• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.06.1998., Nr. 159/161 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48435

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas stenogramma

Vēl šajā numurā

02.06.1998., Nr. 159/161

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 27. maijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 27. un 28.maija Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, ir divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Pirmais ir no Juridiskās komisijas, kura lūdz šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtības paredzēto 46. jautājumu, tas ir likumprojekts "Grozījumi Saeimas Vēlēšanu likumā" otrais lasījums, steidzams, un 58.jautājumu, tas ir, likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", otrais lasījums, izskatīt tūlīt aiz 20.darba kārtības jautājuma — Pieprasījumu komisijas atzinums. Vai deputāti vēlas par to runāt? Andrejs Panteļējevs vēlas runāt. Nevēlas. Kārlis Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Acīmredzot nevarētu būt iebildumi par to, ka tiek mainīta darba kārtība attiecībā uz Saeimas Vēlēšanu likuma grozījumu izskatīšanu, tas ir 46.punkts, bet man ir iebildumi pret to, ka tiek mainīta šī darba kārtība attiecībā uz grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Tas ir pietiekami pamatīgs dokuments, un es domāju, ka Saeima tā, kā līdz šim ir strādājusi, tā var strādāt arī tālāk uz priekšu, un šeit nebūtu vajadzības atlikt pārējo svarīgo jautājumu izskatīšanu tikai tāpēc, lai mēs atkal stundām ilgi debatētu par šo Saeimas Kārtības rulli, jo šeit ir arī ļoti daudz priekšlikumu, šīs debates par Kārtības ruļļa grozījumiem, tās prasīs visai ilgu laiku. Es domāju, nevajadzētu mums šos grozījumus šeit izdarīt, lai atkal nebūtu jārunā par to, ka mēs nevaram izskatīt dažādas iniciatīvas, dažādus likumprojektus mūsu sēdē. Tā ka es aicinu šo priekšlikumu balsot pa daļām. Un, ja tas nav iespējams, tādā gadījumā to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers — par.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Man nav īsti saprotami Čerāna kunga iebildumi. Viņa galvenais motīvs, ka tas ir liels un svarīgs likums, tāpēc tā pieņemšana ir jāatliek. Es domāju, ka tieši tāpēc tas ir svarīgs, ka saistās ar mūsu tālākā darba uzlabošanu, rindu neatrisinātu jautājumu izlemšanu, tas mums ir jāizskata pēc iespējas ātrāk. Tieši tāpēc Čerāna kungs ir ilgstoši šeit, no tribīnes, sūdzējies, ka nenotiek tās jautājumu sēdes, ka vēl nav atbildēts uz jautājumu par plūdiem Polijā un Čehijā sakarā ar Oderas upes pārplūšanu, jūs atceraties, kad tas jautājums tika iesniegts. Tieši mēs esam, Juridiskā komisija, iesnieguši tieši šajā jautājumā grozījumus, kuri, es domāju, apmierinās gan Čerāna kungu, gan visus pārējos. Tāpēc es tieši gribu šo jautājumu atrisināt, lai Čerāna kungs ātrāk saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu — par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts.

 

Otrs priekšlikums vai iesniegums ir no deputāta Daiņa Turlā, kurš lūdz šīsdienas sēdē iekļaut darba kārtībā jautājumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam no 2. — 4. jūnijam. Ja deputātiem nav iebildumu, tad to mēs varētu iekļaut tūlīt aiz 15., kad izlemsim jautājumu par atvaļinājumu deputātam Urbanovičam. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs iekļaujam šo jautājumu darba kārtībā? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Sākam izskatīt pirmās sadaļas darba kārtībā akceptētos jautājumus. Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Panteļējeva, Keiša, Tomašūna un Lībanes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Kaksītis par šo jautājumu. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Labdien, cienījamie kolēģi! Galvenokārt es vērsīšos pie deputātiem, kas parakstījuši šo likumprojektu. Uzskatiet, ka šī runa ir izteikti no jurista viedokļa, nevis no politiķu viedokļa. Es aicinu jūs ļoti padomāt un varbūt noņemt šo likumprojektu no izskatīšanas nodošanai komisijai.

Pirmkārt, šobrīd ir jau atvērts šis likums. Nav beigušies vēl priekšlikumu iesniegšanas termiņi, bet es saprotu, ka varbūt iesniedzēji domāja tā, ka šeit ir pārāk principiālas lietas, kuras negribētos likt uz trešo lasījumu. Es aicinu vispār domāt par jauna likuma izstrādāšanu, jo šis likums pirmajā, otrajā vai trešajā lasījumā izskatīts, tā projekts, vienalga, nebūs kontekstā ar to likumu, kāds jau ir.

Es negribu runāt tagad detalizēti par daudzām normām, kuras te ir iestrādātas, es saprotu, šobrīd attieksme, un galvenokārt ir problēma, manuprāt, ar aukstajiem ieročiem. Tā problēma nav ne šodienas, ne vakardienas, tā ir gadiem ilgi, bet to nevajadzētu padarīt vēl lielāku. Ar šo likumu mēs padarīsim situāciju, ka es iešu saimniecības veikalā un pirkšu nazi, un man būs līdzi centimetra mērs un varbūt vēl kāds cits mērs, lai noteiktu, cik tur ir tērauda stingrība un tā tālāk, šobrīd visus jautājumus, kas saistās — ir vai nav aukstais ierocis, risina tiesu eksperti un nosaka katrā konkrētajā gadījumā, un ne jau asmeņa garums, platums vai kas cits ir vienīgais noteicošais faktors. Acīmredzot noteicošais faktors ir arī, un varbūt vēl vairāk, tas, kāda ir šī aukstā ieroča konfigurācija, kāds ir tā veidojums, lai nodarītu miesas bojājumus. Šeit jau autori faktiski vienā no daļām saka, ka ierocis šā likuma izpratnē ir ierīce vai priekšmets, kas konstruktīvi paredzēts nogalināšanai vai smagu miesas bojājumu nodarīšanai, sakropļošanai. Bet kā tad ir ar vidēji smagiem miesas bojājumiem? Kā tad ir ar viegliem miesas bojājumiem? Ar īslaicīgu veselības satricinājumu? Kādēļ tad tikai ar smagiem miesas bojājumiem? Ja mēs sakām — smagie, tad teiksim arī tālāk: smagie ar paliekošām vai nepaliekošām sekām. Arī to mēs zinām. Saprotiet, te ir... Atvainojiet, es tiešām negribu aizskart autorus, bet te ir drusku voluntāra iejaukšanās lietās, kuras mēs saredzam no praktiskā viedokļa, un nedaudz sajaucot ar lietām, kurām ir ļoti specifisks, speciāls raksturs. Ko nozīmē — citi rīki. Nav uzskatāmi par ieroci citi rīki, gan konstrukcijā līdzīgi ierocim, bet paredzēti citiem saimnieciskajiem vai sadzīves mērķiem. Kas tas ir? Vai tas ir domāts cirvis, izkapts, vai traktors? Arī traktors var būt ierīce, kas nodara daudz smagākus miesas bojājumus. Tādēļ es šeit runāju par to, ka man nav iebildumu, ka par šiem jautājumiem runājam, man nav iebildumu, ka šos jautājumus risinām normatīvā veidā, bet man ir iebildumi, ka tie tiek iestarpināti jau spēkā esošajā likumā šādā kontekstā. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Vēl vairāk, lai tas... Tām vajadzētu vislabākajā izpratnē, vislabākajā gadījumā tām vajadzētu būt Iekšlietu ministrijas aktivitātēm, kuras atbalsta arī valdība, jo visam tam, ko mēs iestrādāsim šajā jau esošajā likumā, ir tālejošas sekas. Pat ļoti tālejošas sekas. Ne jau noziedzīgajā pasaulē, bet arī mūsu ikdienas sadzīves gadījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Šoreiz es runāšu kā deputāts. Es lielos vilcienos un daudzās lietās piekrītu Kaksīša kungam. Tik tiešām likumprojekts tika iesniegts tāpēc, ka acīmredzot tajā ir dažas konceptuālas normas, kuras būtu neērti iesniegt likumprojektā uz trešo lasījumu. Bet es tomēr aicinu zāli nodot šo likumprojektu attiecīgajai komisijai, pie tam iesniedzēju vārdā, Ādamsona kungs, es esmu gatavs prasīt likumprojekta apvienošanu ar esošo trešajā lasījumā atvērto likumprojektu. Aizsardzības un iekšlietu komisija, protams, var izskatīt un pieņemt normas, kuras šobrīd būtu pieņemamas no šī likumprojekta, atbalstīt tās trešajam lasījumam un neatbalstīt normas, kuras šobrīd varbūt ir plašākas diskusijas vērtas. Tā kā aicinu deputātus nodot attiecīgo likumprojektu komisijai, un no iesniedzējiem, tas attiecas arī uz otro un trešo darba kārtības sadaļas punktu, kas nāk vienā paketē ar šo likumprojektu. Uzrakstīsim attiecīgo iesniegumu par to, ka iesniedzēji neiebilst likumprojekta apvienošanai. Ja tas būtu Juridiskajai komisijai, es atvainojos, Aizsardzības un iekšlietu komisijai pieņemams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — nodot likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 24, atturas — 25. Lēmums nav pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Panteļējeva, Keiša, Tomašūna un Ābeles iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Arī par šo jautājumu vēlas runāt Juris Kaksītis. (No zāles deputāts Leiškalns: "Es noņemu parakstu no otrā un trešā.")

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Kā jūs dzirdējāt, Leiškalna kungs teica, ka viņš noņem savu parakstu no otrā un trešā likumprojekta, un tas ir ļoti saprātīgi, jo gadījumā, ja nebija atbalstīts pirmais, tad arī otrais un trešais iesniegtais likumprojekts nebūtu atbalstāms, tādēļ respektēsim Kārļa Leiškalna vēlmi un uzskatīsim, ka viņš ir publiski atsaucis šo savu parakstu, un tā arī izlemsim šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, ja deputāts Leiškalns paziņo, ka viņš ir atsaucis savu parakstu zem otrā un trešā iesniegtā likumprojekta, tad tie vairs nav skatāmi.

Izskatām 4.darba kārtības jautājumu. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par ienākuma nodokli" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Vītola, Leiškalna, Tomašūna, Požarnova, Vidiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt šajā jautājumā deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka šī iniciatīva radās Požarnova kunga variācijas rezultātā, un toreiz cienījamais Tautas partijas pārstāvis Māris Vītola kungs pie manis pienāca un teica arī, vai tu parakstīsi vai ne. Un es viņam teicu: "Nē!" Pēc tam tas arī, protams, parādījās Vītola kunga preses konferencē, kurā viņš konkrēti jau norādīja, ka Tautas saskaņas partija iestāsies pret šo iniciatīvu. Un es varu pateikt — jā, ka es arī aicinu pārējos kolēģus iestāties pret šo iniciatīvu, jo pirmkārt tomēr students vai tagad jau bakalaurs Vītola kungs nav lasījis Saeimas stenogrammas. Un vēsturiskajās Saeimas stenogrammās, protams, varbūt šodien tas izraisītu nedaudz smieklus, bet izskata arī jautājumus, ka Saeimas deputāts ir aizņēmies no kaimiņa malkas pagales un nav atdevis, un tā bija pēc būtības arī administratīvo lietu jautājuma izskatīšana Saeimā. Pie reizes es vēl gribētu teikt, ja mēs dzīvotu, cienījamie kolēģi, tiesiskā valstī, tad es varētu pat atbalstīt šādu iniciatīvu, bet mēs nedzīvojam tiesiskā valstī. Un pilnīgi mierīgi jebkuru deputātu, ja mēs noņemsim šo aizsardzības principu, varēs jebkurš municipālais policists, kaut vai soļojot uz svarīgu balsojumu, aizturēt, jo tajā skaitā Administratīvā kodeksā ir aizturēšana, gan vēl citādi soda mēri, ko var pielietot un mākslīgi radīt. Neviens no jums šodien nevar garantēt to, ka kāds vietējais pašvaldību boss, ar kuru deputātam var nebūt tik labas attiecības, vai pat kaimiņš, kurš uzrakstīs sūdzību, ka deputāts, lūk, tur trokšņojot vai vēl kaut, līdz ar to var radīt apzinātu ietekmēšanu. Un es aicinātu vismaz pirmsvēlēšanu laikā, tajā skaitā arī Tautas saskaņas partijas, tas ir, Tautas partijas pārstāvjus, kuriem ļoti patīk mēzt mēslus, nenodarboties ar muļķībām un nerosināt šādas iniciatīvas, bet atstāt. Un iespējams, ka tas jau būs 7.Saeimas jautājums, jo šeit ir viena iespēja uz deputātu ietekmēšanu un tajā skaitā ietekmēšana uz svarīgiem balsojumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt atbalstīt šo Satversmes grozījumu nodošanu komisijai, un es nedomāju, ka šis būtu tāds jautājums, kuru mēs nedrīkstētu tagad Saeimā izskatīt un kuru mums nevajadzētu tagad Saeimā izskatīt, es domāju, ka tas jautājums par deputātu statusu mūsu sabiedrībā un par tām dažādām imunitātēm, kas deputātam pamatoti vai reizēm arī nepamatoti tiek piešķirtas, tas ir nopietni jāapspriež, un ir jāmeklē tomēr iespējas šeit noteikt kādu saprātīgu balansu, kurš nebūtu pārmērīgi augsts, un nerastos tādas situācijas, ka deputāts var jebkādā veidā pārsniegt satiksmes noteikumus un līdz ar to pēc tam palikt praktiski nesodīts, un tāpēc es domāju, ka tas jautājums Saeimā ir vismaz diskutējams. Cita lieta ir tā, ka es domāju, ka deputātu vairums var īpaši arī neuztraukties tāpēc, ka šī iniciatīva kā Satversmes grozījums, tās pieņemšana tīri procedūras dēļ jau šajā Saeimā nav īsti reāla, bet tomēr es domāju, ka mums vajadzētu šos jautājumus vismaz diskutēt, un, ja arī Saeima nepaspētu šajā sasaukumā tikt līdz risinājumam šajos pantos, tad to varētu izdarīt pēc tam nākamā Saeima. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit no šiem risinājumiem atteikties, un, protams, būs cilvēki, kas to uztvers tikai kā tādu priekšvēlēšanu aktivitāti, bet es domāju, ka šeit iekšā ir zināms racionāls grauds, un tāpēc jau arī ir šis priekšvēlēšanu laiks, lai kādreiz Saeima un politiķi pieņemtu tādus lēmumus, kādus no politiķiem gaida sabiedrības vairākums.

Es aicinātu tāpēc atbalstīt šo iniciatīvu un šos gozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas izslēgtu normu, ka arī deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības ir vajadzīga Saeimas piekrišana. Nu, pieņemsim to, es domāju, ka sliktāk nebūs no tā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 13, atturas — 30. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Administratīvi teritoriālās reformas likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis jautājums ir daudz nopietnāks par iepriekšējo, kurā neapšaubāmi bija vērojamas zināmas politiskas populisma pazīmes, bet šeit diemžēl mums no šī likumprojekta, kas no valdības puses tiek piedāvāts Saeimai, un tas ir Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts, mums tiešām draud diezgan reālas briesmas. Un reālas briesmas visai mūsu sabiedrībai un arī visas mūsu valsts un arī tautas nākotnes pastāvēšanai.

Par šiem jautājumiem ir daudz runāts arī pašvaldību līmenī, ņemot vērā to, ka šie jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu skar pašvaldības, un es gribētu citēt nesenajā pagastu vadītāju... pagastu apvienības sapulcē Jaunpilī Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāja Laicāna kunga teikto referātā par administratīvi teritoriālo reformu, un es domāju, ka šie punkti, kas tika izvēlēti motivācijai, ir ārkārtīgi izsvērti un pamatoti: 1. Reformas ir vajadzīgas. 2. Katrai reformai ir jābūt stingram pamatojumam. 3. Esošā situācija bez nopietnas analīzes nevar tikt uzskatīta par reformas pamatojumu, tātad ir jābūt šai nopietnai situācijas analīzei. 4. Ja reformai nav pamatojuma, tad rezultāts visdrīzāk, ka būs sliktāks nekā esošā situācija.

Un tāpēc nekādā ziņā nevar piekrist šim iesniegtajam likumprojektam, par kuru arī Pašvaldību savienība saka, ka vēl joprojām reformu reglamentējoši dokumenti tiek izstrādāti uz nepietiekošu pētījumu bāzes, neizvērtējot reālajā dzīvē esošās parādības. Piemēram, pašvaldību sadarbību kā pirmo soli uz kopīgu pašvaldību, neievērojot objektīvās atšķirības starp dažādām pašvaldībām un to veidiem. Tāpat ir vēl ļoti daudz būtisku lietu, kas šajā likumprojektā nav ņemts vērā, un mēs varam sev uzdot jautājumu, vai šī administratīvi teritoriālā reforma ir tikai šobrīd vēl joprojām tāds ierēdniecisks pašmērķis šādā izskatā, kādā tā tiek piedāvāta, vai arī tas ir nopietns pasākumu kopums, kas orientēts uz līdzsvarotu valsts attīstību? Šis likumprojekts diemžēl dod pamatu domāt, ka tas šeit pagaidām ir tikai ierēdniecisks pašmērķis, šī administratīvi teritoriālā reforma, jo, pirmkārt, šeit ir absurds mērķis šajā likumprojektā, jo ir skaidrs, ka valstij jāpastāv cilvēku dēļ, bet nevis cilvēkiem ir jābūt valsts dēļ, kā šeit izriet no šī likumprojekta, un, ja nav konceptuālas skaidrības par mērķiem, tad ko var gribēt no pašas reformas. Un atkal mēs redzam to, ka valsts centrālā vara grib demonstrēt to, ka tā ir gudrāka, un ko gan citu varētu nozīmēt pašvaldību piespiedu apvienošanās? Un ja pašā reformā ir ačgārni saprasts tā saucamais subsideritātes princips. Un ko nozīmē šajā likumprojektā skaitlis, ka ir vēlams 4000 iedzīvotāju vienā novadā, jeb, kā izrādās, pagastu mums šajā likumprojektā vispār nav, tas, es domāju, ka nonāks līdz kaut kādam šādam reformas piedāvātam modelim, ir vispār absurds, bet mazākajā administratīvajā vienībā 4000 cilvēku. Es domāju, iepazīstoties ar dzīvi pašvaldībās, kā tas man ir nācies uz vietas, ir skaidrs, ka šāds skaitlis ir absolūti absurds. Un varbūt pats būtiskākais ir tas, ka neviens šobrīd nav atbildējis uz jautājumu, kas segs šīs izmaksas, kas ir saistītas ar šo teritoriju apvienošanos? Tieši tās izmaksas, kas rodas cilvēkiem, nevis valsts institūcijām, un kā tiks kompensēta cilvēkiem to reālā dzīves stāvokļa pasliktināšanās, kas maksās par īpašumu pārreģistrāciju, kas maksās par infrastruktūras būvi un kas kompensēs cilvēkiem to, ka viņiem palielinās attālumi līdz centram, kas bieži vien ir jāiet kājām. Un ir jautājums arī globāli vēstures priekšā par atbildību pret savas tautas nākotni. Vai administratīvo centru iznīcināšana, lauku skolu slēgšana to optimizācijas nolūkos nedos vēl izšķirīgu triecienu šodien jau tā mūsu smagā situācijā esošai lauku kultūrvidei? Šī patvaļīgā reforma ir genocīds pret latviešu tautu. Es aicinu to apzināties un balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Kalviņš vēlas runāt par.

J.Kalviņš

(LNRP, LZP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāatzīst, ka mans kolēģis Čerāns pierādīja, ka divreizdivi ir pieci, diemžēl dzīvē divreizdivi ir četri, tur neko darīt nevar. Gribam to mēs vai negribam, es gan likumā nesaskatu nekādas populisma pazīmes, drīzāk gan iepriekšējā runātāja runā bija liels populisma koeficients. Reformas jau notiek, un mūsu komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, rīkoja izbraukuma komisijas sēdes pa visu Latviju, un pēdējā bija tikko Dundagā, piektā, mēs pārliecinājāmies, ka šeit Dundagā cilvēki jau strādā profesionāli, reformas jau notiek. Tas ir viens.

Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi plašu materiālu par to, kas notiek pašvaldībās, ja Čerāna kungs vēlas, var ar to iepazīties. Un beidzot mēs esam nonākuši pie kaut kāda piesaistes punkta, ko iesāka savā laikā Jurkāna kungs, būdams ministrs, un turpināja Zundas kungs, būdams ministrs, un ko turpina Bunkša kungs. Un es ļoti lūdzu jūs, kolēģi, beidzot nobalsot par šo likumprojektu, lai aiziet komisijās. Jā, es piekrītu, tur ir daudz lietas, kas būdu diskutējamas, bet tajā pašā laikā likumam ir viens liels mērķis — sakārtot lietas pašvaldībās. Kas attiecas par finansējumu, tad Bunkša kungs jau skaidri un gaiši pateica, ka tas ir kā politiskais pasūtījums, tādā gadījumā arī valsts budžetā ir paredzēti zināmi līdzekļi šīm lietām. Es domāju, ka pēdējais laiks mums ķerties klāt pie šī likumprojekta izskatīšanas, jo tas ir kā "jumta" likums, kur apakšā pakārtoti arī citi likumi saistībā ar pašvaldībām.

Un vēl piebilde šeit ir no Jaunpils saieta, ko minēja Čerāna kungs, nebūt nav tā, ka šo rezolūciju palasa, ka ir pret, tieši otrādi, ir par lietu sakārtošanu, un Bunkša kungs ierosināja izveidot darba grupu, kurā ir iesaistīti arī pašvaldību pārstāvji, ko arī mūsu komisija vienmēr ir darījusi un strikti uzklausījusi viņu vēlmes. Tā ka šajā gadījumā jautājumi principā nav.

Otrs. Latvijas pilsētu apvienība strikti iestājas par to, lai būtu šī reforma. Tas nenozīmē, ka kādam vieta, piedodiet par izteicienu, iedzīs kaut kādā lielā kolhozā vai kaut kā savādāk. Dundagas piemērs parāda skaidri un gaiši, arī Mērsraga variants parāda, ka caur kooperēšanos var daudzas lietas sakārtot. Un tādēļ es vēlreiz uzsveru, ka šis likumprojekts ir ļoti nozīmīgs un aicinu balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izlemt jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 11, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Stikuta, Zundas, Jurkāna, Ločmeļa, Bāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Runās Viktors Stikuts.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu savu runu sadalīt četrās daļās. Un pirmais, ko es gribētu jums teikt, ka piedāvātais budžeta grozījums, tas nav atbalsts konfesijai konkrētai vai konkrētai baznīcai. No šīs atbalsta naudas baznīca nešūs sev dārgus rituālu tērpus, neveiks altāra remontu vai neiegādāsies kādas citas rituāla funkciju veikšanai nepieciešamās mantas. Šis budžeta atbalsts būtu nepieciešams, lai mēs kā valsts varētu parādīt savu atbalstu Baznīcai un līdz ar to arī parādītu savu attieksmi pret starptautiskās svētvietas nozīmes objektu — Aglonas baziliku. Jo agrāk Saeimā ir pieņemts Likums par valsts svētvietu. Un mūsu attieksme šinī gadījumā pret to būtu ļoti svarīga. Šodien īpaši, Vasarssvētku priekšvakarā, kad visi ticīgie katoļi gatavojas šos svētkus svinēt. Mani ir ļoti bieži un ilgi mierinājuši mūsu valdošās koalīcijas "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji ar to, ka budžeta grozījumi būs un ka šī naudas summa Aglonas bazilikai tomēr tiks piešķirta. Un no tiem 23 miljoniem, kurus it kā nodos frakciju rīcībā, tad mēs varēsim iesniegt Ministru kabinetam pēc frakciju ieskatiem šos budžeta grozījumus. Es varu teikt to, ka arī iepriekš mēs šeit, Saeimā, deputāti pat vairākkārt un pietiekoši lielā skaitā Ministru kabinetam esam jau iesnieguši šos budžeta grozījumus. Bet ne vienu reizi netika atbalstīti šie budžeta grozījumi, izņemot to gadījumu, kad agrākās valdības neizdarības dēļ bija ielaisti parādi Aglonas bazilikai, ne viņas pašas vainas dēļ. Un valsts beigu beigās šo parādu nokārtoja. Bet šo patlaban piedāvāto budžeta grozījumu nekādi nevarētu saistīt ar to iepriekšējo naudas summu, kura bija vecu vecais valdības pret Aglonas baziliku. Es uzskatu, ka Aglonas bazilika līdzās Brāļu kapiem, Brīvības piemineklim veido Latvijas valsts tēlu. Un ir šīs valsts garīgais simbols, kuru neuzdrošināsies šodien noliegt neviens. Nav Latvijas zemē daudz tādu vietu, kuras svētku brīžos varētu pulcināt tūkstošiem un tūkstošiem, simtus tūkstošu ticīgo, un Aglonas pagasts uz kādu brīdi pārvēršas par lielu pilsētu ar visām savām prasībām un visām savām vajadzībām šim konkrētajam gadījumam. Tikai šodien es varu teikt, lai baznīca varētu normāli sagatavoties svētku sagaidīšanai, nepieciešams izpļaut, tikai izpļaut 43 hektārus zālāja. Bet varat iedomāties to, ka bez apkalpojošā personāla, jo šodien tas jau ir atlaists, jo vienkārši nav finansiālo līdzekļu, lai uzturētu šos cilvēkus, kas apkalpo baznīcu.

Es gribētu teikt, ka var jau teikt, ka baznīcai jādzīvo no saviem ieņēmumiem. Bet šī nav tā vieta un nav tā reize, kad par to varētu runāt. Jo paši zināt materiālo stāvokli cilvēkiem, kāds ir Latgalē, viņu iespējas finansēt šo lietu, un es uzskatu, ka bez valsts atbalsta mēs neiztiksim šinī gadījumā. Un beigu beigās Aglona taču ir mūsu valsts ticīgo seja. Var jau Sadarbības padomē spriest un gudri runāt par tām laicīgajām lietām. Bet tās ir tik ātri pārejošas, Sadarbības padomes pieņemtie lēmumi, ka tos pēc diviem mēnešiem aizmirsīs.

Šodien mēs šeit, Saeimā, varam pieņemt attiecīgu lēmumu, kas cilvēkiem dos iespēju redzēt sava darba augļus un svētku brīžos arī savas sirdis mazliet izkratīt Dieva priekšā un varbūt nosūdzēt savus grēkus, kas ir šeit, Saeimā, sastrādāti. Jo ļoti daudzi Saeimas deputāti svētkos mēdz un mīl apmeklēt Aglonas baziliku un izrādīties tautas priekšā. Taču šodien es domāju, ka tiek sagatavots līgums starp Latvijas valsti un Svēto krēslu.

Sēdes vadītājs

. Piecas minūtes ir pagājušas.

V.Stikuts.

Es lūdzu atbalstīt deputātus šo lēmumu.

Sēdes vadītājs

. Pret runās Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti un godātie priekšlikumu iesniedzēji! Man kā deputātam nav iebildumu pret līdzekļu piešķiršanu šai neapšaubāmi vajadzīgajai lietai. Es uzskatu, ka tas ir goda pienākums — arī valstij rūpēties par to, lai dievnami Latvijā būtu sakopti. Un šajā gadījumā budžeta grozījumos, kad lems Saeima otrajā lasījumā, es arī pats kā deputāts šādu priekšlikumu atbalstīšu.

Es gribu iebilst vienīgi pret to tehnisko risinājumu, kāds tiek piedāvāts. Pāris balsojumus iepriekš mēs jau atvērām Valsts budžeta likumu un nodevām grozījumus šī gada Valsts budžeta likumā visām komisijām. Līdz ar to Valsts budžeta likums ir atvērts, un es lūgtu cienījamos deputātus, arī šī priekšlikuma iesniedzējus, iesniegt šo konkrēto priekšlikumu pie jau šī valdības iesniegtā budžeta grozījumu projekta uz otro lasījumu. Es zinu, ka ir vairākas pozīcijas frakcijas, kuras izteikušas vēlēšanos arī finansiāli atbalstīt un dot atbalstu Aglonas dievnama sakārtošanai, sakopšanai, un es domāju, ka nebūs pretrunu, šeit otrajā lasījumā 18.jūnijā balsojot šo priekšlikumu, nobalsot.

Bet tagad lūdzu, lai nebūtu tāda situācija, ka ir divi atvērti dokumenti, kuri tiek nodoti visām komisijām, lūdzu varbūt pat neatbalstīt šo grozījumu un iesniegt šiem autoriem šo pašu priekšlikumu uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 9, atturas — 24. Nav pieņemts.

 

Desmit deputāti ierosina šīsdienas un rītdienas plenārsēdē debašu laiku ierobežot piecas minūtes — pirmo reizi, un divas minūtes — otro reizi. Iemesls — Čerāna neapvaldāmā runātgriba. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāts Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām pateicos par man izrādīto īpašo uzmanību. Bet es tomēr gribētu aicināt jūs, valstiskas lietas kārtojot, pieiet tām valstiski un ņemot vērā to, ka mums ir šodien darba kārtībā tiešām vesela virkne būtisku jautājumu, un tajā skaitā "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", tajā skaitā arī tādi būtiski likumi kā "Tūrisma likums", ir grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", ir Nacionālo bruņoto spēku likums, ir tāpat arī "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"", likumā "Par valsts noslēpumu", ir "Enerģētikas likums", ir lēmuma projekts "Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera atbrīvošanu no amata". Tātad mums ir arī jālemj par "Latvijas Republikas Krimināllikuma" otrreizēju caurlūkošanu, par "Alkohola aprites likuma" otrreizēju caurlūkošanu. Un šie ir pietiekami principiāli jautājumi, kuros nebūtu pareizi jau uzreiz apriori ierobežot šo runātāju iespējas ar piecām minūtēm.

Es domāju, ka mums būtu jāuzticas deputātiem, ka viņi ļaunprātīgi šo debašu laiku neizmantos, un tomēr nepieciešamības gadījumā ir jādod runāt līdz 15 minūtēm. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka, ja mēs statistiski skatāmies uz to, cik daudz reizes šīs 15 minūtes tiek lietotas, tad patiesībā tas nemaz tik daudzos gadījumos nav. Un tas parasti šo plenārsēžu paildzinājumā šādā veidā nemaz neieviešas. Tomēr aicinātu saglabāt to sistēmu, ka mēs varam arī jautājumus, kuri ir pēc būtības analizējami, arī pēc būtības analizēt.

Es ceru, godātie kolēģi, ka jūs būsiet ievērojuši, ka arī gan manu, gan citu deputātu šis runas ilgums tiešām ļoti reti pārsniedz šīs piecas minūtes. Tajos gadījumos, kad tiešām šis pārsniegums ir objektīvi pamatots, tad tomēr nevajadzētu to aizliegt. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Iesniedzēju vārdā deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tikko ar savu uzstāšanos Čerāna kungs visus mūs pārliecināja, ka tiešām ir jāierobežo piecas minūtes, jāierobežo ir, jo, kā jau viņš minēja, ļoti daudzi svarīgi likumprojekti ir, kas mums šodien ir jāizskata. Un tādēļ vien, Čerāna kungs, ka ļoti daudzi cilvēki gribēs iet šeit tribīnē un runāt, tas aizņems milzīgi daudz laiku. Un jebkuru domu var izteikt piecu minūšu laikā, ja ir kādi konstruktīvi priekšlikumi. Es domāju, ka mēs esam tādā līmenī, ka mēs varam saprast cilvēku, kas izsaka kādu priekšlikumu piecu minūšu laikā. Es aicinu Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — 5. Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts "Par skolēnu un vēlētāju grupu apmeklējumu pieteikšanas un norises kārtību Saeimā" . Iesniedzēju vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie Saeimas deputāti! Aicinu jūs atbalstīt iesniegto lēmuma projektu par skolēnu un vēlētāju grupu apmeklējumu pieteikšanas norises kārtību Saeimā. Es negribu, lai jūs uzskatītu šo lēmuma projektu par alternatīvu tiem Prezidija noteikumiem, kas ir izstrādāti un kas nosaka ekskursiju pieteikšanas un norises kārtību Saeimā. Kā jūs zināt, ekskursijas ir jāpiesaka Saeimas Konsulārajā dienestā, un Konsulārā dienesta darbinieki pavada šīs ekskursijas. Es šajā lēmumprojektā runāju par kārtību, ka deputātus aicina vai ka deputātam piesakās apmeklētāji, kas grib iepazīties ar šo māju, kam ir liela kultūrvēsturiskā nozīme, kas grib iepazīties ar parlamenta darbu. Man jāteic, ka līdz šim man nebija nekādu problēmu ar šiem apmeklējumiem Saeimā, grupu apmeklējumiem Saeimā. Galvenokārt parlamentu apmeklē tie cilvēki, vecie cilvēki, kurus mēs šobrīd dēvējam par pensionāriem, un ļoti daudzi skolēni. Šādus apmeklējumus 6.Saeimas laikā vien es esmu noorganizējis gandrīz 2000 cilvēkiem. Katram nolasot vismaz stundu līdz pusotru stundu garu lekciju par to, kādi ir uzdevumi parlamentam, iepazīstinu ar valsts iekārtu, ar to atbildību un to nozīmi, kas ir konkrēti šai institūcijai, kurā viņi ierodas. Problēmas man radās situācijā, kad Prezidijs pieņēma lēmumu par ekskursiju kārtību. Un tās atšķirības varbūt nav lietas. Pirmkārt, sestdienas un svētdienas, ko šobrīd neatļauj esošais nolikums, lēmums vai Prezidija lēmums. Es domāju, ka tiešām Konsulārā dienesta darbiniekiem nebūtu šeit jānāk sestdienās un svētdienās, jāorganizē ekskursijas. Bet ja deputāts vēlas, tad es domāju, ka sestdienas un svētdienas ir tieši tās dienas, kas ir vispieejamākās cilvēkiem, sevišķi skolu jaunatnei, cilvēkiem, kas vēl šobrīd strādā. Un man kā deputātam nav grūti veltīt divas trīs stundas no savas sestdienas vai svētdienas, lai cilvēkus iepazīstinātu ar šo ēku, lai iepazīstinātu ar tiem uzdevumiem, kas ir jāveic parlamentam. Jo sabiedrība bieži vien visas varas šajā valstī jauc kopā. Mēs zinām, cik šobrīd ir zems parlamenta jeb Saeimas prestižs sabiedrības acīs.

Otra būtiskā izmaiņa ir apmeklētāju grupas lielums. Var teikt, ka man atkal ir pieteikušies. Prezidija lēmums šobrīd nosaka apmeklētāju grupu ne lielāku par 20 cilvēkiem. Bet man jāteic, ka lielākā daļa apmeklētāju, ar kuriem es saskaros, nāk no lauku rajoniem. Un, kā jūs zināt, lai visefektīvāk ierastos Rīgā, cilvēki izmanto tā sauktos piecdesmitvietīgos autobusus, kurus bieži vien arī paši deputāti apmaksā, jo ir atšķirība, vai braukt uz mazapmeklētām deputātu tikšanām kaut kur rajonos, pagastos, vai palīdzēt šiem cilvēkiem nokļūt Rīgā. Jo viņiem tas ir liels gandarījums — uzzināt par parlamentu, redzēt parlamentu, būt parlamentā, paskatīties, kuros solos tad sēž tie deputāti, kurus viņi visvairāk atbalsta vai kuri viņiem visvairāk patīk. Tās bieži vien ir ļoti interesantas un perfektas tikšanās. Šobrīd Prezidija lēmums nosaka, ka ne vairāk kā 20 cilvēkiem. Tātad, ja atbrauc 50 cilvēki, tad 30 gaidīs uz ielas, kamēr vieni izies, un pēc tam nāks nākošie? Tā kā šeit ir izmainīta arī šī norma.

Viss cits ir gandrīz tāpat kā ekskursijās. Un vēlreiz es gribu uzsvērt — tās nav ekskursijas, tas ir... skolēni... Nu es nezinu, vai skolēnus šobrīd var definēt kā vēlētājus — vēlētāju grupu apmeklējumi, ka viņi apmeklē konkrētu deputātu un ka konkrētais deputāts uzņemas atbildību par tiem cilvēkiem, kas ir ieradušies plenārsēdes zālē. Es, protams, neprasīju, jo agrāk nebija šis lēmums un cilvēki varēja pat apsēsties to deputātu vietās, kuri viņiem visvairāk patīk, un viņi ļoti labprāt izmantoja šo priekšrocību, bet šobrīd 7.pantā es atstāju negrozītu normu, ka, ja ienāk plenārsēžu zālē vai tajā zāles daļā, kurā notiek sēdes, tad viņi var atrasties tikai ejās starp soliem.

Lai parādītu balsošanas tehniku, lai pastāstītu par balsošanas kārtību, par balsošanas motīviem, nu cilvēkus interesē ļoti daudz no šī parlamenta, un ja šiem cilvēkiem, kas patiesībā uztur šo valsts institūciju, mēs nemēģināsim viņus satuvināt, nemēģināsim viņiem pastāstīt par to, kas, kā un kāpēc notiek šajā valstī, tad mums nav ko brīnīties, ka kārtējās protesta vēlēšanas nāks un kārtējo reizi mēģinās ievēlēt vai nu tos cilvēkus, kas ir bijuši tālu no varas, vai arī tos cilvēkus, kas ir pievienojušies jaunajām varas grupām vai varu kārojošajām grupām. Es aicinu atbalstīt šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs tagad spriežam jautājumu, vai iekļaut šo jautājumu darba kārtība vai ne. Leiškalna kungs tātad ieteica iekļaut, citādi mēs nevaram rīkoties nemaz. Mārim Rudzītim ir citi priekšlikumi. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu šo priekšlikumu neiekļaut darba kārtībā un nodot komisijām. Un arī pamatošu — kāpēc? Leiškalna kungs šeit un trīspadsmit deputāti, kas ir parakstījuši, protams, ir ļoti skaisti visu pamatojuši. Piecdesmit cilvēku ievest parlamentā... Es nebrīnos, ka Leiškalna kungs šonedēļ ievedīs piecdesmit... kā viņš apgalvo, ka autobusa sēdvietas ir, bet varbūt nākamnedēļ viņš atvedīs autobusu ar 200 sēdvietām...

Tālāk. Leiškalna kungs jau minēja... Es, Kārlīt, nepārtraucu, kad tu runāji... Bija Prezidija lēmums 1998. gada 3. aprīlī. Var jau piekrist visam šim, bet manā skatījumā, lai mēs šo deputātu izteikto vēlmi apmierinātu, vajadzētu šos jautājumus saskaņot ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, uz kuru attiecas Saeimas drošības dienests, un nodot Saimnieciskajai komisijai, kura to saskaņotu ar Saeimas Kanceleju, un tad šos jautājumus mēs varētu risināt. Tā ka aicinu balsot par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Tātad sakarā ar to, ka viens deputāts, šajā gadījumā Rudzīša kungs, ir iebildis, tad iekļaut šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā šo patstāvīgo priekšlikumu mēs nevaram. Mēs varam tagad balsot... (No zāles deputāts Leiškalns: "Par to, kā lieta tālāk virzāma.") Leiškalna kungs, neklaigājiet, lūdzu... mēs varam balsot par šī priekšlikuma un lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai par tā nodošanu komisijām.

Tātad, ja jūs un kāds cits uzstāj par to, ka ir jāiekļauj nākamās sēdes darba kārtībā, tad mēs šo jautājumu varam tagad balsot. Vai arī... vai jūs arī piekrītat, ka mēs balsojam tūlīt par viņa nodošanu komisijām... ? Leiškalna kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj, es uzskatu, ka šis lēmuma projekts nav nododams komisijām, vismaz tam ir precedents. Tad, kad Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu par ekskursijām Saeimā, nevienai komisijai šis lēmuma projekts netika nodots, neviens deputāts ar šo lēmuma projektu netika iepazīstināts. Tātad tas ir iekļaujams Saeimas sēdes dienas kārtībā, un, tā kā es to esmu iesniedzis pirms divām nedēļām, tad es uzskatu, ka tas ir šīsdienas Saeimas sēdes jautājums kā deputātu patstāvīgais priekšlikums. Es to neesmu uzrakstījis un nodevis Prezidijam desmit minūtes pirms sēdes sākuma vai sēdes laikā. Es to esmu nodevis Kancelejai, un tas ir nonācis Saeimas darba kārtībā normālā procesuālā kārtībā. Es vispār brīnos, kāda ir mūsu attieksme pret cilvēkiem, un tad es brīnos, kāpēc mēs brīnāmies par cilvēku attieksmi pret mums. Paldies! (No zāles: "Kārtības rulli izlasi!")

Sēdes vadītājs

. Godātais Leiškalna kungs! Godātie kolēģi! Jautājumu mēs izskatām kā Prezidija ziņojumu par saņemtajiem priekšlikumiem, un tādā kārtībā mēs arī to skatām, neskatoties uz to, kad jūs to iesniedzāt. Prezidijs tā skatīšanu nav aizkavējis. Bet, tā kā... atkārtoju... Viens deputāts ir iebildis pret iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā, mēs varam balsot šo jautājumu par tā iekļaušanu nākamās sēdes dienas kārtībā. Un, ja tas netiek pieņemts, tad par tā nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 7, atturas — 29. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — nodot šo lēmuma projektu Saimnieciskajai komisijai un Iekšlietu un aizsardzības komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 4, attturas — 19. Lēmums pieņemts.

Nākamais patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts "Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas apturēšanu" . Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs šo lēmuma projektu iekļaujam šīsdienas darba kārtībā? Ir iebildumi. Tādēļ Mauliņa kungs kā viens no priekšlikuma iesniedzējiem var runāt tikai par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš

(TKL). Godātie deputāti! Mums ir jau trešo reizi pacelts jautājums par Ķemeru viesnīcu. Divas reizes jau Tautas kustība "Latvijai" iesniedza prasību piešķirt papildu līdzekļus, lai izdarītu nelielus remontus, kas novērstu šīs slavenās celtnes bojāšanos. Tur notika tā, ka viens cilvēks, slinkodams vai nevērīgi saimniekodams, nebija izlaidis ūdeni no radiatoriem. Rezultātā sasprāga radiatori. Līdz ar to izbeidzās apkure. Pēc tam, kad izbeidzās apkure, iekšējā ūdens notece, kas no jumta iet pa iekšpusi, radīja ūdens uzkrāšanos iekšējās caurulēs un šīs caurules radīja eksploziju, tas ir, iekšējo mūru sagraušanu. Tas viss notika, pateicoties tam, ka būtībā tur nebija saimnieka.

Tagad ir... mēs zinām, ka tas pieder Privatizācijas aģentūrai. It kā pieder. Atgādinu jums, ka šajā jautājumā ir pieņemts lēmums — Jūrmalas pilsētas domes lēmums, ko parakstījis Alkšņa kungs. Šajā jautājumā ir rakstījuši vēstuli Privatizācijas aģentūrai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija — Dambja kungs. Šajā sakarā ir rakstījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātiem Latvijas Radošo savienību padomes vārdā Ruta Čaupova. Tūrisma pārvalde ir rakstījusi. Lai novērstu šo stāvokli, ka viens no diženākajiem Latvijas arhitektiem — Eižens Laube, kas uzcēla šo balto pili, kā viņu sauca un kuru pazīst labāk ārzemēs nekā Latviju, par ko es praktiski pārliecinājos, jo tur notika pirms kara pasaules meistarsacīkstes šahā, kur mūsu kaimiņš igaunis Keress kļuva par pasaules čempionu. Tur cilvēki atceras šo namu, bet neatceras tik labi Latviju, un mēs šo namu tagad taisāmies pārdot... klaigātāj Apini, netraucējiet man turpināt... mēs taisāmies privatizēt, ziniet, par cik? Par 61 tūkstoti latu! Pirmā iemaksa. Ja mēs nenovērsīsim šo, var teikt, kārtējo Latvijas dārgumu izpostīšanu, mēs būsim izdarījuši lielu ļaunumu Latvijai un nākošajai paaudzei, mums nebūs saglabājies viens no slavenākajiem arhitektūras pieminekļiem, kuru salīdzina ar Rastrelli pili. To mēs sargājam un glabājam, bet, ja latvietis ir bijis arhitekts, tad mēs to ņemam un iznīcinām.

Tātad jautājums ir ļoti nopietns. Un es lūdzu deputātus, kam ir saprāts, izņemot Apini, tas var balsot pretī, bet pārējie var balsot... Lūdzu balsot saprātīgi, lai tiešām Jūrmalas dome, kura vēlas uzņemties atbildību un veidot te tiešām latviskas kultūras centru, lai varētu strādāt normāli, un te mums vajadzētu arī piešķirt papildu līdzekļus no valsts, un mēs būsim tikai ieguvēji, ja mēs šādā veidā strādāsim. Lūdzu atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt pret. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Mauliņa kungs diemžēl, būdams jurists pēc izglītības, absolūti neko nesaprot elementārās lietās, ko nozīmē centrālapkure un ko nozīmē trubu uzsprāgšana. Jo man liekas, ka jebkurš cilvēkus, dzirdot vārdu "uzsprāgšana", saprot, ka sprādziena rezultātā kaut kas sabrūk. Bet Ķemeros nekas nav sabrucis tādā nozīmē, kā Mauliņa kungs jums mēģināja skaidrot, bet Ķemeros ir cita situācija. Un es jau vienreiz jums skaidroju to, kas ir noticis. To, kādā situācijā ir šī slavenā sanatorija, par to ir viennozīmīgi jāatbild Jūrmalas pilsētas domei. Un šobrīd, Mauliņa kungs, zīmējot šo šausmīgo ainu, kas tur ir notikusi ar trubu uzsprāgšanu, es gan nezinu, kā tas ir praktiski realizējies, jo mājas ārējais izskats par to neliecina, bet situācija bija pavisam savādāka, kad, atslēdzot siltumu, no Jūrmalas domes neatradās neviens cilvēks, kas norīkotu kādu citu, kurš varētu atslēgt ūdeni apkurei. Un rezultātā tieši Jūrmalas domes bezatbildīgās rīcības rezultātā apkures sistēma izgāja no ierindas, un tur jūs pie labākās gribēšanas nevarat apkurināt. Jūrmalas dome par to nav sodījusi nevienu cilvēku, un šodien Jūrmalā neviens neatbild par to, ko viņš Ķemeru sanatorijai ir izdarījis vai Ķemeru viesnīcā, sauciet, kā gribat. Manā laikā to sauca par Ķemeru sanatoriju.

Bet reālā situācija ir tāda, ka līdz 9. jūnijam... atkārtoju, līdz 9. jūnijam, var pieteikties visi, kas vēlas privatizācijas procesā piedalīties. Un tāpēc es šodien aicinu deputātus neatbalstīt šo patstāvīgo priekšlikumu un noraidīt to vismaz līdz 9. jūnijam, kamēr noskaidrosies visu to gribētāju loks, kas grib piedalīties šinī procesā, jo šobrīd pārtraukt to — es tam neredzu jēgu.

Otra lieta. Manuprāt, no Jūrmalas pilsētas domes šobrīd ir samērā... nu, es gribētu teikt... nekaunīga rīcība, jo Jūrmalas pilsētas domei ir tiesības piedalīties privatizācijas procesā, pieteikties tāpat kā visiem citiem.

Jūrmalas pilsētas dome piedalījās privatizācijas noteikumu izstrādāšanā un ir informēta par visu, kas tur notiek, un šodien prasīt pārtraukt privatizācijas procesu un prasīt no valsts, lai valsts iedod naudu un lai pēc tam to apsaimniekotu Jūrmalas pilsētas dome, tā, manuprāt, ir nepārdomāta rīcība, jo, ja valsts dos naudu, tad valsts arī pati apsaimniekos, un Jūrmalas pilsētas domei, kas to sanatoriju ir nolaidusi līdz kliņķim, nav pa vidu jāmaisās. Un nav jātēlo šobrīd labdari tad, kad cilvēki ir pataisīti par nabagiem.

Otra lieta, kas ir jāņem vērā. Mēs jau runājam tikai par sanatorijas ēkas privatizāciju, ne par vienu zemes kvadrātmetru, ne par kaut ko citu, par ko ir ļoti satraukušies ķemernieki, starp kuriem ir izplatītas baumas, ka privatizēs Jaunķemeru šoseju, ka privatizēs Ķemeru parku, ka vispārībā tur tūlīt atbrauks arābi un pārņems visus Ķemerus, un gandrīz vai vietējos izmitinās ārā, tādas baumas diemžēl ir izplatītas ķemernieku vidū, un es nezinu, kurš ir to autors. Es ceru, ka nav Mauliņa kungs šīs ziņas autors, kas pa Ķemeriem ir staigājis un to stāstījis. Es ceru, ka to ir darījis kāds cits. Tam visam nav pamata, tāpēc es aicinu deputātus noraidīt šo patstāvīgo priekšlikumu, vismaz līdz tam periodam, kamēr beidzas pieteikumu iesniegšana uz privatizācijas iespējām. Tad, kad šis process beigsies, kad būs zināmi tie, kas pretendē uz privatizāciju, kādu naudu viņi tur var ieguldīt, kādas darba vietas var radīt un tā tālāk, tad varbūt Labklājības ministrija var iesaistīties šajā procesā un piedalīties arī tālākā problēmas risināšanā, bet šobrīd šādā veidā pārtraukt šo procesu nozīmē šo ēku nolemt galīgai iznīcībai.

Sēdes vadītājs

. Tā kā deputāts Modris Lujāns nupat ir iesniedzis dokumentu, ar kuru viņš atsauc savu parakstu zem šī patstāvīgā priekšlikuma, tas nav skatāms.

Godātie kolēģi, nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Urbanovičam" . Dokuments jums ir izdalīts, viņš lūdz atvaļinājumu no 28.maija līdz 4.jūnijam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu "Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Urbanovičam". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 9. Lēmuns ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dainim Turlajam no 2.–4. jūnijam" . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Pieci deputāti ierosina Saeimas šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā 64.jautājumu lēmuma projekts "Par krīzes situācijas atzīšanu veselības aprūpes jomā Latvijā" izskatīt tūlīt, pēc darba kārtības 19.jautājuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt par. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir mūsu lēmuma projekts, ar kuru mēs paredzam atzīt krīzes situāciju veselības aprūpes jomā Latvijā un uzdot Ministru kabinetam veikt tūlītējus pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai veselības aprūpē atbilstoši Latvijas medicīnas darbinieku konferences "Latvijas medicīna un mediķi ceļā uz Eiropas Savienību" prasībām. Šī konference jau ir notikusi pirms ilgāka laika, un šajā konferencē bija prasība mums šos jautājumus, kas ir šajā lēmuma projektā, izskatīt pavasara sesijā īpašā ārkārtas sēdē. Bet ņemot vērā, ka mēs Saeimas lēmumu varam pieņemt arī kārtējā sēdē, ka mums šāda ārkārtas sēde, cerams, nebūtu vajadzīga, tāpēc es gribu aicināt godātos deputātus pieņemt šo lēmumu tagad, šodien kārtējā sēdē, neatliekot to uz šīs sēdes beigām vai sliktākajā gadījumā uz nākamo vai pat aiznākamo sēdi, kas neveiksmīgu apstākļu sagadīšanās dēļ varētu atstāt šo lēmuma projektu vēl vispār uz rudens sesiju. Tas mums nebūtu nekādā gadījumā pieņemams, jo mums ir jāizvērtē tomēr tā situācija, kas ir ar medicīnisko pakalpojumu cenā iekļautām mediķu darba algām un to, kādā veidā šīs darba algas tiek novērtētas un kādā veidā tur tiek ņemti vērā intelektuālā darba novērtēšanas kritēriji. Mums ir jāizvērtē tas, kāds ir budžetā paredzams veselības aprūpes finansējums gan šajā gadā, gan arī nākamajā gadā, kāds tas ir paredzams un arī ir vajadzīgs, lai Ministru kabinets nekavējoties apstiprinātu konkrētu pasākumu programmu krīzes novēršanai veselības aprūpē.

Godātie kolēģi, par to, ka šī krīze šobrīd pastāv, par to liecina arī objektīvie skaitļi, kaut vai ja mēs paskatāmies uz statistiku attiecībā uz dzīves ilgumu Latvijā. Ja pēdējos gados tepat Skandināvijas valstīs mēs redzam nepārtrauktu tendenci šim vidējam dzīves ilgumam pieaugt, tad Latvijā šis dzīves ilgums vispār neaug un patiesībā ir katastrofāli zemā līmenī. Es aicinu tomēr veltīt zināmu brīdi šā lēmuma projekta izskatīšanai un nobalsot par šīm izmaiņām darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret runās deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jums vēlreiz pateicos par to, ka mēs šodien ierosinājām debašu laiku saīsināt uz piecām minūtēm, un to apliecina tieši priekšgājēja šīsdienas aktivitātes. (Zālē smiekli.)

Cienījamie kolēģi! Es domāju, lai mēs šodien racionāli varētu strādāt, lai paliek tas 64.punkts, kā tas ir paredzēts, jo jūs saprotiet, ka nebūtu vērts šodien neauglīgās diskusijās iestigt, lai pieņemtu kaut kādu nepamatotu lēmumu. Jo vairāk tādēļ, Čerāna kungs, ka šodien mēs jau nodevām likuma grozījumu par valsts budžetu 1998.gadam, kur ir ļoti daudz jautājumu paredzēts atrisināt, ko jūs tagad mēģiniet aktualizēt. Tādēļ es lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 23, atturas — 24. Lēmums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no otrās sadaļas. "Likumu otrreizēja caurlūkošana". Likums "Latvijas Republikas Krimināllikums" . Kā jūs zināt, godātie kolēģi, esam saņēmuši no Valsts prezidenta prasību otrreiz caurlūkot Latvijas Republikas Krimināllikumu. Atklājam debates par šo jautājumu. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". (Aplausi.) Paldies Dievam, piecas minūtes!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu ne 15, ne arī 5 minūtes. Bet es gribu vienkārši pateikt jums to, ka mēs esam šeit, parlamentā, savu lēmumu pieņēmuši. Mēs esam šo lēmumu pieņēmuši ar diezgan pārliecinošu balsu vairākumu, un šeit nebūtu pamata prezidenta spiediena rezultātā mums šo lēmumu šobrīd mainīt.

Es zinu labi, un tas mums visiem ir labi zināms, ka šīs principiālās diskusijas šeit par nāvessoda saglabāšanu vai atcelšanu, mēs esam jau vienreiz šeit debatējuši un šo lēmumu esam pieņēmuši. Mēs, protams, varam šo jautājumu debatēt šeit vēlreiz, un atkal šeit nāks cilvēki, kas mēģinās mūs pārliecināt, ka, lūk, no nāvessoda mums tomēr būtu jāatsakās, bet ir skaidrs, ka, ja mums ir kādas izmaiņas Krimināllikumā jāizdara, tad šīs nav tās pirmās izmaiņas, kuras būtu jāizdara.

Pavisam tīri runājot no cilvēciskas motivācijas viedokļa, ir arī pavisam citi noziegumi jeb nodarījumi pret dzīvību, pret kuriem būtu jāvēršas pirms tam. Es domāju, ka tā kā mēs šīs debates esam pietiekami ilgi jau šeit veikuši, pat vairākas dienas sanākot uz ārkārtas sēdēm, tad nebūtu nepieciešamības mums šajās debatēs iedziļināties vēlreiz, un mēs varam apstiprināt to, ka mēs atbalstām to viedokli, ko mēs jau esam atbalstījuši, un nelocīties arī dažādu starptautisko institūciju priekšā, kuras šeit mums mēģina uzspiest savu viedokli, tā kā diemžēl locās mūsu Valsts prezidents šobrīd, ko viņš ir darījis arī vairākkārt diezgan nepatīkamā veidā. Un nobalsot par to, lai Krimināllikums paliek tajā redakcijā, kādā mēs to esam pieņēmuši.

Protams, šeit ir problēmas šajā Krimināllikuma redakcijā, un tās vietām ir lielas, bet ne jau tā ir motivācija prezidentam, atgriežot šo Krimināllikuma projektu atpakaļ — izlabot šīs nekārtības, bet ir vēlme patiesībā izņemt no mūsu sodu sistēmas vienu diemžēl šobrīd vēl nepieciešamu sodu. Es aicinu neatbalstīt šo prezidenta ierosinājumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man ir jāuzrunā jūs, jo diemžēl šā priekšlikuma iesniedzējs nav uzskatījis par nepieciešamu atrasties šeit, zālē, un pamatot šeit no tribīnes, kāpēc Saeimai ir jāmaina savs lēmums. Tāda laikam ir Latvijas demokrātijas prakse, ka prezidentam nav jābūt klāt Saeimā un ka šī tribīne laikam ir domāta tikai deputātiem un viņu domām, nevis tiem cilvēkiem, ko deputāti ir izvirzījuši citiem posteņiem.

Bet šinī gadījumā es gribu teikt pavisam vienkārši. Šodien, kad vienā no Latvijas slimnīcām laikam pēdējos brīžus par savu dzīvību cīnās viens no man labi pazīstama cilvēka dēliem, kuru mežonīgi piekāva pāris dienas atpakaļ uz ielas. Tas ir vēl viens faktors, kas man liek teikt: "Nē, mēs nevaram šodien atteikties no tā, kas eksistē Latvijas likumdošanā!" Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiem cilvēkiem, kas nāk tribīnē un saka, ka tiem būs mūža ieslodzījums, vajag būt godīgiem un pateikt līdz galam: Latvijā nav ieslodzījuma uz visu mūžu! Latvijā ir ieslodzījums uz 25 gadiem.

Pēc 25 gadiem šis cilvēks var iznākt brīvībā, un nākamā māte vai tēvs var nodrebēt, domājot par to, kas būs ar viņa bērna dzīvību. Manuprāt, ir pilnīgi negodīgi un arī neētiski citēt Igaunijas ārlietu ministra vārdus: "Vai dažu noziedznieku dēļ mēs atteiksimies no Eiropas Savienības!"

Es varu atbildēt savādāk. Ja Eiropas Savienība prasa kaut viena bērna dzīvību Latvijā, ja Eiropas Savienība ir jābūvē uz mātes un tēva asarām, tad man tādu Eiropas Savienību nevajag! Mans bērns un viņa dzīvība ir daudz svarīgāka un stāv daudz augstākā vērtē, visaugstākajā vietā nekā Eiropas Savienība. Mani neviens nevar pārliecināt, ka man ir jāziedo kaut kas, kas ir augstāks par mums pašiem, par dzīvību tāpēc, lai nonāktu kādā starptautiskajā organizācijā. Es gribu aicināt mūsu ministrus un politiķus ar šīm frāzēm nesvaidīties un šādus salīdzinājumus šeit no tribīnes neteikt, jo it īpaši tādos brīžos kā šodien, ka es neesmu vienīgā šajā zālē, kas domā par to, kas notika ar šo puisi pirmdien Rīgas centrā sešos vakarā, kad astoņpadsmitgadīgu zēnu var piekaut tā, ka jautājums ir par viņa dzīvību šodien... Lai Dievs viņam stāv klāt! Man citu vārdu nav ko teikt. Un lai viņam palīdz visi, kas var palīdzēt. Bet var gadīties, ka šajā saulē viņam palīdzēt vairāk nevarēs neviens.

Tāpēc vēl jo vairāk pēc svētdienas pārraides televīzijas "Panorāmā", kad jums parādīja Valmieru un parādīja tos vecākus un viņu domas, es aicinu deputātus viennozīmīgi noraidīt šo Valsts prezidenta iesniegto dokumentu, vēl jo īpaši tāpēc, ka pats prezidents diemžēl nav uzskatījis par vajadzīgu atnākt šeit, uzrunāt deputātus un uzrunāt Latvijas tautu, lai aizstāvētu savu viedokli.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man vienmēr patīk tāds izteiciens: "Kurā rokā kod, tajā sāp." Var abās kost, un šajā gadījumā mēs ar to nodarbojamies. Kad mēs nācām uz šo Saeimu, tad lielākā daļa un tajā skaitā partiju līderi lielījās ar to, ka ir parakstīta vienošanās par iešanu uz Eiropas Savienību.

Mēs neesam veikuši to referendumu, ko pieprasa Satversme. Ko savā laikā Kreituses kundze noliedza, teikdama, ka Saeima var šo jautājumu izskatīt pati. Tā ir mūsu viena no Latvijas problēmām. Kamēr tauta nepateiks, vai mēs ejam uz to Eiropas Savienību, tad mēs nokļūsim šajā situācijā, ka mūsu, piedodiet, "karalis" darīs vienu, mēs domāsim otru, tauta domās trešo. Ka tauta pateikts, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, tad tas karalis, kurš šodien nav, un varbūt reizēm, man liekas viņš ir pliks, diemžēl tad nedarīs to, bet viņš jau nezina, ko darīt. Un, cienījamais Ābiķa kungs, es saprotu, ka jums ir tā sāpe, cik es saprotu, bet nevajag šo sāpi, sāpe ir visiem, katram sāp kaut kas, un es izsaku arī jums dziļu līdzjūtību, ka mūsu kriminālsistēma vai mūsu drošības sistēma, vai Krastiņa kungs, kurš nav ieradies, slikti strādā, tā ir realitāte, bet cik cilvēku dienā piekauj un nosit, nogalina tos, kuriem nav tēvi deputāti vai ministri? Un tā arī ir realitāte. Un šajā gadījumā jau nevajag man uzbrukt, es arī aicinātu šajā gadījumā neatbalstīt prezidenta iniciatīvu, kaut jau atkal ir cita pretruna šajā likumā, ir pietiekami daudz citu likumdošanas normu, sākot ar to, ka mēs esam legalizējuši mazgadīgo prostitūciju un vēl šādus tādus knifiņus. Tā ir mūsu realitāte šodien, ko mēs esam panākuši. Un šeit mēs varam, protams, teikt, ka, lūk, prezidents ir vainīgs, bet paskatīsimies spogulī mūsu pašu ģīmjos, un mēs paši esam radījuši šo situāciju. Un jo tālāk ies un jo tālāk nebūs tā tautas nobalsojuma par Eiropas Savienību, jo mēs vairāk iekļūsim šajā bedrē. Nu, šajā gadījumā varētu neatbalstīt prezidentu, bet ir cits jautājums, ka no tā jau neviena problēma nemazināsies. Un no tā, piedodiet, Ābiķa kungs, ja noķers, tad tāpat, iespējams, tas prezidents šos cilvēkus apžēlos. Un viņi sēdēs tajā cietumā tos 25 gadus. Tādēļ varbūt atkal, no otras puses, būtu jāizdiskutē, bet es vēlreiz saku, ka šajā gadījumā es vienkārši nepiedalīšos balsojumā, jo es vēlreiz saku, no vienas puses, mēs esam deklarējuši Eiropas Savienību un gaišo nākotni, un, no otras puses, ir mūsu dzīves realitāte, ko mēs bieži vien aizmirstam.

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Braucot pa valsti pie vēlētājiem, bieži vien uzdod jautājumu, kāpēc mums ir tik slikta likumdošana? Un tos jautājumus, cik es saprotu, neuzdod tikai mums vien, opozīcijas pārstāvjiem, bet visiem tiem, kas brauc pie saviem vēlētājiem. Un ir jāatzīst, ka viens otrs pozīcijas pārstāvis uz šiem smagajiem jautājumiem nevar atbildēt, it sevišķi tie kungi, kuri sēž vai strādā šajā mājā vairākus sasaukumus. Jā, ir daudz sliktu, daudz nepilnvērtīgu likumu, bet, manuprāt, šodien šis Krimināllikums, kurā bija ļoti liela un spēcīga darba grupa no juristiem, tāpat šī likuma izstrādē piedalījās mūsu Juridiskā komisija, un, es domāju, ka uz doto momentu šis likums ir viens no labākajiem, kāds ir mūsu krimināllikumdošanā. Jā, varam teikt, ka, ejot uz Eiropu, mēs šodien esam pieļāvuši vienu no lielākajām kļūdām, pieprasot un atstājot nāvessodu. Diemžēl atkal jāatzīst ir, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums prasa to, lai šis pants tiktu atstāts, jo noziedzība uz šodienu, it sevišķi smagā noziedzība uz šodienu nevis samazinās, bet pieaug. Tāpat jāatzīmē, ka šo noziegumi nu netiek sevišķi lielos apmēros atklāti, nemaz nerunājot par politiskām slepkavībām, kuras faktiski ir pasūtītās slepkavības un kuras vispār netiek atklātas.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem arī šajā procesā ir tas, ka, ja mēs šodien piekāpsimies Eiropas Savienības prasību priekšā atcelt nāvessodu, tad tūlīt mēs dabūsim piekāpties arī viņu priekšā par to, ka mums cietumi, kuros saglabāt šos cilvēkus, ir ļoti, ļoti sliktā vai, teiksim, kritiskā situācijā. Un, lai varētu uzlabot šos cietuma apstākļus šiem cilvēkiem, ļoti lieli ieguldījumi ir vajadzīgi no valsts budžeta. Pašlaik mūsu cietumi Latvijā nav pārmācības iestādes, uz šodienu diemžēl jāatzīst, ka uz šodienu cietumi ir šo noziedzību ģeneratori. Un, ieejot smalkam, jaunam puisītim pa kaut kādām smalkām kabatzādzībām cietumā, viņš iznāk pēc trijiem, četriem gadiem jau rafinēts noziedznieks. Tāpēc, lūdzu, manuprāt, vajadzētu ļoti toleranti attiekties pret šo Kriminālkodeksu un it sevišķi pret šo pantu, kas ir saistīts ar nāvessodu. Manuprāt, visi jautājumi ir diskutējami, un tikko mēs būsim virzībā tuvāk, soli tuvāk Eiropas Savienībai, varēsim mēs šo likumprojektu atvērt un izņemt šo nāvessodu ārā. Uz šodienu, manuprāt, tas nav darāms. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt jau iepriekš pieņemto likumprojektu un noraidīt Valsts prezidenta piedāvāto!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, atļaujiet jums atgādināt dažus likumdošanas aktus, kuri joprojām ir spēkā. Kārtības ruļļa 115.pants nosaka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, kā tas ir noticis, Saeima nākamjā sēdē, kas arī tagad notiek, lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms. Valsts prezidenta atsūtītajā dokumentā ir šādi trīs punkti: 1. Izslēgt likuma 37.pantu un visā likuma tekstā vārdu "nāvessods" attiecīgā locījumā. 2. Izvērtēt soda samērojamību likuma 161.pantā un 162.panta pirmajā daļā, kā arī, ņemot vērā augstāk minēto, papildināt likuma 16.nodaļu. 3. Saskaņot 196.panta redakciju ar likuma 24.nodaļas noteikumiem. Tādēļ es, godātie kolēģi, aicinu debatēs izteikt priekšlikumus par šiem Valsts prezidenta ierosinājumiem un noteikt atbildīgo komisiju, kā arī termiņus, kuru laikā šai komisijai ir jāizskata Valsts prezidenta iebildumi. Un tikai tad, ja būs komisijas slēdziens nemainīgs un deputāti tā lems, tad mēs, izskatot atkārtoti, varam piemērot trešā lasījuma noteikumus. Es ceru, ka visi saprata.

Runās Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Nesaprotami, kāpēc mūsu augsti godātam prezidentam ir tāda neatlaidīga spītība šajā šausmu lietā. Es domāju šausmu, slepkavības un par tām šausmu sodus. Es domāju, ka šoreiz prezidenta izredzēm, ka Saeimas deputāti pakļausies viņa vienpersonīgam, tiepīgam diktātam, nav vietas. To jau rādīja pagājušās debates un balsojumi, un man jāatvainojas prezidenta kungam un visiem citiem, kas iestājas par to, lai šausmoņiem, necilvēcīgajiem slepkavām saglabātu dzīvību, ka es šoreiz runāšu atklāti. Jūsu nostāja un jūsu argumenti ir trīskārš divkosīgi un liekulīgi. Es to pamatošu.

Pirmais liekulīgais arguments ir tas, ka jūs cenšaties iestāstīt, ka mūža ieslodzījums esot daudz briesmīgāks sods nekā nāvessods. Tiek argumentēts, ka pat daudzi šausmīgie slepkavnieki izteikušies, ka viņi labāk gribētu nāvessodu nekā mūža ieslodzījumu. Kāds jūsu naivums, kungi! Vai apzināta liekulība, tas man atgādina Krilova fabulu par rijīgo līdaku, kuru vajadzēja pēc iespējas lemt, kā nu viņu visniknāk sodīt, un pati līdaka sacīja tā, kad nu sodiet, cik vien briesmīgi gribiet, tikai neslīciniet mani, tas ir visšausmīgākais sods. Un to nu tie cienītie tiesneši visvairāk gribēja. Ahā, un lēma līdaku slīcināt un nesa uz upi līdaku slīcināt, nu, kur viņa, protams, aizpeldēja. Tātad — ko tas norāda, te ir tas pats arguments, ko vēlas šie kungi.

Protams, šausmīgie slepkavnieki vēlas, lai viņiem atstāj kaut vai to mūža ieslodzījumu vai 25 gadus. Visā gadu garumā, katru dienu viņi par to vien domās, kā izbēgt, kā noslepkavot kādu uzraugu, ieģērbties viņa drēbēs un atsākt savu dzīvi no gala. Par to mēs esam pienākuši pie otrās jūsu liekulības.

Slepkavniekiem, tāpat kā tai līdakai, vienmēr saglabājas izdevība izbēgt, un jūsu liekulība ir tā, ka mūsu cietumi, mūsu cietumu sistēma ne tuvu nav tādā stāvoklī, ka varētu simtprocentīgi garantēt, ka sadistiskais slepkava visu savu mūžu arī saņems piespriesto sodu. Trešā liekulība ir tā, ka jūs aizstāvat noziedzniekus, visšausmīgākos noziedzniekus, it kā humānisma vārdā, bet ar to pakļaujat jauniem apdraudējumiem un ciešanām godīgus cilvēkus. Jau es minēju, ka ir viņiem iespēja izbēgt, un tas arī notiek. Man vairākkārt ir jautājuši, bet kādas mums, godīgajiem ļaudīm, ir cilvēktiesības,— mums, kas nav homoseksuālisti, kas savlaicīgi iet pie ārsta, ja saslimst ar lipīgām slimībām, mums, kas neko nav nozaguši, kas nevienu nav apkrāpuši, visu sūru mūžu savā tēvu sētā dzīvojuši, kādas mums pastāv cilvēktiesības? Atbildiet viņiem, prezidenta kungs un pārējie augsti godātie kungi! Vai nav dīvaini, ka cilvēktiesības ir vērstas uz to, lai aizstāvētu visādus kombinatorus un tos cilvēkus, kas citiem nodara sāpes un pārestības. Kas pārkāpj gan rakstītos, gan nerakstītos likumus un mūsu tēvutēvu tikumus. Iznāk, ka godīgajam cilvēkam cilvēktiesības nav vajadzīgas. Re, kā, demokrātiju un cilvēktiesības izmanto tikai noziedznieki! Viņi dažbrīd jau zina no galvas Kriminālkodeksu. Visa tā mūsu demokrātija tiek izmantota tādā mērā, ka man gribētos teikt, ka tā nav demokrātija, bet vairāk demokrātijas...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Eniņa kungs. Tā kā ne mans aicinājums, ne Kārtības rullis deputātu dvēselēs dzirdīgas ausis nav atradis, tad tagad par to, kā lieta tālāk virzāma vēlas runāt Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka mēs joprojām rīkojamies nepareizi. Satversmes 71.pants paredz, ka prezidentam ir tādas tiesības, viņš var prasīt caurlūkošanu otrreiz, un tas notiek, 115.pants Kārtības rullī arī nosaka šo kārtību, tādēļ es aicinu šo likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un kā otro komisiju noteikt Juridisko komisiju, priekšlikumus iesniegt līdz 5.jūnijam. Tie, kas ir runas uzrakstījuši un kas nepaspēja nolasīt līdz galam šajā dienā, kad izskatīs likumprojektu pēc būtības otrreiz, tad arī to varēs paspēt, un tādēļ es aicinu pārtraukt debates!

Sēdes vadītājs.

Debates var pārtraukt, ja ne mazāk kā 20 deputāti to prasa. Kaksīša kungs, jūsu balss ir saucēja balss tuksnesī. Debatēs vēl ir pieteikušies pieci deputāti, bet tās mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma ir viens paziņojums. Nākamajā pārtraukumā pulksten 17.00 es gribētu lūgt sanākt Frakciju padomei, lai izlemtu dažus organizatoriskus jautājumus par mūsu pavasara sesiju. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs pieteicies runāt deputāts Indulis Emsis, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Emša kunga nav zālē. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Arī nav zālē. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt pēc būtības šo prezidenta lūgumu — nosūtīt komisijām šo likumprojektu, ko mēs pieņēmām. Pašreiz Latvijā ik gadu notiek ap 350 līdz 400 slepkavības. Tā kā es domāju, ka Latvija nav gatava atcelt nāvessodu. Un ļoti daudzi ir arī smagi noziegumi. Protams, mēs esam ceļā uz Eiropas Savienību un uz NATO, un tad, kad būs tuvāk tas brīdis, kad mūs uzņems Eiropas Savienībā, mēs to likumu, ja normalizēsies situācija valstī, mēs varam to pieņemt vienas dienas laikā.

Es aicinu noraidīt, jo mēs pagājušajā reizē jau ļoti daudz runājām par un pret. Vienkārši vienīgais, ko mēs varam gaidīt no mūsu tiesām, lai tās bargāk soda tos, kas izdara šīs drausmīgās slepkavības, vairākkārtējās slepkavības, kaut vai vienu slepkavību, un beigās mēs skatāmies, ka viņiem gandrīz nekādu sodu neiedod. Desmit gadus vai mazāk. Tie, kas ir jau nez cik noslepkavojuši, prezidents vēl viņus apžēlo. Cik tālu tad mēs varam iet? Kas tad notiks? Kur tad liks tos cilvēkus? Mums taču nav tādu cietumu. Mēs neesam gatavi, lai iedotu šādiem noziedzniekiem mūža ieslodzījumu. Ja Eiropas Savienība to vēlas, tad mums vajadzīgs no viņiem finansējums un uzcelt vispirms tādus cietumus. Tā ka es domāju, ka mēs neesam vēl gatavi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Jautājums ir ļoti būtisks. Jautājumā ir divas lietas. Nāvessods, kuru šobrīd atbalsta lielākā sabiedrības daļa, un Latvijas politisko partiju un sabiedrības konceptuāls atbalsts iestāšanai Eiropas Savienībā. Šajā gadījumā ļoti būtisks ir jautājums, kuru ir ierosinājis izskatīt Valsts prezidents.

Otrs jautājums, kas šeit būtu, tas ir par prezidenta motivētajiem iebildumiem. Manuprāt, Valsts prezidenta institūcijai viņa motivācijas ir par vāju sabiedrībā. Jo šodien ir konkrēta sabiedrība ar konkrētu kriminogēno situāciju valstī. Un es nedomāju, tiešām es nedomāju, ka nāvessods ir tas, kas pēc būtības atrisina kriminogēnās situācijas uzlabošanos vai kriminālās situācijas pasliktināšanos Latvijā. Drīzāk tie ir budžeta grozījumi, pie kuriem mums ir jāstrādā, drīzāk tas ir finansējums Iekšlietu ministrijai un tamlīdzīgi.

Cits jautājums ir par to, vai Valsts prezidents var tik vāji motivēt Saeimai iesniegtos priekšlikumus. Protams, šeit ir Satversmes 71.panta, Kārtības ruļļa 115.panta interpretācijas jautājums. Bet es šodien kā deputāts, varbūt kā nespeciālists tieslietās, varbūt kā nespeciālists starptautiskajās konvencijās, kuru ratificēšana ir priekšā Saeimai, un ratificēšana par konvenciju, kas tiešām prasa atcelt nāvessodu valstīs, kas ir parakstījušas šo starptautisko līgumu vai ratificējušas to, es šodien kā deputāts gribētu dzirdēt, ko par šīm problēmām saka mūsu valsts tieslietu ministrs. Es gribētu dzirdēt šeit argumentētu, motivētu, pamatotu un skaidru Latvijas Republikas tieslietu ministra uzstāšanos. Es gribētu dzirdēt, kāds viedoklis šajā visnotaļ svarīgajā sabiedrības neatbalstītajā, bet līderu un Eiropas prasītajā jautājumā ir mūsu Tieslietu ministrijai kā visnopietnākajai institūcijai valstī, kas var lemt, kas var spriest un kas var likt priekšā iebildumus, vai runāt vispār par nāvessoda pielietošanu Latvijā vai par nāvessoda galīgu atcelšanu Latvijā. Kā mēs zinām, mums nāk Satversmes otrā daļa, kas atkal runā par šiem jautājumiem. Mums, deputātiem, mūsu sabiedrībai ir jābūt gatavai pieņemt, pirmkārt, politiķiem bieži vien ir jābūt gataviem pieņemt nepopulārus un sabiedrībā neakceptētus lēmumus. Bet mums vajag tam motivāciju. Nevis divās rindiņās visos locījumos svītrot no Krimināllikuma nāvessodu. Tā nav motivācija. Tā ir tāda, es nezinu, tas ir iesniegums, kaut kas pateikts. Es vispār brīnos par institūciju, kas vienmēr dod lielus uzstādījumus un nevar šim uzstādījumam piemeklēt ne koncepciju, ne motivāciju. Tas mani drusciņ apbēdina — šī brīža situācijā valstī. Protams, es laikam balsošu par Krimināllikuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tas ir ļoti svarīgs jautājums par Latvijas nākotnes iespējām. Un es trešajā lasījumā pirmoreiz, kad šis jautājums parādījās Saeimas darba kārtībā, es atbalstīju nāvessodu. Es esmu gatavs grūti, mokoši varbūt mainīt savu viedokli, bet es gribu dzirdēt, ko par to runā to institūciju pārstāvji, kas šobrīd ir tieslietu sistēmas priekšgalā Latvijā. Es gribētu dzirdēt Rasnača kungu.

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiedeross deputāts). Cienījamie deputāti! Man, protams, arī interesē tas, ko teica Leiškalna kungs, kura domas viņš gribētu dzirdēt. Bet vismaz tieslietu ministra gadījumā viņš nav pēdējās avīzes lasījis, jo tieslietu ministrs teica, ka Latvijas tieslietu sistēma un vispār sistēma nav gatava nāvessoda atcelšanai. To teica tieslietu ministrs Rasnača kungs. Es to lasīju tikko kā, tā ka būtu interesanti dzirdēt, ko viņš saka.

Bet mani vairāk interesē cits moments. Es aprunājos ar šeit vienīgo pieejamo bijušo iekšlietu ministru Ādamsona kungu, jo šeit nav tribīnē kāpis ne bijušais iekšlietu ministrs Čevera kungs, ne pašreizējais iekšlietu ministrs Krastiņa kungs. Šeit viņi nenāk mums pastāstīt pašreiz par kriminogēno situāciju Latvijā. Tad, pēc Ādamsona kunga vārdiem, 1989.gadā Latvijā bija 10 līdz 12 slepkavības gadā. Pašreiz Latvijā ir 450 slepkavības gadā. 450 slepkavības gadā! Nē, es runāju par 1989.gadu. Kaksīša kungs! Es atsaucos uz konkrētu avotu, kas man to pateica. Tātad pašreiz, es domāju, ka par to, ka pašreiz ir 450 slepkavības gadā, par to strīdu nav. Man ir vienīgais jautājums — kāpēc šeit nenāk tribīnē iekšlietu ministrs un nepasaka, ka Latvijā ir šīs 450 slepkavības gadā? Un kāpēc tad, kad mēs lasām avīzes hroniku par kriminālnoziegumiem un uzrakstām, ka, pagājušā gada attiecīgo periodu salīdzinot ar šā gada attiecīgo periodu, noziegumu skaits ir pieaudzis par 8,5 procentiem, mēs tur nerakstām konkrēti iekšā skaitļus par slepkavībām.

Mēs nerakstām, kā ir mainījies slepkavību skaits. Mēs būtībā cilvēkus krāpjam un gribam kaut kādu pārprastu sadarbību rezultātā jeb manā izpratnē pārprastu prasību rezultātā no Eiropas šeit atcelt, uzspiežot deputātiem gandrīz vai balsojumu — atcelt nāvessodu. Ja reiz šāda prasība ir, tad šeit vajadzētu nākt Valsts prezidentam Ulmaņa kungam, izklāstīt savu viedokli, šeit pretī vajadzētu stāvēt iekšlietu ministram un pastāstīt par visu saistībā ar statistiku, un tad mēs varētu šeit precīzi runāt. Salīdzināt gadus, paskatīties, kā pa gadiem kas ir mainījies. Pašreiz mums grib ar varu uzspiest šādu balsojumu, nepaskaidrojot pašus galvenos ciparus.

Es domāju, ka situācija ir pilnīgi nepieņemama Latvijā attiecībā uz stāvokli cietumos, uz to, kā mūk ārā noziedznieki. Mēs šeit varētu atkal pieminēt Valmieras piemēru, pieminēt mūža ieslodzījumu Liepiņam Valmierā tikko kā un to, kā viņš to pārsūdz, sākot runāt par to, ka viņam ir iespējas iznākt pēc 25 gadiem ārā un varbūt sakarā ar labu uzvedību arī ātrāk. Jo mēs nezinām, kā mainīsies likumdošana. Es domāju, ka šis jautājums ir jāizskata tādā veidā, kā mēs esam par to runājuši. Nevar šeit būt runa, ka mums piespiedu kārtā atsūta atpakaļ pieņemtu likumprojektu. Un pieprasa tajā pašu radikālāko mainīt. Šeit nav strīdi bijuši no tribīnes arī par to, ka tauta kopumā, vairākumā ir par nāvessoda atstāšanu. Šeit tādi strīdi nav bijuši. Neviens nav iznācis priekšā un pateicis, ka tā tas nav. Tad kāpēc deputātiem ir jārunā pret šo principu?

Tagad es gribētu mazliet apstāties pie Satversmes 71.panta un Kārtības ruļļa 115.punkta. 71.pantā ir teikts, ka Valsts prezidents var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. To viņš dara. Un mēs to skatāmies. Tālāk Kārtības ruļļa 115.punkts. Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošana komisijām, un pēc tam tikai sākas iztirzāšana. Kas notiek, ja komisijām tiek nodots atkārtotai caurskatīšanai? Un, ja mēs nenododam, tad nekas nenotiek? Tad Valsts prezidents saņem atpakaļ jeb mēs šeit varam sākt vēlreiz kaut ko apspriest. Bet mēs varam nenodot, un nevajag mums mēģināt interpretēt Kārtības ruļļa pantu no aizmugurējā gala, sāksim skatīt to pa teikuma daļām no sākuma. Un tad tikai beigās mēs redzam, kas ir jādara, kad atkārtoti likumprojektu izskata. Kādā veidā tas ir jādara. Tātad es domāju, ka šeit mēs nekļūdāmies. Vispirms mums ir jālemj par nodošanu komisijām, un es aicinu komisijām nenodot. Es, protams, piekrītu arī tam, ko man teica Kaksīša kungs, ka te ir citi trūkumi šajā likumprojektā. Ir citi, protams, un mēs varam runāt pēc tam, kā tos labot. Bet likumprojekts tiek atdots atpakaļ sakarā ar to, ka grib no tā izslēgt nāvessoda piemērojamību. Šī viena galvenā iemesla dēļ. Un tāpēc neslēpsimies aiz kaut kādiem citiem iemesliem un nobalsosim, ka mēs to atpakaļ nepieņemam.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es nebūtu uzstājies, ja nebūtu mūsu cienījamais Kārlis Leiškalns savu grēksūdzi no šīs tribīnes paudis. Un es domāju, ka tas Kārlis, kas toreiz balsoja par nāvessodu, bija tas Kārlis, kas balsoja, paužot savu vēlētāju domas. Bet pašlaik, pārorientējoties, ka jātiek Eiropā. Es, piemēram, uzskatu, ja es balsošu pret nāvessoda saglabāšanu, es balsošu pret saviem vēlētājiem. Jo mums vēlētāji ir devuši norādījumus, un es varu no šīs augstās tribīnes apstiprināt, ka vismaz 80 vai 90 procenti mūsu vēlētāju prasa saglabāt nāvessodu. Un būtiskākais, kas man šodien acīs krīt, cik reizes ir bijis mūsu Valsts prezidents pie mums Saeimā. Deviņos mēnešos, kamēr es strādāju, četras reizes —, piesakot karu Irākai, un vēl varētu nosaukt, kas nostādīja Saeimu un visu mūsu sabiedrību smieklīgā stāvoklī visā pasaulē. Mani visvairāk uztrauc tas, ka šodien viņš neierodas, kad jāizskata šis jautājums. Jāizskata jautājums, vai Dalbiņš pareizi atbrīvots. Es uzskatu, ka Dalbiņa atbrīvošana... es par to jautājumu nerunāšu. Tad jāprasa, kur šodien ir Ulmaņa kungs? Vai atkal ir sasaucis kaut kur "troiku" nākošo, gribēs ar "troiku" atbrīvot? Ir noteikti likumi, un ir jāievēro, sākot no Valsts prezidenta līdz jebkuram pilsonim. Bet, ja atbrīvo bruņoto spēku komandieri slepeni un tajā pašā laikā neierodas pat uz komisijas sēdi, tad jau jāprasa, vai partizāņos ir pārgājis šodien mūsu cienījamais Valsts prezidents? Es aicinu balsot par nāvessoda saglabāšanu un nenodot komisijā. Balsot pret Ulmaņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es jūtu, ka tiks taisīti juridiski kāzusi, un tikai, lai varētu tomēr nodot komisijām šo prezidenta iesniegto likumprojektu vai atpakaļ atdoto likumprojektu. Likumu... pareizāk sakot, tas jau bija pieņemts, tikai neizsludināts.

Tad es gribu atgādināt vēl to, ko jau Kreitusa kungs teica, ka mums paredzēts, ka prezidents var nodot likumu atpakaļ neparakstot Saeimai, bet tad Saeima lemj, un Saeima lemj Kārtības ruļļa 115.panta kārtībā, un tur ir ļoti skaidri pateikts: Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Kā tad šī nodošana notiek? Paskatīsimies tagad mazliet atpakaļ. Kārtības ruļļa 79. pants. Var iesniegt likumprojektus vai arī nodot atpakaļ Valsts prezidents 79. panta kārtībā... Kā tas notiek? To nosaka 82. pants. 1. daļa — par saņemtajiem likumprojektiem, līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj... 54. punkts... par likumprojektu nodošanu komisijām. Ja šeit mēs gribam... nosakot atbildīgo komisiju vai par to noraidīšanu... Tātad lemj — vai nodošanu komisijām vai noraidīšanu. 115. panta kārtībā nekas cits nav: tāpat lemj Saeima par nodošanu komisijām vai noraidīšanu. 82. panta kārtībā. Tātad nekādus kāzusus citus netaisīsim. Saeima ir pilnīgi tiesīga lemt — vai šo prezidenta neparakstīto likumprojektu nodot komisijām vai nenodot. To lemj tāpat 82. panta kārtībā kā jebkuru piecu deputātu iesniegto likumprojektu, kurus mēs esam noraidījuši čupām vien, it sevišķi, ja tos ir iesniegusi Tautas kustība "Latvijai". Tas ir viens.

Un tad... es gribu brīdināt jūs no kaut kādas tādas elku pielūgšanas. Nav prezidents absolūti nekas vairāk. Tāds pats demokrātiskās sabiedrības pārstāvis mūsu pašu ievēlēts kā jebkurš deputāts. Un ja pieci deputāti šeit ir līdzsvaroti ar prezidentu, tad mums jāsaprot, ka viņi ir tikpat tiesīgi kā prezidents iesniegt šo likumprojektu. Tātad šajā jautājumā lai nebūtu strīdu.

Un es gribu teikt vēl, ka mēs drīzumā pieņemsim Satversmes grozījumu vispārīgo daļu, kur būs paredzēts, ka nāvessodu piespriest, respektīvi, nošaut cilvēku varēs policists, ja aizturētais bēg, zemessargs — ja aizturētais bēg, cilvēks, kuram ir šaujamieroča atļauja, ja viņš sevi aizstāv. Tas ir... iedomājieties, tas būs Satversmē noteikts, ka drīkst šādā gadījumā izpildīt būtībā nāvessodu un viņš par to netiek sodīts. Nu kāpēc tādu aplamību pieļaut, ka tur mēs varēsim, tā teikt, šaut kā zaķus cilvēkus un īstu bandītu nevarēsim nosodīt ar nāves sodu? Barosim viņu, var teikt, gandrīz vai pansionāta apstākļos, jo trīsarpus reizes viņam tiek vairāk piešķirti līdzekļi, tādam cilvēkam, ko turam mēs vieninieka kamerā.... trīsarpus reizes vairāk nekā pensionāram.. Nu ko mēs īsti darām? Uz kādu Eiropu mēs ejam? Šādu būtībā barbarisku netaisnību ieviesdami savā likumdošanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es aicinu visus runātājus runāt par lietu, tas ir, par apsriežamo jautājumu. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Veldres kungs, man tiešām negribētos iet šajā diskusijā. Es uzreiz pateikšu — kā vēlētājs es simtprocentīgi esmu pārliecināts... kā vēlētājs, ka nāvessods Latvijā ir saglabājams. Jautājums ir par vēlētāju, tautas priekšstāvi, kā rakstīts Satversmē vai politisku līderi. Tie ir diezgan smagi jautājumi. Un par konformistiem, kas tikai un vienīgi piekrīt vēlētāju viedoklim un neveido sabiedrības uzskatus, jo ir skaidrs, ka nāvessoda jautājums ir grūti diskutējams šībrīža Latvijas sabiedrībā, kurā noziegumi, ļoti nežēlīgi noziegumi patiesībā ir kļuvuši par ikdienu. Un sabiedrība vēlas kaut kādā veidā izslēgt tīri fiziski izslēgt, atsevišķus indivīdus no sava vidus, jo citā veidā tas nav paredzams.

Jautājums ir par sabiedrības mērķiem. Vai nāvessods ir sabiedrības mērķis? Nu tas ir pilnīgi skaidrs, ka nāvessods noteikti, Veldres kungs, nav sabiedrības mērķis. Sabiedrības mērķis ir labklājība un drošība. Ja mēs runājam par to pašu Eiropas Savienību, kas mums liekas šobrīd diezgan attāls mērķis, teiksim, tuvāko astoņu, septiņu, sešu vai pat desmit gadu laikā, tad Eiropas Savienība ir viens no lielajiem sabiedrības līdzekļiem savu mērķu — labklājības un drošības — sasniegšanā.

Un kāpēc es aicinu atbalstīt prezidenta ierosinājumu? Mums šis jautājums vēl ir jādiskutē. Mums ir jāpieņem lēmumi un jāpieņem lēmumi diemžēl ne kā vēlētājiem, bet kā šīs sabiedrības priekšstāvjiem, kā šīs sabiedrības, es atļaušos teikt, līderiem. Jāpieņem lēmumi, kas varbūt nav populāri plašās sabiedrības masās, jāprot savs lēmums paskaidrot, motivēt, ja gribat — attaisnot. Tāpēc es domāju, ka mēs nodosim... un es vēl nesaku, ka es esmu gatavs, man vajag motivāciju. Es atkārtoti aicinu tieslietu ministru runāt par šiem jautājumiem, es gribētu aicināt arī ārlietu ministru runāt par šiem jautājumiem, jo šeit ir jautājums — mērķis, līdzeklis. Kas ir šobrīd svarīgāks?

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Leiškalna kungs.

K.Leiškalns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es aicinu cienīt laiku un runāt tiešām par procedūru un tas, ko Mauliņa kungs teica, absolūti nav pareizi, jo, Mauliņa kungs, ir konstitūcijas jeb Satversmes 71.pants. Un, ja jūs lasāt Satversmi kopā ar Kārtības rulli, tad tur ir precīzi teikts, ka prezidents var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Un, ja prezidents prasa šo otrreizējo caurlūkošanu, tad ir jāizskata komisijā. Tāpēc mēs tagad nevis šeit kvēli runājam par to, vai to vajag vai nevajag, bet ja prezidentam ir tiesības — otrreiz caurlūkot... un tālāk... Mauliņa kungs, te ir teikts, ka tad, ja otrreiz noraida, tad Valsts prezidentam... tad viņš nevar ierunas celt, tāpēc tagad mēs varam runāt tikai par procedūru. Mums ir jāatbalsta tā komisija, kas te tika ierosināta, par to mums ir jānobalso un par termiņiem un tad ir jāaicina, tad, kad būs šī otrreizējā caurlūkošana, kurā, ja mēs gribēsim, mēs noraidīsim, tad arī Valsts prezidentu uzaicināsim. Nav jāaicina prezidents uz procedūras jautājumiem. Un tāpēc es aicinu netērēt laiku un nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka nāvessoda atcelšana tomēr ir cilvēka pārliecības jautājums, demokrātiskas sabiedrības viens no principiem, un Eiropas Savienībā šis princips ir pieņemts, un acīmredzot soda esamība ir viens no kritērijiem — tai vai citai valstij būt vai nebūt Eiropas Savienībā. Līdz ar to es gribētu vienkārši vēl piebilst, ka nāvessods, protams, kā tāds noziedzības stāvokli neietekmē, tā esamība vai neesamība, tas ir zinātniski pierādīts, to daudzas valstis ir pētījušas, daudzi zinātniski darbi ir paveikti, un tas ir apstiprināts. Bet tā kā Ādamsona kungs šeit it kā ir minējis kaut kādu skaitli par 400... Jā, ir tiešām šādas 400 slepkavības katru gadu Latvijā, ir bijuši gadi, kad ir daudz vairāk slepkavību. Nu būs 200 slepkavības... bet tas jau to nāvessoda klātbūtni neietekmēs. Būs 400, varbūt būs vairāk... Acīmredzot pavisam citi faktori noteiks to.

Tā kā es vēlreiz saku, ka nāvessods jebkurā gadījumā ir pārliecības jautājums. Valsts prezidents savu pārliecību ir paudis savā vēstulē, un viņš ir nosūtījis. Pēc būtības arī šodien šīs sarunas ir savstarpējās cieņas jautājums starp valsts varām — mums, šeit klātesošiem deputātiem kā Saeimu un Valsts prezidentu, kurš nosūta šo vēstuli. Tā kā es aicinātu faktiski šinī gadījumā neiet detaļās, bet respektēt šo Valsts prezidenta atsūtīto vēstuli un tomēr nobalsot un izskatīt. Kaut gan jāsaka, ka arī mēs, protams, varam runāt par Satversmes 71. pantu un teikt, vai, tā teikt, prasība otrreizējai caurlūkošanai ir jāapstiprina ar otrreizēju caurlūkošanu... Šo prasību mēs varam arī varbūt nepieņemt. Tas nav izklāstīts līdz galam. Bet, ja runā par Saeimas Kārtības rulli, tad nevar neņemt vērā arī tādu lietu kā vēsturisko interpretāciju, un es domāju, ka Saeimas Juridiskā komisija un konsultanti ļoti labi zina šo vēsturi, kā tapa šis Kārtības rullis, un tur neapšaubāmi tā doma tika iekļauta tāda, ka, ja Valsts prezidents nosūta šādu vēstuli, tad Saeima to obligāti akceptē un izskata otrajā lasījumā. Tāda ir vēsturiskā doma bijusi, vismaz tā es esmu pārliecinājies pēc sarunas ar Gunāru Kusiņa kungu. Paldies par uzmanību! Respektēsim Valsts prezidentu!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Mēs divas stundas jau runājam, un tik tiešām ir jāpiekrīt Kiršteina kungam, ka ir procedūras jautājums. Ja mēs noraidīsim, Valsts prezidents iesniegs vēlreiz. Ja vēlreiz noraidīsim, tad tas būs Satversmes tiesas jautājums. Un mēs pazaudēsim šo Satversmes tiesu kā Saeima. Tāpēc vajag nobalsot un tad par šiem pašiem jautājumiem runāt vēlreiz šeit. Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Leiškalna kungs teica, ka jāmākot motivēt savus lēmumus. Es tomēr uzskatu... ja viņš saka kā vēlētājs, ka viņš balsošot par nāvessoda saglabāšanu un kā politiska persona, tagad kā Iekšlietu ministrijas sekretārs, pretim, tad man liekas, ka te sākas hameleonu rotaļas. Un es negribētu, lai kādu mūsu Saeimas deputātu tāpat kā šodien presē Valsts prezidentu nosauca šajā sakarībā par hameleonu. Un es tādēļ gribu pateikt: "Latviešiem ir sakāmvārds: labā roka nezina, ko dara kreisā." Jābūt mums, deputātiem, stingrās pozīcijās. Nemeklēt personīgu vai politisku labumu, bet paust savu vēlētāju domas, un es vēlreiz aicinu balsot pret prezidenta Ulmaņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadarbības padome, padomes kalpi! Es jūs apsveicu ar mūsu Saeimas priekšsēdētāja... nu izpildi... atkal nolemj lasīt Kārtības rulli un rīkoties, kā viņš grib. Es nebiju zālē, kad uzsākās debates pēc pārtraukuma. Manā vietā runāja Rubina kungs. Es gaidīju, kad atļaus man runāt pēc viņa, bet Kārtības rullis saka, ka ja nav... Ja runātājs ir pieteicies debatēs, neatrodas zālē, tad viņam dod vārdu tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji ir izteikušies. Labi, man nedeva tūlīt vārdu. Es skatos, trīs runātāji, es piespiežu pogu. Es gaidu. Skaitu, skaitu...nāk mana reize runāt, lampiņa izdziest. Es pienāku pie jaunkundzes, prasu, kas notiek, viņa saka — jūs nebijāt zālē, jums dos vārdu tikai kā beidzamam. Bet redziet, šitam kungam, pirmajam sekretāram no vecajiem laikiem, bija kādreiz tādas tiesības rīkoties patvaļīgi. Bet tā Kārtības rullī nav. Es zinu, ka viņš jūtas ļoti drošs. Tāpēc ka.... Lai varētu godājamais Straumes kungs tikt Prezidijā, tika nolīgts, ka Čepāņa kungs varētu palikt savā vietā. Bet es domāju, ka viņš nedrīkst palikt vietā un rīkoties atkārtoti un atkārtoti pret Kārtības rulli. Mums nav nekādas sankcijas, Bišera kunga Mandātu un kaut kāda komisija — tur nekādas goda tiesas Saeimā... Bet Čepāņa kunga atkārtotā izaicināšana, prasmes trūkums... nu zini, es dzirdu, ka mani draugi smejas un jautrojas par to, es arī ņemu viņa norādījumus, zinādams, no kā tas nāk... bet zini, ja cilvēks neprot savu darbu pēc gada un puses, tas darbs jau nav tik grūts, tad viņš varētu brīvprātīgi aiziet, varbūt nolīgt kaut ko citu ar "tēvzemiešiem un brīviešiem" un aiziet no šī amata uz kādu citu. Varbūt kaut kur uz Mauru salām kā Latvijas vēstnieks, tur skaitīt draugu naudu, bet šite kā sēdes priekšsēdētājs diez vai viņš der, vismaz katrreiz, kad man nākas runāt par kādu negadījumu, ir piemirsis, ka es esmu pieteicies. Atnāk zīmīte, ka tagad saīsinās runāšanas laiku. Uz vienu trešo daļu, kas bija tad, kad es pieteicos, tad man vienkārši vārdu nedod, tad zina teikt, beigās iznāk biežāk nākt uz tribīni. Es domāju, ka tauta klausās, tauta novērtē, kas viņš tāds ir, ka varbūt kāds cits ir, nāks vēlēšanas, redzēsim, kurš tiks iekšā, bet es tomēr lūdzu, lai šie pirmie sekretāri, kas mūsu valsti vienmēr ir ganījuši pēc patvaļas, mēģinātu pieturēties... Es zinu, ka tas ir grūti, cik tā vara ir jūtīga, vara, kam čura galvā ir iegājusi. Un griezies, kā gribi, būtu tomēr pieklājīgi un pareizi, ja mēs turētos pie Kārtības ruļļa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jūs, Valdmaņa kungs, runāsiet tikai tad, kad būs beiguši tie, kas ir iekļauti sarakstā. Nākamais sarakstā ir iekļauts Paulis Kļaviņš. Lūdzu, Kļaviņa kungs, jums vārds!

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Šo debašu gaitā man radās tomēr neskaidrība atkal par visu Kārtības rulli un par praksi, kādā mēs ar to nodarbojamies. Redziet, citos gadījumos, kad ir jāizšķiras par kāda likumprojekta nodošanu komisijām, viens runā par, otrs pret. Un cauri. Un balso. Ja šinī gadījumā tas ir citādi, un tas ir acīmredzot citādi, jo nu jau vesela virkne runātāju ir runājuši, ka te ir kaut kāds cits stāvoklis, ka te nav vairs tā kā citās reizēs, ka mēs balsojām par nodošanu komisijām, vienkārši tikai tā. Un ja ne tā, tad jau galu galā man arī kā kristīgam demokrātam kaut kas ir jāsaka. Es nevaru izlikties, ka man nav nekādas domas par šo jautājumu. Ir. Es, protams, esmu par nodošanu komisijām, šā jautājuma nodošanu komisijām. Esmu tajā laimīgajā stāvoklī, ka varu apliecināt, ka pilnīgā saskaņā ar maniem vēlētājiem es būšu par nāvessoda atcelšanu. Jo tas tā ir visās modernajās, civilizētajās zemēs, kur sekmīgi cīnās ar noziedzību, kur labklājība ir sasniegusi visaugstāko līmeni, tā tur ir. Es ceru, ka arī pie mums tā būs. Jo kas par lietu? Sodam jau ir arī kāda jēga. Ne jau vienkārši tikai atriebība, ne jau vienkārši tikai, tā sakot: "Aci pret aci". Ir jēga! Un galvenais, es domāju, sodīšanas mērķis ir sasniegt valstī tādu stāvokli, ka noziegumu skaits samazinās. Ja to var sasniegt, tad visi tie līdzekļi ir diezgan pamatoti.

Es varu iedomāties citu soda veidu — labāku par nāvessodu, kas tieši kalpotu noziedzības samazināšanai, īpaši slepkavību samazināšanai mūsu valstī. Proti, piemēram, piespiedu darbi. Slepkava, manis pēc piekaliet viņam vienu kāju ar ķēdi, kādu astoņu milimetru ķēdi pie sienas, lai viņš nekur nevarētu aizbēgt. Un lieciet viņam griezt astoņas stundas dienā strāvas ģeneratoru cietuma apgaismošanai. Astoņas stundas dienā. Katru dienu. Tā uz maiņām. Redziet, līdzšinējā praksē nāvessodu lai piespriestu, tas nenotiek visos tajos gadījumos, kur bijusi slepkavība.

Līdz ar to slepkavību gadījumi tiek diezgan lēti cauri — ar gadiem, ar tik gadiem vai cik gadiem, nu ja ir briesmīga slepkavība, ar recidīviem vai kaut kādu īpašu sadismu un nežēlību, tad beigās nonāk tiesa pie atzinuma: "Te ir piemērojams nāvessods." Bet īstenībā šos slepkavas daudz vairāk vajadzētu smagi sodīt. Taču ne jau ar nāvessodu, bet viņiem varētu likt griezt šo strāvas ģeneratoru gadu no gada — līdz mūža beigām. Vai tas nebūtu labāk? Piemēram. Es nesaku, ka tas ir pats labākais, bet katrā ziņā izdomāt kaut ko labāku vienmēr ir vienas civilizētas, augsti attīstītas valsts uzdevums. Centīsimies šo uzdevumu mēs arī veikt un sasniegt to labāko, kas ir iespējams.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Padomes draugi! Redziet, mums Valodas likums saka, ka, ja grib piedalīties Saeimā, vajag spēt vismaz valodu 3.kategorijas līmenī runāt. Redziet, šeit ir rakstīts skaidri un balti: "Vārdu viņam dod tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji ir izteikušies." Un to lasīt tādā konstrukcijā, kad pārējie sarakstā iekļautie un iekļaujamie runātāji ir izteikušies, ir latviešu valodas neprasme. Es domāju, ka es uzaicinātu Čepāņa kungu aiziet un redzēt, vai viņš spēj 3.kategorijas Valodas likumu nolikt, jeb varbūt viņš spētu tā, kā viņš darīja agrāk, kad viņš jau bija kļuvis par prezidentu uz vienu dienu, atvainoties par nepareizu rīcību, bet es domāju, ka viņam paust publiski savu neizpratni par latviešu valodas pagātnes un nākotnes locījumiem, nu tas ir ļoti nožēlojami. Mums tomēr vajadzētu pie latviešu valodas spējām pieturēties. Es gaidīšu, kamēr dos vārdu vietā, bet es gan lūgtu balsojumu, vai Čepāņa kungu nevajadzētu sūtīt atpakaļ uz valodas pārbaudi. Es lūdzu balsojumu par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Jūs runāsiet, Valdmaņa kungs, tikai pēc tam, kad būs runājuši citi. Inese Birzniece, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Birzniece

(LC). Godājamie kolēģi un radioklausītāji! Es gribu cerēt, ka es nedomāju, ka visi deputāti prot taisīt tikai stulbu cirku šeit, bet mums ir nopietni temati priekšā. Es gribu ierosināt, ka pēc procedūras un pēc būtības ir jānodod komisijām, jo es arī atbalstu, ka Valsts prezidentam pēc Satversmes ir tiesības automātiski atdot likumprojektu. Ja tas netiks tā nobalsots, man liekas, paldies Dievam, mums ir Satversmes tiesa, varam likt, lai viņi vienreiz izlemj šo jautājumu. Līdz šim ir runāts tikai par saistībām Latvijai sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Laikam mēs visi esam aizmirsuši, ignorējam, ka šodien mēs jau esam pilntiesīga dalībvalsts Eiropas Padomē. Kā prezidents norādīja, kad mēs iestājāmies 1995.gada februārī, mēs apsolījāmies viena gada laikā ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ar visiem papildprotokoliem, ieskaitot 7.protokolu.

Vakar Ministru kabinets pēdīgi nolēma nokārtot šo trīs gadus veco parādu. Šo triju gadu veco solījumu. Tātad es arī labprāt būtu gribējusi dzirdēt tieslietu ministru Rasnača kungu, viņš bija pirms pārtraukuma zālē, šie būtu pietiekami svarīgi jautājumi, lai viņš būtu atkārtojis to, ko viņš vakar preses konferencē teica pēc Ministru kabineta sēdes, ka viņš sacīja, ka ir skaidrs, ka ir jāparaksta konvencijas papildprotokoli par nāvessoda atcelšanu, piebilstot, ka būtu vēlams to darīt iespējami ātrāk.

Man liekas, drīzumā mums būs Ministru kabineta iesniegums par šo drīzumā parakstīto 6.papildprotokola ratificēšanu, tātad es arī ierosinu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai kopā ar atbildīgo komisiju, ar Juridisko komisiju, un Cilvēktiesību komisiju, ierosināt termiņu uz 15.jūniju, lai mēs varam izskatīt šo jautājumu paralēli vienā laikā ar šo svarīgo 6.papildprotokolu, ko mēs gaidām no Ministru kabineta.

Atkārtošu, ko Rasnača kungs aizrādīja vakar preses konferencē: "Mums jāņem vērā situācija, ka Eiropā šodien no 40 valstīm, no Eiropas Padomes dalībvalstīm, tikai 7 valstis nav parakstījušas. Igaunija ir parakstījusi, Lietuva ratificējusi 2 vai 3 mēnešu laikā, Gruzija ir ratificējusi. Vai mums tiešām ir tik ārkārtsavādāks stāvoklis nekā šīm valstīm? Es domāju, mēs skaidri zinām, ka esam Eiropas Padomē un gribam pildīt godīgi mūsu dotos solījumus. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs

(TSP). Cienījamie deputāti! Es neesmu pārliecināts, ka mums automātiski jāatdod šis likumprojekts komisijām. Man liekas, ka mums ir jāapspriež un jāizsaka sava pozīcija jau šajā lasījumā un jāatbalsta prezidenta iniciatīva. Es balsošu par to, lai atbalstītu prezidenta iniciatīvu.Varbūt Leiškalna kungs ne sevišķi pareizi paskaidroja savu pozīciju, pasakot, ka kā vēlētājs viņš balsotu par nāvessoda saglabāšanu, bet kā deputāts — par nāvessoda atcelšanu. Bet, Veldres kungs, es nevaru saprast, kas ar normām jums ir? Kāpēc jūs uzbrūkat tik agresīvi, tas ir pareizi, ir sarežģīta motivācija. Varbūt vajadzēja to izteikt citādi, bet jāsaprot šī motivācija. Varbūt vajadzēja pateikt, ka sadzīviskā loģika prasa saglabāt, bet politiskā loģika prasa tomēr atcelt nāvessodu. Kāpēc jūs saprotat tādu parastu, bet ne sarežģītu šo motivāciju? Grūti ir tagad, bet nevajag uzbrukt un apsaukāt cilvēku, ka viņš izteica kaut ko sarežģītāku, nekā jūs varat saprast. Tā ir cita lieta.

No visiem argumentiem par nāvessoda atcelšanu priekš manis galvenais ir viens: tā ir kļūda. Iespējama kļūda. Un ne vairāk. Visa cita motivācija par to, tā ir tāda stiepjama, bet šis moments, iespējamā kļūda, tas ir pats galvenais. Es jums varētu atgādināt tā saucamo Rogoļeva lietu. Jūs zināt viņu, jūs zināt, ka bija divi cilvēki nosodīti un gandrīz noslepkavoti, ka bija noķerts šis Rogoļevs un parādīja šo liktenīgo somiņu krūmos un tā tālāk. Es varu jums atgādināt tā saucamo Mihailova lietu jeb Vitebskas lietu, tur bija tāda ķēdes slepkavošana, 13 cilvēki bija "prigovoreni", pierunāti pie nāvessoda. 11 no viņiem atzina savu vainu, jūs saprotat, viens bija noslepkavots, viens pakārās cietumā, viens pazaudēja prātu cietumā, un tikai tad atrada to īsto noziedznieku. Tagad pie mums šeit, es divus gadus un trīs mēnešus jau mēģināju kaut ko izdarīt, lai saglabātu vienu cilvēku, kurš dabūja 15 gadus par tā saucamo "trīszvaigžņu slepkavību". Jūs atceraties, bija tāda. Viņš dabūja 15 gadus. Pusi no tās viņš gandrīz nosēdēja. Viņš nebija vainīgs absolūti! Viņš varēja dabūt nāvessodu. Es nezinu, kas būs tālāk. Varbūt mēs saglabāsim šo cilvēku. Tas nebija padomju laikā. Jūs zināt, kad viņš tika nosodīts, tas bija mūsu laikā. Tabūna kungs, jūs nezināt lietu. Es uzskatu, ka kļūda, iespējamā kļūda — tas ir galvenais moments, kas jāņem vērā. Mums jāatceļ nāvessods.

Sēdes vadītājs.

Indulis Emsis, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis

(LNRP, LZP). Godātā Saeima! Es ierosinu šo priekšlikumu nodot Juridiskajai komisijai. Es ierosinu termiņu noteikt ne sevišķi garu, jo šeit nav tik daudz svarīgs šis termiņš priekšlikumu iesniegšanai, cik tieši šīs diskusijas Saeimā, tāpēc es ierosinu 5.jūniju.

Es gribu uzsvērt, ka šā jautājuma izlemšana par labu nāvessoda atcelšanai, kuru es aizstāvu, ir faktiski civilizācijas mēraukla un rādītājs, cik Latvija ir kļuvusi demokrātiska un civilizēta valsts. Šī lieta nav vajadzīga Eiropai, šī lieta ir vajadzīga, šī sistēma ir vajadzīga Latvijai. Kāpēc?

Es mēģināšu dažus argumentus izteikt, bet man to ir daudz vairāk, bet es to atstātu uz nākamo diskusiju. Es gribētu to pamatot ar to, ka valsts nedrīkst sevi identificēt ar noziedznieku, ar to cilvēku, kas izdara noziegumu, valsts un valsts represīvie aparāti ir pavisam citas institūcijas, kas strādā pēc citas loģikas, bet šodien šajā zālē izskanēja tāda loģika — itin kā valstij būtu jārīkojas ar tādām pašām metodēm un tādu pašu attieksmi pret cilvēka dzīvību, kā rīkojas noziedznieks, kas ir nožēlojami, kas ir nepieņemami, un tas ir barbarisms pēc savas būtības. Tikpat labi mēs varētu griezties vēl tālāk atpakaļ un teikt, ka ar nāvessodu vien ir par maz, kad mums ir jāatdara noziedzniekam visas tās mokas, ko viņš ir padarījis upurim. Un kāpēc tad mums viņam pirms viņa iznīcināšanas viņu, tā teikt, nedaudz nepamocīt, nenogriezt kādu locekli vai tamlīdzīgi. Varbūt mums pielietot to valstu praksei, kas šobrīd izdara publiskus nāvessodus. Un jūs domājat, ka ar to Latvija un Latvijas sabiedrība iegūs savu sabiedrības locekļu uzticību? Gluži otrādi. Tādā gadījumā smago noziegumu skaits Latvijā pieaugs. Līdz ar to pasaules prakse neapgāžami pierādījusi, ka smago noziegumu skaits nesamazinās tad, ja valstī tiek saglabāts nāvessods. Gluži otrādi, tas parāda sabiedrības daļai, svārstīgai sabiedrības daļai, ka nāves iestāšanās jeb citiem cilvēkiem atņemt dzīvību nav nekas tāds briesmīgs, jo pat valsts jau to dara, tātad tas ir tāds akts, par ko varētu vēl strīdēties. Arguments par to, ka ir slikti cietumi un tāpēc mēs varam atļauties izpildīt nāvessodus, tas, manuprāt, neiztur nekādu kritiku, jo tādā gadījumā mēs varētu visu cietumu remontēšanas nepieciešamību aizstāt ar šo vienkāršo procedūru, tas ir pilnīgi nepieņemami. Cietumi ir nenormālā situācijā, tāpat kā daudz kas Latvijā, un tie ir jāsakārto, un tam būs jāatrod nauda, un tas būs jāizdara, cita ceļa vienkārši nav.

Es gribētu vēl vienu argumentu minēt, kurš šajā zālē nav izskanējis. Kolēģi, vajag aizdomāties par to, kā jūtas tie cilvēki, kam nāvessods ir jāizpilda. Un kāda ir tā trauma tiem cilvēkiem, kas ir spiesti šo valsts norādījumu izpildīt. Aizdomājieties par tiem cilvēkiem, padomājiet, ko tas nozīmē? Un es domāju, ka šajā ziņā jums ir jābūt arī tālredzīgākiem.

Un pēdējo momentu jau pieminēja Dozorceva kungs, ko es šodien gribēju teikt. Visās valstīs ir bijušas kļūdas, kamēr tajās ir izpildīts nāvessods, un izmeklēšanas gaita ir parādījusi, ka ir kļūdījušās pat valstis ar ļoti solīdu juridisko pieredzi, ar solīdu un labi nostādītu tiesu sistēmu. Arī ir kļūdījušās, un arī Latvijā tādas kļūdas ir pielaistas, un šīs kļūdas nav izlabojamas, un tāpēc arī ir principiāls arguments pret šo nāvessodu izpildīšanu. Un tāpēc es kā Zaļās partijas pārstāvis varu pateikt, ka mūsu vēlētāji ir pret nāvessodu, mēs esam šo jautājumu izdiskutējuši ar vēlētājiem, un man nav jābaidās šeit stāties tribīnē un teikt, ka es aicinu šo likumprojektu pārskatīt un nāvessodu iespējami īsā laikā atcelt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpiņi un tauta! Varētu būt bijis, ka prezidents mums būtu atsūtījis Krimināllikumu atpakaļ, jo mēs jau zinām, ka mēģināt veikt krimināldarījumu — tas nav sodāms. Gatavoties veikt krimināldarījumu — tas nav sodāms. Veikt krimināldarījumu arī lielāko daļu no laikiem nav sodāmi, mēs to redzam, jo, ja var likt ticēt, ka tu to darīji pavēles vai rīkojuma dēļ, ja man Zīgerista kungs atsūtīs vēstuli vai, vienalga, kāds cits — taisīt Latvijā apvērsumu, tad mani nevarēs sodīt par to, ka es gatavojos, par to, ka es mēģinu, un arī ja man izdodas. Jo kāds man kādu rīkojumu vai pavēli bija devis. Mūsu Krimināllikums atbilst tam, kas Latvijā notiek, neviens no mūsu krimināldomājošiem cilvēkiem netiek tiesāts, sodīts. To mēs redzam mūsu izmeklēšanas komisijas teātros. Labi, bet viņš nav to likumprojektu atgriezis, tāpēc ka viņam būtu bijis labs iemesls, viņš atgriež tāpēc, ka viņš grib pasaules forumos, ka viņš ir iedzinis mūsu tautā kaut kādu saprātu, ka nāvessods nedrīkst būt, ne tikai ar to, ka viņš uzlicis moratoriju, kas būtu pilnīgi viņa kompetencē, bet viņš atnācis mums atgādināt, ka mēs nepārstāvam tautu, mēs pārstāvam Sadarbības padomi, kurā viņam ir ieteikme.

Viņš to attaisno tāpēc, ka varbūt Eiropas Savienība to prasa. Bet zināt, ka Eiropas Savienība mums atņem tirdzniecības ieroci, viņi mums atņem monetāro politikas ieroci, viņi mums atņem fiskālo politikas ieroci, viņi mums atļaus iekšējo inflāciju tikai 1,5 procentu lielāku gadā nekā to, kas ir sastopams trīs labākās Eiropas Savienības valstīs. Mīļais ārst, izrēķini, cik ilgi tev ies, lai tev būtu pieklājīga alga! Mīļais skolotāj, padomā, ka varbūt tavi pēcnācēji, kas nāks tanī skolā mācīt, varbūt dabūs kaut kādu pieklājīgu algu, bet neceri, ka tu to dabūsi tavā dzīves laikā, jo 1,5 procentu inflācija virs lielākā rādītāja labākās trīs valstīs ir tev ekonomisks nāvessods. Lielākā daļa no Eiropas negrib būt tanī savienībā. Vācieši ir sapratuši, ko tas nozīmē Austrumvācijai, un publiskās aptaujas rāda, ka 60% no vāciešiem tur negrib būt. Un, ja mēs pareizi ziņotu mūsu tautai, tad 95% negribētu Eiropas Savienībā būt. Un par to būs referendums 3.oktobrī. Bet vislabāk izteicās par šito nāvessoda jautājumu Emša kungs, jo tas ir rādītājs, cik mēs Latvijā cienām dzīvi. Un es skatos 1940.gadā, 1941.gadā, Baigā gadā, masīvās deportācijas. Es skatos, ka mūsu vidū sēž, kas 1986.gadā cilvēkus notiesāja. Es vakar biju pie černobiliešiem, kur pirmie sekretāri sūtīja uz gandrīz drošu nāvi agrāk vai vēlāk. Esam runājuši ar zaldātiem, kas iesaukti krievu armijā tāpēc, ka viņi bija latvieši, viņiem lika dienēt atomu vietās, un viņi mirst kā mušas. Bet mēs pat nedrīkstam godināt mūsu leģionārus, kas cīnījās par brīvību. Viss tas ir piemirstams, mēs šo upuru dzīves nedrīkstam cienīt, bet mums ir jāciena Haritonova... Es lūdzu papildus divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Jūs saņemsit divas minūtes pēc tam, kad būs runājis tas, kas ir pieteicies debatēs ātrāk par jums.

G.Valdmanis.

Labi, tas arī laikam ir Kārtības rullī vai Čepāņa kunga godīgumā un izpratnē. Redziet, tādu kā Čepāņa kungu nostāju pret...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Godātie kolēģi, nākamais runās Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es pavisam īsi. Manuprāt, ja mēs nolemsim un nobalsosim atdot šo likumu atpakaļ komisijai, ar šo likumu nodarbojās Aizsardzības un iekšlietu komisija, tāpēc es lūdzu novirzīt šo likumu atpakaļ uz to komisiju, kura ar šo likumu nodarbojās, un tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi. Kārtības rullis mums ir svēts dokuments.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Nu ko, nu nestrīdēsimies! Skatiet, mēs runājam par cieņu pret dzīvību. Mēs runājam par to, ka čekas grēki nav sodāmi. Heins Lāma pazuda, cilvēki domā, ka viņi zina, kur. Ģimene ir lūgusi, lai meklē to cilvēku, bet mūsu iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš... Par viņa likteni neviens negrib zināt. Mēs runājam par cieņu pret dzīvi, Ludzas rajonā piedzērušies policisti sēž, cilvēkus nosit ar automašīnām divu gadu laikā, un neviens no viņiem netika tiesāts. Runa ir par cieņu pret dzīvi. Mums ir jāciena tā dzīvi, ja viņš ir vedis genocīdu pret mūsu tautu un vēl šodien to dara? Mums ir jāciena tas, kas ir lielas žulicības darījis un cilvēkus nositis uz nāvi ļaunprātīgi? To cilvēku dzīves mums ir jāciena, viņu dzīves ir svētas. Bet represēto cilvēku dzīves nav svētas. Tā padomju sabiedrības ienaidnieka Lāmas dzīve nav svēta, bet mēs tēlosim Eiropas kuluāros, ka mēs esam kaut kādi pienākuši pie tāda rādītāja, ka mēs cienām slepkavas un genocīda veidotāju dzīves, bet ne mūsu iedzīvotāju, mūsu brīvības cīnītāju dzīves, lai čeka dara ar tiem, kā grib. Un valdība un Sadarbības padome dara, kā grib. Un lai Čepāņa kungs lasa un godina mūsu Kārtības rulli, kā viņš grib.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas. Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Godātie kolēģi, debašu laikā deputāti izteica šādus priekšlikumus, pirmkārt, nodot otrreizējai caurlūkošanai pēc Valsts prezidenta ierosinājuma Latvijas Republikas Krimināllikumu Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgai komisijai, motivējot ar to, ka Krimināllikumu trešajā lasījumā un viso iepriekšējos lasījumos gatavoja tieši šī komisija, bez tam Kaksīša kungs ierosināja to nodot arī Juridiskajai komisijai, un Birznieces kundze ierosināja nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai mēs, godātie kolēģi, varam ar jums vienoties, ka likums otrreizējai caurlūkošanai tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību komisijai, kā atbildīgo nosakot Aizsardzības un iekšlietu komisiju? Vai par to neviens neiebilst? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu — nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgai komisijai un papildus tam arī Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 13, atturas — 10. Lēmums ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem deputāti minēja divus datumus. Birznieces kundze nosauca 15.jūniju, Kaksīša kungs un vairāki citi deputāti — 5.jūniju. Balsosim saskaņā ar mūsu jau iedibināto kārtību vispirms tālāko datumu — 15.jūniju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu — par to, ka priekšlikumi iesniedzami atbildīgajā komisijā līdz 15.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 23. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ paliek spēkā otrs priekšlikums — 5.jūnijs.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likums "Alkohola aprites likums", otrreizēja caurlūkošana. Godātie kolēģi! Kādi būtu priekšlikumi par šī likuma nodošanu atbildīgajai — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai nav iebildumu pret šādu priekšlikumu, ka mēs nododam šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Vai vajadzīga balsošana? Paldies! Esam vienojušies.

Tagad lūdzu kādi būtu deputātu priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem likuma otrreizējai caurlūkošanai? Tika nosaukts datums 5.jūnijs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Balsošanu neviens neprasa. Paldies! Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no 3.sadaļas — lēmuma projekts "Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses D.Andersones atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4285. "Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Dainas Andersones atbrīvošanu no amata". Ir saņemts viņas iesniegums, kurā viņa lūdz sevi atbrīvot no tiesneses amata sakarā ar viņas iecelšanu zvērināta notāra amatā. Tieslietu ministrs ir lūdzis šādu lūgumu atbalstīt, un Juridiskā komisija to ir izskatījusi un arī lūdz Saeimu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Daina Andersone atbrīvota no Zemgales apgabaltiesas tiesneses amata sakarā ar iecelšanu citā amatā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmumu projekts "Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera, Zemessardzes pulkveža Jura Dalbiņa atbrīvošanu no amata". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šī gada 20.maija sēdē izskatīja jautājumu par Jura Dalbiņa atbrīvošanu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata. Debates bija kaislīgas, un daudz dažādu trūkumu mēs atklājām, pie kuriem es šodien negribu pieskarties. Tāpēc nolasīšu jums tikai komisijas pieņemto lēmumu un pēc tam lūgšu balsojumu. Komisija pieņēma atbrīvot Juri Dalbiņu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Vārds Uldim Veldrem.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā gadījumā, ja mēs lemjam pulkveža Dalbiņa likteni, neapšaubāmi, bez Dalbiņa kunga vajadzēja šeit atrasties arī Valsts prezidentam, kas presei sniedzis paziņojumu, it kā būtu medicīnas iestāde, ka atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Pagājuši vairāki mēneši. Arī tas, lai būtu tā "troika", kas viņu atbrīvoja, un mans priekšlikums būtu... es ilgi nerunāšu, par cik jautājums nav sagatavots, attiecīgie cilvēki nav ieradušies, es domāju, ka mums vajag klātienē tos jautājumus izskatīt. Es zinu, ka Valsts prezidents Ulmaņa kungs neieradās arī uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi. Tā ka acīmredzot te ir kaut kas slēpjams. Un, teiksim, izdarīt secinājumus mēs varēsim tikai tad, kad noklausīsimies Ulmaņa kungu, "troiku" un arī pašu Dalbiņa kungu. Mans priekšlikums — atlikt jautājuma izskatīšanu, kamēr ierodas attiecīgās amatpersonas. Citādi mēs visi lemjam cilvēka likteni aizmuguriski.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais debatēs Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs šeit varam dažādi lemt, un Veldres kungs jau atsevišķus momentus minēja. Bet manā izpratnē šī situācija ir vienkārša. Valsts prezidents ir konstatējis Dalbiņam fašisma kaiti un, manuprāt, absolūti nepamatoti. Diemžēl medicīniskā komisija viņam šo kaiti ir apstiprinājusi. Un var jau tāpēc arī kāds balsot par, bet es labprāt šajā situācijā tomēr atturētos no šāda lēmuma pieņemšanas, un es varētu atbalstīt arī iepriekš izteikto domu par to, ka šis lēmums būtu šajā brīdī jāatliek. Es domāju, ka šādā veidā atbildīgām amatpersonām dot izvērtējumus par medicīniska rakstura jautājumiem un pēc tam mēģināt ietekmēt šo medicīnisko komisiju, tas absolūti nav pamatoti.

Sēdes vadītājs.

Vārds Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sadarbības padome! Padomes kalpi un tauta! Nav jau runa šodien par Dalbiņa kungu. Runa šodien ir par mūsu nacionālo stāju. Mūsu ārlietu ministrs, mūsu valstsvīri iet uz 9.maiju — Uzvaras svētkiem. Un godina tos varoņus, kas Latvijā atveda atpakaļ čeku, deportācijas un postu. Bet Dalbiņa kungs bija izpratis tautas stāju citādi. Viņš bija izpratis, ka tie, kas Kurzemes katlā cīnījās par brīvu Latviju, ka tie, kas ar dažiem mūsu kolēģiem cīnījās mežā par brīvu Latviju, tie, kas arī cīnījās ar ģenerāli Kurelu pret fašismu, ka tie visi nav nelieši. Un, ja kāds no valdības cilvēkiem piedalās pasākumā, kas godina leģionārus, tad viņi ir jāatlaiž. Lai visi būtu brīdināti. Lai tautu maldinātu, tad tur, zini, ārstu liecības un viss kaut kas cits. Bet tieši šitanī laikā, kad mums ir jāatrod sava pašapziņa, kad mums mūsu prezidents ir noliedzis mūsu nevainību Otrā pasaules kara nelaimēs kā valsts, kad mūsu ārlietu ministrs ir noliedzis mūsu varoņu vērtību mūsu tautai, sodīt to, kas nesaņēma pareizi to mājienu, kas viņam tika dots, ka ar leģionāriem vairs kopā neies. Tas ir tautas nodevības jautājums. Un mēs šodien lemsim, vai mēs patiešām nodosim mūsu tautas vēsturi tā, kā Māris Grīnblats to darīja, kad viņš apstiprināja vēstures grāmatas, kas saka, ka tikai daži, kas komunistu laikā tika aizsūtīti uz Sibīriju, bija vainīgi. Ka mēs pieņemsim to prezumpciju, ka tikai daži, kas skrēja uz Kurzemi, ņemtu ieročus un cīnītos par Laviju Kurzemes katlā, ka tikai daži no tiem bija patrioti, bet lielāko daļu viņi bija fašisti, un par viņiem nedrīkst runāt un viņus nedrīkst atbalstīt.

Man ļoti interesē, kā balsos varonīgais Grīga kungs, kā balsos ikkatrs no mums šinī izšķirīgajā jautājumā. Jo jautājums ir tas, vai šogad mēs nolemsim, ka 9.maija varoņi ir Latvijas vienīgie atzīstamie varoņi jeb tie, kas cīnījās otrā pusē, ir vismaz līdzvērtīgi? Ka drīkst arī viņus godināt. Un šis neizbēgami ir tas jautājums, par kuru mēs šodien lemsim. Mēs varam komunistu stilā apmelot to jautājumu. Černobiļa nebija, es to nezināju, es to neizpratu. Bet mums ir jāizprot, ka šodien mēs balsojam, lai šī Saeima, lai šīs tautas pārstāvji, lai šī tauta uzskata 9.maija varoņus par vienīgajiem varoņiem mūsu tautā. Ja vispār tie bija varoņi. Un ka mūsu leģionāri ir mazāk varonīgi bijuši mūsu tautas labā, un, ja mēs tā nolemsim, tad lai tauta to zin. Balsojums ir atklāts. Šitanī jautājumā mums ir jāšķiras no prezidenta lēmuma, mums ir jāšķiras no komitejas lēmuma, mums ir tautai jāpaziņo, kas tanī nodevīgā komisijā sēdēja un kā viņi balsoja. Bet šodien mēs balsosim, es ceru, par Jura Dalbiņa attaisnošanu, par leģionāra attaisnošanu. Leģionāri vismaz bija tikpat lieli varoņi kā 9.maija varoņi. Un tas, ka viņus mēģina nomelnot, ka mēs šodien esam nolēmuši nedaudzināt tos 9.maija varoņus tik daudz...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

Dauzīt leģionārus un Dalbiņu ir nepatiesi un nodevīgi.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu aizgrābtību klausījos cienījamā kolēģa Valdmaņa runu un domāju, vai šinī gadījumā mēs risinām valsts viedokli par leģionāriem vai 9.maiju, vai mēs izskatām jautājumu par to, ko Dalbiņa kungs pats ir iesniedzis. Es, protams, nezinu, varbūt viņam vakarā kāds atbraucis mājās, uzlicis pletīzeri, bet man liekas, ka nevienā komisijā tādas informācijas nav. Tā ir pirmā lieta. Līdz ar to mums jāizdara secinājumi, vai Dalbiņa kungs bija pats gribējis. Jā, viņš pats gribējis, un komisijā to viņš ir arī norādījis.

Otrais jautājums ir daudz vienkāršāks. Es kā Juridiskās komisijas loceklis un cienījamais Bišera kungs arī kā ielu un mītiņu gājienu likumu autors, Lagzdiņa kungs, jūs arī esat talantīgs jurists, un, es domāju, jūs arī piekritīsit. Ir noteikta norma, kurā ir norādīts, ka ielu un mītiņu gājienos neviena valsts amatpersona, ja viņa nav uz to pilnvarota, nav tiesīga piedalītes uniformā. Tad man ir jautājums — kādēļ Latvijā, izrādās, nav tā kā Tieslietu ministrijā uzrakstīts, viens likums visiem? Kādēļ līdz šai dienai cienījamais virspavēlnieks Dalbiņa kungs nav saukts pie administratīvās atbildības? Es vēlreiz saku. Piedodiet, citu partiju pārstāvjus par neatļautu, es atvainojos, simbolikas lietošanu sauks pie administratīvās atbildības.

4.pants šinī likumā norāda, ka uniformu lietot masu pasākumos ir aizliegts, ja uz to nav speciāla pilnvarojuma. 3.pants, kurā ir par simboliku. Tiek iedarbināts, piedodiet, Lagzdiņa kungs. 4.pants. Netiek iedarbināts. Tad mēs, attiecīgi šis likums jau ir prezidenta kunga sen izsludināts, tas darbojas. Un šinī gadījumā es gribu uzdot arī konkrētu jautājumu — kādēļ mūsu valstī Dalbiņa kungs, kaut vai tagad bijušais vai nebijušais augstākais bruņoto spēku vadonis, nav saukts pie administratīvās atbildības? Un tā ir realitāte. Vai nu mēs ieviesīsim likumu visiem vienu. Šinī gadījumā tas patiešām ir normāls žests, ja viens no augstākiem varas ešelona pārstāvjiem ir izžāvies cauri, vienkārši nav reaģējis un sapratis valsts politiku. Jā, cienījamais Valdmaņa kungs, es pilnīgi piekrītu, mums vajadzētu citādi jautājumu stādīt — vai Ulmanis atbilst savam amatam vai neatbilst? Bet ne jau tas, ka šinī gadījumā, ja Dalbiņa kungs pats sapratis savu nelaimi un kļūdu un iet prom, tad mums šī iniciatīva būtu jāatbalsta. Bet ir cits jautājums, ka mums nestrādā mehānisms. Augstākais karavadonis Ulmanis, nestrādā aizsardzības ministrs... Te ir jautājums arī par Jundža kungu. Par Jundža kunga atbilstību. Bet nepārvērtīsim to šinī jautājumā, neizskatīsim tos jautājumus, kas šinī gadījumā nav izskatāmi. Bet es vēlreiz norādu. Es esmu izbrīnīts par to, ka mūsu kvalificētie juristi ir aizmirsuši likumus. Un likums ... diemžēl Latvijā mums nav tiesiska valsts. Un kamēr būs šāda likuma ievērošana virsvadoņiem un parastai tautai vai nemīlamām partijām, tikmēr mēs nekad arī nekādā demokrātijā nedzīvosim.

Sēdes vadītājs.

Vārds Oskaram Grīgam, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pastāvošā likumdošana nosaka, ka ierosināt Nacionālo bruņoto spēku komandieri Saeimai atbrīvot no ieņemamā amata vai apstiprināt ieņemamajā amatā var tikai Valsts prezidents. Un viņš ir šīs savas tiesības izmantojis, un viņš ierosina Saeimai atcelt bruņoto spēku komandieri Dalbiņa kungu.

Vai par labiem darbiem vai par sliktiem, to nu es nezinu, bet jau pēc 16. marta tas bija skaidri zināms, ka tas tā varētu notikt, un es personīgi atļāvos atgādināt un atcerēties Dalbiņa kungam, ka viņu var noņemt tikai Saeima un neviens cits. Bet Dalbiņa kungs iesniedza pats atlūgumu, aizmirsdams šo likuma normu, un piedevām vēl viņš iesniedza atkārtotu atlūgumu paātrināt viņa atbrīvošanu no ieņemamā amata Valsts prezidentam. Es pats redzēju viņa veselības stāvokļa analīzes dokumentu. Un vēl vēlākajās pārrunās ar Dalbiņa kungu es vēlreiz viņam atļāvos atgādināt, ka viņu var atcelt no amata tikai Saeima. Un viņš teica, ka viņš ir izlēmis viennozīmīgi aiziet no sava posteņa, un mums šodien nav ne mazāko tiesību šeit aizkavēt šo viņa aiziešanu jeb viņa vēlmi atstāt Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu.

Un nepārvērtīsim šeit šo sēdi par priekšvēlēšanu kampaņu, cik mēs esam cēli un varonīgi, aizstāvot Dalbiņa kungu. Par viņa stāju un godīgumu neviens šeit nešaubās. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt Dalbiņa kunga iesniegumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šim jautājumam ir divas puses. Viena ir tā, kas mums jālemj, kas ir saistīts ar valsts pārvaldi, kas saistīts ar civilmilitārām attiecībām, kas saistīts ar politisko, demokrātisko vai civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem. No šī aspekta neapšaubāmi mums ir jāpieņem šis Dalbiņa kunga izteiktais priekšlikums, ko viņš ir jau izdarījis, un arī Valsts prezidenta ierosinājums. Līdz ar to Dalbiņa kungam jādod šī iespēja atstāt savu amatu.

Bet neapšaubāmi ir arī otra puse, un tā ir jautājuma morālā puse, kura diemžēl vēl joprojām nav sakārtota. Jo es domāju, ka daudzi šeit zālē klātesošie tomēr zina tos apstākļus un to varbūt valsts politikas nesakārtotību, kuras rezultātā šīs domstarpības — valsts vadības un Nacionālo bruņoto spēku komandiera starpā — radās. Un, manuprāt, tieši šis jautājums, šie morālie aspekti, nesakārtotība un joprojām nerisināšana valsts līmenī var novest pie jaunas šādas situācijas nākamā komandiera un nākamās valdības starpā. Tā kā tie nebūt nav mazsvarīgi.

Un jāsaka vēl, ka arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā tomēr bija vairāki momenti, kuri bija tiešām aizdomīgi, jo Dalbiņa kungs tiešām arī pats izteicās par to, ka viņam šis norādījums nepiedalīties tika izteikts mutiskā formā, ka viņam tika priekšā stādīts valdības neapstiprināts viena ministra dokuments bez paraksta un tamlīdzīgas sīkas detaļas, kuras arī norāda to, cik pavirši tika sagatavotas šīs 16. marta rekomendācijas, ja mēs tā varētu izteikties.

Tā kā, godīgi sakot, jāsaka, ka šis morāles jautājums joprojām paliks uz to cilvēku sirdsapziņas, kuri šo lēmumu neprata savlaicīgi sagatavot. Tātad tas ir gan Nacionālās drošības padomes, gan Valsts prezidenta, gan aizsardzības ministra arī goda jautājums.

No otras puses. Ja mēs nepieņemam šo... Saeimai it kā ir jāizlemj šī atcelšana no amata, protams, ja mēs nepieņemam, tad, protams, ka paceļas otra problēmas būtība — kam tad ir jāatkāpjas? Acīmredzot tad ir jāatkāpjas vai nu aizsardzības ministram, vai valdībai, ja mēs nepieņemam, teiksim, Dalbiņa kunga lēmumu par pareizu. Pat ja mēs vēl varētu it kā atrast kaut kādu izlīgumu, es šaubos, vai izlīgums ir atrodams, jo starp aizsardzības ministru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri jābūt komandas principam. Šis komandas princips jebkurā gadījumā šajos 16. marta notikumos ir salūzis, tas nav arī atjaunojams. Līdz ar to es domāju, ka Dalbiņa kungs ir, manuprāt, godam savu dienestu veicis Latvijas valsts un bruņoto spēku labā aizvadītajos trīs gados, viņam tiešām var pateikt paldies, bet valstij no tā ir jāizdara secinājumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpināsim debates, godātie kolēģi, izskatīsim 13 deputātu priekšlikumu turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz 18.30. Godātie kolēģi! Bez emocijām... to mēs izšķirsim balsojot. Gribu atgādināt, ka mums ir vienošanās pulksten 17.00 noturēt Frakciju padomes sēdi. Ja deputāti piekrīt šim deputātu priekšlikumam, tad mēs to varam izdarīt arī 18.30. Tā kā Frakciju padomes sēde šodien būs.

Bet tagad lūdzu, vai kāds vēlas balsot par vai pret šo 13 deputātu iesniegumu? Balsojam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 13 deputātu priekšlikumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz pusseptiņiem. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 28, atturas — 14. Nav ieguvis šis priekšlikums balsu vairākumu. Debatēs nākamais runās Andrejs Požarnovs — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es negribētu runāt par politiskajiem aspektiem šajā jautājumā vai kādiem citiem, bet es gribētu iebilst Čerāna kungam un Valdmaņa kungam par vienu jautājumu — par to, ka šeit figurē kaut kāda veida samākslotas, viltotas medicīniskās ekspertīzes vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas bija varbūt atsevišķos gadījumos padomju laikā... bija tā, ka uz ārsta izziņas pamata vai kā cilvēku varēja ielikt psihiatriskajā slimnīcā, tur turēt, bet šajā gadījumā Dalbiņa kungs pats griezās pie medicīniskās palīdzības, viņam tika šī te ekspertīze veikta un viņš pats ir izteicies vēlēšanos aiziet no šī amata. Apgalvot, ka viņam pašreiz ir kaut kādā veidā safabricēti dokumenti, uz kuru pamata viņš tiek atlaists, būtu apmēram tas pats, kas man apgalvot tagad, ka Čerāna kungs negrib runāt debatēs, bet Zīgerists viņam uzspiež, sākšu viņu... it kā es labāk zinu, ko viņš grib un ko viņš negrib. Es domāju, ka tas nav pamatoti. Nav pamatoti, tā nevajadzētu runāt. Un tamdēļ, ja reiz Dalbiņa kungs pats ir uzrakstījis iesniegumu, es domāju, ka nevajag sagrozīt faktus un vienkārši ir jāatbalsta šis priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadarbības padome, padomes kalpi, tauta! Saprotiet... Neizbēgami šo pavasari notika straujš grieziens mūsu valsts orientācijā pret mūsu varoņiem un pret mūsu bendēm. Tas, ka Dalbiņa kungs, izprazdams to, ka viņš strādā ar tādiem, kas ir nolēmuši, ka mūsu tautas varoņi... tos ir jānomelno un nedrīkstam viņus atbalstīt, un ka mūsu it kā piecdesmit gadu ienaidnieki, ka viņus gan drīkstam cienīt, ka viņš tādā vidē negrib strādāt, to es saprotu. Es saprotu arī, ka Sadarbības padome grib šo uzvaru, ka mūsu tauta ir pārorientēta, ka mūsu valdība ir pārorientēta par padomes atbalstītājiem, pret tautas atbalstītājiem. Es tomēr aicinu tādus, kas ir ar tautu, izrādīt atbalstu Dalbiņa kungam un viņa stājai. Tas, ka tā pozīcija ir tikpat nepatīkama, kā man šeit Saeimā, sēdot starp tiem, kas tautai labu nevēl, un ar viņiem satikties ikkatru dienu un izvairīties no viņu rokām, tas ir nepatīkami. Bet mums ir jāstāv savās vietās līdz 3. oktobrim. Tad Dalbiņa kungu mēs iecelsim par aizsardzības ministru un atvietosim tādus, kas tikai kalpo kangariem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izlemjam visai svarīgu jautājumu par visu mūsu bruņoto spēku komandiera atcelšanu no amata. Bet kā šis jautājums ir sagatavots? Ziniet, es reti esmu redzējis tik slikti sagatavotu jautājumu. Šeit mums stāsta un arī avīzēs es esmu šo to lasījis, viena versija, ka viņu prasa atcelt Valsts prezidents, otra versija, ka viņš pats prasa, trešā versija — ka viņu jāatbrīvo tāpēc, ka viņam ir veselības traucējumi. Bet šeit, tajos dokumentos, kas mums te ir iedoti, es neredzu, kāpēc mēs viņu īsti atbrīvojam. Vai kāds ir iesniedzis? Es redzu tikai Druvas kunga parakstītu papīru, ka Druvas kungs grib atbrīvot Nacionālo bruņoto spēku komandieri, bet kādu motīvu pēc? Vai tāpēc, ka viņš ir piedalījies šajā leģionāru gājienā? Tas ir viens jautājums, un tam var būt vienas sekas, ja tas tiek nosodīts. Ja viņš ir slims, tad ir pavisam cits jautājums. Ja viņš ir pats vēlējies aiziet un turpināt savu darbību politikā, uzskatot to par izdevīgāku, tas ir pavisam trešais jautājums. Un šeit mēs ar šiem iesniegtajiem dokumentiem neesam iepazīstināti, un mums nav piestādīti nekādi attiecīgie dokumenti, un Druvas kungs pats uz savu ierosmi nav tiesīgs prasīt atcelt Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Ne viens pats, ne kopā ar savu komisiju.

S ēdes vadītājs. Veldre Uldis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Veldres kungs, jūs laikam otro reizi esat. Lūdzu! Divas minūtes.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka man kā Saeimas deputātam jāpiedalās hameleonu rotaļās. Un es pilnīgi atbalstu, jo es arī pirmajā reizē to pateicu un arī Bišera kungs to juridiski nomotivēja, ka pašlaik ir dubulta hameleonu morāle. Iznāk tā, ka Valsts prezidents pārkāpj Satversmes 42. punktu, ka kara laikā viņš ieceļ bruņoto spēku komandieri, miera laikā mēs ieceļam un arī mēs atbrīvojam. Un šajā sakarībā man visvairāk nepatīk tas, ka ļoti daudzas reizes Ulmaņa kungs parāda savu nezināšanu vai locīšanos vēstures jautājumos. Un es par to nebrīnos, ka 26 gados, partijā atrodoties, viņš ļoti labi bija apguvis vissavienības komunistiskās boļševiku partijas īso kursu. Valsts prezidents. Līdz ar to viņa paziņojumi reizēm ir tādi, ka man kā latviešu cilvēkam un arī Saeimas deputātam kaunu izsauc. Kā Valsts prezidents var nomaldīties trijās priedēs? Es tomēr pirmais runāju un tagad pirms pārtraukuma pēdējais, manas domas ir, ka vajag lietu sakārtot, lai ierodas pats Ulmaņa kungs, lai ir iesniegumi, Dalbiņa kungs lai nezīlētu kafijas biezumos, jo tomēr ir jābūt atklātai vīru un valstsvīru runāšanai, nevis izmantot to, ka nospiedīsim pogu, bet par ko, nezinām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30. Atgādinu, ka Sarkanajā zālē būs Frakciju padomes sēde. Lūdzu frakciju vadītājus vai pārstāvjus un Prezidija locekļus sapulcēties tur.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām debates! Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varētu jau daudz nediskutēt par šo problēmu, par kuru mums šodien ir jāpieņem lēmums. Bet mani ļoti satrauc tas, kādā veidā mūsu valstī tiek veidota šī kadru politika. Mēs esam izskolojuši vienu virsnieku, kurš mācījies ārzemēs, un tagad, kad šī vieta ir jāatdod kādam citam virsniekam, kurš ir patīkamāks ne jau pēc profesionalitātes spriežot, bet vienkārši patīkamāks, tad tiek pieņemts lēmums, ka jāatceļ iepriekšējais.

Es negribu analizēt to, ka faktiski Ulmaņa kunga un Krasta parakstītais rīkojums nr.1 ir nelikumīgs par Dalbiņa kunga un Lieljukša kunga atstādināšanu no amatiem. Tie ir nelikumīgi no parakstīšanas brīža tāpēc, ka tie ir pretrunā ar Satversmi. Nacionālajai drošības padomei neviens nav devis tiesības pieņemt tādus lēmumus un izdot tāda veida rīkojumus.

Man bija kauns skatīties, kā Ulmaņa kungs nobijies no tā, ka komisijas sēdē — Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, uz kuru viņš bija aicināts sniegt savu motivāciju, kāda tad ir tā motivācija, kāpēc viņš ir pieņēmis lēmumu atstādināt Dalbiņa kungu, tomēr neieradās. Tāpēc ka acīmredzot nebija ko teikt Saeimas deputātiem.

Šodienas dokuments, kuru mēs it kā izskatām, to pat ļoti grūti nosaukt par dokumentu, tāpēc ka arī šajā dokumentā nav minēta nekāda motivācija. Tāpēc jau Dalbiņa kungs uzrakstīja šo iesniegumu viena iemesla dēļ, ka viņš vairāk nevarēja izturēt šo morālo spiedienu no viņa augstākajiem tiešajiem priekšniekiem. Viņš to arī skaidri un gaiši paziņoja mūsu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ka tādos apstākļos, ka cilvēki — viņa tiešie priekšnieki dod divdomīgus rīkojumus, neatceļ iepriekšējās pavēles un tad viņu apsūdz, ka viņš nav pildījis vienu vai otru rīkojumu, viņš nevar pildīt dienesta pienākumus.

Mēs šodien esam nolikti grūtas izvēles priekšā. Formāli Dalbiņa kungs ir uzrakstījis iesniegumu par aiziešanu no šī amata. It kā mums vajadzētu to apstiprināt, bet zinot šo visu zemtekstu, kādā veidā tad viņš tika piespiests uzrakstīt šos dokumentus, es nevaru balsot par šo lēmumu tāpēc, ka tas ir ļoti neobjektīvs un kaut kādu mistisku interešu vārdā tapis. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu vai nu balsot pret, vai vispār nepiedalīties balsojumā par šo lēmumu tikmēr, kamēr šajā sēžu zālē neierodas Valsts prezidents un beidzot nesniedz savu motivāciju Saeimas deputātiem. Varbūt viņš ignorē Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, bet varbūt tomēr mēs varētu lūgt Saeimas Prezidiju uzaicināt Valsts prezidentu sniegt savu motivāciju un paskaidrojumu tieši šajā sakarā.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ābiķa kungs, vai nu pa telefonu, vai no tribīnes!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas, kā izrīkojās augstākās valsts varas amatpersonas ar Dalbiņa kungu, tieši kā izrīkojās, manuprāt, bija diezgan nožēlojami, par to jau runāja gan Kristovska kungs, gan arī Ādamsona kungs, gan arī citi deputāti. Tāpēc es neatkārtošos.

Runājot atklāti, es diemžēl mūsu valsts augstāko amatpersonu rīcībā un arī mūsu aizsardzības ministra rīcībā nespēju saskatīt pēdējā laikā nekādu konsekvenci. Gan valsts augstākā amatpersona, gan aizsardzības ministrs pēdējā laikā man atgādina vēja rādītājus, proti, viņi grozās līdzi vējam atkarībā no kuras puses vējš pūš. Manuprāt, tas ir nožēlojami.

Runājot par apskatāmo jautājumu. Cienījamie kolēģi, ja Dalbiņa kungs ir iesniedzis atlūgumu, proti, iesniedzis lūgumu atbrīvot sevi no amata, tad mums vajadzētu respektēt Dalbiņa kunga gribu. (No zāles: "Kur viņš ir? Tāds ir?")

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es biju kopā ar Dalbiņa kungu Leģionāru dienā gan baznīcā, gan pie Brīvības pieminekļa un būtu gatavs viņu atbalstīt un aizstāvēt visādi, ja vien būtu vajadzība to darīt. Tāpēc, lūdzu, kolēģi, nepolitizēsim šo lietu, neidealizēsim.

Ja Dalbiņa kungs nebūtu uzrakstījis iesniegumu — atbrīvot viņu no šī amata — būtu pavisam cita runa. Bet, ja uzrakstījis, tad ir pavisam cita runa. (No zāles: "Kur ir tas iesniegums?") Tas nozīmē, ka mēs šobrīd gribam piespiest Dalbiņa kungu turpināt strādāt amatā, no kura faktiski viņš atsakās ar savu iesniegumu. Vai kāds piespieda viņu... Te izskanēja runas it kā —j ā. Es ļoti šaubos. Es šaubos, vai Dalbiņa kungs, ka viņam nepietika dūšas pretoties tam, ja kāds izdarīja spiedienu. Es tik zemu nevērtēju Dalbiņa kungu, tātad viņam bija iemesls uzrakstīt šo atlūgumu un reizē ar to, kā nupat Ābiķa kungs teica, respektēsim šo viņa iesniegumu un viss!

Sēdes vadītājs.

Grīgs Oskars, otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pareizi šeit mums Bišera kungs skaidri un gaiši pateica, ka mēs neesam šodien ne par ko tiesīgi lemt, jo nav dokumenta. Pilnīgi pareizi. Es domāju, ka šis lēmums vai Valsts prezidenta rīkojums nr. 1, NBS komandiera atcelšana no amata pildīšanas — Dalbiņa kunga, jāaizsūta atpakaļ Valsts prezidentam otrreizējai caurlūkošanai. (Aplausi.) Jo pēc likuma ir teikts, ka Valsts prezidents var tikai ierosināt Saeimai. Diemžēl tāds ierosinājums nav atnācis līdz mums. Ir tikai Latvijas Valsts prezidenta rīkojums. "Pamatojoties uz Valsts Nacionālās drošības padomes 1998.gada 3.aprīļa lēmumu nr. 55., atstādināt Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Zemessardzes pulkvedi Juri Dalbiņu no amata pienākumu pildīšanas līdz jautājuma izskatīšanai Saeimā, līdz lēmuma pieņemšanai." To viņam būtu tiesības izdarīt — atstādināt no amata, līdz Saeima izlemj. Tam varētu piekrist. Bet kāpēc tāds jautājums sēdē, ka jāsniedz iekšā komisijai? Es biju vienīgais tam pretim no visas komisijas, ka nav jāizskata tas komisijā — Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Diemžēl mani kolēģi neklausīja.

Tāpēc arī izdarīja lielu kļūdu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Druvas kungs, kurš savā iesniegumā Prezidijam raksta: "Balstoties uz Kārtības ruļļa 31.panta pirmo daļu..." Bet tas galīgi neatbilst par Nacionālo bruņoto spēku komandiera atstādināšanu. Bet balstoties uz likuma, likums ir "Par valsts aizsardzību", tā kā es domāju, ka šodien šis jautājums, es nezinu, kādā veidā, ir jāatliek un jādara zināms prezidentam, lai prezidents un viņa darbinieki precīzi formulē vai noformē dokumentus, pirms dokumenti tiek atsūtīti Saeimai uz izskatīšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Ģirts Kristovskis, otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis.

(TB/LNNK).Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģa Ādamsona izteikumi, varētu teikt, piespieda mani vēlreiz nākt tribīnē jūsu priekšā un mazliet mēģināt skaidrot dažus jautājumus.

Jānis izteicās, ka kaut kādu mistisku interešu vārdā tapis šis lēmums. Tas, kas ir nonācis. Tas tiešām ir nonācis, Valsts prezidents mums šeit ir rakstījis vēstuli: "Ņemot vērā Dalbiņa atkārtoto, iesniegumā izteikto lūgumu, lūdzu jūs pasteidzināt viņa atbrīvošanu no NBS komandiera amata. Valsts prezidents Guntis Ulmanis." Tātad šāds lēmums ir atnācis uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Bet vai tad tiešām tas ir mistisku interešu vārdā?

Galu galā no valsts pārvaldes viedokļa, no militāro un civilo attiecību viedokļa Dalbiņa kungs neizpildīja lēmumu. Viņš neizpildīja ministra rīkojumu. No šāda viedokļa neapšaubāmi viņš nepakļāvās militārās pārvaldes militārajām attiecībām, politiskai kontrolei par bruņotajiem spēkiem. Mums ir jāpieņem šāds lēmums, ja mēs gribam respektēt kaut cik demokrātiskas valsts teritorijas pārvaldes pamatprincipus.

Jautājums ir vēl otrs. Kāpēc bija jāizdara? Dalbiņa kungs pat nokavēja šo atkāpšanos. Viņš varēja nepiekrist ministra rīkojumam vai Ministru kabineta rīkojumam. Tanī dienā viņam bija jānovelk formas tērps, un nākamajā dienā viņš varēja piedalīties parādē, bet privātajā. Tajā brīdī viņam tas bija jāizdara. Viņš faktiski nenoorientējās šajā situācijā. Tas tik daudz ir par tiem mistiskajiem lēmumiem. Tie nav mistiski lēmumi. Tādā veidā, teiksim, no militārās pārvaldes viedokļa, no militāri civilajām attiecībām mūsu valsti vērtē NATO , mūsu valsti vērtē visas tās institūcijas, kuras tikai no šādiem principiem redz valsts pārvaldi. Bruņoto spēku vietu valstī. Neaizmirsīsim vēl vienu lietu. Galu galā bruņotie spēki ir politikas līdzeklis.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas...

Ģ.V. Kristovskis.

Paldies! Un vēl, ja drīkst... Drīkst?

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par debašu laika pagarināšanu Kristovska kungam par vienu minūti.

Ģ.V.Kristovskis.

Ādamsona kungs izteica otru domu, ka NBS komandieris ir ārzemēs skolojies. Skolojies ir ...

Sēdes vadītājs.

Kristovska kungs, vēl nav nobalsots... Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis.

Paldies! Ādamsona kungs, jūs izteicāt otru domu, ka NBS komandieris ārzemēs ir skolojies un ir iztērēti līdzekļi, un cilvēks ir sasniedzis zināmu kompetences līmeni.

Neapšaubāmi, bet ko viņam mācīja? Pirmā lieta, ko māca Rietumu augstskolās, ir pakļauties civilā laika kontrolei, pakļauties politiskai kontrolei par to, ko dara valsts politika. Es šinī gadījumā negribu, es nevērtēju, vai šī valsts politika ir bijusi pareiza vai nepareiza. Šinī gadījumā es runāju par to, kā tas izskatās no militāri civilo attiecību teoriju viedokļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es runāšu kā deputāts un ārsts. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir jābūt ne tikai spējīgam domāt un radīt idejas, bet veselam,. stipram, drosmīgam, drošam, izlēmīgam, tādam cilvēkam, ko nevar tik viegli iespaidot. Latvijā es gribētu redzēt tādu bruņoto spēku komandieri.

Ja Dalbiņš paziņo, ka viņš ir slims un grib demisionēt, mums viņam tas ir jāļauj, jo slims nevar vadīt bruņotos spēkus. Latvijas atdzimšana ir iespējama, ja no mazotnes un arī armijā cilvēki pieradīs un nodarbosies regulāri ar fizisko kultūru un sportu, arī ar mākslu, mūziku, kas pašreiz pilnīgi ir atstāts novārtā. Vai tad armijā nodarbojas ar sportu?

Valstī jāsamazina birokrātiskais aparāts vismaz par 50%, un mums no valsts vadības jāatlaiž visi slimie un visi nespējīgie, to es iesaku pārdomāt gan prezidentam, gan visai valdībai un visiem ministriem. Valsts aparātā pārvalda valsti daudzi nejēgas, slimi, mazspējīgi un neizlēmīgi, tāpēc mums ar ekonomiku ir tik slikti, tāpēc mūsu jaunajiem arī ir grūti atrast darbu. Trūkst darbavietu, palielinās bezdarbs. Tāpēc mūsu pensionāri knapi velk dzīvību un daudzi tiek izlikti no dzīvokļiem. To nevar pieļaut. Es vēl vienu reizi atgādinu, ka armijā vajadzētu vēlēties lielāku kārtību, un to arī ministrs lai padomā, lai vairāk puiši nodarbojas ar sportu, lai mēs būtu droši, ja mūsu dēli aiziet armijā, ka viņi atnāk spēcīgi un stingri, nevis ka mums jābaidās, ka viņu armijā vēl nenosit. Es gribētu, lai visas partijas izvirzītu kādu kandidātu uz bruņoto spēku komandiera amatu un lai mēs varētu apspriest tos kandidātus. Būtu vairāk tādi kandidāti. Vai kāda partija pašreiz ir jau izvirzījusi? Cik man zināms, tad ne. Es ceru, ka dažu nedēļu laikā tas tiks izvirzīts. Sestdien, 30.maijā, pulksten 10 Latviešu biedrības namā Rīgā mēs dibināsim Latvijas atdzimšanas partiju, un mēs padomāsim par bruņoto spēku komandiera izvirzīšanu, bet Dalbiņam mums ir jāatļauj atstāt šis amats, un es iesaku balsot, gan prese, gan viņš pats atzina, ka viņš ir slims. Slimiem armijā nav vietas. Paldies!.

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Diemžēl esmu spiests pievienoties Ābiķa kunga konstatējumam, ka mūsu valsts pati augstākā reprezentācijas vara līdzinās kaut cik vēja rādītājam un ka šo virzienu nosaka Rietumu vējš un Austrumu vējš reizēm, dažādi vēji, un tas ir ļoti nožēlojami. Ja mēs šeit runājam par Dalbiņa kunga atstādināšanu no bruņoto spēku komandiera amata, un tas ir viņa paša iesniegums, un veselības stāvoklis visu to pamato, skaidra lieta, tas ir tā, bet, ja vispār par šo jautājumu runājam, tad te vajadzēja būt šī jautājuma, šīs darbības, šī procesa iesācējam, mūsu cienījamajam Valsts prezidenta kungam, jo no viņa nāk šis pirmais rīkojums numur viens 3.aprīlī. Un vēl kas, jūs, Ābiķa kungs, aizmirsāt vienu personu, jūs pieminējāt Valsts prezidentu, jūs pieminējāt aizsardzības ministru, bet jūs nepieminējāt premjeru, viņš arī ir parakstījis šo te rīkojumu, tas ir 9.aprīļa, pilnīgi pareizi. Tātad, ja nu ir jāizvērtē mūsu augstāko valsts amatpersonu rīcība, tad, lūdzu, neaizmirsīsim — Valsts prezidents vispirms, viņam būtu par šo stāvokli jāizsakās, kā tas tā varēja rasties un ir tiešām pamats par to runāt, jo visos šajos gados, piedaloties leģionāru kritušo karavīru piemiņas sarīkojumos, nebija nekādu pārmetumu, un pēkšņi, no kurienes lai arī vējš pūstu, uzreiz ir tik krasa nostāja, kas pārsteidz mūsu komandieri un pārsteidz arī daudzus mūs. Mēs nekādā veidā nevaram izbēgt no vēstures, tā panāks mūs, mēs varam bēgt, mēs varam mēģināt svītru novilkt uz pagātni, bet tā vēsture mūs panāks. Un tāpēc par to ir jārunā, un būs jārunā, kā sacīts, lai nākotnē mums izdotos nešūpoties mūsu politikā. Un varbūt ka pat būtu ieteicams šo bruņoto spēku komandiera atbrīvošanu no amata mazliet atlikt un sagaidīt, kad ierodas Valsts prezidents un Ministru prezidents un izskaidro savas rīcības politisko motivāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tālavs Jundzis — aizsardzības ministrs, ārpus kārtas. (No zāles: " Varbūt izbeigs to lietu...")

T.Jundzis

(aizsardzības ministrs). Godājamie deputāti! Es domāju, ka mūsu likumdošana šobrīd šajā jautājumā ir tik nepilnīga, ka es varētu vispār nenākt jūsu priekšā un ne par ko nerunāt, jo pēc spēkā esošās likumdošanas man ar šo lietu nav nedz mazākā sakara. Tāpēc iebilstot Ābiķa kungam, ka es šūpojos vējiem līdzi, diemžēl likums neļauj pat man to darīt, jo likumdevējs skaidri un gaiši ir pateicis, ka Nacionālo bruņoto spēku komandiera nozīmēšana amatā, atcelšana, ierosinājumi skan tikai no Valsts prezidenta puses, kurus apstiprina vai neapstiprina Saeima, aizsardzības ministram nav pat padomdevēja tiesības, es domāju, ka tas būtu jums varbūt jāpatur prātā, tiem, kas mēģina šeit šo lietu vienkāršot. Tagad nedaudz tomēr par šo pašu situāciju, kāda izveidojās pirms 16.marta. 3.marta provokācija, es to tā nosauktu, pie Rīgas Domes, sprādzieni, kas sekoja pēc tam, skaidri un gaiši parādīja, ka pret Latviju ir uzsākta politiska kampaņa. Valdība savā 10.marta sēdē, izanalizējot situāciju pēc ārlietu ministra priekšlikuma, to manuprāt ļoti pareizi izvērtēja. Priekšā stāvēja 16.marts, un valdība, saprotot šo provokāciju, saprotot, ka 16.marts būs atkal tā diena, kad šī provokācija tiks kāpināta, pieņēma, manuprāt vienīgo pareizo lēmumu. Valdības locekļi šajā sakāpinātajā politiskajā situācijā atturās no piedalīšanās leģionāru dienu pasākumos. Es gribu to īpaši uzsvērt, valdība nav devusi nekādu vērtējumu leģionāriem — nedz nosodošu, nedz atbalstošu, bet politiskajā situācijā pieņēmusi lēmumu atturēties no šī pasākuma apmeklējuma. Otrajā dienā ar valdības pieņemto lērmumu es iepazīstināju personīgi pulkvedi Dalbiņu. Dalbiņš bija ļoti izprotošs, es iepazīstināju ar Birkava kunga sagatavoto rakstu, kuru valdība pilnībā atbalstīja iepriekšējā dienā, to es izskaidroju arī Dalbiņa kungam, un diemžēl pēc divām dienām man nācās konstatēt, ka Dalbiņa kungs ir izdevis pavēli, kurā uzliek par pienākumu bruņoto spēku apakšvienību komandieriem nodrošināt bruņoto spēku līdzdalību leģionāru dienu pasākumos.

Es domāju, ka šeit ir jautājums par tiešām civilo kontroli, man ir ļoti grūti bijis atbildēt uz vismaz piecu, sešu vēstnieku jautājumiem, viņi saka: "Bet kā tad tā iznāk, tātad jūsu bruņotie spēki nepakļaujas civilai kontrolei? Valdība ir lēmusi vienu, to rakstīja visas avīzes, jūsu bruņotie spēki dara otru. Kas tā par civilo kontroli?" Nav man noslēpums, ka dažās valdībās, rietumvalstu valdībās, ir apspriests jautājums, vai tādai valstij, kurā nepastāv civilā kontrole, var turpināt sniegt militāro palīdzību, var turpināt veidot militāro sadarbību? Un visbeidzot es domāju, ka Dalbiņa kunga palikšana amatā ievērojami sarežģītu mūsu aizsākto sadabību ar Rietumu valstīm, un es pieņemu, ka tā arī bija viena no tiešām motivācijām, kāpēc Dalbiņa kungs ir pietiekami nobriedis šajā jautājumā un iesniedzis ir pats iesniegumu, kuru es diemžēl arī neesmu redzējis, jo es uzsveru, tā nav mana kompetence, iesniedzis prezidentam iesniegumu par atbrīvošanu. Es šeit dzirdēju arī argumentus, ka neviens šo iesniegumu nav redzējis un kā tas tā iznāk, Dalbiņš raksta divus iesniegumus, tajā pašā laikā tiek atzīta nederība veselības stāvokļa pēc dienestam, ka it kā šeit veidojas pretruna. Nē, kārtība armijā ir vienkārša, bruņoto spēku komandieris iesniegumu iesniedz Valsts prezidentam, šajā gadījumā viņš to, kā es esmu saņēmis informāciju, ir izdarījis un kārtība ir tāda, ja ir iesniegums par atbrīvošanu no armijas pēc paša vēlēšanās, tad jāiziet medicīniskā komisija. Jā, man par lielu pārsteigumu, es atzīšos, medicīniskā komisija, es esmu ar šo slēdzienu iepazinies, ir konstatējusi, ka pulkvedis Dalbiņš nav atbilstošs dienestam pat miera laika apstākļos. Man grūti pateikt, kāpēc tas tā ir, vai tas ir saistīts ar to, ka es, protams, negribu apšaubīt objektivitāti šai komisijai, bet katrā ziņā tie virsnieki, kas tiek atbrīvoti veselības stāvokļa dēļ no armijas, viņiem attiecīgi pabalsts pēc atbrīvošanas ir lielāks nekā tiem, kas aiziet pēc pašu vēlēšanās.

Sēdes vadītājs.

Jundža kungs, piecas minūtes pagājušas. Vai jums papildu laiks ir vajadzīgs?

T.Jundzis.

Paldies! Es ar to beigšu, un es domāju, ka vienīgā frāze, ko es gribu piemetināt, mans kā ministra uzdevums ir nodrošināt, lai virsnieki, militārpersonas paliktu ārpus politikas, un arī es nekādā mērā negribu vērtēt leģionāru pasākuma nozīmi, bet pasargāt armiju no iejaukšanas politikā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es domāju, ka rets ir tas, kurš šaubās, ka Dalbiņa kungs bija godīgs Latvijas patriots. Es domāju, ka reti kāds šaubās, ka Bolšteina kungs 1940.gadā bija Latvijas patriots, kurš arī, starp citu, neizpildīja civilo rīkojumu, nepretojās, bet nošāvās. Es gribu pievērst uzmanību tam faktoram, ko pieminēja Bišera kungs, kā tāds jurists, kurš nav praktizējis daudz, bet kurš tomēr ļoti brīnās. Mums uz galda nav dokumentu, kādus mēs sagaidām, kad mēs apstiprinām vai atbrīvojam no amata tiesnešus. Kāpēc šoreiz mums nav uz galda ne bruņoto spēku komandiera Dalbiņa iesniegums, nav izziņa par viņa veselības stāvokli, ja tas ir tiešām nopietns iemesls, kāpēc viņš atbrīvojas vai tiek atbrīvots, nav arī nekāda dokumenta, iesnieguma vai lēmuma projekta, ko būtu iesniedzis prezidents vai prezidenta Kanceleja, vai arī kāds no Nacionālās drošības padomes locekļiem. Parādījās pēdējā brīdī Jundža kungs, aizsardzības ministrs, tas, kas principā šos jautājumus neizlemj. Mums tad bija jārunā būtībā tukšā zālē, nevaram pat griezties pie kāda paskaidrot, vai tās ir preses baumas par šiem dokumentiem, par šiem iesniegumiem, par pavēlēm un tā tālāk. Mums šādu dokumentu nav, es aptaujāju — nav! Mūs, Saeimu, grib pataisīt vienkārši par muļķiem, ja mēs balsosim bez dokumentāla pamata. Apmēram ar tādu spiedienu, kā kādreiz mēs tikām par muļķiem taisīti Šķēles kunga spiediena ietekmē. Mēs atceramies vēl to pazemojuma, kas te notika, es redzēju jūsu acīs to pazemojumu sajūtu, ka jūs kā nopērti suņi balsojāt to, ko Šķēles kungs iegribēja. Vai šoreiz jūs gribat atkārtot kaut ko tamlīdzīgu, ja to ir iegribējis Ulmaņa kungs? Starp citu, es vēl gribu pieminēt, ka atcerēsimies 1991.gada 19.augustu, kad arī baumu līmenī Janajevs, PSRS puča vadītājs, paziņoja, ka biedram Gorbačovam esot slikta veselība, kā mēs varam zināt, vai Dalbiņa kungam nav līdzīgā veidā slikta veselība? Es uzskatu, ka šis jautājums ir galīgi nesagatavots, dokumentu nav, mēs balstāmies uz baumām, uz baumu pamata mēs pieņemsim tagad lēmumu par Dalbiņa atbrīvošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Tas jautājums, kuru mēs šodien izskatām, faktiski ir tiesiskas valsts augstākās pakāpes tiesiskais nihilisms. Mūsu Satversme nosaka, ka Valsts prezidents ir apolitiska persona. Paskatāmies, kādus lēmumus, politiskus lēmumus pēdējā laikā viņš ir pieņēmis. Politiskus lēmumus — atvainoties valsts un tautas vārdā par ebreju šaušanu Otrā pasaules karā, gan ASV, gan Izraēlā, un tagad arī ir politisks lēmums par Dalbiņa kunga atstādināšanu no amata.

Runājot par civilo kontroli, Kristovska kungs. Jūs arī bijāt komisijas sēdē, un jūs dzirdējāt, kāda bija šī te saruna. Dalbiņa kungs nav saņēmis rīkojumus, ka viņam ir aizliegts piedalīties šajos pasākumos. Tādi rīkojumi nav bijuši.

Otrs. Mūsu komisija ir pieprasījusi valdības Kancelejai, lai izsniedz attiecīgos dokumentus, kādi tad lēmumi tika pieņemti valdībā. Diemžēl jau divas nedēļas ir garām, mēs neesam saņēmuši šos dokumentus.

Nākošais. Es gribētu uzdot jums, kolēģi, vēl vienu jautājumu. Nu pasakiet, kurā valstī Ārlietu ministrijas skaidrojums vai ārlietu ministra skaidrojums ir saistošs iekšpolitikā? No kuriem laikiem Ārlietu ministrija skaidro valdības iekšpolitiku? Tas ir...Kabineta lēmuma diemžēl nav. Kabinets arī nav uzdevis tādas tiesības Ārlietu ministrijai — skaidrot valdības nostāju. Un tāpēc es uzskatu, ka mūsu šodienas debates nonāk līdz absurdam. Es nevaru balsot par Dalbiņa atstādināšanu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es Dalbiņa kungu, un laikam ne tikai es, bet visi baušķenieki pazīst daudz agrāk, kopš viņš sāka strādāt šeit, šajā augstajā amatā. Pirms tam, kamēr viņš bija skolas direktors, gan arī vienkārši skolā par skolotāju strādāja, visi baušķenieki viņu pazīst kā kārtīgu un godīgu cilvēku, kurš tur savu vārdu. Un šobrīd es tiešām nesaprotu būtībā, par ko tiek atstādināts Dalbiņa kungs? Ka viņš kā kārtīgs karavīrs aizgāja pagodināt kritušos karavīrus šajā dienā? Varbūt ka mums vajadzētu runāt par to, ka mums vajadzētu atstādināt tos cilvēkus, kas šūpojas vējiem līdzi. Es gribu tā teikt, ka tiešām šūpojas šoreiz vējiem līdzi un, ņemot vērā 3.marta un citus notikumus, nobijušies no tā, izmainīja visu savu politiku. Domāju, ka šeit, varbūt, ka nākotnē kāds, izdzirdējis skaļāku krievu kliedzienu pie Pleskavas, varbūt šeit plenārsēžu zalē grozīs arī savus uzskatus un runās pavisam citādāk. Diez vai ar tādiem cilvēkiem Dalbiņa kungs vēlējās kopā strādāt. Un tāpēc radās šis viņa iesniegums. Jo maz ticams, vai viņš ir slims cilvēks, kas veda aktīvu dzīvesveidu, kas beidzis, ja es nemaldos, Fizkultūras institūtu.

Un vēl es nesaprotu, vai mēs esam tik bagāta tauta, ka varam tērēt līdzekļus, skolot, izskolot un pēc tam ar vieglu roku šo cilvēku palaist, lai viņš iet un tālāk dara un domā, ko viņš grib, un pats meklē sev darbu un būtībā neskatoties uz to, cik līdzekļi iztērēti un kur tie aiziet. Katrā ziņā es nebalsošu par Dalbiņa kunga atstādināšanu. Un es aicinātu arī jūs visus ļoti nopietni pārdomāt un tiešām nebalsot par Dalbiņa kunga atstādināšanu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNN). Cienījiamie kolēģi! Es vienkārši mēģināšu minēt dažas pamatdomas. Protams, katrs izlems balsojot, kā viņš rīkosies. Tomēr aicinātu šodien nejaukt mūsu attieksmi pret latviešu karavīru likteņgaitu novērtējumu ar šo konkrēto lēmumu. Mums būs iespēja runāt par mūsu karavīru likteņiem Otrā pasaules kara laikā. Mēs bijām tie, kas iesniedzām uz otro lasījumu savu priekšlikumu, un iesniegsim arī uz trešo. Un tad runāsim par to jautājumu. Protams, otrs, ko var pateikt diemžēl, sākot no Valsts prezidenta, ieskaitot vēl vairākus augstākas varas pārstāvjus, jāsaka, ka rīcība ir bijusi drebelīga un dokumenti nav noformēti. Diemžēl tā arī ir taisnība. Tāpēc mēs arī komisijā uzaicinājām gan Valsts prezidentu, gan aizsardzības ministru, gan Dalbiņa kungu sniegt sīkāku informāciju. Diemžēl Valsts prezidents neatnāca. Tātad viņa viedoklis nebija uzzināms, un tas palika karājoties gaisā. Diemžēl.

Bet kas notiek šodien? Mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā esam redzējuši šos dokumentus. Es tos esmu redzējis. Esmu redzējis gan Dalbiņa kunga iesniegumu, gan šo medicīniskās iestādes novērtējumu, esmu redzējis vēl dažus papildu dokumentus. Tā ka novērtējot visu to un runājot personīgi vairākkārt ar Dalbiņa kungu un dzirdot no viņa, ka viņš nevēlas vairs palikt šinī amatā, sakiet, lūdzu, ko darīt? Ja mēs viņu arī tur atstāsim, vienalga viņš nevēlas pildīt šos pienākumus vairāk. Lūk, tas ir tas jautājums. Lai katrs dara, kā grib. Es tikai gribu pateikt vienu. Cik mēs šodien visi kopā domājam par to, kas notiks ar mūsu NBS, kas notiks ar mūsu tālāko valsts virzību uz NATO, kādas būs mūsu sarunas ar šiem konsultantiem, augsta ranga militāriem speciālistiem, kas regulāri pie mums ierodas un kuri visu šito te konstatēs? Faktiski mums šodien nav NBS komandiera. Nav viņa. Viens nevēlas vairāk būt, bet kamēr nav šis lēmums pieņemts, arī par citiem nav iespējams runāt. Tātad šinī brīdī stāvoklis ir galīgi neskaidrs. Ir nepilnības mums. Jā, ir šī nepilnības. Tur ir vēl īpatnējāk, jo pakļauts NBS komandieris tomēr ir aizsardzības ministram. Viņš ir pakļauts. Izlasiet, lūdzu, likumus. Tur ir viņa pakļautība. Taču aizsardzības ministrs nav tas, kas ierosina NBS komandiera atstādināšanu.

Tātad, zinot šādu stāvokli, lai nu katrs pieņem lēmumu, kā grib, taču padomājiet, kas notiks pēc tam. Kas notiks, ja mēs nekādu lēmumu nepieņemsim, kas notiks, ja komisija saņems atpakaļ otrreizējai izskatīšanai šos dokumentus, un kas notiks tad, ja mēs tomēr nobalsosim par. Lūdzu pirms balsošanas izanalizējiet šo stāvokli! Un tiešām šoreiz jāpasaka skaidri un gaiši. Jautājums ir vāji sagatavots. Tie, kas to gatavoja, nav šīs kopijas sagatavojuši. Tā ir taisnība. Tā kā šādā neskaidrā stāvoklī tomēr lēmums katram ir jāpieņem personīgi.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie deputāti! Es negribu runāt par tiem jautājumiem, par kuriem jau daudzi mani kolēģi izteicās. Bet tomēr situācija ir vairāk nekā savdabīga. Kolēģis Dobeļa kungs nupat teica — neskaidrību ir daudz, bet, vienalga, katram ir jāizlemj, kā balsot. Un tagad no vietas saka — kā citādi jābalso tad ir? Mēs, Juridiskā komisija, pagājušajā plenārsēdē no Dobeļa kunga kolēģa frakcijas saņēmām aizrādījumu. Man šķiet, nepelnītu. Un ne jau tādēļ es atbildēšu tagad ar to pašu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Komisija ir vainīga, ka šāds dokuments ir atnācis šeit, Saeimā. Un pēc Jundža kunga uzstāšanās es varētu balsot tikai tad, kad tiešām mēs saņemtu valdības protokola lēmumu vai kādu citu rakstisku dokumentu par to, ko tad valdība nolēma šajā valdības sēdē un šajā jautājumā.

Acīmredzot daudzi, ja ne visi, ir redzējuši televīzijas pārraidi ieraksta vai tiešraides veidā. Es to klausījos, ko Dalbiņa kungs teica. Un viņš teica skaidri un gaiši: "Respektējot Latvijas intereses un starptautiskās attiecības, kādas var veidoties, es saprotu, ka man ir jāaiziet no šī amata." Tie bija viņa teiktie vārdi. To daudzi dzirdēja. Ja man neticiet, tad paprasiet šo ierakstu. Un lūk, uzreiz parādās gan viens, gan otrs, gan trešais iemesls. Un kad ir trīs iemesli, tad es saku, ka kaut kas nav kārtībā. Iemesls ir tikai viens un var būt tikai viens. Tātad lūdzu, lai mēs šeit šodien varētu balsot, lai ir tie dokumenti, kurus komisija redzēja, lai arī mums ir redzami. Kādēļ tad mums par tiem jābalso un jātic, ka tādi ir? Jo vairāk tādēļ, ka par vienu dokumentu man šī ticamība ir ļoti maza. Es gribu redzēt šo valdības lēmumu, un tad arī par to runāsim. Un tāpat arī par visiem pārējiem dokumentiem. Lūk, tāda ir šī realitāte.

Un cienījamā komisija, Kazāka kungs! Jūs šodien reprezentējat komisiju šeit. Nevajag ar nesagatavotu jautājumu nākt uz Saeimas sēdi un piespiest mūs tik ilgi uzdot vienu, otru, trešo un ceturto jautājumu. Nav skaidrības, aiciniet vēlreiz, atlieciet, izskatiet to jautājumu, un netērēsim šeit dārgo Saeimas laiku, un nepiespiedīsim deputātus balsot par tādu dokumentu, kurš mums ir, maigi izsakoties, neskaidrs. Jā, šī situācija ir tiešām tāda, kā daudzi saka. Ir jau uzrakstīts iesniegums. Jā, bet es arī gribu balsot tad, kad man ir skaidrs, un respektēt šo situāciju. Bet tikai pēc tam, kad šie dokumenti ir manā rīcībā, kad es varu būt pārliecināts. Tādēļ es aicinu šobrīd vai nu atlikt šī jautājuma izskatīšanu, bet to, protams, es saprotu, tikai pēc manas runas nav iespējams izdarīt. Man kolēģi no vietas saka, ka tāds iesniegums ir jau iesniegts. Ja tāds ir iesniegts, tad es acīmredzot jau tagad saku, ka es aicinu to atbalstīt. Bet šodien, pieņemot lēmumu, mēs no vienas grāvja malas ieleksim otra grāvja malā. Un patiesība paliks kaut kur pa vidu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi. Čerāna kungs, man jūsu rakstisks iesniegums ir. Tagad jūs esat pieteicies debatēs. Man ir iesniegta Prezidijā zīmīte par to, ka jūs vēlaties runāt otro reizi. Lūdzu, divas minūtes.

K.Čerāns

(TKL). Paldies, Čepāņa kungs! Es tiešām iekļaušos divās minūtēs. Bet es šo zīmīti biju iesniedzis sava iesnieguma motivācijai 136.panta kārtībā, ka šo jautājumu nodot atpakaļ komisijai, lai viņi ievāc visus nepieciešamos dokumentus un pēc tam virza šeit uz Saeimu sagatavot jautājumu. Jo kā šeit debašu laikā ir atklājies, tad mums nav nevienam īsti skaidrība par to, vai šāds Dalbiņa kunga iesniegums patiesībā par atbrīvošanu no amata vispār ir bijis. Tas nu ir tas jautājums, kas būtu vispirmām kārtām jānoskaidro. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Ministra kungs, es saprotu jūsu augsto dienesta stāvokli, bet debatēs vajadzētu savlaicīgi pieteikties. Aizsardzības ministrs, Tālavs Jundzis — otro reizi.

T.Jundzis

(aizsardzības ministrs). Cienījamie kolēģi! Es tiešām varbūt visai reti man par nožēlošanu uzturos Saeimā, bet man tiešām rodas jautājums, klausoties jūsu teikto. Vai tiešām tik liela neuzticība valda šajā zālē? Vai tiešām tik bieži no šīs tribīnes tiek melots? Ja jums apgalvo jūsu kolēģi, kuri ir redzējuši šos dokumentus, ja man saka Valsts prezidents, ja man pasaka pats Juris Dalbiņš, ka šāds iesniegums ir, medicīnas komisijas lēmums ir bijis manās rokās. Tad vai tiešām tāda neuzticība valda šajā zālē?

Otrām kārtām. Par valdības lēmumu. Es domāju, ka Jurim Kaksītim kā juristam, manam kolēģim šajā specialitātē, un varbūt dažiem citiem, kas šeit arī teica, būtu pilnībā jābūt skaidrai vienai lietai, ka pavēles nav tikai rakstiskas. Pavēles un norādījumi var būt jebkurā formā. Un šinī gadījumā es esmu liecinieks tam, ka valdība šo jautājumu izskatīja. Valdīja vienprātība, un tas bija valdības viedoklis, kuru es personīgi otrā dienā darīju zināmu Dalbiņam un par kuru otrā dienā rakstīja avīzes, kuras lasīja mūsu vēstnieki un pēc tam zvanīja man un teica — kā tas tā ir: valdība lemj vienu un jūsu bruņotie spēki dara otru. Es domāju, ka šīs ir tās lietas, kuras vajadzētu tomēr atdalīt no acīmredzot dažu deputātu politiskās nostājas šajā jautājumā un tad nu skaidri pateikt — vai nu jūs uzticaties mūsu valsts augstākajām valsts amatpersonām, šinī gadījumā Valsts prezidentam, kurš jautājumu atbilstoši savai kompetencei ir izvirzījis, vai arī jums vienkārši ir savs viedoklis citu iemeslu dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu divi deputāti uz atsevišķiem iesniegumiem — un tie ir deputāti Kārlis Čerāns un Oskars Grīgs — ierosina atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par Jura Dalbiņa atbrīvošanu no amata un nodot šo lēmuma projektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un dokumentu pienācīgai noformēšanai. Kā jau teicu, šādus iesniegumus atsevišķi ir iesnieguši divi deputāti. Tādēļ mums vispirms ir jāizlemj šo abu deputātu priekšlikums.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Čerāna un deputāta Grīga priekšlikumus — nodot lēmumprojektu izskatīšanai un papildu ziņu ievākšanai atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 16. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā šis priekšlikums nav pieņemts, balsojam Saeimas lēmuma projektu — atbrīvot Juri Dalbiņu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo lēmumprojektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 12, atturas — 13. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums "Par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Kušneres, Grīnberga, Liepas, Grinovska, Valdmaņa, Kazāka, Zilgalvja pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, zemkopības ministram Andrim Rāviņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam par lauksaimniecības izglītības iestāžu tālāko perspektīvu un labas lauksaimnieciskās un cita veida arodizglītības attīstību Latvijas laukos". Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šorīt komisija izskatīja šo pieprasījumu un to noraidīja. Tādēļ vēlos kaut īsumā tuvāk paskaidrot noraidījuma motīvus.

Un īsumā iepazīstināšu jūs ar atbildēm, kuras komisijai iesūtīja Zemkopības ministrija un arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Jo jūsu rīcībā, cienījamie deputāti, šādu atbilžu nav. Un tā lauksaimniecības izglītības reformas ietvaros ir 30 mācību iestādes, kuras netika pārveidotas par izglītības centriem, bet par izglītības centriem.... ir astoņi izglītības centri, tātad šīs 30 mācību iestādes tiks saglabātas kā mācību iestādes, kurās piedāvās apgūt reģionam vajadzīgās profesijas, kā arī lauksaimniecības izglītības programmas. Lauksaimniecības programmu metodisko vadību veiks izglītības centri, tātad astoņi, kuri nodrošinās arī mācības modernajās lauksaimniecības tehnoloģijās.

Ar Ministru prezidenta 1998. gada 5.marta rīkojumu izveidotā darba grupa profesionālās izglītības iestāžu izvērtēšanai līdz šā gada 1. augustam iesniegs Ministru kabinetā normatīvo dokumentu projektus par ministrijas pārziņā esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Zemkopības ministrs uzskata, ka pašreizējā situācijā visām mācību iestādēm ir jāpaliek Zemkopības ministrijas pārziņā. Administratīvi teritoriālās reformas un pašvaldību apvienošanās noslēguma posmā ir iespējama šo mācību iestāžu nodošana pašvaldību pārziņā. Ar tām rajonu pašvaldībām, kuras būs gatavas darīt to tuvākajā laikā, Zemkopības ministrs slēgs līgumus par pārziņu funkcijām, kā arī par esošā valsts budžeta finansējuma saņemšanu mērķdotāciju veidā.

Atbildēs sacīts, ka pašreizējais lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto skaits desmit gadu perspektīvā varētu samazināties līdz 60—80 tūkstošiem, salīdzinot ar pašreizējiem 200 tūkstošiem, un tas, protams, ietekmēs arī lauksaimniecības izglītības sistēmu, ar ko ministrija, protams, rēķinās. Piebildīšu, ka šobrīd šajās mācību iestādēs pieaug audzēkņu skaits.

Es piebildīšu vēl nobeigumā, ka pieprasītāji, precīzāk, to vārdā Liepas kungs, komisijā neiebilda, ka šis pieprasījums netiek virzīts uz Saeimu kā pieprasījums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Problēma, kas radās... kuras dēļ radās šis pieprasījums, bija saistīta ar to, ka saskaņā ar iecerēto lauksaimniecības izglītības reformas koncepciju veselai virknei lauksaimnieciskās izglītības iestāžu bija pilnīgi neskaidra perspektīva, un pastāvēja drauds, ka tās varētu tikt nodotas pašvaldību pārziņā, nedodot līdzi pašvaldībām attiecīgu finansējumu.

Ņemot vērā to, ka šajā brīdī ir vismaz daļēji kāda vienošanās panākta starp šīm skolām un Zemkopības ministriju, kas atļauj šīs skolas saglabāt Zemkopības ministrijas pārraudzībā vismaz vēl kādu laiku, mēs varam tiešām šo pieprasījumu šajā brīdī kā pieprasījumu nevirzīt un varam pie tā, ja tās būs nepieciešams, atgriezties pēc tam kādā vēlākā laika brīdī. Tā kā es arī šajā gadījumā varētu piekrist šim Pieprasījumu komisijas atzinumam — pārveidot to par jautājumu un nevirzīt to šeit Saeimas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

Godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot pieprasījumu? Vai ņemsim vērā tikko izteikto Čerāna kunga viedokli un Pieprasījumu komisijas atzinumu? Paldies! Lēmums pieņemts.

 

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir 46. — likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" . Otrais lasījums. Steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komsija liek priekšā dokumentu nr. 4226B — "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Tātad likums ir steidzams, un kādi bija priekšlikumi uz otro lasījumu? Pirmais, jūs redzat, priekšlikums ir pie 23.panta. Deputāta Leiškalna priekšlikums tātad, kurš jau tika faktiski izskatīts iepriekšējā reizē, kad Saeima skatīja Vēlēšanu likuma grozījumus, tātad par iespēju svītroto kandidātu vietā ierakstīt kandidātu no cita tā paša apgabala kandidātu saraksta. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Jā, augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Es jūs neaizkavēšu ar savām runām par vēlētāju tiesību paplašināšanu, par mana priekšlikumu atbilstību Satversmes 5.pantam, jo es zinu, ka šī Saeima baidās no personībām un baidās no vēlētāja un deputātu atbildības, savstarpējas atbildības par situāciju, kurā katram vēlētājam ir tiesības izvēlēties katru deputātu no visiem apgabalā pieteiktajiem. Es zinu, ka jūs nobalsosiet pret šo normu, un tāpēc es īpaši neaicināšu pat jūs balsot par šo normu. Es domāju, ka nākošās Saeimas vai nu pāries uz Satversmes labojumiem un mēģinās šo problēmu atrisināt kā mažoritāro vēlēšanu sistēmu, vai pieņems priekšlikumu, kas Latvijā ir akceptējams, kuru Latvijas sabiedrība saprot, diemžēl daži Latvijas Republikas politiķi, kas šo likumu ir lasījuši piecas, sešas, septiņas reizes, kuriem ir jāiedziļinās katrā normā, nav sapratuši šī priekšlikuma jēgu un būtību, un to, ka tas tikai un vienīgi paplašina demokrātiju Latvijā. Paldies par uzmanību, un, ja kāds var atļauties nobalsot par manu priekšlikumu, tad es to aicinu darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs, vai vēlaties ko teikt?

M.Grīnblats.

Paldies, neko!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Leiškalna kungs tomēr aicināja balsot par viņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Leiškalna priekšlikumu — papildināt 23. pantu ar diviem jauniem punktiem šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 16. Leiškalna kungs, man žēl, bet nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk. Godātie deputāti! Otrais priekšlikums ir deputāta Leiškalna. Pie 31. panta, kas saistīts ar iepriekšējo un tātad pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Grīnblata kungs! Tātad otro neskatām. Ejam tālāk.

M.Grīnblats.

Tas pats attiecas uz deputāta Leiškalna trešo un ceturto priekšlikumu. Arī tie pēc būtības nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

M.Grīnblats.

Līdz ar to citu priekšlikumu nav bijis, un Juridiskā komisija aicina apstiprināt šos grozījumus otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 58. — likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4276. Pirmais un otrais ir deputāta Bišera un Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumi, kas ir analoģiski un atbildīgā komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

Trešais un ceturtais ir Mandātu un iesniegumu komisijas un deputāta Bišera priekšlikums, kas attiecas uz 5. panta 3. daļu. Šie priekšlikumi ir atšķirīgi, un Juridiskā komisija izvēlējas atbalstīt Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās Juridiskās komisijas atzinumam par trešo un ceturto priekšlikumu? Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens.

Piektais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — papildināt 7. pantu ar otro daļu. Šādu priekšlikumu mēs esam skatījuši jau agrāk, skatot Kārtības ruļļa grozījumus, un tāpat kā agrāk arī šoreiz Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs par šo priekšlikumu runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ļoti ceru, ka Saeima šajā reizē atšķirībā no Juridiskās komisijas tomēr atbalstīs šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas izsaka tādu vienkāršu lietu, ka katra deputāta pienākums ir regulāri tikties ar vēlētājiem. Un šādu pienākumu mēs piedāvājam Kārtības ruļļa 7. pantā kā otro daļu, un šī 7. panta pirmā daļa nosaka to, ka katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. Šāds piedāvājums papildināt Kārtības rulli ar otro daļu, kas izriet no izpratnes par to, kāda ir deputāta loma demokrātiskā valstī, un šī deputāta loma ir ne tikai piedalīties lēmumu pieņemšanā šeit, Saeimā, bet arī skaidrot savu viedokli sabiedrībai un arī pārstāvēt sabiedrības un tautas intereses tieši šeit, Saeimā, kas patiesībā ir pats primārais, tieši sabiedrības interešu pārstāvēšana. Un tāpēc ir nepieciešamas šīs regulārās tikšanās ar vēlētājiem, lai arī šos viedokļus varētu uzklausīt un apkopot. Un es varu teikt no savas darba pieredzes un arī no visas savas frakcijas darba pieredzes, kas mēs šajos gados esam regulāri braukājuši pa Latvijas lauku rajoniem un tikušies ar vēlētājiem arī tepat Rīgas pilsētā, ka patiesībā katra šāda tikšanās, tā dod ierosmi jaunām likumdošanas iniciatīvām un dod ierosmi jaunām iniciatīvām politiskā līmenī attiecībā uz dažādiem jautājumiem, kas mūsu valstī ir sakārtojami. Ļoti daudzās vietās, ļoti daudzos pagastos, kur mēs esam aizbraukuši, mēs bieži dzirdam to, ka mēs esam pirmie deputāti, kas vispār viņu pagastā ir ieradušies kādā ilgākā laika posmā.

Un patiesībā tieši ar to arī izskaidroju to faktu, ka patiesībā pastāv šī milzīgā plaisa starp varu un sabiedrību, ka tās problēmas un tā dzīves ikdiena, ar ko dzīvo, un tas, ko cilvēki sagaida no valsts varas, tas tik ļoti atšķiras no tām domām, kas valda šeit, valsts augstākajā varas līmenī, ka var tikt pieņemti pilnīgi absurdi lēmumi, es atceros tos bezdeficīta budžeta pieņemšanas laiku 1997.gadā, šis lēmums tika pieņemts 1996.gada beigās. Bija tādi absurdi lēmumi, kas tika šeit pieņemti, bija pieņemti lēmumi atteikties no tālākas skolotāju algas paaugstināšanas situācijā, kad šīs algas ilgu laiku faktiski pazemo skolotājus, un varbūt tieši šajā jautājumā kronis visam bija valdības iesniegtais Izglītības likumprojekts, kas atļāvās rakstīt iekšā tādu frāzi, ka skolotāju algas ir pakāpeniski tuvināmas līdz valsts pārvaldē strādājošā vidējām algām attiecīgā kategorijā termiņā līdz 2008.gadam. Cilvēks, kas ir pabraukājis pa laukiem, skaidri redz, ka tas ir absurds. Deputāts, kas ir bijis skolās, redz, ka tas ir absurds un ka šāda veida normas, tās ir skolotājus apvainojošas, un viņam nenāk prātā kaut ko tādu šeit piedāvāt. Tas pats arī Administratīvi teritoriālās reformas likums, ko mēs šeit šodien nodevām komisijām. Nu arī šeit ļoti daudzos pagastos ir pilnīgi skaidri un konkrēti pretargumenti tam. Pilnīgi skaidras norādes uz to, ka nevar šīs administratīvi teritoriālās reformas jautājumus risināt Rīgā, kabinetu sienās. Mums ir jāaiziet pie tautas un arī jāpalīdz valdībai pieņemt šos lēmumus, kas respektē tautas intereses, un tas būtu mehānisms, kā mēs esošās vēlēšanu sistēmas ietvaros jau varētu iedzīvināt šo saikni starp varu un sabiedrību. Protams, labs ir Leiškalna priekšlikums, un varbūt ka mums te nevajadzētu arī tālākus priekšlikumus par mažoritāro vēlēšanas sistēmu, visas šīs prasības parādās tāpēc, ka nav šīs saiknes. Es aicinu šo saikni ievest un atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs

(TSP). Cienījamie deputāti! Es lūdzu nobalsot pret šo priekšlikumu. Čerāna kungs, tas nav dīvaini, ka jūs bijāt pirmie deputāti, jūs un kas tur vēl bija, pirmie deputāti, kuri tiekas ar saviem vēlētājiem, tāpēc ka citi deputāti zina, kāda ir mums vēlēšanu sistēma, ir proporcionāla. Pie kuras nevar noteikt, kas ir mūsu deputāti, varbūt jūs bijāt pie maniem vēlētājiem.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns— otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Godātais Dozorceva kungs! Protams, es piekrītu tam, ka šī tiešā deputātu saikne ar vēlētājiem, ka tā ir vieglāka mažoritārās sistēmas ietvaros, tam es pilnīgi piekrītu. Bet arī skaidrs ir tas, ka mažoritārai sistēmai arī ir zināmi mīnusi, un bez tam ir skaidrs arī tas, diemžēl mēs esam konstatējuši, ka šī Saeima skaidri ir pateikusi savu gribu, ka tā nepiekrīt šai mažoritārai vēlēšanu sistēmai. No frakcijas "Latvijai" mēs šādu priekšlikumu bijām iesnieguši, un tas bija pagājušā gada septembrī, šāds lēmuma projekts tika iesniegts, un šāds lēmuma projekts saņēma tikai 14 deputātu atbalstu grozījumos Latvijas Republikas Satversmē. Tā kā šobrīd mums nav par to pamata runāt, bet mums ir jāizdara jau esošās sistēmas ietvaros vislabākais, ko mēs varam izdarīt, lai šo mehānismu iedzīvinātu. Un es varu pateikt pilnīgi atklāti, mēs šo iepriekšējo balsojumu par šo mūsu priekšlikumu analoģisko, mēs to rādījām vēlētājiem, un tur bija tāda neizpratne, kā tas vispār var būt, ka deputāts neuzskata, ka viņam jātiekas regulāri ar vēlētājiem. Un tas ir absolūti absurds vienkārši no pašu lietas loģikas viedokļa. Un es aicinu tiešām un lūdzu visus nobalsot par, un tomēr mēģināsim šeit iedzīvināt kaut kā šo normālas demokrātijas funkcionēšanu un izdarīt vismaz to, ko mēs vēl vismaz varam, lai atjaunotu kaut nedaudz Saeimas cieņu sabiedrības acīs, nu, kaut nedaudz izrāpties ārā no šiem mīnusiem, kas mums ir šajos reitingos, kas tur mums ir objektīvi. Pieņemsim vienu lēmumu, paspersim vienu mazu solīti pretī tautai. Es aicinu un lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ka katram deputātam ir pienākums regulāri tikties ar vēlētājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāta pienākums ir pilntiesīgi un pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā, un tas ietver visus šos komponentus, gan piedalīties komisijas sēdēs, gan tikties ar vēlētājiem, gan piedalīties sēdēs un darīt visu to, kas ir nepieciešams vēlētāju interesēs. Mani izbrīna deputāti, kuri uzskata, ka gadījumā, ja nav uzrakstīts uz papīra, ka viņa pienākums ir tikties ar vēlētājiem, tad viņš pie šiem vēlētājiem nebrauc, un kad aizbrauc pirmo reizi uz vienu ciematu, tad visi cilvēki brīnās, ka, lūk, pirmo reizi ir ieradies attiecīgais deputāts. Tad tās ir pašsaprotamas lietas, un manā skatījumā tas nav jāraksta ar likumu. Tas ir viens.

Un otrs. Šādai frāzei, ka deputāta pienākums ir darīt to un to, tai nav juridiska seguma, tā ir apmēram tāda vēlējuma forma. Kas to kontrolēs, kādā veidā un kādas būs sankcijas? Manā skatījumā šī ir populistiska frāze, un tas ir pašsaprotami visiem deputātiem, un es vienkārši domāju, ka frakcijai "Latvijai" vajadzētu mazdrusciņ saprātīgāk strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Acīmredzot ir problēma, jo, braucot pie vēlētājiem, mēs nevaram pateikt, vai Čerāna kungs ir aizbraucis pie saviem vēlētājiem, varbūt pie maniem, varbūt pie Dozorceva kunga vēlētājiem. Līdz ar to mums vajadzēja pieņemt likuma maiņu, ka, ja deputāts brauc pie vēlētājiem, katram vēlētājam uz savas pieres jāuzraksta — Čerāna vēlētājs, Dozorceva vēlētājs un Lamberga vēlētājs un tā tālāk. Līdz ar to vajadzētu iesniegt tādu likuma maiņu, un visi būtu apmierināti. (Starpsauciens: "Iesniedz!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Jirgena kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Juridiskā komisija nekādā veidā neapšaubīja to, ka katra deputāta pienākums ir regulāri tikties ar vēlētājiem. Vēl jo vairāk, Juridiskā komisija to uzskatīja par pašsaprotamu lietu un uzskatīja, ka pašsaprotamas lietas likumos nav jāraksta. Vēl jo vairāk tādā likumā kā Saeimas Kārtības rullis, kas satur ļoti konkrētas normas, un, ja kādam uzliek kādu pienākumu, tad ir jāparedz arī kontroles mehānisms, kā to īstenot un kā to kontrolēt. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — papildināt 7.pantu ar otro daļu šādā redakcijā... teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 27, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

Nākamais 6.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, izteikt 15.panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā. Juridiskā komisija to neatbalstīja un attiecībā uz jautājumu un atbilžu sēdēm piedāvā tālāk savu koncepciju, kā šo situāciju mainīt un uzlabot.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Vidiņa priekšlikumu? Godātie kolēģi, es gribētu, lai šo priekšlikumu nobalso. Lūdzu zvanu! Bet arī deputāts Čepānis šādu priekšlikumu ir iesniedzis, tāpēc es gribētu nobalsot par to. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 6.priekšlikumu — izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 5, atturas — 12. Nav kvoruma. Balsojam deputāta Vidiņa priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 13, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Jirgens.

7.līdz 11.priekšlikums ir analoģiski, tie paredz izslēgt likumprojekta 1.pantu, par ko likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā bija ļoti karstas debates, un Juridiskā komisija arī atbalsta visus šos priekšlikumus, kas patiesībā ir viens priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 7.līdz 11.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

12. ir deputāta Bišera priekšlikums par 17.panta otro daļu, kas precizē kārtību, kas notiek pēc tam, kad Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādu Saeimas locekli. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

13. arī ir deputāta Bišera priekšlikums — papildināt 17.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Jirgens.

14. arī ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 19.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 14.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

Savukārt 15. — Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu — Juridiskā komisija neatbalsta, un tas arī nebūtu balsojams, jo mēs esam jau...

Sēdes vadītājs.

...pieņēmuši 14. Paldies! Ejam tālāk!

A.Jirgens.

16. ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums — papildināt Kārtības rulli ar 19.prim pantu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi daļēji un ietvērusi savā priekšlikumā ar numuru 17.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 16.un 17.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

18. ir deputāta Bišera priekšlikums — papildināt 26.panta pirmo daļu ar šādu otro teikumu. Juridiskā komisija iesaka šo priekšlikumu iestrādāt 31.pantā kā astoto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Jirgens.

19. ir deputāta Vidiņa priekšlikums, ko Juridiskā komisija neatbalsta, jo neredz konkrētu mehānismu, kā šis priekšlikums varētu tikt izpildīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vidiņš vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamie kungi, atvainojiet, es sajaucu kārtību. Es vadījos no demokrātisko valstu pieredzes šinī jautājumā, un Amerikas Savienotajās Valstīs, uz kurām mēs mīlam tik bieži atsaukties, tanī skaitā sociālisti Amerikas Savienotajās Valstīs, ja nozīmē kādu par ministru jeb valsts sekretāru, viņš iziet kādas trīs, četras komisijas, un izprašņā viņu sīki par viņa pagātni. Es domāju, ka mēs neko nezaudēsim, ja Satversmes aizsardzības birojs šā cilvēka biogrāfiju izskatīs ļoti sīki, tajā skaitā politisko un kriminālo pagātni. Es domāju, ka tad tas nodrošinās mūsu valsts valdību no tā, ka tur varētu iekļūt nejauši cilvēki, jo kādā veidā mēs izvērtējam, kad mums stāv priekšā, kad viņš ir dzimis, ko viņš ir beidzis un tā tālāk. Tur var būt mums pilnīgi vienkāršiem deputātiem nezināmas lietas, un lai Satversmes aizsardzības birojs dod savu slēdzienu par to, vai viņš atbilst vai neatbilst, bet var būt tik tiešām tādi apslēpti fakti. Es tādēļ uzturu šo balsojumu un lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Es domāju, ka jūs visi esat, kolēģi, lasījuši avīzēs par to skandālu, kas tikko izcēlies Lietuvā, kur Seima priekšsēdētājs tiek apsūdzēts, ka viņš ir izsekojis politiķus ar slepeno dienestu palīdzību. Tagad Vidiņa kungs to grib mums iedot kā oficiālu likumu, ka tas tā būtu jādara. Šiem slepenajiem dienestiem ir jāvāc ziņas par Saeimas deputātiem, kuri, iespējams, varētu kļūt par Ministru prezidenta kandidātiem. Tātad, respektīvi, uz viņu operatīvajām lietām tiktu pamatots mūsu lēmums, vai viņi var vai nevar kļūt par Ministru prezidentu.

Šinī ziņā es domāju, ka tādā gadījumā ir jāatceras Šķēles lieta, operatīvās lietas, kas arī te tika vicinātas, un galu galā es nezinu, vai kāds ir konstatējis, vai tās ir vērtīgas vai nav vērtīgas, bet ziniet, ar šīm operatīvajām lietām nu gan nekādi nevar pārliecināt, vai šī persona ir derīga vai nederīga.

Cits jautājums, ka pārbauda, vai viņš nav krimināli tiesāts, vai viņš nav sodīts un tā tālāk, ko var oficiāli pārbaudīt, to tiesa ir konstatējusi, bet tas, kas ir savācis kaut kādu ziņojumu operatīvās lietās, uz tā pamata gan mēs nekādus lēmumus nevarēsim pieņemt ne par Valsts prezidentu, ne par Ministru prezidentu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Kā jau teicu, šis priekšlikums ir ārkārtīgi nekonkrēts, un nav pateikts, priekš kā šādas ziņas ir nepieciešams pieprasīt. Kas atiecas uz kriminālo pagātni, šīs ziņas būtu jāpieprasa nevis no Satversmes aizsardzības biroja, bet no citām institūcijām. Tā kā visas šīs lietas būtu jākonkretizē, un es domāju, ka Vidiņa kungs varētu iesniegt uz trešo lasījumu precizētu šo savu priekšlikumu. Šobrīd es aicinu to noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vidiņa kungs, vai jūs uzstājat par balsošanu? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Protams, Čepāņa kungs!") Skaidrs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputāta Vidiņa priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 36, atturas — 13. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 31.pantu ar astoto daļu. Tas jau iepriekš tika pieminēts saistībā ar deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt šim komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

A.Jirgens.

21. ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 39.pantu jaunā redakcijā. 22. ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums arī par šo pašu pantu. Abi tie ir atbalstīti daļēji un iestrādāti atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 23.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem nr. 21, nr.22 un nr. 23. Līdz ar to akceptē Kārtības ruļļa 39.panta redakciju. Pieņemts.

A.Jirgens.

24. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Arī šādu priekšlikumu mēs jau agrāk esam skatījuši un noraidījuši, un arī šoreiz Juridiskā komisija aicina to noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns runās par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šobrīd tiek piedāvāts konkrēts mehānisms, kādā veidā realizēt deputātiem savu pienākumu — reāli tikties ar vēlētājiem. Šis mehānisms ir tāds, ka katra otrā nedēļa Saeimas kārtējās sesijas laikā ir atvēlama deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem. Šīs nedēļas laikā netiek sasauktas Saeimas kārtējās sēdes. Ko tas nozīme? Tas nozīmē mūsu darba režīma maiņu, ka mēs vienā nedēļā intensīvāk strādājam šeit uz vietas Saeimā, sanākot uz divām, trijām, četrām sēdēm, cik tas būtu nepieciešams, bet otra nedēļa mums ir brīva, lai mēs varam tikties ar vēlētājiem.

Tāda situācija mums būtu daudz labāka no tā viedokļa, ka deputātiem šajā brīdī katrā nedēļā būtu viena diena, kura ir paredzēta, lai tiktos ar vēlētājiem, un tā ir piektdiena. Bet frakcijas "Latvijai" deputātiem, jau konstatējot to, ka šī viena diena ir ļoti nepietiekama, lai varētu šo pienākumu kvalitatīvi izpildīt, tad mums nācās arī atsevišķos un pie tam diezgan daudzos gadījumos ņemt palīgā citas nedēļas dienas, kurās nenotiek Saeimas sēdes. Tās ir gan pirmdiena, gan otrdiena, gan trešdiena. Protams, tas ir nepatīkami, ņemot vērā to, ka šajās dienās notiek Saeimas komisijas, un līdz ar to šo izvēli ir nepieciešams izbeigt ar to, kas ir katrā konkrētajā gadījumā prioritārs, bet tajā gadījumā, ja mēs šo Saeimas darbu varētu intensīvi saplānot vienai nedēļai, tad tādā gadījumā otra nedēļa mums paliktu brīva šī otrā pienākuma realizācijai, lai tiktos ar vēlētājiem.

Šāda kārtība pastāv ļoti daudzās Eiropas valstīs, un es saprotu arī šo deputātu neapmierinātību, varbūt tas izjauktu pat šo iesildīto pierasto kārtību, bet es domāju, ka šeit mums, valsts varai, vajadzētu tomēr spēt pārskatīt arī tos lēmumus un tos mūsu darba mehānismus, kuri mums šķiet pierasti, ja mēs redzam, ka šie mehānismu nav sevi attaisnojuši. Šeit ir vajadzīgi jauni mehānismi, un ir nepieciešams nodrošināt arī šo saikni starp tautu kā valsts varas augstāko un galējo nesēju un tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem.

Godātie kolēģi! Jūs varat smieties un jūs varat trokšņot, bet plaisa šobrīd objektīvi pastāv, un tas ir viens no būtiskākajiem draudiem, kas šobrīd pastāv mūsu sabiedrībā, un tas ir drauds valsts nākotnes attīstībai, un šis ir ļoti nopietns jautājums. Šeit ir pilnīgi konkrēts piedāvājums, kā šo problēmu risināt. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Izdarīt šīs izmaiņas, lai iedzīvinātu tomēr pilnīgi konkrētā, praktiskā un reālā veidā šo saikni starp valsts varu un starp sabiedrības lielāko daļu, starp tautu kopumā. Es ļoti lūdzu, godātie deputāti, atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas paredz to, ka katra otrā nedēļa Saeimas kārtējās sesijas laikā ir atvēlama deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem. Tās laikā nebūtu sasaucamas Saeimas kārtējās sēdes. Es nerunāju par ārkārtas sēdēm. Tās var jebkurā gadījumā būt nepieciešamas, ja ir šāda ārkārtēja vajadzība. Bet kārtējo režīmu iekārtot tā, lai mums tomēr paliktu laiks arī vairāk aizbraukt pie vēlētājiem. Ticiet man, godātie kolēģi, tas uzlabos situāciju, tas uzlabos tos lēmumus, kurus mēs šeit, Saeimā, pieņemam. Es ļoti lūdzu jūsu atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis praktiski laiks sēdes pārtraukumam, es gribu aicināt jūs debates turpināt rīt, pēc pārtraukuma, bet šodien līdz pārtraukumam izlemt vienu jautājumu.

Godātie kolēģi, nupat notikušajā Frakciju padomes sēdē tika pieņemts lēmums rekomendēt Saeimai pavasara sesiju beigt 18.jūnijā. Godātie kolēģi, 18.jūnijā, bet ar vienu piebildi, ja darba kārtībā joprojām būs daudz jautājumu, tad strādāt arī vēl 19.jūnijā, tas ir, piektdienā. Un tātad praktiski, godātie kolēģi, beigt pavasara sesiju 19.jūnijā. Un atsākt pavasara sesiju 17.augustā. Piedodiet, nevis atsākt pavasara, es pārteicos, bet sākt rudens sesiju 17.augustā.

Godātie kolēģi, vai esam gatavi balsot par šiem Frakciju padomes priekšlikumiem? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Leiškalna kungs izvirza priekšlikumu — sākt rudens sesiju 17.jūlijā. Vai ir kādi citi priekšlikumi?

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu tradīciju balsojam vispirms priekšlikumu, kurš ir noteikts tālāk — 17.augusts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pavasara sesijas slēgšanu 19.jūnijā un rudens sesijas uzsākšanu 17.augustā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 8, aturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Oskars Grīgs, Juris Vidiņš, Andris Tomašūns, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Atis Sausnītis, Ojārs Grinbergs, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Edgars Bāns, Aleksandrs Golubovs, Andris Saulītis, Jānis Strods, Leopolds Ozoliņš, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Raitis Apalups, Kārlis Jūlijs Druva, Anta Rugāte un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz rītdienai, pulksten 9.00.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!