Rakstnieks, dzejnieks, literatūrzinātnieks un kultūras vēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Valdemārs Ancītis dāvina muzeja vadītājai Olgai Vabeļai brāļa — valodnieka un literatūrzinātnieka Krišjāņa Ancīša grāmatas "Aknīstes izloksne" mašīnrakstu un citus dokumentus

Nu Aknīstē ir savs novadpētniecības mu-zejs. Te vienkopus izvietots agrāk krātais vidusskolā un dāvinājumi no pilsētas un desmitiem lauku sētu.

Vēstures maģistre Aija Vitišķe konfe-rencē bija sagatavojusi vērienīgu ziņo-jumu par brīvības cīņu gaitām Sēlijā

Foto: Sigizmunds Timšāns

Maija pēdējās dienās gana tālu no Rīgas, kurp ar autobusu pa nelīdzeniem ceļiem ir jābrauc vismaz piecas stundas, atrodas Aknīste, kur dzīvo daudz darbīgu un izdomas bagātu cilvēku. Ja teiktu, ka te viss ir ideālā kārtībā, ka visi ar savu dzīvi ir pārlieku apmierināti, tā būtu nepatiesība. Tomēr te vadībā ir optimisti, meklētāju cilts pārstāvji.

Te viņnedēļ notika plaši svētki, jo Aknīste gribēja pateikt, ka viņi enciklopēdijā atraduši ziņu, ka pirms 700 gadiem dokumentos minēts Aknīstes vārds, bet septiņi gadi pagājuši, kopš tā ir pilsēta. Savulaik devīze bija Dr. Kārļa Ulmaņa teiciens:

"Jo ciešāk mēs būsim saistīti ar savas tautas pagātni, jo stiprāki būsim", turpretī zinātniskajā konferencē izskanēja gan tagadnes ieceres, gan plašs ieskats šīs puses dzīvē pagātnē, brīvās Latvijas cīņu vēsturē, partizānu grūtajā nevienlīdzīgajā cīņā pēc Otrā pasaules kara. Zinātnes dienas gaitā te atvēra Aknīstes novadpētniecības muzeju. Un šī diena noslēdzās šeit dzimušo Lietuvas dižo mākslinieku tēlnieku Joza Miķēna un keramiķa Jona Miķēna dzimtajā mājā "Skādupītēs", kas tagad pārtapušas muzejā. Tas tapis ar tuvo kaimiņu draudzīgu balstu.

Svinību diena — 30.maijs — bija pārbagāta. Jau pulksten 9 sākās bērnu rīts. Vairākas stundas ilga sporta svētki, kuros piedalījās gandrīz visu Aknīstes iestāžu vai dienestu komandas. Iepriekšējā naktī raženais pērkonlietus pārplūdināja stadionu, bet sporta svētki notika. Pirms svētku oficiālās atklāšanas Aknīstes domes laukumā pulcējās ne tikai savējie, bet arī viesi no kaimiņu pagastiem, Lietuvas, Jēkabpils, Aizkraukles un novadnieki. Jaunajā Aknīstes katoļu baznīcā, kas celta 1937.gadā, iesvētīja pilsētas karogu.

Tad — lielākais pārsteigums. Jaunuzbūvētajā estrādē koncertēja "visa Aknīste". Astoņi deju kolektīvi (pēc gadu grupām): no vismazākajiem bērnudārzniekiem līdz dancotājiem, kuri savus gadus uzskata par labākajiem. Kā lai nedejo, ja raitu dejas soli šo dancotāju grupā raksta arī domes vadītājs Laimonis Medveckis. Kā talantīgākais matemātikas skolotājs un deju mākslas meistars Aivars Ielejs palīdzējis sagatavoties svētkiem astoņām dažādām deju kopām, tas ir viņa talanta noslēpums. Koris, ansambļi, mūzikas skolas jauno talantu kopas.

Aknīstē prot darīt. Arī Aknīstes centrā ielas ir salabotas, iekārtoti jauni apstādījumi. Saulaināka un spožāka kļuvusi Aknīste un dzīve tajā. Lai sokas, tā turpinot!

Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors