Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 9. jūnija rīkojums Nr. 298 "Par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1998., Nr. 172/173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48635-par-liepajas-pedagogijas-akademijas-satversmes-apstiprinasanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.299

Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

11.06.1998., Nr. 172/173

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 298

Pieņemts: 09.06.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.298

Rīgā 1998.gada 9.jūnijā (prot. nr.29, 1.§)

Par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmi.

 

Ministru prezidenta vietā -Ministru prezidenta biedra pienākumu izpildītājs, finansu ministrs R.Zīle

 Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversme

Preambula

Liepājas Pedagoģijas akadēmija dibināta 1954.gadā kā Liepājas Pedagoģiskais institūts uz Liepājas Skolotāju institūta bāzes. 1993.gada februārī Pedagoģisko institūtu pārdēvēja par Liepājas Pedagoģisko augstskolu. 1993.gada 28.aprīlī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu" tika apstiprināta augs t skolas Satversme. Satversmes sapulce 1996.gada 12.februārī pieņēma jaunu Satversmi un lēmumu par augstskolas nosaukuma maiņu uz "Liepājas Pedagoģijas akadēmija". Grozījumi Satversmē izdarīti 1997.gada 28.aprīlī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes s a pulcē.

I. Statuss, tiesības, darbības pamatvirzieni un uzdevumi

1. Liepājas Pedagoģijas akadēmija ir Latvijas Republikas augstākās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas kalpo Latvijas tautas interesēm.

Juridiskā adrese: Lielā iela 14, Liepā ja, Latvija.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Pädagogische Akademie Liepaja (vācu valodā),

Acadēmie pēdagogique de Liepaja (franču valodā),

Liepaja Academy of Pedagogy (angļu valodā),

Лиепайская педагогическая академия (krievu valodā).

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LPA.

2. Liepājas Pedagoģijas akadēmija (turpmāk akadēmija) ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde izpaužas tiesībās

1) izstrādāt un pieņemt savu Satversmi,

2) noteikt studiju saturu un formas, izstrādāt un apstiprināt studiju programmas,

3) izstrādāt un pieņemt iekšējās kārtības noteikumus,

4) noteikt studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

5) noteikt zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

6) noteikt savu organizatorisko un pārvaldes struktūru,

7) veidot personālsastāvu,

8) piešķirt kvalifikāciju un akadēmiskos grādus, izsniedzot valstiski atzītus izglītības dokumentus Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā,

9) piešķirt zinātnisko kvalifikāciju saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību",

10) noteikt darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām,

11) veicināt starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas,

12) saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus pēc saskaņošanas ar finansu ministru un izglītības un zinātnes ministru,

13) saņemt un izmantot organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus,

14) noteikt savu finansu resursu struktūru,

15) veikt augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai.

3. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas kompetenci nosaka Ministru kabineta apstiprināta Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem tiesību aktiem un šo Satversmi.

4. Liepājas Pedagoģijas akadēmija ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Liepājas Pedagoģijas akadēmija".

Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis.

5. Akadēmijas darbības galvenie mērķi ir

1) topošo skolotāju izglītošana un strādājošo pedagogu tālākizglītošana, lai nodrošinātu izglītības sistēmu ar akadēmiski un profesionāli izglītotiem speciālistiem,

2) nozīmīgu, kvalificētu citu profilu speciālistu sagatavošana Kurzemes novada vajadzībām un tā tālākattīstībai,

3) līdzdalība latviešu kultūras un nacionālās izglītības tradīciju saglabāšanā un tālākizkopšanā.

Akadēmija nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību un veic zinātniskos pētījumus studiju programmu profilam atbilstošās nozarēs.

6. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas uzdevumi ir

1) nodrošināt apstākļus un iespējas iegūt augstāko akadēmisko izglītību un profesionālai darbībai nepieciešamo kvalifikāciju, apgūt profesionālās darbības plānošanai, īstenošanai un izvērtēšanai nepieciešamās zināšanas, attīstīt prasmes, veidot attieksmes, uzkrāt radošās d arbības pieredzi un profesionāli to izmantot,

2) sekmēt pašizglītības vajadzību apmierināšanu un iesaistīšanos tālākizglītībā,

3) veicināt sadarboties spējīgas, radošas, atbildīgas personības veidošanos un attīstīt tās profesionālo virzību,

4) nodrošināt fundamentālo un lietišķo zinātnisko pētījumu saistību ar studiju darbu un Latvijai aktuālu zinātnisku problēmu risināšanu.

II. Akadēmiskā brīvība

7. Akadēmijā tiek nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība.

8. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās

1) izvēlēties studiju programmu,

2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā),

3) klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās),

4) apgūt individuālu studiju papildprogrammu.

9. Pētniecības darbā brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

10. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

III. Akadēmijas vadības institūcijas

11. Akadēmijas institūcijas

11.1. Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir

1) Satversmes sapulce,

2) Senāts,

3) rektors,

4) revīzijas komisija,

5) šķīrējtiesa.

11.2. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts veido

1) Mācību padomi,

2) Zin ātnes padomi,

3) Saimniecības padomi,

4) citas augstskolas darbībai nepieciešamas institūcijas.

12. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvība, vadības un lēmējinstitūcija.

12.1. Satversmes sapulce

1) pieņem un groza akadē mijas Satversmi,

2) lemj par augstskolas nosaukuma maiņu,

3) apstiprina rektora ievēlēšanas nolikumu, ievēlē un atsauc rektoru,

4) uzklausa un izvērtē rektora ikgadēju atskaiti par akadēmijas darbību,

5) ievēlē akadēmijas Senātu, apstiprina tā nolikumu,

6) ievēlē revīzijas komisiju, apstiprina tās nolikumu,

7) ievēlē šķīrējtiesu, apstiprina tās nolikumu,

8) organizē jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas,

9) ja nepieciešams, izskata citus akadēmijas darbībai svarīgus jautājumus.

12.2. Akadēmijas Satversmes sapulci veido 65 Liepājas Pedagoģijas akadēmijas personāla locekļi, kas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēti uz trīs gadiem šādā sastāvā:

40 pārstāvji no akadēmiskā personāla,

13 no studējošajiem,

2 pārstāvji no mācību palīgpersonāla,

5 pārstāvji no pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri nav akadēmiskais personāls,

5 pārstāvji no administratīvi saimnieciskā personāla.

Ja Satversmes sapulcē ievēlētie pārstāvji pārtrauc pastāvīgu darbu vai studijas akadēmijā, tad divu mēnešu laikā no attiecīgās grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

Ar padomdevēja tiesībām Satversmes sapulcē var piedalīties rektors, prorektori un dekāni, ja viņi nav Satversmes sapulces locekļi.

12.3. Satversmes sapulce sanāk ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors, Senāts, 1/3 no Satversmes sapulces locekļu skaita, 1/3 no visiem studējošajiem vai 1/3 no visa akadēmiskā personāla.

Satversmes sapulces ievēlēšanu un darbību nosaka nolikums, kuru izstrādā un apstiprina pati Satversmes sapulce.

13. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija.

13.1. Senāts apstiprina

1) Liepājas Pedagoģijas akadēmijas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus, kurus neapstiprina Satversmes sapulce,

2) studiju programmas un atbildīgos par attiecīgās programmas īstenošanu,

3) papildu noteikumus studējošo uzņemšanai Liepājas pedagoģijas akadēmijā,

4) darba samaksas principus;

5) iekšējās kārtības noteikumus.

13.2. Senāts lemj

1) par katedru, laboratoriju, fakultāšu (nodaļu) un citu struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu,

2) pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru par atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora štata vietu attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē,

3) par to, kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora štata vietu un kādai atalgojuma kategorijai atbilst attiecīgā štata vieta,

4) par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (ja ir brīva attiecīga štata vieta) pieņemšanu darbā uz laiku līdz diviem gadiem,

5) par finansu resursu struktūru, uzklausa rektora ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi;

6) par dažādiem citiem studiju, zinātniskajiem un saimnieciskajiem jautājumiem, kas svarīgi akadēmijas sekmīgai funkcionēšanai,

7) par Satversmes sapulces sasaukšanu.

13.3 Senātu veido 26 Liepājas Pedagoģijas akadēmijas personāla locekļi, kas, aizklāti balsojot, Satversmes sapulcē tiek ievēlēti uz trīs gadiem, šādā sastāvā:

20 pārstāvji no akadēmiskā personāla,

3 pārstāvji no studējošajiem,

3 pārstāvji no vispārējā akadēmijas personāla.

Senātu vada rektors, viņam ir balsstiesības. Senāta darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

Senāta darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās prorektori, dekāni, katedru vadītāji, ja tie nav Senātā ievēlētie locekļi, kā arī Satversmes sapulces deleģētie pārstāvji.

14. Akadēmijā darbojas padomnieku konvents. To ievēlē Senāts. Senāts apstiprina arī nolikumu par padomnieku konventu.

Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

15. Rektors īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju.

Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora vēlēšanas reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce. Ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

Rektors pārzina, vada un ir atbildīgs par

1) akadēmijas darbību, īstenojot Izglītības likumu, Augstskolu likumu un citus Latvijas Republikas normatīvos aktus, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmi, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus,

2) akadēmijas finansiālo darbību,

3) akadēmijas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei.

Rektors savas kompetences robežās izdod rīkojumus. Rektors ieceļ prorektorus un nosaka savu palīgu un prorektoru darbības sfēras.

Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts, padomnieku konvents, Satversmes sapulce. Par to lemj Satversmes sapulce. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50% balsu no Satversmes sapulces locekļu kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets.

16. Mācību padome pārzina studiju satura, organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā.

17. Zinātnes padome pārzina zinātniskās pētniecības darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas zinātnes prorektora vadībā.

18. Saimniecības padome pārzina akadēmijas saimniecisko darbību. Tā darbojas saimniecības darba prorektora vadībā.

19. Mācību, Zinātnes un Saimniecības padome strādā pēc pašu izstrādātiem nolikumiem, kuri apstiprināti Senātā.

20. Revīzijas komisija sastāv no 5 līdz 7 Liepājas Pedagoģijas akadēmijas personāla locekļiem, kurus ievēlē Satversmes sapulce uz 3 gadiem. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

Revīzijas komisija ir tiesīga pārbaudīt visu akadēmijas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, akadēmijas Satversmei un Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem. Ne retāk kā reizi gadā tā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam vai Satversmes sapulcei.

Revīzijas komisija nepieciešamības gadījumā revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

21. Šķīrējtiesu veido 5 locekļi, kurus uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

Šķīrējtiesa izskata

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem,

2) strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

22. Senāta un šķīrējtiesas lēmumus strīdus gadījumos izskata Satversmes sapulce.

IV. Akadēmijas struktūra

23. Izglītības, zinātniskā, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai akadēmijā tiek veidotas struktūrvienības, kurām nav juridiskās personas statusa. Senāts lemj par šo struktūrvienību izveidi, reorganizāciju, likvidēšanu, apstiprina struktūrvienību nolikumus. Šīm struktūrvienībām ir tiesības atvērt subkontus.

Galvenās struktūrvienības ir fakultātes, nodaļas, pieaugušo izglītības centrs, katedras, laboratorijas, mācību kabineti un centri. Bez tam akadēmijā ir bibliotēka, mācību daļa, informācijas centrs, iespieddaļa, personāldaļa, grāmatvedība, saimniecības daļa un citas struktūrvienības.

24. Fakultāte ir struktūrvienība, kas organizē speciālistu sagatavošanu vienā vai vairākās studiju programmās. To vada dekāns, kuru ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem atbilstoši nolikumam par fakultāti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

25. Katedra ir struktūrvienība, kas veic studiju un zinātnieki pētniecisko darbu vienā vai vairākos radniecīgos mācību priekšmetos un zinātnes nozarēs. To vada katedras vadītājs, kuru ievēlē Senāts uz pieciem gadiem atbilstoši nolikumam par katedru.

26. Mācību daļa ir struktūrvienība, kas plāno un koordinē studiju procesa norisi, atbild par augstskolas nodrošinājumu ar mācību metodisko dokumentāciju.

27. Akadēmijas sastāvā var iekļaut vai izveidot valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus un citus) ar juridiskās personas tiesībām. Lēmumu par bezpeļņas uzņēmuma ar juridiskas personas tiesībām iekļaušanu vai izveidošanu akadēmijā pieņem atbilstoši Augstskolu likuma nosacījumiem.

V. Personāls

28. Akadēmijas personālu veido

1) akadēmiskais personāls, kuram Liepājas Pedagoģijas akadēmija ir pamatdarba vieta,

2) vispārējais personāls, kuram Liepājas Pedagoģijas akadēmija ir pamatdarba vieta,

3) pilnā laika (dienas nodaļā) studējošie, t.sk. maģistranti un doktoranti.

29. Akadēmijas personālam ir tiesības

1) izmantot studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvības,

2) veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā,

3) pie dalīties dažādu lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā,

4) piedalīties un tikt uzklausītam koleģiālās vadības institūciju sēdēs,

5) piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās,

6) aizsargāt savas intereses saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

30. Akadēmijas personāla pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību. Darba pienākumi personālam jāpilda tā, lai akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personāla pienākumus nosaka iekšējās kārtības noteikumi un amatu instrukcijas.

Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka iekšējās kārtības noteikumi un spēkā esošie likumdošanas akti.

Akadēmijas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

31. Akadēmisko personālu veido

1) profesori,

2) asociētie profesori,

3) docenti,

4) lektori,

5) asistenti.

Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā un veic zinātniskos pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.

32. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns (nodaļas vadītājs)) var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

33. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists ar habilitētā doktora grādu, kas veic zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

Profesoru galvenie uzdevumi ir

1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā,

2) pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam,

3) doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana atbilstošā zinātnes apakšnozarē,

4) piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā,

5) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

Profesoru štata vietu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarēs nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Senāts, ņemot vērā šos norādījumus, pieņem lēmumu par atklātu konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora štata vietu.

34. Par asociēto profesoru var ievēlēt personas ar habilitēto doktora vai - pirmo reizi - ar doktora grādu. Atkārtota ievēlēšana asociētā profesora amatā iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitētā doktora grādu.

Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir

1) aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam,

2) pētniecības darba vadīšana doktora vai maģistra grāda iegūšanai,

3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana,

4) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.

Asociētā profesora štatu vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Senāts.

35. Profesorus un asociētos profesorus uz sešiem gadiem amatos ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome, kuras veidošanas principi noteikti Augstskolu likumā.

36. Par docentu var ievēlēt habilitētos doktorus vai doktorus.

Docentu galvenie uzdevumi ir

1) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam,

2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt izņēmuma kārtā persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs.

37. Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu.

Lektoru galvenai s uzdevums ir lasīt lekciju kursus, vadīt studiju nodarbības gan bakalaura, gan maģistra programmas ietvaros.

Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora amatu izņēmuma kārtā var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja tai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

38. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Ja pirmo divu ievēlēšanas termiņu laikā asistents neiegūst doktora grādu, tad vēlreizēja ievēlēšana par asistentu nevar no tikt.

Asistentu galvenais uzdevums ir semināru, praktisko un laboratorijas darbu vadīšana, kā arī lekciju kursu lasīšana profesionālo studiju programmās.

Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos asistenta amatu izņēmuma kārtā var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja tai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

39. Docentus, lektorus un asistentus uz sešiem gadiem amatos ievēlē fakultātes dome.

40. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajam darbam.

Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu promocijas darba (trīs mēneši) vai habilitācijas darba (seši mēneši) sagatavošanai.

Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem, viesdocentiem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

41. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

VI. Studējošie un studijas

42. Studējošie ir

- bakalaura studiju programmu studenti,

- profesionālo studiju programmu studenti,

- maģistranti,

- doktoranti.

43. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentus, maģistrantus un doktorantus uzņem saskaņā ar attiecīgiem Senātā apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem.

44. Studentu un maģistrantu galvenais pienākums ir studēt atbilstoši izvēlētajām akadēmisko un profesionālo studiju programmām.

45. Studējošiem ir tiesības

1) iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību, saņemt atbilstošus izglītības dokumentus,

2) pārtraukt un atsākt studijas atbilstoši nolikumam par studijām,

3) izmantot akadēmijas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus nolikumā par studijām noteiktajā kārtībā,

4) īstenot tiesības, kas attiecas uz studijām, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību, kura noteikta Satversmes 2.2. punktā,

5) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās,

6) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām,

7) brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus,

8) veidot biedrības, pulciņus, klubus.

46. Studijas notiek atbilstoši akadēmiskām un profesionālām studiju programmām. Studiju programmas var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Senātā atsevišķi profesori, katedras, fakultātes, citas akadēmiskās un zinātniskās struktūrvienības.

47. Bakalaura un maģistra grāda iegūšanai akadēmijā notiek studijas atbilstoši studiju programmām kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Studiju programmas maģistra grāda iegūšanai līdz ar bakalaura grāda iegūšanu paredzētas no piecu līdz septiņu gadu ilgām studijām.

48. Studijas doktorantūrā ilgst ne mazāk kā trīs gadus, tās paredzētas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

49. Akadēmijā iegūstamā augstākā profesionālā izglītība ir lietišķajā zinātnē sakņota izglītība, kas sagatavo profesionālai darbībai. Augstāko profesionālo izglītību iegūst pēc vismaz četru gadu studijām.

50. Studijas akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās noslēdzas ar studiju programmās paredzētiem gala pārbaudījumiem. Akadēmijā var iegūt:

1) akadēmisko izglītību un bakalaura akadēmisko grādu, maģistra akadēmisko grādu, doktora zinātnisko grādu;

2) augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju.

51. Studējošajiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un ko apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

52. Studējošo pašpārvalde

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumos akadēmijā un citās valsts institūcijās,

2) reprezentē studējošos Latvijā un ārvalstīs,

3) nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, Senātā un citās akadēmijas institūcijās,

4) izmanto veto tiesības Senātā jautājumos, kas skar studējošo intereses; pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa un kuras lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.

53. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem akadēmijā studējošajiem.

VII. Zinātniskā pētniecība

54. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa.

55. Akadēmija nosaka prioritārās zinātnes nozares un apakšnozares atbilstoši savam profilam un koordinē pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus.

56. Zinātniskās pētniecības darbā piedalās viss akadēmiskais personāls.

57. Zinātniskās pētniecības darba mērķi ir

1) jaunu zinātnisku atziņu iegūšana savam profilam atbilstošajās nozarēs,

2) studiju zinātniska pamatošana un tālākattīstība,

3) praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

58. Akadēmiskā personāla pienākums ir

1) publicēt savu pētījumu rezultātus,

2) regulāri paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju.

59. Akadēmijai ir tiesības veidot promocijas un habilitācijas padomes un piešķirt zinātniskus grādus atbilstoši likumam "Par zinātnisko darbību".

VIII. Īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

60. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas īpašumu veido

1) ar Ministru kabineta lēmumu nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa. Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu,

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, kuru dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas,

3) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, kuru Liepājas Pedagoģijas akadēmija iegādājusies par pašas nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem; nekustamā īpašuma iegādei par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem jāsaņem Ministru kabineta atļauja,

4) akadēmijas intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībam".

Akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmes norādīto mērķu sasniegšanai.

61. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas finansu resursus veido

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi,

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem),

3) citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

62. Valsts budžeta līdzekļus un pašu ieņēmumus akadēmija izmanto saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", ikgadējo likumu "Par valsts budžetu", citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprināto gada budžetu.

63. Finansu resursus, ko fiziskās vai juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

64. Akadēmijas budžetā kā pastāvīga daļa ietilpst atsevišķu struktūrvienību finansu resursi.

65. Pildot savus uzdevumus, akadēmijai ir tiesības veikt šādas darbības:

1) atvērt nodaļas un filiāles,

2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām,

3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši akadēmijas darbības mērķim,

4) veikt akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši akadēmijas mērķiem.

66. Akadēmijas finansu resursu struktūru nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Rektors sniedz ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

67. Akadēmijas saimniecisko darbību pārbauda neatkarīga auditoru komisija ne retāk kā reizi divos gados. Pārbaudes izdevumi tiek segti no akadēmijas saimnieciskās darbības ienākumiem.

68. Liepājas Pedagoģijas akadēmijai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos un citās jomās.

Akadēmijai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

69. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmi un tās grozījumus pieņem akadēmijas Satversmes sapulce.

70. Satversmi un grozījumus tajā Satversmes sapulce iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tā virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

71. Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!