņēmēju konkurētspējas, jo viņu izmaksas būtu augstākas nekā tām personām, kurām par tām piederošām kravas automašīnām būtu jāmaksā uz pusi mazāka transportlīdzekļu nodeva. Turklāt paplašinātu atlaides piemērošanu, atgādinu, ka valsts speciālā budžetā tieši šie līdzekļi, kas tiek novirzīti valsts un pašvaldību ceļiem, tiktu samazināti. Vēl pie tam gribētu atgādināt, ka tieši lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem pilnā apmērā tiek kompensētas akcīzes nodevas par dīzeļdegvielu. Vēl gribētu minēt, ka pēdējo divu mēnešu laikā autoceļu direkcija ir veikusi tādus pasākumus, kur mēra svaru, tātad brauc uz ceļiem un tad kopā ar ceļu policiju mēra, respektīvi, sver kravas, un šie rezultāti ir diezgan šaušalīgi, jo bieži vien pat, piemēram, akcijā, kas tika veikta 22.aprīlī uz ceļa Rīga—Ventspils, septiņās pārbaudēs no deviņām pārbaudes rezultāti bija, ka šīs tonnas bija par lielu, tātad šie autopārvadātāji tika sodīti. Un jāatzīmē, ja šīs normas tiks piemērotas, tad tādā gadījumā jāņem vērā, ka šīs smagu tonnāžu mašīnas ir tieši šīs mašīnas, kas visvairāk bojā pagastu ceļus. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Arī šis likumprojekts ir skatāms no diviem viedokļiem — no apdrošinātāju viedokļa un no zemnieku viedokļa. Šeit es gribu aizstāvēt zemnieku viedokli. Ja mēs paskatīsimies, kas ir lauksaimnieciskie ražotāji? Tie ir SIA, kas ir vēl saglabājušās laukos un zemnieku saimniecībās, dažviet arī vēl piemājas saimniecībās. Viņām parasti, šīm zemnieku un piemājas saimniecībām, ir varbūt divas vai trīs automašīnas, ar kurām vienlaicīgi nebrauc. Brauc ar vienu automašīnu un brauc nevis par lielajiem ceļiem, bet pārsvarā pa šiem lauku ceļiem, kuri līdz šim netiek pienācīgi remontēti, jo lauku ceļiem joprojām vēl nav novirzīti līdzekļi, lai arī tos varētu saremontēt. Un šādā sakarībā, kad tiek izmantots tikai... ja īpašumā ir vairāki transporta līdzekļi, praktiski vienlaicīgi lieto vienu vai divus transporta līdzekļus, pie tam lielākā daļa no tiem tiek izmantota tikai sezonā un tikai galvenokārt pa lauku ceļiem, izņemot varbūt gadījumu, kad jāaizved graudi nodošanai pa republikas nozīmes ceļiem.

Es uzskatu, ka nav godīgi likt lauksaimniekam maksāt par visu šo tehniku, kura bieži vien ir stipri nolietojusies un stipri veca, šo apdrošināšanas maksāšanu, ja to praktiski neizmanto. Es domāju, ka mums ir jāpanāk nedaudz pretim lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, jo es vēlreiz atgādinu to, kas ir rakstīts šajā likumā. Šis labojums attiecas tikai uz lauksaimniecisko ražošanu, un tāpēc Elferta kunga iebildumi nav vietā. Aicinu visus atbalstīt sagatavoto likumprojektu, zemniekam laukos ir jābūt, kur tad citur viņš paliks, un viņam ir jāsniedz šie visai minimālie atvieglojumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Nu izvērtēsim, kas šis ir par transportu, kur to lieto un kādai ir tai pieejai jābūt. Pamatā tas ir KAMAZ vai KAMAZ ar piekabi, tas ir, daži eksemplāri vēl palikuši zemniekam, statūtsabiedrībām, ko galvenokārt izmanto graudu un lielo kravu pārvadāšanai. Nu tad graudus pārvadā. Daudz braukā pa lauku, savāc no kombainiem, aizved uz kalti, naktī uzlādē kravu, aizved uz pieņemšanas punktu un tur diennakti nostāv atkal rindā. Sakiet, kurš transportuzņēmums gribēs šādus pakalpojumus uzņemties? Es esmu runājis ar zemniekiem, ir ļoti lielas grūtības dabūt transportu pie šādas minimālas... pie zemas izmantošanas. Tāpēc, teiksim, ja zemniekam šis transports ir un viņš saviem kaimiņiem un sev arī šos graudus transportē, tāpat mežmateriālus un citas kravas, kas ir vajadzīgas transportēt, ir jāatbalsta zemnieks, un galīgi te nevar jaukt ar akcīzes nodokli. Akcīzes nodoklis 120 kg vai litri uz hektāru ir jau samazināta norma, ja audzē tikai graudaugus, kas ir vismazāk darbietilpīgākā kultūra, tad uz hektāru gadā ir jāizlieto 180 litri, mēs dodam tikai 120, te transports galīgi nav iekšā. Ar akcīzes nodokli te, Elferta kungs, galīgi nevar jaukt. Tāpēc es arī aicinu atbalstīt, lai šo transportu, kas ir KAMAZ grupa, atvieglotu ar 50% nodokļu atlaidi, un zemniekam tā būtu neliela iespēja kompensēt to, ko valdība negrib kompensēt. Es jau teicu, ka pagājušajā gadā par 2% ir samazinājusies gala produkta vērtība un par 10% pieaugusi resursu vērtība. Kur tad mēs ejam? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es tiešām esmu pārsteigts, bet es esmu arī ļoti gandarīts, jo Latvija tiešām ir brīnumu zeme. Mums ir divu veidu zemnieku saimniecības jeb mazas un piemāju saimniecības. Ir mazās saimniecības, kas mokās ar kaut kādiem 100 vai 200 latiem brīvajiem apgrozījuma līdzekļiem, un ir zemnieku saimniecības, kuras pērk bankas pie mums. Atnāk zemnieks un, teiksim, uzliek pusmiljonu un nopērk daļu no bankas. Es gribētu redzēt to piemājas saimniecības zemnieku, kas nopērk mašīnu lielāku par 12 tonnām, lai aizvestu no sava mazā lauciņa vienreiz gadā četrus kartupeļu maisus uz Rīgas tirgu. Nu ko jūs te stāstāt muļķības, cienītie kolēģi! Ja zemnieku saimniecība jeb piemājas saimniecība, tad viņa pirks mašīnu līdz 12 tonnām, un, ja viņš iegādāsies mašīnu, kas ir virs 12 tonnām, tad šāda zemnieku saimniecība ļoti rūpīgi izkalkulēs, vai viņai ir izdevīgāk vienreiz gadā pasūtīt kādu automašīnu autotransporta kantorī jeb viņa tādā gadījumā to lietos visu gadu. Bāna kungs šeit teica, ka zemnieki vadā meža materiālus. Grīga kungs, nerādiet man! Es pats īrēju mašīnas, man ir pietiekami daudz ko pārvadāt, gan meža materiālus, gan visu. Un es jums pateikšu vienu lietu, ka neviens, varbūt ka kāds viens Latvijā, kur tiešām mašīna stāv visu gadu, tā mums cenšas iestāstīt, bet es varu pateikt, ka Vidzemē, Cēsu rajonā, tie, kam pieder šīs lielās mašīnas, tās mašīnas strādā no rīta līdz vakaram, ieskaitot sestdienas un svētdienas. Visi šie zemnieki, kam ir neliela saimniecība un kam ir šīs lielās mašīnas, vai viņi pārvadā meža materiālus, vai viņi pārvadā kaut ko citu, tās ir noslogotas no rīta līdz vakaram uz dažādiem pārvadājumiem. Jūs man pienāciet, Grīga kungs, klāt, es jums parādīšu, kā tas notiek, ja jūs to nezināt, un nestāstiet šeit muļķības.

Tad te ir ļoti vienkārša lieta, ja mēs runājam par trūcīgajiem jeb cilvēkiem ar maziem ienākumiem, kuriem ir mazas mašīnas, tad viņiem šī atlaide ir, ja mēs runājam par lielajām autopārvadātājām — 12 un vairāk tonnu, tad nu atļausim, lai šeit darbojas šis konkurences likums, jo tieši šīs mašīnas vairāk bojā ceļus, gan viņām ir iespējas, daudz lielākas iespējas plānot savu darbību un ieviest kaut kādu ekonomisko efektivitāti. Nu kura piemāju saimniecība pirks mašīnu, kas ir lielāka par 12 tonnām? Nu, piedodiet man! Ja neskaita to, kas grib bankrotēt, vai es piekrītu šeit, ja neskaita tos bagātos zemniekus, kuri taisās pirkt banku. Un vēl viena lieta. Es ļoti labi atceros, ka mēs, runājot šeit par automobiļu civilapdrošināšanu, mums jau bija viens kuriozs punkts, ja ir trīs vieglās mašīnas trūcīgajam, tad viņam ir jādod atlaides. Nu, tad vismaz nepiesārņosim likumdošanu ar pantiem. Paldies! (No zāles deputāts O.Grīgs: "Nepiesārņo tribīni ar saviem izteikumiem!")

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts ir atbalstāms, un es jums varbūt pastāstīšu no vienas saimniecības piemēra. Būtībā saimniecībā mums ir divi KAMAZ, kurus praktiski mēs lietojam maksimāli divus mēnešus gadā. Viens mēnesis aiziet, lai aizvestu cukurbietes uz cukurfabriku, otrs mēnesis — nu, dažādiem darbiem, varbūt kādu kravu aizvedot graudus kaut kur nodot, bet pamatā mēs ražojam sēklu, mums būtībā šos graudus izņem uz vietas saimniecības.

Diemžēl tas, ko teica Kiršteina kungs, tas viss būtu pareizi, un droši vien nākotnē zemnieki nepirktu šīs milzīgās mašīnas, bet pirktu varbūt šīs sešu un astoņu tonnīgos ZIL, kas ir, bet šobrīd tās ir vēl palikušas, šīs mašīnas ir vēl paju sabiedrībās, šīs mašīnas ir SIA un šīs mašīnas vēl ir lielajiem zemniekiem. Manuprāt, šis priekšlikums ir jāatbrīvo, bet pareizāk laikam būtu tā, ka šobrīd mēs nodevu maksājam par visu gadu, bet pārtraucam divus mēnešus, tajā pašā laikā apdrošinām to varbūt uz diviem mēnešiem. Bet šai nodevai vajadzētu būt sadalītai proporcionāli uz to laiku, cik daudz mēs šo mašīnu apdrošinām un cik ilgi mēs to ekspluatējam gada laikā. Manuprāt, tas būtu godīgi attiecībā pret tiem, kas brauc visu gadu un katru dienu, un attiecībā pret tiem, kas brauc 15 dienas, divus mēnešus vai trīs mēnešus. Manuprāt, tas ir izdarāms nākošajos lasījumos, bet pamatā tas būtu atbalstāms un tālāk vēl būtu pieslīpējams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs patlaban ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas svētību pārkāpjam Saeimas Kārtības rulli. Saeimas Kārtības ruļļa 87.panta 2.punktā ir ierakstīts, ka nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finansu ministra attieksme. (Starpsauciens: "Pareizi!") Šobrīd mums nav tāda dokumenta uz rokas, un mēs neredzam, par kādām summām vispār ir runa, par cik samazinās valsts ieņēmumi un kā Finansu ministrija redz vai neredz iespēju šo summu dzēst. Es domāju, ka šī apspriešana būtu jāatliek šodien un jāsaņem tāda attieksme, lai mēs nepārkāptu Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Atvainojos, ka es otro reizi uznācu tribīnē. Elferta kungs! Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretār! Es lūdzu uzmanību vienu minūti! Šajā priekšlikumā ir līdz 20 tonnām, nevis, kā jūs sacījāt, virs 12 un līdz bezgalībai. Tur tā atšķirība ir. Tādas automašīnas uz pirkstiem var saskaitīt tikai republikā.

Kiršteina kungam — šim lielajam speciālistam par lauksaimniecību, par veterināriju, par visām citām lietām es pat neatbildēšu. To jums rudenī atbildēs laucinieki. Jums rudenī atbildēs lauku elektorāts un jums arī, Lamberga kungs! Tā ka jums savu rēķinu rudenī piestādīs zemnieki. Tas ir vairāk nekā skaidrs, jo jūsu argumenti šeit galīgi neizturēja kritiku. Par lietu mēs varam parunāt jebkurā citā vietā, un es ar lielāko prieku parunāšu ar jums citā vietā par lietu. Ja vajadzēs. Tā ka es ierosinu vēlreiz atbalstīt šo priekšlikumu un lūgt deputātus vismaz pussoli paiet pretim zemniekiem.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Te nu mēs esam — lielie lauku un zemnieku mīlētāji. Kad jāatbalsta zemnieks, tad pēkšņi izdomājam, Bišera kungs arī, ka jāuzrāda budžetā, kur ņems šo naudu, un nedrīkst izskatīt šo likumprojektu.

Vēl vairāk pārsteidz reformistu nostāja, Lamberga un Kiršteina kunga nostāja pret laukiem. Bet jūs taču, Kiršteina kungs, atbalstāt, vienmēr esat to teicis, lielos zemniekus. Tā sakot, pāri 500 hektāriem, un mazajiem jūs jau tagad esat paredzējis, ka tiem ir jāiznīkst. Protams, tā ir īpaša saruna, kur viņiem likties Latvijā? Varbūt meklēt kaut kur citur palikšanu?

Bet visvairāk mani pārsteidza Elferta kunga — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra — dižā doma, ka pagasta ceļus bojājot zemnieku mašīnas. Šīs, par kurām ir runa. Fantastiska atziņa! Elferta kungs, jūs, man liekas, guļot bojājat arī savu gultu mājās. Apmēram tas ir tāds salīdzinājums. Zemnieks bojā ceļus, braucot pa pagasta ceļiem ar savām mašīnām. Tā ir vienkārši fantastiska atziņa!

Zemnieks, cienījamie kolēģi, jāatbalsta kompleksi visādā veidā maz pamazām, jo mēs patiešām nespējam pašlaik no valsts budžeta zemniekam dot jūtamus līdzekļus. Tāpēc tur, kur ir iespējams, tur ir jāatbalsta. Jums ir ļoti labi zināms, ka ceļu fondā ienāk caur akcīzes nodokli desmitiem miljonu latu, un ceļu fonds, ja arī tur radīsies daži tūkstoši, daži desmit tūkstoši zaudējums, neko necietīs. Atbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K. Leiškalns

(LC). Kas tie tādi zemnieku draugi? Es atbalstu zemniekus, Tabūna kungs! Es vienkārši gribu jautāt. Šo likumu ir mēģināts atvērt jau divas reizes. Bet ir mēģināta risināt pavisam cita problēma. Problēma, kad nodeva tiek maksāta nevis par ceļa lietošanu, bet par ceļa nelietošanu. Tieši "Latvijas ceļš" bija iesniedzis šo zemniekus atbalstošo priekšlikumu, bet es nezinu, kāpēc tas tika noraidīts divas reizes. Tātad transporta nodeva šobrīd jāsāk maksāt, automašīnu reģistrējot vai pārreģistrējot. Tas nozīmē, ka kaut arī automašīna nav izgājusi tehnisko apskati, kaut arī automašīna nav apdrošināta, par to ir jāsamaksā transporta nodeva. Nodeva, kas ir domāta tieši ceļa lietošanai.

Ja mēs runājam par treileriem, par smagajām mašīnām, tad, Tabūna kungs, es tieši dzīvoju uz ceļa, kas ir blakus mežam, un tik tiešām smagie baļķu vedēji ceļu izdangā drausmīgi. Vai ar šiem baļķu vedējiem nebrauksim? (No zāles deputāts P.Tabūns: "Nebrauksim!") Lai ceļu sakārtotu, mēs iekasējam divus nodokļus vai nodevas. Pirmā nodeva ir transportlīdzekļa ikgadējās lietošanas nodeva, kas aiziet ceļazīmju uzstādīšanai, ceļa sakārtošanai tīri vizuālā aspektā, un ir tā sauktais akcīzes nodoklis, nevis tā sauktais, par kuru zemnieki, paldies Dievam, saņem atlaidi, un šie treileri bieži vien ir dīzeļi, no saviem hektāriem saņem atlaides, kas aiziet tieši ceļu saglabāšanai un ceļu atjaunošanai, un jaunu ceļu būvēšanai. Tātad abi šie nodokļi vai šīs nodevas ir maksa par pakalpojumu pēc būtības.

Es domāju, ka vienīgais iespējamais risinājums ir tas, ko ieteica Rāznas kungs, ka nodeva tiek maksāta par periodu, kur ceļu izmanto. Tātad, ja cilvēks apdrošina automobili uz diviem mēnešiem gadā un divus mēnešus šo ceļu izmanto, tad viņš maksā proporcionāli. Mums nav jādod globālas atlaides, bet jāmēģina sakārtot likumdošana tā, lai katrs cilvēks maksā par pakalpojumu, kuru viņš tik tiešām izmanto, nevis solidāri visi maksā. Turklāt es nedomāju, ka vilcēji virs 12 000 kilogramiem, 12 tonnīgie vilcēji ir zemnieku īpašumā ļoti daudz. Bieži vien tie ir automobiļi, kas formāli pieder zemnieku saimniecībām, bet kas tiek izmantoti visu gadu, nevis graudu vešanai, nevis kokvilnas novākšanai, bet galvenokārt tie tiek izmantoti koksnes pārvadāšanai no to izstrādes vietām līdz ostām, un šādā veidā tie tiek ekspluatēti visu gadu. Lauksaimniecībā izmanto, tie ir formāli reģistrēti zemnieku saimniecībā, un es nezinu nevienu zemnieku saimniecību, Grīga kungs, kas var atļauties turēt šādu treileri un izmantot to tikai divas reizes gadā. Nu tā ir pilnīgi bezjēdzība! Līdz ar to kāds nav domājis ar galvu. Viņš aizved savus graudus un pārējo gadu ar šo automašīnu veic citus darbus. Bet nebūs jau slikti, ja jūs atvērsiet šo likumprojektu, man gan ir jābalso pret, vai vismaz jāatturas, bet, ja jūs atvērsiet, tad es iesniegšu priekšlikumu, kuru Baloža kunga vadītā komisija, kas ir reāls, zemniekus atbalstošs priekšlikums, divas reizes ir noraidījusi. Es nezinu, aiz kādiem iemesliem. Tieši šā paša likuma atvēršanā.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Mazliet ir neērti, ka par zemnieku vajadzībām runā tie cilvēki no Reformu partijas, no "Saimnieka", arī zināmā mērā no "Latvijas ceļa", kas tos jautājumus vietām nezina. Es domāju, ka mērķtiecīgi būtu ieklausīties to, ko teica Rāznas kungs, uz nākošo lasījumu sagatavot kārtīgus aprēķinus, bet vienu gan vajadzētu neaizmirst, ka nevajag zemniekus apcelt, jo pašlaik ir tāds stāvoklis, ka likumus pieņemam, it kā zemniekus kā šķiru gribētu likvidēt. Mans priekšlikums būtu tomēr nobalsot, bet uz nākošo lasījumu sagatavot konkrētus aprēķinus, lai nebūtu kā tagad — tāda tukša runāšana, bet lai būtu konkrēti aprēķini. Mans priekšlikums būtu atbalstīt tos labojumus.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Vītola kungs runās kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols

(Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie kolēģi! Šeit tika norādīts gan uz Satversmi, gan uz Kārtības ruļļa 87.pantu, kas nosaka, ka nevienu likumprojektu nedrīkstētu izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos, kā tas ir šajā gadījumā, un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme.

Mans, kā ministrijas parlamentārā sekretāra, pienākums ir darīt jums zināmu Finansu ministrijas viedokli šajā jautājumā, un šis viedoklis ir negatīvs. Ministrija neatbalsta šos grozījumus, jo uzskata, ka šie grozījumi pastiprinās vai radīs konkurences izkropļojumus un samazinās ieņēmumus autoceļu fondā. Šie ir divi galvenie iemesli, par konkrētām summām Finansu ministrija balstās uz Satiksmes ministrijas aprēķiniem, un šie aprēķini ir tādi, ka šie ieņēmumi samazinātos pēc Satiksmes ministrijas datiem par 250 000 — 300 000 latu. Tas ir arī viss, kas ir mans pienākums šodien šeit jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija. Dilbas kungs, bet vai jūs iekļausities trīs minūtēs? (No zāles deputāts R.Dilba: "Mēģināšu!") Lūdzu!

R.Dilba

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienības vārdā apsveicu "Tēvzemei un Brīvībai" iesniedzējus par atbalstu lauksaimniekiem! Šeit tas skar gan juridiskās, gan fiziskās personas. Es domāju, ka tas ir ļoti labs žests, jo "Tēvzemei un Brīvībai" arī finansu ministrs ir, kas visu laiku cītīgi cīnās par to, kā vairāk noņemt atvieglojumus. Es domāju, ka, cienījamie kolēģi, vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt tad, kad būs nākošais skatījums Likumā par ienākuma nodokli, kas nāks no Finansu ministrijas ar ierosinājumiem — noņemt atvieglinājumus, tas ir, 3000 ienākuma nodokli un tā tālāk, tad es gribu aicināt, lai jūs tikpat aktīvi aizstāvētu — nenoņemt šos atvieglinājumus lauksaimniekiem. Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgi demokrātiskā savienība ierosina atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es gribu atbildēt tikai Tabūna kungam. Viņam riebjas lidotāji, kuri lido ar lidmašīnām, brauc divreiz gadā tikai ar mašīnu, viņam riebjas jūrnieki, kuri brauc ar kuģiem nez kāpēc un nav pieejami pie šīs pašas demagoģijas, kā te Tabūna kungs stāstīja. Viņam drausmīgi riebjas medmāsas, jo viņš uzskata, ka simtiem tūkstoši zaudējumu nav nekas. Tie ir Tabūna kunga vārdi šeit.

Tabūna kungs, atšķirībā no jums es netaisu šeit nekādu priekšvēlēšanu kampaņu, bet ja jūs domājat par valsti, tad jums ir jādomā par finansēm kopā. Un ja jūsu partijas finansu ministrs un viņa vadītā Finansu ministrija uzskata, ka nav vajadzīgs šāds papildinājums, tad jums kā šīs partijas viņa kolēģim būtu gods viņu aizstāvēt, nevis nākt un kult šeit tukšus salmus. Es domāju, ka jūs saprotat, bet es atvainojos, jūs apvainoju teikdams, ka jūs saprotat.

Otrs. Zemniekiem ir atlaides vajadzīgas, un šeit tās ir. 50 000 traktori. Viņi nemaksā nekādas nodokļus pašreiz. Kompensācija par akcīzes nodokli. Ir šīs atlaides līdz 12 tonnām. Mēs varam par to bezgalīgi strīdēties. Bet šeit pareizi pateica, lai nāk tādā gadījumā finansu ministrs Zīle un pasaka, ka, ja šie 300 000 latu budžetā neienāks, cietīs lauki. Cietīs darbavietas. Kam tad šis autoceļu fonds ir vajadzīgs? Tas ir autoceļu fonds ārpus pilsētām, Grīga kungs! Cilvēki strādā arī, veidojot un būvējot šos ceļus. Jūs nevarat atraut naudu no zemessarga vai no medmāsas, vai no skolotāja un teikt, ka tā ir jāatdod tam, kam ir lielāka mašīna par 12 tonnām. Nu nav trūcīgajiem mašīnas lielākas par 12 tonnām. Par to ir runa. Ir runa par sabalansētu politiku. Ja jūs, Tabūna kungs, gribat atbalstīt trūcīgos, tad atbalstiet tos, kam mašīnas ir mazākas par 12 tonnām, bet nenodarbojieties ar demagoģiju!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām debates par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu"" pirmajā lasījumā. Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Gribētu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Cienījamais Grīga kungs, šeit nav ierobežojums līdz 20 tonnām. Te ir noņemts šis ierobežojums, kas tika sagatavots, šo likumprojektu rakstot. Tas ir šāds ierobežojums - nodevas atlaide par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kg. Tas tika ierosināts ar nolūku ierobežot nodevas atlaides piemērošanu par kravas automobiļiem, kas atrodas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju īpašumā, bet netiek lietoti lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā.

Piemēram, kokvedēji, autofurgoni iekšzemes un starptautiskajiem pārvadājumiem, lieltonnāžas pašizgāzēji, kas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju sastāda apmēram 3500 transporta līdzekļu, attiecībā uz to, ko Rāznas kungs teica, te ir tas piemērs, ka faktiski ir lieltonnāžas kravas automobilis, ko izmanto lauksaimnieciskās produkcijas pārvadāšanai divas reizes gadā, bet īstenībā pārējo laiku izmanto komercpārvadājumiem. Un te ir tas, kas izkropļo tirgu.

Vēl pie tam transporta līdzekļu ikgadējā nodeva, kas jāmaksā, vai tu lieto ceļus reizi gadā vai 365 dienas, jo ceļa zīmēm ir jābūt, vai viņi lieto ceļu vai ne. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu"" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otro lasījumu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17. jūnijam un lūdzu izskatīt to otrajā lasījumā, galīgajā — 18. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

 

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu - likumprojekts "Darba devēju organizāciju likums" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Keišs

(LC). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments ar numuru 4155 — "Darba devēju organizāciju likums". Pirmajā lasījumā. Likums izstrādāts sakarā ar Ministru kabineta iecerēto darbību — 4.6. punktu, kur teikts — nodrošina, lai trīspusējā padome strādātu regulāri būtisku jautājumu izlemšanai. Šī likumprojekta izstrādāšanā ir piedalījusies Latvijas darba devēju konfederācija, Labklājības ministrija, tā ir izpētījusi, apkopojusi Zviedrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas un citu valstu likumus, kas regulē darba devēja organizāciju tiesisko statusu un kompetenci. Un kā šeit likumā ir teikts, likums nav īpaši apjomīgs, ka Darba devēju organizācija ir tad, ja apvienojas vismaz pieci darba devēji. Tā ir brīvprātīga sabiedriska organizācija. Es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojektu "Darba devēju organizāciju likums" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Keišs.

Tā kā tuvojas brīvdienas un vēl ir svarīgi likumprojekti, priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 1. augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 4137. Ārlietu komisija izskatīja savā komisijas sēdē šo likumprojektu, atbalstīja un ierosina Saeimai atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — nav. Nav kvoruma...

Lūdzu atkārtot balsošanu! Lūdzu balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

A.Požarnovs.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsojumu par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likums pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs.

Ir jau apkopoti trīs redakcionāli precizējumi. Ja gadījumā nebūtu iebildumu, varbūt ka mēs varētu šodien pieņemt vēl otrajā lasījumā. (Starpsauciens: "Varam!")

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu!

A.Požarnovs.

Dokuments.... tas ir numurs 4246. 1.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

2. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

3. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 4154. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs.

Aicinu Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs.

Ir jau apkopoti pieci redakcionāli precizējumi. Vai nebūtu Saeimai iebildumu un mēs varētu pieņemt arī otrajā lasījumā šodien?

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu!

A.Požarnovs.

Dokumentā nr. 4247 tabuliņā ir apkopoti precizējumi, un ir redakcionāls precizējums virsrakstā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

Redakcionāls precizējums 1. pantā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu deputātiem nav? Tālāk.

A.Požarnovs.

2. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

3. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk.

A.Požarnovs.

4. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinātu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Par Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1991. gada 25. februāra ESPO konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs.

Es aicinātu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs.

Vai Saeima neiebilstu, ja mēs varētu pieņemt likumu arī otrajā lasījumā šodien?

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Lūdzu!

A.Požarnovs.

Priekšlikumi otrajam lasījumam ir apkopoti dokumentā nr. 4248. Ir redakcionāls precizējums likuma virsrakstā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk.

A.Požarnovs.

Redakcionāls precizējums 1. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

Redakcionāls precizējums 2. pantā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav?

A.Požarnovs.

Par 3. pantu priekšlikumi nav saņemti. 4. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu Saeimu pieņemt likumu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 1. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu!

Balsojam par likumprojektu "Par 1991. gada 25. februāra ESPO Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" , pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4157 — valdības iesniegtie grozījumi likumā "Par tiesu varu". Šie grozījumi ir gatavoti ilgu laiku. Ar tiem tiek ieviesta jauna institūcija — tiesnešu disciplinārkolēģija, kas izskatīs lietas par tiesnešu disciplinārajiem administratīvajiem pārkāpumiem, un tātad pildīs funkcijas, ko līdz šim uzņēmusies ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Tas ir atbilstoši tam, ka 1997. gadā tika izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas šādu institūciju arī paredz. Tādējādi četru tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju vietā atestāciju veiks tikai viena Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, un tai tiks ierosinātas arī tiesības pazemināt tiesnešu kvalifikācijas klasi.

Tāpat ierosināts apstiprināt rajonu un pilsētu tiesu tiesnešus uz ilgāku pārbaudes laiku — pieci gadi. Izņēmumu gadījumos atkārtoti pagarinot šo pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kas ļaus labāk un objektīvāk izvērtēt atsevišķu tiesnešu darbības kvalitāti. Bez tam tiesnešus apstiprinās noteiktā līmenī, tātad rajonu pilsētas vai apgabaltiesas līmenī, nevis tikai konkrētā tiesā, un tas ļaus mazliet operatīvāk rīkoties ar tiesnešu pārvietošanu no vienas tiesas uz otru, kas šobrīd reizēm ir pārāk gara procedūra. Tiks likvidēts rajona, pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amats, jo arī šobrīd admistratīvie tiesneši izskata gan civillietas, gan krimināllietas, taču viņiem ir paredzēti zemāki amata kritēriji nekā pārējiem tiesnešiem. Izmaiņas arī attiecībā uz to, ka tiesneša palīgam un tiesas konsultantam nav obligāti jābūt augstākai juridiskajai izglītībai, jo šobrīd ir grūti ar atbilstošas kvalifikācijas cilvēkiem nokomplektēt šīs darba vietas.

Un būtiskas izmaiņas attiecībā arī uz tiesnešu nodrošināšanu ar atalgojumu, tātad augstākās tiesas priekšsēdētāja un vietnieka amata algu pielīdzināšana pirmās kvalifikācijas kategorijas civildienesta ierēdņu maksimālajai mēneša algai, kā arī piemaksas par tiesnešu kvalifikācijas klasi.

Juridiskā komisija aicina atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija piedāvāja iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par Grīnblata kunga minēto termiņu — 1.jūlijs? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Dokuments nr.4158. Grozījumi, kurus iesniedz Ministru kabinets. Šie grozījumi ir saistībā ar to likumprojektu, kuru nupat mēs jau pirmajā lasījumā pieņēmām. Juridiskā komisija aicina arī šo pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu kādi priekšlikumi par otro lasījumu?

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija aicina deputātus arī šim likumprojektam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šā gada 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 1.jūlijs? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu grupas iesniegtos grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, un komisija šo likumprojektu neatbalsta. Un neatbalsta sekojošu iemeslu dēļ. Kā redzams, likumprojektā 228.pants, kas ir paredzēts šajā projektā kā grozījumi, ir nodaļā kā 1.pants, un nodaļā tās ir lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Taču piedāvātais priekšlikums faktiski pēc būtības būtu risināms tā saucamajā juridiskā fakta konstatēšanas kārtībā. Civilprocesa kodeksa 23.a nodaļa arī sadaļā regulē procesuālo kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. 233.1., 233.2., 233. panti ir iekļauti kodeksa nodaļā, kur nav prasības tiesvedības formas. Tas vairāk ir sevišķās tiesāšanas kārtības jautājums. Ja šī ir prasības pieteikuma forma, tad ir ierosināta civillieta, tad ir jābūt skaidrībai, kas ir prasītājs, kas ir atbildētājs. Šobrīd pēc iesniegtās formas to nav iespējams konstatēt pēc iesniegtā projekta, un arī pēc būtības ir diskutabls jautājums — vai būtu saprotams, kas šajās lietās būtu prasītājs. Bet vai atbildētājs ir Vēlēšanu komisija, kas ir diezgan apšaubāmi, vai atbildētājs ir pretendents, kas grib tikt ievēlēts. Projektā tāpat nav konsekvences jautājumā, vai ir pieteikums kā procesuāls dokuments vai prasības pieteikums, vai kāds cits procesuāla rakstura dokuments.

Ņemot vērā šīs faktiski pretrunas iesniegtajā protestā, procesuāla rakstura pretrunas un tanī skaitā arī terminoloģijas nekonsekvences, Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma neatbalstīja šo likumprojektu, tātad arī neatbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms debatēm izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr.4238b par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 31, atturas — 9. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Sākam debates. Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms gan es gribētu iebilst par Kārtības ruļļa pārkāpšanu, jo es esmu pieteicies motivēt steidzamību. Man diemžēl vārds netika dots.

Kas attiecas uz šo likumprojektu pēc būtības. Kā jūs visi atceraties, mēs ilgi un smagi debatējām par izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā, vairākkārt apspriedām pantus, kuros ir noteikti vēlēšanu tiesību ierobežojumi atsevišķām personu grupām, un ar samērā lielu balsu vairākumu Saeima pieņēma lēmumu, ka personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojušās Latvijas Komunistiskajā partijā un citās šīs organizācijas satelītorganizācijās kā Darbaļaužu internacionālā fronte un tamlīdzīgi, nevar tikt pieteiktas par deputātu kandidātiem Saeimas vēlēšanās. Šāds Saeimas lēmums tika pieņemts, un šāda norma likumā ir. Bet šāda norma ir arī Pašvaldību vēlēšanu likumā, un, kā jūs atceraties no pagājušās pašvaldību vēlēšanu pieredzes, tad bija ļoti garš process, kas tika atspoguļots arī presē, saistībā ar Alekseja Vidavska kandidēšanu, un tātad bija tiesas spriedums šajā lietā. Krāslavas rajona tiesas spriedums, kas atzina, ka lietu nevar izskatīt civilprocesuālā kārtībā, jo likumdevējs nebija noteicis veidu, kā šī lieta būtu izskatāma. Pēc prokuratūras protesta arī Augstākās tiesas senāts atstāja spēkā šo rajona tiesas spriedumu. Līdz ar to radās situācija, un šāda situācija ir pašlaik arī ar Saeimas vēlēšanām, ka likumā pastāv ierobežojoša norma. Bet šī norma nevar tikt reāli ievērota. Jo likumdevējs arī attiecībā uz vēlēšanu tiesību ierobežojumiem Saeimas vēlēšanās šo kārtību, kādā lietas izskatāmas, nav noteicis. Tāpēc ir šis mūsu piecu deputātu iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", kas piedāvā vienu no veidiem, kādā šādas lietas būtu izskatāmas.

Kas attiecas uz Kaksīša kunga iebildumiem par to, ka šādas lietas būtu izskatāmas nevis prasības tiesvedības kārtībā, bet sevišķās tiesāšanas kārtībā, tad diemžēl juristu vidū šeit šī izpratne ir dažāda. Un viens no argumentiem gan rajonu tiesai, gan senāta šajā spriedumā ir tas, ka tieši šādas lietas nevar tikt izskatītas sevišķās tiesvedības kārtībā, jo šeit ir ne tikai fakti, bet arī fakti, kas prasa izvērtējumu. Sevišķās tiesāšanas kārtībā pamatā tiek izskatītas lietas, kur nav strīdu, kuras ir bezstrīdu. Šeit šie strīdi ir, un mēs, protams, varam uz otro un trešo lasījumu precizēt šīs nianses, kas ir prasītājs, kas ir atbildētājs. Es domāju, tas viss ir iespējams. Es domāju, ja likumdevējs ir noteicis Vēlēšanu likumā normu, ka pastāv šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi, tad ir jābūt arī mehānismam, kā to īstenot. Es domāju, ja šāda mehānisma nebūs, tad atkārtosies tas pats, kas bija pašvaldību vēlēšanās. Es domāju, ka no šāda procesa ieguvējs nav neviens — ne Saeima, ne Prokuratūra, ne tiesa, ne arī sabiedrība. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko, Kaksīša kungs, teikt?

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Katrā gadījumā es piekrītu visam tam, ko Jirgena kungs teica, ja tā varētu teikt, savas uzstāšanās pirmajā daļā. Jā, ir problēmas, ir nepieciešams šis problēmu risinājums. Bet šim risinājumam ir jābūt korektam un šim risinājumam ir jābūt tādam, kā to nosaka civilprocesuālā likumdošana vai Civilprocesa likums. Jirgena kungs jau teica, ka starp juristiem pastāv domstarpības, un tagad mēs gribam iebalsot jau pirmajā lasījumā un tad risināt šīs domstarpības. Es saprotu, ka man ne visai pieņemams ir arguments, es runāju arī komisijas vārdā, es atvainojos, es runāju nevis savā vārdā, bet komisijas vārdā, un arī komisijā šis arguments bija kā pamatarguments, ka nav šīs konsekvences, nav arī šādā variantā parādīts šis ceļš, kā risināms šis strīds jeb kā konstatējams šis fakts. Jo nav šeit šajā projektā izlemts pats būtiskākais — vai ir risināms strīds, vai ir konstatējams fakts. Vai tas, par ko ir jāspriež tiesai, izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, vai tās ir atsevišķa fakta konstatācija. Tādēļ arī komisija neatbalsta, un es lūdzu izteikt savu attieksmi deputātiem balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 14, atturas — 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus un apsvērumus par otro lasījumu. Godātie kolēģi! Es jau teicu, ka likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu dot priekšlikumus par otro lasījumu. Es tā arī teicu.

J.Kaksītis.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 19.jūnijs? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mums vajag priekš darba dokumentu nr.4156. Tas ir likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums". Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu kopā ar militārajiem speciālistiem un nolēma lūgt augsti godāto Saeimu izlemt par likumprojektu pirmajā lasījumā. Arī Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalsta Nacionālo bruņoto spēku likumu un arī ierosina virzīšanai izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Ģirts Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, kā mūsu komisijas referents Grīga kungs izteicās, komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet jāsaka, ka ar vairākiem noteikumiem, ka Aizsardzības ministrijas speciālisti šo likumprojektu pietiekami nopietni pārstrādās. Tomēr es izmantošu iespēju norādīt uz ļoti daudzām nekonsekvencēm, kas ir šajā sagatavotajā likumprojektā.

Kā zināms, tad līdz šim mums nepastāvēja vienots likumprojekts par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Mums ir bijis tikai likumprojekts par atsevišķiem bruņoto spēku veidiem, kā par Zemessardzi vai par Aizsardzības spēkiem. Ko mēs tagad redzam šajā likumprojektā par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?

Pirmkārt, veidojot šo likumprojektu, netiek ievērota tā loma, kas šādam likumprojektam jānes. Tas nav vienmērīgi sabalansēts, un pēc būtības ir tāds precedenta tiesību paraugs, kad kaut ko no kaut kurienes paņem, un vesela virkne svarīgu jautājumu vienkārši netiek šajā likumprojektā iekļauta. Ja mēs paskatāmies kaut vai par Nacionālo bruņoto spēku lielāko vienību — Zemessardzi. 5.pants, tātad par šo lielāko bruņoto spēku vienību ir uzrakstīts tikai viens pants. Tur pat nav rakstīts, no kā šī vienība sastāv, kā to komplektē, kādas ir tās īpatnības, tajā pašā laikā par militāro policiju ir uzrakstīti veseli trīs četri panti. Kur militārajā policijā varbūt ir tikai kādi 100 cilvēki.

Tajā pašā laikā par speciālo uzdevumu vienību ir uzrakstīti vairāki panti. Pie tam šie panti dažādās nodaļās šajā likumprojektā faktiski dublē viens otru. Gan jāsaka, ka bruņoto spēku komandieris teica, it kā skaidrodams šā likumprojekta, varētu teikt, vājumu, varbūt īpatnības, izteicās, ka ir citi likumi, kur ir šīs problēmas aprakstītas. Man jāsaka, ka diemžēl, ja mēs domājam par tādu mūsu likuma hierarhiju un likumu veidošanas kultūru, veidojot šādu nopietnu likumu kā Nacionālo bruņoto spēku likumu, tomēr vajadzētu konsekvenci ievērot. Un, ja mēs, kā šeit pārejas noteikumos rakstām, atsakāmies no likuma "Par valsts aizsardzību" vai likuma "Par valsts aizsardzības spēkiem", tad noteikti būtu bruņoto spēku veidu starpā jāievēro konkrētas balanses.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šeit vesela virkne jautājumu faktiski netiek ievērota. Netiek nekas teikts par personāla veidošanas principiem, par izglītības sistēmu Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Ne vārda nav par Aizsardzības akadēmiju. Nekas netiek minēts par profesionālajiem principiem vai par obligāto militāro dienestu, komplektējot bruņoto spēku vienības.

Faktiski ne vārds netiek runāts, netiek minēts mūsu bieži vien Satversmē pieminētais temats par bruņoto spēku augstāko vadoni — Valsts prezidentu. Šeit mēs redzam, ka likuma 12.pantā neapšaubāmi ir ierakstīts, ka bruņotie spēki ir pakļauti aizsardzības ministram un tiek ievērots vienvadības princips. Nākamajā pantā redzam, ka Valsts prezidents tomēr ieceļ zināmas amatpersonas un rekomendē. Tātad faktiski šī vienvadība šajā likumprojektā netiek risināta, un tiek saglabāts tas pretrunīgais, paralēlais, divdomīgais augstākās varas paralēlisms, kas mūsu valstī ir vērojams, kas noved faktiski nevis pie pozitīvām, bet pie negatīvām sekām. To uzskatāmi pierādīja arī problēmas ar bruņoto spēku komandiera Dalbiņa atbrīvošanu no amata.

Vēl varētu pieminēt, ka nekas netiek minēts faktiski par Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, viņa lomu kara laikā, par tautsaimniecības mobilizāciju Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kas citu valstu bruņotajos spēkos, neapšaubāmi, netiek apiets.

Tātad par kara situācijām. Par Nacionālo bruņoto spēku vadības kompetenci virspavēlniekam kara stāvoklī. 16. pants runā par sadarbību ar pašvaldībām, un tajā pašā laikā šī sadarbība ir minēta tikai no militārajiem aspektiem un nav minēta, teiksim, no kārtības sargāšanas viedokļa, ko veic, piemēram, Zemessardze, izpildot kārtības sargāšanas pienākumus.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis.

Šādi un līdzīgi jautājumi joprojām faktiski šajā likumprojektā nav ievēroti, un līdz ar to, manuprāt, tas ir ļoti vājš, un es domāju, ka būs liels darbs jāiegulda, lai šo likumprojektu tiešām varētu virzīt uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Latvijas īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis vēl ilgi radīs zināmu spriedzi un prasīs no mums ļoti skaidri saprast, kā mums ir jārīkojas. Šī mūsu rīcība ir jāattiecina, arī pieņemot attiecīgos dokumentus, kas skar mūsu valsts bruņoto spēku darbību. Lai vismaz mēs esam skaidri un gaiši pārliecināti par to sistēmu, kas pie mums valda bruņotajos spēkos, un kā mēs to varam izmantot. Tāpēc, ja mēs runājam par šādu likumu, kas ir visaptverošs likums, kas neskar kādu atsevišķu vienību, Nacionālo bruņoto spēku likums, tad tam ir jābūt, kā tas arī ir iecerēts, tā saucamajam jumta likumam, kurā ir apkopotas galvenās Nacionālo bruņoto spēku darbības formas, nevis ķerties pie kādām atsevišķām vienībām un izvērsti par tām šādā likumā runāt. Jā, vienīgais pozitīvais šajā likumā ir tas, ka vispār ir viss uzrakstīts, neapšaubāmi, ar šādu saturu to pieņemt pat otrajā lasījumā nedrīkst. Tas diemžēl parāda ļoti vājo profesionālo sagatavotību, kāda ir bijusi šā likumprojekta autoriem.

Mums arī komisijā nācās par to aizrādīt, bet tieši tāpēc, lai vismaz kaut kāda virzība būtu, mēs komisijā šo projektu atbalstījām. Aicinu atbalstīt kolēģus arī Saeimā, bet, neapšaubāmi, protams, šie lielie kritiķi, kādi mēs te daži no komisijas esam, mēs centīsimies šajā likumā iestrādāt būtiskas izmaiņas, jo šinī brīdī šeit ir mākslīgi salikts kopā, daudz kas ir paņemts no atsevišķām pozīcijām, un tiešām ir iznācis tā, ka tik... nu es tomēr teikšu — ne sevišķi būtiska vienība kā militārā policija šeit tiek aprakstīta daudz plašāk nekā mūsu bruņoto spēku pamatvienības, nemaz nerunājot par Zemessardzi, bet arī par Jūras spēkiem, arī par Gaisa spēkiem, lai arī cik lieli tie nebūtu, tomēr tie ir, un jābūt ir skaidrai viņu darbībai.

Tālāk, protams, ir arī šīs vispārīgās frāzes. Tās ir vispārīgas frāzes, kādas ir minētas 16., 19. un 21.pantā. Kaut kas vispār par likuma ievērošanu, kaut kas vispār par vispārējo kārtību. Bez tam, ja jau mēs šā likuma pārejas noteikumos atzīstam, ka spēku ir zaudējuši likumi par aizsardzības spēkiem un par valsts aizsardzību, tādā gadījumā tam, kas tur ir bijis iekšā, jābūt ir ļoti skaidri iestrādātam šādā visaptverošā likumā. Pagaidām tas nav izdarīts.

Bet lai mēs tomēr šo procesu virzītu uz priekšu jau šajā — 6.Saeimā, ir vērts strādāt tālāk pie otrā lasījuma, ir acīmredzot vērts, lai mēs šo otro lasījumu pieņemtu. Ja ļoti izdotos, būtu pavisam labi, ja mēs pieņemtu arī trešo lasījumu, par ko varētu arī pēc tam spriest. Tā ka es ļoti aicinu arī šos projekta autorus uzstāties, aicinu, protams, uzstāties tad, kad būs mūsu komisijas sēde. Bet šobrīd labākais, ko mēs varam izdarīt, pirmajā lasījumā konceptuāli tomēr to atbalstīt un pēc tam strādāt, nopietni strādāt pie grozījumiem uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Kostandas kungs, es esmu paziņojis, ka debates ir beigušās, un vajag pieteikties debatēs savlaicīgi. Vai komisijas vārdā Grīga kungs vēlas kaut ko teikt?

O.Grīgs

(TB/LNNK). Paldies kolēģiem, kas piegāja lietišķi šai likumprojekta izskatīšanai pirmajā lasījumā. Man ļoti žēl, ka Kostandas kungs netika debatēs, Druvas kungs. Bet es ceru, ka kolēģi varbūt atbalstīs pirmajā lasījumā, tāpēc mēs arī centīsimies noteikt, ja jūs piekritīsiet, garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un es domāju, ka tiešām šis likums ir samērā vājš, bet nu lai virzība būtu uz priekšu, es aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 9, atturas — 7. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

O.Grīgs.

Cienījamie kolēģi, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.jūlijs? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4076. Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Likumā Ministru kabinets rosina izdarīt izmaiņas trijos pantos. Likumprojekts ir izveidots, ņemot par pamatu Eiropas Savienības direktīvu nr. 9626EC, kur definētas prasības, kādām jāatbilst autopārvadājumu operatoriem. Autopārvadājumu likumā tiek izslēgta licencēšana kā tirgu ierobežojošs faktors, aizstājot to ar sertificēšanu. Jāteic gan, ka licencēšana likumā tiek saglabāta tikai pasažieru autopārvadājumu veidiem situācijās, kur tirgus ir ierobežots. Tā ka aicinu, augsti godātie deputāti, jūs atbalstīt šo nozīmīgo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 17.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Seši Saeimas deputāti iesnieguši Prezidijam iesniegumu, kurā rakstīts: "Balsojuma izdrukā par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā ir norādīts, ka par minētā likumprojekta pieņemšanu ir nobalsojuši deputāti: Gunta Gannusa un Ludmila Kuprojanova, kuras balsojuma brīdī neatradās zālē. Sakarā ar to lūdzam izdarīt pārbalsošanu."

Kas vēlas runāt par vai pret šo deputātu iesniegumu? Aigars Jirgens vēlas runāt pret.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ja mēs gribam precīzi noskaidrot, kas ir atradies zālē un kas ne, tad mums ir jāizdara šāda izmeklēšana par visiem deputātiem. Es balsošanas brīdī, piemēram, neredzēju arī Eniņa kungu zālē, bet Eniņa kunga vārds izdrukā parādās, ka viņš ir nobalsojis pret šo likumprojektu.

Es aicinu kolēģus, it sevišķi kolēģus no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas, nerisināt politiskus jautājumus — likumdošanas jautājumus šādā procedūras ceļā. Es gribu atgādināt vēl vienu Kārtības ruļļa normu, kas arī ir ietverta šajā Kārtības rullī, proti, ka pēc balsošanas rezultātu paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta.

Sēdes vadītājs.

Par runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu, vai izdarīsim pārbalsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sešu deputātu priekšlikumu — par pārbalsošanas izdarīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 29, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts. Pārbalsošana izdarīta netiks.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tiesas" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mēs izskatām dokumentu nr. 4200, kas ir Juridiskās komisijas pārstrādāts šā lēmuma projekts, un līdz ar to uzskatu, ka mums ir par šo... ja nav citu debatēs, tad es gribētu pats debatēt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, Mauliņa kungs vēlas runāt. Atsauciet balsošanas režīmu. Mauliņa kungs vēlas runāt arī debatēs par šo jautājumu. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Jā, es atvainojos! Es nevarēju runāt to, ko es domāju komisijas vārdā, jo citiem varētu būt citādas domas. Es tikai gribu te atkārtot, ka šī deklarācijas tālākā attīstīšana ir vajadzīga tāpēc, ka Ārlietu ministrija būtībā neizpildīja šīs deklarācijas noteikumus, ja tiek konstatēts, ka Latvija ir okupēta, bija attiecīgi jāstrādā ar ārvalstu vēstniecībām, ar Apvienotajām Nācijām un tā tālāk. Kā mēs noskaidrojām jau iepriekšējā reizē, praktiski nekas nav darīts, mūs te informēja Birkava kungs, tādas lietas, ko viņa paša darbinieki atzīst par nenotikušām. Tajā pašā laikā es gribu atgādināt diemžēl arī mūsu Saeimas priekšsēdētāja izteikumus Krievijā, ka šī deklarācija domāta tikai iekšējai lietošanai Latvijā. Diemžēl šis darbs Latvijā arī nav darīts, jo šeit arī bija jāsakārto attiecīgie dokumenti, jāveic izmeklēšana, cik tad Latvijai šī okupācija ir nodarījusi zaudējumus un kāda radusies tiesiskā atmosfēra pēc 50 gadu okupācijas, ja mēs tagad izskatām jautājumu par pilsonības piešķiršanu, tad šī neinformētība gan uz āru, gan uz iekšieni rada tās problēmas, ka mēs minstināmies, vai piešķirt pilsonību vai nepiešķirt tiem cilvēkiem, kas būtība ir ieplūdināti Latvijā pēc okupācijas, bet mēs zinām, ka ir starptautisko tiesību dokumenti, kas skaidri nosaka, ka ieplūdinātie iedzīvotāji nevar tikt parastā veidā naturalizēti un atzīti par pilsoņiem. Ka tas ir rupjš tiesību pārkāpums, tas viss nav attiecīgi noformēts.

Tajā pašā laikā šī jautājuma neiztirzāšana ir novedusi pie tā, ko mēs piedzīvojām, ka pat to valstu pēcnācēji, to totalitāro valstu, divu valstu pēcnācēji, tas nozīmē kanclers Helmuts Kols un prezidents Jeļcins, nosodīja Latviju par to, ka viņa valstu totalitāro varu upurus grib pieminēt ar cieņu, proti, iesauktos leģionārus pieminēt un cienīt, kā tas militāriem cilvēkiem, kritušiem, vienalga, kurā pusē, pienāktos. Tas bija zināmā mērā cinisma kalngals, un pats ļaunākais bija tas, ka mūsu prezidents Guntis Ulmanis šoreiz arī nosodīja līdzi. Un mēs zinām arī notikumus ar Dalbiņa kungu. Es, kolēģi, lūdzu attiekties pret šo jautājumu ļoti nopietni, jo galu galā Ārlietu ministrijas darbs ir jāiekustina, tāpat arī iekšējais darbs ir jāiekustina, lai tā okupācija nepaliktu par tādu, tā teikt, noslēptu parādību, kuras sekas pasaule nezina, un šīs sekas netiek iztirzātas, izskaidrotas, un uz šo seku neizskaidrošanas pamata par mums būtībā ņirgājas un mums izdara smagus pārmetumus. Lūdzu atbalstīt šo dokumentu, vismaz mazlietiņ mēs būsim pavirzījušies uz priekšu šajā jautājumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lēmums, kas ir jūsu priekšā un kas ir Juridiskās komisijas koriģēts, ko mēs skatījāmies kādā no iepriekšējām Saeimas sēdēm, es uzskatu, ir ļoti korekts un izsvērts, tātad iepazīstināt pasaules valstis ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta deklarāciju par okupāciju. Un otrs, lūgt konsultatīvo atzinumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā. Es piezīmēšu, cienījamie kolēģi, ka diemžēl ne Augstākajā padomē, ne 5.un arī 6.Saeimā nav bijis vienprātības ,un ir bijuši un ir deputāti, kuri ir traucējuši virzīt šī ļoti būtiskā varbūt pat viena no būtiskākajiem, jautājuma Latvijai virzīšanu pasaules valstu attiecīgo institūciju izvērtēšanai. Ko tas nozīmē? Ko tas būtu devis, ja mēs to būtu izdarījuši jau pirms vairākiem gadiem? Cienījamie kolēģi, tas parādītu pasaulei, tas parādītu Rietumiem to patiesību visā šausmīgumā, kas notika sakarā ar Latvijas okupāciju, turpmāko kolonizāciju, pārkrievošanu un boļševizāciju. Tas būtu novērsis nepamatoto draudu lavīnu, kas gāžas pār Latviju no Austrumiem un diemžēl arī no Rietumiem, jo mēs izjūtam šo spiedienu — pieņemt savā vidū 700 tūkstošus okupantu un kolonizatoru. Tad nebūtu šī latvieti apkaunojošā, es uzsveru, apkaunojošā un pazemojošā, mēģinājuma dot pilsonību visiem šiem no PSRS dažādos veidos sabraukušajiem. Ja notikusi okupācija, tad okupācijas procesā, un to saka Ženēvas konvencija, visi civilokupanti jāaizvāc no okupētās teritorijas, par militāristiem nemaz nerunājot.

Diemžēl ir cilvēki, ir deputāti, kuri priecājas šodien, ka te 22 tūkstoši militāristu ir palikuši Latvijā. Un pieskaita viņus kā piederošus Latvijai. Kādēļ, ar kādām tiesībām un ar ko tas mums draud? Rietumi, lai nerisinātu šo problēmu, kuras radīšanā paši bija līdzvainīgi, Austrumi — krievi, lai, atstājot tos šeit, es vēlreiz atkārtoju, es cik reizes neesmu sacījis, lai šantažētu un ietekmētu Latviju sev vēlamā virzienā.

Un tā šī dokumenta, okupācijas fakta atzīšana, izplatīšana un izvērtēšana joprojām ir ļoti, ļoti svarīga. Bez tā mēs nespēsim normāli veidot savu valsti, mūs pluinīs arī nākotnē, uzspiedīs mums nepieņemamo, ja nepanāksim okupācijas fakta izvērtēšanu pasaulē Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tam jāvelta, kolēģi, īpaša uzmanība, un daudzu deputātu vienaldzība šobrīd, apspriežot šo jautājumu, mani, godīgi sakot, uztrauc. Es aicinu, kolēģi, pieņemt šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es kā Ārlietu komisijas dalībnieks vienkārši varu norādīt kārtējo reizi atkal uz ļoti daudzajām, es negribu teikt muļķībām, šajā gadījumā, bet neprecizitātēm, kuras atkal šeit ir iestrādātas. Mēs, protams, varam to atbalstīt, bet es tikai pateikšu dažas lietas. Tātad pirmais, protams, ka Ministru kabinetam ir jāizplata šī deklarācija, un viņš to ir arī izplatījis zināmā mērā, bet Ministru kabinets nevar nodrošināt, lai ANO izplata jeb ANO izplata oficiāli kā šīs organizācijas dokumentu, jo ANO var izplatīt tikai tos dokumentus, kas ir nobalsoti Ģenerālās asamblejas sēdē vai Drošības padomē, pirmkārt, kā oficiālu dokumentu, tas ir viens.

Tā ka tā ir tīri tehniska lieta. Un otrs, es nepiekrītu Tabūna kungam par to, ko viņš šeit runāja, es gribētu pateikt, ka, uzņemot Latviju Eiropas Padomē, šajos dokumentos sīki varat izlasīt visu Latvijas vēsturi, un tur jau ir viss sīki un gari uzrakstīts par okupāciju, Tabūna kungs. Tā ka nevajag to atkārtot. Otrkārt, uzņemot Krieviju Eiropas Padomē, ļoti sīki tika norādītas Krievijas saistības, ieskaitot arī pat pieminētās teritorijas, kas ir Baltijas valstīm pievāktas.

Un trešais, Tabūna kungs, kad jūs, būdams Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, noraidat pieprasījumu par Abreni, tad jūs runājat kā vienas partijas pārstāvis, bet tagad, kad jūs runājat par okupācijas sekām, jūs atkal runājat kā citas partijas pārstāvis, tad es nevaru saprast, ko jūs te runājat, kādreiz izdomājiet. Bet, piemēram, ja ir 2.punktā runāts par Starptautisko tiesu, tad ir pilnīgi pareizi, ka šī Starptautiskā tiesa var sniegt konsultatīvo atzinumu, uz ko norādījis starptautisko tiesību speciālists Lēbers, bet konkrētā jautājumā. Viņi var sniegt, piemēram, nevis vispārēji par PSRS kaut kādu sabrukumu, tad vajag rakstīt, ko ir pārmantojusi Krievija konkrēti pēc PSRS, jo PSRS kā tāda nepastāv, nekāda Starptautiskā tiesa nenodarbosies tagad, sniedzot atzinumus, ko savā laikā ir pārkāpusi PSRS, bet šajā konsultatīvajā atzinumā, kā ierosināja Lēbera kungs, var būt atzinums par to, kam, piemēram, pieder šī teritorija ar 2 tūkstošiem kvadrātkilometru. Un tas ir tieši tas, Tabūna kungs, par ko mēs ierosinājām savā laikā, ka vajag runāt par konkrētām lietām šeit, nevis kult tukšus salmus par vispārējiem sarunu priekšmetiem. Tātad, ja mēs gribam, lai Starptautiskā tiesa sniegtu konkrētu atzinumu, tad mums ir jāuzrāda, par kādu jautājumu, nevis rakstīt, ko ir izdarījusi Zelta orda, ko ir izdarījusi PSRS, ko ir izdarījušas citas valstis, kuras vairs neeksistē kā tādas. Tad konkrēti, kādas sekas, tad rakstām iekšā Krieviju. Es neesmu pret, es arī varbūt par šo varētu atbalstīt, bet es tikai saku, ka mēs runājam gadu no gada un visu laiku ierakstām iekšā tādas tehniskas muļķības, un absolūti nespējam precīzi uzrakstīt, ko mēs gribam, ja runājam par okupāciju, tad Valsts prezidents ar ļoti sīkiem skaitļiem, ar to, cik ir deportēti, ar to, cik ir gājuši bojā, uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, kura bija vienlaicīgi arī parlamentārā... Starpparlamentārās asamblejas sēde Ņujorkā. Tas, man liekas, bija 1994.gada septembrī, ļoti sīki šī runa ir visos dokumentos, tā ir izplatīta vairāk nekā 180 valstīm, tad kas te būs jauns un kas būs labāks, un visu laiku nāk šeit runātāji, aizmirst visus dokumentus, kuri ir Ārlietu komisijā, jūs, Tabūna kungs, varat ieiet Ārlietu komisijā un paņemt, tur ir gan Valsts prezidenta Ulmaņa runa, gan ir Eiropas Padomes lēmums par Latvijas uzņemšanu, kur ir fiksēts viss sīki un gari, kad mūs okupēja, kas mūs okupēja, tur pat ir senāka vēsture aprakstīta.

Tāpēc šeit man būtu priekšlikums nākošreiz, ja kāds iesniedz šādus priekšlikumus, tad tomēr uzrādīt konkrēti, ko mēs gribam, ja mēs gribam slēdzienu par Abreni, tad rakstām Abreni, ja mēs gribam slēdzienu par pilsoņiem, tad rakstīt par pilsoņiem, bet šādi dokumenti nevienam nekādas saistības neuzliek. Jūs ļoti labi zināt, ka neviens uz to pat neatbildēs un to vienkārši noliks, jo vienkārši ir jau daudz precīzāki dokumenti pieņemti. Nu tad kam ir vajadzīgs šāds dokuments? Un, ja mēs gribam izplatīt vienkārši mūsu okupācijas deklarāciju, mūsu lēmumu par okupāciju, tad mēs varam uzaicināt Priedkalna kungu, kurš ir "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvis mūsu pārstāvniecībā pie Apvienotajām Nācijām, un viņš turpat to var darīt bez kāda speciāla lēmuma, tad jau vienkārši jāuzaicina viņš, lai viņš atskaitās kāpēc viņš to vēl nav izdarījis. Kas tad ir konkrēts šādā papīrā atkal. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Ozoliņa kungs ir mans liecinieks: tad, kad es tiekos ar ārzemju delegācijām un ārzemju pārstāvjiem, es runāju viņiem visu to, arī viņiem nepatīkamo patiesību par Latvijas okupāciju, par visām šīm lietām, man ir tāda iespēja un es to daru. Ja dažs labs kolēģis, es nezinu, valodas nezināšanas dēļ jeb citu iemeslu dēļ, nav spējīgs to darīt, tad viņš šeit sagatavo dokumentus, kas, es atvainojos, man jāpiekrīt Kiršteina kungam, lielā mērā ir bezjēdzība. Tas būs kārtējais papīrītis, kam nebūs nekādas jēgas. Vai tiešām Krasta kunga vadītā valdība nedarītu visu, lai izplatītu tiem, kas grib šādus mūsu dokumentus saņemt par okupāciju jeb citus. Vai Krievkalna kungs, ko "Tēvzemei un Brīvībai" izvirzīja, un mēs atbalstījām ANO, nedarītu visu, lai izplatītu šādus dokumentus? Es tam neticu. Es domāju, ka gan Krasta kunga valdība, gan Krievkalna kungs dara tiešām visu.

Bet es tāpat patiesību saku mūsu ārzemju viesiem, es gribu patiesību pateikt arī saviem cienījamajiem kolēģiem. Un patiesība ir šāda: vakar pie manis pienāca Polijas delegācijas pārstāvis. Viņš mani pietiekoši ilgi pazīst, un viņš teica. Induli! Es īsti nesaprotu jūsu Latvijas deputātus. Nevienā valstī tādu deputātu nav. Jo visās valstīs deputāti ciena savu valsti, cenšas par viņu izteikties labi un pozitīvi, kamēr jūsu deputāti šinīs tikšanās reizēs tikai raud un raud par valsti, kā viņš teica, tie ir viņa vārdi, praktiski rada nepatiesu iespaidu. Un vēl ko viņš teica. Es viņam uzdevu jautājumu, zinot, ka šodien ir šis dienas kārtībā. Es viņam uzdevu ļoti konkrētu jautājumu — kā ir Polijā? Polija ir cietusi nu ne mazāk kā Latvija. Poliju sadalīja Molotova – Ribentropa pakts, un visas šīs lietas attiecas uz Poliju. Pie tam Polija nav mazā Latvija. Polija ir valsts Eiropā, kas ir ļoti svarīga. Vakar, starp citu, šie viesi, kas bija no Ziemeļatlantijas asamblejas, atzina, ka, ja Polija netiek piesaistīta Vācijai un Francijai stingri, kāpēc arī viņa ir vajadzīga NATO un Eiropas Savienībā, kā eiropeieši uzskata, es ļoti atvainojos, bet vairāk nekā Baltijas valstis, tā vienmēr Eiropā sākas lielas problēmas ar drošību. Un es viņam uzdevu šo jautājumu — kāda situācija ir Polijā? Ko Polija un kā viņa ir panākusi? Un ziniet, ko viņš man atbildēja? Viņš teica: ja jūs gribat kaut ko sasniegt, tad neaizmirstiet savu vēsturi. Paši māciet to saviem bērniem un atcerieties. Jo nedrīkst aizmirst savu vēsturi, bet starptautiski runājiet par nākotni, par perspektīvām, par savām iespējām. Jūsu raudāšana tāpat kā mūsu, teica polis, nevienu neinteresē. Tas ir lielākais naivisms, kādu jūs varat iedomāties, ka kaut ko varēs sasniegt, tikai stāstot par savu patiesi grūto un šausmīgo pagātni. Un parasti te visaktīvāk no šīs tribīnes uzstājas tie cilvēki, kas starptautiski neko nedara, lai pastāstītu par šo pagātni.

Man liekas, kolēģi, par šo dokumentu var nobalsot. Bet man vienkārši liekas drusku smieklīgi, ka pēc diviem gadiem atkal nākošā valdība pieņems dokumentu, kurā būs teikts, ka darīt visu, lai šī parlamenta pieņemtais lēmums tiktu iedarbināts, un tas attiecīgi attiecas uz iepriekšējo lēmumu, kuru jau mēs vienreiz esam pieņēmuši. Ja Saeima pilnīgi pareizi vienreiz pieņēma šo deklarāciju, tad tā attiecīgi ir jāizplata, un tas ir valdības uzdevums. Pieņemot vēl vienu dokumentu, ka mums it kā speciāli ir jādara, mēs vienkārši demonstrējam savu mazspēju.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis jautājums šodien, tas ir jautājums par attieksmi pret okupācijas seku pārvarēšanu mūsu valstī. Un ir skaidrs, ka mēs šīs okupācijas sekas nevaram pārvarēt tikai paši. Diemžēl tas ir apstiprinājies, un mums šeit ir vajadzīga starptautiska palīdzība. Šis ir jautājums arī par cieņu pret mūsu pašu pagātni, lai mums pašiem būtu sava nākotne. Šodien jautājums ir jānostāda tieši šādi. Un to prasa gan starptautiskais konteksts, gan arī vietējo dažādu grupējumu agresivitāte un naidīgums jau atklātā formā pret latviešu tautu šeit, Latvijā. Mums ir jāpaskaidro un jāizskaidro, kāpēc mums ir nepieciešams izvirzīt latviešu valodas zināšanu prasību katram, kas grib iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Mums ir šāda nepieciešamība. Un, ja tas nav skaidrots, tad tā ir būtiska mūsu līdzšinējā ārlietu resora un arī visas valdības vaina. Jo šobrīd ir lielā mērā šis starptautiskais spiediens, kas mums spiež izdarīt Latvijā tādas izmaiņas Pilsonības likumā, kas neparedz šo valodas zināšanu pārbaudi.

Šeit mēs tieši redzam to, ka šī mūsu attieksme pret to, ka pie mums Latvijā ir bijusi okupācija un šis pats okupācijas fakts, ka tas nav pietiekami pasniegts starptautiskajā līmenī. Mums ir jāparāda un jāatgādina tas, ka starptautiskās tiesības prasa no jebkuras okupētās valsts izvest ārā tos cilvēkus, kas ir uz šejieni šajā okupētajā valstī šīs okupācijas varas iepludināti. Vienalga, militārie vai civiliedzīvotāji. To prasa starptautiskās tiesības. Un tā ir tikai mūsu labā griba un mūsu izpratne par situāciju, ka mēs neprasām to, lai visi šie cilvēki no Latvijas aizbrauktu, bet to, ko mēs varētu prasīt, ka lai no šejienes, no Latvijas aizbrauktu projām tie cilvēki, kas ir atbraukuši kā okupācijas realizētāji saistībā ar padomju armiju vai Padomju Savienības Komunistisko partiju. Un šādu priekšlikumu es arī esmu sagatavojis uz Pilsonības likuma izskatīšanas trešo lasījumu, lai šādiem cilvēkiem, kas ir atbraukuši uz Latviju ar PSKP biedra karti kabatā, Latvijas pilsonība nevarētu tikt piešķirta.

Bet mums ir ļoti svarīgi atdzīvināt mūsu viedokli, apzināties un neaizmirst tās briesmas, kas šeit tikušas nodarītas. Un saglabāt pašiem šo savu sāpi, lai mēs uz tās bāzes un uz objektīvās patiesības bāzes varam būvēt mūsu valsti, kas cienītu visus cilvēkus. Un par pagātni ir jārunā arī starptautiskajā līmenī, lai cik tas nepatīkami neliktos kādiem mūsu iespējamajiem sarunu partneriem. Jo mēs nedrīkstam pazaudēt šo ideju par otro Nirnbergas procesu, kas būtu vērsts pret Padomju Savienības Komunistisko partiju kā pret noziedzīgu organizāciju un pret konkrētiem noziedzniekiem tajā. Šī starptautiskā ideja sabiedrībā nav populāra, bet mēs esam tie, kas to varam atgādināt, un mums tā ir jāatgādina un jāuztur, ja arī mums šobrīd nav spēka šo ideju virzīt tālāk.

Bet es gribu arī jautāt tēvzemietim Tabūna kungam, ko tas līdz — vārstīt dažādus provokatīvus saukļus, diemžēl arī tādus, ja arī šo konkrēto lēmuma projektu bija jāiesniedz Saeimā opozīcijai, un ir jājautā, kur ir "Tēvzemei un Brīvībai" nacionālā stāja. Es domāju, par to ir vismaz jāpadomā. Katrs secinājumus varēs izdarīt pats. Līdzīgs bija arī jautājums par šo nacionālo stāju — jautājums par īpašuma kompensāciju politiski represētajām personām. Kad bija Šķēles valdības pretlikumīgi noteikumi ar Šķēles un Kreitusa parakstu, tēvzemiešu valdība un valdošie deputāti noraidīja deputātu pieprasījumu...

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Čerāna kungs.

K.Čerāns.

Opozīcijas deputātiem bija jāvirza prasība Satversmes tiesā. Tagad ir rezultāts vismaz šoreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Valdis Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Kiršteina kungs pietiekami pamatoti norādīja, ka šajā sagatavotajā dokumentā ir pietiekami daudz neprecizitāšu un kļūdu. Un tomēr es gribētu runāt par to, ka arī esošajā dokumentā ir vismaz savs pamats, lai šo dokumentu virzītu uz priekšu. Un tas ir otrajā daļā. Jo runa ir par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai pieprasīt, lai Starptautiskā tiesa dod šo atzinumu par okupācijas faktu Latvijā. Tātad runa ir par starptautisko tiesisko novērtējumu tam, kas ir noticis Latvijā, un tā radītajām sekām. Jo diemžēl mēs jau varam Saeimā pieņemt dažādas deklarācijas par okupāciju. Tas paliek faktiski tiešām vienpusējs akts, kuru otrā puse var neņemt vērā un nedzirdēt. Bet mums ir ļoti svarīgi, lai tieši starptautiskajā arēnā tiktu novērtēts okupācijas fakts, un tad mums tiešām nebūtu katrreiz katrai delegācijai, katram avīžu korespondentam jāpierāda un jāstāsta tas, kas šeit notiek. Protams, Bērziņa kungs jau var stāstīt par saviem varoņdarbiem un savu izcilo rīcību, kā viņš šos faktus izgaismo. Bet tajā pat laikā man nav skaidrs, kāpēc mūsu Ārlietu ministrija un šie cilvēki, kuri reprezentē mūsu valsti, nav panākuši to, lai starptautiskajā arēnā vienu reizi par visām reizēm tiktu pielikts punkts un mūsu valstij nebūtu jāiziet cauri šīm pazemojošajām diskusijām un pazemojošajiem stāvokļiem, kā mēs kārtējo reizi, reizi no reizes tiekam nostādīti. Būtībā strādājot pie valsts aizsardzības un drošības institūciju nostiprināšanas pirmajos gados, es tiešām uzskatīju, ka tas ir ļoti svarīgi — nostiprināt šīs institūcijas. Pēdējā gada laikā es tiešām esmu sapratis, ka vissvarīgākais mūsu valsts drošībai un pašcieņai ir panākt šo starptautisko tiesisko novērtējumu mūsu esošajam stāvoklim un esošajām sekām.

Diemžēl pasaules lielvaras un Krievija nerunā ar mums no līdzvērtīgām pozīcijām tik ilgi, kamēr šāda fakta novērtējums starptautiskajā arēnā nebūs, mūs turpinās pazemot, mums turpinās uzspiest atrisināt Otrā pasaules kara sekas, kuras faktiski ir radījušas šīs pasaules lielvaras attiecībā pret mums. Tik ilgi, šeit arī Bērziņa kungs teica, māciet saviem bērniem vēsturi. Mēs zinām, mēs tiešām arī mācījām saviem bērniem vēsturi. Un tad, kad pienāca šī gada 16.marts, tad mēs redzējām, kas notika ar mūsu vēsturi. Mums mūsu vēsture piespieda atteikties un joprojām spiež atteikties no šīs vēstures. Un mums grib uzspiest kaut kādu Otrā pasaules kara uzvarētāju valstu vēsturi. Ar ko šī vēsture mūsu valstī ir bijusi, to mēs ļoti labi zinām. Tā ir bijusi ar 50 okupācijas gadu faktu un okupācijas uzturēšanu mūsu zemē. Tā ka jebkurā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka mums ir jāmāca vēsture, kura ir patīkama poļiem, bet kura ir nepatīkama un nav pieņemama mums. Līdz ar to ir jāveic visi iespējamie pasākumi. Šāds dokuments ir jāuzlabo. Varbūt ka to patiešām šādā kvalitātē nevar pieņemt, un ir jāpasaka skaidri un gaiši tiešām, ko mēs gribam. Mēs gribam, lai mūsu okupācijas faktu starptautiski novērtētu un šīs sekas novērstu, un šo seku novēršanu neuzspiestu mums, bet lai to tiešām līdzvērtīgi darītu visas tās valstis, kuras ir līdzatbildīgas par to, kā beidzās Otrais pasaules karš, un to liktu tanī liktenī, ko mēs esam piedzīvojuši.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Okupāciju laikmeta okupantu kalpi! Saeimas deputāti! Tauta! Man ir divas tēmas. Viens ir, ka mums ir jādara tas, ko daudzi šeit teica. Ir jāturpina pasaulei skaidrot skaļi, atklāti, un to jādara mūsu valsts iestādēm. Es gan gribētu atgādināt jums, ka pirmo reizi, kad es tiku uz Eiropas asambleju Strasbūrā, es runāju, un mani pēc tam ar viltu Kauls, Dilba, Panteļējevs un citi atcēla, un es vairs tur nevarēju par šo jautājumu runāt. Es gribētu papildināt to, ko Kārlis Čerāns teica, ka šo lūgumu, pamatlūgumu, bija jāiesniedz opozīcijai. Mēs to piedāvājām "Tēvzemei un Brīvībai", un neviens, it neviens no "Tēvzemei un Brīvībai" viltus nacionālajiem spēkiem, it neviens, ne pat viens, nepielika savu parakstu. Viltus nacionālisti! (Starpsauciens: "Uzvārdus!") Ko tautai vajadzētu ņemt un ielikt darvā, un tad apspalvot. Man ir cieņa pret Staša kungu, kas atklāti saka, ka viņš netic okupācijai, daudz lielāka, nekā tādiem kas vada mūsu tautu, nacionālos spārnus un aizved ne tuvu. Mēs bijām okupēti, un tika ievesti kolonisti. Un pasaules likums ir skaidrs šinī jautājumā. Krievijai ir viņus jāved prom. Un kamēr viņa to nedara, starptautiskajām valstīm ir jānāk palīgā. Un mums ir jāizturas pieklājīgi un civilizēti pret tiem cilvēkiem, kas šeit nelaimē ir. Es ar Deņisova kungu varu norunāt kaut ko prātīgu, ka paliks Latvijā lojāli... Latvijai lojāli cilvēki, kas runās latviski. Tak mums uzspiež kaut ko pilnīgi citādu, mums uzspiež, ka Latvijai nelojāli... Cilvēki, kas 50 gados nav iemācījušies mūsu valodu, kas ir uzskatījuši mūs par suņiem, kas ir ienākuši iekšā un paņēmuši mūsu labākos dzīvokļus, kas vēl tagad vada policijas, drošības dienestus... tie dzemdēs jaunos latviešus — vai tie māk vai nemāk latviešu valodu, vai viņi ir vai nav lojāli.

Paldies nacionālajam blokam. Jūs esat mūsu tautu tā nodevuši, ka kādreiz par jums rakstīs varoņu stāstus krievu lielvalsts literatūrā. Kā jūs varat tā tēlot? Svētie tautas nodevēji! Tēvzemei un Brīvībai — ir uzrakstīts uz manām krūtīm... tā es dzirdēju, ka Māris Grīnblats stāstīja. Šeit viens no viņiem nāca un teica, ka mums ir jāmāca vēsturi. To vēsturi, ko Grīnblats ierakstīja grāmatās, ka tikai daži, kas tika aizsūtīti uz Sibīriju, bija vainīgi? Un šeit nāk Indulis Bērziņš un stāsta: ko mēs vaimanājam? Es nevaimanāju. Es godāju to vienu trešo daļu no Latvijas tautas, kas gāja ne vaimanādami, daži gan varbūt vaimanāja, bet lielākā daļa aizgāja ar godu. Viņi bija latvieši, viņi to nenoliedza, bet bija kangari, kas šeit sēž mūsu Saeimā, kas labumu dēļ, savu labumu dēļ tiesāja tautiešus, sūtīja viņus prom... ganīja viņus uz vagoniem, bet viņiem bija labi, jo viņi varēja dabūt tās mājas un tos dzīvokļus. Man stāsta, kā viens no mūsu augstākajiem cilvēkiem mūsu valstī, ka viņa tēvs esot nošāvis veco Bortikāni Latgalē un tad strīdējies, kuram kura govs pieder ar saviem bandītu draugiem, līdz kamēr vācieši ar motocikletiem bija redzami, un tad dzērumā skrējis prom. Tie ir mūsu tautas varoņi šodien? Tie ir pirmie sekretāri, kas šeit sēž, ar kuriem tautai būtu jānorēķinās! Bet viņi šeit sēž un stāsta mums blēņas. Redzēsim, kāds būs balsojums!

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

Sadarbības padomē disciplīna bija.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Kaut kā dīvaini sanāk. Es atceros 1996. gada augustu, kad tika pieņemta šī deklarācija, un arī bija daudzas līdzīgas runas, noliedzošas runas par šīs deklarācijas nevajadzīgumu. Un es domāju, ka Kiršteina kungs uzņemas pārāk lielu atbildību, lietojot tādus vārdus par šo saturu. Acīmredzot, ja tiek maldināti Juridiskās komisijas sēdē cilvēki, kas ir pilnvaroti no Ārlietu ministrijas paust Ārlietu ministrijas viedokli un paust Ārlietu ministrijas viedokli gan par šo dokumentu, gan par interpretāciju attiecīgajos pantos, tad tā var piekrist, un tas liecina par Ārlietu ministrijas augsto amatpersonu nekompetenci. Tā ir viena lieta.

Un man tā drusku izbrīnu rada Ģirta Kristovska izteiktais. Droši vien, ka šeit tas tā ir. Tad jābrīnās un jāprasa jums, ļoti gudrie kolēģi, kur tad jūs bijāt, kad divas reizes divas dienas Juridiskā komisija izskatīja šo dokumentu. Un acīmredzot es varu teikt tāpat kā Indulis Bērziņš, Leopolds Ozoliņš neatļaus samelot man, kad es teikšu, ka Ārlietu ministrijas pārstāvji teica, ka nav šis dokuments izplatīts pietiekoši, kā mēs viņiem jautājām. Un līdz ar to tas, kas ir pirmajā punktā uzrakstīts, es neredzu nekādu pretrunu ar to, ka Ministru kabinets varētu nodrošināt izplatīšanas iespējas tādā apjomā, kādā tas ir paredzēts starptautiskajos dokumentos un starptautiski pieņemtajos veidos. Tā ir viena lieta.

Par 2. punktu. Es arī neredzu šeit nekādas problēmas, ka mēs grieztos pie šīs starptautiskās organizācijas un tā dotu atzinumu par to, kādas starptautiskās saistības ir pārkāpusi viena vai otra valsts, šajā gadījumā PSRS, 1940. gada 17. jūnijā okupējot Latviju, un kādas ir juridiskās sekas. Kas šeit ir tāds nepieņemams? Mēs izstudējām Juridiskajā komisijā šos starptautiskos dokumentus, tiesas statūtus mēs izstudējām, tie visi bija mūsu komisijas deputātiem un visiem, kas piedalījās sēdē, pieejami, un es domāju, ka otrajā punktā maksimāli korekti ir uzrakstītas tās iespējamās darbības, kādas var veikt un kas nerunā pretim šiem starptautiskajiem dokumentiem. Protams, mēs ņēmām vērā, ka nevar griezties... nav iespējams griezties ar prasību šajā tiesā, ja PSRS nav pievienojusies tādā veidā, ka viņa nav atstājusi aiz sevis veto tiesības. Tas viss ir zināms, un es domāju, ka tā pateikt, ka tās... nu ja ne muļķības, tad vismaz kļūda, tā ir tendencioza attieksme pret šo dokumentu. Es aicinu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Īsa replika Kiršteina kungam, kuram patīk mani komentēt. Kiršteina kungs, jums pēdējais laiks iestāties Golubova partijā, tad mēs skaidri un gaiši zināsim, ka ir vēl viens Saeimā, kurš atzīst, ka okupācija Latvijā nav bijusi.

Valdmaņa kungam un Čerāna kungam. Valdmaņa kungs, jūs vēl murgojāt Kanādā, un Čerāna kungs vēl stāvēja lielgabala šāviņa attālumā no politikas, kad "Tēvzemei un Brīvībai" un LNNK rosināja šo problēmu izskatīt Saeimā un pieņemt.

Un Bērziņa kungam atgādinājums tomēr vēl kārtējo reizi, ka tā nav tikai vēsture. Tā ir šodiena. Un Kaksīša kungs šodien ļoti korekti nupat raksturoja šo dokumentu. Tā ir patiesība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es tikai atzīmēšu tos dažus cilvēkus, kuru īsto seju jūs te redzējāt.

Vispirms Kiršteina kungs. Likumā vai dokumentā, kam ir likuma spēks, nevar ietvert visu, visas norādes. Tas ir izpildvaras pienākums, un te šis likums tika ierosināts vai lēmums tikai tāpēc, ka izpildvara nestrādā.

Un otrs jautājums par Bērziņa kungu. Ja mēs darām kaunu Latvijai, tad tikai ar to, ka mēs nepastāstām pasaulei par savu likteni, par savu vēsturi tā, kā to pastāsta ebreji par savu likteni un vēsturi, un ebrejiem tas kaunu nedara. Kāpēc tas Latvijai darītu kaunu? Un es gribu pateikt Tabūna teikumu, ko viņš līdz galam nepateica. Kamēr jūs, Valdmaņa kungs, tur dzīvojāt... ko tur darījāt Amerikā, tikmēr es, Tabūna kungs vai biedris Tabūns, biju partijas sekretārs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es netaisījos nākt uz šo tribīni, bet mani, protams, izprovocēja mūsu cienījamais kolēģis Indulis Bērziņš. Induli, mēs tiešām nenodarbojamies šeit ar mazohismu, tā ka nerakņājamies... un nerakņājamies tikai pa savu vēsturi, ka tas mums patiktu un patīk mums sev sagādāt sāpes. Atvainojiet man, bet es nekad sevi neuzskatīšu par... jeb nesalīdzināšu ar kaut kādu Polijas parlamenta locekli, jo šīs lietas principā nav salīdzināmas. Jo Polija bija okupēta tikai no Vācijas puses, bet nevis no Krievijas, un tas, ja tai uzspieda Padomju Savienība šo totalitāro režīmu, tā ir cita pilnīgi atšķirīga lieta. Atvainojiet mani, Poliju neviens netaisījās pārkrievot, bet Latviju tieši taisījās pārkrievot. Un, ja mēs šīs sekas tiešām nenovērsīsim, tad visi mūsu pūliņi, ko jūs it kā cenšaties aizstāvēt — latviešu valodu un zināmus žņaugus uzlikt Latvijas pilsonības iegūšanai kolonizatoriem, kuri šeit atrodas nelikumīgi, tad tas viss ir veltīgi. Un tas ir tas jūsu farizejisms, ka jūs tikai tā... skatīsimies uz nākotni un aizmirsīsim, un piedosim visu to, kas nu ar mums tapa darīts, un nesodīsim tos vainīgos. Jā... tas vispār kaut kāds absurds ir.

Tagad, Induli Bērziņ, ja jūs sakāt, ka jūs ļoti cītīgi un varonīgi strādājat pie šīs deklarācijas izplatīšanas, tad atvainojiet man, vai jūs savam "partijas biedram" — Birkava kungam, esat uzskaites kartiņā ierakstījuši rājienu par to, ka viņš Saeimas lēmumu var interpretēt savā skatījumā? Ka tas ir viņa, ārlietu ministra, tikai iekšējai lietošanai. Vai jūs esat, būdams pie Ulmaņa kunga, tagad nesen, viņam teikuši — ar kādām tiesībām Valsts prezidents var Saeimas lēmumu interpretēt kā tikai iekšējai lietošanai? Es nezinu, jums vispār par šīm lietām būtu kauns nākt šeit tribīnē....

Valdmaņa kungs, jūs, kurš uzbrūkat "Tēvzemei un Brīvībai"... es vēlreiz tikai jums gribu atgādināt, ka mēs šo deklarāciju par Latvijas okupāciju, projektu iesniedzām jau 5. Saeimā. Varbūt jūs to neatceraties, nu mēģiniet atcerēties... Un šinī Saeimā bija divi dokumenti — viens bija frakcijas "Latvijai" sagatavotais un otrais — ko sagatavoja "Tēvzemei un Brīvībai". Jūs to atceraties vai nē? Tātad bija divi dokumenti. "Tēvzemei un Brīvībai" sagatavotais bija daudz radikālāks, jo tur gāja tieši runa, par ko jūs lejat asaras, par šo kolonizatoru repatriāciju. Tur bija skaidri un gaiši par to uzrakstīts. Tātad mēģiniet to atcerēties. Es pievienojos Kaksīša ieteikumam atbalstīt šo dokumentu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Nacionālas reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Ārlietu ministrijā teica, Kaksīša kungs... ir kompetenta, un viņa it kā esot atbalstījusi šo lēmumu. Bet lēmumā ir rakstīts: Ministru kabinets. Esošā likumdošana ja uzliek par pienākumu Ārlietu ministrijai izplatīt gan Ministru kabineta, gan Saeimas lēmumus, nav vajadzīgs, piemēram, speciāls lēmums, lai Finansu ministrija iekasē vai Ieņēmumu dienests kontrolē nodokļu iekasēšanu. Mēs nepieņemam šādus speciālus lēmumus šeit. Viņiem tas viss ir zināms, bet ir cita lieta, par ko jūs nerunājāt. Es piekrītu Kaksīša kungam — Starptautiskās tiesas atzinums var būt, bet mēs taču runājam šeit pavisam par citu lietu — Starptautiskās tiesas atzinums neatbrīvos Latvijas Saeimu no politiska lēmuma pieņemšanas, kas ir vajadzīgs, lai pārvarētu šīs problēmas. Starptautiskā tiesa neatrisinās šos jautājumus. Un ir divi politiski lēmumi.

Un pret abiem politiskiem lēmumiem balso šeit gan Tabūna kungs, gan Kaksīša kungs. Viens politiskais lēmums — vai mēs iesniedzam Krievijai notu par to, ka Abrene ir vienpusēji aizgājusi Krievijas sastāvā okupācijas rezultātā, vai neiesniedzam. Mēs iedevām pieprasījumu. Tur Starptautiskā tiesa nepalīdzēs. Visas starptautiskās organizācijas ir pateikušas, ka Latvija ir okupēta. Bet lēmums jāpieņem Saeimai. Kāpēc tad, Tabūna kungs, jūs noraidījāt šo pieprasījumu? Mums ir jāpieņem lēmums par kaitējuma noteikšanu. Jau Augstākā padome pieņēma, teiksim, attiecībā uz šiem pagastiem, kas ir Abrenes apriņķī... jūs labi zināt, Kaksīša kungs.... Tas ir mūsu nepatīkamais politiskais lēmums, un šeit Starptautiskā tiesa šo lēmumu nepieņems. Otrais politiskais lēmums ir, vai mēs ievērojam, vai mēs neievērojam bezvalstnieku bērnu tiesības šeit. Tātad par šiem 2000. gadā dzimušajiem bērniem. Un es šeit tikai gribu pateikt to, ka pirmajā reizē te viens runātājs teica, ka okupācijas sekas tātad ir arī šīs Pilsonības likuma debates un visādi labojumi, kas šeit notiek. Es gribētu šeit tikai vienu lietu pateikt, ka pašreiz starp kandidātiem krievu ir mazākā puse. Vairāk nekā puse šeit ir vācieši, poļi...

Sēdes vadītājs.

Laiks, Kiršteina kungs.

A.Kiršteins.

... igauņi, baltkrievi un ukraiņi. Viņi ir okupanti vai nav? Tie visi ir represētajām tautām. Politiskais lēmums, vai viņus represēt otrreiz, ir mūsu, nevis Hāgas, par to es runāju. Es neesmu pret Okupācijas deklarāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms reģistrācijas... Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Vārds paziņojumam Leopoldam Ozoliņam — par komisijas sēdi.

L.Ozoliņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pulksten trijos Ārlietu komisijā komisijas sēde. Lūdzu visiem ierasties, lai būtu kvorums.

Un otrs paziņojums ir par to... kas attiecas uz šodienas tēmu un jums visiem: lūdzu, lūdzu, aizejiet uz Dailes teātri, lai jūs pārliecinātos, ka jūsu balsojums par komunistiskā terora upuru pieminekļa nepieciešamību Latvijā ir realizēts vismaz divos konkursos. Un ir otrā konkursa pieminekļu darbu izstāde līdz 19. jūnijam Dailes teātra vestibilā no 10.00 līdz 20.00. Ir atsauksmju grāmata un ir anketas. Lūdzu, ierakstiet arī savas pārdomas, ieteikumus. Turpināsim šo darbu, kas atgādinās mūsu rūgto pagātni ar gaišu skatu nākotnē. Lūdzu, lūdzu aizejiet! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Paziņojums par preses konferenci.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Arī žurnālistu uzmanībai. Nākamajā pārtraukumā, tas ir, pulksten 15.00 jeb konkrēti 15.05, es rīkoju nelielu preses konferenci sakarā ar kompensāciju izmaksu politiski represētajām personām. Vakardienas Satversmes tiesas sprieduma sakarā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Andris Tomašūns, Alfreds Čepānis, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Kārlis Druva, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest darba kārtības jautājumu. Runās Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs jau vairākkārt esam runājuši par kaut kādu īpatnēji kautrīgu izvairīšanos no savas valsts vēstures apzināšanas. Diemžēl arī šeit, Saeimā, ir skanējušas runas par to, ka, lūk, pagātne esot jāaizmirst, jānovelk strīpa, un dzīvosim visi te draudzīgi no jauna.

Šeit dzirdējām, ka, lūk, Valsts prezidents esot tur stāstījis ļoti sīki un smalki par okupāciju, par skaitļiem, un tad man uzreiz ir jautājums: pēc tādas skaistas runas nezin kāpēc seko kaut kāda īpatnēja atvainošanās par it kā latviešu sliktajiem nodarījumiem. Gribētos arī dzirdēt, ko Valsts prezidents ir panācis, lai citu valstu vadītāji atvainotos latviešu tautai par to, ko tās valstis mums ir nodarījušas. Vienu gadu Valsts prezidents stāv uz ceļiem pie leģionāru pieminekļa, acīmredzot toreiz tā bija vajadzīgs, paiet kāds laiciņš, un ne tikai vairs nestāv uz ceļiem, bet izliekas, ka šis jautājums ir nesvarīgs. Tāpēc nevajadzētu par zemu vērtēt nevienu aktivitāti, kas ir vērsta uz to, lai par mums runātu ārpus Latvijas. Kam uzdot, kā uzdot, tas ir jau nākošais jautājums.

Top "Baltā grāmata". Kā jūs zināt, mēs pagājušajā gadā iebalsojām valsts budžetā atbalstu šādas grāmatas izdošanai. Tas ir Ministru kabineta pasūtījums. Šogad līdz gada beigām būs gatavs manuskripts. Līdz nākamā gada 23.augustam būs gatava "Baltā grāmata" par okupācijas varu nodarījumiem Latvijai. Šī grāmata iznāks latviešu, angļu un krievu valodā. Tas būs oficiāls mūsu valdības radītais dokuments, kuru mēs izplatīsim ne tikai ANO, bet arī citās starptautiskajās organizācijās. Nevis kā atsevišķu vēsturnieku spriedumus par pagātni, bet kā pilnīgi skaidru faktu apkopojumu noteiktā uzdevumā.

Mēs visi zinām, ka darbojas Okupācijas muzejs, un tas ir iekļauts oficiālu apmeklējumu vietu sarakstā, tātad kaut kas jau notiek. Tagad būs šis Saeimas dokuments. Redziet, var jau šo dokumentu šeit no tribīnes kritizēt, var jau būt. Tas reizēm ir arī vajadzīgs, tikai jautājums ir tāds: ar ko šī kritika šodien ir palīdzējusi un var palīdzēt šim dokumentam? Tas jau ir izstrādāts, un atšķirībā no likumprojektiem, kuriem būs otrie un trešie lasījumi, kurus tiešām ir vērts kritizēt, lai uzlabotu dokumentu, šiem kritiķiem tomēr vajadzētu padomāt par vienu lietu: kur jūs bijāt, godātie kolēģi, tad, kad jūs zinājāt, ka šo dokumentu veido attiecīgi Juridiskā komisija, kāpēc jūs tur nepiedalījāties sēdēs, ja jūs tik ļoti gribējāt rūpēties par šā dokumenta kvalitāti? Tagad, kad ir jābalso par vai pret, tad ļoti interesanti ir klausīties tādas runas: "Ziniet, tas dokuments ir slikts, mainīt to vairs nevar, bet tomēr es balsošu par." Tādas uzstāšanās vienkārši liecina par kaut kādu īpatnēju vēlēšanos sevi parādīt kā vēl labāku nekā tos, kas ir šo dokumentu radījuši.

Es domāju, ka šādas ierosmes varētu palīdzēt arī turpmāk padomāt par to, kā mēs tiešām varētu pilnīgāk iepazīstināt pasaules valstis ar to, kas šeit ir noticis un tiešām nevajadzētu mūs salīdzināt ar Poliju vai vēl ar kādu citu valsti. Tas, kas ir noticis ar Latviju, tā ir mūsu darīšana. Atvainojiet, Polijas teritorija tika ļoti īpatnēji sadalīta. Daļu atdeva Padomju Savienībai, daļu savāca Vācija, un tagad strīdēsimies, kas notika pirms 5000 gadiem, kur dzīvoja poļu senči un kur vāciešu. Tā kā mums ir mūsu valsts, mūsu vēsture. Ar citiem mēs varam runāt, bet par savu valsti cīnīsimies jau nu paši! Es aicinu šo dokumentu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es pilnībā atbalstu lēmuma projektu "Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tiesas". Tāpēc ka Latvija ir ļoti cietusi, un latvieši visvairāk ļoti daudz ir cietuši no okupācijas. Es pat domāju, ka vajadzētu pasteidzināt šo "Balto grāmatu", kas top izdota. Kāpēc to jau nevarēja izdot vakar? Kāpēc mums vēl vesels gads ir jāgaida? Es nedomāju, ka tik ilgi vajadzētu gaidīt, ja ir valsts finansējums.

Tāpat mums visu laiku ir pasaulei jāstāsta, kas te ir izdarīts. Skatiet, kā citas tautas dara! Kā ebreju tauta to dara, kā Izraēla to dara. Visu laiku to atgādina, bet mūsējie neatgādina. Protams, ka tur liela vaina ir jāuzņemas, ka netiek izskaidrots, mūsu Ārlietu ministrijai un visam tam resoram.

Ir jāatspoguļo arī tas, cik daudz latviešu cieta, teiksim, 1938.gadā, kad Baškīrijā nošāva visus pieaugušos, kas bija latvieši Staļina laikā, un tas pats notika visur. Tā ka mums noteikti vajag pasaulei visu laiku atgādināt. Un, ja kāds saka, ka tas ir par vēlu, tad labāk vēlāk nekā nekad! Un pieprasīt gan no Krievijas, gan no Vācijas — gan materiālu, gan morālu atbildību par to, kas ir darīts.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. (Starpsauciens: "Nav žēl! Paldies Dievam!") Es jums piekrītu, kolēģi. Nākamais runās Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es aicinu neapkarot vienam otru tad, kad mums jākaro ar citiem. Mums ir jākaro ar sabiedrisko domu, kas ir tik ilgi dezinformēta. Un to var izdarīt visur. To var izdarīt katrs. Ja mēs aicināsim savus ciemiņus — arī ārzemniekus vai trimdas latviešus, vai viesus no svešām zemēm — un palūgsim, lai viņi paskatās šo komunistiskā terora upuru pieminekļa maketu izstādi Dailes teātrī līdz 19.jūnijam, tad jūs jau būsit kaut ko izdarījuši, lai skaidrotu mūsu valsts vēsturi. Izdarīsim arī tā, lai tādā dokumentā, kas parādījās vakar uz Ziemeļatlantijas asamblejas ziemeļu reģiona apspriedi par drošības jautājumiem, ka šiem vēstnešiem, šiem cilvēkiem — priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem, apakškomitejas locekļiem un tā tālāk uz galda parādītos papīrs, kur varbūt būtu atainots ne tā, kā pašreiz šeit rakstīts, ka nekas nav minēts par to, ka šeit ir cilvēki bez pilsonības, kas ir bijuši PSRS pilsoņi, kas ir nīduši Dievu un ienīduši Dzimteni, kuri bijuši pakļauti šai ideoloģijai, kas valdīja Krievijā 70 gadus. Viņiem ir vēl smagāka šī pāreja. Latvijā 50 gadus. Te ir rakstīts, ka Latvijā dzīvo latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, gruzīni, ebreji, tatāri un tā tālāk. Un viņš saka: "Kāpēc tad jūs dodat tādu papīru?" Vakar viņš man rāda, runājot par to, ka šeit ir bijusi okupācija, ka te ir okupācijas sekas, kuru rezultāta ir 700 000 nepilsoņu un ka tie ir PSRS pilsoņi. Vajadzētu tad arī rakstīt — "bijušie PSRS pilsoņi". PSRS jau vairs nav, bet praktiski viņi ir šīs sabrukušās valsts bijušie pilsoņi. Tad tā arī ir jāraksta. Tagad iznāk, ka mums tiešām ir tik daudz minoritāšu, kurām mēs negribam īpaši kaut kādas tiesības jeb privilēģijas atjaunot, kuras tām ir bijušas.

Tieši tāpēc es gribu aicināt katru kaut ko darīt, lai mēs skaidrotu pasaulei, valstīm, diplomātiskajiem dienestiem. Patiesi, es vakar noklausījos Bērziņa kunga sarunu ar Vācijas pārstāvjiem. Viņš ļoti veiksmīgi izskaidroja, kāpēc notikuši šie sprādzieni, kāpēc pasniedz, lūk, šo leģionāru gājienu, kāpēc pasniedz krievu pensionāru mītiņa it kā izgaiņāšanu sinagogas sprādziena mērcē? Tā ir ļoti sarežģīta politika, kādam ir vēlēšanās jaukt mūsu attieksmi vai attiecības ar kaimiņvalstīm, un varbūt pat būtu ļoti labi daudziem, lai mūs Rietumos nesaprastu. Tad, iespējams, mēs nosliektos uz lielās Krievijas pusi.Es domāju, ka katrs var kaut ko darīt.

Kad es aizvakar ierados EDSO misijā, kas ir šeit pat dažus desmit metrus no Saeimas ēkas, un iesniedzu viņiem dokumentu par Latvijas okupāciju, deklarāciju iesniedzu un iesniedzu arī viņiem Ženēvas konvencijas 1949.gada kopiju, tad viņi bija ļoti pārsteigti, ka kāds deputāts ir ieradies pie viņiem un lūdz viņu atsauksmi, saliekot, lūk, šos dokumentus kopā. Tāpēc es aicinu katram kaut ko darīt!

Es nevaru pārmest tēvzemietim Aleksandram Pētersonam, kurš sagādāja grāmatu "Baigais gads", ne to, par kuru rakstīja, bet Vidberga zīmējumus, Vidberga grafikas, kas izdoti Amerikas Savienotajās Valstīs ar angļu tekstu. Ja nav "Baltā grāmata" šodien, tad šī grāmatiņa vai pat neliela grāmatiņa ir pieejama. Ir represētais Juris Kalsnavs sagatavojis par savu tēvu literatūru arī maza bukleta veidā, kurš ir aprakstījis tēva likteni no 1941. līdz 1942.gadam. Mēs katrs kaut ko varam darīt. Un visai tautai un katram ir jājautā sev: "Ko es esmu izdarījis, lai Rietumi..." es citēju Jurkāna kungu, "mūs saprastu?" Ko katrs, ko es, ko tu esi izdarījis savas valsts, savas valodas, savas kultūras, savas vēstures un savas tautas labā? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo varbūt ne pavisam pilnīgo dokumentu. Mēs it kā baidāmies, un tomēr Juridiskajā komisijā mēs bijām, un katrs varēja arī piedalīties, arī Kiršteina kungs, un precizēt šos faktus un precīzi formulēt varbūt to, ko mēs visi vēlamies, lai Rietumi un Austrumi saprastu mūs.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas...

L.Ozoliņš.

Aicinu atbalstīt šo dokumentu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Klausoties visas šīs runas, es kārtējo reizi pāršķirstīju atkal budžeta grozījumus, un šodien, lasot arī avīzes, ieraudzīju divas lietas, kas, manuprāt, es vēršos pie tēvzemiešiem ar īpašu lūgumu, tas skar tieši jūs. Neiet kopā acīm redzamais ar to, ko jūs šeit stāstāt. Es šīs divas lietas gribētu tūlīt arī pateikt. Man būtu liels lūgums, lai varbūt jūs ne tik daudz cīnītos, bet izdarītu konkrētu lietu.

Pirmkārt, budžeta projektā, kur Tieslietu ministrijas budžeta sadaļā ir tāda ailīte kā šīs "Baltās grāmatas" rakstīšanai izdalītie līdzekļi — 40 000, par kuriem mēs nobalsojām, šo budžetu apstiprinot savā laikā, ir samazinājums par 13 000. Es gribu dzirdēt varbūt vismaz izskaidrojumu, kāpēc jūsu ministrs un viņam pakļautā esošā ministrija ir šādu lēmumu pieņēmusi — samazinājusi šo budžetu vienam konkrētam, ļoti svarīgam darbam, kas noteikti galarezultātā kalpotu kā oficiāls dokuments, ar ko varētu propagandēt visas tās lietas, par kurām mēs vēsturē bieži vien šeit pārrunājam un dažkārt strīdamies.

Un otrs. Šodien šī Okupācijas muzeja liktenis, ka ir šie ierosinājumi valdībā, kas atkal nāk no Finansu ministrijas, pārlikt šo Okupācijas muzeju tagad uz Kara muzeju, panākot to, ka Kara muzejs tagad samazinās uz pusi savas telpas, un otrā pusē ies iekšā šis Okupācijas muzejs. Es gribētu lūgt ļoti uzmanīgi savus vārdus saistīt arī ar darbiem, un es ceru, ka tas ir tikai pārpratums, kuru tuvākā laikā izdosies nokārtot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Tuvojas 14.jūnijs, pirmā lielākā okupācijas varas deportācija, kas no Latvijas nebūtībā aizveda daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai viņi bija latvieši vai ebreji. Daudziem saārdīja dzīves, saārdīja dzīvi viņu tuviniekiem un pēcnācējiem, tā bija pirmā un smagākā fiziskā okupācijas izpausmes forma. Tiem, kas palika dzīvi, palīdzēja, manuprāt, vispirms gara spēks. Spēks, kurš noliedz sevis pacelšanu pāri citiem, sevis padarīšanu pārāku par citiem, kas nosaka savas valsts neatkarības turēšanu pāri visu citu valstu teiktajam un pamācītajam. Diemžēl, šodien klausoties, kas notiek šeit debatēs ap šo dokumentu, man gribas teikt, ka mēs šodien neparādām to gara spēku, kas izveda Latvijas iedzīvotājus cauri Sibīrijai, atveda mājās un noveda Latviju pie šīs dienas, kad mēs šeit Saeimas zālē par to diskutējam. Mēs meklējam šodien, kurš ir lielāks okupācijas nīdējs, kurš mazāks, kurš ir pareizāk rīkojies, kurš ne. Mēs nežēlojam izdomu, mēs mācām viens otru un kauninām savu valsti caur viņu politiķiem, mēģinām parādīt, ko teikuši citi, atkal šeit no tribīnes, atkal pazemojot paši sevi. Es gribu aicināt šeit zālē sēdošos uz mirkli aprimt un padomāt katram par savu gara spēku un nobalsot tā, kā katrs jūt, un neturpināt noniecināt savu valsti un tās iedzīvotājus. No tā jau lopu vagonu riteņu duna represēto ausīs nerimsies un dvēseles brūces neaizdzīs. Tāpēc, kolēģi, noliksim malā uz brīdi, runājot par šo dokumentu, savas ambīcijas, savas vēlmes un padomāsim, ka bez mūsu fiziskās miesas eksistē arī dvēsele un gars.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man, protams, ļoti žēl, ka man jāaizrāda kolēģim Tomašūnam, ka viņš, kā šad tad jau viņam ir gadījies, runā nevis par dokumentu šeit, bet runā par problēmām, kurās viņš diemžēl arī neorientējas. Var pavisam īsi paskaidrot to, ko teicu pirmīt. "Baltās grāmatas" izdošanai paredzēto naudu vajadzēja daļu novirzīt uz nākamo gadu ar nolūku izmantot to tad, kad manuskripts jau būs iesniegts visiem korektūras darbiem, iesiešanas un visiem pārējiem darbiem, šī nauda ir vienkārši sadalīta, izmantojot dzīvē to, kas ir izmantojams šogad, un pārceļot to, kas ir nākamgad. Tā ka — ja ir kāda interese, kādam īpaša interese par "Balto grāmatu", labprāt varu sniegt pilnīgu informāciju, jo tiešām esmu koordinators, kas atbild par šīs "Baltās grāmatas" izdošanu. Tā ka ļoti savādi, ka šeit nāk cilvēks, kurš pēc tam, kad ir izrunājies šeit tribīnē, nāk pie manis un prasa, kā tad īsti tur ir. Es domāju, ka tādos gadījumos vispirms vajag atnākt un uzprasīt, noskaidrot, un tiešām, ja ir vēl kādam vēlēšanās kaut ko sīkāk uzzināt par "Baltās grāmatas" izdošanu, labprāt esmu gatavs sniegt konsultācijas, tikai žēl, ka priekš tā man te ir jāizmanto Saeimas tribīne, jo tur ir vesela autoru grupa, ir atbildīgie par attiecīgo posmu un par naudas sadalījumiem, un precīzi līdz nākamā gada 23.augustam šai grāmatai ir jābūt iesietai un pieejamai lasītājam. Tā ka gaidīsim lūdzu to. Un kā tiek iztērēta nauda, arī to jūs varat saņemt, šādu informāciju, ja to vēlaties, bet nevajag runāt par tādām lietām, kas neattiecas uz konkrēto dokumentu.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Es ļoti jūs lūdzu — neapsaukāsim viens otru, mūs, latviešu, jau tā ir tik maz. Attiecībā par šo dokumentu man grūti spriest, cik šis apspriežamais dokuments ir pilnīgs, cik nepilnīgs un cik kļūdains, bet es atvainojos, ka atnācu runāt varbūt tāpēc — Induļa Bērziņa teiktā interpretācija, ka nevajag skatīties un rakņāties pagātnē, jāskatās uz priekšu nākotnē. Bet šajā sakarībā tad man ir jautājumi. Kāpēc notiek šādas Ārlietu ministrijas muļķības un Valsts prezidenta muļķība, ka ir jāatvainojas Valsts prezidentam par pagātni, ka latvieši ir ebrejus, žīdus šāvuši, kā toreiz sacīja, izskan tādi avīžu raksti, tādas prasības, ka tas arī ir bijis nodrukāts, ka, lūk, kāpēc latviešu valdība nepasargāja ebrejus? Kāpēc tieši šeit šāva? Nu, bet tā ir pagātne, mums, kad vajadzīgs... Mums šādu pagātni cenšas bāzt acīs, kaut arī pilnīgi aplam. Mēs jau bijām tad okupēti, kā mēs, neesoša Latvijas valsts, varējām ko pasargāt vai ko darīt, kad atsevišķi cilvēk, pēc tautības tas bija latvietis vai kādas citas tautības, tur patiešām tika iesaistīti tajā ebreju šaušanā, tie ir citi izmeklēšanas fakti. Bet es... Tad vēl runājot, ka Helmūts Kols, Vācijas kanclers, pārmet, ko jums tur Latvijā fašisti uniformās rīko maršus pa Rīgas ielām, ka mums vajadzētu atkal atvainoties, bet te ir tas visbriesmīgākais, ka divas lielvaras — viena no Austrumiem, otra no Rietumiem — iebruka, okupēja, divreiz, patiesībā trīs reizes, Latviju. Es uzskatu, ka vajadzēja atvainoties Helmutam Kolam un vajadzēja atvainoties abām lielvarām par šo okupāciju, jo tomēr viņas bija, viņiem pastāvēja valstiski veidojumi, kas bija milzīgas impērijas, kas veidoja šo okupāciju. Lūk, nu no Austrumu puses ir grūti cerēt un sagaidīt kādu atvainošanos, bet ir dīvaini, ka Helmūts Kols to pārmet, it kā mēs tādēļ vainīgi, ka Hitlers, viņa vācu tautas karaspēks te iebruka un rīkoja un satracināja latviešus, un mobilizēja, sauca gan par brīvprātīgajiem tos leģionārus. Tā ir tā vēsture, kuru mums spiež viņi, ka mums spiež virsū, tad tas ir kārtībā, bet kad mēs paši savā starpā gribam okupāciju apspriest, tad mūsu kolēģi aicina, ka nerakņāsimies pagātnē. Mēs varbūt negribētu, mēs gribētu iet uz gaišo nākotni, bet mūs jau spiež šajā pagātnē skatīties un rakņāties. Tā ka es domāju par šo iesniegumu, cik tas pilnīgs, nepilnīgs, bet mēs no pagātnes nekur nevaram aiziet. Diemžēl mums ir tā pagātne tāda, kāda tā ir, un tur mēs esam šī sliekšņa valsts bijusi, un mēs līdz šim nemākam sevi aizstāvēt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Mauliņa kungs, vai vēlaties ko piebilst? Komisijas vārdā Mauliņa kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 4, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Viktorijas Pelšes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatam Saeimas lēmuma projektu "Par Viktorijas Pelšes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības izpildes likuma komisijas lēmums ir pozitīvs.

Viktorija Pelše brīvi pārvalda latviešu valodu, viņas kandidatūru uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem ir izvirzījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Viktorijas Pelšes lielākos sasniegumus Latvijas kultūrā mēs varētu īsi raksturot tā, ka trīs viņas skulptūras atrodas Tretjakova galerijā Maskavā, viņas darbus ir iepircis Latvijas Valsts mākslas muzejs, novērtējot to vērtīgumu, un viens darbs ir arī slavenā pasaules kolekcionāra Ludviga īpašumā. 10 skulptūras atrodas privātkolekcijās Vācijā, trīs Amerikā, Francijā, Austrijā. Tā ka Viktorija Pelše ar savu mākslu ir aizgājusi tālu pasaulē, nezdama Latvijas vārdu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 9, atturas — 4. Viktorija Pelše uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Svetlanas Hajenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatam Saeimas lēmuma projektu "Par Svetlanas Hajenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs.

Svetlana Hajenko pārvalda latviešu valodu, un deputāti iesniedzēji — Dozorcevs, Stašs, Kalnbērzs, Seiksts, Lujāns, Jānis Jurkāns — ir norādījuši, ka Svetlana Hajenko ir ievērojama mākslas zinātniece, viņa ir regulāri publicējusi rakstus par Latvijas mākslu un māksliniekiem dažādos preses izdevumos. Kopskaitā vairāk nekā 250 publikācijas. Regulāri gatavoja savulaik radiopārraides par mākslu, vadīja televīzijas raidījumu "Vernisāža". Vairāku Rīgā un Maskavā publicētu monogrāfiju autore, sastādījusi mākslas albumus, sarakstījusi tiem ievadtekstus. Maskavā tika izdotas monogrāfijas par tēlnieku Ļevu Bukovski un gleznotāju Birutu Baumani. Rīgā izdotas grāmatas "Metāls mākslā", monogrāfija par tēlnieci Viktoriju Pelši un grafiķi Ļenu Antimonovu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 5. Svetlana Hajenko uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts par īpašiem nopelniem Latvijas labā "Par Artura Ņikitina uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Artūra Ņikitina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs.

Artūrs Ņikitins brīvi pārvalda latviešu valodu. Un deputāti iesniedzēji — Dozorcevs, Stašs, Lujāns, Seiksts, Kalnbērzs — norāda uz Artūra Ņikitina lielo ieguldījumu mākslā, uzsverot, ka Ņikitins ir piedalījies vairāk nekā 400 dažādās grupu un republikas izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Ir viņam bijušas, manuprāt, tas ir rekordskaitlis, 24 personālizstādes, viņš ir pastāvīgs Tallinas grafikas trionāļu dalībnieks, vairākkārt godalgots ar prēmijām, diplomiem. Ir divi diplomi un prēmijas par labāko klasikas interpretāciju izstādēs stājgrafikā Viļņā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Vēlreiz balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 8. Artūrs Ņikitins uzņemts Latvijas pilsonībā.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums Ministriju iekārtas likumā" , otrais lasījums. Likumprojekts steidzams. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Ir iesniegti pavisam pieci priekšlikumi. 1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta ievaddaļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš.

2.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 17.panta dispozīcijas vārdus "vai ministra (valsts ministra) pilnvarota ministrijas amatpersona" un aizstāt vārdu "kura" ar vārdu "kurš".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 17.panta 1.punktā vārdus "Saeimai vai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Pēdējie divi — 4. un 5.priekšlikums jāskata kontekstā, jo tie ir par vienu normu. Tātad atbildīgā komisija precizē Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt 17.panta 1.punkta "a" apakšpunktu precizētā redakcijā. Aicinātu šos priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Varbūt var jautāt tā: vai godātie kolēģi atbalsta komisijas akceptēto likumprojekta 17.panta redakciju? Atbalsta. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu atbalstīt otrajā un pēdējā lasījumā likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"", trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr.1001. Nav saņemts neviens priekšlikums. Tā ka es varu lūgt balsot tikai trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums Civillikumā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4289. "Grozījums Civillikumā". Uz trešo lasījumu ir tikai viens atbildīgās komisijas precizējums pārejas noteikumos. Ir precizēts, ko dzimtsarakstu nodaļas nodod Uzņēmumu reģistram, tātad arī laulāto mantisko attiecību reģistrus un pašus reģistrētos laulības līgumus.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par pārejas noteikumu redakciju? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblat

s (TB/LNNK). Godātie deputāti! Neviens priekšlikums nav iesniegts. Aicinu pieņemt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"", trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments nr.4297. Likumprojektā atbildīgā komisija ir izskatījusi 8.pantā iesniegto priekšlikumu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbildīgā komisija attiecīgo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet ir izteikusi savā redakcijā, ko jūs redzat 5.ailītē šajā dokumentā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam un slēdzienam un līdz ar to 8.panta redakcijas pirmajai, otrajai, un visām tā daļām? Piekrītat. Paldies!

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Attiecīgajā likumprojektā vairāk priekšlikumu iesniegti nav. Aicinu tos atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"", trešais lasījums. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar attiecīgo valdības sagatavoto likumprojektu trešajam lasījumam "Grozījums likumā "Par aviāciju"". Jāteic, ka jau otro lasījumu pēc kārtas šajā likumprojektā nav neviena priekšlikuma. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4303, trešajam lasījumam "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Mums te ir daži priekšlikumi. Dažus priekšlikumus, kurus pieņēma otrajā lasījumā, Ārlietu komisija noraidīja vai pieņēma daļēji. Tātad priekšlikumi te bija no Rubina — izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā, kā teikts. Bet Ārlietu komisijas atzinums bija — neatbalstīt. Tur mums ir vairāki...

Sēdes vadītājs.

Paldies, Sinkas kungs! Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Mans priekšlikums ir šāds. Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda Latvijas pilsoņi, kuriem vienlaikus nav citas valsts pilsonības vai pavalstniecības. Es uzskatu, ka kārtīgi darbu var pildīt tikai tas Latvijas pilsonis, var būt diplomāts, kuram ir tikai viena pilsonība — Latvijas pilsonība. Līdz šim brīdim mēs daudz ko neesam pasaulei izskaidrojuši, un tieši diplomāti var izskaidrot. Tas ir arī par okupāciju un tā tālāk. Un tāpat vēl neesam apzinājuši visus savus pilsoņus. Nav noslēgtas vēl robežas. Tāpat Latvija nav aptvērusi, nav izskaidrojusi savu vēsturi ne vien šinī gadsimtenī, bet arī iepriekšējos. Tajā pašā laikā Latvija kā valsts un mēs, kas šeit esam sanākuši kā Latvijas valsts pārstāvji, Saeima, ir saglabājusies, tikai pateicoties tai tautas labākajai daļai, kas neatstāj savu tēvzemi. Var mums pārmest, var mūs mācīt un var mūs iespaidot.

Bet mums ir jāiet savs Latvijas ceļš. Un to, ko mēs esam šeit, šinī zemē, esam pārdzīvojuši, to var saprast tikai tāds pats cilvēks, kas pats šeit ir bijis. Un ļoti svarīgs ir šis diplomātiskais un konsulārais dienests. Mēs esam arī iesnieguši savā laikā, es prasīju ārlietu ministram, lai atbild, cik mums vispār diplomātu ir. Un atbilde ir šāda, ka diplomātiskajā pārstāvniecībā strādā 268 karjeras diplomāti. Tajā skaitā ir personas, kuras nav Latvijas pilsoņi. Ar ārlietu ministra atļauju diplomātisko dienestu var pildīt izņēmuma gadījumos noteikto laiku, to saskaņojot ar Saeimas Ārlietu komisiju. Un iepriekšējos gados tādas atļaujas tika saskaņotas par Mihailu Popkovu, Bahtijoru Hasanu, Igoru Apokinu. Es uzskatu, ka mums ir pietiekami Latvijā mūsu cilvēku, kuriem ir viena pilsonība. Un, ja kāds, kam ir dubulta vai trīs pilsonības, grib strādāt diplomātiskajā dienestā, tad viņam ir jāatsakās no citas pilsonības. Jo Latvijas diplomāti var būt tikai Latvijas pilsoņi. Es ticu tikai tādiem, kuriem ir viena pilsonība, lai mēs būtu droši. Citādi tie, kam ir vairākas pilsonības, kā te kaut kas būs mazliet sliktāk, tā viņi "aizlaidīsies" un teiks, ka mums ir vairāku valstu pilsonības, mēs aizbraucam citur. Kad te būs atkal mierīgi, tad mēs atbrauksim jūs mācīt vai pastāstīt, kā jāstrādā. Tas laiks jau ir pagājis, kad tikko mēs atguvām neatkarību, kad mums nebija tik daudz cilvēku. Tagad mēs maksājam visiem cilvēkiem labas algas, kas strādā diplomātiskajā dienestā, un sedzam viņiem visus dzīvokļa izdevumus. Es domāju, ka mums ir tik daudz jaunu, spējīgu cilvēku, kas beidz augstskolas, kas strādā jau šeit pat Latvijā, kas var braukt uz citām zemēm arī strādāt. Es lūdzu un es uzskatu, ka deputāti atbalstīs mani, ka diplomāti var būt tikai Latvijas pilsoņi, kuriem nav citas pavalstniecības vai pilsonības.

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši, lai būtu pilnīga skaidrība. Ārlietu komisijā mēs tiešām šo jautājumu nopietni izdiskutējām, un Rubina kungam ir taisnība vienā ziņā. Runa ir tikai par dažiem cilvēkiem. Tā nav prakse Latvijas ārpolitikā — nozīmēt citu valstu pilsoņus mūsu diplomātiskajā dienestā. Kas attiecas uz vēstniekiem, tad visi viņi noliek citu valstu pilsonības, kļūstot par Latvijas vēstniekiem kaut kur citās valstīs.

Runa tātad ir par aparāta darbiniekiem. Un konkrēti mēs uzdevām jautājumu arī komisijas sēdēs, jo mums arī interesē, par ko tur ir runa. Pamatā tātad, ja mēs pieņemam šādu labojumu, ko mēs reāli izdarām ar to? Runa ir par dažiem cilvēkiem — mazāk nekā 10. Mēs praktiski atsakāmies no palīdzības, jo šie cilvēki nestrādās mūsu labā. Amerikas latviešiem dažiem, kas strādā gan ASV vēstniecībā, gan arī Apvienotajās Nācijās, kur ilgu laiku ir strādājuši, starp citu, par velti un darījuši ļoti daudz laba Latvijai, bet ir tās pensijas lietas. Bieži vien viņi ir pensijas vecumā. Viņi nevar atteikties no šīs pilsonības, un es vēlreiz saku — runa ir par dažiem cilvēkiem. Un Ārlietu ministrija, protams, tikko (Rubina kungam ir taisnība) būs iespēja nomainīt, mums būs līdzekļi, mums būs šie kadri, tur tiks sūtīti cilvēki, un viņi strādās. Te nav runa par kaut kādu praksi, ka tagad mēs izmantosim citu valstu pilsoņus. Vienkārši, lai neieriebtu. Tā vietā, ja mēs pieņemsim šo labojumu, mēs nevis pateiksim paldies tiem cilvēkiem, kas ir strādājuši arī šad tad bez samaksas mūsu labā, bet vienkārši viņiem nu tā sīki ieriebsim. Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja tā būtu masveida prakse, es pirmais atbalstītu Rubina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

.Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka katrs no mums šo lēmumu pieņems, kā balsot par šo priekšlikumu, un es tikai gribu noņemt šeit no šīs tribīnes izskanējušos apvainojumus, kas ir bijuši pret tiem cilvēkiem, kam ir bez Latvijas pilsonības arī vēl kādas citas valsts pilsonība. Un es domāju, ka nebūtu korekti teikt tādus vārdus, ka situāciju Latvijā var izprast tikai tie, kas šeit ir visu laiku dzīvojuši, un ka citi cilvēki to izprast nebūtu spējīgi.

Es šādam vērtējumam nekādā ziņā nevaru piekrist, un es uzskatu, ka mums ir, ja mēs gribam savai valstij veidot nopietnu arī ārpolitiku un vispār veidot mūsu valsts nākotni, mēs nedrīkstam mūsu sabiedrību un mūsu pilsoņu kopumu šķelt kādās divās vai vairākās daļās un mēģināt vienu no šīm daļām pretnostatīt otrai. Es pats šajā gadījumā šo priekšlikumu neatbalstīšu, jo šeit jau Bērziņa kungs deva šo faktu materiālu. Bet es noteikti gribēšu tālāk runāt par tālākiem priekšlikumiem, ka mums ir tomēr jāsaglabā tas, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR drošības komitejas štata darbinieki, un arī tas, ka nedrīkst pildīt šo dienestu tās personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Tā būs tālāka diskusija, un tie ir daudz nopietnāki jautājumi. Es aicinu šeit pāriet pie balsošanas, lai mēs varam lemt tālāk nākamos jautājumus!

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es uzskatu, ka diplomātam var būt tikai viena — Latvijas pilsonība. Tāpat es arī vēlētos, ka uz priekšu Saeimas deputātiem būtu tikai viena pilsonība. Pašreiz tas pilnīgi darbojas uz mūsu vēstniekiem. Vēstnieki, kuriem bija divas pilsonības, viņi atteicās. Piemēram, Priedkalns, Kalniņš, viņi atteicās no citas pilsonības. Un tas ir normāli. Un ja kāds grib iet strādāt par Latvijas diplomātu, viņam ir jāatsakās no otras pilsonības.

Tas, ko Bērziņa kungs teica par dažiem cilvēkiem, uz kuriem tas it kā attiecas, tiem dažiem cilvēkiem, viņus var pēc tam pārtaisīt citos štatu sarakstos, ne par diplomātiem. Lai viņi strādā, un viņi saņems savu naudu. Ministrija ir jau devusi savus priekšlikumus, par ko mēs vēlāk runāsim, un viņi vienkārši neskaitīsies vairs diplomātiskajā rangā. Viņi to labi sapratīs. Mēs jau esam septiņus gadus neatkarīgajā Latvijā, un viņiem tas ir jāsaprot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu šī dubultā pilsonība taču galu galā arī ir okupācijas radīts iznākums un praktiski nekas cits vairāk. Mēs labi zinām, kādos apstākļos atradās mūsu tauta Otrā pasaules kara noslēgumā un tā tālāk. Un atceramies arī to, ka atmodas pirmsākumos mēs mēģinājām aicināt mūsu tautiešus, kas dzīvoja ārpus Latvijas, lai nāk mums palīgā, strādāsim kopā, un toreiz Augstākās padomes darbības laikā mēs taču tieši tie, kas tomēr bijām vairāk nacionāli noskaņoti, mēs neizrādījām nekādu satraukumu par šo dubulto pilsonību, un mēs arī atbalstījām mūsu tautiešu tieksmi iekļauties mūsu valsts atjaunošanas darbā. Nu kāpēc tad tagad tā kā ar nazi nogriezt uzreiz? Tiešām šis process attīstās. Vairāk tas varētu skart cienījama vecuma cilvēkus, un ar laiku viss tas nokārtosies. Nu kāpēc mēs tagad tā uzreiz strauji vērsīsimies tiešām pret ne sevišķi lielu cilvēku skaitu?

Un bez tam. Redziet, viens no lielākajiem okupācijas laika trūkumiem mūsu valstī neapšaubāmi ir tas, ka, dzīvojot tajos apstākļos, cilvēki aizmirsa to, ka ir jāprot daudzu tautu valodas, ka ir jāpārvalda svešvalodas. Tas ir ārkārtīgi liels trūkums, un diemžēl arī šodien ne viens vien mūsu valsts politiķis izskatās smieklīgi, tiekoties ar citu valstu pārstāvjiem, ka nezina nevienu citu valodu, izņemot latviešu un, protams, arī krievu. Un mēs izskatāmies diezgan nepatīkami. Šie mūsu tautieši, kas dzīvoja ārpus Latvijas, paldies Dievam, daudzi no viņiem zina trīs, četras, piecas un vēl vairāk valodas. Un šī viņu valodas prasme mums lieti noder šajā diplomātiskajā dienestā. Un kāpēc tad tagad tā uzreiz vērsties pret viņiem? Viņi ilgus gadus mums ir palīdzējuši visādā veidā, nākuši pretī, un mēs te tagad ar kaut kādu likumu uzreiz viņiem norādīsim... godīgi sakot, tas izskatās apmēram tā: nu visu, ko jūs varējāt izdarīt, jūs esat izdarījuši, un tagad mēs jums norādīsim jūsu vietu. Lai arī kā tur mums dažos citos jautājumos politiskie uzskati varētu atšķirties un nebrīnīsimies par to, bet kaut kādam vienotības elementam mūsu latviešu vidū ir taču jābūt. Un ja mēs runājam par iespējām palīdzēt mūsu valstij un labi saprotam, cik tas ir svarīgi starptautiskajā laukā....

Nupat mēs te gari un plaši debatējām par mūsu okupācijas deklarāciju. Vai tad kāds varētu labāk runāt ar ārvalstu pārstāvjiem, kā tie mūsu tautieši, kas pārvalda vairākas valodas?

Tā ka es domāju, ka nevajadzētu, Rubina kungs, arī jums īpaši uztraukties. Pēc kāda laika, paaudzēm nomainoties, daudzi jautājumi atrisināsies. Bet šinī brīdī mums valsts ir jāsakārto, tai ir jāattīstās, un te es aicinātu izmantot visas tās iespējas, kādas mums var sniegt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, un vēl patlaban neaiztikt tā saucamo dubultpilsonības jautājumu. Tā ka es aicinātu neatbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Negribu daudz komentēt. Tikai mazliet žēl ir tā izteikuma it kā par kādām labākām vai sliktākām tautas daļām, kas ir šeit vai tur, vai kaut kur citur... Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki nav pelnījuši, kas vienā vai otrā veidā ir cīnījušies par Latvijas brīvību... jeb tomēr nav pelnījuši tādus diezgan nepārdomātus apzīmējumus. Aicinu neatbalstīt Rubina kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — izteikt 3. panta 2. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 22. Nav pieņemts.

J.Sinka.

Nākošo priekšlikumu, Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, Ārlietu komisija pēc garākām debatēm nolēma daļēji atbalstīt, proti, tā, kā šeit ir izteikts — ieteiktajā trešā lasījuma redakcijā. Zem pieci.... Un es pievērstu tikai to, kur ir rakstīts: daļēji atbalstīts. Nezin kāpēc te ir iedrukāts — atbalstīt, un te ir.... bet skatieties — tā, kā ir galējā ierakstīts.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Paldies! Atklājam debates par šo frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Debatēs runās Ilmārs Bišers — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Ir ļoti grūti tagad kaut ko nobalsot, jo pilnīgi man nav saprotams, kādi ir priekšlikumi un kāda ir komisijas nostāja. Pirmkārt, man nav skaidrs arī priekšlikums. It sevišķi tā otrā daļa, ko mēs esam iebalsojuši pagājušoreiz. Te ir runa, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijuši bijušās PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Jāsaka, ka tas ir visai neskaidrs... par kādu nomenklatūru iet runa? Vai par partijas iekšējo nomenklatūru, vai par nomenklatūru, kas aptvēra visas citas dažādas valsts pārvaldes, un ne tikai pārvaldes, darbiniekus, bet arī Rakstnieku savienības vadītājus un citu radošo savienību vadītājus un tā tālāk. Visi tie tika apstiprināti... bija CK nomenklatūra, viņus apstiprināja Centrālkomitejā, arī tiesnešus, visus prokurorus un tā tālāk, tie tika apstiprināti. Tad, kad es strādāju par prokuroru, arī manus dokumentus sūtīja uz CK apstiprināšanai. Mani pašu gan tur nesauca, apstiprināja bez manas klātbūtnes. Tātad vai šeit ir domāti tie algotie aparāta darbinieki iekšējie, vai tie ir visi, kas ir Centrālās komitejas nomenklatūrā, kas tur bija apmēram tūkstoš personu nosaukumi, dažādu amatu nosaukumi, kas tika iekļauti?

No otras puses man ir vēl neskaidrāk, kāda ir īsti komisijas attieksme pret šo priekšlikumu — izslēgt šo iepriekšējā lasījumā iebalsoto... daļēji atbalstīt vai neatbalstīt, vai atbalstīt. Un kāds tad ir galu galā pats komisijas priekšlikums? Tātad acīmredzot vajadzēja arī norādīt, ka komisijas priekšlikums ir dot jaunu, un to vajadzēja norādīt kā komisijas priekšlikumu. Bet te tabulā ir pilnīgs juceklis, un es diemžēl, kaut es pirms sākuma Sinkas kungam jautāju, kā tad īsti tas būs, man īsti skaidrs arī tas nepalika arī pēc viņa skaidrojuma šeit no tribīnes.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Jā, nu šeit parādās neliels juridisks juceklītis, ņemot vērā to, ka "Latvijas ceļa" frakcija savu priekšlikumu iesniegusi ne īsti atbilstoši tai likumdošanas tehnikai, kas mums šeit, Saeimā, ir pieņemta, un arī ziņotājam bija grūtības šeit noziņot šo priekšlikumu, bet nu tā būtība jau ir skaidra, ka mēs esam 3. pantu otrajā lasījumā papildinājuši ar jaunu piekto daļu, kura sastāv no diviem punktiem, un "Latvijas ceļš", sekojot savai ideoloģijai, ir piedāvājis abus šos punktus izslēgt. Un kas ir šie punkti? Tie ir punkti, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, un personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Un mēs tagad skaidri redzam, ka "Latvijas ceļš" grib, lai diplomātisko un konsulāro dienestu drīkstētu pildīt gan personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, un arī lai to drīkstētu pildīt personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Tātad patiesībā jau šī "Latvijas ceļa" nostāja šeit nevienu īpaši nepārsteidz, bet ir ļoti labi, ka tas tādā ļoti atklātā veidā parādās, un mēs te redzam, ka šis ir tas personu loks, kuru intereses "Latvijas ceļa" frakcija arī šeit aizstāv.

Un ir... man ir tiešām prieks, ka Ārlietu komisija neatbalstīja to priekšlikumu, ka izslēgt šo 1. punktu, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, tātad komisijas piedāvātajā variantā tas šeit tomēr paliek, un tas ir ļoti labi, jo es uzskatu, ka šīs personas tiešām nedrīkst pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu, ja mēs vispār gribam runāt par kaut kādu okupācijas seku pārvarēšanu šeit mūsu Latvijas valstī, bet es uzskatu, ka okupācijas seku pārvarēšanai ir ļoti svarīgi, ka šo dienestu nedrīkstētu pildīt arī personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Tātad šo komisijas diemžēl atbalstīto priekšlikumu par šī punkta izslēgšanu es arī aicinu neatbalstīt. Un, ja šeit ir runa par tiesnešiem un par... tad es uzskatu, ka, ja šāds punkts mums būtu bijis jau pirms kāda laika, tad nebūtu arī Dānijā izcēlies tas lielais skandāls ar mūsu vēstnieku Dānijā, kur es domāju, ka Latvija parādījās no absolūti nepievilcīgas puses, un es domāju, ka šeit mums tiešām vajadzētu ļoti konsekventi iet uz to praksi, ka cilvēki, kas ir bijuši saistīti ar okupācijas režīmu Latvijā, ka viņi netiktu virzīti augstos.... vispār dažāda līmeņa pārvaldes aparāta amatos mums šeit pat uz vietas Latvijā, bet vēl jo svarīgāk un būtu ļoti svarīgi, ja šie cilvēki nereprezentētu mūsu valsti uz ārieni. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tāpēc es aicinu arī šo priekšlikumu neatbalstīt!

Bet es saprotu, ka šeit jau ir "Latvijas ceļa" pārstāvji, kas gatavojas nākt un aizstāvēt šo savu pozīciju, es viņiem, protams, varētu novēlēt veiksmi un gribētu redzēt, kā viņi to veiksmīgi izdarītu, jo es... Manuprāt, šie priekšlikumi ļoti labi norāda to, uz ko šī partija patiesībā orientējas, un es aicinātu tad šo te "Latvijas ceļa" priekšlikumu neatbalstīt principā visu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Droši vien te tiešām būs jābalso vispirms priekšlikums — izslēgt abus punktus, un pēc tam attiecīgi balsot par katru punktu atsevišķi, jo Ārlietu komisija tieši tā arī balsoja komisijas sēdes laikā.

Es negribu atbildēt Čerāna kungam ar tādu pašu, es atvainojos, demagoģiju, kā viņš, jo tad es varētu pateikt, ka Čerāna kungs un viņa partija šeit pārstāv Maskavas intereses un darbojas Maskavas interesēs, bet tā tiešām būtu demagoģija un meli, es tā nedomāju. Kaut man tāda jocīga sajūta rodas. Mēs te visi zālē skatāmies viens uz otru un izliekamies, ka it kā nesaprastu, par ko ir runa. Bet mēs taču visi zinām, par ko ir runa. Runa ir par vienu cilvēku — par Imantu Daudišu, kuru daži var nemīlēt, es viņu ļoti dziļi cienu, jo viņš balsoja par neatkarību un viņš šeit bija tad, kad daudzi no jums nebija, arī janvāra un augusta dienās, viņš aizgāja uz Maskavu tad, kad situācija tur ļoti sarežģījās, un tie, kam bija iespēja būt Maskavā un redzēt, kā viņš tur strādā, kādos apstākļos un cik daudz viņš dara, gan tiekoties ar presi, gan ar citiem diplomātiem, ļoti labi zina, kāds ir viņa darbs. Es arī to zinu. Tie, kas ir bijuši. Šobrīd jūs gribat atsaukt Imantu Daudišu. Ļoti labi. Es domāju, ja Maskava par kaut ko nopriecātos šobrīd, jo šeit bieži vien tā tiek runāts, tiek piesaukta Maskava, tur visādi specdienesti, aģenti, mums tā patīk vienam otru vainot, tad es gribu teikt, ka tiešām viņi nopriecātos, ja Latvija atsauktu savu vēstnieku, kādu laiku Maskavā vēstnieka nebūtu, pa to laiku varētu ļoti brīvi darboties.

Čerāna kungs, jūs taču to negribiet! Jūs brīnišķīgi zināt, par ko šeit ir runa. Tā ka nemālēsim viens otram ciet acis, nobalsosim par šiem punktiem atsevišķi, ja tas ir vajadzīgs, un attiecīgi... Es tikai gribu pateikt vienu. Kāpēc "Latvijas ceļš" iesniedza šādu priekšlikumu? Mums te sien vismaz čekistu aizstāvju lomu klāt. Tā tas nav! Mēs iesniedzām tādēļ, ka attiecīgi uz šiem cilvēkiem attiecas arī citi likumi, un citos likumos tas jau ir paredzēts.

Ozoliņa kungs pats atzina, iesniedzot šo labojumu, ka dubults neplīst, un tāpēc viņš iesniedza vēlreiz šo. Mēs iesniedzām vienkārši, lai izņemtu ārā, jo citos likumos tas ir. Labi, mēs varam nobalsot arī frakcija, ja jūs gribat, otrreiz ierakstīt, ierakstīsim tos čekistus otrreiz. Nav nekādu problēmu, bet kas attiecas uz konkrēto cilvēku, par ko šeit ir runa, kuru es dziļi cienu, un ļoti daudzi zina, cik grūtos apstākļos viņš šobrīd strādā, es domāju ir negodīgi pašlaik vērsties pret viņu, un tādā veidā nevar palīdzēt Latvijas draugiem, bet Latvijas nedraugiem.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka ir pilnmēness laiks Latvijā, un tāpēc es lūdzu Čerāna kungam atcerēties to un nomierināties, un runāt par lietu. Un beidziet, lūdzu, skaidrot savas attiecības no tribīnes! Uzrīkojiet preses konferenci blakus telpā un tad zīgeristieši — "Latvijas ceļu", "Latvijas ceļš" — citus, bet runāsim par likumdošanu!

Šeit ir neveiksmīgi sakārtota tabula, un man žēl, ka Sinkas kungs nepaskaidroja deputātiem, kā tas ir. Šeit ir divi atsevišķi priekšlikumi. Pirmais. Izslēgt vispār otro lasījumu, ko ir ierosinājis "Latvijas ceļš". Tas ir viens priekšlikums. Otrs priekšlikums ir no Leopolda Ozoliņa — papildināt šo trešo sadaļu. Ārlietu komisija balsoja par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu pa daļām, līdz ar to man būtu lūgums arī šeit, Saeimā, balsot pa daļām. Kāpēc tas tā bija? Tāpēc, ka šie priekšlikumi būtiski ir dalāmi arī kvalitatīvi. Kāpēc Ārlietu komisija izšķīrās par to, ka Leopolda Ozoliņa priekšlikuma pirmā daļa ir atbalstāma? Tāpēc, ka daļa no Latvijas vēstniekiem nav ierēdņi. Visi ministrijas darbinieki un otra daļa ir ierēdņi. Uz ierēdņiem attiecas visi tie aizliegumi, kas ir likumā, tātad arī sadarbība, darbība VDK un tā tālāk. Bet uz daļu no tiem vēstniekiem, kuri nav ierēdņi, šie aizliegumi neattiecas, un līdz ar to komisija izšķīrās par to, ka šajā likumā būtu ierakstāms atsevišķs pants, kas aizliedz Valsts drošības komitejas štata darbiniekiem būt par vēstniekiem. Tas bija motīvs, kāpēc komisija atbalstīja šā priekšlikuma pirmo daļu.

Otro daļu komisija noraidīja un noraidīja tā iemesla dēļ, ka nomenklatūra vēstures gaitā ir plūstošs jēdziens, kurš mainījās atkarībā no tā, kas bija ģenerālsekretārs, atkarībā no tā tika paplašināti vai sašaurināti to amatu saraksti, kuri varēja tikt iekļauti nomenklatūrā, tātad varēja strādāt vai nestrādāt, sākot no skolas direktora, kolhoza priekšsēdētāja, galvenā agronoma, loģiski līdz centrālkomitejas sekretāram.

Es gan gribu paskaidrot, ka Ārlietu komisijā neviena konkrēta persona netika apspriesta, arī Ozoliņa kungs nevienu konkrētu personu neizvirzīja, un komisijā neradās doma par to, ka Ozoliņa kungs ir mēģinājis vērsties konkrēti pret kādu vēstnieku, bet vienkārši viņš ir atbalstījis to ideju, ko vienmēr ir virzījis tālāk, tikai jāsaka godīgi, ka kārtējo reizi Ozoliņa kungs pēc tam, kad tika noraidīts šis priekšlikums, kārtējo reizi atzina to, ka nav līdz galam precīzi uzrakstīts, bet par to jau ir jāatbild pašam deputātam, un arī tāpēc tas tika komisijā noraidīts.

Tā ka es gribu atkārtot. Ja Saeimā tiek noraidīts "Latvijas ceļa" priekšlikums — izslēgt šo pantu vispār, tad Leopolda Ozoliņa priekšlikumu es gribu lūgt deputātus, tāpat kā komisijā, balsot pa daļām un atgādinu vēlreiz, ka šī pirmā daļa tika pieņemta tāpēc, ka daļa vēstnieku nav ierēdņi, uz kuriem attiecas visi aizliegumi, kas ir Civildienesta likumā.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es arī gribu runāt tikai par procedūras jautājumiem, jo tiešām tabula ir sakārtota varbūt ne gluži īsti perfekti, tāpēc galvenais, ko gribu teikt, lai cik zināmā situācijā mēs esam ķīlnieki šim balsojumam, jo šajā Leopolda Ozoliņa priekšlikumā viena ir loģiska daļa, bet otra ir mazdrusciņ absurda, jo tiešām tie algotie PSKP darbinieki ir desmitiem tūkstošu un īsti nav precizēti. Lai neiznāk tā, ka mēs nobalsojot beigās sasniedzam nevēlamu rezultātu.

Es gan gribu teikt, ja mēs noraidām frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu, tad pēc tam Leopolda Ozoliņa priekšlikumu pa daļām mēs nevaram balsot, jo tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Tādēļ es gribu ierosināt, ka mēs uzreiz varam pieņemt lēmumu un "Latvijas ceļa" priekšlikumu balsot pa daļām.

Pirmajā daļā — vai izslēgt otrajā lasījumā pieņemtā Leopolda Ozoliņa priekšlikuma pirmo daļu — par čekistiem. Un otrajā balsojumā — vai izslēgt Leopolda Ozoliņa piedāvāto daļu par to, ka nevar būt par vēstniekiem PSKP, LKP algotie nomenklatūras darbinieki. Es domāju, ka šajos divos jautājumos mums katram ir zināms savs viedoklis. Tādā gadījumā varbūt nobalsot tieši tā, kā pieņēma Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Es domāju, ka tie, kas ierosina šo jautājumu — runāt par PSKP, LKP štata un štata nomenklatūras darbinieki, ir aizmirsuši tur ielikt komatu. Tad būs štata, nomenklatūras, tad būs vairtāk vai mazāk skaidrs, ko vēlas sasniegt šajā aspektā.

Es gribētu pateikt, kā ir veidojusies savā laikā nomenklatūra. Daudzi, kas ieņēma vairāk vai mazāk kaut kādus amatus, vadošos amatus un arī tos amatus, kas ir tuvu vadošajiem, nebūdami PSKP biedri, bija nomenklatūrā. Es pazīstu Juri Dobeli. Viņš savā laikā ir strādājis rūpnieciskajā ražošanā. Arī jūs, Juri Dobeļa kungs, esat bijis, ja jūs kārtīgi pameklētu, jūs atrastu sevi vienā no rajona partijas komitejas rūpnieciskās nodaļas nomenklatūrām, kur jūs esat iekļauts pat bez jūsu piekrišanas.

Nākošais. Ja mēs runājam par nomenklatūru. (Zālē kņada.) Ja mēs runājam par nomenklatūru, tur ir citas institūcijas, kas līdzīgas nomenklatūras taisīja pat bez piekrišanas. Piemēram, atsevišķiem mūsu deputātiem ir pieredze darboties interbāros. Savā laikā tādos bāros, lai nokļūtu darbā, bija vajadzīga speciāla nomenklatūras atļauja. Izejot no tā, ka šie cilvēki, strādādami internacionālajos bāros, kur vienkāršais mirstīgais tāpat tikt iekšā nevarēja, viņi tika iekļauti VDK speciālajā nomenklatūrā, un uz to deva atsevišķs VDK virsnieks atļauju. Ja mēs paskatāmies uz to, kā mēs mēģinām šo jautājumu par vēsturi traktēt, tad te ir cilvēki, kas visu mūžu ir bijuši ārsti, nodaļu vadītāji, tā ir rajona partijas komitejas nomenklatūra. Bet, piemēram, Tabūna kungs, būdams savā laikā Radio komitejas partijas sekretārs, ir bijis pat LKP CK nomenklatūrā. Tas ir vēl augstāk, nekā dažs labs, sēdēdams arī no "Tēvzemei un Brīvībai" deputātiem, rajona partijas komitejas birojā.

Vidiņa kungs, es runāju par jums. Tā kā, ja mēs paskatāmies, kas ir štats un kas nav štats, tad beigu beigās vēsturiski pateiksim, kam ir taisnība. "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti, beidziet spēlēties ar vēsturi! Stumjot vienu politikā pazīstamu diplomātu, jūs paši sevi stumjat tur, kur jūs pat neapjēdzat, kur jūs esat sevi iestūmuši. Nomierinieties un palieciet pie taisnīgas vēsturiskās izpratnes. Pat nebūdami PSKP biedri, jūs varējāt būt nomenklatūrā! Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Cerams, ka nav bijis nomenklatūrā.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Atšķirībā no Čerāna kunga, kas te "Latvijas ceļam" kaut ko pārmeta, interešu lobēšanu, es neesmu bijis komjaunatnē, turpretim viņš bija Universitātes komjaunatnes biroja sekretārs. Drīzāk tāpēc, ka es nebiju komjaunietis, es zaudēju iespēju kļūt par plastmasas un sintētisko sveķu tehnologu. Nu, paldies Dievam!

Bet tagad pie lietas! Patiesībā "Latvijas ceļš" šobrīd ir gatavs atsaukt savu priekšlikumu. Man gan ir jāteic, ka attiecīgais dokuments ir uzrakstīts analfabētiski. Un, ja jūs tādā veidā rakstiet starptautiskas vēstules, tad kaut kas nav kārtībā ar pašu komisiju. "Latvijas ceļš" noņem savu priekšlikumu un liek priekšā balsot komisijas izstrādāto redakciju pa daļām. "Latvijas ceļš" atbalsta piekto daļu sekojošā tekstā. "Diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki." Un pilnīgi iestājas pret to, lai kādreiz nevarētu mūsu pazīstamie "Tēvzemes" nomenkatūristi kļūt par diplomātisko un konsulāro dienestu darbiniekiem, izslēgt otro daļu, kur ir runa par bijušās PSKP un LKP algotiem nomenklatūras datbiniekiem, kā jau to Čevera kungs paskaidroja, nomenklatūras darbinieki bieži vien ir pat nepartijas biedri. Tie vienkārši ir cilvēki, kas ir iekļauti attiecīgajā nomenklatūrā.

Es vēlreiz atkārtošu priekšlikumu. Es aicinu balsot atbildīgās komisijas redakciju pa daļām, atbalstot pirmo daļu, un balsot pret otro daļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi. Jūs par pirmo priekšlikumu runājāt. Atvainojiet, Rubina kungs! Pirmo reizi. Lūdzu, piecas minūtes!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Otrajā lasījumā Saeima balsojot pieņēma lēmumu, kur ir rakstīts, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki. Un otrkārt, kuras ir bijušas PSKP vai Latvijas komunistiskās partijas algoti nomenkla-tūras darbinieki.

"Latvijas ceļš" grib noraidīt šos priekšlikums. Tas ir skaidrs. Jo "Latvijas ceļš" bija un ir pilns ar bijušajiem cekas nomenklatūras darbiniekiem un čekistiem. Šeit uzstājās Bērziņš un runāja, ka runa esot par Imantu Daudišu. Te nav runa par Imantu Daudišu. Mēs varam pieņemt tad atsevišķu lēmumu vēl par Daudišu, lai viņš strādā! Te ir runa, vienkārši runa, iestrādājot likumā, ka nedrīkst būt tādi cilvēki.

Mums ir ļoti daudzi cilvēki, kas nav bijuši partijā, kas var strādāt un labi strādāt. Protams, ja "Latvijas ceļš" gribētu šeit izdarīt labu labojumu, viņi jau būtu to izdarījuši. Viņi būtu ierakstījuši, ka "personas, kuras bijušas PSKP CK vai Latvijas komunistiskās partijas CK algoti štata jeb nomenklatūras darbinieki", bet viņi jau to apzināti nedarīs. Es domāju, ka mēs varam šoreiz visi atbalstīt otro lasījumu un pēc tam jau atkal varēs "gudrie" no "Latvijas ceļa" taisīt grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Te ir diezgan liela putra tīri ar tehnisko pusi. Kā balsot, es domāju, katrs jau sen ir izlēmis, kāda kuram ir pozīcija. "Latvijas ceļš" aicina balsot šo savu priekšlikumu, jo, ja mēs noņemam, Leiškalna kungs, mēs nevarējām viņu noņemt, ja par to vispār nebalso. Aicinātu balsot šo mūsu priekšlikumu pa daļām. Kā ir Ozoliņa kunga priekšlikumā šī pirmā daļa, otro es aicinātu balsot pa daļām. Ja zāle piekristu, cienījamie deputāti, paklausieties, lūdzu! Piekristu balsot pa daļām, tad "Latvijas ceļš" neprasītu balsot un noņemtu 1.punktu: "kuri ir bijuši PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki".

Lai šis punklts paliek, mums nav nekādu pretenziju pret šo punktu, un mēs aicinātu balsot tikai vienu jeb otru daļu, tas ir, kuri ir bijuši PSKP un LKP algotas nomeklatūras darbinieki. Balsot tikai šo punktu. Tātad, ja zāle piekrītīs balsot pa daļām, tad mēs aicinām balsot tikai šo punktu un noņemam savu priekšlikumu pirmajā daļā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Čevera kungam ir īpatnējs paņēmiens — pateikt kaut ko tadu, ko var saprast dažādi, un pašam aizmukt prom no zāles, lai pēc tam nav jāklausās par sevi neko. Nu, protams, es esmu ļoti pateicīgs par jaunu informāciju priekš sevis, diezgan daudz esmu saņēmis jaunumus, ko es līdz šim nezināju. PSKP biedrs es tiešām neesmu bijis, bet es līdz šim nezināju, ka bez manas personīgās piekrišanas, man nezinot, var mani ieskaitīt nomeklatūrā. Es domāju, ka tā ir tukša muldēšana. Čevera kungam vispār ir raksturīgi tukši pļāpāt. Viņš, protams, pazuda, kādu laiku nebija, neviens nezina — kur, it kā Kiprā, it kā vēl kaut kur. Pēc tam atnāca "Saimnieks" tikpat veikli, cik šķīrās no šī jaukā cilvēka ar asarām acīs, pēc tam ar asarām acīs viņu atkal saņēma savos apkampienos, nervozitāte zālē "Saimnieka" rindās liecina, ka es runāju taisnību.

Lūk, tā kā, redziet, nevajadzētu, runājot par problēmu, te minēt uzvārdus, lai nu zāle, vai vēl vairāk, radioklausītāji, saprot, kā grib. Varot it kā arhīvos atrast par jebkuru no mums materiālus, nezin kādu par kaut kādām nomenklatūras lietām, kur mēs esot iekļauti, mums nezinot. Tādā gadījumā, ja kāds par to runā šādā veidā, lai viņš šos materiālus sameklē, lai viņš arī runā par tiešu uzvārdu un arī par konkrētu dokumentu. Šajā gadījumā mēs, protams, esam sākuši te plašu diskusiju, kas ir nomenklatūras darbinieks un kas nav. Un tā ir pavisam cita lieta. Jā, nu es nupat saņēmu arī tādu informāciju, kas laikam daudziem Saeimas deputātiem tika izplatīta, ka Čevera kungam Kiprā piederot māja vairāku miljonu vērtībā, ka Čevera kungs esot milzīgos parādos un ka viņam ir traģiski iekšējie dvēseles pārdzīvojumi. Nu labi, nu ir jau jauka informācija, es nebūtu ar tādu nācis tribīnē, bet man ir nelāga īpašība, ja mani kāds sāk aiztikt, es viņam esmu spiests atbildēt. Un tā jūtu, ka šis cienījamais kungs pēdējā laikā ir kļuvis par tādu daiļrunātāju, par tādu garu daiļrunātāju un katrā savā runā viņš kādu aiztiek. Nu ko, tad varbūt sāksim meklēt arī nomenklatūras darbinieku, Čevera atstātos dokumentus un lietišķos pierādījumus, bet kam tas būtu vajadzīgs? Tā kā es atnācu šeit tikai tāpēc, lai runātu par to, ka, ja jau mēs skaram kādu uzvārdu šeit, minam no tribīnes uzvārdu un gribam kādus faktus sniegt, lūdzu, nav jau nekādu problēmu, te katram ir tiesības atbildēt uz sniegto informāciju, tikai man galīgi nebija skaidrs, ar kādu nolūku šeit šis te kungs, nu, varbūt biedrs, vēl joprojām nāk un runā tribīnē. Pēc tam nāks starpbrīdī klāt un teiks: "Es jau, zini, neko, man te tāpat gribējās kaut ko pateikt." Tā ka, Čevera kungs, redziet, jūsu adjutants Jurkāna kungs patlaban ir ļoti uztraucies un pat nervozē. Nu vajadzēja jau to puisi paaicināt tuvāk, lai viņš klausās, pirms viņš nāk par tādām lietām izrunāties.

Un vispār kāda vajadzība bija aiztikt mūsu apvienību šajā sakarībā? Arī šī priekšlikuma sakarībā? Te cilvēki runā katrs, kā viņi skatās uz šo lietu, un tas ir pavisam kaut kas cits. Un tāpēc nevajadzētu, runājot par kādu priekšlikumu, ko ir iesniegusi kāda no frakcijām, aiztikt pavisam citu frakciju un runāt par to, ko pats acīmredzot lāga nesaprot. Man liekas, līdz šai dienai Čevera kungam nav lāga skaidrs, kas ir nomenklatūra, kas ir nomenklatūras darbinieks un kas viņš pats ir bijis, jo reizēm viņam liekas, ka viņš ir Latvijas patriots, reizēm viņš saka, ka pagātni vajag aizmirst un novilkt visam apakšā svītru, reizēm viņam liekas, ka viņš ir vienkāršs cilvēks un vairs politikā nav jājaucas, un neatgriezeniski aiziet prom no politikas, un reizēm viņam liekas, ka viņš ir galvenais cilvēks politikā, varbūt premjerministrs, varbūt nākotnē vēl nezin kāds ministrs, un tad viņš nāk steidzīgi atpakaļ, un tad nu visi ir ļoti priecīgi, ka šis labais cilvēks atkal ir ieradies. Tā ka paldies jums, Čevera kungs, par to, ka jūs drusku manu dvēseli aizkustinājāt un ļāvāt man nedaudz par jums te parunāt. Katrā ziņā, kas ir nomenklatūra, Čevera kungs ļoti labi zina.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Par nožēlu es nedzirdēju spīdošo Čevera kunga runu, jo es biju izgājis, bet katrā ziņā man mazliet atstāstīja. Es ļoti nožēloju, ka es neiesniedzu priekšlikumu, ka Latvijas komjaunatnes nomenklatūras darbinieki arī nevar pildīt šo amatu. Man liekas, ka tas, Ozoliņa kungs, būtu bijis pat labāk, ja tos mēs arī tur pieplusotu klāt. Jā, bet no kļūdām mācās, un to es turpmāk izdarīšu. Es, protams, esmu ļoti pateicīgs Čevera kungam par tēvišķīgo gādību par "Tēvzemei un Brīvībai" rindu tīrību, es domāju, ka viņš mums daudz ko šajā jautājumā, protams, palīdzēs un mēs ņemsim vērā viņa tēvišķīgos ieteikumus. Vienīgais es gribētu pateikt Čevera kungam, ja viņš ir pieminējis manu uzvārdu un Tabūna uzvārdu, ka es nekad neesmu bijis algots PSKP vai LKP darbinieks, un tas, ka galvenos ārstus apstiprina Centrālā komiteja, un tur, ja jūs atceraties, bija tāds darbonis, kas tagad laikam kaut kur zem zemes vienā patīkamā vietā, tas ir Boriss Karlovičs Pugo, ka viņš manu kandidatūru trīs vai četrus mēnešus marinēja un neapstiprināja, jo redziet kas par lietu, es esot nacionālists, un nacionālists tādēļ, ka esmu bijis represēts. Kādēļ es to šajā sakarā runāju, es tikko biju radiopārraidē par 14.jūniju, un es esmu ļoti pateicīgs Kreituses kundzei par to, ko viņa teica, ka mēs to Okupācijas deklarācijas faktu iztirzājām. Katrā ziņā, Čevera kungs, es neesmu audzis uz tās padomiskās vides un ar to komunistisko paraugu, kā jūs esat veidojis savu apzinīgo dzīvi. Es esmu šīs idejas, ne tikai idejas, šī totalitārā režīma pretinieks no trīs gadu vecuma. Un, ja es esmu bijis spiests būt Komunistiskā partijā, tas tikai tādēļ, lai jūs un jums līdzīgie mani neizēstu no šīs zemes virsas. Te Indulis Bērziņš, mans draugs, runāja par to, kad par vienu vajag balsot, par otru ne. Induli Bērziņ, ja jums ir goda sajūta, tad jums vajag balsot par šo Ozoliņa priekšlikumu ar abām rokā, tikai tādā veidā jūs varēsiet reabilitēties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka šie sajūsmas saucieni nav domāti manai necilai personai, kas atkal grib pateikt kādus pāris vārdus, bet dažam citam, kas atgriežas zālē un nav klausījies to daiļrunību, kas šeit tiešām ir situsi ļoti augstu vilni un brīžiem aizgājusi pat līdz galīgām bezjēdzībām, bet vienu es saprotu skaidri, ka "Latvijas ceļš" arī paši atzīst to, ka viņi ir šīs komunistiskās nomenklatūras partija. Nu, man tas pašam bija skaidrs, bet nu tagad tas tiek atzīts no "Latvijas ceļa" puses, tas arī zināmā mērā ir labi. Un tikai es gribēju vēl noprecizēt to, ka Leiškalna kunga apgalvojumi par manu darbību komjaunatnē, tie ir stipri pārspīlēti, un es nevaru teikt to, ka man ar šo organizāciju nav bijis pilnīgi nekādu saistību, bet nu, ne ar kādu... (Zālē lielas ovācijas un aplausi.) Bet nekāda komjaunatnes sekretāra amatā nu tiešām man nevarētu ienākt prātā darboties. Vienkārši ir jābūt zināmai vēsturiskai patiesībai, un nav ko šeit falsificēt faktus, un tas viss ir neatkarīgi no tā, kāds kurā brīdī ir jūsu sajūsmas līmenis. Es domāju, ka arī tieši šīs vēsturiskās patiesības dēļ mums ir jānoraida frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums un jānosaka, ka PSKP un LKP algoti nomenklatūras darbinieki nevar darboties diplomātiskā un konsulārā dienestā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tie, kas strādāja par naudu partijā, beiguši runāt, tagad runā tie, kas aiz pārliecības strādāja. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamie bijušās Komunistiskās partijas biedri, cienījamie bijušie čekas aģenti! Deputāti!

Manuprāt, šis balsojums, ko Saeima vienprātīgi vai daudzbalsīgi izdarīja pagājušā šī likumprojekta apspriešanas reizē, ir jāpatur, tas ir ļoti labs un ļaus darboties tiem cilvēkiem, kas nekad nav ticējuši komunistiskajai ideoloģijai. Ļausim tiem strādāt, kāpēc mums tik stingri jāturas pie šiem krēsliem, pie šiem kabinetiem, pie šiem "Volvo". Manuprāt, varbūt ka varētu atļaut strādāt tādam kungam kā Zemribo kungs, kas neizrāda cieņu pret tādiem deputātiem kā Ozoliņa kungs un citi, kas ierodas Dānijā. Viņš uzskata, ka viņi nav jāsagaida, viņi nav jāinformē par esošo situāciju valstī, kurā viņš strādā vairākus gadus, un paziņo, ka viņam nav nedz materiālu, nedz informācijas, lai dotu pretēju informāciju kā to, ko sniedz Krievijas vēstniecības darbinieki vai kādi citi informācijas avoti, kuri neveido Latvijas tēlu tādu, kā mēs gribētu redzēt. Un tas viss notiek Birkava kunga vadībā, es ceru, ka Birkava kungs nav bijis nomenklatūras darbinieks, viņš varētu palikt amatā, bet kāpēc tomēr tie cilvēki, kas ir bijuši šajos, nu, varētu teikt, Latvijas tēla veidošanas krēslos vai situācijā, kāpēc viņiem būtu jāstrādā tālāk? Tāpēc tas tēls arī neveidojas īsti, kā mēs visi deputāti to gribētu, varbūt ka varētu iet tādu kompromisa variantu, akurāt kā ar čekas aģentiem, varbūt vajadzētu tiesai pierādīt, ka šie cilvēki ir neapzināti sadarbojušies ar Komunistisko partiju un bijuši nomenklatūras darbinieki. Nu tad varbūt ka viņiem varētu ļaut būt diplomātiem ārzemēs un tālāk veidot Latvijas tēlu. Manuprāt, ka vajadzētu stingri mums palikt tajās pozīcijās, kurās mēs bijām iepriekšējā lasījumā, kad mēs atbalstījām šo manu priekšlikumu, un nevis, kā frakcija "Latvijas ceļš" rosina, izslēgt otrā lasījumā pieņemto deputāta L.Ozoliņa priekšlikumu. Tāpēc es aicinu noraidīt frakcijas "Latvijas ceļš" šādu priekšlikumu, kas savukārt noraida manu priekšlikumu, un ļaut strādāt godīgiem, uzticīgiem tautiešiem diplomātiskā dienestā, akurāt kā strādā Priedkalna kungs, paldies viņam par to.

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām debates. Runās Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere

(TKL). Cienījamās dāmas un godātie kungi! Protams, ka ļoti žēl, ka zālē ir tik maz pārstāvju, un es vispār šaubos, vai zālē ir kvorums. (Starpsauciens: "Acīm redzams kvorums.") Taču tas netiek pārbaudīts. Man ir dots vārds, un es gribētu uzsvērt dažus jautājumus, runājot par partijas nomenklatūras darbiniekiem un viņu varēšanu vai drīkstēšanu ieņemt diplomātiskos amatus.

Pirmām kārtām, cienījamie klātesošie deputāti! Un arī tie, kas pa ausu galam dzird tagad kaut kur translāciju. Es gribētu jums visiem atgādināt par ētikas normām, kuras diemžēl šodien te no šīs tribīnes tika demonstrētas ļoti negatīvā nozīmē. Un tad mēs brīnāmies, ka cilvēki ir neapmierināti ar parlamenta darbu, ar deputātu darbu, un tā tālāk. Es domāju, ka šinī gadījumā mums ir jāpadomā par to, kā mēs uzvedamies, un vai vajag šeit nākt un vienam otru apvainot, saukt uzvārdus, saukt mājas, saukt vēl kaut ko. Ja tas ir nepieciešams politiskajā cīņā, tad dariet to kaut kur citur. Caur presi, caur radio, televīziju. Tie ir masu propagandas līdzekļi. Bet es nedomāju, ka Saeimas tribīne ir tā, kur būtu jāparāda. (Starpsauciens: "Par lietu jārunā!") Atvainojiet, kungi, bet tā ir nekulturālība. Tālāk. Es domāju, ka laikam vajadzētu deputātiem beidzot pieņemt šo ētikas kodeksu, tad varbūt šādas lietas nenotiktu.

Tālāk. Tas viss šodien tiek pārvērsts par cirka izrādi. Un cienījamās dāmas un kungi! Tiek liets ūdens uz dzirnavām. To dara liberāļi, un to dara galējie radikāļi. Un tad man rodas jautājums — kas stāv jums aiz muguras? Kam ir izdevīgs šis teātris? Vai jūs to darāt neapzināti, aiz savas nezināšanas, vai jūs to darāt ļoti apzināti un ļoti mērķtiecīgi. Lai kārtējo reizi sabiedrībā saasinātu šīs problēmas. Tad man vēlreiz jājautā jums — vai jūs padomājāt par to, kam tas ir izdevīgi? Vai arī jūs pārstāvat kāda cita intereses. Katrā gadījumā es domāju, ka to ir vērts pārdomāt arī attiecībā uz ētikas normām, ko es teicu.

Es domāju, lai mums izbeigtos šie strīdi un lai vienreiz nebūtu jāstrīdas par to, kas ir jāparedz Vēlēšanu likumā, kas ir jāparedz Diplomātiskā un konsulārā dienestā likumā, tad mans piedāvājums ir sekojošs. Pašreiz trešajā lasījumā noraidīt šo likumprojektu, atdot atpakaļ komisijai, un es aicinātu, cienījamie kolēģi, iesniegt citus priekšlikumus šajā jautājumā. Šie citi priekšlikumi varētu būt sekojoši. Ka nomenklatūras bijušas vienīgās pareizās, partijas nomenklatūras darbiniekiem ir jādod termiņa noilgums, kad viņi nevar ieņemt vadošos amatus, kā arī vēlētus amatus. Kāpēc? Manuprāt, tas īpaši nav jāpaskaidro, jo šai nomenklatūrai, es domāju te augstāko nomenklatūru, kas bija partijas komitejās un tā tālāk, viņiem ir attiecīgie sakari ar dažadām iestādēm, savstarpējie, gan personiskie, gan citādi. Un tas diemžēl, kā mēs redzam, ne vienmēr dara labu mūsu valstij — Latvijas valstij. Tādēļ es domāju, ka šāda veida priekšlikumi būtu laicīgi, un tad vienreiz beigtos sabiedrībā vispār šī problēmas nepārtrauktā pacelšana, arīdzan Saeimā, un tas jautājums vienreiz būtu izbeigts. Mums nekad nevajadzētu atcerēties to, kas ir bijis, jo būtu zināms noilgums, norēķināšanās.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Kušneres kundze.

J.Kušnere.

Paldies! Es aicinu vēlreiz nebalsot šodien, bet nodot atpakaļ komisijām šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Likumprojekts ir jāpieņem trešajā lasījumā. Mums ir jāizbeidz šī iztirzāšana ne pēc būtības, kurā, es atvainojos, ņēmis dalību esmu arī es, paaugstinot Kārli Čerānu no fakultātes biroja locekļa uz Universitātes biroja locekļa amatu. Tāpat mēs nekad nezinām, ko zina par mums visi citi. Pa ceļam Mauliņa kungs pateica, ka viņš zina, ka esot bijis operatīvais Jūrmalā. Es īsti nezinu, ko tas nozīmē.

Bet šobrīd tik tiešām mums ir jānobalso komisijas variants pēc būtības, ir jāatbalsta frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums par tik, par cik to ir atbalstījusi komisija. 5.ailītē ir redzama Ārlietu komisijas ieteiktā trešā lasījuma redakcija. Patiesībā mēs drusku jau par daudz runājam par šo lietu. Es aicinu pārtraukt debates. Es aicinu nobalsot par komisijas redakciju un pieņemt likumu. Čekisti nevarēs būt, un visi pārējie, kādi nu mēs esam, tādi esam.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es uzskatu, ka diezgan amorāli ir runāt par šo jautājumu tiem, kas savā laikā paši ir bijuši šīs partijas biedri. Tiem jau nu pirmkārt vajadzēja klusēt.

Otrkārt es gribu zālē klātesošajiem atgādināt, ka mūsu pašu blakusvalsts, mūsu draudzīgās kaimiņvalsts Lietuvas prezidents arī bija nomenklatūras darbinieks. Un, manuprāt, Baltijas valstīs tieši Brazausks izdarīja varbūt vairāk nekā jebkurš, lai šo ļaunuma impēriju, kurā mēs kādreiz dzīvojām, sagrautu.

Un pēdējais, ko es gribētu atgādināt, ka Latvijā nedzīvo miljards cilvēku kā Ķīnā. Mēs esam ļoti maz, un visi tie cilvēki, kuri šobrīd strādā Latvijas labā, mēs esam pārāk maz, lai viņus atstumtu no šī darba. Es pilnīgi piekrītu jautājumā par čekistiem. Bet vēlreiz es atkārtoju. Cienījamie Komunistiskās partijas biedri! Nerunāsim par partijas nomenklatūras cilvēkiem, starp kuriem daudzi tieši atmodas pirmsākumos varbūt izdarīja vairāk neatkarīgās Latvijas labā nekā tie, es atvainojos, kas šeit šodien no tribīnes tagad ārkārtīgi aktīvi pauž savu pozīciju. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu un šos ierobežojumus uz nomenklatūras darbiniekiem neatstāt spēkā.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Patiešām šodien mums vajadzētu pietiekoši ātri izbeigt šīs diskusijas. Un ja mēs runājam par to, es nebūtu kāpis tribīnē, ja mani neizaicinātu uz šo otro reizi pietiekoši profesionālās zināšanas, ko mani kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai" šeit ir nodemonstrējuši, runājot par nomenklatūru.

Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kunga viedoklim. Mana runa nebija saistīta ar to, kurš ir kur bijis un kādā organizācijā. Jautājums — ko viņš ir darījis? Es pilnīgi atbalstu to, ka Vidiņa kungs jau no trīs gadu vecuma ir cīnījies ar komunistisko režīmu. Un droši vien tikpat aktīvi cīnījās, būdams rajona partijas komitejas biroja loceklis. Lasīdams un izglītodamies no pilnīgi slepenajiem dokumentiem, ko saņēma no PSKP CK un LKP. Un šos dokumentus, izejot no tā, ka bija tajā laikā pielietota tāda tēze, ka šie cilvēki varēja šos dokumentus pat nest uz mājām. Tik augstas uzticības kaluma šie cilvēki ir bijuši. Bet grūti pateikt, ko katrs ir domājis, nesot mājās šos dokumentus, analizējis. Es saprotu, ka cīņa ir gājusi mūžīgi jau no bērnības. Bet es aicinātu neizvērtēt un nepārskatīt vēsturi, pieņemt viņu tādu, kāda viņa ir.

Es domāju, ka šodien pietiekoši toleranti šo viedokli atbalsta arī Pēteris Tabūna kungs, kurš labāk pat nekā es zina šos jautājumus par nomenklatūru. Tā kā nediskutēsim, noņemsim no darba kārtības, runāsim tikai par tiem cilvēkiem, kas patiešām vēsturiskajā gaitā ir cīnījušies pret Latvijas valsts neatkarību. Atcerēsimies arī to, ka pagātni nevar revidēt, pagātni var pieņemt tādu, kāda tā ir. Domāsim par nākotni!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tās pakalpiņi! Bija tāda cerība, ka pat tautas nodevēji, tie, kas bija partijā augstos līmeņos, ka tie patiešām negribēja tur būt. Viņi bija tikai tur, lai palīdzētu tautai ar savu papildu gudrību un spējām, un ka viņi patiešām tagad tic brīvai Latvijai, Latvijas idejai, un ka viņi to nenodos. Un tā mēs, labestīgā tauta, teicām — labi, mums viņu asinis nav vajadzīgas. Mums ar viņiem nav jānorēķinājas. Ja viņiem ir spējas, lai viņi atpērk savus grēkus. Redziet, kā viņi atpirka mūsu grēkus!

Ārlietu ministrija izdos jeb šogad prasīs atļauju izdot 11 miljonus latu, un skat, kā mūs pasaule saprot šodien. Pasaule saprot, ka varoņi ir 9.maijā, ka leģionāri ir fašisti, ka tikai daži, kas tika izvesti uz Sibīriju, bija vainīgi. 11 miljonus latus, lai šito grāmatiņu, kas ir tikai latviešu valodā, lai pārtulkotu, cik tur tie vārdiņi ir, droši neizmaksātu 200 latus. Lai viņi izdotu angļu valodā pāris desmitu tūkstošu kopijās, neizmaksātu vairāk kā pāris desmit tūkstoši latu. Viens brauciens uz Strasbūru, hei, vai šito grāmatu. Viena mēneša alga kādam no mūsu Latvijas Ārlietu ministrijas kungiem, vai šitāda grāmata, ko mēs varam iedot cilvēkam, lai viņš redz, kas šeit notika. Bet es saprotu, ka ir ciešas saites ar tiem, kas darīja šitos darbus. Paprasiet! Man cilvēki ir stāstījuši. Varbūt nav patiesība. Bet man ir stāstīts, ka viens no Ārlietu ministrijas augstākajiem ierēdņiem, ka viņa sievas tēvs bija galvenais poļitruks krievu jeb latviešu strēlnieku divīzijās. Ka viņš pats personīgi ir nolicis pāris simtus latviešu puišu zem bērziem par to, ka viņi ir kaut kādu labvēlīgu joku izteikuši par leģionāriem. Un šitie mūsu tautas varoņi pār mums valda. Viņi negrib pasaulei rādīt, kas šeit notika. Un tauta cieš. Pasaule nenāk mums palīgā. Pasaule nesaprot, ka bendes paliek mūsu zemē. Ka viņi paņēma labākos dzīvokļus, ka viņi paņēma labākos cilvēkus, nomušīja jeb aizsūtīja uz Sibīriju. Viņi nesaprot to varonību, kas bija latviešu tautā, ka viena trešā daļa aizgāja bojā. Jo viņi sastop mūsu ārlietu dienestos tieši pretējo. Satiek tos gļēvuļus, kas pārliecības vai naudas dēļ gāja partijā, kas kļuva par lieliem kungiem uz latviešu asinīm un kas nespēja pasaulei paskaidrot, kas šeit notika, jo viņi paši ir tanīs asinīs strēbuši sev labumus, un viņi negrib atklāt to ļaunumu, viņi negrib, lai kāds sāk prasīt, kurš tad lika, kuri tad tie cilvēki, kurš tad sūtīja uz Sibīriju 1987. gadā latviešu jauniešus... Kas ar viņiem sēdēja tiesās? Vai mūsu prokurors nav tiesājis cilvēkus uz Sibīriju? Un tā tālāk.

Un ja viņi to spētu, ja viņi spētu šitādu grāmatu izdot un sākt runāt tādu valodu, mūsu tautas liktenis smagi mainītos. Bet nē. Mums Birznieces kundze un Inkēna kungs un citi, manuprāt, ļoti nelojāli latvieši stāsta: skatīsimies uz priekšu un pieņemsim tos draņķus, piedosim viņiem, un lai tie upuri paliek par upuri... par viņiem nekā neatminēsim....

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Es lūdzu nākošās divas minūtes... Es piesakos otro reizi.

Sēdes vadītājs.

Ja jūs būsiet pieteicies, Valdmaņa kungs, tad jūs otrreiz dabūsiet divas minūtes. Pagaidām tas nav. Tagad vārds Modrim Lujānam, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs kvēlās runas, man liekas, ka cienījamie tautieši no ārzemēm grib kaut kādus posteņus Ārlietu ministrijā, jo viņi noteikti labi zina to, ka ne PSRS kompartijā, ne Latvijas kompartijā lielākā daļa no viņiem nav varējusi sastāvēt, jo tā ārvalstīs neeksistēja. Ir cits jautājums, ka mani ļoti satrauc cits jautājums — vai Valdmanis nav sastāvējis Kanādas komunistiskajā partijā vai kādās citās partijās, kas ir aizliegtas vai bīstamas, jo šo jautājumu mēs nezinām un diez vai varēsim kādreiz uzzināt.

Cita lieta... Cienījamie kolēģi! Es visu laiku atceros to situāciju, patiešām, Valdmaņa kungs... viens no PSRS lielākajiem grāvējiem, paradoksāla situācija, bija PSKP ģenerālsekretārs Gorbačova kungs. Viņš sagrāva un arī patiešām liela daļa jauno komunistu sagrāva to valsti vai to režīmu, kas eksistēja. Es atceros arī tos notikumus Latvijā, Valdmaņa kungs, varbūt jūs skatījāties televīzijā par to, kā bija Latvijā, kad tuvojās 19. partijas konference, kad visa valsts toreiz uztraucās, kas brauks uz šo 19. partijas konferenci, vai Ļihačovs neuzvarēs. Un tas bija patiešām cīniņš, jo toreiz Komunistiskā partija bija vienīgā partija valstī šinī gadījumā gan Latvijā, gan PSRS, un tur risinājās valsts notikumi. Jā, bija disidenti, bija neformāļi, bet tā bija maza saujiņa. Un ja patiešām tanī brīdī būtu vinnējis Ļihačovs, diez vai šodien mēs šeit pulcētos un šodien tik draudzīgi pat pēc 10 gadiem diskutētu.

Valdmaņa kungs, tā ir vēsture. Protams, cienījamie kolēģi, pēc 10 gadiem var sākt taisīt un pārtaisīt vēsturi. Es atceros arī 1987. gada 18. novembri, kad krastmalā notika pasākums, kad rūpnīcās notika naida minūtes. Es atceros, kas notika VEF, kad izrādījās, ka VEF cehā trīs cilvēki pacēla roku, ka viņi atturas. Tas biju es un vēl divi cilvēki, kas pacēla. Pēc tam mūs sauca uz partijas biroju un draudēja patiešām, ka sūtīs... Un tas bija toreiz drausmīgs notikums, ka parādās citādāks viedoklis. Tā ir mūsu vēsture.

Un man patiešām bieži vien varbūt būtu vairāk jādomā par tiem komunistiem ļaunajiem, es tanī partijā neesmu sastāvējis, it kā es esmu no tās cietis, dzīvokļus vai mantu neesmu guvis, nomenklatūrā neesmu sastāvējis, bet šodien, ja mēs domājam par valsti, tad mums ir jādomā par to, kādi cilvēki ir amatos, vai tie ir profesionāļi, un mani neinteresē... es atklāti pateikšu, mani neinteresē, vai viņš ir nomenklatūras darbinieks vai vēl kāds. Man ir vajadzīgi profesionāļi. Bet ja tur nebūs profesionāļi, tad mēs varam atgriezties pie kaut kāda... kā nu tur bija... pēcrevolūcijas mauzervīru laikiem, kuri tur ļoti labi deklarēs varbūt anarhismu vai kādas citas partijas manifestus, bet nezinās kaut vai starptautisko etiķeti. Un tādēļ es šinī gadījumā tomēr atbalstītu komisijas aicinājumu un tādēļ neaicinātu uz to, ka mums ir jānodarbojas... piedodiet, ar muļķībām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Vidiņa kungs — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Čevera kungs, ziniet.... ir tā ļoti interesanti. Jūs tā pareizi teicāt, ka vēsturi nevar koriģēt un jāņem tā, kāda tā ir. Tad ņemsim Dieva dēļ to, kāda tā ir. Un lūdzu... es vēlreiz šīs augstās auditorijas priekšā gribu pateikt: nu nepiešujiet.... tas ir, jā... nepiešujiet man tādus nopelnus, kādi man nav bijuši, Čevera kungs, jūs kā pirmais VĻKJS Rīgas sekretārs. Es nekad neesmu bijis partijas funkcionārs. Es esmu tiesājies ar "Dienu", kad viņi man piedēvēja, ka es esmu bijis partijas biroja loceklis. Man tā uzticības pakāpe, Čevera kungs, bija tāda, ka, būdams galvenais ārsts, es nebiju pelnījis uzticību, lai es ietilptu rajona partijas komitejas sastāvā. Jūs kā nomenklatūras darbinieks ļoti labi saprotiet, ko tas nozīmēja. Klausieties... nu, protams, mēs abi kopīgi... Un ja jūs to vēsturi pieņemiet tādu, kāda tā ir, jūs varat ar to lepoties, ka jūs esat bijis pirmais komjaunatnes sekretārs Rīgā, es par to, ka es esmu bijis partijas biedrs, kaunos, un savu grēku nožēlu es esmu izdarījis 1988. gadā, kad mani ar negodu izsvieda no šīs slavenās partijas ārā par pretpadomju darbību. Dievs dod, ja jūs to arī varētu tādā pašā veidā šīs auditorijas priekšā pavēstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais Ozoliņa kungs! Paklausieties, lūdzu, nopietni. Šis priekšlikums, lai jums cik tas šķiet labs, tas ir jānoraida pēc būtības attiecībā uz šo 2. punktu. Un ziniet, kāpēc? Pirmkārt, vārds "nomenklatūra" kā termins nav minēts šajā likumā. Tātad tas bija jāizskaidro likumā, kas tad ir nomenklatūra. Es lasu tālāk šī likuma 9. pantu. Un tur ir teikts ļoti skaidri: diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amati un tiem atbilstīgie diplomātiskie rangi. Ja mēs runājam par uzņēmējdarbību vai par uzņēmumu konkrēti, tad vārds "nomenklatūra" vai termins ir preču nosaukums vai preču grupas. Vai nu sortiments, vai nu asortiments. Tad būtu jāieraksta: diplomātiskā un konsulārā dienesta sortimenta ierēdņi... Un par cik šāda termina un tā skaidrojuma likumā nav un tas nevar būt, jo pēc neatkarības vārds "nomenklatūra" vispār nekur neskan, līdz ar to tas nav vienkārši balsojams. Un nav ko šeit diskutēt un ieslīgt emocijās. Paldies! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Komedianti... jeb komēdiju aktieri... Lujāna kungs! Skatat, Kanādā ir 20 000 latviešu, un neviens nenosauc mūsu leģionārus par fašistiem, neviens neuzskatīja 9. maiju un cilvēkus par varoņiem, un pasaule saprata, ko mēs viņiem stāstījām. Neviens no mums netika algots no tiem 11 miljonu latu.

Tas pats bija Austrālijā, tas pats bija Amerikā. Mūsu vēsture bija saprotama, tā nebija kautkādīgi saindēta. Lujāna kungs grib profesionālus cilvēkus mūsu Ārlietu dienestā. Jā, viņiem būtu jābūt profesionāļiem. Bet kā var būt tik daudz profesionālu nemākuļu, kā var 7— 8 gadu laikā simt miljonu latu iztērēt un tā samaitāt mūsu vēsturi, ka neviens to nesaprot... To var tikai darīt ar labu saspēli caur prezidentu, kas atvainojās, un tagad mēs esam vainīgi, ar premjeru jeb ar partijas vadītāju, kas uzraksta vēsturi, ka visi nebija vainīgi... tikai daži bija vainīgi, kas tika aizsūtīti uz Sibīriju. To var tikai tāds premjers, kas klanās, un tāds vēstnieks Krievijā, Daudiša kungs... Ā, viņš it kā sīvā cīņā.... Bet kā viņš tur aizbrauca, tā viss aizgāja pa ratiem... Visu to bandu, sākot ar Birkava kungu, vajag atlaist...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Vismaz visneizglītotākais skolas puika Amerikā spētu labāk pārstāvēt mūsu tautu nekā mūsu dienests...

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi! Par cik Lujāna kungs šeit ir pārliecināts, ka komunistisko impēriju sagrāva paši komunisti, tad es vienu epizodi vienkārši izstāstīšu jums... Lujāna kungam.... Neticiet tādiem nostāstiem. Man ir divas minūtes laika... vairs nav...

Es biju PSRS kongresa deputāts, un bija brīdis, kad Jeļcinu neievēlēja Augstākajā padomē un Maskava cēlās kājās, un ap 150—200 tūkstošu cilvēku pūlis bija pie Puškina pieminekļa. Un pūlis gribēja iet un gāzt Gorbačovu un iecelt Jeļcinu un glābt Jeļcinu. Jā, toreiz Ļihačovs bija klāt, un pārliecinātais ortodoksa komunists gaidīja, kad būs šīs nekārtības. Es izgāju kā PSRS deputāts cauri sešām rindām, caur ātrās palīdzības rindām, ugunsdzēsējiem, "KG bešņikiem" un citiem. Un atrados šajā pūlī, un, kad pūlis aicināja klātesošos doties pārraut šīs rindas, kas sargāja Ļihačovu un Kremli, man izdevās runāt ar šo pūli. Un kāpēc? Tāpēc, ka viss pūlis bļāva, ka PSRS kongresa deputāti ir viņus nodevuši. Kur ir šie deputāti? — pūlis bļāva. Nu tad es vienam pateicu, ka es esmu deputāts. Un es gāju tribīnē un lūdzu šo pūli neiet un negāzt Gorbačovu, šo komunistu, kas pašreiz grāva impēriju. Un katrā ziņā man gribētos teikt, ka neviens komunists starp šo lielo pūli, starp šiem 150—200 tūkstošiem cilvēku, nebija, un man bija jāaicina negāzt Gorbačovu, lai turpinātos šī pārbūve, lai nenotiktu vismaz tas, par ko varbūt domāja un runāja Lujāna kungs šodien.

Katrā ziņā es domāju, ka būtu jāpieņem šis likums, jo tas, ko es redzēju gan Dānijā, gan arī citur, kur strādā šie nomenklatūras darbinieki, ka tas tomēr neatbilst mūsu pozitīvā tēla veidošanai pasaulē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Sinkas kungs. Sinkas kungs nevēlas neko teikt. Tad situācija, kolēģi, ir tāda — vairāki deputāti ierosinājuši šo priekšlikumu balsot pa daļām. Vispirms izlemsim šo jautājumu. Ja deputāti piekrīt un balsot nevajag par šo priekšlikumu, tad frakcija, es saprotu, noņem savu priekšlikumu — svītrot otrā lasījumā pieņemto Ozoliņa priekšlikumu. Bet tikai tad, ja mēs piekrītam balsot pa daļām. Vai ir vajadzīgs balsot priekšlikumu ... balsot šo pa daļām? Piekrītat? Piekrīt. Paldies!

Tātad, godātie kolēģi, balsosim pa daļām. Pirmā daļa. Diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras bijušas PSRS vai LPSR valsts drošības komitejas štata darbinieki... Saka, ka frakcija to noņem, un tas nav balsojams.... Ja tas nav balsojams, tad tas paliek iestrādāts likumprojektā.

J.Sinka

(TB/LNNK). Jā, tā ir.

Sēdes vadītājs.

Nav jābalso par šo? Jābalso ir par otro priekšlikuma daļu: kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki.

Godātie kolēģi! Vai visi ir sapratuši, par ko ir balsojums? Nav sapratuši. Tātad mēs balsojam par to, ka norma "kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki" ir strīdīga, un par to ir jābalso. Deputātiem ir jāizsaka sava attieksme. Ja deputāti atbalstīs... (Zālē troksnis.) Es tieši tā arī saku, Čerāna kungs. Un tad, ja jūs sēdēsit te, par ko es stipri šaubos, tad jūs varēsit vadīt sēdi pēc saviem ieskatiem. Tagad es lūdzu mani netraucēt!

Godātie kolēģi! Mēs balsosim priekšlikuma otro daļu: "kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki". Ozoliņa kungs uzskata, ka šī norma likumā ir jāatstāj. Tā bija otrajā lasījumā, mēs tagad apspriežam likumprojektu trešajā lasījumā. Šī norma ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to, vai šī norma ir atstājama, vai nav atstājama likumā trešajā lasījumā? (Zālē liels troksnis.) Atkarībā no jūsu balsojuma, godātie kolēģi, šī norma vai nu paliks, vai nepaliks likuma tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 25, atturas — 13. Norma tiek svītrota.

Godātie kolēģi! Mēs apmēram pulksten 16.15 ienāksim zālē, šeit Viesu sektorā ar Islandes prezidentu. Es lūdzu uz vienu vai divām minūtēm aizmirst kaislības un izrādīt šim cilvēkam pienācīgo godu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu. 3. ir Ārlietu ministrijas priekšlikums. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka

(TB/LNNK). Ārlietu ministrijas priekšlikums 2. lappusē, kuru Ārlietu komisija nolēma atbalstīt. 3.panta ceturto un piekto daļu, papildinot, kā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu ... Ir iebildumi. Lūdzu, atklājam debates. Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka iepriekšējais balsojums lieliski parādīja to, kādā veidā kompartijas nomenklatūras darbinieki cīnās par to, lai viņi saglabātu savas tiesības dažādās mūsu valsts pārvaldes sfērās. Šeit būs ļoti nopietns jautājums vēl par to, kādā veidā šis balsojums tiks interpretēts. Un, ja šis balsojums tiks interpretēts tādā veidā, ka "Latvijas ceļa" priekšlikums ir atbalstīts, tad tādā gadījumā būs lielas problēmas tālāk. Bet attiecībā pret šo priekšlikumu man, protams, iebildumu nav šajā brīdī, bet problēmas šeit būs ļoti nopietnas.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, jūs ierosināt balsot par šo priekšlikumu? (No zāles K.Čerāns: "Nē!") Tātad iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts. Kā lieta tālāk virzāma, vārdu lūdz pie frakcijām nepiederošais deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs depuāts). Prezidij! Godājamie deputāti! Pie 2.punkta it kā neviens neprasīja balsojumu, tikai mūsu Prezidijs nepaskaidroja, vai balsojums par vai pret, ko tas nozīmē. Un galu galā tā kā netika pieņemts nekāds pozitīvs lēmums — mainīt iepriekšējo redakciju, tad ir ļoti skaidri jāsaprot, ka otrā lasījuma redakcija paliek spēkā.

Ja tur ir kādas šaubas, tad es domāju, tas mums būtu jāatrisina tagad, nevis pēc tam, kad mēs būsim izgājuši caur kādu Satversmes tiesu, jo tur nekāda maiņa netika pieņemta otrā lasījuma tekstā. Ozoliņa ieteikumi abi paliek spēkā. Labi. Mēs to tā saprotam, lai nebūtu nekādu domstarpību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir zināma neizpratne par balsošanas motīviem, mans priekšlikums būtu pārbalsot šo frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikuma otro daļu. Iebildumu nav?

Tātad vēlreiz, par ko mēs balsojam. Mēs balsojam par to, lai izslēgtu otrajā lasījumā pieņemto deputāta Ozoliņa priekšlikuma redakciju: "kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki". Vai tagad ir skaidrs? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 18, atturas — 7. Rindkopa tātad tiek izslēgta.

Tālāk, lūdzu, Sinkas kungs! Frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums par Leopolda Ozoliņa priekšlikuma otrajā lasījumā izslēgšanu.

J.Sinka

(TB/LNNK). Tas ir 4.lappusē. Ozoliņa priekšlikums, kā te ir teikts 3.stabiņā. "Latvijas ceļš" lika priekšā šo Ozoliņa priekšlikumu izslēgt. Komisija to neatbalstīja. Tā kā paliek tā, kā ir 5.kolonnā.

Sēdes vadītājs.

Uzsākam debates. Kā pirmais ir pieteicies Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es uzskatu, ka Ozoliņa priekšlikums: "diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos ārvalstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs diplomātus ieceļ pēc saskaņošanas ar Saeimas Ārlietu komisiju" ir ļoti pareizs. Tāpēc ka, kā jūs dzirdējāt, mums ir apmēram 300 diplomātu, kas strādā ārzemēs, un tikai vēstnieki tiek apstiprināti Ārlietu komisijā jeb izskatīti Ārlietu komisijā, un viņus ieceļ Valsts prezidents. Bet pārējie diplomāti pašreiz tiek iecelti viena divu cilvēku pārziņā. Viens divi cilvēki izlemj par to, un mums ir ļoti švaks diplomātiskais korpuss, tāpēc mums daudzas lietas nevirzās ārzemēs uz priekšu. Es domāju, tas ir pilnīgi pareizi, ka visus diplomātus, ar visiem diplomātiem, ar viņu iepriekšējo darbību iepazītos Ārlietu komisija, un Ārlietu komisijai ir pietiekoši laika, lai to darītu. Nemaz jau katru dienu tos diplomātus neieceļ.

Kad es biju Ņujorkā, man "Mūsu Laika" redaktore teica, ka viņa iegāja Latvijas misijā, tas ir pie Apvienoto Nāciju Organizācijas, viņa dzird, ka tur viena meitene, kura ir diplomāte, runā pa telefonu un saka, ka te ir ārprāta garlaicība, ka te nekā nav ko darīt. Protams, viņa runāja angliski, bet visi cilvēki jau saprot, un tāpēc es saku, tur tiek iecelti pašreiz, valsts sekretārs vienpersoniski to izlemj vai vēl kāds cilvēks ieceļ diplomātus, un mums pat var būt tāds gadījums, ka nav iecelts vēstnieks. Atver vēstniecību un sāk vēstniecība strādāt, un tad mēs pat nezinām, kas vada to vēstniecību. Es domāju, ka Saeimai noteikti ir jāzina, kādi diplomāti strādā, un Ārlietu komisija tāpēc ir, lai varētu saskaņot visus šos dokumentus un visas tās iecelšanas kopīgi. Es domāju, šis priekšlikums ir ļoti labs — Ozoliņa priekšlikums, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļš" patiešām ir iesniedzis priekšlikumu — atgriezties pie šobrīd likumā spēkā esošās redakcijas un atteikties no otrajā lasījumā atbalstītā cienījamā Ozoliņa kunga priekšlikumu. Kāpēc?

Tāpēc, ka pasaulē pastāv noteikta kārtība, kādā valstis veic ārpolitisko darbību un kādā tiek komplektēts diplomātiskais dienests. Šāda kārtība, kāda ir ierosināta šeit, nekur nevienā pasaules valstī nepastāv. (Starpsauciens: Nu un... mēs būsim pirmie!")Ja tas, ka vēstnieku kandidāti atnāk uz Ārlietu komisijas saskaņošanu, vēl varētu atbilst kaut kādai praksei, tad šis nu patiešām neatbilst. Tātad tie, kas gatavojas balsot par šādu priekšlikumu, jo mēs šeit pieprasām balsojumu tomēr par mūsu priekšlikumu, tad tie, kas gatavojas palikt pie otrā lasījuma redakcijas, faktiski balso par divām lietām. Viņi vēlreiz apliecina to, ka šobrīd Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas statuss un prestižs ir ne pārāk augsts, teiksim, tā maigi.

Otrkārt. Kaut ko, kas nekur pasaulē nav. Un mēs atkal varēsim likt citiem brīnīties par to, ka mums ir kaut kas tāds prātam neaptverams "ar labo roku kasīšana aiz kreisās auss", kā tautā mēdz teikt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Nu šis jau tiešām, Ozoliņa kungs, līdzinās pilnīgai neizpratnei. Ja parlamentam ir funkcijas, kas ir noteiktas Satversmē, un ir pateikts, kuras politiskās amatpersonas amatos apstiprina Saeima, tad neuzkraujiet Saeimas likumdošanas komisijai Civildienesta vai Ārlietu ministrijas ierēdniecības funkcijas. Es piekrītu, ka saskaņo diplomātus, tieši pašus vēstniekus, jo Latvijā var būt kā karjeras diplomāti, tā var būt politiskie diplomāti. Šeit es piekrītu, ka nozīmēšana ir saskaņojama. Tās ir pirmās personas, kas galarezultātā izvēlas.

Ārlietu ministrijā pastāv tā saucamā rotācija. Ozoliņa kungs, skatoties šodienas tabulu, man ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka ar elementārām lietām šobrīd Ārlietu komisija netiek galā. Nu neapgrūtiniet savu darbu situācijā, kad jūs nevarat izpildīt jau esošo. Parlamentam galvenā funkcija ir likumdošana. Ārlietu komisija ir izveidota kā likumdošanas komisija un tai nebūtu jāapstiprina trešie, ceturtie un piektie sekretāri amatā, ja tādi vispār ir. Tas nav tas darbs. Nekļūsim smieklīgi! Es saprotu, ka jūs savā laikā gribējāt, ka diplomāti tiek nozīmēti tikai un vienīgi ar parlamenta piekrišanu. Nu šeit šim priekšlikumam, kaut gan tas bija preterunā ar Satversmi, bija kaut kāds segums. Vismaz politisks segums. Šim priekšlikumam nav. Tā ir nespēja tikt galā ar saviem uzdevumiem, un tad jūs izsauksiet katru no ierēdņiem, kuru Ārlietu ministrija ir nodomājusi nozīmēt darbā — par atašeju, par pirmo sekretāru, par otro sekretāru vēstniecībā, un sāksiet politiski iztirzāt šā cilvēka piemērotību, jo profesionāli iztirzāt Ārlietu komisija vienkārši nav un nekad nebūs spējīga. Atļaujiet taču darīt šo darbu ministrijai, kura atrodas tiešā Ārlietu ministrijas kontrolē. Ja jūs kaut kas neapmierina, jūs varat kā jautājuma, tā pieprasījuma veidā uzdot to ārlietu ministram. Ja jūs neapmierina vēl tas, jūs varat ierosināt neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, bet tā ir cita lieta. Kam ir vairākums, tie arī atbalsta, un mazākumam ir jāpiekrīt. Un otrādi.

Tad, kad, Čerāna kungs, jums būs vairākums šajā parlamentā, jūs piederēsiet pie pozīcijas, un jāteic, par mata tiesu tas notika jau dažus gadus atpakaļ, tad jau jūs atbalstīsiet. Kad jums būs savs ārlietu ministrs, es pieņemu, ka tas būs Leopolds Ozoliņš, tad viss būs kārtībā. Nu neatbalstīsim normu, kas tikai apgrūtinās. Tā ir tikai tāda politiska iedoma, kas grib šo dzīvi mums sarežģīt. Un pabeigsim ar šo likumu. Es vēlreiz atgādinu. Likums "Par sociālo palīdzību", Likums par pensijām otrajam lasījumam — tās ir jāpaspēj pieņemt vēl trešajā lasījumā. Tie visi gaida. Iztirzāsim lietas, kuras mēs varam. Kur ir jāpieņem politiski lēmumi. Jūs gribat ielikt likumā sev tiesības pieņemt administratīvus lēmumus. Tas ir bezjēdzīgi.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! "Latvijas ceļa" ārpolitika ir pilnīgi bankrotējusi, tāpat kā ir bankrotējis "Latvijas ceļš" kā politiska partija. Tas ir skaidrs, un to negrib atzīt ne Lībane, ne Leiškalns. Un tas ir ļoti loģisks priekšlikums, kuru ir iedevis Ozoliņš un ko Saeima atbalstīja otrajā lasījumā. Ka diplomātiskajā dienestā mums ir jāzina, kādi cilvēki strādā. Ja mums normāli cilvēki strādātu diplomātiskajā dienestā, tad sen būtu arī izskaidrota Latvijas okupācija un visa bijusī vēsture. Bet tāpēc, ka tur tikai strādā "Latvijas ceļa" ielikteņi, kas neko nedara, tikai uztur savus cilvēkus, kas zaudē ministru amatus, tos aizsūta par vēstniekiem. Un tādus pašus līdzi viņiem aizsūta. Tāpēc mūsu ārpolitika ir tā nogājusi, ka mums tik švakas attiecības ir gan ar Krieviju, gan ne visai labas, pat nevaram noregulēt robežu jautājumus ar Lietuvu un Krieviju. Tāpēc es domāju, ka šo priekšlikumu mums vajag arī atstāt un nobalsot trešajā lasījumā, lai tas būtu. Ja mēs varam izskatīt visus tiesnešus gan komisijās, gan Saeimā, tad kāpēc gan mēs nevaram izskatīt mūsu diplomātus? Protams, ka mēs diplomātus arī varam visus apskatīties, izskatīt viņu curriculum vitae , ko viņi ir darījuši un cik no viņiem ir bijuši gan čekā, gan partijā. Tā ka, es domāju, ka tas ir labs priekšlikums, es to atbalstu. "Latvijas ceļš", nekas, ja ne, tad pārskatīs 7.Saeimā. Cik tad ilgi jums vairs te ir palicis?

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Guļošie "Latvijas ceļinieki"! Redziet, beidzamajā reizē, kad mēs šito likumprojektu apskatījām, Saeima ar vairākumu pieņēma abus Ozoliņa kunga priekšlikumus. Mēs tad laikam kādi gulējām. Kārlim Leiškalna kungam nebija pareizais temps. Redziet, ir jāpieņem katras 25 sekundes jauns lēmums. Redziet, mēs klibojam daudzās vietās. Mums ir it kā ekonomiskās attīstības ministrija, bet nekāda ekonomiskā attīstība. Bet tur mēs esam aizgājuši uz nulli. Bet mums ir Ārlietu ministrija, kura jau tagad ir negatīvi noskaņota pret latviešu tautu. Ir grūti iedomāties, ka pasaulē varētu septiņos gados izmainīties Latvijas izpratne. Pasaules sapratne, ka mēs bijām okupēta valsts, pasaules sapratne, ka mēs bijām varonīga valsts, kur viens no trim krita, lai atkal atdzimtu mūsu valsts. Un šodien pilnīgi pretēji. Tie, kas cīnījās par Latvijas brīvību, tie ir fašisti. Tie, kas Latviju okupēja, veidoja Baigo gadu, tie ir varoņi.

Ir kaut kāda dziļa, dziļa slimība mūsu ārpolitikā. Tā ir "Latvijas ceļa" slimība. Jo ārpolitika ir visu laiku bijusi "Latvijas ceļa" rokās. Un septiņos gados ārpolitika ir novedusi mūsu tautu uz iznīcību, jo laikam nāks tas Pilsonības likums virsū, kur mums būs jāintegrē... nē, man nav iebildumu, ja mēs integrējam lojālu cilvēku, kas ir jau pats integrējies latviešu sabiedrībā, runā latviski, mīl latviešu zemi. Bet mums uzspiež likumu, kur mēs pieņemsim Latvijai nelabvēlīgus cilvēkus, kuri nemāk valodu, kuri nav noteikuši savu lojalitāti. Mūsu ārpolitika ir sevi nostādījusi tā, ka mums nav suverēna ārpolitika. Mums ir tikai pakļautība. Vai Eiropas Savienībai, vai Krievijai, vai abiem. Mēs zinām, ka Eiropas Savienība Latvijas tautai nesīs tikai lielu, lielu ļaunumu. Jo viņi atņems mums kā tirdzniecības ieroci, tā monetāro politiku, tā fiskālo politiku, tā aizņemšanās spējas. Mēs tiksim pilnīgi izpārdoti. Un visus šitos spiedienus uz mūsu tautu, tie nāk caur mūsu ārvalstu, es nezinu, nesauksim viņus par profesionāļiem, caur mūsu ārvalstu nodevējiem, kurus mēs labi algojam, kuri dzīvo labi uz tautas rēķina, un uz tā, ka viņi tautu vienkārši ir izpārdevuši. To komandu vada Ārlietu ministrija ar Birkava kungu. Mēs jums lūdzam, Saeimas deputāti, saprast, kas notiek, palīdzēt izravēt šito nodevību, un jūs esat kurli. Mēs varam, kā Rubina kungs jums atgādināja, tērēt laiku un balsot par ikkatru tiesnesi, bet mēs nevaram ņemt to laiku pat komisijā, lai izprastu, kādi spēki mums ir Ārlietu ministrijā, kurus mēs varētu iejūgt, vai nav tur kaut kur kāda spēcīga personība, kas spēs paskaidrot pasaulei vai Apvienotajās Nācijās, vai Eiropas Parlamentā patiesību par to, kas šeit ir bijis, kas ir, kas drīkst būt, kas nedrīkst būt, kas ir mūsu tautas tiesības. Bet Leiškalna kungs atkal saka, ka viņš nekā nesaprot. Leiškalna kungs, jūs nesaprotat. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es saprotu!") Tad ej staigāt ritmā kaut kur! Jā, jā, jā, un spied podziņu! Leiškalna kungs, jūs esat viens no ļaunākajiem gariem šitanī Saeimā. Jūs tikai muldat, ka tempu jānotur, un tikai. Ejiet ganīt cūkas, ko jūs kādreiz laikam labi mācējāt. Jūs esat ļoti pareizā barā ar jūsu "Latvijas ceļiniekiem".

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Nezinu, kāpēc šodien tik ļoti visi grib runāt. Un runāt nelietišķi. Mēs te izskatījām Čevera personīgo lietu, un dīvainā kārtā gadījās, ka taisni pozīcijas frakcijas deputāti — Vidiņš un Dobelis — bija šie Čevera personīgās lietas galvenie izskatītāji. Laika kavētāji. Es sarēķināju, ka apmēram 1900 latu patērēja, Čevera personīgo lietu izskatīdami.

Mani uztrauc arī tas, piemēram, Lībanes kundze argumentē tā: visā pasaulē tā nedara. Visā pasaulē tā dara. Mīļie draugi! Visā pasaulē dzer, smēķē un uzskata to par normālu parādību absolūti gandrīz vai visi. Vai tad tāpēc tā ir normāla parādība? Šāda veida argumentācija lai izbeigtos no šīs tribīnes. Kā visā pasaulē dara. Ja visā pasaulē dara aplamības, mums obligāti ir jāpiemērojas? Tā ir absolūti nenormāla argumentācija.

Tāpat Leiškalna kunga apgalvojums. Tāds sīks amats, tāds kā diplomāts ārzemēs, jāapstiprina te — Saeimā. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Vai tad es teicu, ka sīks?") Piedodiet, varbūt ne sīks, bet ne tik svarīgs, lai to apstiprinātu. Jā. Bet mēs apstiprinām pat zemesgrāmatu tiesnešu nodaļu vadītājus. Apstiprinām te kontrolierus, apstiprinām tiesnešus. (Starpsauciens no zāles: "Trešā vara.") Un galu galā diplomāts, kas pārstāv valsti citā valstī, būtībā ir šīs valsts skatlogs un valsts prestiža nesējs. Izrādās, mums ir mazāk svarīgs nekā tiesnesis, kontrolieris, zemesgrāmatu tiesnesis. Nu nedrīkst tā argumentēt. Būsim nopietni!

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns, frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es sākšu, Mauliņa kungs, ar jūsu... Mauliņa kungs, es ar jums runāju! Sāksim ar visas pasaules pieredzi, Mauliņa kungs! Mauliņa kungs, es jums vēl neuzdevu jautājumu. Sāksim ar visas pasaules pieredzi. Visā pasaulē ievēro ceļa zīmes. Vai tāpēc jūs ierosināt tagad noraut Latvijā ceļa zīmes, lai mēs patīkami atšķirtos no pārējiem? Visā pasaulē lieto kādas procedūras tāpēc, ka tās ir atzītas par labākajām. Latvijas Republikā saskaņā ar šo jūsu priekšlikumu ir simtiem cilvēku, kuriem būtu jāiziet cauri komisijai. Sakiet, lūdzu, ar ko nodarbotos Ārlietu komisija? Viņa kļūtu par kadru pārvaldi? Vai vēl par kaut ko? Jūs vispār ar šādu priekšlikumu padarītu komisiju kā darboties nespējīgu. Paldies Dievam, protams, man jāatzīst, arī pašreiz komisija nav pārāk darboties spējīga tāpēc, ka tur ir ļoti daudz entuziastu, kas būtu no ārpolitikas jāatbīda viena lielgabala šāviena attālumā. Bet viņi tur ir, un strādā par to. Šī komisija nav domāta tāpēc, lai izskatītu, pieņemsim, kultūras atašejus, ekonomiskais atašejs — atbilst vai ne. Jo jūs nekad īsas noklausīšanās laikā nesapratīsiet, vai viņš ir lojāls vai nav lojāls. Tas ir jāsaprot no viņa darbības Ārlietu ministrijā gadiem ilgi. Un es ļoti atvainojos, diemžēl to deputāti nevar noteikt īsas apskates laikā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Uz brīdi pārtrauksim debates. Kā jūs zināt, šodien mūsu valsti ir apmeklējis Islandes valsts prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons. Lūdzu sveiksim viņu! (Aplausi.)

Turpinām debates. Edvīns Inkēns, frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns

(LC). Latvijas Republikā ir nodibināta kārtība, ka Ārlietu komisija izskata vēstniekus, kas ir tiešām politiskie pārstāvji. Tas, ka ar viņiem notiek saruna, un tad, kad mūsu valsts politiskā sistēma nostabilizēsies un parlamentā tiks ievēlēti gadu pēc gada apmēram tie paši deputāti, viņi viens otru pazīs, un tā tiešām ir pareiza kārtība. Bet to nevar attiecināt uz cilvēkiem, kas tikai tagad, pieņemsim, sāk diplomātisko karjeru no pašiem zemākajiem diplomātijas pakāpieniem. Kaut vai tāpēc, kā es teicu, ka viņu ir ļoti daudz. Un ko tad galu galā viņiem prasīt? Profesionalitāti nav iespējams noskaidrot, un tad var noskaidrot lojalitāti. Un tad es jums pastāstīšu diemžēl ne pārāk patīkamus gadījumus no tiem, kas ir bijuši Ārlietu komisijā.

Ir bijuši mēģinājumi Ārlietu komisijas darbu padarīt — mazlietiņ paplašināt viņas "logu". Pieņemsim, ir bijuši priekšlikumi no kādas deputātu grupas, lai Ārlietu komisija brauc inspicēt vēstniecības uz ārzemēm. Un galvenais iemesls, kāpēc tas tika ierosināts, — tāpēc, ka divi deputāti bija pamanījuši, ka dažādās ārvalstīs vienā vietā mūsu karogs pie vēstniecības nebija pietiekami tīrs, un otrā vietā viņš neieraudzīja šo karogu. Tas ir līmenis, kādā šie cilvēki domā un saprot ārlietas — paskatīties, vai karogs ir, vai nagliņa ir iedzīta. Mans priekšlikums bija pavisam vienkāršs. Ja mēs tiešām gribam inspicēt, tad katrs no mums no Ārlietu komisijas pietiekami bieži ir ārzemēs, mēs paliekam vienu dienu ilgāk, paņemam Ārlietu ministrijas sagatavotu lapu — instrukciju, kur tiešām ir noteikts, kas ir jāinspicē un jāpārbauda, un tad strādājam. Nevis tikai apskatām vēstniecības ēku un paskatāmies, vai mums patīk vēstnieka deguns. Ziniet, tajā brīdī, kad bija šis priekšlikums, sākts strādāt, tas pazuda. Nav tas vairs nekad pacēlies. Te nav runa par vēlēšanos strādāt. Te ir runa par vēlēšanos sevi parādīt. Šajā gadījumā tas aizkavēs komisijas darbu. Tāpēc es lūdzu nebalsot par šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pie frakcijām nepiederošs deputāts Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Latvijas ienaidnieki un draugi! Redziet, Inkēna kungam ir lielas priekšrocības. Viņš mums pūš pasaules labumus, ka Eiropa visu kaut ko mums atnesīs, lai gan lielākā daļa no Eiropas, 50%, neuzticas Eiropai, viņi zina Eiropas Savienības otro pusi, bet Inkēna kungam "Latvijas ceļš" piešķīra stundām televīzijas laiku, kur viņš var runāt savas blēņas. Viņš uznāk šeit uz tribīni, tāpat kā es laikam, izteikt savas gudrības vai muļķības, bet viņam ir neierobežots laiks stāstīt tautai vienu pusi, ka Eiropas Savienība mums visu kaut ko labu dos. Un es, Inkēna kungs, jūs izaicinu dot man līdzīgu laiku, debatēsim pa televīziju Eiropas Savienības labumus. Nē, tas nebūtu pareizi, ja latviešu tauta saprastu, ka Eiropas Savienībai ir divas puses, var tikai runāt Inkēna kungs. Tā negodība, kas notiek mūsu ārējās attiecībās, sākas ar iekšējo propagandu, sākas ar ārējo mūsu tautas apmelošanu, mūsu prezidents atvainojās par mūsu varoņiem, un mēs kļūstam par glupiem, mūsu Ārlietu ministrija mums nekā īsti nepaskaidro, kas notiek Eiropā. Ka nav tā, ka privatizē visu, ne vismaz par vienu piecsimto daļu no tās mantas vērtības. Un visa tā zādzība, kas notiek mūsu Latvijā, tas spogulis, kas atpoguļo no ārienes uz iekšu vai no iekšas uz ārieni, tas nedarbojas. Un viens no vainīgākajiem ir mūsu "arābs" Inkēna kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu — izslēgt otrajā lasījumā pieņemto deputāta Ozoliņa priekšlikumu — diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos ārvalstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārus, diplomātus ieceļ pēc saskaņošanas ar Saeimas Ārlietu komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 19, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Požarnovs.

Visi pārejie priekšlikumi ir Ārlietu ministrijas iesniegti un attiecas uz tehnisko darbinieku algām un sociālajām garantijām, un tātad 5.lappusē ir 20.pantā iesniegts Ārlietu ministrijas priekšlikums — papildināt 20.panta pirmās daļas tekstā aiz vārda "diplomāts" ar vārdiem "vai tehniskais darbinieks", un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

A.Požarnovs.

Nākamais arī ir Ārlietu ministrijas priekšlikums — papildināt 21.panta pirmās daļas tekstu aiz vārda "diplomāts" ar vārdiem "tehniskais darbinieks", komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Požarnovs.

Tajā pašā pantā ir Ārlietu ministrijas priekšlikums — papildināt otrās daļas tekstu tāpat ar vārdiem "tehniskais darbinieks", komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

A.Požarnovs.

22.pantā ir Ārlietu ministrijas priekšlikums — papildināt panta pirmās daļas tekstu aiz vārda "diplomāts" ar vārdiem "tehniskais darbinieks", un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Tālāk lūdzu!

A.Požarnovs.

22.pantā arī ir Ārlietu ministrijas priekšlikums — otrās daļas tekstā aiz vārda "diplomāts" papildināt ar vārdiem "tehniskais darbinieks", komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk lūdzu! Vai par šo priekšlikumu, Valdmaņa kungs? Lūdzu atklājam debates. Pie frakcijām nepiederošs deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Saeima! Es gribētu drusku parunāt par tehniskajiem darbiniekiem mūsu Eiropas un Ārlietu komisijās un ministrijās. Nesen pie mums bija Eiropas parlamentārā delegācija, lai sastaptos ar mūsējo, lai pieņemtu lēmumu, bija pēc Kārtības ruļļa vairākumam no katras delegācijas jāpieņem lēmums. Uz beigām tika... izveidojās interesanta situācija.

Eiropas Parlamenta delegācija bija nobalsojusi, vairs nespēja balsot, mums bija jāpieņem tieši viņu teksts, un latviešu delegācija, kura sastāv no 12 cilvēkiem, balsoja 4 par, 3 pret un viens atturas. Vairākums no 12 ir seši, bet tie tagad nolemj, ka nē. Ka tā tas nav. Labi. Ka vairākums no tiem, kas balso, un tagad četri no astoņiem, kas balso, it kā Eiropā ir vairākums, bet Latvijā nav. Kā jūs zināt, tas nebūtu bijis pieņemams lēmums šeit. Un tad zināt ko?

Stundu pēc tam, kad bija balsots, mūsu godājamais Amerika kungs ar tehnisko darbinieku nolēma, ka balsošanas rezultāts nebija 4, 3, 1, lai gan tas jau sen bija tā ierakstīts, tur bija tehniskie darbinieki no abām pusēm, un skati, balsojumu mainīja uz 5, 3, un bija vairākums. Mūsu kadri pakļaujas tam ļaunumam, kas ir mūsu Eiropas komisijā, mūsu ārlietu starptautiskās attiecības tiek krāsotas ar nelikumīgiem meliem un blēņām, kad kāds grib kaut ko panākt.

Tāpat bija lēmums šeit Saeimā, kur, lai pieņemtu it kā Eiropas Savienības uzspiesto, bet, hei, mēs to noraidījām, tur nebija Latvijas pusē vairākums no delegācijas, kas balsoja par. Bet kad mēs balsojām par to šeit Saeimā, tad atklājās daudzas nelikumības balsojumos, bet nē, mēs to nevaram pārbalsot tāpēc, ka Sadarbības padome bija nolēmusi to indi mūsu tautai ieliet. Visa centrā ir Birznieces kundze, Inkēns un Ameriks, bet Sadarbības padome pārvalda visu, un diemžēl viņi ir nolēmuši mūsu tautu iznīcināt. Un, lai to panāktu, lieto pat blēņas, melus, viltīgus balsojumus, un tie tehniskie eksperti, kas tur sēž un redz, ka, ei, mēs protokolējām 4, 3, 1, nē, tad, kad Amerika kungs pasaka, ka tā taču nebija, vai tad nebija 5,3, tūlīt kļūst 5, 3. Brīnumu pasaule, Jēzus Kristus ūdeni pataisīja par vīnu, un mūsu bijušie pirmie sekretāri un arābi, un ameriki, un nezin kā, viņi spēj pataisīt nulles rezultātu par indi, kas var tautu noindēt. Es domāju, ka mums vajadzētu būt kaut kādam standartam mūsu tehniskiem darbiniekiem, viņiem būtu jāmāk skaitīt pareizi līdz četri vai pieci, viņiem vajadzētu būt godaprātam, ka viņi noskaitījuši, ka viņi nemaina stundu vēlāk savu skaitīšanas tehniku, ka viņi nepakļaujas mūsu tautas ienaidniekiem, kā Kārlis Ulmanis teica, ka vajag latvietim mugurkaulu, mugurkaulu, mugurkaulu, un it īpaši mūsu tehniskajiem strādniekiem vajadzētu būt tam mugurkaulam, lai viņi varētu pateikt tam "Latvijas ceļa" ieceltam ierēdnim vai "Latvijas ceļa" deputātam, vai Latvijas Saeimas pārstāvim, ka viņš melo.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Es gribētu, lai mūsu tehniskajiem strādniekiem būtu tas mugurkauls, par ko mēs runājām.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka jūs neiebilstat par šo priekšlikumu. Lūdzu tālāk, Požarnova kungs!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Nākošais ir Ārlietu ministrijas priekšlikums 23.pantā pirmās daļas tekstā aiz vārda "diplomāts" papildināt ar vārdiem "tehniskie darbinieki", komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu pieņemt likumu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Diplomātiskā un kosulārā dienesta likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Nagobads

(DPS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4275, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Saņemti ir astoņi priekšlikumi, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi. Pirmais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu atbalstīt preambulu jums uzrādītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Nagobads.

2.ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par 1.panta astotās daļas redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

Komisija atbalstīja arī Počas kundzes priekšlikumu par 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "a" apakšpunkta redakciju un lūdz atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads.

Redakcionāli labojumi, 4.priekšlikums, Počas kundzes, par 6.panta pirmās daļas 6.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

Līdzīgs arī labojums, 5.priekšlikums par 6.panta ceturtās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs.

Arī par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

Un 6. ir Počas kundzes priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumu papildināšanu, ko komisija atbalstīja, un lūdz atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads.

Paldies! Likumprojekts izskatīts, un lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par —55, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņam trešajam lasījumam.

V.Nagobads.

Priekšlikumus trešajam lasījumam par šo likumprojektu lūdzu iesniegt līdz 15.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15.jūlijam. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, pirmais lasījums.

I.Bišers

(DPS). Strādājam ar dokumentu nr.4214. Kā redzat no dokumenta, tas ir ļoti īss, sastāv no diviem nelieliem pantiem, un Juridiskā komisija lūdz to noraidīt, jo šādi grozījumi jau ir izdarīti mēnesi atpakaļ mūsu sēdē 14.maijā. Tieši tajā pašā dienā, kad tika izdarīti grozījumi, tika izskatīts arī šis projekts, mēs jau tad aizrādījām, ka nav nepieciešamības to nodot komisijām apspriest pirmajā lasījumā, tomēr Saeimas vairākums neatbalstīja Juridiskās komisijas viedokli un nodeva to izskatīšanai. Tā kā tas ir Ministru kabineta priekšlikums, mēs to nevarējām paturēt komisijā, mums ir jāvirza un jālūdz noraidīt, jo nav nekādas nepieciešamības to pieņemt, jo mēnesi atpakaļ viss ir pieņemts un jau stājies spēkā.

Sēdes vadītājs.

Tātad Juridiskā komisija savā slēdzienā aicina neatbalstīt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 36, atturas — 12. Likumprojekts noraidīts pirmajā lasījumā.

Izskatām nākošo dienas kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4288. 1. un 2. priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 1. pantu. Iesniedz deputāts Bartaševičs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem ir iebildumi? Uzsākam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par šī panta izslēgšanu, vienlaicīgi to papildinot ar 3. priekšlikumu, kuru ir izteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo šie varianti ir izstrādāti kopā ar Iekšlietu ministriju. Tur ir daudz sīku nianšu, bet patiesībā visas šīs nianses, viss šis diezgan garais normatīvais ieraksts atrisina visas problēmas, ar kurām Iekšlietu ministrija, Imigrācijas lietu departaments saskaras. Ir apmēram 6 tūkstoši cilvēku Latvijā, kuru problēmas nevar atrisināt vienkārši ar lakonisku ierakstu. Tāpēc es lieku priekšā atbalstīt Juridiskās komisijas neatbalstīto Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kā arī 4. pie viena un papildināt to ar piekto apakšpunktu.

Augsti godātie deputāti! Negribu kavēt jūsu un visu mūsu kopējo dārgo laiku, aicinu atbalstīt šo smalki izstrādāto, niansēto un uz cilvēku vērsto priekšlikumu, kuru ieteicis Antons Seiksts savas komisijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Jā, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izvērtēja visus šos priekšlikumus un nonāca pie secinājuma, ka tā redakcija, kāda tika pieņemta pirmajā lasījumā, ir pietiekami izsmeļoša un arī atrisina visus tos jautājumus, par kuriem runāja Leiškalna kungs. Tāpēc aicinu Juridiskās komisijas vārdā noraidīt pirmo un otro priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 1. pantu, vienlaicīgi precizējot likuma 1. pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 16, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā!

A.Jirgens.

3. priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Laiks ir dārgs. Pateikšu īsi. Tā kā mēs jau izslēdzām priekšlikumu un mēs runājām par trešo un ceturto kopā, tad mums cits nekas neatliek, kā neatstāt likumprojektu bez 1. panta, bet atbalstīt trešo un, es ceru, ka arī ceturto priekšlikumu. Paldies par uzmanību! Jābalso!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Par ko ir runa? Runa ir aptuveni par 6000 cilvēkiem Latvijā, kuriem vispār nav nekāda statusa. Tie nav ne bezvalstnieki, ne vēl kaut kādi, bet cilvēki, kuri absolūtā vairākumā ne savas vainas pēc ir palikuši vispār bez statusa. Šo 6000 cilvēku likteni projekts, ko iesniedza Cilvēktiesību komisija, izšķir korekti un lojāli. Runa ir par to, ka šis projekts ir tapis valdības variantā. Runa ir par to, ka tas ir saskaņots ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, ar Iekšlietu ministriju, valdībā akceptēts. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Juridiskās komisijas vārdā — Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs nejaukt Iekšlietu ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli ar valdības viedokli. Es gribu atgādināt, ka tas likumprojekts, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā un kuru šobrīd Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apšauba, ir tieši valdības iesniegtais likumprojekts... ko jūs tagad gribat pārveidot. Tāpēc es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 3. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izteikt 1. panta 1. daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 18, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

4. arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Patīk mums tas vai nepatīk, mēs esam noraidījuši Juridiskās komisijas lēmumu un koncepciju. Līdz ar to mums nekas cits neatliek, kā atbalstīt 4. un 5. priekšlikumu, kurus ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un kas ir tādā kopējā kontekstā vai, kā mēs mēdzam teikt, vienotā paketē iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt! Darīsim to ātri. Pulkstenis ir bez deviņām minūtēm pieci. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts atsakās runāt debatēs. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tikai lūgtu atcerēties šos balsojumus tad, kad mēs vēl vienreiz atgriezīsimies pie Pilsonības likuma apskates. Jo šoreiz liels vairākums no tiem, kas atrodas valdībā, balso pret priekšlikumu, kas ir nācis no valdības un par ko mēs esam runājuši valdības frakcijās. Tā kā nu redziet, tā nu ir. Kad ir izdevīgi, tad parāda sevi kā lielu valdības atbalstītāju, bet kad tas nav izdevīgi, tad it kā izvairās vispār par šo lietu runāt. Tā ka redziet, attiecīgi, Seiksta kungs, jūs esat rīkojies pret valdības iesniegto dokumentu, nekā nu tur nevar darīt.

Un tāpēc nevajadzētu saistīt strīdu par kāda dokumenta tekstu ar valdības stabilitāti, kā vienam otram to patīk darīt. Labi, mēs šeit varam spriest... pārsvaru iegūs viens vai otrs balsojums, tas ir pavisam kaut kas cits. Es, protams, aicināšu neatbalstīt arī 4. priekšlikumu, protams, tas viss tagad ir sarežģījies pēc pirmajiem balsojumiem, bet tieši tāpēc jau vajadzētu atdalīt šo te mūsu... varētu teikt, zināmā mērā politisko balsošanu no tā darba, kas notiek valdībā. Šos pašus vārdus būs jāatkārto šad un tad, jo ne pirmo reizi daudzi balso pret tiem priekšlikumiem, kas ienāk no valdības, un acīmredzot arī ne pēdējo reizi. Bet es ceru, ka tas nekādā gadījumā neietekmēs darbu valdībā kopumā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot par. Šeit nav runa balsot pret valdības koncepciju. Valdība ir iesniegusi likumprojektu pirmajā lasījumā, kurš parlamentam ir jāuzlabo. Šis likumprojekts... varianti ir saskaņoti ar tām problēmām, kuras šī valdība grib atrisināt. 6000 cilvēku... tas ir pietiekoši daudz, jo viņu statuss šobrīd nav šajā valstī nosakāms. Vai nu nosakām, vai darām ko citu, bet šeit nekas nav pret valdību, pret valdības gribu, pret Iekšlietu ministrijas gribu. Paldies! Es pārstāvu tieši valdības ministriju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Dobeļa kungs, jums vienā jautājumā ir taisnība. Tā ir tā valdība, kas bija iepriekšējā, bet ko es gribu pasvītrot. Runa ir par to, ka šo projektu iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kura praktiski saskaras katru dienu ar šīm problēmām, kura lūdz mūs to akceptēt. Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, pirms es jūs aicinu balsot, es tomēr gribu izteikt izbrīnu par deputāta Seiksta argumentiem, jo ir visai dīvaini, ka valdības struktūrvienība, ministrijas struktūrvienība, kāda ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, nevis iesniedz savus priekšlikumus valdībā un nevis Iekšlietu ministrija iesniedz šos priekšlikumus valdībā un tie nāk kā valdības priekšlikumi, bet nāk no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Man tas personīgi nav saprotams nekādā veidā. (Starpsauciens: "Debates ir slēgtas. Jārunā komisijas vārdā!") Aicinu izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — papildināt 1. panta 3. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 13, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē šo normu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

6. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar grozījumiem likuma 2. panta 2. daļas 1. apakšpunktā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: "Balsot!") Priekšlikums ir balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 16, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

7. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 3. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem? (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 7. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 18, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

A.Jirgens.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu izteikt savu attieksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu!Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 14, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par priekšlikumiem trešajam lasījumam!

A.Jirgens.

1. augusts.

Sēdes vadītājs.

1. augusts. Iebildumu nav? Pieņemts.

Pirms slēdzam sēdi atgādinu jums, ka pirmdien pulksten 9 notiks ārkārtas Saeimas plenārsēde, kurā tiks izskatīts lēmuma projekts "Par Latvijas lauku attīstības programmu".

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrācija ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru lūdzam nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

( 6. Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Indulis Bērziņš, Ernests Jurkāns, Alfreds Čepānis, Juris Celmiņš, Aivars Guntis Kreituss, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde slēgta.