• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Lietuvas Seima priekšsēdētāja vizīti Par Francijas Nacionālās asamblejas delegācijas vizīti Par Zviedrijas ieročiem Baltijas valstīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.05.1998., Nr. 147/149 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48270

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pret ekonomikas lietu politizāciju

Vēl šajā numurā

22.05.1998., Nr. 147/149

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Par Lietuvas Seima priekšsēdētāja vizīti

No 25. maija līdz 26. maijam Latvijā darba vizītē uzturēsies Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis.

V.Landsberģim paredzētas tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Guntaru Krastu, ārlietu ministru Valdi Birkavu, Saeimas Ārlietu komisiju, Eiropas lietu komisiju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kā arī Lietuviešu kultūras biedrības un lietuviešu skolas apmeklējums.

26. maijā Latvijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji preses konferencē informēs par darba vizītes rezultātiem.

Saeimas preses dienests

Par Francijas Nacionālās asamblejas delegācijas vizīti

No 25. līdz 29. maijam vizītē Latvijā viesosies Francijas Republikas Nacionālās asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu draudzības grupas delegācija. Tās sastāvā Rīgā ieradīsies Gijs Tesjē — deputāts, draudzības grupas prezidents, Marseļas pilsētas rajona mērs, Bernadete Izāka–Sibilla — deputāte, draudzības grupas viceprezidente, Eduārs Landrēns — deputāts, draudzības grupas viceprezidents, Alēns Baro — deputāts, draudzības grupas loceklis.

Saeimas preses dienests

Par Zviedrijas ieročiem Baltijas valstīm

Kā zināms, 20.maijā Zviedrijas valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot Baltijas valstīm par pieņemamu cenu ieročus un munīciju.

Latvija atzinīgi vērtē šādu Zviedrijas valdības lēmumu. Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts, kurai ir gan tiesības, gan pienākums veidot un stiprināt savu aizsardzību nepieciešamajos apmēros — saskaņā ar tiem pašiem principiem, pēc kādiem vadās pārējās Baltijas reģiona valstis, Zviedriju ieskaitot. Iepriekš minētais bruņojums tiks izmantots tieši Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanai.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas domām, šāds Zviedrijas valdības lēmums ļaus stiprināt Latvijas drošību un līdz ar to arī drošību reģionā. Tas arī norāda uz Zviedrijas ieinteresētību Latvijas drošībā. Ar šādiem praktiskiem soļiem Latvijas sabiedrībā tiek attīstīta sapratne par Baltijas reģiona valstu sadarbības perspektīvām, tajā skaitā arī par sadarbību drošības un aizsardzības jomā.

Vienlaikus Ārlietu ministrija vēlas atzīmēt, ka kopējais darbs ar Zviedriju norit vairākos citos ar aizsardzību saistītos projektos. Šeit īpaši jāmin sadarbība militārajā izglītībā, kas ļauj jaunajiem virsniekiem mācīties Zviedrijas militārajās mācību iestādēs, kā arī kopējās Baltijas valstu aizsardzības koledžas izveidē, pasākumi Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljona BALTBAT projekta ietvaros un arī sadarbība kopējās Baltijas valstu flotes vienības BALTRON izveidē un aktivitātes aizsardzības plānošanas jautājumos.

Ārlietu ministrijas preses centrs

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!