Saeimas priekšsēdētājs:

— sarunā ar Lietuvas finansu ministru

Piektdien, 5.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Lietuvas finansu ministru Aļģirdu Šemetu un delegāciju, kas viņu pavada. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu situāciju finansu jomā, kā arī iespējamās sadarbības perspektīvas.

A.Šemets uzsvēra, ka Lietuvas finansistu vizītes mērķis ir nostiprināt attiecības ar Latvijas finansu speciālistiem, īpaši Finansu ministrijas departamentu vadītāju līmenī. Šo nepieciešamību vēlreiz apliecināja arī šī vizīte, kuras laikā ar mūsu valsts kolēģiem pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā maksājumu balanss, fiskālā politika, budžeta veidošanas principi. Runājot par pagājušā gada nozīmīgākajiem panākumiem, A.Šemets minēja Lietuvas valsts budžeta deficīta samazināšanu, kā arī 8,4 procentu inflāciju, kas gan ir augstāka nekā Latvijā, tomēr nākamgad to plānots noturēt zemāku par 6 procentiem.

Saeimas priekšsēdētāju interesēja Lietuvas pieredze nodokļu administrēšanā, sevišķi to ievākšanas decentralizācija. Kā piemēru A.Čepānis minēja līgumus, ko ar Latvijas Finansu ministriju noslēgusi Rīga un Ventspils un kas paredz, ka nodokļus iekasē šo pilsētu municipalitātes, nevis Valsts ieņēmumu dienests.

Tikšanās laikā skarta arī iedzīvotāju noguldījumu kompensācijas problēma. Lietuvas finansu ministrs darīja zināmu, ka Lietuvā pieņemti attiecīgi likumdošanas akti, kas paredz iedzīvotājiem kompensēt agrākos noguldījumus 6 000 bijušo padomju rubļu apjomā attiecībā 1:1. Līdz maija sākumam iesniegumus par savu noguldījumu kompensēšanu bija iesniegušas viens miljons divsimt tūkstoši Lietuvas fizisko personu, un tas prasīs ap miljardu dolāru. A.Šemets informēja, ka šim mērķim paredzētie līdzekļi tiek ņemti no privatizācijas procesā iekasētās naudas, tādējādi neskarot valsts budžetu un neradot makroekonomisko nestabilitāti.

A.Čepānis pateicās par Lietuvas politisko atbalstu Latvijai sarežģītajā situāciju, ko izraisījušas Krievijas sankcijas, un izteica cerību, ka visas trīs Baltijas valstis arī turpmāk būs vienotas.

Piektdien, 5. jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Čehijas Republikas ārlietu ministru Jaroslavu Šediviju. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos.

Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Čehijas ārlietu ministra vizīti Latvijā, kas turpina abu valstu politiskos sakarus. "Čehu politika Eiropas centrā mums ir labs paraugs," teica A.Čepānis. Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijas un Čehijas sadarbībai ir izveidots labs pamats, un pārrunāja iespējas paātrināt vairāku divpusēju līgumu parakstīšanu.

J.Šedivijs augstu novērtēja Latvijas ekonomikas attīstības tendences pēdējos gados, īpaši iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus un zemo inflāciju. Pārrunājot ārpolitikas jautājumus, J.Šedivijs norādīja, ka Čehija ir ieinteresēta, lai attīstītos Eiropas integrācijas procesi un izlīdzinātos atšķirības starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Jāturpina NATO paplašināšana, un arī Baltijas valstīm nākotnē ir vieta šajā organizācijā. Čehijas ārlietu ministrs prognozēja, ka, turpinoties NATO paplašināšanās procesiem, Krievija, iespējams, samierināsies ar reālo situāciju, kā tas notika pēc NATO paplašināšanas pirmās kārtas sākšanās. J.Šedivijs informēja par būtiskākajām problēmām Čehijā ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un atzina, ka daudzi uzņēmēji tikai tagad sāk apzināties, ka viņiem jābūt konkurētspējīgiem.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai un Čehijai nav nekādu politisku nesaskaņu, tāpēc aktīvāk jāsadarbojas arī ekonomikā, kultūrā un citās jomās, jo tas nāks par labu abām valstīm.

Piektdien, 5.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andžeju Anaņiču. Tikšanās laikā pārrunāta divpusējā sadarbība, lai aktivizētu abu valstu sadarbību.

Saeimas priekšsēdētājs un viesis apsprieda Vītauta Landsberģa Latvijas vizītes laikā izteikto ierosinājumu Latvijai kā novērotājai piedalīties Polijas un Lietuvas asamblejas darbā un atzina, ka šis priekšlikums ir vērā ņemams. Sarunas laikā A.Čepānis pievērsa uzmanību brīvās tirdzniecības līgumam starp abām valstīm, ko Saeima jau ratificējusi un kas darbojas no 1.aprīļa. Latvija ir ieinteresēta, lai līgums tiktu ratificēts arī Polijas parlamentā.

Tikšanās laikā pārrunāta arī iespēja veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošnātu 1934.gadā noslēgtā līguma "Par sociālo apdrošināšanu" iedzīvināšanu, ko paredz vienošanās starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par laikā no 1922. līdz 1938.gadam noslēgtajiem divpusējiem līgumiem, un Polijas pusei iesniegtā līguma par sadarbību tūrisma jomā un līguma par sadarbību zivsaimniecības jomā, kā arī Tirdzniecības un Kuģniecības līguma darbību. Viesis izteica gatavību veicināt šo procedūru paātrināšanu.

Sarunas dalībnieki apsprieda Saeimas 4.jūnija plenārsēdes balsojuma rezultātus par grozījumiem Pilsonības likumā. A.Čepānis pateicās par starptautisko atbalstu, ko Polija sniegusi Latvijai.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lietuvas finansu ministrs Alģirds Šemeta un

Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Čehijas vēstniece Jaroslava Jeslinkova, ārlietu ministrs Jaroslavs Šedevijs

un Saeimas priekšsēdētās Alfreds Čepānis

Polijas vēstnieks Jaroslavs Bratkēvičs , ārlietu valsts sekretārs Andžejs Anaņičs

un Saeimas priekšsēdētās Alfreds Čepānis