Stenogramma 13. maijâ

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Godâjamie deputâti! Pulkstenis ir 13.30. Paziòoju par atklâtu 1998.gada 13. un 14.maija Saeimas sçdi. Turpinâsim izskatît pagâjuðajâ sçdç iesâkto likumprojektu "Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likums" . Otrais lasîjums. Praktiski mçs esam sâkuði to izskatît, un tika pârtrauktas debates, izskatot 1. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikumu.

Vârds debatçs Aidai Prçdelei, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtei, bet viòas nav zâlç. Tâpat ir pieteikusies runât Anta Rugâte, bet es arî viòu neredzu zâlç.Komandçjumâ. Tâtad lîdz ar to debatçtâju vairâk nav. Es aicinu tribînç komisijas vârdâ Antonu Seikstu, kurð arî ziòo par likumprojektu un par ðiem priekðlikumiem. Lûdzu!

A.Seiksts (LC). Godâtie kolçìi! Lûdzu balsot un atbalstît komisijas viedokli!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Tâ kâ debatçs vairâk deputâtu pieteikuðies nav, es atgâdinu, ka mçs izskatâm labklâjîbas ministra Makarova priekðlikumu, kurð ir pieòemts. Arî Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara kunga priekðlikums ir pieòemts. Bet atbildîgâs komisijas viedoklis ir neatbalstît deputâtes Prçdeles priekðlikumu. Tâ kâ deputâti debatçs... Â, tagad es redzu, ka... Bet, kolçìi, neviens debatçs uzstâties negribçja, un es aicinâju... Ilga Kreituse vçlas runât, kâ lieta virzâma tâlâk. Lûdzu, Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte.

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Es lûdzu jûs tomçr ieskatîties ðajâ likumprojektâ. Mçs tikko kâ sâkâm sçdi. Paskaidrojiet man, lûdzu, Seiksta kungs, kas ir balsojams Makarova kunga priekðlikumâ? Tur nekâ balsojama nav. Par ko mçs taisâmies balsot ðobrîd? Vienîgais balsojamais priekðlikums ir Aidas Prçdeles priekðlikumâ par to, ka ievaddaïâ ir jâbût iekïautam termiòam. Bet kas ir Makarova kunga priekðlikumâ balsojams? Kas ir balsojams Stara kunga priekðlikumâ? Tie taèu nav noformulçti kâ kaut kâdi panti vai kaut kas tamlîdzîgs. Tie taèu nav balsojami priekðlikumi. Par ko tad mçs taisâmies balsot?

Sçdes vadîtâjs . Godâtie kolçìi! Vârds Antonam Seikstam, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâtam. Atbildîgajam ziòotâjam par likumprojektu "Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likums".

A.Seiksts (LC). Kolçìi deputâti! Ilgai Kreitusei ir pilnîga taisnîba. Taisni to es gribçju teikt. Balsot par kolçìes Prçdeles priekðlikumu, kuru komisija ir noraidîjusi kâ tâdu, kas neiekïaujas ðâ likuma koncepcijâ. Par to ir jârunâ Reproduktîvâs veselîbas likumâ. Taisni to es gribçju teikt. Komisija to noraidîja.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad deputâti... Debatçs ir pieteicies Viesturs Boka, bet Viestura Bokas arî nav zâlç. Mçs esam pârtraukuði par ðo jautâjumu debates. Tâtad mçs varam turpinât. Seiksta kungs, nâkoðais ir 4.priekðlikums.

A.Seiksts. Pirmâ nodaïa. Vispârîgie noteikumi. Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara priekðlikums ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem nav iebildumu. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâpat 2.pantâ Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara priekðlikums ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija lûdz akceptçt 6.priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti neiebilst. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâpat lûdzam pieòemt 7.priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Atbildîgâs komisijas priekðlikums — papildinât ar jaunu pantu. 7.priekðlikums. Deputâtiem iebildumu nav. Pieòemts.

A.Seiksts. 8.priekðlikums. Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara priekðlikums — izteikt precizçtâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Tas gan ir saistîts ar "konkretizçt", vçlçjuma izteiksmç. Mçs varam turpinât. 9.priekðlikums.

A.Seiksts. 9.priekðlikums ir pieòemts. Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums ir pieòemts. Lûdzam akceptçt.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 10.priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Komisija to ir pieòçmusi. Lûdzam piekrist.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti neiebilst. Pieòemts.

A.Seiksts. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 11.priekðlikums. Atbildîgajâ komisijâ ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâpat pieòemts Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 12.priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem iebildumu nav. Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî apakðkomisijas 13.priekðlikums. Tâpat arî 14.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem iebildumu pret 13. un 14.priekðlikumu nav. Pieòemts.

A.Seiksts. 15.priekðlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK deputâta Grînblata priekðlikums daïçji ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. Atbildîgâ komisija nav pieòçmusi frakcijas "Latvijas ceïð" deputâta Leiðkalna priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Kârlis Leiðkalns, frakcija "Latvijas ceïð". Lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Es varçtu samierinâties ar komisijas lçmumu, vçl jo vairâk, ka mçs tikko atbalstîjâm izslçgt "vârdus un objektus", tâ teikt, lîdz ar to nepaskaidrojot ðos "objektus".

Grînblata kunga no "Tçvzemei un Brîvîbai" priekðlikums ir daïçji pieòemts, kaut gan objekti ir izslçgti, tâpçc es nesaprotu, kur ir ðî daïçjâ pieòemtîba. Turpretî lîdzîgi priekðlikumi, kurus iesniedzis jûsu padevîgais kalps Leiðkalns, nav pieòemti. Lîdz ar to vienâ komisijas atbalstîtajâ redakcijâ ðie objekti parâdâs, sâkotnçji "objekts" vispâr no likumâ skatâmajiem jautâjumiem izslçgts, pçc tam manu priekðlikumu nepieòem. Es tomçr aicinu balsot par savu priekðlikumu! Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâtu debatçs runât nevçlas. Godâtie kolçìi, 17.priekðlikums ir Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara kunga priekðlikums, kurð paredz izslçgt panta otro daïu. Iekavâs gan uzskaitîti tikai bçrnu tiesîbu aizsardzîbas subjekti. Atbildîgâ komisija ðajâ gadîjumâ... kâds ir viedoklis, vai tas nav balsojams pirmais kâ radikâlâkais?

A.Seiksts. Es gribu paskaidrot Leiðkalna kungam sekojoðu lietu: ne izslçguma, bet bçrnu un ìimeòu kopuma dçï. Ðîs redakcijas dçï jûsu priekðlikums nav pieòemts. Nevis tâ iemesla dçï, kâpçc jûs runâjât. Ja uzstâj uz balsoðanu, lûdzu, balsojiet!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie kolçìi, balsosim par deputâta Leiðkalna izteikto priekðlikumu, tas ir 16.priekðlikums — izteikt otro daïu ðâdâ redakcijâ. Tâlâk kâ tekstâ. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Balso 42 deputâti. Tas ir maz, lai pieòemtu lçmumu. Godâtie deputâti, es lûdzu jûs piedalîties balsojumâ! Lûdzu atkârtot zvanu! Deputâtus lûdzu piedalîties balsoðanâ! Lûdzu rezultâtu! Par — 17, pret — 1, atturas — 33. Nav atbalstîts. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 18. priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Lîdz ar to, ka Leiðkalna kunga priekðlikums nav atbalstîts, tas ir atbalstîts ðo vârdu dçï. Makarova kunga priekðlikums ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 19.priekðlikums. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgajai komisijai. Pieòemts.

A.Seiksts. 20.priekðlikums. Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums daïçji pieòemts, izteikts citâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 21.priekðlikums. Frakcijas "Latvijas ceïð" deputâta Leiðkalna priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 22.priekðlikums. Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 23.priekðlikums. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums jums piedâvâtajâ redakcijâ komisijâ ir akceptçts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 24.priekðlikums. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 25.priekðlikums. Deputâtes Prçdeles priekðlikums. Nav pieòemts. Motivâciju es jau teicu. Tas ir cita likuma priekðmets.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Es tomçr gribçtu pievçrst jûsu uzmanîbu gan deputâtes Prçdeles priekðlikumam, gan arî Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikumam. Jo, redziet, tâ problçma jau, mçs varam teikt, ir cita likuma objekts, bet te jau ir tas lielais jautâjums, kad sâkas bçrns? Vai tad, kad viòð ir ârpus mâtes miesas, vai tad, kad sâk pukstçt viòa sirds? Un te ir tâ lieta, uz kuru bûtu jâatbild, un tas nav tikai, manuprât, ârpus ðâ likuma nesamais. Es ðeit gribu dzirdçt gan tos ârstus, gan arî tos jaunskungus, kuri ïoti daudz un plaði runâja par nedzimuða bçrna dzîvîbas aizsardzîbu, apsprieþot pavisam citu likumu, kur tas varbût nebija primârais. Tâpçc ðeit nebûtu tik vienkârði pasakâms, ka tas ir novirzâms citur, jo, ja mçs uzskatâm, ka bçrns sâkas no tâ brîþa, kad viòð sâk dzîvot, tad ðeit arî bûtu jâieraksta tomçr viòa tiesîbas uz aizsardzîbu arî tad, kad viòð vçl nav nâcis ðajâ pasaulç, jo tas nav jautâjums par mâtes aizsardzîbu. Tas vispirms ir kopâ saistâms — gan mâtes, gan bçrna. Un, ja tas ir pasvîtrots ðinî likumâ, man liekas, ka tas nav pretrunâ ar citu likumu.

Te tomçr, manuprât, vajadzçtu arî atgriezties un pârskatît Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara kunga priekðlikumu, un, manuprât, nepamatoti ir svîtrot, ka ir aizliegti eksperimenti ar bçrniem, jo ieraksts vien, ka neatòemamas tiesîbas uz dzîvîbu un attîstîbas aizsardzîbu, neizslçdz iespçju, ka jums kâda medicînas iestâde var pamatot, ka viòa ir veikusi eksperimentu tâpçc, lai aizsargâtu viòa attîstîbu. Mçs esam medicînas praksç, starp citu, ar ðâdiem eksperimentiem sastapuðies ar bçrniem, un pçc tam ir grûti ar ârstu runât vai diskutçt, kâpçc tas ir veikts, un vai tam ir tiesisks pamats. Ja ðeit parâdâs ðâds ieraksts, tad tas izslçdz ðâdu iespçju vienîgi, ja ir juridiski risinâts ceïð par vecâku piekriðanu un citâm problçmâm, kas ar to ir saistîts. Tâpçc es gribçtu, lai deputâti iedziïinâs, un ðis balsojums par nedzimuða bçrna aizsardzîbu, kâ bçrna, nevis kâ mâtes aizsardzîbu, manuprât, tomçr ir ðâ likumprojekta objekts, un tas, manuprât, ðo likumu nenostâda pretrunâ ar citu, ja tas ðeit tiek ierakstîts.

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Kârlim Leiðkalnam, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâtam. Lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Pilnîbâ piekrîtot Kreituses kundzei par ðo kâ likuma objektu un ka ðajâ likumâ mçs varam reglamentçt tâdas lietas kâ aborta reklâmas aizliegumu. Pilnîgi skaidrs. Ðis likums ir saistîts par bçrnu tiesîbu aizsardzîbu. Par bçrnu tiesîbu aizsardzîbu, arî vçl nedzimuða bçrna tiesîbu aizsardzîbu. Un tomçr es gribçtu atbalstît arî Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra viedokïa ðim paðam pantam "jebkura veida eksperimenti ar bçrniem ir aizliegti". Kâpçc tikai zinâtniski un citi? Jebkura veida eksperimenti ar bçrniem ir aizliegti. Es gribçtu, lai Iekðlietu ministrijas izteiktajâ redakcijâ ðî norma tiktu atbalstîta. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Jurim Vidiòam, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtam Lûdzu!

J.Vidiòð (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Sakarâ ar deputâtes Prçdeles 25.labojumu. Ziniet, 7.pantâ, ko Cilvçktiesîbu komisija pieòçma, tur ir skaidri un gaiði rakstîts, ka katram bçrnam ir neatòemamas tiesîbas uz savas dzîvîbas un attîstîbas aizsardzîbu. Man Prçdeles kundzei bûtu ðâds jautâjums: vai viòa embriju uzskata par bçrnu vai ne? Un ja neuzskata, vai embrijam ir tâdas paðas tiesîbas uz dzîvîbu kâ jebkuram citam cilvçkam? Man ðíiet, ka ðeit viss jau ir ielikts ðajâ pantâ, kur mçs sakâm, ka bçrnam ir tiesîbas. Diferencçt dzimuðu vai nedzimuðu bçrnu, man liekas, tur nav jçgas. Vienkârði mçs te nodarbojamies ar tukðvârdîbu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Jurim Celmiòam, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcijas deputâtam. Lûdzu!

J.Celmiòð (DPS). Cienîtie kolçìi! Man nav iebildumu pret deputâtes Aidas Prçdeles izteikto redakciju, taèu ieraksts — jebkura veida eksperimenti ar bçrniem ir aizliegti Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara piedâvâtajâ redakcijâ, manuprât, neatbilst tai reâlai situâcijai, kâda ðobrîd mums ir izglîtîbas sistçmâ. Mums ir gan eksperimentâlas skolas, gan eksperimentâlas klases, un pedagoìijâ ðie eksperimenti tiek veikti, tâtad runa varçtu bût par daþâda medicîniska rakstura eksperimentiem un tamlîdzîgi, kas ar bçrniem ir aizliegti. Manuprât, vçl lîdz treðajam lasîjumam vajadzçtu padomât par redakciju, kâdâ redakcijâ formulçt ðo ierakstu, taèu ja mçs ierakstâm "jebkura veida eksperimenti ir aizliegti", mçs ârpus likuma tâdâ gadîjumâ nostâdâm eksperimentâlo pedagoìiju, eksperimentâlâs klases un arî tos eksperimentus, ko veic pedagoìija kâ zinâtne.

Sçdes vadîtâjs. Nâkamam vârds Kârlim Èerânam, frakcijas "Latvijai" deputâtam. Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es aicinu atbalstît deputâtes Aidas Prçdeles priekðlikumu, jo es to uzskatu ðajâ mûsu valstî pastâvoðajâ situâcijâ par ïoti svarîgu. Un tieði tâpçc, ka mûsu valstî notiek tik daudz gadîjumu, kad ðî nedzimuðâ bçrna dzîvîba netiek respektçta, un mums ir jâiedzîvina tas princips, ka cilvçka dzîvîbai pienâkas ðis nepiecieðamais respekts no viòas ieòemðanas brîþa lîdz dabiskajam norietam, tâpçc es uzskatu, ka tas ir seviðíi svarîgi, ka mçs ðo priekðlikumu ðajâ brîdî atbalstâm.

Man ir arî liels prieks, ka Kreituses kundze arî iestâjas par ðî priekðlikuma aizstâvîbu, un es ïoti ceru, ka deputâtu vairâkums varçs par to nobalsot, jo tas tieðâm mûsu valstî ðobrîd, kad abortos aiziet vairâk bojâ bçrnu, nekâ bçrni nâk pasaulç, tas ir ðajâ brîdî mums ârkârtîgi svarîgi. Es aicinu atbalstît tâpçc ðo priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Jânim Lagzdiòam, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

J.Lagzdiòð (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Godâtie kolçìi deputâti! Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijâ mçs ïoti ilgi debatçjâm par ðo pantu un tomçr nonâcâm pie secinâjuma, ka bûtu jâizsaka ðâdâ ïoti îsâ redakcijâ, runâjot par nedzimuða bçrna aizstâvîbu. Ðîs ïoti svarîgâs lietas mûsu valstî reglamentçs speciâlie likumi, un tâdçï nebûtu ðajâ likumâ jârunâ par jautâjumiem, kas ir cita likuma priekðmets. Runâjot par eksperimentiem, es gribçtu teikt, ka es piekrîtu bijuðajam izglîtîbas ministram Jurim Celmiòam, tieði runâjot par ðiem pedagoìiskiem eksperimentiem, kas tiek veikti, ievçrojot visas cilvçktiesîbas un bçrnu tiesîbas. Mçs nevaram absolûti aizliegt jebkâdu veida piedalîðanos, arî bçrnu piedalîðanos zinâtniskos eksperimentos. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Ilgai Kreitusei, pie frakcijâm nepiederoðai deputâtei. Kreituses kundze runâs otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Es vispirms gribçtu atbildçt Vidiòa kungam, ka jâlasa likums ir no pirmâ panta, nevis tikai tanî pantâ, kur jûs esat pçkðòi ieraudzîjis un gribat kaut ko runât pretî. Ðis likums nerunâ par nedzimuðiem bçrniem, jo mçs jau ievadâ noraidîjâm nedzimuða bçrna definîciju, lîdz ar to mçs runâjam tikai par bçrniem, kas fiziski eksistç patstâvîgi pasaulç, jo ir runa par personu, nevis par bçrnu, kad viòð ir saistîbâ, kad viòa dzîvîbu nosaka kopâ ar citu cilvçku eksistenci, ar mâti ðajâ gadîjumâ. Bet es tomçr gribçtu aizstâvçt ðo domu, tas ir jâieraksta ðeit iekðâ — ðî bçrna aizsardzîba, jo otrâ likumâ, speciâlajâ, tas ir saistîts ar mâtes dzîvîbu un darbîbu. Es domâju, ka tas tikai pastiprina un uzliek lielâku atbildîbu.

Runâjot par ðiem eksperimentiem. Ziniet, cienîjamie kolçìi, man kïuva savâdi, jûs klausoties, ja jûs uzskatât, ka eksperimentâlâ izglîtîbas programma ir eksperiments ar bçrnu, tad jums nav tiesîbu ðâdu programmu pieòemt. Ar bçrnu eksperimentçt nav tiesîbas nevienam. Eksperimentâlai programmai ir jâbût izvçrtçtai, un tâ nâk ar savu novitâti, bet tâ nedrîkst bût eksperiments, kura rezultâts var bût negatîvs, valsts tâdas programmas nedrîkst realizçt. Nedrîkst vienkârði, nedrîkst bût eksperimentâlas programmas, kas ir kâ eksperimenti pret bçrnu, jo, ja tâ ir negatîva, tad iznâk, ka jûs tam bçrnam esat visu dzîvi sabojâjis. Tâdas programmas nedrîkst eksistçt izglîtîbas sistçmâ.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Kârlim Leiðkalnam, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâtam. Leiðkalna kungs arî runâs otro reizi.

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Celmiòa kungs ðeit runâja par izglîtîbas programmâm, tad eksperimenti notiek ar ðîm programmâm, un bçrni kïûst par ðî eksperimenta dalîbniekiem. Ðajâ gadîjumâ eksperimenta objekts ir pati programma. Iekðlietu ministrijas valsts sekretârs Stara kungs liek priekðâ aizliegt jebkura veida eksperimentus ar paðiem bçrniem. Eksperimentçjiet ar programmâm, eksperimentçjiet ar klucîðiem kaut kâda raþotâja uzdevumâ, tâ ir cita lieta. Te ir runa un iekðlietu ministrijas valsts sekretârs precîzi noformulçjis — aizliegt jebkura veida eksperimentu ar bçrniem. Programmas lieciet, cik gribat, eksperimentçjiet, kâ tik vien varat. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Jurim Vidiòam, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtam. Vidiòa kungs arî runâs otro reizi.

J.Vidiòð (TB/LNNK). Es pateicos Kreituses kundzei par aizrâdîjumu, bet ðoreiz es gribçtu runât par tiem eksperimentiem. Cienîjamie kolçìi! Jebkuras jaunas ârstçðanas metodes ievieðana medicînâ principâ ir eksperiments. Un mçs nevaram noteikt, kad tas sâkas un kad tas beidzas. Es ieteiktu atbalstît deputâta Seiksta ierosinâjumu, lai gan tas arî ir ïoti tâds slidens definçjums, jo mçs nezinâm, kad tas izmçìinâjums var palikt bîstams bçrna dzîvîbai. Katrâ ziòâ, Kreituses kundze, jebkurð jaunievedums medicînâ sâkumâ notiek ar aprobâciju uz dzîvniekiem, tas ir pie sirds vârstuïu pârstâdîðanas un tâ tâlâk. Un tikai tad pâriet uz cilvçku, un atseviðíi eksperimenti ir ar dzîvniekiem, un, lai to lçcienu taisîtu, tâ pirmâ operâcija bûs vienmçr eksperiments, un mçs nekad nezinâsim, kâ tâ beigsies. Tâ ka es ieteiktu tomçr daudz maz pieòemamâku variantu un atbalstît Seiksta kunga priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Uldim Veldrem, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

U.Veldre (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Godâtie deputâti! Es atbalstu Prçdeles kundzes priekðlikumu, bet atkal ne visi deputâti ir izlasîjuði, ko Prçdeles kundze savâ priekðlikumâ ir ierakstîjusi. Viòa ir ierakstîjusi konkrçti "jebkura tieða vai netieða grûtniecîbas pârtraukðanas, aborta reklâma ir aizliegta". Tâ ka acîmredzot jâlasa viss lîdz galam. Es aicinu atbalstît Prçdeles kundzes priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Antonam Seikstam, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâtam. Lûdzu! Seiksta kungs, jûs esat pieteicies debatçs.

A.Seiksts (LC). Pilnîgi pareizi, priekðsçdçtâja kungs! Par Prçdeles kundzes priekðlikumu es neatkârtoðos, jo es piekrîtu tam, ko teica deputâts Lagzdiòð ðajâ sakarâ. Es gribu runât par savu priekðlikumu — par eksperimentiem.

Prâta vingrinâjumi, ko skolotâjs vai vecâki ar savu bçrnu dara, ir eksperimenti. Viens no komisijas locekïiem, deputâts teica, kad viòð savu bçrnu pieradina paciest salu citâdos apstâkïos, nekâ tie skaitâs normâli, bet mans priekðlikums ir tâds, ka dzîvîbai un veselîbai bîstami eksperimenti ir aizliegti, tâpçc es ïoti lûdzu, kad balso priekðlikumus, atbalstît manu priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Ernestam Jurkânam, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" deputâtam. Lûdzu!

E.Jurkâns (DPS). Man ir priekðlikums, kolçìi, nediskutçt vairâk un izteikt savu viedokli. Katram ir taisnîba — kâ Kreituses kundzei, tâ Leiðkalna kungam vai Prçdeles kundzei, arî komisijai ir taisnîba, jo mçs nevaram jebkurâ gadîjumâ atdalît objektu no subjekta. Objekts ir programma, subjekts tâpat bûs ðis bçrns. Tâpat mçs nevaram atdalît. Pieòemsim otrajâ lasîjumâ un iesim uz priekðu.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Kârlim Èerânam, frakcijas "Latvijai" deputâtam. Èerâna kungs arî runâs otro reizi. Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es gribu tikai oponçt Jânim Lagzdiòam attiecîbâ par Prçdeles kundzes priekðlikumu un attiecîbâ uz to motivçju, kâpçc ir komisijâ ðis priekðlikums noraidîts, un es gribu pateikt skaidri, ka jautâjums par nedzimuða bçrna dzîvîbas aizsardzîbu nedrîkst tikt noreducçts uz speciâliem medicîniskiem likumiem, kurus mçs ðobrîd neesam pieòçmuði un cerams, ka arî nepieòemsim. Ir jâbût vispârçjai normai, kas aizsargâ nedzimuða bçrna dzîvîbu. Un tâdu normu mçs ðeit varam iestrâdât, ðajâ brîdî atbalstot deputâtes Prçdeles priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Ziedonim Èeveram, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcijas deputâtam. Lûdzu!

Z.Èevers (DPS). Cienîjamo sçdes vadîtâj! Cienîjamie kolçìi! Es aicinu pievienoties Ernesta Jurkâna izteiktajam viedoklim, pamatâ atbalstît Prçdeles kundzes un arî komisijas izstrâdâto viedokli, jo tâ diskusija, ko mçs zinâmâ veidâ vedîsim, nonâksim jebkurâ variantâ pretrunâ, vienam bûs pieòemams viens variants, otram tas bûs nepieòemams. Viens runâs par taisnîbu vienâ izpratnç, kas nebûs pieòemama pilnîgi pretçjam polam, bet tajâ paðâ jautâjumâ, ja mçs runâjam to, kâ mçs varçtu ðos jautâjumus pakârtot, dodot iespçjas par pamatu òemt komisijas izstrâdâto variantu, jo tas izslçdz tâs milzîgâs pretrunas, jo pamatbûtîbâ mçs runâjam par vienu un to paðu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Dzintaram Âbiíim, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

Dz.Âbiíis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Cienîjamie kolçìi! Es arî aicinu izðíirties un balsot, un varam arî atbalstît ðajâ gadîjumâ Prçdeles kundzes piedâvâto variantu, bet visu ðo diskusiju ap eksperimentu bûtîbu — atrisinât vienu lietu, ja mçs uz treðo lasîjumu sagatavotu likumâ lietoto terminu skaidrojumu un pateiktu, kas ðî likuma izpratnç ir eksperiments, jo citâdi te var diskutçt bezgalîgi. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâtu debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Seiksta kungs. Lûdzu!

A.Seiksts (LC). Godâtie kolçìi! Sâkot ar 25.priekðlikumu, komisija lûdz balsot.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi, lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par deputâtes Prçdeles izteikto priekðlikumu — panta pirmo daïu izteikt sekojoðâ redakcijâ, 25.priekðlikums. Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 22, pret — 6, atturas — 28. Ðis priekðlikums nav pieòemts.

A.Seiksts. Lûdzam balsot par 26.priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Godâtais Seiksta kungs, atbilstoði Kârtîbas rullim pirmais mums bûtu jâbalso 27.priekðlikums, kurð paredz izslçgt otro daïu, un tad mçs varçtu... ja ðâds lçmums netiek pieòemts, tad izskatît tâlâk.

A.Seiksts. Paldies, piedodiet, jums taisnîba!

Sçdes vadîtâjs. Tâtad atbildîgâs komisijas priekðlikums — izslçgt otro daïu — komisijâ ir atbalstîts. Vai deputâtiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir, ir!") Ir. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par atbildîgâs komisijas priekðlikumu, kurð izteikts ar numuru 27 un paredz izslçgt otro daïu. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 30, pret — 18, atturas — 11. Priekðlikums ir pieòemts.

A.Seiksts. Lîdz ar to deputâta Seiksta priekðlikums vairs nav balsojams.

Sçdes vadîtâjs. Nav balsojams tâtad 26., 28. priekðlikums. Tâtad nâkoðais ir 29. Lûdzu! Komisijas vârdâ... Seiksta kungs, par 29. priekðlikumu jums ir kâds komentârs?

A.Seiksts. Komisija to nav pieòçmusi. Ja kâds uztur balsojumu, tad lûdzu balsosim.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! 29. priekðlikums paredz papildinât ar jaunu otro daïu. Komisijas viedoklis ir neatbalstît. Deputâtiem iebildumu nav? Lîdz ar to tas tiek akceptçts. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 30. priekðlikums — frakcijas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK deputâta Grînblata priekðlikums, daïçji pieòemts un izteikts citâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. Daïçji pieòemts arî 31. — frakcijas "Latvijas ceïð" deputâta Leiðkalna priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — 32. Tas ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 33. — deputâtes Prçdeles priekðlikums. Daïçji pieòemts un iestrâdâts citos pantos.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 34. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Tas ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 35. — Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 36. — frakcijas "Tçvzemei un Brîvîbai" deputâta Grînblata priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 37. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieòemts.

A.Seiksts. 38. — Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums — daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 39. — deputâtes Prçdeles priekðlikums — ir pieòemts un izteikts citâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 40. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 41. priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 42. — Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums — nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad 42. priekðlikums. Komisijas viedoklis ir nepieòemt. (No zâles: "Balsot!") Deputâti prasa balsojumu.

A.Seiksts. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara priekðlikumu — panta pirmo daïu papildinât ar vârdiem "iegût pamatizglîtîbu". 42. priekðlikums. Komisija nav pieòçmusi. Paudiet savu attieksmi balsojot! Lûdzu rezultâtu! Balso 34 deputâti.

Lûdzu atkârtot zvanu! Godâtie deputâti! Lûdzu iedziïinâties likumprojektu izskatîðanâ un vienlaicîgi arî piedalîties balsoðanâ! Lûdzu rezultâtu! Par — 21, pret — 4, atturas — 29. Priekðlikums nav pieòemts.

A.Seiksts. 43. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 44. — atbildîgâs komisijas priekðlikums — pieòemts. Lûdzam akceptçt!

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 45. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. Arî 46. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums pieòemts un izteikts citâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 47. — frakcijas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK deputâta Grînblata priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. "Latvijas ceïa" frakcijas deputâta Leiðkalna — 48. priekðlikums — daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 49. — frakcijas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK deputâta Grînblata priekðlikums — ir daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Pçc 48. priekðlikuma tâtad ir atbildîgâs komisijas redakcija, kura ir redzama jûsu pçdçjâ ailç. Tâtad tâ ir 12. panta jaunâ redakcija. Tâtad nâkoðais — 49. priekðlikums. Lûdzu!

A.Seiksts. 49. ir daïçji pieòemts. Tas ir deputâta Grînblata priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem nav iebildumu? Pieòemts.

A.Seiksts. Daïçji pieòemts citâ redakcijâ ir arî deputâtes Prçdeles 50. priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 51. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Komisijâ ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 52. — frakcijas "Latvijas ceïð" deputâta Leiðkalna priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 53. — frakcijas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK deputâta Grînblata priekðlikums — nav pieòemts. Komentçju — kâpçc. Tâpçc, ka komisija nolçma, ka lîdz 14 gadu vecumam bçrna reliìisko piederîbu nosaka vecâki. Priekðlikums nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts. Lîdz ar to mçs esam pieòçmuði arî 13. pantu tâdâ redakcijâ, kâ tas jums ir redzams.

A.Seiksts. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. Divos nâkoðajos pantos priekðlikumu nav. Pçc vecâs redakcijas, pçc pirmâ lasîjuma redakcijas, 15. pantâ ir 54. — deputâtes Prçdeles priekðlikums. Komisija to pieòem.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 55. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 56. — deputâta Grînblata priekðlikums pieòemts un iestrâdâts 10. pantâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 57. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 58. — deputâta Grînblata...

Sçdes vadîtâjs. 17. pantâ mums priekðlikumu nav. Nâkoðais ir tâtad 18. panta labojumi.

A.Seiksts. 18. pantâ ir 58. — deputâta Grînblata priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tieði tâds pats ir arî deputâtes Prçdeles priekðlikums.

A.Seiksts. Jâ.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 60. — atbildîgâs komisijas priekðlikums. Lûdzam akceptçt. Komisijâ pieòemts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 61 . — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Daïçji pieòemts. Runa ir par pirmâ lasîjuma 21. pantu.

Sçdes vadîtâjs . Godâtie kolçìi! 61. ir vçlçjuma izteiksmç izteikts priekðlikums. Lîdz ar to mçs varam turpinât. 62. priekðlikums.

A.Seiksts. 62. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 63. — ðîs paðas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 22. pants, 64. priekðlikums. Deputâtes Prçdeles priekðlikums pieòemts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 65. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Komisijâ pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. Ceturtâ nodaïa. 23. pants pçc pirmâ lasîjuma. 66. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 67. — deputâta Grînblata priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 68. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Labklâjîbas ministra priekðlikums ir vçlçjuma izteiksmç. Mçs varam turpinât.

A.Seiksts. 69. — deputâtes Prçdeles priekðlikums jums piedâvâtajâ redakcijâ. Komisija akceptç.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 70. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 25. pants — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums nr. 71. Komisija akceptç.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 72. — deputâtes Prçdeles priekðlikums. Komisija nav akceptçjusi.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 73. — deputâtes Prçdeles priekðlikums. Arî komisijâ nav guvis akceptu.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 74. — deputâta Grînblata priekðlikums. Daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 75. — deputâta Leiðkalna priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 76. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 77. — deputâta Jurdþa priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 78. — atbildîgâs komisijas priekðlikums. Akceptçts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 27. pants. 79. priekðlikums. Deputâta Grînblata priekðlikums daïçji ir pieòemts un iestrâdâts 13. pantâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. Tâlâk trîs atbildîgâs komisijas priekðlikumi. 80. priekðlikums — komisijâ pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem nav iebildumu? Pieòemts.

A.Seiksts. 81. priekðlikums — komisijâ pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 82. priekðlikums — arî komisijâ ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît? Pieòemts.

A.Seiksts. 83. priekðlikums — deputâta Leiðkalna priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem nav iebildumu par komisijas viedokli? Pieòemts.

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 28. pants. Deputâtes Prçdeles 84. priekðlikums. Daïçji ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 85. — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tas ir vçlçjuma izteiksmç izteikts priekðlikums. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 86. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam? Pieòemts.

A.Seiksts. 87. — deputâta Jurdþa priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim? Pieòemts.

A.Seiksts. 88. — deputâta Leiðkalna priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Kârlis Leiðkalns — frakcija "Latvijas ceïð". Lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Es tomçr gribu, lai jûs nobalsojiet ne tikai par "uzklausîðanu" vai "noklausîðanu", bet arî... "ievçroðanu". Un papildinâjums ar vârdu "uzklausâms". Un vârdi "un ievçrojams". Tas likumam nepadarîs neko sliktâku, bet ja mçs kâdu uzklausâm, tad mçs arî ðo uzklausîto ievçrojam, nevis palaiþam caur otru ausi ârâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Ilgai Kreitusei, pie frakcijâm nepiederoðai deputâtei. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie kolçìi! Es arî gribçtu jûs aicinât òemt vçrâ Kârïa Leiðkalna priekðlikumu un atbalstît it îpaði tâpçc, ka mçs par bçrnu esam noteikuði cilvçku no viòa dzimðanas minûtes lîdz 18 gadu vecumam. Un ja mçs neizdalâm ârâ ðos 14 lîdz 18 gadus, kas ir atkal saistîti ar kriminâlatbildîbu un citâm lietâm, ja mçs ðo periodu visu vienlaikus nosaucam par bçrnu tad, kad bçrnam ir ðî iespçja izteikt savu viedokli, tad es domâju, ka tam ir jâbût primârajam, ja mçs izvçlamies, kur bçrnam palikt — pie vecmâmiòas, vectçtiòa vai kâdâ citâ vietâ, kur viòð nonâk. Tâpçc es arî lûgtu jûs atbalstît Kârïa Leiðkalna priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Jurim Vidiòam, "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtam. Lûdzu!

J.Vidiòð (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Es pilnîgi piekrîtu Ilgas Kreituses teiktajam un arî varbût Leiðkalna teiktajam, bet es domâju, ka, papildinot ar "un ievçrojams" (No zâles deputâts K.Leiðkalns: "Ievçrojams, nevis obligâti izpildâms.") tas uzliek pienâkumu tai ârpusìimenes aprûpes institûcijai ievçrot obligâti ðî bçrna vçlmes. Ievçrojams... jâ. Tâtad desmitgadîgs puiðelis protestçs pret to, ka viòam nedot smçíçt, un viòð prasîs, lai viòam atïauj. Tâtad mums bûs jâievçro viòa griba. Tâtad noteikti treðajâ lasîjumâ es jûs atbalstîtu, ja jûs ðo absurdu novçrsîsiet... Bet paðreiz es nevaru balsot un atbalstît ðâdu priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs . Vairâk deputâtu debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Antons Seiksts. Lûdzu!

A.Seiksts. Lûdzam balsot!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par deputâta Leiðkalna priekðlikumu — papildinât ceturtâs daïas 2.apakðpunktu, kas seko aiz vârda "uzklausâms" ar vârdiem "un ievçrojams" — 88.priekðlikums. Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 26, pret — 4, atturas — 22. Balsis dalâs.

Lûdzu atkârtot balsoðanas reþîmu un deputâtus balsot vçlreiz. Lûdzu rezultâtu! Par — 35, pret — 2, atturas — 24. Priekðlikums pieòemts. Lûdzu, turpinâm!

A.Seiksts. Paldies! 30.pantâ priekðlikumu nav. 31.pants. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums nav pieòemts, jo pçc Juridiskâ biroja konsultâcijas likums neparedz arî pretçjo. Komisija nav atbalstîjusi labklâjîbas ministra priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît atbildîgajai komisijai. Pieòemts.

A.Seiksts . 90.priekðlikums — Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu priekðlikums — akceptçts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts . 32.pants. Frakcijas "Latvijas ceïð" deputâta Leiðkalna priekðlikums nr.91 ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tas ir 91.priekðlikums?

A.Seiksts. Jâ, 91.priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 92.priekðlikums — Kârïa Leiðkalna priekðlikums — nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 93.priekðlikums — Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums — nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Jo tas nav balsojams atbilstoði iepriekð pieòemtajam lçmumam. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 94.priekðlikums. Pirmâ lasîjuma 33.pants. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî 95.priekðlikums, ko iesniedzis labklâjîbas ministrs Makarovs. Komisija pieòem, iestrâdâjot pârejas noteikumos.

Sçdes vadîtâjs . Jâ, tas ir vçlçjuma izteiksmç izteikts priekðlikums. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 34.pantâ priekðlikumu nav. Tâpat priekðlikumu nav 35.pantâ.

Sçdes vadîtâjs. 36. un 37.pantâ.

A.Seiksts. Jâ. Paldies! 38.pants. 96.priekðlikums — deputâta Leiðkalna priekðlikums. Komisijâ nav akceptçts.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Kârlis Leiðkalns, frakcija "Latvijas ceïð". Lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Es domâju, ka ðeit varbût materiâli ir kaut kâdi normatîvie ierobeþojumi. Bet ðeit nevar bût ðie morâlie ierobeþojumi. Un nosakot kvantitâti, kura ìimene var... Te tâm iespçjâm ir jâbût. Ja viens bezbçrnu pâris kaut kâdâ vecumâ, kas ir sasniedzis lielu materiâlu turîbu, vçlas audzinât vairâk par èetriem, neliksim ðeit ðos. Jo spçja audzinât sveðus bçrnus, pieòemtus bçrnus, nav katrâ cilvçkâ. Daudzi, kas to grib, nevar atïauties. Tâtad ðâdi ierobeþojumi, materiâlie ierobeþojumi, varçtu bût. Bet attiecîbâ uz kvantitâti, ja cilvçks var atïauties, ja tâ ir viòa vçlçðanâs, ja tas ir viòa darîjums, tas darîjums sabiedrîbai, atdarîjums sabiedrîbai, tad vai jums labâk tos bçrnus patversmç sabâzt, nekâ atdot vairâk nekâ èetrus kâdam cilvçkam, kas ir, var... Mçs varam noteikt materiâlas dabas ierobeþojumus, pie kuriem var òemt ðos bçrnus savâ ìimenç. Teiksim, ja viòam ir vienistabu dzîvoklis un nav iespçjas uzturçt, tâ ir cita problçma. Bet ja ðâda veida problçma nav, tad kâpçc taisît ðos kvantitatîvos ierobeþojumus uz bçrnu skaitu?

Sçdes vadîtâjs. Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Es jûs kârtçjo reizi gribu aicinât atbalstît Kârïa Leiðkalna priekðlikumu, jo veidojas ïoti paradoksâla situâcija. Ko tad mçs darîsim ar tâm ìimençm, kur ir pieòemti un kur ðis skaits ir lielâks? Tad ðîs ìimenes iznâks ârpus likuma vai kaut kâdas nepareizâs ìimenes mûsu valstî. Jo tomçr jâvadâs no reâlâs situâcijas.

Otra lieta, kas ir ðinî daïâ ierakstîta un kas, manuprât, ir pilnîgi nepieïaujama, tad, kad mçs rakstâm likumus, un tas ir ienâcis no vecâs prakses, tie ir vârdi "izòçmumu var pieïaut, ja audþu ìimenes aprûpç tiek nodoti vienas ìimenes bçrni..." un tâlâk "vai arî citi îpaði iemesli". Kas ir îpaði iemesli? Ðâdi termini, kas nav saprotami vai skaidrojami ïoti subjektîvi un individuâli, vispâr nebûtu lietojami likumos, lai neradîtu divdomîgas situâcijas.

Tâpçc es aicinâtu atbalstît svîtrot ðo priekðlikumu, lai nenonâktu pretrunâ ar dzîves realitâti, kâ arî ir ðîs situâcijas, kad ir pietiekami pârtikuði cilvçki un bagâti, kas vçlas sniegt ðo palîdzîbu bçrniem, kas ir palikuði bez ìimençm, un vçlas piedalîties viòu audzinâðanâ. Tâpçc nevajadzçtu ar likumu ierobeþot iespçjas. Tikai ðeit ir jâizstrâdâ loìiski ïoti stiprs un konkrçts kontroles mehânisms, lai neizveidotos situâcija, ka tiek paòemti bçrni un pçc tam tiek spekulçts ar viòiem, un uz viòu rçíina mçìina nodroðinât izdzîvoðanu paðiem, nevis normâlu dzîvi. Tas jau ir cits jautâjums, ko nosaka gan ðis likums, gan citi, kâ to regulçt. Bet ierobeþot vienkârði tâpat, principa pçc, ðeit, manuprât, nav nepiecieðams.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Annai Seilei, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtei. Lûdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienîjamie deputâti! Es novçroju, ka vairâkos balsojumos deputâti rîkojas neuzmanîgi, neiedziïinoties teksta bûtîbâ. Un ðis ir viens no tâdiem balsojumiem, kad daudzu audþu ìimeòu likteni izðíirs mûsu balsojums. Es pievienojos Leiðkalna priekðlikumam, ka nevar noteikt, cik bçrnus drîkst pieòemt audþu ìimenç. Jo, piemçram, Krimuldas pagastâ audþu ìimenç dzîvo 11 pieòemti bçrni. Kas ar viòiem notiks? Vai mçs viòus traumçsim, ka viòi pçc tam, kad viòi jau vairâkus gadus ïoti sekmîgi un labi kopâ dzîvo, apgûst daþâdas profesijas. Vai mçs daïai bçrnu liksim no ðîs ìimenes aiziet? Tâpçc aicinu neatbalstît komisijas priekðlikumu, bet atbalstît Leiðkalna priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Uldim Veldrem, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

U.Veldre (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Godâtie kolçìi! Leiðkalna kunga priekðlikums ir ïoti pareizs, jo ir tâds stâvoklis. Vai tad labâk tiem bçrniem dzîvot internâtâ un tâ tâlâk? Un kâdçï èetrus bçrnus? Tad jau iznâk tâ, ka viena partija, kas sevi sauc par Tautas partiju, saka, ka bûðot trîs bçrni katrâ ìimenç. Tad atkal bûs jâmaina likums. Tâ ka es aicinu atbalstît Leiðkalna kunga priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Antonam Seikstam, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâtam. Lûdzu!

A.Seiksts (LC). Godâtie kolçìi! Ja es tagad runâju kâ deputâts, ne kâ komisijas nozîmçts referents, tad es atbalstu Leiðkalna kunga priekðlikumu. Tas gan bûs jâpârstrâdâ, bet doma aiz îpaðiem morâliem apsvçrumiem ir atbalstâma. Lûdzu atbalstît deputâta Leiðkalna priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Mârim Vîtolam, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

M.Vîtols (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Es arî aicinu godâtos Saeimas deputâtus nobalsot par Leiðkalna priekðlikumu vairâku apsvçrumu dçï. Viens no tiem ir tas, kas ðeit izskançja no ðîs augstâs tribînes, ka tieðâm ïoti daudzas ìimenes, îpaði arî reliìiski cilvçki, kuri to uzskata par savu pienâkumu, pieòem kâ audþu ìimenç vairâkus cilvçkus. Manâ draudzç ir vairâkas ìimenes, kuras audzina vairâk par pieciem, septiòiem pieòemtiem bçrniem. Es jebkurâ gadîjumâ aicinâtu neierobeþot ðâdâ veidâ skaitliski ðo bçrnu skaitu.

Otra lieta ir tâda, ko Leiðkalna kungs un citi arî ðeit ir izteikuðies, ka ðî bçrnu uzturçðana bçrnu namos ir valstij ïoti dârga un neefektîva. Pçc Labklâjîbas ministrijas datiem, viena bçrna uzturçðana bçrnu namâ gadâ valstij izmaksâ 1700 latu. Tas ir tik, cik izmaksâ gadâ valstij viens bçrns, viòa uzturçðana bçrnu namâ. Parâdiet man lûdzu vienu ìimeni vai vairâkas ìimenes ðodien valstî, kur savam bçrnam var atïauties tçrçt gadâ 1700 latus. Ðîs slçgtâ tipa iestâdes ir pilnîgi neefektîvas un ïoti dârgas. Tâdçï es uzskatu, ka pat îpaði nâkotnç domâjot, mums finansiâli vajadzçtu veicinât ðo bçrnu aprûpçðanu audþu ìimençs. Lûdzu atbalstît Leiðkalna kunga priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâti debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Seiksta kungs. Lûdzu!

A.Seiksts. Lûdzu balsot!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par deputâta Leiðkalna priekðlikumu — svîtrot pirmâ lasîjuma 38.panta otro daïu — 96.priekðlikums. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus lûdz balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Priekðlikums pieòemts.

A.Seiksts. 97.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisija saka...

Sçdes vadîtâjs. Nav balsojams, jo atbilstoði iepriekðçjam balsojumam mçs jau esam izslçguði panta otro daïu.

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 39.pants. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums pieòemts. 98.priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 99.priekðlikums — labklâjîbas ministra priekðlikums pieòemts, precizçjot redakciju.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 100.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas piedâvâtâ redakcija. Komisija pieòem.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 101.priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts. Es atïauðos komentçt komisijas nostâju. Pirmkârt, mûsu ekonomiskâ situâcija un bçrnu stâvoklis ir tâds, ka mums nav jâkaunas no vârda "patversme".

Otrkârt, vârds "patversme" ir iegâjis apgrozîbâ leksikâ, teiksim, un tas ir ïoti labi saprotams bçrnu tiesîbu aizsardzîbas institûcijâm. Lûdzam atbalstît komisijas nostâju!

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît komisijas nostâjai. Pieòemts.

A.Seiksts. 102.priekðlikums — deputâta Leiðkalna priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 103.priekðlikums — deputâta Leiðkalna priekðlikums. Pçc manas pârliecîbas nav balsojams, jo mçs vienâ vietâ ðo priekðlikumu jau neesam akceptçjuði, un nebûtu loìiski vienâ vietâ vienu vârdu lietot un otrâ citu.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît jûsu viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 104.priekðlikums — deputâta Leiðkalna priekðlikums — ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 40.pants. 105.priekðlikums — labklâjîbas ministra priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgajai komisijai. Pieòemts.

A.Seiksts. 106.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Pirmâ lasîjuma 41.pants. 107.priekðlikums — deputâta Jurdþa priekðlikums. Komisijâ pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 108.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâpat 109.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 42.pants. 110.priekðlikums — Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums. Komisijâ pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 43.pants. 111.priekðlikums — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums — nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 112.priekðlikums — Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums — arî nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tas ir vçlçjuma izteiksmç dots priekðlikums. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 113.priekðlikums — iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 114.priekðlikums arî vçlçjuma formâ. Komisija nav pieòçmusi.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 115.priekðlikums — deputâtes Prçdeles priekðlikums. Komisija nav pieòçmusi.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgajai komisijai. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâpat nav pieòemts 116.priekðlikums — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgajai komisijai. Pieòemts.

A.Seiksts. 44.pantâ priekðlikumu nav. 45.pants. 117.priekðlikums — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgajai komisijai. Pieòemts.

A.Seiksts. 118.priekðlikums — labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Komisijâ ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî piekrît komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 46.pants. 119.priekðlikums — deputâta Jurdþa priekðlikums. Komisijâ daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. 120.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 47.pants. 121.priekðlikums ir labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums vçlçjuma formâ. Komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. Septîtâ nodaïa. 48.pants. 122.priekðlikums — deputâtes Prçdeles priekðlikums. Priekðlikums komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Te nu ir pienâcis tas brîdis, ka lûdzu atcerçties, kâ jûs balsojât un diskutçjât par nedzimuða bçrna tiesîbâm. Tikko kâ pâris lappuðu atpakaï. Ðeit bez kâdâm problçmâm ir pantâ atstâts no komisijas puses — arî vçl nedzimuða bçrna tiesîbas uz pilnvçrtîgu dzîvi. Likums ir nonâcis pretrunâ pats ar sevi ðinî brîdî. Ðis pants ar to, ko mçs te nobalsojâm. Bûtu mçs nobalsojuði Prçdeles priekðlikumu, kas bija par bçrna pamattiesîbâm, ðeit viss bûtu kârtîbâ. Kas ir nedzimis bçrns ðâ likuma izpratnç? Man jâsaka — tas nav ðâ likuma objekts, jo mçs esam definçjuði, kas ir bçrns. Kâ iesim tâlâk?

Sçdes vadîtâjs. Vârds Kârlim Èerânam, frakcijas "Latvijai" deputâtam. Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es lûdzu balsojumu par deputâtes Prçdeles priekðlikumu un aicinu to atbalstît. Seviðíi es vçrðos pie visiem deputâtiem, kas ir ticîgi cilvçki. Aicinu atbalstît ðo priekðlikumu, bet attiecîbâ uz to problçmu, ko ðeit minçja Kreituses kundze, un tâ tieðâm ir reâla problçma izveidojusies ðajâ likumâ, òemot vçrâ to, manuprât, mûsu nepareizo iepriekðçjo balsojumu. Es domâju, ka mums nekas cits neatliks, kâ uz treðo lasîjumu attiecîgajâ pantâ tomçr kâdu priekðlikumu, kurð ir lîdzîgs Prçdeles kundzes uz ðo lasîjumu iesniegtajam, atbalstît. Bet ðajâ brîdî es aicinu atbalstît deputâtes Prçdeles priekðlikumu, kas izsaka to, ka ârsta pienâkums ir novçrst abortu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Jurim Vidiòam, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtam. Lûdzu!

J.Vidiòð (TB/LNNK). Cienîjamais Prezidij un cienîjamie kolçìi! Es tomçr jûs aicinu bût saprâtîgiem. Neskatoties uz ticîbu un neticîbu. Jûs saprotiet, ko jûs uzliktu, ja mçs ðo priekðlikumu pieòemsim, tad katram ârstam uzliek par pienâkumu novçrst abortu. Tas ir kaut kâds absurds. Es nezinu, piemçram, íirurgs, kas ar ðîm lietâm vispâr nenodarbojas, bet viòa pienâkums bûs novçrst abortu. Kas nav iespçjams. Ir Ârstniecîbas likums, kur viss tas ir ierakstîts. Principâ, ja mçs pieòemam Prçdeles kundzes priekðlikumu, visi ârsti kïûst kâ likuma pârkâpçji, jo to abortu taisîtâju skaitu mçs tieðâm ar tâdâm metodçm nesamazinâsim. Es aicinu neatbalstît Prçdeles priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Andrejam Poþarnovam, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtam. Lûdzu!

A.Poþarnovs (TB/LNNK). Augsti godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi deputâti! Manâ skatîjumâ ðis pants nav ðâ likuma norma, jo ðajâ pantâ tiek runâts par ârsta tiesîbâm un pienâkumiem, bet ðajâ likumâ tiek runâts par bçrna tiesîbâm. Tâdçï, kâ jârîkojas ârstam, tas ir noteikts Ârstniecîbas likumâ un likumâ "Par prakses ârstiem". Tieði tikpat veiksmîgi mçs varçtu ðajâ likumâ ierakstît, ka Privatizâcijas aìentûras pienâkums ir privatizçt Latvijas objektus tâ, lai tiktu nodroðinâti lîdzekïi, lai visiem bçrniem tiktu nodroðinâti labi dzîves apstâkïi Latvijâ. Vai mçs varam ierakstît vçl kaut ko. Pieòemsim, ka Ministru kabineta pienâkums ir darît kaut ko citu. Acîmredzot es domâju, ka ðajâ likumâ par to nav jârunâ.

Savukârt tajâ brîdî, tad, kad mums bija, kad mçs balsojâm par Ârstniecîbas likumu, tajâ tika izdiskutçtas visas ðîs normas. Ârsta pienâkums ir atrunât sievieti no aborta izdarîðanas. Tâdçï es domâju, ka ðis priekðlikums nav atbalstâms.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Viesturam Bokam, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcijas deputâtam. Lûdzu!

V.Boka (DPS). Godâtie kolçìi! Es pieminçju ðo jautâjumu pagâjuðajâ sçdç. Es tomçr gribu jums atgâdinât, ka jçdziens "aborts" nav visuietveroðs jçdziens. Aborta klasifikâcija ir ïoti plaða. Tas netiek atðifrçts ðajâ likumâ, tad ðâdâ kontekstâ tas nav pieòemams, jo ir aborti, kas ir jâizdara pçc medicîniskâm indikâcijâm, lai glâbtu grûtnieces dzîvîbu. Ir grûtniecîbas komplikâcijas, kur pçc medicîniskâm indikâcijâm, lai glâbtu sievietes dzîvîbu, ir jâizdara aborts. Ja mçs pieòemam ðâdu teikumu, tas nonâk ârkârtîgi dziïâ pretrunâ, tad ir jârunâ vispâr par aborta klasifikâciju, kâdu likt likumâ iekðâ. Ðâdâ jçdzienâ tas nav balsojams.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Janînai Kuðnerei, frakcijas "Latvijai" deputâtei. Lûdzu!

J.Kuðnere (TKL). Godâtais sçdes vadîtâj! Cienîjamie kolçìi! Es domâju, ka ðie mûsu kolçìu — ârstu uztraukumi par to, ka nav jârunâ ðinî likumâ, nav pienâkums ârstiem to darît, ka bçrna tiesîbas ir tâdas un citâdas, es domâju, ka visi tie argumenti ðoreiz ir garâm, jo, cienîjamie kungi, ðis likums ir tikai otrajâ lasîjumâ, un es piekrîtu, ka varbût ðis formulçjums nav no tiem veiksmîgâkajiem, jo tas ir kategoriskâ apgalvojuma formâ uzrakstîts, bet bûs vçl treðais lasîjums, un mçs varam to lietu koriìçt. Bet tas, ka dakteriem tas bûtu jâdara, attiecîgi novçrtçjot situâciju, kâ te Bokas kungs teica, es domâju, ka tas tieðâm ir ârsta pienâkums. Par to nevajadzçtu uztraukties un ðeit "lauzt ðíçpus". Es domâju, ka visi mçs varam mierîgi ðoreiz nobalsot par Aidas Prçdeles priekðlikumu, par to, ka ârsta pienâkums ir novçrst abortu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâtu debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Seiksta kungs, lûdzu!

A.Seiksts. Paldies, kolçìi, ka jûs norâdîjât uz iespçjamâm pretrunâm. Komisija apòçmâs uz treðo lasîjumu ðîs lietas sakârtot. Ðobrîd es varu tikai aicinât atbalstît komisijas viedokli. Lûdzu balsot!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par deputâtes Prçdeles priekðlikumu — papildinât panta pirmo daïu ar teikumu ðâdâ redakcijâ. Tâlâk kâ tekstâ. 122. priekðlikums. Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 22, pret — 7, atturas — 30. Priekðlikums nav pieòemts. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 123.priekðlikums. Deputâta Leiðkalna priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 124.priekðlikums. Atbildîgâs komisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 49.pants. 125.priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Arî 126. priekðlikums — labklâjîbas ministra priekðlikums — ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Godâtais Seiksta kungs! Bet 127.priekðlikums paredz izslçgt visu pantu. Komisija to ir atbalstîjusi. Lîdz ar to arî pârçjie svîtrojumi nav skatâmi. Tâtad deputâtiem nav iebildumu pret ðâ panta — 49.panta — pirmâ lasîjuma redakcijas svîtroðanu. Deputâti tam piekrît. Lîdz ar to tas tiek pieòemts. 125. un 126.priekðlikums nav skatâmi.

A.Seiksts. Paldies! 50.pantâ priekðlikumu nav. 51.pants. Deputâta Grînblata priekðlikums nr.128. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî 129. — atbildîgâs komisijas priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 52.pantâ 130. priekðlikums. Deputâta Grînblata priekðlikums pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 131.priekðlikums. Atbildîgâs komisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 53.pantâ priekðlikumu nav. 54.pants. 132.priekðlikums, kuru iesniedzis labklâjîbas ministrs Makarovs. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tas ir vçlçjuma izteiksmç. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 133.priekðlikums. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 55.pants. 134. priekðlikums. Deputâta Leiðkalna priekðlikums. Nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Kârlis Leiðkalns, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâts.

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Ja tas ir Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likums, es aicinu atbalstît manu priekðlikumu. Par bçrnu ârstçðanu. Izdevumus, kas ir saistîti ar bçrnu ârstçðanu — rehabilitâciju, sedz valsts. Ðî pati valsts, nevis bçrnu vecâki vai bçrns mçìina piedzît regresa kârtîbâ no vainîgajâm personâm, tâ ir valsts rûpe par bçrna aizsardzîbu. Arî par bçrnu tiesîbâm uz veselîbas aizsardzîbu. Un nepieòemsim tâdus likumus, ja sabiedrîba, kas veido valsti, nevar uzòemties ðo ârstçðanas un rehabilitâcijas izdevumu segðanu un summas piedzîðanu no vainîgajâm personâm. Es tieði aicinu jûs balsot par redakciju, kuru es esmu iesniedzis priekðlikumâ nr. 134. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Ilgai Kreitusei, pie frakcijâm nepiederoðai deputâtei. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Es jûs vçlreiz gribu aicinât atbalstît Kârli Leiðkalnu, jo, kâ jûs redzat, arî likumâ, kas ir ðeit ierakstîts, ka ðîs vardarbîbas vai citas prettiesiskâs darbîbas upuri — bçrnu — ârstç par valsts lîdzekïiem no valsts budþeta. Lîdz ar to arî valstij ir nepiecieðama ðî nauda atpakaï savâ budþetâ. Un valsts ir tâ ieinteresçtâ persona ðo naudu atgût, jo, ja bçrns ir ârstçts par valsts lîdzekïiem, tad vecâkiem arî vispârîbâ nav tiesîbu ðo naudu saòemt sev. Var bût tâlâk risinâts jautâjums, ja bçrns veic ârstniecîbu mâjâs un vecâki iesaistâs ðajâ procesâ ar saviem lîdzekïiem, lai gan, ja ir noteikts, ka valsts ârstç, tad arî vecâkiem nebûtu jâiesaistâs ar lîdzekïiem tik ilgi, kamçr tiek noteikts ðîs slimîbas vai vardarbîbas seku ârstçðanas process. Tâpçc es lûdzu atbalstît to un arî, lai tas tiktu ievçrots stingri tâlâk, arî ðis tiesiskais jautâjums, jo valstij ðîs problçmas arî tîri no tiesiskâ viedokïa atrisinât ir daudz vienkârðâk, nekâ vecâkiem pierâdît savu taisnîbu, vai tas ir noticis vai nav. Es domâju, ka valsts budþets nav tik bagâts un nav tik plaðs, lai nepiedzîtu ðos lîdzekïus, kas ir izlietoti, no tiem cilvçkiem, kas ir veikuði vardarbîbu vai prettiesisku darbîbu pret bçrnu.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Kârlim Èerânam, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Gan pirmajâ lasîjumâ pieòemtajâ redakcijâ, gan arî deputâta Leiðkalna piedâvâtajâ priekðlikumâ ir iekðâ tas pats princips, ka par bçrna, kas ir vardarbîbas vai citas prettiesiskas darbîbas upuris, par viòa ârstçðanu un rehabilitâciju ðie izdevumi ir piedzenami no vainîgajâm personâm. Tikai jautâjums ir, kâda ir atðíirîba un kâda ir bûtiskâ priekðrocîba deputâta Leiðkalna priekðlikumam, tâ ir tâda, ka ðeit parâdâs valsts kâ starpnieks, kas vispirms samaksâ ðos izdevumus par bçrna ârstçðanu un pçc tam piedzen ðos lîdzekïus no vainîgajâm personâm. Tas ir ïoti bûtiski, jo mçs nedzîvojam kaut kâdâ teorçtiskâ valstî, kurâ viss, kas kâdam tieðâm saskaòâ ar likumu pienâktos, tieðâm arî ir viegli dabûjams, un bieþi vien var rasties tâda situâcija, ka kâdam cilvçkam, lai viòð realizçtu savas likumiskâs intereses un realizçtu savas tiesîbas, viòam ir vajadzîgi lieli lîdzekïi, kuru ðim cilvçkam nav. Tâ ir situâcija, kura rodas ïoti daudzos gadîjumos. Òemot vçrâ arî to, ka mûsu tiesas strâdâ ïoti lçni un paiet ïoti ilgs laiks, kamçr var realizçt caur tiesâm kâdu piedziòu no vainîgajâm personâm, tad tieði no paða bçrnu tiesîbu aizsardzîbas viedokïa ir svarîgi, lai ðîs rûpes par bçrnu uzòemtos valsts, un pçc tam jau tâlâk tas bûtu valsts uzdevums — iet cauri ðiem tiesu procesiem, meklçt ðos advokâtus vajadzîbas gadîjumâ, ja nepiecieðams, gaidît pusgadu, gadu vai divus, kamçr izdodas ðos lîdzekïus no vainîgajâm personâm piedzît. Un skaidrs ir arî, ka valstij ir daudz vairâk iespçju ðos lîdzekïus no vainîgajâm personâm piedzît. Tâpçc es aicinu atbalstît ðo 134.priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Jurim Vidiòam, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâtam. Lûdzu!

J.Vidiòð (TB). Mçs runâjam, cienîjamie kolçìi, mazliet pa tukðo, nekur nebija teikts, ka vecâkiem jâpiedzen ðî nauda. Bet es domâju, ka ir pilnîbâ jâatbalsta Leiðkalna priekðlikums, tâdçï, ja mçs to izdarîsim, tad mums nevajadzçs 135.priekðlikumu izskatît.

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâtu debatçs runât nevçlas. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Seiksta kungs, lûdzu!

A.Seiksts (LC). Lûdzu balsot! Es tikai gribu teikt, ka komisijâ nebija absolûti nekâda antagonisma pret ðo priekðlikumu, gluþi otrâdi, tika rûpîgi vçrtçts sarunâ ar daudziem profesionâïiem vienkârði, kâds ir komisijas lçmums, tâdçï ka diemþçl tajâs ìimençs, kur pieïauj vardarbîbu, tie ir absolûti maksât ne tikai negriboði, bet arî nespçjîgi, bet bûtîbâ priekðlikums ir konstruktîvs, un tâpçc lûdzu balsot.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi, bet pirms mçs izskatâm deputâta Leiðkalna priekðlikumu atbilstoði mûsu lietas izskatîðanai un Kârtîbas rullim, mums jâizskata ir 135.priekðlikums, kurð paredz izslçgt ðo teikumu no pirmâ lasîjuma redakcijas, un tad pçc tam mçs varam izskatît deputâta Kârïa Leiðkalna priekðlikumu, tâpçc lûdzu zvanu!

Godâtie kolçìi, pirmajâ daïâ pçdçjais teikums ir tas pats, kas... Godâtie deputâti, balsojam par 135. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikumu — izslçgt pirmajâ daïâ pçdçjo teikumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 8, pret — 23, atturas — 25. Ðis priekðlikums netiek pieòemts. Tâlâk mums ir jâbalso par 134. — deputâta Kârïa Leiðkalna priekðlikumu, kurâ viòð ierosina izteikt panta pirmâs daïas otro teikumu sekojoðâ redakcijâ, 134.priekðlikums. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu deputâtus paust savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 54, pret — nav, atturas — 4. Ðis priekðlikums ir pieòemts.

A.Seiksts . Paldies! 136.priekðlikums — deputâtes Prçdeles priekðlikums, komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. Astotâ nodaïa, 56.pants, deputâtes Prçdeles priekðlikums nr.137. Ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî 138.priekðlikums, deputâtes Prçdeles priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 57.pants, 139.priekðlikums, deputâtes Prçdeles priekðâ liktâ redakcija, komisijâ ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 58.pants, 140.priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikums, komisijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 141.priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 59.pantâ priekðlikumu nav. Devîtâ nodaïa, 60.pants, 142.priekðlikums, kuru iesniedz iekðlietu ministrijas valsts sekretârs, priekðlikums ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî 143. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâpat pieòemts ir Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 144.priekðlikums pilnâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 145.priekðlikums. Deputâtes Prçdeles priekðlikums, pieòemts kâ 62.panta ceturtâ daïa.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît tam. Pieòemts.

A.Seiksts. 147. priekðlikums — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisija liek priekðâ papildinât likumprojektu ar jaunu...

Sçdes vadîtâjs. Seiksta kungs, mçs vçl neizskatîjâm 146.priekðlikumu.

A.Seiksts. Es atvainojos! 146.priekðlikums, ko iesniedz deputâte Prçdele, ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 147.priekðlikums, ko iesniedz Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisija, ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 61.pants, 148.priekðlikums, ko iesniedz iekðlietu ministrijas valsts sekretârs, daïçji ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Tas ir vçlçjuma izteiksmç. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. Priekðsçdçtâja kungs, es vienkârði gribu teikt, ka mçs debatçjam visus priekðlikumus, kuri arî bija vçlçjuma izteiksmç, un tâpçc es gribu, lai arî parâdâs stenogrammâ. Paldies! 149. — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums — ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. Vçrðu, godâtie kolçìi, jûsu uzmanîbu uz to, ka ðis priekðlikums ir, kâ jûs redzat, ïoti garð, bet Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisija ar to rûpîgi strâdâja, un atbildîgâ komisija to pieòçma, tâpçc lûdzu skatîties 22.lappusi.

Sçdes vadîtâjs. Nâkamais priekðlikums ir 150.

A.Seiksts. Pilnîgi pareizi, 62.pants, 150.priekðlikums, labklâjîbas ministra Makarova priekðâ liktâ redakcija, daïçji pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît, komisijas viedoklim, pieòemts.

A.Seiksts. Pilnîbâ pieòemts ir Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 151.priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs . Izslçgt pantu, Seiksta kungs, tâtad...

A.Seiksts. ...daïçji iekïaut 58.panta otrajâ un treðajâ daïâ.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad faktiski, komisijai izslçdzot ðo pantu, arî deputâtiem iebildumu pret 151.priekðlikumu par 62.panta izslçgðanu, daïçji iekïaujot to 58.panta otrajâ, treðajâ daïâ, iebildumu nav. Pieòemts.

A.Seiksts. 63.pantâ priekðlikumu nav. 64.pants, 152.priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova piedâvâtâ redakcija, komisija ir akceptçjusi.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 153.priekðlikums. Labklâjîbas ministra Makarova priekðlikumu komisija nav akceptçjusi.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. Godâtie kolçìi, 65., 66., 67., 68.pantâ priekðlikumu nav. 69.pants — Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums 154. nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. Tâ vietâ ir pieòemts 155.priekðlikums, kuru iesniedza atbildîgâ komisija.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 70.pants, 156.priekðlikums, atbildîgâs komisijas piedâvâtâ redacija. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 71.pants, 157.priekðlikums, ko iesniedz deputâts Leiðkalns, nav pieòemts. Gribu atgâdinât, ka ðîs problçma atrisinâta jau citâ vietâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît atbildîgâs komisijas viedoklim. Pieòemts.

A.Seiksts. Atbildîgâs komisijas 158.priekðlikums pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. 72., 73., 74. un 75.pantâ priekðlikumu nav. 76.pants, iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Vçlas runât Kârlis Leiðkalns, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâts. Lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Es pat brînos, kâpçc komisija nav pieòçmusi, jo ðeit ðis ir Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likums. Bçrns saòem tiesisko aizsardzîbu, likumâ noteiktu normatîvu aizsardzîbu un papildinâjumu jau nu mçs varam ielikt iekðâ, es domâju, bez mazâkâm problçmâm, nevis sabojâjot likuma garu un burtu, bet tieði to nostiprinot. Ðeit mçs varam runât ðobrîd par tiesisku aizsardzîbu. Aicinu atbalstît Stara kunga priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâtu runât debatçs nevçlas. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Seiksta kungs. Lûdzu!

A.Seiksts. Godâtais kolçìi Leiðkalna kungs, komisija vadîjâs no tâ, ka bçrnam ðâdos apstâkïos jâsaòem jebkura palîdzîba, ne tikai tâ, kas atrunâta tiesiskos aktos. Lûdzam balsot!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par 159.priekðlikumu, Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra Stara kunga priekðlikumu. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 22, pret — 1, atturas — 27. Nav pieòemts. Lûdzu turpinâm!

A.Seiksts. 160.priekðlikums. Atbildîgâs komisijas priekðlikums. Pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts . 161.priekðlikums. Iekðlietu ministrijas valsts sekretâra priekðlikums nav pieòemts, jo tas ir vçlçjuma formâ.

Sçdes vadîtâjs. Tas ir vçlçjuma izteiksmç izteikts priekðlikums, tas nav balsojams. Lûdzu, turpinâm!

A.Seiksts. Pârejas noteikumi. Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 162.priekðlikums komisijâ ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. Pieòemts arî ir Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas 163.priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. Arî 164.priekðlikums, Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas apakðkomisijas priekðlikums, ir pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts . 165. — atbildîgâs komisijas priekðlikums — pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî tam piekrît. Pieòemts.

A.Seiksts. Lîdz ar to visi priekðlikumi ir izskatîti. Komisija lûdz akceptçt projektu otrajâ lasîjumâ.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par likumprojekta "Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likums" pieòemðanu otrajâ lasîjumâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajâ lasîjumâ pieòemts. Lûdzu termiòus treðajam lasîjumam.

A.Seiksts. Komisija lûdz iesniegt priekðlikumus lîdz 26.maijam.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem iebildumu par priekðlikumu iesniegðanas termiòu — 26.maijs — nav. Pieòemts.

 

Godâtie deputâti, pirms turpinâm izskatît mûsu sçdes darba kârtîbu, mums ir jâizskata vairâki priekðlikumi par izmaiòâm darba kârtîbâ. Saeimas Prezidijs ir saòçmis iesniegumu no Pilsonîbas likuma izpildes komisijas, kura ierosina izskatît ðâ gada 13.un 14.maija sçdes darba kârtîbas 59., 60. un 61.punktu par Aleksandra Beïavska, Aleksandra Òiþivija un Aleksandra Ðiðkovièa uzòemðanu pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ pçc Saeimas Prezidija ziòojumiem kâ darba kârtîbas 11., 12.un 13.jautâjumu. Vai deputâtiem bûtu iebildumi? Deputâtiem iebildumu nav. Ir iebildumu. Lûdzu zvanu! Paudîsim savu attieksmi, balsojot par ðo priekðlikumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 56, pret — 6, atturas — 7. Priekðlikums tiek pieòemts, un izmaiòas darba kârtîbâ tiek izdarîtas.

Nâkamais iesniegums — pieci deputâti ir iesnieguði priekðlikumu — ierosinâm atlikt Latvijas Republikas 6.Saeimas 13. un 14.maija sçdes darba kârtîbas 12.punkta — "Par Saeimas priekðsçdçtâja biedra ievçlçðanu" — izskatîðanu uz nâkamo Saeimas sçdi. Deputâti var runât par vai pret ðo priekðlikumu. Vçlas runât Andrejs Krastiòð, Latvijas Nacionâlâs reformu partijas un Latvijas Zaïâs partijas frakcijas deputâts. Krastiòa kungs, bet mums ir laiks divas minûtes. (No zâles deputâts A.Krastiòð: "Man vajag pusminûti.")

A.Krastiòð (LNRP, LZP). Augsti godâtais priekðsçþa kungs! Augsti godâjamie kolçìi deputâti! Ðis ierosinâjums ir praktiskas dabas, jo ja jûs paskatîsities uz mûsu sçþu darba kârtîbu, kas mums jâizskata ðodien, tâpat mçs esam strâdâjuði pirmdien par vienu jautâjumu, ðodien, rît mçs strâdâjam, ir milzums daudz jautâjumu, kas ir jâizskata. Pçc pieredzes no iepriekðçjâ mçs redzam, ka ðâdas vçlçðanas norit divas trîs stundas, tâtad praktiski visa ðîsdienas sçde aizies tikai uz ðîm vçlçðanâm. Tâ kâ man ir ierosinâjums izskatît sâkumâ tos darba kârtîbas likumdoðanas jautâjumus, kas ir ârkârtîgi bûtiski, un ar mierîgu sirdi nâkamajâ sçdç íerties pie visai patîkamâs un interesantâs balsoðanas procedûras. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vçlas runât Ernests Jurkâns, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija. Jurkâna kungs, jums viena minûte, lai izteiktu savu viedokli, pietiks?

E.Jurkâns (DPS). Godâtie kolçìi deputâti! Es saprotu, kad valdîbu veidojoðâ Sadarbîbas padome jau otro sçdi nespçj vienoties, bet mums ir pieteiktas kandidatûras, un viòas ir darba kârtîbâ, un par viòâm ir jâbalso.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par piecu deputâtu priekðlikumu — atlikt mûsu darba kârtîbas 12.punkta izskatîðanu uz nâkamo sçdi. Lûdzu rezultâtu! Par — 40, pret — 27, atturas — 12. Priekðlikums ir pieòemts.

Godâtie deputâti, pulkstenis ir 15.00. Izsludinu pârtraukumu lîdz pulksten 15.30.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Turpinâsim sçdi! Vairâk priekðlikumu par izmaiòâm dienas kârtîbâ nav.

Tâtad sâkam izskatît dienas kârtîbu. Pirmais — prezidija ziòojumi par saòemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Jurkâna, Zundas, Nagobada, Kaksîða un Gannusas iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem"" nodot Budþeta un finansu (nodokïu) komisijai un Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisija ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Vents Balodis, "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâts. Lûdzu!

V.Balodis (TB). Godâtie deputâti! Es aicinu jûs neatbalstît ðâdus grozîjumus, jo, kâ jûs ziniet, tad ieòçmumi no objektu privatizâcijas Privatizâcijas fondâ ienâk nevienmçrîgi gada gaitâ. Atcerieties 1997. gadu kâ labu piemçru, kad gandrîz vai visi ieòçmumi ienâca paðâs gada beigâs, jâatïauj valdîbai operatîvi ðos lîdzekïus arî lietot, un kâ jûs atcerieties, arî pieòemot 1998. gada budþetu, tad no ðî Privatizâcijas fonda vairâk kâ 95% jau tiek ieskaitîti valsts pamatbudþetâ, par kuru arî Saeima lçma. Un tikai nepilni 2 miljoni paliek valdîbas rîcîbâ. Tâpçc es uzskatu, ka nav nepiecieðami ðâdi labojumi un lûdzu neatbalstît tos.

Sçdes vadîtâjs. Baloþa kungs runâja pret. Deputâts Ernests Jurkâns vçlas runât, Demokrâtiskâ partija "Saimnieks". Lûdzu!

E.Jurkâns (DPS). Cienîjamie deputâti! Spçkâ esoðâ likumdoðana paredz sekojoðu kârtîbu, ka Ekonomikas ministrijas izstrâdâto valsts îpaðuma privatizâcijas fonda lîdzekïu izlietoðanas programmu un pârskatu par tâ lîdzekïu izlietoðanu apstiprina Ministru kabinets. Lieta tâda, ka pagâjoðogad, aizpagâjuðogad Ministru kabinets... Un ir noteikumi, kâdâ veidâ un kam ðie lîdzekïi tiek pieðíirti... Ministru kabinets vairâku miljonu apjomâ ir pieðíîris lîdzekïus, kas neatbilst ðai programmai, ko nosaka paða Ministru kabineta noteikumi. Mçs redzam, ka privatizâcija iekavçjas, lîdz ar to arî nâkoðajâ gadâ vçl bûs vesela virkne objektu, kuri ies uz privatizâciju, un ðîs summas bûs lielâkas, nekâ paredz prognozes, ðie 10 miljoni nâkoðajam gadam. Tie bûs noteikti apmçram tâdâ paðâ apjomâ kâ ðogad. Lîdz ar to mûsu ierosmes ir ïoti vienkârðas. Ka Ministru kabinets izstrâdâ ðo lîdzekïu izlietoðanas programmu un Saeima lîdz ar budþeta projekta izskatîðanu apstiprina, un nav nekâdu ðeit problçmu, kâ teica Baloþa kungs, ka tur ir tâdas korekcijas, kuras nevar ievest... Ir budþeta grozîjumi un tos var pielabot. Viss.

Tâpçc mçs lûgtu, lai bûtu ðeit korekti, ðîs summas ir lielas, kâ jau es teicu, vairâki desmiti miljonu latu, ka Ministru kabinets izstrâdâ un ka Saeima apstiprina lîdz ar budþetu. Es lûgtu nobalsot par ðî likumprojekta nodoðanu komisijâm!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem"". Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 21, pret — 37, atturas — 7. Prezidija atzinums netiek pieòemts.

Nâkamais. Saeimas Prezidijs ierosina Parlamentârâs izmeklçðanas komisijas Nacionâlâ radio un televîzijas padomes darbîbas likumîbas un atbilstîbas valsts un sabiedrîbas interesçm izvçrtçðanai iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Radio un televîzijas likums"" nodot Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Pieteicies runât Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcijas deputâts. Lûdzu!

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Ðinî gadîjumâ es aicinâðu balsot pret, kaut gan komisijâ es atbalstîju par. Tas notiek tâdçï, cienîjamie kolçìi... Jûs nopietni padomâjiet, ja mçs tagad atbalstîsim ðâ likuma iniciatîvu, tad vakarâ noteikti Streipa kungs un Pulka kungs kârtçjo reizi abi divi sacerçs kârtçjo valdes paziòojumu par to, ka mçs nekaunîgi iejaucamies Latvijas valsts televîzijas darbîbâ. Un tâ kâ es esmu galîgi iebaidîts no Pulka kunga, tad es nevaru aicinât ðo likumprojektu atbalstît, jo gan Èevera kungs, gan mçs abi divi, izrâdâs, ka mçs ïoti uzbrûkam Latvijas valsts televîzijai un konkrçti Pulka kungam.

Tâdçï es arî aicinâtu katru deputâtu pirms balsojuma nopietni pârdomât to, citâdâk arî kâds no mums kïûs par ðîs ïaunâs darbîbas lîdzautoriem.

Sçdes vadîtâjs. Lujâna kungs runâja pret. Vçlas runât Pçteris Tabûns, "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâts. Lûdzu!

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Es nemaz negribçju runât, bet, òemot vçrâ, ka ir runâts pret, tad es kâ ðîs komisijas vadîtâjs gribu pateikt jums daþus vârdus un sacît, ka komisija ir iepazinusies ar Nacionâlâs radio un televîzijas padomes darbu, pamatîgi, ðajâ procesâ ir iesaistîti gan eksperti, gan uzklausîti radio organizâciju vadîtâji, daþâdu... Komisija ir analizçjusi arî Valsts kontroles un prokuratûras materiâlus, kuri tika pasûtîti pârbaudes laikâ, un gala ziòojums ir tuvu noslçgumam un komisijas darbs, bet ðobrîd netiek pabeigts vçl tâdçï, ka paðlaik Latvijas televîzijâ ir pasûtîta audita pârbaude, un to pasûtîjusi ir padome, Radio un televîzijas padome, lai izvçrtçtu Latvijas televîzijas darbîbu pilnîgâk, jo, kâ zinâm, tika dots vairâku mçneðu laiks, lai Latvijas televîzija sakârtotu savu darbu atbilstoði nacionâlajam pasûtîjumam, un, lûk, kâpçc komisija izlçma par to, ka virzît ðos grozîjumus likumâ par radio un televîziju ðobrîd, negaidot gala ziòojumu. Komisijas slçdziens bija tâds, ka nevajadzçtu gaidît gala ziòojumu. Komisija ir noskaidrojusi, apsprieþot ðos priekðlikumus, kurus iesniedza Radio un televîzijas padome, un izvçrtçjusi tos, un ðie grozîjumi Radio un televîzijas likumâ ir nepiecieðami, lai Radio un televîzijas padome varçtu pilnvçrtîgâk veikt savus pienâkumus. Jo laikâ kopð jaunâ Radio un televîzijas likuma pieòemðanas, bet tas bija 1995. gadâ, ðîs nozares attîstîbâ ir notikuðas daudzas bûtiskas izmaiòas. Es nenosaukðu tâs, un arî nepiecieðams ... Ðie priekðlikumi precizç arî daþâdus terminus un harmonizç tiesîbu normas, kas ir, ejot uz Eiropas Savienîbu, mums kâ valstij... Un vçl es gribçtu atgâdinât, ka grozîjumi paredz precizçjumus tiesîbu normâs, kas nepârprotami definç arî raidîjumu valodu, par ko ir bijuði ïoti lieli un daudzi pârmetumi no sabiedrîbas gan radio, gan televîzijâ... Un varçtu minçt vçl un vçl ðos pamatojumus. Tâdçï komisija nodeva jums, cienîjamie deputâti, ðos grozîjumus, lai jûs izvçrtçtu un pçc iespçjas âtrâk, negaidot gala ziòojumu, varçtu izdarît ðos grozîjumus vai, pareizâk sakot, sâkt izdarît ðos grozîjumus attiecîgajos lasîjumos. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot komisijâm grozîjumus Radio un televîzijas likumâ. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts komisijâm tiek nodots.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozîjums Pilsonîbas likumâ" nodot visâm komisijâm un noteikt, ka Juridiskâ komisija ir atbildîgâ komisija. Pieteicies runât pret ir Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (TKL). Godâjamie kolçìi! Frakcija "Latvijai" aicina balsot pret ðo likumprojektu. Pirmkârt, jau tâpçc, ka, ja jûs uzmanîgi aplûkosit mûsu ðodienas darba kârtîbu, tad redzçsit, ka mums jau ir kâ 68. darba kârtîbas jautâjums likumprojekts "Grozîjumi Pilsonîbas likumâ" pirmajâ lasîjumâ, ko iesnieguði septiòi deputâti. Tâtad nav nekâdas vajadzîbas, ja ir atvçrts jau ðis likums, tîri tehnisku iemeslu dçï vçlreiz tâtad iesniegt ðeit nodoðanai komisijâm ðâdu likumprojektu. Ja valdîba vçlas, viòa var pçc tam, kad ðis likumprojekts ies tâlâk uz otro lasîjumu, iesniegt savus priekðlikumus. Tas ir pirmkârt.

Otrkârt. Frakcija "Latvijai" uzskata, ka arî pçc bûtîbas ðis likumprojekts neatbilst mûsu valsts un tautas interesçm ðobrîd, jo tas ir pretrunâ tiem mçríiem, kas ðobrîd ir aktuâli, tas ir, pretrunâ integrâcijas politikai, pretrunâ ar to, ko mçs gribam ðobrîd ðeit Latvijâ panâkt, veidot mûsu valsti kâ saticîbas un miera zemi. Viens no mûsu kustîbas "Latvijai" pamatprincipiem ir panâkt latvieðu tautas miermîlîgu sadzîvoðanu ar citu tautîbu cilvçkiem, kas ir lojâli Latvijai, un tas ir bûtisks nosacîjums latvieðu tautas izdzîvoðanai.

Taèu ir skaidrs tas, ka nav ðaubu, ka lîdzðinçjie pârspîlçjumi Pilsonîbas likumâ nav nâkuði par labu ne Latvijas valstij, ne latvieðu tautai. Nepareizâ naturalizâcijas politika tikai saasinâja cittautieðu aizvainojumu un nepatiku pret atseviðíiem Latvijas politiíiem un valsti, veidojot divkopienu sabiedrîbu. Mçs arî nosodîjâm vienmçr to tautîbu naida kurinâðanu, ko veica "Tçvzemei un Brîvîbai", piemçram, regulâri izplatot paziòojumus, ka tur lîdz 2000. vai 2005. gadam no Latvijas prom bûs jâdodas visiem cittautieðiem... Tâdâ veidâ "Tçvzemei un Brîvîbai" mânîja latvieðus ar ilûzijâm, ka cittautieði aizbrauks no Latvijas, vienlaicîgi noskaòojot cittautieðus pret Latvijas valsti un latvieðu tautu.

Un Tautas kustîba "Latvijai" vienmçr uzskatîja, ka cittautieðu integrâcijas veicinâðana bûtu jâdara ar nopietnas valdîbas programmas palîdzîbu, bûtu jâdibina îpaðs integrâcijas fonds, ar kura atbalstu varçtu, piemçram, plaði izvçrst latvieðu valodas mâcîðanu, bûtu vairâk valdîbai arî jâdara jautâjumâ, kâ palîdzçt cilvçkiem, kas vçlas atgriezties savâ etniskajâ dzimtenç, un tam nolûkam bûtu jâdibina reemigrâcijas fonds, lai palîdzçtu segt aizbraukðanas izdevumus, palîdzçtu uzcelt vai nopirkt ðiem cilvçkiem dzîvokïus Krievijâ vai citur.

Taèu "Tçvzemes un Brîvîbas" valdîba visu ðo laiku neko nedarîja ðâdas nopietnas integrâcijas programmas izstrâdâðanâ un arî realizçðanâ un tad pçkðòi ârçjâ spiediena ietekmç ir gatava mesties otrâ grâvî — integrâciju aizstât ar vienkârðu bûtîbâ soli — nulles varianta pilsonîbâ realizçðanu Latvijâ. Tas ar ðo likumprojektu tiks sasniegts, jo es domâju, ka bûtîbâ saprâtîga integrâcija, saprâtîga cittautieðu integrâcija tiek vienkârði aizstâta ar pasportizâciju.

Lûk, tas ir tas, ko piedâvâ ðis likumprojekts! Jo paskatieties atðíirîbu starp likumprojektu, dokuments nr. 4209, kas ir mums tagad ðodien izskatîðanâ, ko iesniegusi valdîba, kur bûtîbâ, kâ rakstîjis tieslietu ministrs Rasnaès, vecâkiem tikai bûs jâiesniedz iesniegums, kad viòi iesniegs par pilsonîbas pieðíirðanu bçrnam, jâiesniedz tâds iesniegums, apstiprinâts solîjums veicinât tur latvieðu valodas kâ valsts valodas apguvi un tâ tâlâk. Vienkârði viens solîjums. Mçs nemaz neprasâm ðo latvieðu valodas zinâðanu pârbaudi, bet, lûk, ir tâda atkâpðanâs, piekâpðanâs ârçjam spiedienam, ka pietiks vienkârði ar solîjumu. Vai ðo solîjumu pildîs vai nepildîs, vairs nav bûtiski. Es uzskatu, ka tas ir pretrunâ ar integrâcijas politiku mûsu valstî. Jo ir skaidrs, ka bez latvieðu valodas zinâðanâm nav iespçjama integrâcija. Un tâtad lîdz ar to mçs nevaram balsot par ðâdu Guntara Krasta valdîbas — tçvzemieða valdîbas priekðlikumu. Mums ir cits saprâtîgs likumprojekts, kurð ir darba kârtîbas 68.jautâjums, ko iesnieguði septiòi Saeimas deputâti. To var atbalstît. Bet nevis, lûk, ðâdu Maskavas marioneðu stila cienîgu gâjienu.

Tautas kustîba "Latvijai" uzskatîja un uzskata, ka pilsonîbas iegûðanai ir nosakâmi un saglabâjami stingri, objektîvi kritçriji. Proti, Latvijas vçstures, Satversmes un latvieðu valodas zinâðanas. Un no tâ "Tçvzemei un Brîvîbai" valdîba ir pilnîgi un galîgi atkâpusies, ðobrîd iesniedzot ðâdu apkaunojoðu mûsu tautai un valstij likumprojektu. Mçs aicinâm balsot pret to. Un uzskatâm, ka galvenajam kritçrijam pilsonîbas saòemðanai jâbût — vai konkrçtais cilvçks zin latvieðu valodu, vai viòð izjût sevi kâ Latvijas valsts pilsoni, vai viòð atbalsta mûsu valsts virzîbu uz neatkarîbas nostiprinâðanu. Un pilsonîba pirmâm kârtâm ir jâsaòem tiem cilvçkiem, kas labi iekïâvuðies latvieðu vidç, nevis vienkârði tagad vecâki rakstîs kaut kâdus solîjumus — abstraktus, nepildâmus solîjumus. Aicinu balsot pret ðo likumprojektu!

Sçdes vadîtâjs. Par deputâti runât nevçlas. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par likumprojekta "Grozîjums Pilsonîbas likumâ" nodoðanu komisijâm. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Balso 47 deputâti.

Lûdzu atkârtot zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus piedalîties balsoðanâ. Lûdzu rezultâtu! Balso 39 deputâti. Vçl mazâk.

Pârtraukums trîs minûtes, lai varçtu saaicinât varbût tos deputâtus, kas ir apkârt. Tâtad turpinâsim sçdi pulksten 15.50.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Pârtraukums ir beidzies. Lûdzu ieòemt savas vietas. Òemot vçrâ to, ka iepriekðçjâs divâs balsoðanas reizçs nebija nepiecieðamâ deputâtu skaita, lai pieòemtu lçmumu, es organizçju reìistrçðanos kvorumam. Godâtie kolçìi, reìistrçsimies lûdzu kvorumam. Godâtie kolçìi, es lûdzu reìistrçties kvorumam. Lûdzu rezultâtu! Zâlç 65 deputâti. Tâtad mçs varam turpinât... Es atvainojos, 69 deputâti ir reìistrçjuðies.

Lûdzu zvanu! Atkârtoti balsojam par likumprojekta "Grozîjums Pilsonîbas likumâ" nodoðanu komisijâm. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus lûdzu balsot. Lûdzu rezultâtu! Par — 32, pret — 8, atturas — 15. Likumprojekts komisijâm tiek nodots.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Iedzîvotâju reìistra likums" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzîbas un iekðlietu komisija ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts. Vairs nevçlas runât. Vçlas runât Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâts. Lûdzu!

A.Seiksts (LC). Godâtais priekðsçdçtâj! Godâtie kolçìi! Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija lûdz ðo projektu nodot arî mûsu komisijai, un mçs ðajâ sakarâ saòemam daudz priekðlikumus, iesniegumus. Ja nav iebildumu, mçs lûgtu nodot arî Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai.

Sçdes vadîtâjs. Seiksta kungs papildinâja Saeimas Prezidija atzinumu un ierosina nodot to arî Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai. Deputâtiem pret ðo priekðlikumu iebildumu nav. Vçlas runât Dzintars Âbiíis. Lûdzu! Âbiía kungs nevçlas runât vairâk. Godâtie kolçìi, lûdzu izturçsimies nopietnâk pret ðo. Kârlis Jûlijs Druva vçlas runât, LZS, KDS frakcijas deputâts. Lûdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS). Man nav iebildumu, cienîjamie kolçìi, ka ðo likumprojektu nodod Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai. Bet, balstoties uz iepriekðçjiem likumprojektiem, kâ tie tika virzîti atseviðíâm komisijâm, man ðíiet, ka Juridiskâ komisija bûtu pareizâ komisija, kurai vajadzçtu bût atbildîgajai komisijai par ðo jautâjumu. Bet varbût es kïûdos?

Sçdes vadîtâjs. Juris Kaksîtis, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcijas deputâts. Lûdzu!

J.Kaksîtis (DPS). Cienîjamie kolçìi! Es pateicos Druvas kungam par lielo uzticîbu Juridiskajai komisijai, bet tomçr es iebilstu pret to. Tas ir jautâjums, kas neattiecas uz Juridisko komisiju. Tas ir Iekðlietu ministrijas jautâjums. Tad jau jâpârveido Juridiskâ komisija un jâatòem jûsu komisijai ðî iekðlietu jautâjuma kompetence. Es pret to iebilstu.

Sçdes vadîtâjs. Druvas kungs, jûs uzturat savu priekðlikumu?

K.J.Druva (LZS, KDS). Augsti godâtie kolçìi! Man nav îpaðas iebildes, kâ jau es teicu, bet neizklausâs loìiski, ka komisija, kas nodarbojas lielâko tiesu ar prokuratûras jautâjumiem, ar iekðlietu jautâjumiem, kriminâljautâjumiem, kriminâllikumiem, ka mçs runâsim tagad par Iedzîvotâju reìistru. Ðeit nav policijas uzraudzîba domâta. Tad jau îstenîbâ bûtu jârunâ par kaut ko tâ, kâ, piemçram, vai nu paðvaldîbu darbu jeb tautsaimniecîbu. Es nezinu. Es tikai uzstâdu to kâ jautâjumu.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Pirmkârt izlemsim. Tâtad deputâtiem nebija iebildumu pret to, ka Prezidija atzinums tiek papildinâts ar Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisiju, kurai arî tiek nodots ðis likumprojekts. Par to mçs varam pieòemt lçmumu.

Tâlâk tâtad jautâjums ir par atbildîgâs komisijas noteikðanu. Saeimas Prezidija atzinumâ kâ atbildîgo komisiju tiek ierosinâts noteikt Aizsardzîbas un iekðlietu komisiju. Lîdz ar to ðeit ir izvçrsusies diskusija, un mums par ðo jautâjumu ir jâlemj. Lîdz ar to lûdzu zvanu, kolçìi! Lûdzu deputâtiem nobalsot par atbildîgo komisiju, kura tiek noteikta ðajâ gadîjumâ kâ Prezidija atzinumâ — Aizsardzîbas un iekðlietu komisija. Ja tas netiks pieòemts, tad tâlâk izskatîsim priekðlikumus par citâm komisijâm. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus lûdzu balsot. Lûdzu rezultâtu! Par — 38, pret — 11, atturas — 14. Kâ atbildîgâ komisija tiek noteikta Aizsardzîbas un iekðlietu komisija. Deputâtiem pret ðo likumprojektu nodoðanu komisijâm iebildumu nebija. Lîdz ar to likumprojekts komisijâm tiek nodots, papildinot to ar Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisiju.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Komercíîlas likums" nodot Budþeta un finansu (nodokïu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskâ komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâti piekrît Prezidija atzinumam. Likumprojekts komisijâm tiek nodots.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par ârvalstnieku un bezvalstnieku ieceïoðanu un uzturçðanos Latvijas Republikâ"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Ðeit pieteicies runât Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceïð". Lûdzu!

A.Seiksts (LC). Godâtie kolçìi! Arî ðî projekta sakarâ mûsu komisijai nâkas ârkârtîgi daudz nodarboties. Es ïoti lûdzu nodot arî Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai ðo likumprojektu.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem nav iebildumu. Deputâti runât nevçlas. Tâtad pret Seiksta kunga priekðlikumu — nodot to arî Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai — deputâti neiebilst. Lîdz ar to likumprojekts komisijâm tiek nodots, papildinot ar jau iepriekð minçto Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisiju.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Profesionâlâs izglîtîbas likums" nodot Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijai. Un noteikt, ka Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâti runât nevçlas. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijâm tiek nodots.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksâ" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Pret vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai". Un tâlâk pieteicies Juris Kaksîtis. Èerâna kungs neuztur savu viedokli. Godâtie kolçìi! Mûsu tehnika atïauj tikai reìistrçties uz tekoðo dienas kârtîbas jautâjumu. Lîdz ar to prakse, ka deputâti vçlas pieteikties jau iepriekð, kad rit plenârsçde, tâtad ir deputâti, kuri rakstveidâ piesakâs jau iepriekð — izteikt savu viedokli par to vai par citu jautâjumu. Tâ arî bija izdarîjis Kârlis Èerâns. Vârds Jurim Kaksîtim, Demokrâtiskâ partija "Saimnieks". Lûdzu!

J.Kaksîtis (DPS). Godâtie kolçìi! Es aicinu nobalsot pret ðo likumprojektu. Tas ðobrîd nav aktuâls. Ðîs sçdes darba kârtîbâ ir 19. darba kârtîbas jautâjums, kur 8. un 9.jautâjums vai priekðlikums ir tieði tâdi, kâdus ir iesniedzis Ministru kabinets. Ðis likumprojekts, 19., tiek izskatîts, un es ceru, pieòemts treðajâ lasîjumâ. Tâdçï valdîbas izstrâdâtais likumprojekts nav aktuâls, un es lûdzu to noraidît. Jo pretçjâ gadîjumâ atbilstoði Kârtîbas rullim komisijai nav iespçjams atstât ðâdu likumprojektu bez izskatîðanas, un situâcijâ, kad jau bûs pieòemts likums, mums jâvirza uz Saeimu ar negatîvu komisijas atzinumu. Lûdzu noraidît!

Sçdes vadîtâjs. Deputâti par runât nevçlas. Lûdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozîjumi Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksâ" nodoðanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 40, pret — 19, atturas — 7. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tâ ir atbildîgâ komisija.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskâs komisijas iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Saeimas Vçlçðanu likumâ" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Pret vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es aicinu ðo likumprojektu komisijâm nenodot. Jo kas ir tas, ko mums ðobrîd piedâvâ Juridiskâ komisija, un kâda ðî situâcija mums ir izveidojusies? Mçs esam jau vairâk nekâ gada garumâ debatçjuði par to, kâdu izveidot ðo Saeimas Vçlçðanu likumu. Tâpat jau vairâk nekâ pirms gada ir bijusi skaidrîba par to, kâdâ veidâ mçs gribam izveidot ðo balsu skaitîðanas sistçmu, un proti, ka balsis mçs gribam skaitît elektroniskâ veidâ, ar speciâlas maðînas palîdzîbu Saeimas vçlçðanâs, un mçs arî esam ðo jautâjumu ðâdâ veidâ pieòçmuði, likuma veidâ, un tagad pçkðòi izrâdâs, ka Finansu ministrijai neesot lîdzekïu, lai varçtu nodroðinât ðâdas te balsu skaitîðanas iekârtas iegâdi, un tâpçc arî mçs tagad kâ deputâti tiekam aicinâti mainît visu ðo likumu un atteikties no visiem ðiem mûsu konceptuâlajiem plâniem attiecîbâ uz to, kâdâ veidâ mçs gribam, lai mûsu valstî tiktu skaitîtas balsis vçlçðanâs. Faktiski iznâk tâ, ka Finansu ministrija ar Juridiskâs komisijas palîdzîbu grib mums diktçt to, ka mums vçl vienâs Saeimas vçlçðanâs nebûs iespçjams balsis skaitît ar elektroniskâs balsu skaitîðanas maðînas palîdzîbu.

Es domâju, ka ðâda pieeja ir absolûti nepareiza. Ja jau reiz Saeimas deputâti ir izðíîruðies par to, ka mums ir jâbût ðai elektroniskajai balsu skaitîðanas iekârtai, tad tai ir jâbût. Tâpçc es uzskatu, ka ðeit grozît Saeimas Vçlçðanu likumu, tas absolûti nebûtu ðeit ðobrîd pamatoti. Òemsim vçrâ vçl to, cik mums grûti gâja ðo Vçlçðanu likumu skatît pa lasîjumiem. Mçs to skatîjâm, ja nemaldos, piecas reizes ðeit. Katra no reizçm bija saistîta ar ilgâm debatçm, domâju — nevajadzîgâm, vismaz viena daïa no tâm. Es domâju, absolûti nebûtu pamats tagad ðo likumu atvçrt vçl vienu reizi un nodot ðo likumprojektu komisijâm. Es aicinu balsot pret.

Sçdes vadîtâjs . Vçlas runât Uldis Veldre, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

Veldres kungs, jûs vçlaties runât par vai arî papildinât? Lûdzu!

U.Veldre (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Godâtie kolçìi! Mçs ðo jautâjumu apskatîjâm Valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisijâ, piedaloties gan Vçlçðanu komisijas, gan no Statistikas pârvaldes, gan no Finansu ministrijas un citâm institûcijâm, un nâcâm pie secinâjuma, ka paðlaik diemþçl arî nav naudas, lai iegâdâtos attiecîgu aparatûru. Tad nebûtu iespçjams, vârdu sakot, noorganizçt ar maðînu skaitîðanu. Es domâju, kâ te iepriekð runâja Èerâna kungs, tad acîmredzot viòð vçlas, kâ saka, lai vçl vienu gadu paliktu 6.Saeima, jo nevar zinât, kâdi bûs vçlçðanu iznâkumi, es tomçr domâju, ka mçs esam ieinteresçti, lai vçlçðanas notiktu, tâdçï es aicinu deputâtus balsot, nodot komisijâm, lai izskatîtu ðo jautâjumu komisijâs.

Sçdes vadîtâjs . Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par likumprojekta "Grozîjumi Saeimas Vçlçðanu likumâ" nodoðanu Juridiskajai komisijai, un nosakot to kâ atbildîgo komisiju. Lûdzu rezultâtu! Par — 55, pret — 8, atturas — 3. Likumprojekts Juridiskajai komisijai tiek nodots.

 

Nâkamais pie Prezidija ziòojumiem ir lçmuma projekts "Par pasaules valstu ... Es ïoti atvainojos! Mçs pçc 10.nobalsojâm izmaiòas darba kârtîbâ.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums ir lçmuma projekts "Par Aleksandra Beïavska uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ" . Pilsonîbas likuma izpildes komisijas vârdâ — Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Izskatâm Saeimas lçmuma projektu "Par Aleksandra Beïavska uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Komisija, izskatot ðo lçmuma projektu, ir pieòçmusi pozitîvu slçdzienu. Deputâti — iesniedzçji: Âbiíis, Apinis, Âbele, Seiksts un Indulis Bçrziòð kâ lielâkos sasniegumus norâda ieguldîjumu Latvijas hokeja attîstîbâ, izcînîto 7.vietu pagâjuðajâ Pasaules èempionâtâ hokejâ, kâ arî varu piebilst ðâ gada izcînîto 9.vietu un veiksmîgos otros vârtus spçlç ar Amerikas Savienotajâm Valstîm. Aleksandrs Beïavskis pârvalda latvieðu, krievu, angïu un zviedru valodu. (Starpsauciens: "Vakar gan viòð nepârvaldîja!")

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par Saeimas lçmuma projektu "Par Aleksandra Beïavska uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 52, pret — 3, atturas — 3. Aleksandrs Beïavskis tiek uzòemts Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ.

Nâkoðais darba kârtîbas jautâjums — lçmuma projekts "Par Aleksandra Òiþivija uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Ilga Kreituse — Pilsonîbas likuma izpildes komisijas vârdâ. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Godâtie deputâti! Pirms es stâdu priekðâ jums ðo Saeimas lçmuma projektu, es gribu pateikt pavisam îsu komentâru par hokejistu sarunu ar þurnâlistiem, kura nav izskançjusi valsts valodâ. Man bûtu lûgums þurnâlistiem: nejautât hokejistiem krievu valodâ jautâjumus, it îpaði tiem, kuri runâ latvieðu valodâ, lai it kâ nesniegtu par viòiem nepareizu informâciju Latvijas iedzîvotâjiem. Ðoreiz nav atbildîgi hokejisti, bet gan þurnâlisti, kas veidoja ðîs intervijas.

Godâtie deputâti, izskatâm Saeimas lçmuma projektu "Par Aleksandra Òiþivija uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Pilsonîbas likuma izpildes komisija, izskatot ðo lçmuma projektu, pieòçma pozitîvu lçmumu. Sasniegumi ir norâdîti tie paði, kas Beïavskim, un varu piebilst, ka Aleksandrs Òiþivijs tâpat pârvalda latvieðu valodu un var sarunâties.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par Saeimas lçmuma projektu "Par Aleksandra Òiþivija uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 49, pret — 1, atturas — 1. Aleksandrs Òiþivijs tiek uzòemts Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ.

Nâkoðais darba kârtîbas jautâjums. Lçmuma projekts "Par Aleksandra Ðiðkovièa uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Pilsonîbas likuma izpildes komisijas vârdâ — Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Izskatâm Saeimas lçmuma projektu "Par Aleksandra Ðiðkovièa uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Pilsonîbas likuma izpildes komisija, izskatot ðo lçmuma projektu, pieòçma pozitîvu lçmumu. Deputâti iesniedzçji uzsver lîdzîgus panâkumus kâ abiem iepriekðçjiem Latvijas hokeja izlases spçlçtâjiem, ir tikai viena piebilde diemþçl, Ðiðkoviès pirms ðî pasaules èempionâta Vâcijâ starptautiskajâ spçlç bija lauzis potîti un lîdz ar to èempionâtâ nepiedalîjâs traumas dçï. Ðiðkoviès, tâpat kâ Beïavskis un Òiþivijs, pârvalda latvieðu valodu un var sarunâties.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par lçmuma projektu "Par Aleksandra Ðiðkovièa uzòemðanu Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ". Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 51, pret — 2, atturas — 1. Aleksandrs Ðiðkoviès tiek uzòemts Latvijas pilsonîbâ par îpaðiem nopelniem Latvijas labâ.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidija ziòojums par iesniegtajiem patstâvîgajiem priekðlikumiem. Lçmuma projekts "Par pasaules valstu iepazîstinâðanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarâciju par Latvijas okupâciju un konsultatîvâ atzinuma pieprasîðanu no ANO Starptautiskâs tiesas". Juridiskâs komisijas vârdâ ir ziòotâjs? Nav ziòotâja. Tâtad ziòojumu nevajag tagad. Es ïoti atvainojos! Prezidijs ziòo par ðo saòemto patstâvîgo priekðlikumu, un mums ir jâlemj par tâ iekïauðanu — vai kâ ðîs sçdes pçdçjo jautâjumu, ja kâdam deputâtam ir iebildumi, tad mçs lemjam par ðî patstâvîgâ priekðlikuma iekïauðanu nâkamajâ sçdç, vai arî nodoðanu komisijâm.

Vai deputâtiem ir iebildumi pret... Lujâna kungs, es dzirdu no vietas, ka jûs sakât, ka jums ir iebildumi. Lîdz ar to mçs to nevaram iekïaut ðodienas sçdes darba kârtîbâ, bet nav priekðlikumu par iekïauðanu vai nu nâkamajâ sçdç, vai nodoðanu komisijâm. Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcijas deputâts.

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Es ðinî gadîjumâ atceros cienîjamâ Krasta kunga iniciatîvu, ka ir ïoti daudz likumdoðanas aktu, es domâju, ka nâkoðajâ sçdç mçs varçtu sâkt pirms Prezidija biedra vçlçðanâm ðâ jautâjuma izskatîðanu, lai mums bûtu labs tonuss, labs garîgais noskaòojums un ðis jautâjums bûtu jâizskata nâkoðajâ sçdç. Paldies! Jo tagad ir jâgatavojas, mums ir iekrâjuðies nopietni daudzi likumprojekti, kuri ir jâizskata.

Sçdes vadîtâjs. Citu priekðlikumu nav. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts. Vçlas izteikt citu priekðlikumu. Lûdzu!

A.Golubovs (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Cienîjamie kolçìi! Tâ kâ vajag ðo dokumentu izvçrtçt, es lûdzu to nodot visâm Saeimas komisijâm!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk priekðlikumu deputâti faktiski izteikt arî nevar, tâpçc mums ir jâpieiet pie lçmuma pieòemðanas, tas ir, pie balsoðanas. Pirmais priekðlikums, kuru izteica Modris Lujâns, ar priekðlikumu — to iekïaut nâkoðâs sçdes darba kârtîbâ. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus izteikt savu attieksmi pret ðo priekðlikumu balsojot! Lûdzu zvanu un balsoðanas reþîmu! Lûdzu rezultâtu! Par — 67, pret — 2, atturas — 3. Ðis jautâjums tiek iekïauts nâkoðâs sçdes darba kârtîbâ.

Vçlas runât Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte, izsakot, kâ lieta tâlâk virzâma. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Mçs te paðlaik sajaucâm visu kârtîbu, kâda ir Saeimâ patstâvîgi izskatâmajiem priekðlikumiem. Mçs to nodevâm Juridiskajai komisijai, tas nav tikai tagad iesniegts, Juridiskajai komisijai bija jânâk pçc Kârtîbas ruïïa ar savu ziòojumu par to, kâds ir slçdziens. Tad, kad Juridiskâ komisija ir ziòojusi, tad skatieties tâlâk, kas ir jâdara pçc Kârtîbas ruïïa, nevis jâuzliek uz nâkamo sçdi, bet jâskata! Mçs to skatîjâm tâ, it kâ tas bûtu iesniegts kâ patstâvîgais priekðlikums, bet mums jau Juridiskâ komisija to atdeva pçc savas izskatîðanas. Tas atgrieþas no komisijas Saeimâ otro reizi, tâpçc kârtîba bûtu tâda, ka Kaksîða kungs, es nezinu, kurð no Juridiskâs komisijas par to ziòotu, un mçs to izskatîtu tâlâk, ðo ziòojumu, ko sniedz komisija. Ðobrîd Saeima ar savu balsojumu pârkâpj Kârtîbas rulli un kârtîbu, kâdâ ir izskatâms patstâvîgais priekðlikums.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Man ir jânoraida Kreituses kundzes aizrâdîjums saistîbâ ar Kârtîbas ruïïâ pârkâpumu, jo Juridiskâ komisija iesniegusi jaunu patstâvîgo priekðlikumu, kurð nav saistîts ar iepriekðçjo, tas ir jauns Juridiskâs komisijas priekðlikums, kurð nesakrît un nekâdâ veidâ nav saistîts ar to, par kuru mçs lçmâm iepriekð. Par to arî Kârtîbas ruïïa noteiktajâ kârtîbâ ziòo Saeimas Prezidijs. Es uzskatu, ka lîdz ar to debates ir beiguðâs par ðo jautâjumu. Mçs varam turpinât izskatît darba kârtîbu.

Nâkoðais darba kârtîbas jautâjums. Lçmuma projekts "Par neuzticîbas izteikðanu Latvijas Republikas ârlietu ministram Valdim Birkavam". Iesniedzçju vârdâ vçlas runât Odisejs Kostanda, frakcijas "Latvijai" deputâts. Lûdzu!

O.Kostanda (TKL). Godâjamie kolçìi! Ja mçs runâjam ðodien sçdç par Latvijas ârlietu ministra Valda Birkava demisiju, tad ir jârunâ ne tikai par vienas personas ârpolitiskajâm kïûdâm, bet par visas Guntara Krasta — tçvzemieðu valdîbas izdarîtajâm ârpolitiskajâm kïûdâm.

Latvijas tâ saucamâs ârpolitikas smagâkâ kïûda ir tâ, ka Krasta—Birkava valdîba nav spçjîga veikt aktîvu ârpolitiku. Labâkajâ gadîjumâ var runât par uz notikumiem reaìçjoðu politiku. Labâkajâ gadîjumâ varçtu padomât par to, ka ðâda pastâvoðâ ârpolitika tâs realizçtajiem ir izdevîga ar to, ka ðâdi ir vismazâkâs iespçjas iekulties nepatikðanâs. Sak’, piezvanîja, atbildçjâm, uzaicinâja — aizbraucâm, neuzaicinâja, sâkam dusmoties un pierâdît, ka nç, laikam tomçr aicinâja. Arvien jûtamâka tempa un rîtdienas redzçjuma trûkums Latvijas ârpolitikâ padara ârlietu resoru no potenciâlâ reformu balsta par vienu no daudzajiem patçrçtajiem. Skaidri sakot, ja ârzemçs protestç pret notikumiem Latvijâ, tad mûsu ârpolitiíi rîkojas kâ diletantiski kurpnieku mâcekïi. Krasta — Birkava valdîba dçvç sevi par nacionâlu un patriotisku, patiesîbâ nacionâlas Latvijas ârpolitikas nemaz nav. Krasts un Birkavs rîkojas, kâ Briseles eirokrâtu un Pasaules bankas marionetes. Paðreizçjâ ârpolitika mûs ir novedusi no Padomju savienîbas gûsta Eiropas atkarîbâ. Vienîgâ priekðrocîba ir milzîgie kredîti, taèu arî ðie kredîti nav palîdzçjuði valstij un tautai, tie piepildîjuði tikai atseviðíu politiíu kabatas, un no tâ labumu iegûst tikai tie cilvçki, kuri apgalvo, ka ar puíu tirgoðanos pie "Saktas" viòi ir kïuvuði par multimiljonâriem. Îpaði spçcîgi pârmetumi jâvelta tâ dçvçtai nacionâlai valdîbai. Par to seviðíi jâkaunas partijai "Tçvzemei un Brîvîbai". Latvieðu ârpolitika ir zaudçjusi savu lepnumu, Latvijas ârpolitika ir saliektâs muguras ârpolitika. Krasts un Birkavs ir aizmirsuði taisnu stâju. Tikai daþi piemçri par to.

Pirmais. Atteikðanâs no 1920.gada miera lîguma pieminçðanas starpvalstu sarunâs ar Krieviju par robeþlîguma noslçgðanu. Es nekad neesmu pârvçrtçjis Abrenes atgûðanas nozîmi Latvijas turpmâkâs attîstîbas nodroðinâðanas interesçs, taèu ðobrîd, vçrtçjot sarunas par Latvijas un Krievijas robeþlîguma noslçgðanu un it seviðíi atteikðanos no 1920.gada miera lîguma pieminçðanas, gribot negribot ir jâsaka, tâ ir nacionâlo intereðu nodevîba. Ar Krievijas augstprâtîgo un cinisko attieksmi ðajâ jautâjumâ nâcâs sastapties jau 1992.gada EDSA Helsinku konferencç, kur Krievijas delegâcijas vadîtâjs 1920.gada miera lîgumu raksturoja ar vârdiem: "Ai, tas bija tik sen, un tas vairs nevienu neinteresç." Tas gan, kâ mçs zinâm, netraucç Krievijas vadîtâjus motivçt slaktiòu Èeèenijâ ar atsaucçm uz 1802.gada lîgumu. Kopð tâ laika Krievijas diplomâti ir neskaitâmas reizes skaidri un atklâti deklarçjuði Latvijas ârpolitikas veidotâjiem un politiíiem, ka par 1920.gada miera lîgumu vispâr nav vçrts runât. Taèu Latvijas ârlietu ministrs paziòo, ka Latvija, vadoties no Eiropas Savienîbas ieinteresçtîbas labâs attiecîbâs ar Krieviju, pakïauj savas intereses un robeþjautâjumu Eiropas Savienîbas mçríiem. Tas ir, Latvija pçc bûtîbas padodas Krievijas piecus gadus ilgajai Latvijas valstisko pamatu nonievâðanas politikai, kâ to ne bez pamata jau pasteiguðies deklarçt daþi Krievijas politiíi. Arî ðâdu kapitulâciju mûsu diplomâti izskaidros savai tautai, to varbût zina tikai viòi paði, kâ viòi to spçs paskaidrot. Mani vairâk uztrauc ðîs problçmas valstiskais aspekts un attieksme, ar kâdu Latvijas diplomâtija izturas pret savu valsti. Nevar cienît politiíus, kuri tik viegli ir gatavi norakstît valsts izcilâkos ârpolitikas sasniegumus. Nevar cienît savas valsts pazemoðanas politiku, kas tiek pamatota ar citu valstu vai valstu grupu vai savienîbu interesçm. Aiz ðîs politiskâs problçmas, kuru es pieminçju, kas saistîta ar Abreni, taèu stâv tûkstoðiem cilvçku, Latvijas pilsoòi, kuri vçl ðodien nav saòçmuði nekâdu kompensâciju par zaudçtajiem îpaðumiem.

Cits piemçrs. Tikko ðogad tûkstoðiem sarkanbaltsarkano karogu visâ Latvijâ 8.maijâ izkârti visâs Latvijas pilsçtâs un pagastos. Lielâko tiesu bez sçru lentâm kâ nez kâdos svçtkos. Tikai tâpçc, ka citâs valstîs, lûk, to uzskatot par pareizu, bet kâds iemesls ir mums Latvijâ svinçt 1945.gada 8.maiju? Vai tâ ir Latvijas atbrîvoðanas diena? Okupâcija, deportâcijas, apspieðana, staïinisms, vajâðana, to nozîmçja 1945.gada 8.maijs 90% Latvijas iedzîvotâju! Es teikðu pavisam atklâti— par ðiem karogiem ðajâ 8.maijâ kaunçjâs daudzi kârtîgi latvieði. Ârlietu ministrs Valdis Birkavs, Ministru prezidents Guntars Krasts no "Tçvzemei un Brîvîbai" un Valsts prezidents Guntis Ulmanis nepiedalâs Otrajâ pasaules karâ krituðo leìionâru pârapbedîðanâ Lestenç, bet pçc bûtîbas sarîko uzvaras svçtkus Rîgâ, kur Birkavs nolika ziedus padomju okupâcijas karaspçka kapos. Lielisks, skaists attçls, kas parâda, kur tajâ laikâ atrodas, lûk, mûsu valdîbas ârlietu ministrs, publicçts "Latvijas Vçstnesî". Ðai tçvzemieðu valdîbai ir pilnîgi zuduðas iespçjas orientçties laikâ un telpâ, vçl jo vairâk savâ vçsturç. Mçs esam nonâkuði jau tik tâlu, ka vairs nevaram saprast, ko mçs atceramies. Vai mçs pieminam kara upuru latvieðu piemiòu, vai mums ir it kâ uzvaras svçtki. Ne tçvzemieðu valdîba, ne ârlietu ministrs nav spçjuði ðo jautâjumu atrisinât. Nezinu, vai ârlietu ministram Birkavam un prezidentam Ulmanim pie mâjas todien tika izkârts karogs ar sçru lenti vai bez tâs, bet tik un tâ paliek jautâjums, ko tad lai mçs svinam tajâ 8.maijâ? Latvijai Otrais pasaules karð nebeidzâs vçl 50 gadus pçc 1945.gada 8.maija, jo tam sekoja padomju okupâcija.

Nâkamais. Ja 8.maiju Krasta—Birkava valdîba atzîmçja bûtîbâ kâ uzvaras svçtkus, tad ðogad turpretî ignorçja 16.martu. Birkavs kritizçja Latvijas valsts amatpersonas par rîcîbu saistîbâ ar leìionâru pasâkumiem. Citçju: "Es aicinâju valdîbas locekïus nepiedalîties SS gâjienâ un nepiedalîties tajâ formas tçrpos. Taèu atbildîgi valsts cilvçki ar savu neapzinîgumu vai demonstratîvo rîcîbu to nerespektçja." Tâ teica ârlietu ministrs Valdis Birkavs. Pats tâtad nosaucot ðo latvieðu leìionâru gâjienu par SS gâjienu. Pirms diviem gadiem augsti valdîbas ierçdòi un Valsts prezidents varçja ðajâ dienâ piedalîties leìionâru atceres pasâkumâ, tagad izrâdîjâs, ka tas ir slikti un tâdçï virspavçlnieks jâatceï no amata. Ðodien taèu gandrîz vai katra piektâ, sestâ latvieðu ìimene var izpelnîties apvainojumu, ka viòa tçvs, lûk, ir bijis faðists, kas ir diençjis leìionâ.

Leìionâ diençjoðo skaits ir milzîgs, un tâdçï jau visi nav kvalificçjami kâ faðisti, kâ esesieði, kâ to atïaujas darît pat ârlietu ministrs.

Diemþçl pçdçjâ laika notikumi râda, ka daþas Latvijas valsts augstâkâs amatpersonas kâ Valsts prezidents, arî ârlietu ministrs pârprastas pienâkuma apziòas iespaidâ situâciju Latvijâ drîzâk destabilizç, nevis vieð stabilitâti. Tâdçjâdi netieði veicinot histçriskâs pretlatvieðu kampaòas mçríus. Ðogad Guntis Ulmanis, Valdis Birkavs un visa tçvzemieðu Krasta valdîba pirmo reizi publiski norobeþojâs no latvieðu leìionâru piemiòas pasâkuma. Kâdçï? Acîmredzot viòi piekrît Vîzentâla centram, ka ðos sirmos latvieðu vîrus dçvç par nacistiem. Vai tas nozîmçtu, ka viòi piekrît arî tam, ka latvieðu leìionâri ir atbildîgi par nacisma noziegumiem? Nav noslçpums, ka ârlietu ministra un Valsts prezidenta neviennozîmîgâ nostâja ievçrojami apgrûtina Latvijas patriotu darbu ârzemçs, izskaidrojot vçsturisko patiesîbu un pretdarbojoties Krievijas masîvai propagandai. Lielâ mçrâ tieði Gunta Ulmaòa, Valda Birkava un Guntara Krasta nelîdzsvarotîbas dçï varçja rasties tik paradoksâla situâcija, ka pat Vâcija atïâvâs kritizçt Latviju par it kâ nacisma izpausmçm. Lîdz kam mçs esam nonâkuði? Tâ vietâ, lai atgâdinâtu kancleram Helmûtam Kolam, ka tieði Vâcija bija tâ, kas, pârkâpjot starptautisko tiesîbu normas, varmâcîgi mobilizçja 150 tûkstoðus latvieðu savâ armijâ, un ka 40% no tiem krita, Latvija vainîgi klusç. Un atvainojas, lûk, stingra mugurkaula trûkums kaitç ne tikai Latvijas tçlam pasaulç, tas nopietni sareþìî situâciju arî valsts iekðienç. Nestabilitâte ir izdevîga Latvijas pretiniekiem un tiem, kas izvçrsuði intensîvu apmeloðanas kampaòu pret mûsu valsti. Ðâdam apgalvojumam, ðíiet, piekritîs vairâkums latvieðu.

Nâkamais punkts ar nespçjîbas, starptautiskâs pieredzes trûkumu un ar uz ceïiem lîðanas Rietumu priekðâ palîdzîbu Krasta—Birkava valdîba Latviju ir nosçdinâjusi starp diviem krçsliem, bet mçs nesçþam uz krçsla, mçs sçþam uz grîdas, jo mûsu paðu politiíi ðo krçslu iz sazâìçjuði. Ja mçs runâjam par atseviðíâm ârpolitikas kïûdâm, tad es minçðu vairâkus pârmetumus. Es pârmetu Krasta—Birkava ârpolitikai sekojoðo.

Pirmkârt, bija pilnîgi nepareizi visu likt tikai uz Rietumu kârts. Protams, Latvija pieder Rietumiem un Eiropai, par to nav ðaubu, bet vçsturiski Latvija vienmçr ir pildîjusi tilta funkciju starp Rietumiem un Austrumiem. Krasts un Birkavs paði ðo tiltu ir nojaukuði ar ignorçðanas, nemâkulîbas un politiskas îsredzîbas dinamîtu. Tam ir ðausmîgas politiskâs, ekonomiskâs un sociâlâs sekas, kas mums draud. Saprotams, ka Latvijai ir jâbût labâm attiecîbâm ar Rietumiem, bet arî draudzîgâm kaimiòattiecîbâm ar Austrumiem, it îpaði ar Maskavu. Bet ðîm attiecîbâm ir jâbût vienlîdzîgâm, nevis ar saliektu muguru un buèojot zâbakus un piekâpjoties katram spiedienam, kas, lûk, tagad nâk arî pret Latviju, kâ ðodien redzçjâm, piemçram, pilsonîbas jautâjumâ. Mûsu vçstnieki pasaulç tiek meklçti nevis pçc profesionâlâs kvalifikâcijas kritçrijiem, bet bieþi vien tiem pirmâm kârtâm ir jâbût labiem Valda Birkava draugiem. Un tas ir ïoti negatîvi visai Latvijas ârpolitikai. Slikti vçstnieki sniedz arî nepareizu informâciju, tâpçc arî Latvijas ârpolitiku vienmçr liek uz nepareizâ zirga, ja mçs izvçlamies vçstniekus, izðíiroðajam jâbût tikai vienam kritçrijam, profesionalitâtei, kvalitâtei, un partejiskai piederîbai nav un nevar bût nozîmes. Diemþçl, kamçr ârpolitika ir bijusi "Latvijas ceïa" monopols, ir pieïauts pârâk daudz kïûdu. Kâ veidotas Latvijas un Krievijas attiecîbas, kâda ir diplomâtija attiecîbâs ar Igauniju un Lietuvu, cik primitîvi veidojam sakarus ar Rietumiem.

Treðkârt. Ir nepareizi, ka mûsu ârpolitika ir virzîta galvenokârt Vâcijas virzienâ. Tautas kustîbas "Latvijai" priekðsçdçtâjs Joahims Zîgerists, kurð Vâcijas politiku pazîst labâk nekâ jebkurð cits Latvijâ, to teicis vienmçr. Vâcija un Latvija, ðîs valstis nekad nebûs tâdas kâ Somija un Igaunija. Jau gadsimtiem ilgi vâcu politiíiem ir kaut kâda neizskaidrojama mîlestîba pret Maskavu. Un ðî mîlestîba vienmçr apdraud tos, kas tai ir pa vidu. Tâ notiek arî tagad ar Latviju. Bez solîjumiem un labiem vârdiem Latvija no Vâcijas politikas neko citu nav ieguvusi. Zîgerists jau vairâkas reizes ir teicis, un es atgâdinâðu viòa vârdus vçlreiz: Molotova—Ribentropa pakts ir pârvçrties par Kola—Jeïcina paktu. Ja pirmais bija aptîts ar dzeloòstieplçm, tad ðis ir ietîts krâðòâ zîdpapîrâ un apsiets ar smukâm lentîtçm, bet saturs ir ïoti lîdzîgs. Tâ — Joahims Zîgerists.

Es nevçlos neko principiâli teikt pret Vâciju. Bet ir nepareizi orientçties tikai uz Vâciju. Ja Krasts un Birkavs domâ, ka viòi tikai ar Vâcijas palîdzîbu iekïûs Eiropas Savienîbâ un NATO, tad viòi dodas vienkârði mirâþas virzienâ. Birkavam tâdâ gadîjumâ vajadzçtu meklçt citu amatu vai arî pârdçvçt viòa amatu par mirâþas ministru. Ðî skrieðana pakaï mirâþai nav ieguvusi pat bezvîzu reþîmu ar Vâciju, bet mçs vçl ceram uz Latvijas iekïauðanu Eiropas Savienîbâ un NATO. Dienu dienâ mums stâsta pasakas, ka, lûk, attiecîbu dinamika ar Krieviju pieaug. Kas pieaug? Nekas nepieaug. Vai Birkava darbîbas laikâ ir parakstîts robeþlîgums ar Krieviju? Vai mçs esam skaidrîbâ par termiòiem, kad tiksim uzòemti NATO un Eiropas Savienîbâ? Nç. Ir sâcies ðobrîd izðíiroðais posms, kas var ilgt vairâkus gadus Eiropas Savienîbas un NATO paplaðinâðanas lietâs. Politiskâs kampaòas laiks ir beidzies. Un tagad ârlietu ministram ir jâspçj kompetenti runât ar saviem potenciâlajiem Eiropas Savienîbas partneriem viòu lîmenî. Vai viòð to spçj?

Tas pats attiecas uz sadarbîbu ar Lietuvu un Igauniju. Ja ârlietu ministrs varçja paziòot, ka viòð visu iespçjamo ir izdarîjis un tagad ar interesi paskatîðoties, vai kâdam izdosies paveikt vairâk, tad tas nav ârlietu ministrs, kas Latvijai paðlaik ir vajadzîgs. Vai ðodienas situâcijai atbilst ârlietu ministrs, kurð nekâ nedarîja, lai ietekmçtu okupâcijas deklarâcijas pieòemðanas gaitu Saeimâ, bet parlamenta pieòemto dokumentu pçc tam vienkârði burtiski iesvieda papîrgrozâ.

Ceturtais. Vissmagâkâ Latvijas ârpolitikas kïûda, par kuru arî visa pasaule brînîjâs, bija Baltijas jûras valstu vadîtâju saiets Rîgâ. Cik smieklîgi pçc tam Krasts un Birkavs, mûsu ârpolitiíi, centâs pierâdît, ka Krievijas premjerministrs uzaicinâjis, lûk, mûsu Ministru prezidentu uz sarunâm Maskavâ. Par to visi smçjâs ne tikai ðeit, Latvijâ, bet visâ pasaulç, jo îstenîbâ taèu bija demonstratîvs Krievijas atteikums Krastam. Pasaules mçrogâ ar to Krasts un Birkavs sev ir ieguvuði apkaunojoðu statusu — ziloòi porcelâna veikalâ. Un diez vai tuvâko desmit gadu laikâ Latvijai radîsies lîdzîga iespçja, ko tâ neizmantoja ðajâ Baltijas jûras valstu premjeru tikðanâs reizç.

Piektkârt. Valdîbas nepareizâ ârpolitika pirmo reizi Baltijas vçsturç ir saðíçlusi Baltijas valstis. Kâdas bûs praktiskâs sekas tam, ka Igauniju uzaicinâja iestâties Eiropas Savienîbâ, bet Latviju un Lietuvu nç:.Pirmkârt, latvieðiem un lietuvieðiem, iespçjams, bûs vajadzîgas vîzas, lai iekïûtu Igaunijâ. Par to nesen izteicâs arî Igaunijas prezidents Meri. Otrkârt. Krievu lâèa apetîte uz Latviju atkal ir pamodusies, un to nodemonstrçja pçdçjo mçneðu notikumi. Un treðkârt. Baltijas valstis tagad faktiski pasaulç tiek iedalîtas jau pirmâs un otrâs ðíiras valstîs.

Sestais punkts. Latvijas ârpolitika un vçstnieki ir pierâdîjuði savu nespçju un nekompetenci, lai izskaidrotu pasaulei notikumus Latvijâ. Ziòa par to, ka Rîgâ tiek sistas krievu vecmâmiòas, taèu izplatîjâs ar Maskavas ziòu aìentûras starpniecîbu pa visu pasauli nepilnas dienas laikâ. Pat Jaunzçlandi sasniedza. Savukârt pagâja apmçram nedçïa, lîdz Latvija reaìçja uz ðiem notikumiem. Ârlietu ministrijai bija jâveic efektîvs, aktîvs aìitâcijas darbs, lai izskaidrotu pasaulei patieso situâciju. Ja Ârlietu ministrija bûtu ielûgusi no visas pasaules ietekmîgâkajâm ziòu aìentûrâm pârstâvjus ierasties Rîgâ un sniegtu preses konferencç paziòojumu, tad vismaz pasaulç nerastos par Latviju tâds priekðstats kâ ðobrîd, ka Latvija ir turpat vai rasistu vai nacistu valsts.

Atgâdinâðu, ka ðî gada 30. aprîlî tçvzemieðu premjeram Guntaram Krastam un ârlietu ministram Valdim Birkavam tika nosûtîts Tautas kustîbas "Latvijai" politisks aicinâjums. Tajâ tika teikts sekojoðais, citçju. Jau divus mçneðus turpinâs Krievijas valdîbas atbalstîta vietçjo provokatoru un Krievijas ðovinistisko spçku iesâktâ apmelojumu kampaòa pret Latvijas valsti un tautu. Objektîvi nepamatots naidîgums saglabâjas gan Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecîbâs, gan mâkslîgi veidotâ spriedzç starp tautîbâm Latvijâ, ko rada Krievijas ðovinistu izplatîtâ bîstamâ dezinformâcija, kas atbalsojas visâ pasaulç. Ðîm savtîgo politisko provokatoru spçlçm ar tautu likteòiem darâms gals, sniedzot objektîvu un patiesu informâciju par bijuðo un esoðo. Tâpçc Tautas kustîba "Latvijai" aicina Latvijas valdîbu: pirmkârt, nopietni un izsvçrti iepazîstinât visas pasaules valstsvîrus un þurnâlistus ar patieso stâvokli Latvijas pamatiedzîvotâju un minoritâðu attiecîbâs; valdîbai jâuzaicina ASV, Vâcijas, Lielbritânijas un citu valstu, tajâ skaitâ Izraçlas, vadoðo masu mediju þurnâlisti, lai detalizçti informçtu par patieso stâvokli Latvijâ, apmaksâjot ceïu un uzturçðanas izdevumus; otrkârt, uz tiesisku dokumentu un vçsturisku faktu pamata sagatavot plaðu oficiâlu skaidrojumu par latvieðu tautas dramatisko stâvokli, ko radîjis Otrais pasaules karð un tam sekojoðâ 50 gadu ilgâ okupâcija, kuru laikâ pârkâptas elementâras cilvçktiesîbas un starptautiskâs konvencijas, bet tauta piespiesta dzîvot ilgstoða, plânveidîga genocîda apstâkïos; treðkârt, sagatavot un nosûtît oficiâlus paziòojumus ðajos jautâjumos gan atseviðíâm valstîm, gan pasaules masu medijiem, gan iesniegt to ANO.

Ðâda rîcîba ne tikai atjaunotu Latvijas valsts un valdîbas politisko cieòu pasaules acîs, bet dotu arî ekonomisku labumu, mazinot Krievijas ekonomiskâs sankcijas, stiprinot Rietumu valstu un uzòçmçju uzticîbu mûsu valstij, atjaunojot paðas Latvijas tautas ticîbu lîdzsvarotai un droðai mûsu nâkotnei. Lûk, ðâds aicinâjums tika nosûtîts Valdim Birkavam, Guntaram Krastam, taèu nekâda atbilde uz Tautas kustîbas "Latvijai" aicinâjumu nesekoja, un Birkava un Krasta darbîba arî nesekoja. Pçc provokatîvajiem notikumiem ðâ gada martâ pirmais, kas liekas îpaði uzkrîtoði, ir Latvijas ârpolitisko institûciju totâlâ nespçja reaìçt un dot argumentçtu, izsvçrtu un starptautiskajai diplomâtijas praksei atbilstoðu atbildi. Birkava nota pçc gandrîz nedçïu ilgas neizprotamas nogaidîðanas likâs kâ Latvijas ârpolitikas tieðo nespçju... mazspçjas apliecinâjums. Ðodien Latvijai savas ârpolitikas nav. Kâ lai citâdi nosauc, piemçram, Latvijas vçstnieka Itâlijâ rîcîbu, precîzâk — neko nedarîðanu, nekâdi nereaìçjot uz Itâlijas ârlietu ministra pret Latviju vçrstajiem nelabvçlîgajiem izteikumiem. Lîdzîgi ir praktiski arî citur pasaulç.

Vai Latvijas diplomâtu mazspçja un nevarçðana ir apzinâta vai neapzinâta? Ja tâ ir apzinâta, tad tâdâ gadîjumâ mûsu ârpolitiíi ir kïuvuði par Maskavas sabiedrotajiem. Nesen mçs, Tautas kustîbas "Latvijai" pârstâvji — 5 cilvçki, apmeklçjâm Turkmenistânu, kur uzstâdîjâm piemiòas zîmes mûsu lielajam Valsts prezidentam Kârlim Ulmanim, un tur Vidusâzijâ mçs redzçjâm, ko nozîmç krievu nîðana, ka daudzi krievi ir spiesti pamest dzîves vietas tur, viòi jûtas diskriminçti, viòi tiek nogalinâti un citâdi pazemoti, viòi ir spiesti pat rakt laukâ no zemes savu piederîgo mirstîgâs atliekas, ko òemt lîdzi, pârceïoties uz Krieviju. Ðajâ virzienâ Krievija, protams, neveic nekâdus pasâkumus, lai cînîtos par krievu tiesîbâm. Tâ vietâ, lûk, tiek izspçlçta Latvijas kârts, bet Latvijas ârpolitiíi uz to nereaìç.

Latvijas ârpolitikas bilance ir vienkârða. Astoòos neatkarîbas gados nekas nav ticis panâkts. Ârlietu ministrs ir mirâþas ministrs, bet Krasts nav vçrtçjams vis kâ Latvijas premjers, bet drîzâk gan kâ Eiropas baòíieru ieliktenis. Daudz labâk Latvijas ârpolitiku ir îstenojuði mûsu valsts hokejisti, jo Latvijas izlase ðajâs divâs nedçïâs panâca to, ka ârlietu ministrija nav varçjusi panâkt astoòos gados. Latvijas vârds ir noskançjis labâ nozîmç. Varbût tas skan dîvaini, bet tâda ir rûgtâ patiesîba. Un jûs, Birkava kungs, un jûs, Krasta kungs, mûsu valstij varat izdarît tikai vienu pakalpojumu — atkâpties no saviem amatiem. Var jau bût, ka ðodien, ðajâ parlamentâ, ðajâ plenârsçdç jûs vçl uz kâdu brîdi iegûsiet vairâkuma atbalstu, lai saglabâtu sev tîkamos amatus, taèu latvieðu tautas vairâkums jau sen izdarîjis savu izvçli, un tâ ir pret jums. Tâpçc Tautas kustîba "Latvijai" aicina balsot par neuzticîbas izteikðanu ârlietu ministram Valdim Birkavam. (No zâles deputâts Lujâns: "Odisej, vajadzçja balsot par valdîbas kriðanu, nevis tâ pïâpât.")

Sçdes vadîtâjs. Vârds Latvijas Republikas ârlietu ministram Valdim Birkavam. Lûdzu!

V.Birkavs (Latvijas Republikas ârlietu ministrs). Godâtie deputâti! Kopð pçdçjâm ârpolitiskâm debatçm pagâjis krietns laika sprîdis, esam pilnîgi jaunâ situâcijâ, un tâpçc izmantoðu ðo gadîjumu, lai paustu valdîbas ârpolitikas galvenâs nostâdnes un galvenâs problçmas.

Latvijas ârpolitikas jaunais posms raksturojas ar vârdiòu "pçc". Pçc Madrides NATO galotòu konferences, pçc Luksemburgas Eiropas Savienîbas galotòu konferences, pçc Vaðingtonas ASV — Baltijas hartas, pçc Rîgas Baltijas jûras valstu padomes ministru prezidenta sanâksmes un diemþçl par piekto... pçc... es vçl nevaru teikt "pçc", jo tas bûtu pçc Krievijas ofensîvas Latvijas virzienâ. Tâtad faktiski pçc èetriem Latvijai labvçlîgiem un viena nelabvçlîga notikuma.

Latvijas paðreizçjâs attîstîbas posma ârpolitika nav tikai ârpolitika. Tâ ir valsts attîstîbas filozofija, valsts attîstîbas ietvars, valsts âtras un mçrítiecîgas attîstîbas priekðnosacîjums. Sasniedzot galvenos ârpolitiskos mçríus, ârpolitikas iekðpolitiskâ funkcija ievçrojami samazinâsies. Patlaban tâs sakârtojoðâ, mobilizçjoðâ, motivçjoðâ loma diemþçl ir neproporcionâli liela, jo mçs redzam, ka daudzas lietas mçs darâm it kâ tikai tâdçï, ka tas ir vajadzîgs ârpolitiski, kaut gan patiesîbâ tas ir vajadzîgs mûsu valstij un mûsu tautai.

Ârpolitiskâs iespçjas bez tâlâkas dinamiskas iekðpolitiskâs attîstîbas faktiski kïûst arvien mazâkas. Ârpolitiskâ attîstîba bez iekðpolitiskâ progresa kïûst par iekðpolitiskâs neizdarîbas íîlnieci. To varam izanalizçt tieði iekðpolitikas attîstîbas un iekðpolitisko problçmu sakarâ.

Paskatîsimies uz Madrides notikumiem, ka NATO pieòemtie lçmumi Madridç bija labvçlîgi, un faktiski Madrides konference uzsâka jaunu paplaðinâðanâs procesu, uzaicinot trîs Centrâleiropas valstis un apstiprinot, ka durvis paliek vaïâ, apstiprinot to, ka alianse tuvojas Baltijas valstîm... paskatieties uz karti — Polija... un atzîstot Latviju un pârçjâs Baltijas valstis par droðu NATO kandidâtvalsti. To faktiski vakar man pilnîgi nepârprotami apstiprinâja arî Norvçìijas ârlietu ministrs.

Starp citu, Madrides deklarâcija paredz, ka NATO paplaðinâðanâs process turpinâsies, un neviena demokrâtiska Eiropas valsts... ieklausieties... netiks izslçgta ìeogrâfisku vai vçsturisku apsvçrumu dçï. Tieði tâ ir tâ terminoloìija, ko Latvijas diplomâtija nepârtraukti lietoja un kas tikai pçc tam parâdîjâs NATO leksikâ. NATO atzina un ierakstîja Madrides dokumentos Baltijas valstu progresu ceïâ uz lielâku stabilitâti un veiksmîgâku sadarbîbu mûsu reìionâ. Taèu ðie Madrides lçmumi rada tikai iespçju, kuru realizçt varçs, iekðpolitiski koncentrçjot visus intelektuâlos un finansiâlos resursus, lai sagatavotu sevi tam, un tâ ir mûsu atbildîba, jo ar budþetu 0,67% no nacionâlâ kopprodukta mçs faktiski ðobrîd kavçjam ne tikai savu attîstîbu un virzîbu uz NATO, bet arî Baltijas valstu, par ko vakar runâja prezidenti.

Latvijai ir gan doktrinâlâs domâðanas, gan finansiâlâs mazspçjas problçmas. Un bez ðo problçmu atrisinâðanas mçs ne tikai mazinâsim savas valsts, bet arî mûsu Baltijas kaimiòu iespçjas iekïauties NATO. Faktiski mçs varam skaidri teikt, ka daudziem valstî rûp mûsu valsts droðîba. Un labi, ka patlaban diezgan plaða diskusija ir arî mûsu presç. Taèu mçs nevaram pasîvi gaidît, kad mûs uzrunâs, sakot: "Laipni lûdzam NATO!" Mums bûs ïoti stipri jâklauvç, lai mçs tur tiktu. Un jâklauvç nevis pie NATO durvîm, bet pie Saeimas durvîm, pie budþeta durvîm.

Tikko notikuðajâ individuâlajâ dialogâ starp Latviju un NATO, piedaloties 16 NATO valstîm, trim jaunajâm kandidâtvalstîm un Latvijai, tika precîzi identificçtas nevis ârpolitiskâs, bet iekðpolitiskâs problçmas mûsu sagatavotîbas sakarâ. Bez politiskâs gribas iekðienç ðâdu ârpolitisku mçríi mçs nesasniegsim.

Ðíiet, ka septiòus gadus pçc neatkarîbas atgûðanas, droðîbas ðíietamîba ïauþu prâtos bija jau pârvçrtusies par droðîbu. Lai gan es nepiederu pie panikas cçlâjiem, domâju, ka Krievijas marta, aprîïa aktivitâtes nedaudz saðûpoja ðo priekðstatu. Lîdz ar to mums jâuzdod paðiem sev jautâjums. Pirms 10 gadiem neviens no mums nespçja iedomâties ðîs neticami dramatiskâs un âtrâs pârmaiòas. Bet vai nâkoðajos 10 gados mûsu nepareizas rîcîbas dçï nevar notikt citas negaidîtas un dramatiskas pârmaiòas? Mûsu droðîbas nâkotne ir mûsu paðu rokâs. Un tikai tad, ja mçs saskaòosim mûsu ârpolitisko un iekðpolitisko rîcîbu, mçs spçsim ðos jautâjumus atrisinât. Tikai soli pa solim, stiprinot savu aizsardzîbas sistçmu, mçs iesim pareizajâ virzienâ. Âtrs progress nav iespçjams. Ne starptautiskâs situâcijas, Krievijas opozîcijas dçï, ne arî mûsu paðu finansiâlâs mazspçjas dçï. Bet ir jâbût skaidrai apziòai, kurâ virzienâ mçs ejam.

Pçc Luksemburgas, protams, ikvienam, kurð nav starp eiroskeptiíiem, bûtu prieks, ja Latvija bûtu iekïauta pirmajâ valstu skaitâ, uzaicinâta uzsâkt sarunas ar pirmâs grupas valstîm. Un tomçr jâatzîst, ka Luksemburgas lçmumi bija ïoti lîdzsvaroti un galarezultâtâ Latvijai labvçlîgi, jo esam iekïauti jaunâ procesâ — tieðâ iestâðanâs procesâ. Luksemburgas padome pieòçma politisku lçmumu — par paplaðinâðanâs procesa uzsâkðanu, vienlaikus pasakot, ka neviena, es pasvîtroju  — neviena — no kandidâtu valstîm vçl nav gatava.

Process, kurâ mçs esam iekïâvuðies, faktiski prasa no mums atkal neticami stipru iekðpolitisko mobilizâciju. Jo mums ir jârealizç trîs Kopenhâgenas kritçriji. Pirmais Kopenhâgenas kritçrijs — pilsoòu tiesîbas un politiskâs tiesîbas, minoritâðu tiesîbas, tiesu sistçmas funkcionçðana, un vçl daudzi citi. Otrais Kopenhâgenas kritçrijs — ekonomikas stabilizâcija, valsts finanses, uzòçmçjdarbîbu privatizâcija, finansu sektors, vçl daudzi citi. Un visbeidzot treðais kritçrijs, kas vispâr ir tieði jûsu rokâs. Tâ ir spçja pildît dalîbvalstu saistîbas un pieòemt visu likumdoðanu, kas mums nepiecieðams ðajâ sakarîbâ. Tie visi ir iekðpolitiski uzdevumi.

Bet ir arî savi ârpolitiski uzdevumi. Un tie bija vispirms divi. Ârlietu ministrijai ðajâ procesâ bija jârada lîgumtiesiskais pamats, bez kura nav iespçjama valsts integrâcija, un brîvâs tirdzniecîbas lîgums. Eiropas lîgums tika sagatavots profesionâli un ir jau stâjies spçkâ. Tas ir izdarîts. Pie tam izdarîts âtrâk, nekâ to izdarîja tâdas valstis, kas ðobrîd ietilpst pirmajâ grupâ, teiksim, Ungârija un Polija, kas sâka ðo darbîbu jau 1991.gadâ. Un otrs, protams, mçríis, kurâ mçs reizçm izpelnâmies tieðâm arî pamatotus pârmetumus, tas ir, skaidrot citiem par mûsu panâkumiem. Skaidrot var tikai tad, ja ir panâkumi. Un ja ir resursi.

Jâ, man tikko teica, ka vajadzçja aicinât ârzemju þurnâlistus uz ðejieni. Bet vai kâds ir saskaitîjis, ka piecos mçneðos Latvijâ ir bijuði vairâk nekâ 500 ârzemju þurnâlisti. Ko jûs viòiem teicât? Ko mçs viòiem teicâm? Vai mçs spçjâm viòus pârliecinât par to, par ko mçs runâjam no ðîs tribînes? Jâ! Ïoti pareizs jautâjums. Es teicu to paðu, ko es teikðu jums, un man nav dubultas morâles, jo man ir svarîgi saprast to, kur Latvija iet, kâda ir Latvijas vçsture, un to mçs skaidrojam dienu dienâ. Lçmumâ, kuru jûs pieòemsiet par to, ka visâm pasaules valstîm ir jâizsûta okupâcijas deklarâcija, par vçlu, kungi!

Tas ir jau izdarîts. Tas ir visâs pasaules valstîs. Tiesa, ir jauns momentiòð. Jûs prasiet ANO Starptautisko tiesu. Jâ, bet izvçrtçsim to! Tikko ðis dokuments bûs Starptautiskajâ tiesâ, tâ saskaòâ ar Starptautiskâs tiesas nolikumu savas pretenzijas izvirzîs otrâ atbildçtâjvalsts un treðâs valstis. Tâdçï mums ir precîzi jâizvçrtç — kur, kâdas bûs visas ðîs rîcîbas konsekvences.

Tâlâkâ virzîba ir faktiski atkarîga no mums, jo Eiropas Savienîba savâ ziòâ pilda bâkuguns funkcijas. Vai ðogad mçs saòemsim pozitîvu progresa ziòojumu? Atkal tas ir atkarîgs no mums. Bet jâteic, ka arî Eiropas Savienîbas leksikâ parâdâs jauni vârdi. Ja 1997.gadâ, publicçjot savu ziòojumu par Latviju, Eiropas Savienîba konstatçja, ka ir pozitîvas tendences Latvijas attîstîbâ, tad ðobrîd Eiropas Savienîbas atbildîgas amatpersonas saka: "Pozitîvâm tendencçm ir jâbût savai vçsturei!" Un tad man ir jautâjums — cik garai jâbût ðai vçsturei? Tâdçï, protams, ka mçs prasâm arî no Eiropas Savienîbas konsekventu un precîzu rîcîbu. Jo jau ðobrîd mûsu râdîtâji noteikti ir labâki nekâ Igaunijai 1997.gada jûlijâ, kad tâ tika nominçta par kandidâtvalsti. Un tas ir jâizskaidro. Taèu ir nepiecieðams, lai ðim darbiòam bûtu arî lîdzekïi. Atcerçsimies to, ka Latvijas ârlietu resora budþets ðobrîd ir gandrîz divas ar pusi reizes mazâks nekâ Igaunijas budþets Ârlietu ministrijai.

Pçc Vaðingtonas. Nâkoðâ jautâjumu grupa. Jâ, var jau teikt, ka neko mçs neesam izdarîjuði. Taèu ir tapis Latvijas vçsturç vçl nebijis dokuments, kuram ir neapðaubâmi izcila nozîme gan mûsu droðîbâ, gan mûsu attîstîbâ. Bezprecedenta gadîjums, kad pasaules spçcîgâkâ lielvalsts un trîs nelielas valstis veido kopîgu dokumentu, kurâ ASV apliecina interesi par visas Eiropas droðîbu un vçlçðanos turpmâk aktîvi darboties Baltijas valstu reìionâ, kurâ tâ apliecina savas dziïâs un ilglaicîgâs intereses visu triju Baltijas valstu neatkarîbâ, suverenitâtç un droðîbâ un apòemas palîdzçt. Paredzot speciâlus koordinâcijas mehânismus, kuri jau strâdâ. Kuri strâdâ, tikko beidzâs 6., 7.maijâ Latvijas—ASV divpusçjâs darba grupas aizsardzîbas un militârajos jautâjumos darbs, kurâ tika pieòemts lçmums par teritoriâlâs aizsardzîbas modeïa izveidi Latvijâ, krîzes pârvaldes centra izveidi, militârâs zinâtnes un izpçtes, mûsu doktrinâlâs domâðanas attîstîðana, par ko es teicu, par ko mums ir zinâma mazspçja.

Bez tam kas ir îpaði svarîgi? Ieklausieties, godâtie kolçìi, ko saka harta? Izlasiet hartas vârdus. Amerikas Savienotâs Valstis nekad nav atzinuðas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vardarbîgo iekïauðanu PSRS 1940.gadâ, bet uzskata to valstiskumu par nepârtrauktu kopð neatkarîbas nodibinâðanas un ir nepârtraukti apstiprinâjuðas ðo politiku 50 gadu garumâ. Vai tâ nav okupâcijas atzîðana no pasaules, okupâcijas atzîðanas apstiprinâjums no vislielâkâs pasaules lielvalsts? Ir. Paldies! Jâ, pareizi, es dzirdçju ïoti precîzu loìiku. Mûsu brîvîba ir atgûta arî tâ iemesla dçï, ka 50 gadus gandrîz 60 valstis atzina mûsu okupâciju un neatzina mûsu iekïauðanu PSRS. Mums, protams, mçs varam paprasît to vçlreiz. Tikai man ðíiet, ka mums ir rûpîgi jâizvçrtç tas, ka pasaulç ir tik daudz valstu. Ja mçs sâksim par to runât Apvienotajâs Nâcijâs... Ir jâizvçrtç. Es nesaku "nç". Bet tâdçï, ka negatîvs rezultâts bieþi vien ir sliktâks, jo tad mçs iedosim saviem nedraugiem tâdu ieroci, kâda viòiem lîdz ðim vçl nav.

Hartâ atspoguïots mûsu kopîgais jaunâs Eiropas redzçjums. Pçc bûtîbas harta ir Baltijas, Latvijas, ASV speciâlo attiecîbu dokuments. Un ðajâ redzçjumâ, manuprât, ir pilnîgi skaidra mûsu nâkoðâ gadsimta perspektîva. Kopumâ cieðo Latvijas un ASV attiecîbu veidoðana un attîstîba ir bijusi viena no Latvijas ârpolitikas prioritâtçm, un tagad ðî virziena perspektîvas ilgstoðam laika periodam ir pilnîgi skaidras.

Nâkoðais. Vienu no vislielâkajiem Latvijas ârpolitikas pasâkumiem daþu, tiesa, varbût neveiksmîgu momentu dçï, es negribçtu, ka nosauc par lielâko ârpolitisko neveiksmi. Latvijas ârpolitika iet diezgan skaidru reìionalizâcijas ceïu. Mûsu formula ir koncetriski apïi. Vispirms mçs trîs, pçc tam formula "5 + 3", un visbeidzot Baltijas jûras valstu savienîba. 1997.gads bija ïoti nopietns pârbaudîjums Baltijas valstu sadarbîbai. Varbût pareizâk, mûsu valstu politiíu un sabiedrîbas uztverei par ðîs sadarbîbas nozîmi un mçríiem. Domâju, ka Baltijas valstis ir izturçjuðas ðo pârbaudîjumu, kuru radîja Eiropas komisijas ieteikums, uzsâkt iestâðanâs sarunas tikai ar Igauniju. Luksemburgas lçmums, un tas lielâ mçrâ ir Latvijas un Lietuvas diplomâtu panâkums, un ne tikai. Nosaka intensîvâkas sadarbîbas nepiecieðamîbu Baltijas telpâ un rada priekðnoteikumus, lai kopîgi deklarçtie mçríi tiktu sasniegti. Esmu vienmçr akcentçjis Baltijas valstu sadarbîbas nozîmi, kad mçs ðaurâkâ telpâ realizçjâm tos paðus mçríus, bez kuriem nav iedomâjama arî Baltijas valstu integrâcija Eiropas ekonomiskajâ, politiskajâ un droðîbas telpâ. Es varu tekt, ka mçs ar igauòiem, ar manu kolçìi — Igaunijas ârlietu ministru, esam pilnîgi vienisprâtis, ka nekad Latvijas vçsturç nav bijuðas tik labas attiecîbas starp Latviju un Igauniju. Variet to pajautât Igaunijas ârlietu ministram, variet to pajautât Igaunijas kolçìiem.

Lietuvas un Latvijas attiecîbas, neapðaubâmi, arî ir labas. Lai gan tâs aptumðo ekonomisko intereðu varbût nedaudz sakâpinâta dramatizâcija, kas saistâs gan ar jûras robeþu, gan ar Bûtiòìes terminâlu. Sinkas kungs, bûdams Latvijas—Lietuvas delegâcijas, jûras robeþas noteikðanas delegâcijas vadîtâjs, soli pa solim profesionâli tuvojas jautâjuma atrisinâðanai. Un tad sekoja lapsâdas cepures, kuru dçï mçs vçl tagad kaunamies daþreiz ar lietuvieðiem runât. Jo tâdas diplomâtiskas kïûdas tikai ïoti ilgâ laikâ var izlabot. Tâdçï ka apvainot diplomâtijâ nav pieòemts.

Sçdes vadîtâjs. Birkava kungs, es gribçtu uz brîdi jûs pârtraukt, jo tuvojas laiks pârtraukumam. Jûsu laiks vçl nav izmantots. Jums ir vçl 40 minûtes jûsu uzstâðanâs.

V.Birkavs. Es turpinâðu pçc pusstundas.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Vienu brîdi ir saòemts 10 deputâtu priekðlikums, kurâ viòi ierosina ðâ gada 13.maija Saeimas sçdç neizsludinât pârtraukumu pulksten 17.00, bet beigt 13.maija sçdes daïu pulksten 18.30.

Godâtie deputâti! Par vai pret atbilstoði Kârtîbas rullim. Tâtad, Birkava kungs, uz brîdi man tomçr jûs jâpârtrauc. Mums ir jâizlemj ðis jautâjums. Vçlas runât Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcijas deputâts. Lûdzu!

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Es domâju, ka Birkava kunga runa ir ïoti nopietna. Mums arî visâs frakcijâs nopietni jâpârdomâ. Un es domâju, ka otrajâ daïâ, sadaïâ mçs varçsim atkal uztvert labi Birkava kunga svaigâs domas. Tâ kâ mçs viòu diezgan reti ðeit, Saeimâ, redzam, tad gribas ðo patîkamo procesu nedaudz paildzinât. Un es domâju, ðinî gadîjumâ tâpat mums rît ir jâstrâdâ, un tâ pusstunda, ko tagad grib nezinâms grupçjums ieekonomçt, nevajadzçtu tâ. Tad jau vajadzçtu, lai balsojums beigâs bûtu korekts, lai katra frakcija dziïi varçtu apzinâties Ârlietu ministrijas vadoðo lomu Latvijas vçsturç. Tâdçï es aicinâtu tomçr pârtraukumu noturçt!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Par runât nevçlas. Lûdzu zvanu! Izlemsim jautâju mûs balsojot ðo priekðlikumu. Lûdzu balsot par 10 deputâtu priekðlikumu — strâdât bez pârtraukuma lîdz pulksten 18.30. Lûdzu rezultâtu! Par — 35, pret — 26, atturas — 11. Ðis priekðlikums nav pieòemts. Izsludinu pârtraukumu lîdz pulksten 17.30.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti, lûdzu, ieòemiet savas vietas! Pulkstenis râda to, ka pârtraukums ir beidzies. Es aicinu tribînç Latvijas Republikas ârlietu ministru Valdi Birkavu, lai viòð turpinâtu savu uzstâðanos. Jums jûsu rîcîbâ ir 40 minûtes un 22 sekundes. Lûdzu!

V.Birkavs (ârlietu ministrs). Godâtie deputâti! Turpinot par Baltijas trîspusçjo sadarbîbu, es gribu uzsvçrt, ka tâs raksturs faktiski ir ievçrojami mainîjies, salîdzinot ar mûsu atjaunotâs neatkarîbas sâkuma posmu. Kur ir ðî izmaiòas bûtîba? Politiskâs deklarâcijas, kas atbilstoðâ arpolitiskâ kontekstâ joprojâm bûs nozîmîgas, tomçr ir atdevuðas savu kâdreizçjo prioritâro vietu konkrçtiem uzdevumiem. Trîs valstu izpildinstitûcijâm, un tajos ir atspoguïoti konkrçti sasniedzami mçríi, definçti to sasniegðanas veidi. No Latvijas viedokïa prioritârie tuvâkâs nâkotnes uzdevumi paliks trîspusçjâs ekonomiskâs sadarbîbas nostiprinâðana, ceïð uz Baltijas kopçjo tirgu, sadarbîba iekðlietu un tieslietu jomâ, ekoloìisko problçmu risinâðanâ, aizsardzîbas un droðîbas jautâjumi.

Es ïoti priecâjos par to, ka mums izdevâs kopâ ar jums panâkt kopçju robeþpunktu izveides uzsâkðanu, lîgumu par ârpustarifu barjeru likvidçðanas parakstîðanu, brîvâs tirdzniecîbas lîguma par lauksaimniecîbas precçm stâðanos spçkâ, sarunu uzsâkðanu par lîgumiem, par brîvo darbaspçku kustîbu un par brîvo pakalpojumu kustîbu. Tieði ðie panâkumi. Un ja mçs panâksim arî ðo brîvo kopçjo tirgu, Baltijas kopçjo tirgu, kas faktiski lîdzinâs pçc saviem parametriem Eiropas kopçjam tirgum, tas arî bûs veiksme, nevis paziòojumi par abstraktas vienotîbas nepiecieðamîbu.

Formula "5+3", par kuru 1993.gadâ vçl daudzi vîpsnâja, ðobrîd ir kïuvusi faktiski ne tikai par formulu, bet par tâdu realitâti, kurâ ir pilnîga bezvîzu pârvietoðanâs, kurâ ir kontakti visos lîmeòos — no viszemâkajiem lîdz visaugstâkajiem, kas faktiski caurauþ mûsu ikdienas dzîvi. Lîdz ar to formula 5+3 ir kïuvusi par nozîmîgu elementu Eiropas Savienîbas politiskajâ un ekonomiskajâ sistçmâ, un vçl vairâk, tâ zinâmâ mçrâ izraisa greizsirdîbu Dienvideiropas valstîs, jo viòi redz, ka ðî sadarbîba iegûst vçl jaunas formas.

Pavisam nesen izvirzîtâ formula "5+3+1" nozîmç elastîbu, caur kuru ðis 1 ir mainîgs. Mums ir bijuðas jau "5+3+1" ASV, un es domâju, ka ðis 1 mainîgais bûs gan Vâcija, gan Francija, gan Krievija, kas faktiski jau ir noticis nesenajâ politisko direktoru sanâksmç. Latvija atzinîgi novçrtç Ziemeïvalstu prioritâtes sadarbîbâ ar Baltijas valstîm, jo Ziemeïvalstu Ministru padomei ir speciâla stratçìija.

Tikai vakar, atgrieþoties no Norvçìijas, es saòçmu apstiprinâjumu par 20 miljonu norvçìu kronu izdalîðanu Latvijai, kurâ prioritâtes, kâda veidâ ðî nauda ir izmantojama, nosakam mçs. Tâ nav tikai Norvçìijas pozîcija. Tâdi paði bija 35 miljoni dâòu kronu, kas bija orientçti uz mûsu Eiropas integrâcijas palielinâðanu, tikpat lielas, mazliet pat lielâkas, ir programmas ar Somiju, ar Zviedriju, un Islande, òemot vçrâ, cik tur ir iedzîvotâju, kïuvusi par paðu lielâko investoru Latvijâ, rçíinot uz iedzîvotâju skaitu.

Ir svarîgi, ka sadarbîba pçc ðîs formulas notiek absolûti visos lîmeòos. Un ârkârtîgi daudzpusîgi, manuprât, ir kïuvuði formulas "5+3+1" vai tîri cilvçciskie personîgie kontakti.

Paskatieties, ka ðobrîd paðvaldîbâs parâdâs pavisam jauna forma, kuru es esmu mçìinâjis nepârtraukti stimulçt, atrodot sakaru starp Latvijas pagastu, Latvijas pilsçtu, katram atrodot kâdu Ziemeïvalsts partneri, bet tagad ðie Ziemeïvalstu partneri jau stâjas, tâ sakot, tâdâs attiecîbâs, ka vairâkas Ziemeïvalstis strâdâ ar vienu pilsçtu vai vienu pagastu Latvijâ.

Un visbeidzot, manuprât, viena no perspektîvâkajâm formâm, îpaði ekonomiskâs sadarbîbas jomâ, ir Baltijas jûras valstu padome. Latvijas vârds, Rîgas vârds, Rîgas deklarâcija izskançja ðogad vçl tik skaïi kâ nekad, òemot vçrâ, ka pirmo reizi Rîgâ bija Vâcijas kanclers Kols, Rîgâ bija premjerministrs Èernomirdins, Rîgâ bija 11 valstu premjerministri, Rîgâ bija Eiropas komisijas prezidents, Rîgâ bija Britânijas prezidentûras pârstâvis, premjerministra vietnieks Preskots.

Baltijas jûras valstu reìions, tâ vitalitâte slçpjas neapðaubâmi Rietumus un Austrumus vienojoðâ funkcijâ, bet ðî potenciâlâ attîstîba nosaka: 1) stabilas demokrâtijas attîstîbu Krievijâ; 2) valstu gatavîba veidot atklâtu uzticçðanâs pilnu sadarbîbu savâ starpâ; 3) reìiona valstu spçju iekïauties globâlos procesos;

1000 kilometru reìionâ ap Rîgu dzîvo vairâk nekâ 100 miljoni iedzîvotâju ar ârkârtîgi lieliem dabas resursiem kopumâ un milzîgâm potenciâlâm iespçjâm, kas ir novçrtçts kâ desmitkârtîgs tirdzniecîbas pieaugums nepilnos desmit gados. Ja mçs pareizi sakârtojam ekonomiskâs struktûras, tad arî politiskâs struktûras bûs daudz vieglâk bûvçt. Tieði Rîgas forums paredzçja trîs nozîmîgus attîstîbas virzienus.

Vakar Norvçìijas premjerministrs iepazîstinâja mani ar Norvçìijas iniciatîvas Rîgâ rezultâtiem, proti, kâ izveidot vienotu Baltijas jûras valstu energotîklu un mazâ un vidçjâ biznesa attîstîbu, kuram ir izdalîti speciâli lîdzekïi no Baltijas jûras valstu padomes, no Zviedrijas, tâ ir Zviedrijas premjera iniciatîva, kas arî tika izteikta Rîgâ.

Es minu ðîs lietas tikai tâpçc, ka tie ir soïi vienotas ârpolitikas koncepcijas realizâcijâ, ko apstiprinâjusi Saeima 1995.gadâ un kas ir mana rokasgrâmata, tâdçï ka tur ir formulçtas prioritâtes, tur ir formulçti uzdevumi, un katrs solis iet tieði ðajâ virzienâ.

Reìionam ir jâbût droðam. Un jâteic, ka ðodienas Krievijas aktivitâtes neapðaubâmi zinâmâ mçrâ ietekmç visa reìiona stabilitâti. Tâdçï arî mûsu Ziemeïu draugu atbalsts, Baltijas jûras valstu atbalsts, ir tik ârkârtîgi nepiecieðams.

Ðajâ sakarîbâ ïaujiet man pievçrsties, es domâju, ðobrîd ïoti svarîgam ârpolitikas virzienam — attiecîbâm ar Krieviju. Ðis jautâjums ir bijis un paliek viens no aktuâlâkajiem, kopð esmu stâjies ârlietu ministra amatâ. Mçs varam daþâdi skatît un vçrtçt to, kas paveikts, kas ne. Un tomçr varu uzsvçrt, ka kopð valstiskâs neatkarîbas atjaunoðanas Latvijas ârpolitikas viens no bûtiskâkajiem uzdevumiem ir bijis un paliek labu kaimiòattiecîbu izveide ar Krieviju. No ðî principa neatkâpðos ne es, ne Ârlietu ministrija. Spilgti par to liecina Ârlietu ministrijas aktivitâtes Austrumu virzienâ gan divpusçjâ, gan daudzpusçjâ plâksnç. Pat ðodien, kad starpvalstu attiecîbas ir saspîlçtas, praktiskâ sadarbîba notiek. Mçs strâdâjam pie lîgumu izstrâdes, plânojam pasâkumus ar daþâda lîmeòa amatpersonu lîdzdalîbu, ir pabeigts darbs pie savstarpçjo ieguldîjumu veicinâðanas lîguma, kas sniegs reâlas garantijas abu valstu uzòçmçjiem. Par investîciju droðîbu. Notiek sarunas par dubultnodokïa konvenciju, par citiem ekonomiskâs sadarbîbas lîgumiem. Ir nepiecieðams akcentçt, ka faktiski saskaòotais Latvijas Republikas—Krievijas Federâcijas robeþlîgums arî ir gatavs parakstîðanai. Un Igaunija, kura arî atteicâs pragmatiski, mçrítiecîgi no Tartu miera lîguma pieminçðanas, faktiski uzskata, ka nekâda nacionâlo intereðu nodevîba nav notikusi. Mums ir jâzina savi mçríi un jâbût pragmatiskiem, bet, protams, ðis jautâjums bûs vçl nopietni jâdebatç parlamentâ. Es varu minçt vçl to, ka faktiski visi lîgumi, kas ir sagatavoti ðobrîd parakstîðanai, nav parakstîti tikai tâdçï, ka laiku pa laikam mûsu attiecîbâs, kuras mçs bûvçjam rûpîgi un prâtîgi, parâdâs pilnîgi negaidîti jeb neparedzçti soïi.

Latvijas—Krievijas starpvaldîbu komisija ir kalpojusi kâ forums daþâdâm ekspertu grupâm. Mçs panâcâm ðo starpvaldîbu komisijas nodibinâðanos, darba uzsâkðanu, bet tas ir tikai viens no sadarbîbas virzieniem. Faktiski ðobrîd tiek strâdâts ne jau tikai ar Krievijas valdîbu, bet arî ar Krievijas Federâcijas reìioniem. Proti, ir noslçgta vienoðanâs par tirdznieciski ekonomisko sadarbîbu ar tâdiem vçrâ òemamiem Krievijas Federâcijas subjektiem kâ Tatarstâna, Sakas Republika, Jakutija, Mari. Notiek vizîðu apmaiòa ðajâ ziòâ. Latvijâ ir bijuði ðo reìionu pârstâvji. Latvijas Republikas vçstniecîbas darbinieki regulâri izbrauc uz citiem reìioniem, veidojot birznesa kontaktus, tâdi ir Baðkiristânâ, Novgorodas apgabalâ, Kaïiòingradas apgabalâ. Mçs strâdâjam ar visiem iespçjamiem mûs interesçjoðiem Krievijas reìioniem, un faktiski ar Ârlietu ministrijas atbalstu un aktîvu lîdzdalîbu tika nodibinâts arî Latvijas Tirdzniecîbas centrs.

Tomçr jâsaka, ka viss, protams, nav kârtîbâ. Bet ir daþi perspektîvi sadarbîbas virzieni, kas ir îpaði mûsu uzmanîbas lokâ. Tâ ir Latvijas un Krievijas pierobeþas reìiona sadarbîbas veidoðana. Latvijas Republikas, Igaunijas, Krievijas Federâcijas reìionu sadarbîbas padome, kuras ietvaros tiek izstrâdâti kopçji projekti tûrisma, kultûrekonomisko sakaru, vides aizsardzîbas jomâ. Finansçti no Eiropas Savienîbas lîdzekïiem. Tieði mçs faktiski izstrâdâjâm lîgumus par pierobeþu sadarbîbu, kas tika iesniegti Krievijas pusç, un lîdz ar to faktiski veicinâjâm ratifikâciju pamatkonvencijai par teritoriâlu kopienu vai pârvaldes institûciju pârrobeþu sadarbîbu un tâs papildprotokolu. Mçs esam aicinâjuði, un tas ir ticis teikts gan manâs sarunâs ar Krievijas starpvaldîbu komisijas vadîtâju, jau bijuðo, Serova kungu, gan manâs sarunâs ar Primakova kungu, gan manâs sarunâs ar Avdejeva kungu un viòa vietnieku, gan manâs sarunâs ar Ivanova kungu un viòa vietnieku.

Pçdçjos 12 mçneðos ir bijuðas krietni vairâk nekâ 10 daþâda augsta lîmeòa tikðanâs. Bet joprojâm tas nav pietiekami. To es atzîstu. Tâdçï ka dialogam, augstâkâ lîmeòa dialogam, ir vajadzîgi savi priekðnosacîjumi.

Neskatoties uz saspîlçjumu, daþâdâ lîmenî notiek regulâras konstultâcijas abu valstu Ârlietu ministriju ekspertu starpâ, mçs apmainâmies ar viedokïiem par situâcijas attîstîbu un iespçjamiem risinâjumiem. Darbs, ko varbût jûs neredzat, ikdienas diplomâtiskais darbs notiek, un mçs gatavojam gan tâlâkâs vizîtes, gan tâlâkos kontaktus.

Arî valdîbas rîcîbas plâns krîzes situâcijai deva jaunas ierosmes, pie kurâm patlaban tiek îpaði aktîvi strâdâts. Bet es gribu pievçrst jûsu uzmanîbu tam, ko teicu paðâ sâkumâ. Ârpolitika ir loìisks iekðpolitikas turpinâjums. Mums ir jânonâk pie kopsaucçjiem, realizçjot mûsu valsts ârpolitikas koncepcijâ nospraustos mçríus. Tie jums ir labi zinâmi.

Òemot vçrâ mûsu vçlmi kïût par pilntiesîgiem Eiropas Savienîbas saimes dalîbniekiem, attiecîbâm ar Krieviju ir seviðía nozîme. Tâpat kâ attiecîbâm NATO sakarâ. Mûsdienu Eiropâ ir spçki, kuri neatbalsta ðâdu Latvijas izvçli, un, protams, ar tiem ir jârçíinâs. Taèu mums, lai sasniegtu savus ârpolitiskos mçríus, kas faktiski ir Latvijas mçríi Latvijas labklâjîbai, Latvijas iedzîvotâju labklâjîbai, Latvijas iedzîvotâju droðîbai, tad mums ir vajadzîgi izsvçrti un saskaòoti iekðpolitiski lçmumi, it îpaði tie, kas attiecas uz valsts izvirzîtajâm prioritâtçm. Mçs nevaram runât par ârpolitikas panâkumiem, ja nepastâv konkrçts valsts tâlâkâs attîstîbas redzçjums ðajos jautâjumos, bet daþreiz tieði pretçji, iekðpolitiski konfrontçjoði paziòojumi, kas sniedz priekðrocîbas tiem spçkiem, kas nav ieinteresçti faktiski neatkarîgas demokrâtiskas, eiropeiskas Latvijas pastâvçðanai. Bez iekðpolitiskâ konsensa nozîmîgos ârpolitiskos jautâjumos ârpolitika ir lemta neveiksmei. Diemþçl jâatzîst, ka tieði tâda tâ ðobrîd ir attiecîbâs ar Krieviju.

Katrai valstij ir savas vitâlâs intereses, kas vçrstas uz sabiedrîbas konsolidâciju un labklâjîbas nodroðinâðanu, tâm ir jâbût neapstrîdamâm un ilglaicîgâm, to realizâcijai ir jâbût gataviem mums ziedot vai atteikties no nostâdnçm, kas ârpolitiski Latviju izvirza tâdâ nelabvçlîgâ gaismâ, kas ir grûti pçc tam pârvarama. Valsts nacionâlâs pamatintereses, tas ir tas, kas jâdefinç politiskajâm partijâm, valdîbai un Saeimai, tas ir tas, kas ârpolitikai jâaizstâv ar visstingrâko mugurkaulu, bet tas ir arî tas, kam pragmatiski jâpakïauj lçmumi, kas nepakïaujâs ðâdam valsts nacionâlo intereðu redzçjumam. Pretçjâ gadîjumâ valsts attîstîba un labklâjîba nevar bût pilnvçrtîga.

Pçdçjie notikumi Latvijas — Krievijas attiecîbâs ir parâdîjuði to, cik bûtiski ir realizçt ârpolitikâ izvirzîtos stratçìiskos mçríus. Taèu, protams, arî ðajâ kontekstâ ir absolûti skaidrs, ka katrs, kas iedziïinâs Krievijas Federâcijas uzsâktajâ kampaòâ pret Latviju, redz ðîs kampaòas mçríus. Tâdçï tikai konsekventa iesâktâs iekðpolitikas un ârpolitikas realizâcija atbilst Latvijas valsts interesçm. Ðajâ situâcijâ sçdçt uz diviem krçsliem patieðâm nav iespçjams, tâ mçs sazâìçsim to krçslu, par ko tik tçlaini runâja Kostandas kungs. Es aicinâtu atcerçties Latvijas vçsturi, kad daudzu traìisku notikumu cçlonis ir bijis kârdinâjums gût îslaicîgu labumu.

Atliek tikai noþçlot, ka daudzi Latvijâ nevçlas redzçt paralçles ar citiem jau Latvijas vçsturç notikuðajiem faktiem. Mums ir vajadzîga pragmatiska, izsvçrta un ziemeïnieciski vçsa pieeja. Nebût tâ nav jâtulko kâ klusçðana vai nekâ nedarîðana. Nekad neesmu strçbis karstu un negatavojos strçbt tieði tâdçï, ka diplomâtijâ nav vajadzîgs vârdu karð, bet gan mums ir vajadzîgs padarît tos darbus, kas vajadzîgi pirmâm kârtâm mums paðiem. Protams, ka Latvijai ir ïoti svarîga ekonomiskâ sadarbîba ar Krieviju. Protams, ka Latvijai ir nepiecieðams Krievijas tirgus, lai gan jau 75% mûsu tirgus ir Rietumeiropa un Centrâleiropa. Tomçr tik un tâ skaidrs, ka sekmîgas tautsaimniecîbas attîstîbas pamatâ Latvijas uzòçmçjiem ir nepiecieðams balstîties uz stabiliem, droðiem noieta tirgiem. Mazâk riskantiem, kas absolûti neizslçdz aktîvu dalîbu Krievijas tirgû. Tas nav normâli, ka kâds politisks lçmums var ietekmçt starpvalstu ekonomisko sadarbîbu, izsaucot nestabilitâti Latvijâ. Tâdçï jau ilgâku laiku pirms tam mçs esam centuðies pievçrst uzòçmçju uzmanîbu perspektîviem un politiski stabiliem noietu tirgiem. Lûk, arî NVS valstîs, rîkojot daþâda lîmeòa tikðanos, slçdzot starpvalstu lîgumus. Tikai daþus pieminçðu, visi aizòems pârâk daudz laika.

Tâtad ekonomikas jomâ ir nodibinâta pilnîga lîgumtiesiskâ bâze ar Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekistânu. Parakstîtas dubultnodokïu konvencija ar Moldovu, lîdzîgas identiskas vienoðanâs tiek gatavotas ar Armçniju, Turkmenistânu, Uzbekistânu, Gruziju. Investîciju aizsardzîbas jomâ noslçgtas vienoðanâs ar Uzbekistânu, Baltkrieviju, Ukrainu, tuvâkajâ laikâ ar Kazahstânu, Armçniju, Moldovu. Jau jûnijâ uzsâks darbu Latvijas Republikas — Uzbekistânas tirdzniecîbas, ekonomisko jautâjumu komisija. Aktîvi jau darbojâs Ukrainas un Baltkrievijas lîdzîgas institûcijas. Tâtad ðis realizçtais pasâkumu kopums NVS virzienâ ir apliecinâjums Ârlietu ministrijas enerìiskai rîcîbai, lai palîdzçtu uzòçmçjiem ieiet ðajos reìionos. Jâ, mçs saòemam arî daudz pârmetumu par to, ka netiekam pietiekoði... neinformçjam par visâm aktualitâtçm starptautisko sabiedrîbu. Ðobrîd izskan viedokïi par it kâ Ârlietu ministrijas neefektîvo rîcîbu informâcijas pasniegðanâ ârvalstîm. Es piekrîtu, ka te nevar, ka mums ir grûti pretim stâvçt masîvai Krievijas diplomâtijas maðînai, òemot vçrâ mûsu ïoti ierobeþotos resursus. Esmu gatavs par to diskutçt un esmu gatavs par to cînîties, lai bûtu resursu vairâk ðajâ ziòâ, bet pat pie vislielâkâs gribçðanas mçs nevaram izstâstît pasaulei to, kâ nav. Mums ir jâbût konsekventiem savâ rîcîbâ, un mums ir pilnîgi skaidri jâredz, kâdâ veidâ, kâdi faktori var tikt izmantoti pret mums, neïaujoties iekrist uz tâda veida provokâcijâm. Ja ðis process noritçtu normâli, nebûtu jâgaida starptautisks spiediens, kas vçlâk ïoti nepatîkami faktiski liek mums justies un izsauc aþiotâþu sabiedrîbâ.

Ko mçs darâm ðajâ sakarîbâ? Es gribçtu vienkârði jums to visu uzskaitît. Visi Latvijas institûciju sagatavotie materiâli, publikâcijas tiek nogâdâti Latvijas vçstniecîbâs ârvalstîs, no turienes un arî tieði no Latvijas visiem citiem interesentiem. Regulâri tiek apkopotas, izplatîtas un aktualizçtas informatîvâs lapas par Latviju, par Latvijas vçsturi, par vispârçjiem datiem, par izmaiòâm internetâ, ir Latvijas Ârlietu ministrijas mâjas lapa, un ðajâ mâjas lapâ mçs saòemam regulâri jautâjumus no ârzemju þurnâlistiem, no ârzemju interesentiem, un katru dienu caur internetu tiek sniegtas atbildes par to, kas Latvijâ notiek. Regulâri, es uzsveru, rediìç, un Latvijas Ârlietu ministrijas attiecîgie dienesti rediìç un apkopo Latvijas masu mediju ziòu aìentûru gatavotos materiâlus, lai varçtu operatîvi informçt Latvijas pârstâvniecîbas. Ik nedçïu tiek izdots izdevums "Current Latvia", kurâ apkopota informâcija angïu valodâ par Latvijas iekðpolitiskâm, ârpolitiskâm aktualitâtçm un visu, kas notiek Latvijâ. Bet mums bûtu vajadzîgs tieði tâds pats dokuments, tieði tâda pati informâcijas lapa vâcu valodâ, franèu valodâ, domâju, arî spâòu valodâ, tikai tad mçs spçsim efektîvi ar to strâdât, bet naudiòas nav.

Par pçdçjiem notikumiem, kas bija saistîti ar piketu un ar to troksni, kas sacçlâs ap piketu. Nevis pçc nedçïas, bet gan tajâ paðâ dienâ tika fiksçti visi iespçjamie informâcijas veidi, visâm vçstniecîbâm tika doti uzdevumi sarîkot plaðas preses konferences, visâm pasaules organizâcijâm tika izsûtîtas videolentas ar ðî piketa ierakstiem, un faktiski visu, kas bija mûsu spçkos, mçs izdarîjâm. Es pieïauju, ka tik un tâ tas bija par maz, jo pasaule ir liela un mûsu resursi ir mazi. Es domâju, ka mums ir vçlreiz un vçlreiz, apsverot savu rîcîbu gan ðodien Saeimas sçdç, gan rît un parît valdîbas sçdçs, gan tiekoties ar ârzemniekiem un runâjot ar viòiem par Latvijas redzçjumu, mums pirmâm kârtâm jâdefinç mûsu nacionâlâs intereses. Un vçlreiz uzsveru, ðo intereðu aizstâvîbâ mums ir jâbût absolûti stingriem, bet daþkârt un arî ðajâ zâlç, es labi zinu, mçs daþâdi redzam Latvijas nacionâlâs intereses. Ja mçs varam teikt, ka 1994.gadâ ðajâ paðâ zâlç, kas toreiz bija savâdâka, mçs nonâcâm pie plaða konsensa pilsonîbas jautâjumâ. Neticçja ârzemju þurnâlisti, kas sçdçja tur, kur tagad sçþ ministri un tçvzemieði, toreiz arî neticçja, bet mums tas bija vajadzîgs, mçs to izdarîjâm un panâcâm arî mûsu iestâðanos Eiropas Padomç. Divus gadus mçs skatîjâmies, kâ strâdâ Pilsonîbas likums, kâdi procesi attîstâs Latvijâ. Skançja arî no jums brîdinoðas balsis, un tomçr divus gadus Ârlietu ministrija ïoti sekmîgi atvairîja visus uzbrukumus: gan ANO Ìenerâlajâ asamblejâ tika noòemta no dienas kârtîbas rezolûcija, kas apsûdzçja mûs cilvçktiesîbu pârkâpumos, gan Þençvâ, gan mûsu Cilvçktiesîbu birojs ir kïuvis par paraugu citâm pasaules valstîm, ar ko mçs varam ne tikai aizsegties, bet demonstrçt mûsu reâlo politisko gribu. Apvienoto Nâciju programma Latvijâ strâdâ visefektîvâk un ir kïuvusi par paraugu Apvienoto Nâciju reformâ, kuru mçs Latvijâ esam ieviesuði âtrâk kopâ ar mûsu darbiniekiem un "UNDP" pârstâvjiem nekâ jebkurâ citâ pasaules valstî. Mums ir labâkâ valodu apmâcîbas programma, bet kurai pietrûkst lîdzekïu.

Tie bija instrumenti, ar kuriem ârpolitikâ varçja strâdât. Divus gadus mçs ar tiem strâdâjâm, un tie tika nodeldçti. Un tad, kad parâdîjâs, jâ, Latvijâ sitot policisti pensionârus, tad bija skaidrs, ka sâkas jaunu instrumentu pret Latviju izmantoðana. Lîdz ar to faktiski tas, ko mçs darîjâm lîdz ðim, mums palîdzçja lçni, bet mçrítiecîgi sakârtot attiecîbas ar Krieviju. Bet, protams, ka tas, ka divus gadus pçc 1996.gada faktiski mçs jau vairs nevarçjâm virzîties uz priekðu, jo neizdarîjâm nevienu mazu solîti, Ðíçles valdîbas koalîcijas lîgumâ bija ierakstîts aizliegums aiztikt Pilsonîbas likumu. Es varu saprast tos cilvçkus, kas ðo aizliegumu ielika ðajâ lîgumâ, bet tas iedzina mûs stûrî. Tâdçï, ka tâ vietâ, lai mçs prâtîgus solîðus spertu mûsu sabiedrîbas integrâcijas virzienâ, ðobrîd mçs speram ïoti plaðu soli, un, kâ daþreiz saka Âbiía kungs, tad var pârplîst bikses. Es domâju, ka mums nepârplîsîs bikses, jo mçs ðo soli speram ne tâpçc, ka Eiropas Savienîba prasa, ne tâpçc, ka Krievija prasa, bet tâpçc, ka tas ir Latvijai vajadzîgs. Mums ðeit nav vajadzîga divkopienu valsts ar divâm valsts valodâm, mums ðeit ir vajadzîga integrçta sabiedrîba, un tâ ir mûsu atbildîba, jûsu atbildîba, kâdu mçs ðo sabiedrîbu ðeit veidosim un kâda ir mûsu vîzija. Un tomçr ðajâ paðâ jautâjumâ jums ikvienam bija pilnîgi skaidrs, ka tajâ brîdî, kad valdîba apbruòoja Ârlietu ministrija un ârlietu ministru ar jaunu ieroci, proti, ar gatavîbu izdarît izmaiòas Pilsonîbas likumâ, jûs varçjât skaidri redzçt, kâ pasaule, tâ, kas mûs atbalstîja lîdz ðim, atkal pagrieþas pret mums, atkal stâv par mums, un gan EDSO, gan Eiropas Savienîba, gan Eiropas Komisija, gan visas mums draudzîgâs valstis un pat Krievija skaidri apsveic ðo soli. Vai tâ nav zîme, ka ârpolitiskâs nelaimes slçpjas iekðpolitiskajâ neizdarîbâ? Protams, ka praktiski, pieòemot valdîbas pozîciju, rûpîgi diskutçjot par to ðodien, rît un parît, bet, izdarot ðîs izmaiòas, ko ierosinâjusi valdîba, mçs panâksim arî attiecîbu uzlaboðanos ar Krieviju.

Kas attiecas uz Deklarâciju par okupâciju, par tâs tâlâko popularizçðanu un izskaidroðanu. Tas, protams, ir jâdara, apzinoties visas konsekvences. Apzinoties konsekvences! Latvijas okupâcijas problçma ir jârisina tâpat kâ visas citas. Mûsu valsts ârpolitikas koncepcijâ nosprausto mçríu kontekstâ. Mûsu valsts nacionâlo intereðu kontekstâ, lielâko daïu Eiropas valstu Otrâ pasaules kara laikâ ir skâruði dramatiski notikumi. Tomçr objektîvi ir jârçíinâs ar to, ka savstarpçjo pretenziju izvirzîðana var radît neskaidrîbas un domstarpîbas valstu starpâ, un tas savukârt ir pretrunâ ar Eiropas Savienîbas politikas pamatprincipiem. Vçsturiskajiem notikumiem ir liela nozîme valsts politikâ, taèu to nozîmi nedrîkst pârvçrtçt. Ârlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir risinâjusi jautâjumu par okupâcijas seku likvidçðanu atbilstoði Latvijas interesçm, iekïaujot to starpvalstu sarunâs. Daþâdâs runâs, starptautiskâs institûcijâs, un faktiski kâ pçdçjo faktu es jau jums minçju Baltijas — ASV hartu, kur tas ir tieði fiksçts. Lielâkâ daïa starptautiskâs sabiedrîbas ir atzinusi Latvijas okupâciju, Latvijas nostâju ðajâ jautâjumâ faktiski ir atbalstîjuðas visas mums draudzîgâs Rietumu valstis. Apliecinot mûsu valsts kontinuitâti, jo kâds ir mûsu princips, mçs atjaunojam un pârslçdzam ar protokoliem visus pirmskara lîgumus. Tad, kad mçs noslçdzam, parakstâm protokolu par pirmskara lîguma atzîðanu vai denonsâciju, tas nozîmç, ka tiek apstiprinâta mûsu valsts kontinuitâte, un ðis ir jautâjums, kas, protams, ir aktualizçts arî sarunâs ar Krieviju. Jau sarunâs par Krievijas Federâcijas bruòoto spçku izveðanu. Turklât praktiski visâs sarunâs un konsultâcijâs ar Krievijas puses pârstâvjiem tiek aktualizçti jautâjumi par okupâcijas seku likvidçðanu. Tas ir iekïauts starpvaldîbu komisijâ. Pagâtnes traìiskajiem notikumiem ir jâkalpo par lîdzekli, lai Latvija savu iespçju robeþâs ietekmçtu sev izdevîgas nâkotnes perspektîvas veidoðanu. Protams, paralçli ir jâstrâdâ pie tâ, lai visi to zinâtu un visi to apzinâtos. Man jâteic, ka atbalstu Latvijas virzîbai uz galveno ârpolitisko mçríi — Eiropas Savienîbu — pçc 6.Saeimas vçlçðanâm izteica visi, kas esat ðeit klât.

Visas parlamentâ pârstâvçtâs partijas parakstîja pie prezidenta deklarâciju par atbalstu virzîbai uz Eiropas Savienîbu. Tikai daþi Saeimas deputâti iebilst Latvijas nodomam iestâties NATO. Ðíiet, te nebûs neviena, kas iebildîs mûsu mçríim nodibinât labas attiecîbas ar Krieviju. Mçs varam savas prioritâtes sakârtot daþâdi. Eiropas Savienîba, NATO, Krievija. Mçs varam sakârtot tâs — Eiropas Savienîba, Krievija un NATO. Ir politiskie spçki mûsu parlamentâ, kuri varçtu sakârtot ðîs prioritâtes Krievija, Eiropas Savienîba un varbût vispâr bez NATO. Arî tâdam viedoklim ir tiesîbas eksistçt. Bet jâjautâ — ko teiks mûsu tauta? Faktiski mana formula ir Eiropas Savienîba un pirmkârt labas attiecîbas ar visâm kaimiòvalstîm, neskatoties uz daþkârt smago vçstures mantojumu, neskatoties uz pastâvoðajâm vai iespçjamajâm atðíirîbâm politiskajâs sistçmâs, çtiskos ideâlos un citos neapðaubâmi attiecîbas ietekmçjoðos jautâjumos.

Un visbeidzot. Droðîba. Nedalâma droðîba, nedalâma Eiropas droðîba ar stingru transatlantisko saiti, jo Eiropas droðîba, Latvijas droðîba pilnâ apjomâ bez ðîs saites nav iedomâja.

Tâda ir mana ârpolitika, tâda ir valdîbas ârpolitika, tâdu es to veidoðu, un uzskatu, ka tâ ir vienîgâ Latvijai iespçjamâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti, pirms turpinâm debates, tâtad ir ienâcis desmit deputâtu parakstîts priekðlikums, kurâ viòi ierosina samazinât debaðu laiku lîdz piecâm minûtçm — pirmo reizi un divâm minûtçm — otro reizi jautâjumâ par neuzticîbas izteikðanu ârlietu ministram Valdim Birkavam. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Vai deputâti vçlas runât par vai pret ðo priekðlikumu? Vai ir iebildumi? Jâbalso? Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, lûdzu balsosim par desmit deputâtu priekðlikumu — saîsinât debaðu laiku — piecas minûtes pirmo reizi un divas minûtes — otro reizi. Lûdzu rezultâtu! Par — 42, pret — 20, atturas — 4. Ðis priekðlikums tiek pieòemts. Vârds debatçs Andrim Rubinam, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

A.Rubins (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Deputâti! Latvijas ârpolitika ir atkarîga no iekðpolitikas. Iekðpolitika ir atkarîga no cilvçku dzîves Latvijas valstî. Naidîgums, depresija, agresevitâte, bailes izsauc apâtiju Latvijas valsts iedzîvotâjos. Kas veido Latvijas iekðpolitiku un ârpolitiku? Pirmkârt, to uzòçmusies ne tikai Saeima, bet arî Ministru prezidents Guntars Krasts un Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Ðie ir tie cilvçki, un seviðíi es domâju Gunti Ulmani, kuriem jâbût stingrai ticîbai Latvijas valstij. Ir bijuði daudzi gadîjumi, kad viòu stingrîba ir saðíobîjusies. Visi ministri izpilda Sadarbîbas padomes gribu un ir pakïauti Ministru prezidentam. Tâtad, tâpat kâ... pirmkârt, Makarovs, Rasnaès, Zîle, Jaksons, arî Birkavs ir pakïauti Guntaram Krastam un izpilda gan viòa, gan Sadarbîbas padomes, gan prezidenta, gan Ministru prezidenta gribu.

Es izsaku tikai savas domas. Es biju Ârlietu komisijas priekðsçdçtâjs, un es esmu Ârlietu komisijas loceklis. Es varu teikt, ka Birkavs regulâri informç Ârlietu komisiju, uzklausa mûsu domas, òem tâs vçrâ un sadarbojas ar mums, un viòð realizç Saeimas pieòemto Latvijas ârpolitikas programu lîdz 2005. gadam. Tas, ka programma nav nekâda Indijas svçtâ govs un to vajag pârskatît, un tâ tiks pârskatîta un izmainîta, par to es esmu pârliecinâts. Kâ ar cilvçku ar Birkavu sadarboties nav grûti. Viòam piemît tâdas labas îpaðîbas kâ otra viedokïa uzklausîðana, un, pats galvenais, viòð spçj mainîties, tas ir, atzît un labot savas kïûdas. Un nekïûdâs, kâ zinâms, tas, kas neko nedara.

Ar Latvijas vçsturi, Latvijas pagâtni jâiepazîstina visas ârvalstis. Mçs esam viena no vecâkajâm tautâm, kas dzîvo Eiropâ. Mums uz Eiropu nav jâiet. Bet iemâcît paðiem sev Latvijas valsts vçsturi, saviem bçrniem, saviem lîdzgaitniekiem, saviem lîdzpilsoòiem, citiem Latvijas iedzîvotâjiem un latvieðiem ârzemçs ir mûsu svçts pienâkums. Ðeit mçs nedrîkstam izvairîties no neviena, arî apkaunojoða un nepatîkama, arî sâpîga, ïoti sâpîga fakta mûsu Latvijas pagâtnç. Bet tas tikai daïçji ir un varbût pat nav Ârlietu ministrijas uzdevums.

Latvijas vçsturniekiem un publicistiem jau sen bija jâbût uzrakstîtai un izdotai pieejamai Latvijas vçsturei par ðo tûkstoðgadi. Uzrakstîtai grâmatai vai grâmatâm, kas bûtu pieejamas visiem, un no kurâm tiktu mâcîts skolâs, un it seviðíi par ðo asiòaino mûsu gadsimtu. Un kur ir publicisti un inteliìence, kur rakstnieki, kuru atvilktnçm bûtu jâbût pilnâm un bûtu jâlûst tieðâ un pârnestâ nozîmç par pçdçjiem 60 gadiem, kad viòi nav varçjuði it kâ publicçties, bet rakstît un domât taèu viòi varçja. Lai publicç tagad!

Birkava demisija ir mazâkais jeb tas sîkâkais un visnenozîmîgâkais, ko varçtu bût iecerçjuði frakcijas "Latvijai" deputâti un Valdmanis, un Ozoliòð. Tas ir tas pats, kâ izveidot sîku intrigu tâ vietâ, lai atrisinâtu lielu problçmu, un tâ problçma bûs jâatrisina. Un, ja mçs neatrisinâsim, mçs bûsim sev paði kapraèi, savai nâkotnei.

Ðodien mani, kâ jûs ziniet, izvçlçja no Ârlietu komisijas priekðsçdçtâja amata. No psiholoìiskâ, nevis no vençriskâ viedokïa, es gribu teikt deputâtiem Sinkam, Kreitusei, Jânim Jurkânam, Amerikam, Krastiòam, Kirðteinam — man bija interesanti vçrot jûsu vienotîbu, cik labi jûs bijât veikuði mâjas darbu pagâjuðajâ nedçïâ, kad es biju Lietuvâ tikties ar Landsberìi... Deputâts Sinka negulçjis naktis, domâdams par ðo brîdi, ðodien jau sçdes laikâ râpâs manâ krçslâ. Bet ir vçl mazliet jâpagaida. Ja nu neievçl, Sinka... Tâda ir mûsu iekðpolitika, bet mûsu ârpolitika, neskatoties uz to, ir daudz labâka. Tenkas, iebaidîðana, tâ ir Saeimas ikdiena. Mani tas sâkumâ pârsteidza. Tagad es to ignorçju un nejûtos ne satriekts, ne apbçdinâts. Es pilnîbâ atbalstu Birkava atraðanos postenî lîdz nâkoðajâm vçlçðanâm. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Indulim Bçrziòam, frakcijas "Latvijas ceïð" deputâtam. Lûdzu!

I.Bçrziòð (LC). Cienîjamais sçdes vadîtâj, Ministru prezidenta kungs, cienîjamie kolçìi! Kâ vecajâ labajâ padomju laika anekdotç gribas vaicât: par ko filma? Îsti nav skaidrs. Daþus mçneðus pirms nâkoðajâm vçlçðanâm deputâti vai nu vçlas mainît paðas Saeimas apstiprinâtu ârpolitikas kursu, jo ðeit neviens nopietni nevarçtu iebilst, kaut arî iespçjams, kâ katram cilvçkam, kurð aktîvi darbojas, mûsu ârlietu ministram ir bijuðas kïûdas, ðeit neviens nopietni nevarçtu iebilst, ka Birkava kungs nav pildîjis to, ko viòam ir uzdevis mûsu valsts parlaments, tas ir, Saeima. Varbût ir kaut kâdi citi iemesli?

Klausoties Kostandas kunga uzstâðanos, kïûst skaidrs, jo Kostandas kungs diezgan precîzi vairâkas reizes teica — Krasta un Birkava kunga ârpolitika. Îstenîbâ visiem ir skaidrs, ka nevar bût ne vienas, ne divu partiju ârpolitikas, visiem ir skaidrs, ka ârpolitisko kursu, kâ es jau teicu, apstiprina Saeima, un Ârlietu ministrija ir tikai mehânisms, un attiecîgi ârlietu ministrs ir ðâ mehânisma vadîtâjs, mehânisms, ar kura palîdzîbu valdîba un arî ârlietu ministrs izpilda to, ko no viòa prasa Saeima.

Kâds tad ir iemesls ðai kârtçjai lielajai runâðanai un balsojumam Saeimâ? Tâtad Krasta — Birkava ârpolitika. Atbildot uz jautâjumu — par ko filma jeb ko mçs ðodien darâm ðobrîd Saeimâ, kïûst skaidrs. Vçl nesen mçs nobalsojâm par uzticîbu paðreizçjai valdîbai, un par ðo valdîbu nobalsoja 58 Saeimas deputâti. Neapðaubâms vairâkums. Cilvçki baidîjâs balsot vai negribçja balsot pret. Rodas jautâjums — kâpçc? Droði vien atkal pie tâ ir vainîgas tâs paðas tuvojoðâs vçlçðanas, jo tas taèu nav populâri. Galu galâ Krievija uzbrçca Latvijai, uzbrçca Guntaram Krastam, un tagad mçs viòu noòemsim. It kâ piekâpsimies Krievijai. Sabiedrîbâ ir daþâdi viedokïi, nebût ne visi Latvijas iedzîvotâji atbalsta to valdîbu, kuru paðlaik vada Guntars Krasts un ko atbalsta arî mana partija — "Latvijas ceïð". Bet tad to godîgi vajadzçja pateikt tad, kad bija balsojums par valdîbu, nevis ðobrîd. Vienu pçc otra, un es atïauðos pareìot, ka Birkava kungam... Es esmu pârliecinâts, viòam bûs pozitîvs ðis balsojums, tâtad viòð paliks ðajâ amatâ, bet parâdîsies nâkoðais ministrs, kura kandidatûra ðeit tiks izskatîta, pçc tam vçl viens un vçl viens... Un tâdâ veidâ tiks ðûpota ðî valdîbas laiva, lai panâktu vienu: kaunîgi jeb kautrîgi gâztu ðo valdîbu, jo drosmes atklâti iestâties pret ðo valdîbu daudziem cilvçkiem ðinî zâlç nepietika. Tâpçc man liekas, ka ðobrîd mums vajadzçtu nobalsot pret ðo lçmumu, mums vajadzçtu atstât visu, kâ tas ðobrîd ir, ðinî valdîbâ un ïaut ðai valdîbai mierîgi un godîgi nostrâdât lîdz nâkoðajâm vçlçðanâm.

Jâ, varbût Latvijas sabiedrîba negrib Latvijas iestâðanos Eiropas Savienîbâ un NATO, kâ to paredz paðreizçjâs valdîbas programma un kâ to paredz Saeimas balsojums par mûsu ârpolitisko koncepciju. Bet to jau lems Latvijas vçlçtâji nâkoðajâs vçlçðanâs, nobalsojot par vienu vai otru politisku partiju, balsojot ne tikai par viòu solîjumiem palielinât trîsreiz un èetrreiz pensijas vai... es nezinu, mannu no debesîm un upes ar ðokolâdes krastiem, bet balsojot arî par ðo partiju ârpolitiskajiem kursiem. Un tad mçs redzçsim, un tad Saeima kârtçjo reizi ârpolitiskajâs diskusijâs nospraudîs savu ârpolitisko kursu, un tad jau Birkava kungs jeb kâds cits ârlietu ministrs varçs realizçt ðo kursu.

Tâ ka es aicinu savus kolçìus ðobrîd balsot pret ðo te jeb atturçties, ja viòi nevçlas balsot pret, un îstenîbâ mums Saeimâ tieðâm, kâ Saeimas sekretârs es varu teikt — tâ dienas kârtîba ir ïoti gara, arî komisijâs ir ïoti daudzi jautâjumi, kurus ir nepiecieðams izskatît... izskatît daudzus no viòiem kâ profesionâlas dabas jautâjumus, kur nav politikas, kur nebûs ilgas runâðanas par un pret, lai nu no ðî parlamenta paliktu ne tikai lielas mapes ar mûsu debatçm, kur mçs esam skaisti viens otru, es atvainojos, lamâjuði jeb pârmetuði viens otram, bet paliktu arî kârtîgi padarîts darbs — pieòemti likumi, no kuriem bûtu labums arî nâkoðajâ parlamentâ visiem Latvijas iedzîvotâjiem. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Gundaram Valdmanim, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam. Lûdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Prezidij, padomes pârstâvji, tauta! Es gribu apsveikt Birkava kungu. Viss ir labi! Viss ir vislabâkais... Es tâ klausos — tur nekas netrûkst. Viss ir vislabâkais, Birkava kungs! Ir tikai viena uzvara pçc otras. Ja kâds bûtu mçìinâjis pareìot to, kas ir noticis ar Latvijas tçlu pasaulç, tad, kad mçs dabûjâm brîvîbu, pat pirms tam, ka viòð varçtu bût tik zems, kâds viòð ðodien ir, Birkava kungs, tad tas bûtu vienkârði murgs, neviens tam nebûtu ticçjis. Es saprotu jûsu jçdzienu... ka jo sliktâk, jo labâk. Bravo, Birkava kungs, sliktâk nevarçtu bût.

Jautâjums ir — kurð ir atbildîgs? Grûti saprast. Liela komanda. Visi pakïaujas vienalga kam. Mçs runâjam par ârlietu politiku, mçs runâjam — ko domâ Maskavâ, ko domâ Bonnâ, ko domâ Briselç, ko domâ kaut kur citur, bet ne ko domâ mûsu tautâ. It kâ mums ir ârpolitikas pamatnostâdne, ka Latvijas ârpolitikas pirmais mçríis ir sargât mûsu zemes neatkarîbu. Mçs esam atkarîgi un tikai atkarîgi, Birkava kungs... Jûsu vadîtâ sistçmâ — tikai atkarîgi. (Starpsauciens: "No kâ tu esi atkarîgs?")

Es nezinu... es jums pateikðu, draugi, ka mçs esam atkarîgi no viskautkâdâm sazvçrestîbâm. Mçs neesam atkarîgi no tautas gribas, un mçs neaizstâvam, kas ir tautai svçts un vajadzîgs. Ir kaut kâds mîts, ka mçs gribam, visi mçs gribam iet uz Eiropas Savienîbu. Eiropas valstîs ir bijuði referendumi ar pretçjiem rezultâtiem, no 15 valstîm, kas tur ir, 5 valstu iedzîvotâji vairs tur negrib bût, jo viòi sâk saprast, kas tâ lieta ir...

Eiropas Savienîba mûs izðíaidîs, pirmkârt, ar krieviem, kas ðeit ir, otrkârt, gudrâkie brauks prom no Latvijas. Jo Latvija tiek notiesâta kâ ubagu valsts ar eiro, kas tiks ievesta nâkoðajâ gadâ. Mums vairs nebûs monetârâs politikas, mums jau nav bijusi monetârâ politika laba, bet it kâ to iespçju mçs palaidîsim garâm. Nebûs iespçjas vairs stimulçt ekonomiku fiskâli, jo atkal smagi ierobeþojumi tiks pieòemti. Vâcijas iedzîvotâji vairs negrib bût Eiropas Savienîbâ. Kols viòus neuzklausa. Vâciju es saprotu, ka, ja viòi ieies Eiropas Savienîbâ, kâ viòi tagad veidojas, Austrumvâcija uz mûþa laikiem bûs ubagu zeme. Bet tas viss labi. Mçs klanâmies un lûdzamies. Lûdzu atïauj mûsu tautai palikt par ilgtermiòa ubagiem! Un klanîsimies vçl. Mçs nekâ nespçjam satikt ar mûsu kaimiòiem. Bet nç, es nezinu, vai tas bija labi vai slikti. Es to nesapratu, Birkava kungs.

Birkava kungs, godîgam cilvçkam jâòem atbildîba. Bet es domâju, ka jums atbildîba bûtu jâpaòem par ðitiem septiòiem pazaudçtajiem gadiem. Es zinu, jums ir bijuði palîgi. Sinkas kungs ðodien mums Saeimas komisijas sçdç skaidro, ka Latvijai bûtu ar steidzamîbu jâuzòem atbildîba par to, ja mçs saviïòojam citu zemi vai Baltijas jûru, vai kâ. Lai gan mûsu kaimiòi, kas saviïòo, teiksim, Daugavu, vai citi, viòi ir parakstîjuði, bet nav ratificçjuði to lîgumu. Viòi ir par daudz gudri, jo viòi negrib maksât kompensâcijas. Bet mçs to tûlît darîsim. Ârpolitikas labâ mçs esam atteikuðies no visiem ieroèiem. Vai ekonomikâ, vai cîòas veidâ. Mûsu tçls smird. Kâdreiz tas bija spoþs. Un kurð ir vainîgs? Birkava kungs, jûs nevarat izvairîties no vainas. Jûs esat bijis vâjð ârlietu politikas vadîtâjs kopâ ar Bçrziòa kungu un citiem spoþiem cilvçkiem. Vai jûs esat bijis premjers? Vai jums nevajadzçtu atzîties, ka ir ïoti draòíîgi mûsu situâcijâ, politikâ. Es esmu vainîgs. Lûdzu, tauta, piedodiet man, es pârdomâðu savus gâjienus, es aizieðu nolûgties pie Dieva un nenâkðu vairs atpakaï darbos, kur es esmu nekompetents. Jûs runâjat par lietâm, kas ir Ârlietu ministrijas kompetencç. Mîïais Birkava kungs, jums nekas nav kompetencç. Viss tikai inkompetencç. Es lûdzu balsot pret. Tad es visai pasaulei pateikðu to, ka mçs nepiekrîtam tam, ko mûsu ârlietu pasaule tagad domâ, ka mçs esam faðisti, ka mçs neesam bijuði okupçti, ka tie, kas ðeit ir, ka tie nu ir mûsu draugi, kas ir iebraukuði ar mûsu atïaujâm uz mûsu zemi.

Sçdes vadîtâjs. Valdmaòa kungs, jûs esat izsmçlis savu laika limitu.

G.Valdmanis. Es ceru, ka tas ir Birkava kungs, kas ir izsmçlis savu laika limitu. Nobalsosim tâ!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Antonam Seikstam, frakcija "Latvijas ceïð". Lûdzu!

A.Seiksts (LC). Godâtais Ministru prezidenta kungs! Godâtie ministri! Godâtie Saeimas deputâti! Es neesmu uzkâpis ðeit, lai aizstâvçtu ârlietu ministra personîbu. Es esmu tâlu no domâm, ka viss ârlietu resorâ ir vislabâkajâ kârtîbâ. Iespçjams, ka vajadzçja aktîvâk skaidrot daþâdus notikumus, ko Krievija iztulkoja un izskaidroja pa savam. Taèu es nekad nevaru samierinâties, ka savu vainu uzveïam citiem. Ir klaji nekorekti vainot vienu ministriju attiecîbu saspîlçjumâ ar Krieviju. Ir klaji nekorekti vainot. Pat Eiropas Padome ir spiesta balsot par Krievijas uzòemðanu savâs rindâs Èeèenijas kara laikâ. Vai Latvija ar savu diplomâtisko aparâtu, ârlietu resors, vai Latvija ir spçjîga regulçt ðos procesus? Padomâsim reâli!

Es nekâ nevaru piekrist tam, ka ârlietu resors tiek vainots kâ galvenais vaininieks ðajâs attiecîbâs. Krievijas... es nerunâðu par ârpolitisko resoru, man nav tâdu faktu, bet Krievijas masu informâcijas lîdzekïi un pat atbildîgi politiíi klaji piekopj Gçbelsa politiku. Un ko ðajos apstâkïos lai dara? Krievija izvairâs ilgstoði runât par robeþu. Krievija faktiski paralizçjusi starpvaldîbu komisijas darbu, un mçs vainojam vienu ministru. Man ðajos gados ir nâcies neskaitâmas reizes tikties ar daþâdu, ar visdaþâdâko starptautisko, pârsvarâ cilvçktiesîbu institûciju pârstâvjiem. Ko pârmet Latvijai? Ja mçs tagad vainojam ârlietu resoru par to, ka Latvija nav kopsolî ar Igauniju, pareizâk drusciò par pussoli atpaliek tagad, pçc Luksemburgas, mums nav tiesîbu apvainoties uz Eiropas Komisiju par pagâjuðâ gada jûlija lçmumu. Igaunijâ nav pilsonîbas "logu", Igaunija risina bçrnu, pçc neatkarîbas dzimuðo bçrnu problçmu, Igaunijâ valsts prezidents noprotestç diskriminçjoðus pantus Valodu likumâ. Igaunija analizç pati savu situâciju. Igaunija galu galâ arî 6.protokolu ratificçja. Mçs visu to neesam izdarîjuði. Kam tas bija jâdara? Tas bija jâdara parlamentam. Un ðajos apstâkïos ir jâatceras teiciens Bîbelç par baïíi savâ acî un par smilgu cita acî. Ja mçs ðos noteikumus bûtu izpildîjuði, ekonomiskie apstâkïi, citi apsvçrumi nebûtu Latviju atstâjuði pussolî vai soli iepakaï Igaunijai. Tâda ir ðî atbilde. Visiem, kas prot analizçt procesus, ir jâpasaka skaidri un gaiði. Bet es vçlreiz saku, ka ðâdos apstâkïos, klausoties Kostandas kunga ziòojumu, es varçtu iedomâties, ka viòð te apvaino ârlietu resoru par to, ka ievziedu laikâ pie mums ir vçss laiks. Bûsim taèu galu galâ spçjîgi analizçt, kas par ko atbild un kam par ko ir jâatbild.

Tâdâ gadîjumâ es tikai, atrodoties frakcijâ vai koalîcijâ, principa pçc aicinu visus, kas valstiski domâ, nevis ðauri partijiski vai vçl ðauri egoistiski, noraidît priekðâ likto projektu.

Sçdes vadîtâjs. Vârds Jânim Mauliòam, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

J.Mauliòð (TKL). Godâtâ Saeima! Bçrziòa kungs apgalvoja, ka Tautas kustîba "Latvijai" grib ðûpot valdîbu, prasot Birkava demisiju. Nç! Mçs uzdodam ðim brîþam galveno grûtâ ârpolitiskâ stâvokïa radîtâju, kas ilgstoði ir strâdâjis slinki. Un iegâzis zinâmâ mçrâ arî Krasta kungu. Un gribam vienkârði nomainît ðo nespçjîgo darbinieku ar citu, arî var bût no "Latvijas ceïa", piemçram, to paðu Induli Bçrziòu, kas pârmet ðo mûsu ðûpoðanu. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Tad es gribu teikt tâ, ka mçs dzirdçjâm, ka Odiseja Kostandas runas laikâ ðis te viss sektors nepârtraukti bïaustîjâs savstarpçjâs sarunâs. Un vçl piedevâm no "Tçvzemei un Brîvîbai" bija tur Dobelis, Vidiòð un vçl kâdi. Lai pârçjie nedzirdçtu, ko Odisejs Kostanda saka. Un tad, kad Birkavs runâja, frakcija "Latvijai" uzmanîgi klausîjâs, kaut gan Birkavs runâja visu tikai to, kas ir zinâms avîzçs, ko mçs te esam nobalsojuði. Piemçram, viòð lielîjâs, cik daudz lîgumu noslçgts. It kâ nezinâtu, ka tos lîgumus visus apstiprina ðeit Saeima. Ðî tukðâ runâðana, turklât vçl dezinformâcija, sakot, ka visâm valstîm ir nosûtîta deokupâcijas deklarâcija. Vai nu Birkava kungs tîðâm mûs maldina, vai arî viòð nav aprunâjies ar tiem sava resora darbiniekiem, kuri mums skaidri pateica, ka tas nav izdarîts. Noskaidrojiet, piedodiet, sodiet viòus par meloðanu vai sodiet par neizdarîðanu, bet, lûdzu, nedezinformçjiet Saeimu!

Iepriekðçjais dokuments, ko ðodien mçs izskatîjâm, saucas tâ: "Latvijas Republikas Saeimas lçmums par pasaules valstu iepazîstinâðanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarâciju par Latvijas okupâciju un konsultatîvâ atzinuma pieprasîðanu no ANO Starptautiskâs tiesas". Godâjamie kolçìi! Ðajâ pieprasîjumâ slçpjas visa tâ sâls, tâ apsûdzîba ârlietu resoram, ko tas nav izdarîjis, un es nolasîðu, ko prasa. Pçc pusotra gada ir spiesta prasît Saeima. Uzdot Ministru kabinetam nodroðinât, lai Latvijas Republikas diplomâtiskâs pârstâvniecîbas ârvalstîs iepazîstinâtu attiecîgâs valstis ar Deklarâciju par Latvijas okupâciju un dokumentiem, kas apstiprina tâs saturu. Kâ arî lai minçtâ deklarâcija tiktu izplatîta Apvienoto Nâciju Organizâcijâ, Birkava kungs. Kâ organizâcijas dokuments. Tas nav izdarîts. Un atkal Saeima spiesta uzdot 2.punktâ un lûgt, lai sniedz atskaiti lîdz 1.septembrim. Vai tas ir Saeimas darbs? Vai tas nav ârlietu resora darbs, kas nav paveikts? Nerunâjot par to, ka Ârlietu ministrija nav nevienam ârvalstu, ne informâcijas dienestam, ne valstîm paskaidrojusi, ka latvieðu leìions nav tas pats "Waffen SS". Absolûti nekas nav darîts!

Un jâsaka tâ, ka grûti, ïoti grûti ticçt, ka Birkava neizdarîba ir radusies tikai aiz slinkuma. Mçs zinâm, ka viòam patîk braukt kâ ekskursantam. Bet neticu, ka tas ir tikai aiz slinkuma. Tur jau nekas nebija jâdara. Bija jâpalûdz saviem darbiniekiem nokopçt, pârtulkot un izsûtît, sameklçt attiecîgus dokumentus. Birkavam paðam nebija jâdara nekas, tikai jâdod rîkojums. To viòð neizdarîja.

Sçdes vadîtâjs. Mauliòa kungs, jûs esat izsmçlis savu laika limitu.

J.Mauliòð. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajai vârds Janînai Kuðnerei, frakcija "Latvijai".

J.Kuðnere (TKL). Godâtais sçdes vadîtâj! Cienîjamie kolçìi! Runâjot par ðo ierosinâto jautâjumu par neuzticîbas izteikðanu Valdim Birkavam — ârlietu ministram. Es gribçtu atgâdinât Bçrziòa kungam to, ka frakcija "Latvijai" ir vairâkkârtîgi iesniegusi ðîs demisijas pieprasîjumu, un diemþçl to Saeima nav nobalsojusi. Un vairâkkârtîgi ir norâdîjusi uz tâm neizdarîbâm, kas Latvijai diemþçl ârçjâ veidolâ nav nesuðas neko labu. Un mums pat gribçtos domât, ka ðîs pçdçjâs aktivitâtes, ko veikusi ir Krievija, un mûsu savstarpçjo attiecîbu pasliktinâðanâs, acîmredzot tas viss ir ðîs darbîbas sekas.

Bez tam es gribçtu atgâdinât vçl to, ka diemþçl Ârlietu ministrijas vadîbâ, jo tâ tas ir normâli, runâjot par iestâðanos Eiropas Savienîbâ, runâjot par ðiem jautâjumiem, kâdi tika uzdoti, un Latvija tika eksaminçta, arî tur Latvija dabûja "kurvîti". Tanî paðâ laikâ mçs ðodien dzirdam spîdoðo un pârliecinoðo Birkava kunga runu, cik daudz ir izdarîjusi Ârlietu ministrija, lai Latvija zîmçtos pasaulç ar tiem niecîgajiem resursiem, kas nu Ârlietu ministrijai ir.

Pagâjuðajâ nedçïâ Ârlietu komisijas sçdes laikâ es palûdzu Birkava kungam, lai iepazîstina deputâtus ar valdîbas rîcîbas plânu, kâds ir valdîbai gan par to, kas ir bijis pagâtnç, gan par to, kas notiek tagadnç, gan par to, kas bûs nâkotnç, ko Ârlietu ministrija ir ieplânojusi darît un valdîba ir apstiprinâjusi, lai normalizçtu Latvijas—Krievijas attiecîbas. Tad es ðos dokumentus [A1]saòçmu. Un te ir diezgan interesantas lietas, ar kurâm es gribçtu iepazîstinât jûs, cienîjamie deputâti, pirms ðî balsojuma, pirms ðî svarîgâ balsojuma.

Tâtad ko mçs ðeit redzam? Kâ 2.punktu ðajâ valdîbas rîcîbas plânâ mçs redzam: Latvijas institûta nodibinâðana lîdz ðâ gada 1.jûnijam. Tâtad jautâjums ir par Latvijas—Krievijas attiecîbu uzlaboðanu, 2.punkts ir Latvijas institûta nodibinâðana. Skatâmies tâlâk, ko ðis Latvijas institûts nozîmç. Latvijas institûts nozîmç, funkcijas tam ir: tçla veidoðana, stratçìija, tçla popularizçðana mçríiem, tçla popularizçðanas pasâkumi, liela mçroga pasâkumu organizçðana, informâcijas materiâlu sagatavoðana, tçla veidoðana un popularizçðana, nepiecieðamo papildu finansu lîdzekïu piesaistîðana. Tâ jau laikam naudas nebûs nekad, Birkava kungs! Vai mums ar institûtu bûtu jâsâk, lai normalizçtu mûsu valsts un Krievijas attiecîbas? Es ïoti ðaubos.

Nâkamais punkts. Interesants. Tâtad Latvijas Republikas vçstniecîbâs nedçïas laikâ, saòemot attiecîgas instrukcijas, informçt presi par izmaiòâm Pilsonîbas likumâ. Kâpçc? Kâpçc tikai par izmaiòâm Pilsonîbas likumâ? Vai tas ir viss, par ko ir jâinformç vçstniecîbâm ârzemçs Latvijas politikas veidoðanâ starp Latviju un Krieviju? Es uzskatu, ka tas nav viss, bet, Birkava kungs, te tâ stâv rakstîts. Tâtad tas ir daudz par maz. Tâpçc ir ðodien ðis jautâjums, diemþçl jûs esat seðus gadus bijis, ja es nekïûdos, par ârlietu ministru, diemþçl ðî jûsu veiktâ darbîba ir daudz par maz.

Nâkamais. Ðinî plânâ mçs redzam, ka visi pasâkumi, kas attiecas uz vizîtçm, sarakstçm un daþâdu kontaktu dibinâðanu ar Krieviju, ir kâ beidzamie punkti. Tanî paðâ laikâ visi grafiki vizîtçm un konsultâcijâm ar Eiropas Savienîbu un NATO dalîbvalstîm, tie ir pirmie punkti. Varbût tie varçtu bût kâ pirmie punkti, bet ðîs attiecîbas ar Krieviju, es domâju, tâm bija jâbût virs institûta dibinâðanas.

Sçdes vadîtâjs. Kuðneres kundze, piecas minûtes ir pagâjuðas.

J.Kuðnere. Paldies! Es lûdzu vienu minûti. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sçdes vadîtâjs. Kâds ir viedoklis deputâtiem? Lûdzu zvanu! Balsosim par to, lai Kuðneres kundzei ïautu runât vçl vienu minûti. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 42, pret — 9, atturas — 18. Lûdzu, jums minûte!

J.Kuðnere. Tâlâk par ðîm steidzamajâm vizîtçm, kas ðajâ sakarâ ir notikuðas. Es arî te gribçtu nolasît no ðî plâna: Riekstiòa vizîte Briselç, Birkava vizîte Vâcijâ, Riekstiòa vizîte Zviedrijâ, Birkava vizîte ASV, Ulmaòa vizîte Lietuvâ, Riekstiòa vizîte Vînç, Ulmaòa vizîte Itâlijâ, Birkava vizîte Dânijâ, Birkava vizîte Francijâ, Birkava vizîte Beïìijâ, Birkava vizîte Igaunijâ, Birkava vizîte Grieíijâ, Riekstiòa vizîte Lielbritânijâ, Riekstiòa vizîte Vâcijâ.

Mçs ðeit neredzam nevienu vizîti ne uz kâdu no NVS valstîm, ne arî uz Krieviju. Tâlâk seko citu valstu vizîtes Latvijâ. Varbût ar ðo jautâjumu saistîtas, kas ðinî plânâ parâdâs. Tâtad es vçlreiz gribu uzsvçrt to, ka ðî darbîba diemþçl nav izplânota ilglaicîgi, mçs cînâmies, ârlietu resors diemþçl cînâs ar sekâm, nevis ar cçloòiem, tâdçï, es domâju, mums ðodien ir jâpieòem tomçr vienîgais pareizais lçmums un tomçr ir jâpieliek tam punkts. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamajam vârds Kârlim Leiðkalnam, frakcija "Latvijas ceïð". Lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Acîmredzot es ietaupîðu ðo minûti, ko mçs laipni deleìçjâm Kuðneres kundzei. Es gan biju sagatavojis veselu runu, bet es to nelasîðu, jo Birkava kunga uzstâðanâs bija pietiekami holastiska, un es arî esmu noklausîjies kursu par ârpolitisko lçmumu pieòemðanu vai par lçmumu pieòemðanu ârpolitikâ, un negribu ðeit bût pârgudrs.

Es gribu pateikt tikai vienu. Es gribu pateikt savam draugam Mauliòa kungam, lai Dzintars Âbiíis, mans draugs Saeimâ, saka, ka ðajâ namâ draudzîba nepastâv, es domâju, ka ðeit pastâv uzskatu daþâdîba, uzskatu atðíirîba, pastâv arî draudzîba vai novadniecîba. Mçs abi esam drusciò malçnieði. (No zâles dep.J.Mauliòð: "Paldies, Kârli!")

Vienîgais, ko es gribu pateikt ðodien. Paldies par to, ko teica Birkava kungs, paldies par to, ko pateica Bçrziòa kungs, Antons Seiksts — par ârpolitikas un iekðpolitikas cieðajâm attiecîbâm un konsekvencçm. Par mûsu paðu atbildîbu, par to cilvçku atbildîbu, kas ratificç Saeimâ starptautiskus lîgumus un piedâvâ normas likumdoðanâ, kas ir pretrunâ ar ðiem lîgumiem, kas paði klaji uzspïauj uz paðu parakstîtajiem lîgumiem, un par to mçs esam runâjuði ðeit kaut vai Alkohola aprites likuma kontekstâ.

Bet es gribu pateikt, ka ðobrîd nevar izdarît sliktâku pakalpojumu Latvijai, tâs ârpolitikai, droðîbas politikai kâ tieði ðobrîd, ðajâ situâcijâ izteikt neuzticîbu ârlietu ministram: Saeimas, es uzsveru, jo ârlietu ministrs realizç tikai Saeimas un Ministru kabineta ârpolitiku. Izteikt neuzticîbu Latvijas virzîbai starptautiskajâ telpâ vai virzîbâ starptautiskajâm organizâcijâm, nu tas ir pilnîgs nonsenss ðobrîd situâcijâ, kad tikko situâcija pçc Krievijas asâ uzbrukuma Latvijai sâk stabilizçties, es domâju, patiesîbâ visi tie runâtâji, kas ðo min kâ demisijas iemeslu, nu ir galîgi aègârni, lîdz ar to mçs sakâm, ka mçs uzòemamies atbildîbu par to, ko Krievija mums pârmet. Kas atkal bûtu nepareizi. Es domâju, ka ârpolitikâ, lai realizçtu kâdu ârpolitikas kursu, vairâk nekâ visâs citâs jomâs ir vajadzîgi ðie personiskie kontakti, ðîs personiskâs, varbût tas vârds ir drusciò par vulgâru, ðeit, tribînç, personiskâs pazîðanâs, lai varçtu sakârtot lietas. Es domâju, ka Birkava kungs ïoti îsâ laikâ sâkotnçji negatîvo Rietumu sabiedrîbas attieksmi pret Latviju pçc krievu ârpolitiskâ resora maðînas iedarbinâðanas vçrsa pozitîvâ.

Arî pret jums, Valdmaòa kungs, kaut gan jûs esat tik daudz izdarîjis negatîva Latvijas ârpolitiskajam tçlam kâ neviens cits ðajâ zâlç, kâ neviens cits! Es atvainojos, ar savu reizçm apreibinâto muldçðanu, nevis runâðanu vai uzstâðanos. Jâ, tieði tâ, Valdmaòa kungs! Es cienu arî jûs. Jûs esat viens simpâtisks cilvçks, jums ir daudzas gudras domas, bet jûs ðîs domas nespçjat paturçt pie sevis tajos mirkïos, kad tâs ir jâpatur. Tieði tajos mirkïos. Tâpçc es domâju, ïausim, lai ðobrîd uzlabojas attiecîbas. Cik es saprotu, ðobrîd sâk normalizçties attiecîbas ar Krieviju. Protams, mçs esam izdarîjuði to ar grûtu sirdi, tajâ skaitâ arî es, "Latvijas ceïa" biedrs, ar grûtu sirdi pieòçmis daþas konsekvences un daþus lçmumus, par kuriem mûs jau sen tika brîdinâjusi Ârlietu ministrija. Ïausim, kungi, nostrâdât! Nav ðodien nekâdas jçgas sûtît ârlietu ministra amatâ Induli Bçrziòu, jo, kamçr viòð iepazîsies, tikmçr ðî krîzes situâcija nebûs risinâma. Nav nekâdas jçgas!

Birkava kungs nekur nepazudîs. Es, Turlâ kungs, angliski runâju septiòas reizes sliktâk nekâ jûs. Tâ kâ es galîgi tam nederu. Es nepretendçju. Mierîgi, nu, pagaidîsim tâs Saeimas vçlçðanas. Pagaidîsim ðo vçlçðanu rezultâtus! Nesagrausim tiltus starp mûsu attiecîbâm! Ar balsojumiem, kas patiesîbâ nav vçrsti îstenîbâ pret Birkava kungu, kas ir vçrsti pret stabilitâti Latvijâ. Ârpolitisko un iekðpolitisko stabilitâti.

Tie cilvçki, kas daþas dienas atpakaï teica, ka viòi baigi atbalsta Krasta valdîbu, lieliski zinâja, ka ðajâ valdîbâ ir Valdis Birkavs. Kopð tâ mirkïa, kad mçs atbalstîjâm Krasta valdîbu, situâcija ir tikai normalizçjusies un uzlabojusies. Atmetîsim ðîs savstarpçjas simpâtijas un varbût nodemonstrçsim, ka kâdreiz ðîs valsts, ko sauc par Latviju, intereses mums stâv pâri kaut kâdai personiskai nepatikai. Kaut kâdam apvainojumam par to, ka kâds braucis nevis tikai un vienîgi uz Ludzu, bet tur, jo tâ braukðana, pçc treðâs reizes es vienmçr atsakos no visiem komandçjumiem, tâ braukðana kïûst riebîga, man tajâ lidmaðînâ sçþot, tâ gravitâcija velk vienmçr pie zemes. Es nekur negribu braukt. Es gribu ðeit dzîvot un strâdât. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Edvînam Inkçnam, frakcija "Latvijas ceïð". (Starpsaucieni: "Vecie kareivji...Arâbs!")

E.Inkçns (LC). Cienîjamie kolçìi! Daudzi no mums sâka savas uzstâðanâs ar salîdzinâjumu par to, ka ârpolitika ir tikai iekðpolitikas turpinâjums. Ârpolitika ir tikai iekðpolitikas spogulis, ja mçs ðo teicienu mazliet tâlâk turpinâm un vulgarizçjam — kas tad ir ârlietu ministrs? Ârlietu ministrs ir tikai ðî spoguïa râmis, ierâmçjums, kas notur pie sienas ðo spoguli, un tomçr viòð var bût greznâks, funkcionâlâks, bet nekas vairâk.

Lîdz ar to jâapskatâs, kâ mçs ar savu iekðpolitiku atbalstâm vai neatbalstâm saprâtîgu Latvijas ârpolitiku. Nevar noliegt, ka pçdçjâ laika ekonomiskie panâkumi ir devuði daudz mûsu ârpolitikai. Mçs to arî redzam. Pçdçjâ laikâ skrîninga rezultâtâ jeb skrîninga laikâ, kas notiek Eiropas Savienîbâ, mçs esam pietuvojuðies tam, lai sâktu sarunas ar Eiropas Savienîbu, un Tautas partijai bûs ïoti daudz slikta jâizdara latvieðu tautai un Latvijas ekonomikai, lai tikai pçc astoòiem gadiem sâktu ðîs sarunas. Mçs esam ðo sarunu priekðvakarâ. Ir noticis ïoti izðíiroðs pavçrsiens ceïâ uz Pasaules tirdzniecîbas organizâciju. Tâs ir labâs lietas.

Bet tagad paskatîsimies uz sliktajâm lietâm. Sliktâ lieta, manuprât, ir pavisam vienkârða. Mçs esam piedzîvojuði neatkarîbas gados lielâko nacionâlo pazemojumu, un tas ir noticis pçdçjos mçneðos. Vakar ðim pazemojumam bija vainagojums. Jeïcins apbalvoja Primakovu par to, daïçji par to, ka mçs esam piespiesti pie sienas. Neapðaubâmi, mûs piespieda pie sienas, ir jâskatâs patiesîbai acîs, bet kas mûs piespieda pie sienas, vai tie ir krievi, kas mûs piespieda pie sienas? Nç. Diemþçl. Mçs paði sevi piespiedâm pie ðîs sienas, jo mçs sagatavojâm krieviem ðo iespçju to izdarît.

Savâ laikâ, tas bija pavasara sâkumâ, Briselç bija skaidri jûtams, ka mums ir, ar mums daþâdi runâja, sauciet to, kâ gribat, lûdza mûs, pierunâja mûs, ieteica mums, teica: "Dariet kaut ko ar savu Pilsonîbas likumu!" Es tajâ laikâ arî zvanîju Ministru prezidentam un teicu: "Ir skaidri redzams, ka briest liela krîze mûsu un Briseles attiecîbâs. Sarunas nesâksies, ja mçs kaut ko nemainîsim." Diemþçl mçs neko nespçjâm paði mainît. Mçs nevaram prasît, lai Eiropas Savienîba aizstâv mûs pret viòu paðu lûgumiem mums. Un Krievija izmantoja ðo situâciju, atvçra otru fronti, prasîja to paðu, ko Eiropas Savienîba, un gala rezultâtâ mçs bijâm spiesti piekâpties. Ko mçs ar to pierâdîjâm? Mçs pierâdîjâm, ka mums nav tâlredzîbas un ka mçs pakïaujamies tikai spiedienam un rupjai ðantâþai. Vai tâ ir tâ politiskâ zîme, ko mçs gribçjâm sûtît pasaulei?

Paðreizçjâ brîdî mçs it kâ esam jaunâ fâzç. EDSO ir saòçmis garantijas, ka mçs izpildîsim viòu prasîbas. Makss van der Stûls ir saòçmis personîgi no Krasta kunga ðâdus apgalvojumus, tikai þçl, ka mçs to neizdarîjâm divus mçneðus âtrâk un bez krîzes. Bet drâma vçl nav beigusies. Vçl ir iespçjamais otrais cçliens. Ir solîjums, un pilnîgi skaidri ðodien pierâda, ka nebût ne visi ðajâ zâlç taisâs ðo solîjumu pildît, arî no tâm partijâm, kuras ir atbildîgas par ðo solîjumu. Kas bûs pçc tam? Bûs godavârda lauðana, bûs atkal Eiropas Savienîbas spiediens, bûs Krievijas pievienoðanâs ðim spiedienam, un atkal mûsu kârtçjâ piekâpðanâs. Ja mçs gribam otrreiz izbaudît ðo nacionâlo pazemojumu, tad mums ir visas iespçjas ar tuvredzîgu politiku to izdarît. Diemþçl mûsu ârpolitika ir ambiociozo politiíu priekðvçlçðanu reitinga, politiíu íîlniece, un neredzçt to nozîmç mânît paðiem sevi. Ðâdâ nozîmç diemþçl daïçji opozîcijai ir taisnîba. Laba ârpolitika ir iespçjama tikai pie saprâtîgas iekðpolitikas, bet diemþçl es daudz kur to neredzu.

Diemþçl mçs esam ierobeþojuði savas debates tikai uz piecâm minûtçm. Man ir ko teikt arî par mûsu ârpolitikas kïûdâm. Par reâlâm ârpolitikas kïûdâm. No mana viedokïa skatoties, mums pilnîgi skaidri nav sakârtota Eiropas lietu administrçðana ðajâ valstî. Tâ ir viena no ârpolitikas sastâvdaïâm. Diemþçl, Birkava kungs, pie visa tâ, ka mçs esam draugi un kolçìi, es atvainojos! Mçs neesam izveidojuði Ârlietu ministrijâ Eiropas lietu ministru, kuram bûtu galvenâ politiskâ atbildîba, un nevis tâpçc, ka Krasta kungs to dara slikti, bet tâpçc, ka Krasta kungam ir tûkstoðiem citu lietu, kas ir jâdara un lîdz ar to politiskâ atbildîba ðajâ jautâjumâ karâjas gaisâ.

Sçdes vadîtâjs. Inkçna kungs, piecas minûtes ir pâgâjuðas.

E.Inkçns. Divus teikumus atïaujiet man, lûdzu. (Starpsauciens: "Prasi minûti!")

Sçdes vadîtâjs. Inkçna kungs, tomçr procedûra ir tâda, vai nu jûs lûdzat papildu laiku, vai arî, teiksim, pârstâjiet savu uzstâðanos.

Nâkamajam vârds Jurim Vidiòam, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija. (Starpsauciens: "Ko tu, Vidiò, vari pateikt...")

J.Vidiòð (TB/LNNK) Cienîjamie kolçìi un cienîjamais Rubina kungs! Mçs katrs kaut ko sakâm, un es nezinu, cik tas mums katram izdodas jeb neizdodas, bet jâsaka ir, ja sakrâjies uz sirds. Un es pilnîgi nepiekrîtu Inkçna kunga teiktajam, ka mçs esam paði sevi piespieduði pie sienas. Jo kâpçc? Atcerçsimies nedaudz vçsturi, un kâ jûs Inkçna kungs teicât, ka visa ðî aþiotâþa Eiropâ sâkâs Briselç aprîïa sâkumâ. Tâtad 3.martâ bija pikets, 16.martâ bija leìionâru gâjiens. Tad, kad nekas seviðís neizdevâs, atskançja sprâdzieni pie sinagogas un pie Krievijas vçstniecîbas, kâ saka, paði spridzina, paði bïauj pçc tam. Tas arî neizgâja cauri, mçs sâkâm saòemt pamazâm Rietumu atbalstu, kas notiek tâlâk? Notiek tâlâk valdoðâs koalîcijas sabrukums un mçìinâjums gâzt valdîbu, ko es uzskatu par lielâko destabilizçjoðo faktoru. Un ziniet, ja mçs arî pçc tam sâkam... un Eiropa reaìç uz to Krievijas apmelojumu kampaòu, ko pret mums dod. Cik daudz tur ir vainîgs Birkavs un cik daudz tur mçs paði esam vainîgi, to ir grûti pateikt. Katrâ ziòâ es ðîsdienas izvirzîto balsojumu uzskatu, varbût tas nav balsojums tieði Birkavam, bet kâ ðeit arî atskançja, cik slikts ir Krasts un "Tçvzemei un Brîvibai", ðis ir principâ kârtçjais situâcijas destabilizâcijas mçìinâjums. Un es jums gribçtu, cienîtie kolçìi, nocitçt vienu frâzi, ko teica Imants Kalniòð 1.maijâ "Tçvzemei un Brîvîbai" kongresâ. Viòð teica sekojoðo: "Vai tâ bija opozîcija, kura balsoja par neuzticîbu Krasta valdîbai, nç, tâ bija piektâ kolonna." Un tâpçc, kolçìi, pirms balsoðanas varbût padomâsim par ðo vârdu jçgu (No zâles dep. J.Kuðnere: "Krasta valdîba jau nekritîs..."). Kuðneres kundze, kad jûs bïaujiet tagad no vietas, es mûþîgi atceros jûsu bijuðâ partijas biedra Dunkera teikto citâtu par diskusijas jçgu starp daþiem cilvçkiem. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Vârds Modrim Lujânam, Tautas saskaòas partijas frakcijas deputâtam. Lûdzu!

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Klausoties un uzmanîgi vçrojot Birkava kungu, es atceros labu, tagad jau ârzemju filmu, "Tallinfilma" — saucâs "Pçdçjâ relikvija". Un man ir sajûta tâda, ja mçs ðodien paòemsim ðo "Ceïa" iemîïoto lâdîti un sasitîsim, un tur sçdçs Kaula vietâ Birkavs. Es atceros un visu laiku atceros to, ka mûsu Latvijâ ir viens ârlietu speciâlists gan 5.Saeimas laikâ, gan arî tagad, tas ir Birkava kungs. Man liekas, "Ceïam" ðî ir pçdçjâ relikvija, ka viòi berzç to kastîti, putekïus notrauc un vienmçr saka — nedrîkst, tas ir mûsu. Man tas atgâdina, kâ Padomju laikâ bija, kamçr ìenerâlsekretârs nenomira, tikmçr viòu ârâ no Kremïa nenesa. Tâ arî mûsu parlamentâ, mûsu Ministru kabinetâ ir apmçram tâ, kamçr pats Birkava kungs neaizies prom no ðî amata, tikmçr viòu ârâ neviens neiznesîs. Tâdçï mani vçl vairâk izbrînî Vidiòa kungs, biedra Vidiòa runa par to, ka jautâjums eksistç ïoti vienkârðs, ir, lûk, cienîjamais Birkava kungs un ir Krasta kungs, un es nezinu, kâda tur ir sasaiste tam, varbût intelektuâla, varbût garîga, bet ir tas moments, ja cienîjamo Birkava kungu iznestu ârâ no Ministru kabineta, tad arî jâkrît ir Krasta kungam. Man liekas, ðajâ gadîjumâ ir tâ lieta, ka galîgi izgâzusies Latvijas ârpolitika. Es atceros to nakti, kad kârtçjo reizi Ulmaòa kungs atnesa mums to savu deklarâciju par Irâku, kurâ viòð aicinâja karu pieteikt. Izrâdîjâs, ka Ârlietu ministrija neko nezina par to. Tâ ir paradoksâla situâcija. Prezidents stiepj deklarâciju, labi, ka parlaments to vismaz tanî brîdî, tâ ïaunâ opozîcija mçìinâja apstâdinât to lietu. Un tanî brîdî, pçc tam izrâdîjâs, mçs lçmâm, mçs skrçjâm, Aizsardzîbas komisija skrçja augðâ, bet Ârlietu ministrija bija galîgi impotences stâvoklî. Protams, es skatos, ka nâk ârâ viens pçc otra ðie vecie kareivji, noputçjuði, netîri, noðmulçti, daïa veco kareivju ir aizbçgusi. Es, protams, saprotu... (Zâlç liels troksnis.)

Sçdes vadîtâjs. Lujâna kungs, lûdzu, turpiniet!

M.Lujâns. Es labi saprotu to, ka cienîjamais Leiðkalna kungs, iespçjams, uz Ludzu lido ar lidmaðînu. Bet es ðajâ gadîjumâ gribçtu uzzinât ðîs lidmaðînas numuru un arî pamçìinât kâdreiz aizbraukt. Es saprotu, kâdçï Leiðkalna kungs saka, vajadzçtu lîdz vçlçðanâm, lai Birkava kungs pabûtu. Ar ko tad Leiðkalna kungs brauks pa Latviju un vedîs pensionârus uz Operu, ja nebûtu Birkava kunga? (Zâlç liels troksnis.)

Sçdes vadîtâjs. Lujâna kungs, lûdzu par lietu.

M.Lujâns. Cienîjamie kolçìi! Ja Birkava kunga ieguldîjumi Latvijas ârpolitikâ ir lieli, tad es domâju, ka mums vajadzçtu visiem vçrsties ar lûgumu Birkava kungam iedot vçl vienu ordeni, ja viòam, protams, nav kâds ordenis, un attiecîgi tad cilvçks justos gandarîts par darbu, un es ceru, ka arî Bçrziòa kungs varçtu kâdu brîdi pastrâdât, lai arî iegûtu kâdu ordeni, un tâdçï es uzskatu, neviens jau netaisâs, "Latvijas ceïð", jums atòemt ðo krçslu. Es saprotu, ðis krçsls ir patîkams un varbût vçsturisks, un atkal kârtçjais "Ceïa" pretendents varçs tur sçdçt, bet tas jau nav saistîts ar Krasta kungu. Un patieðâm no otras puses ir ïoti skumji, ka ðis jautâjums mûsos visos izraisa smaidu. Es, protams, jau saprotu to, bet, ja par mûsu ârlietu resoru ir jâsmejas, tad ir jautâjums, cik ilgi mçs tâdu resoru turçsim? Þçl, ka patieðâm mums Latvijâ nav Þvaòecka, tad viòam tâ bûtu labdabîga tçma — pastâstît par kârtçjiem lekciju kursiem, par kârtçjâm konfekðu "Gotiòa" reklâmas kampaòâm un pârçjâm visâm ðîm izdarîbâm. Tajâ laikâ, kamçr ir pilnîbâ izgâzusies pati ârpolitika. Jâ, protams, es atceros arî, kad "Ceïð" savâ laikâ smçjâs par iniciatîvu, ko es Ðíçles kungam piedâvâju, kad viòa valdîba tika dibinâta, es vçlreiz saku par Austrumu lietu ministra posteni. Nu tad mçs atceramies, ka vajadzçtu arî Eiropas lietu, bet mums ir izgâzuðâs daïçji abas politikas — gan Austrumu, gan Rietumu politika, un tâ ir realitâte. Un ðajâ gadîjumâ patieðâm, Seiksta kungs, vajadzçtu, þçl, ja es zinâtu, ka jûs uzstâsities ar tâdu skumju runu, es bûtu atnesis jums lîdzi maisiòu ar pelniem, labâk izskatîtos, ja jûs vçl bçrtu pelnus sev uz galvas.

Sçdes vadîtâjs. Lujâna kungs, piecas minûtes ir pagâjuðas. Vârds Jânim Âdamsonam, pie frakcijâm nepiederoðam deputâtam.

J.Âdamsons (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Es pacentîðos ilgi neaizkavçt jûsu uzmanîbu. No ðîs tribînes tik tieðâm ïoti pareizi skançja, ka ârpolitika ir iekðpolitikas turpinâjums. Bet tagad paskatîsimies, kâdas stratçìiskas kïûdas ir pielaistas pçdçjâs Saeimas laikâ, kur, es uzskatu, ir vainîgs arî Birkava kungs. Viena no pirmajâm un galvenajâm stratçìiskajâm kïûdâm bija, ka ar Birkava kunga atbalstu mafiozu struktûru pârstâvji tika iebîdîti atbildîgos amatos, un tikmçr, kamçr tie tur strâdâja roku rokâ, plecu pie pleca ar ðo mafiozo struktûru pârstâvjiem, nekâda nopietna dialoga ne ar Rietumiem, ne ar Austrumiem absolûti nebûs.

Nâkamais. Birkava kungs jau èetrus gadus ir ârlietu ministrs. Arî pirms tam bija premjerministrs, var patikt, var arî nepatikt viòa darba stils, bet ir viena cita problçma. Man daþas dienas atpakaï bija interesanta saruna ar vienu ASV profesoru, kur viòð lûdza izskaidrot, kâpçc Latvijâ ir tâda duâla situâcija gan ar Leìiona atceres dienu, gan ar Uzvaras dienu. Diemþçl Ârlietu ministrija nav neko darîjusi, lai izskaidrotu unikâlo Latvijas situâciju pasaulç. Ka mums viena okupâcija nomainîja otru okupâciju. Un tas ir viens no Ârlietu ministrijas galvenajiem uzdevumiem. Tas ir uzdevums, kurð jâpilda visiem vçstniekiem, lai izskaidrotu tik tieðâm Latvijas un Baltijas valstu unikâlo situâciju.

Tagad nobeigumâ es gribçtu pievçrsties vçl vienai lietai. Tikko kâ sâkâs apmeloðanas kampaòa, kuru izraisîja Krievijas puse gan sakarâ ar mîtiòu, gan ar piketiem, gan it kâ cilvçktiesîbu pârkâpumiem, bija unikâla situâcija, ka Latvijai savu atbalstu no sâkuma pauda gan Lietuvas parlaments, gan Igaunijas parlaments un ðo parlamentu pârstâvji, bet oficiâlâ Latvijas nostâja tâ arî nesekoja. Nebija arî ne Latvijas valdîbas, ne Ârlietu ministrijas oficiâlâs nostâjas sakarâ ar Kola, Ðiraka un Jeïcina paziòojumiem Maskavâ. Es uzskatu, ka tâdâ veidâ turpinât vadît Ârlietu ministriju nevar. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Nâkamam vârds Ernestam Jurkânam. Èetras minûtes, Jurkâna kungs.

Godâtie kolçìi, vçl ir pieteikuðies trîs deputâti debatçs. Ir pienâcis laiks pârtraukumam. Reìistrâcijas reþîmu. Reìistrçsimies. Lûdzu reìistrâcijas reþîmu! Deputâtus lûdzu reìistrçties un Saeimas sekretâra biedru Mâri Rudzîti lûdzu nolasît reìistrâcijas rezultâtus.

M.Rudzîtis (6.Saeimas sekretâra biedrs). Cienîjamie kolçìi! Nav reìistrçjuðies: Aida Prçdele, Aleksandrs Pçtersons, Guntars Grînblats, Edvîns Inkçns, Jânis Âbele, Jânis Râzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojârs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Èepânis, Ilmârs Biðers, Jânis Âdamsons, Andris Saulîtis, Leopolds Ozoliòð, Uldis Veldre, Mâris Vîtols, Anta Rugâte. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pârtraukums lîdz rîtdienai, 14.maijam, pulksten 9.00 no rîta.