Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Lai runas turpinātos arī darbos"

Godātie klātesošie!

Šodien esam pulcējušies, lai apspriestu Latvijas lauku attīstības programmu — vienu no svarīgākajām programmām, pareizāk — šīs programmas projektu, kas šobrīd pieņemts valdībā un tiks izskatīts Saeimā, — Latvijas lauku attīstības programmu. Esam pulcējušies, lai konstatētu esošo stāvokli un lai paskatītos uz priekšu, kādus mēs redzam mūsu laukus un kas ir jādara, lai mūsu vēlmes piepildītos.

Droši vien šodien būs atzinīgi secinājumi, bet droši vien ne viens vien runātājs teiks, ka mūsu valsts nedaudzajos neatkarības gados Latvijas lauki ir izpostīti un cilvēki nonākuši nabadzībā un neredz cerības nākotnē. Retais mēģinās oponēt.

Šodien runāsim tā, lai katrai pozīcijai būtu opozīcija, ja mēs situāciju vērtējam pēc tā, ka lauksaimniecības produkcija pašreiz tiek ražota tikai 40 procentu apmērā no 1990.gada apjoma, ka Latvijas lauku iedzīvotāju ienākums uz vienu cilvēku ir par 14 procentiem zemāks nekā pilsētu iedzīvotājiem, ja ņemam vērā to, ka Preiļu rajonā 55 procenti iedzīvotāju meklē darbu.

Taču ir arī daudz informācijas pozitīvām pārdomām un mūsu valsts līdzšinējās lauku politikas novērtēšanai. Gandrīz pirms astoņiem gadiem sākās zemes reforma. Katras lauku vides veidošanā tam ir būtiska nozīme. Tagad redzam, ka tikai apmēram pieci procenti zemnieku saimniecību ir atzīstami par preču ražotājām, pārējie pārsvarā ražo sev vai ir sīkražotāji, mēs redzam, kuru produkcija ir dārga un kuri nespēj uzkrāt un piesaistīt līdzekļus attīstībai.

Gribu atgādināt, ka tikai ekonomika, kas balstās uz cilvēku brīvu iniciatīvu un darbu, brīvu tirgu, spēj nodrošināt saimniecisko attīstību. Varbūt kāds domā savādāk. Vajag diskutēt par subsīdijām un dotācijām lauksaimniecībai. Uzskatu, ka šī zemes reforma deva iespēju Latvijas laukiem parādīt savu iniciatīvu, strādātgribu un prasmi. Tomēr, manuprāt, Latvijas lauku politikā šajos gados tika pieļautas kļūdas. Lauku problēmas netika risinātas kopumā, arī zemes reforma galvenokārt pārvērtās vienkāršā zemes sadalīšanā, nevis dzīvotspējīgu zemnieku saimniecību veidošanā. Tika arī piemirsts par tiem cilvēkiem, kuri nevarēja atrast sev atbilstošu vietu jaunajā sistēmā. Ne vienmēr pietika līdzekļu un prasmes saglabāt un veicināt kādus citus — alternatīvus — ražošanas veidus. Netika padomāts, vai visi vienlaikus spēs mainīt padomju iekārtas atstātos domāšanas un dzīvošanas stereotipus. Trūka konsekventas un pamatotas izglītības un pārkvalifikācijas politikas.

Tagad Latvijas valsts ir kļuvusi bagātāka. Šodien lepojamies ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu, augstajiem kredītreitingiem, makroekonomisko stabilitāti. Ir papildinājušās cilvēku zināšanas un pieredze jaunajā ekonomiskajā sistēmā. Ir pieaugušas mūsu prasības. Tomēr ne visur Latvijas iedzīvotājs jūt labklājības pieaugumu. Jo sevišķi Latvijas laukos.

Tāpēc ir nepieciešama konkrēta un uz nākotni virzīta Latvijas lauku attīstības valsts politika. Politika, kas būtu vērsta uz Latvijas lauku iedzīvotāju iniciatīvas un spēju realizāciju, nodrošinot darba, izglītības un informācijas pieejamību. Politika, kuras pamatā būtu lauku apdzīvotības saglabāšana un lauku vides sakārtošana. Politika, kas nodrošinātu lauku uzņēmumu un pirmkārt lauksaimniecības attīstību un konkurētspējas palielināšanos.

Šodien mēs diskutējam par valdības izstrādāto "Latvijas lauku attīstības programmu". Programmu, kas paredz koordinētu valsts un arī nevalstisko organizāciju darbību, lai nodrošinātu ilgspējīgu Latvijas lauku attīstību un labklājības uzlabošanu. Tā paredz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības veicināšanu un dažādošanu, paredz uzņēmējdarbības veicināšanu, vides un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību, infrastruktūras modernizāciju, sociālās sfēras attīstību un teritorijas attīstības plānošanu. Tā ir pirmā programma, kas saskaņo sadarbību starp ministrijām un to rīcību laukos, un tas ir būtiski, jo nevienam nav noslēpums, ka pašreiz horizontālā sadarbība starp ministrijām ir vāja.

Apsveicams ir tas, ka programmā ir iekļauti rīcības plāni, noteiktas nepieciešamās darbības un atbildība uzņēmējdarbības veicināšanai laukos, tiek pievērsta uzmanība tam, lai dažādotu nodarbošanās veidus un ienākumus. Strādājošo skaita samazināšanās lauksaimniecībā ir šodienas realitāte, un tā vērsīsies plašumā.

Turpinājums — 5.lpp.

Runa LLU un LLMZA akadēmiskajā konferencē "Lauku attīstības programmas vērtējums" Jelgavā 1998.gada 29.maijā