Vecums pienāks visiem, vientulība — daudziem

Olgerts Krastinš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

1997.gada beigās Latvijā bija 511,2 tūkstoši vecuma pensionāru, bet, pēc mājsaimniecību budžetu reprezentatīvās aptaujas vērtējumiem 235,4 tūkstoši šāda vecuma cilvēku dzīvoja kā vieninieki. Tas nozīmē, ka gandrīz katram otrajam vecuma pensionāram draud vientulība. Vairums no viņiem ir sievietes, kuras ilgāka vidējā vecuma dēļ pārdzīvo savus dzīvesbiedrus. Bērni jau agrāk aizgājuši savā dzīvē.

Sievietes ar vientulību samierinās, vīrieši mēģina vēl ko darīt

"Vientulību neizvēlas, tā pienāk" — tā konstatējām kādā no iepriekšējiem rakstiem ("LV", 1997.g. 5.septembrī), kurā arī izvirzījām uzdevumu detalizētāk izpētīt vientuļo cilvēku dzīves apstākļus. Daudzi savu mūžu nodzīvos, īsti neiepazīstot, kas ir nabadzība. Ar vecumu būs jāiepazīstas visiem, no tā nav iespējams izbēgt. Nereti vecumam līdzi nāk vientulība.

Politiķi, deputāti, ministri, visi, kuru lēmumiem ir kāda nozīme valsts likteņos un kuri vēl ir jauni vai pusmūžā, nodrošinot sirmgalvjiem gaišas vecumdienas šodien, vienlaikus var sagatavot arī sev pieņemamu vidi, kurā kādreiz būs jānonāk.

Pēc aprēķiniem, 1997.gadā Latvijā bija 340,6 tūkst. vieninieku mājsaimniecību un, ņemot vērā šo mājsaimniecību specifiku, tikpat daudz personu, kuras tajās dzīvo.

Apmēram 3,1% no vieniniekiem bija vecumā no 16 līdz 24 gadiem, un viņu lielāko daļu varētu veidot skolēni, studenti un darba dzīvi agri uzsākušie, kas tos aizvedis prom no vecāku mājokļa. Jau vairāk — 25,1% no visa vieninieku kopskaita — ir darbspējas vecumā no 25 līdz 60 gadu vecumam. Pārējie vieninieki — un viņu ir liels vairākums (71,8%) — ir pensijas vecuma sirmgalvji.

Jaunības un pusmūža vientulība nav jāvērtē kā nolemtība, jo vairumā gadījumu vēl iespējams nodibināt savu ģimeni. Vecuma vientulība parasti ir neatgriezeniska. Ar to grūti cīnīties, nākas samierināties.

1997.gadā Latvijā, atbilstoši aprēķiniem, bija 235,4 tūkst. pensijas vecuma vieninieku, no tiem 209,6 tūkst. — sievietes un tikai 25,8 tūkst. jeb 11% — vīrieši (1.tabula).

Ļoti mazo vīriešu īpatsvaru izskaidro vairāki apstākļi. Vispirms pensijas vecuma grupā ieskaitītas sievietes no 56 gadu vecuma, bet vīrieši — no 61 gada. Ja dzimumu īpatsvaru rēķinātu no salīdzināma vecuma vientuļajiem pensionāriem (vecākiem par 61 gadu), tad vīriešu īpatsvars pieaugtu līdz 13,1%.

Otrs apstāklis ir sieviešu garākais mūža ilgums. Atbilstoši CSP aprēķiniem, 1996.gadā 60 gadus vecam vīrietim paredzamais turpmākais vidējais mūža ilgums ir 14,83 gadi, bet sievietei 21,22 gadi jeb par 6,39 gadiem vairāk. ("Latvijas demogrāfijas gadagrāmata", 1997. — R.: VSK, 1997. — 108.lpp). Galvenokārt šī apstākļa dēļ sieviešu īpatsvars visas Latvijas iedzīvotāju kopskaitā 61 — 65 gadu vecumā jau sasniedzis 58,6%, bet 76 — 80 g. vecumā 71,8% no attiecīga vecuma iedzīvotāju kopskaita valstī (1.tabulas pēdējā rinda).

Starp pensijas vecuma vieniniekiem sieviešu pārsvars ir daudz lielāks — no 84% pirmajos pēc pensijas vecuma gados līdz 89 — 92% lielā vecumā (1.tabulas 4., 5. rinda).

Ir pamats domāt, ka gados veci vīrieši, kas objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ kļuvuši vientuļi, aktīvāk cenšas pārvarēt grūtības atgriezties kādā vairākcilvēku mājsaimniecībā.