Vēstules

Godātie deputāti!

Ceturtdien, 30. aprīlī, jums būs jāizšķiras — atbalstīt vai neatbalstīt Latvijas pašreizējo valdību.

Latvijas Pensionāru federācijas valde uzskata, ka pašreizējā sarežģītajā mūsu valsts ārpolitiskajā un iekšpolitiskajā situācijā nav pieļaujama valdības krīze.

Tāpēc mēs joprojām atbalstām pašreizējo Guntara Krasta vadīto valdību. Tāpēc jādara viss iespējamais esošās valdības nostiprināšanai un no tās aizgājušo ministru aizvietošanai ar citiem, darboties spējīgiem politiķiem.

Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts kopējās intereses — tās neatkarības saglabāšana un nostiprināšana, tās ekonomiskā attīstība, kā arī sociālās un politiskās spriedzes mazināšana — ir svarīgākas par atsevišķu politisko partiju lokālajām interesēm. Tāpēc mūsu valsts stabilitātes un tās prestiža saglabāšanas intereses šobrīd prasa pašreizējās valdības darbības turpināšanu.

Ceram, ka jūs izšķirsieties par atklātu balsošanu šai mums visiem tik svarīgajā jautājumā.

Rīgā 1998.gada 27.aprīlī Prof. Jānis Porietis, LPF priekšsēdētājs

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Nagļa kungam

Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība "LAKRS" izsaka bažas un satraukumu par Privatizācijas aģentūras (PA) padomes rīcību, kas atsakās izlemt par sertifikātiem pārdodamās akciju sabiedrības "Latvijas gāze" darbiniekiem un pensionāriem akciju kvotas noteikšanu virs 10%. Tas ne vien rada spriedzi sabiedrības darbiniekos un nelabvēlīgu mikroklimatu darbavietās, bet arī, mākslīgi bremzējot jau sākušos privatizācijas procesu akciju sabiedrībā, izraisa nevēlamas sekas:

• tiek grauts Latvijas valsts prestižs starptautiskajās finansu organizācijās — netiek pildītas Valdības memoranda saistības Starptautiskajam valūtas fondam par valstij piederošo akciju daļas samazināšanu zem 50%;

• mazinās ne vien akciju sabiedrību darbiniekiem un pensionāriem, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem piederošo sertifikātu realizācijas iespējas, kas jau pašlaik ir negatīvi ietekmējis sertifikātu tirgus attīstību.

Savu viedokli par šiem jautājumiem esam izteikuši š.g. 18.un 19.marta vēstulēs gan toreizējam PA padomes priekšsēdētājam A.Sausnīša kungam, gan Ministru prezidentam G.Krasta kungam, kā arī š.g. 7.aprīlī visiem PA padomes locekļiem, taču stāvoklis nav mainījies.

Par nepamatotiem ir uzskatāmi Ekonomikas ministrijas un PA padomē deleģēto politisko pārstāvju iebildumi pret valsts daļas samazināšanu a/s "Latvijas gāze" zem 50%, jo atbilstoši uz 20 gadiem noslēgtā akcionāru līgumā starp LPA un a/s "Latvijas gāze"; a/s "Ruhrgas–Preussen Elektra"; a/s "Gazprom" saistībām visus a/s "Latvijas gāze" darbības un attīstības jautājumus izlemj šie akcionāri konsensa veidā, tādējādi garantējot LR interešu aizsardzību. Ja minētie iebildumi tiktu īstenoti, tas būtu pat kaitīgi Latvijas valsts starptautiskajam prestižam, jo diskreditētu akcionāru savstarpējās līgumsaistības, radot ārzemju akcionāros neuzticību Latvijas pusei, kura, atstājot savā kontrolē vairāk nekā 50% akciju, radītu sev vēl papildu garantijas. Sevišķi jūtīgi, ņemot vērā pašreizējo Latvijas un Krievijas attiecību saasināšanos, varētu reaģēt Krievijas puses akcionārs — a/s "Gazprom". Šajā kontekstā, analizējot PA padomes rīcību, mēs vērtējam to kā padomē pārstāvēto un virsroku guvušo dažu politisko partiju aizkulišu darījumus ar nolūku saglabāt savu ietekmi uz a/s "Latvijas gāze".

Ja PA padome vistuvākajā laikā neizlems jautājumu par to akciju kvotu, kuras pārdodamas a/s "Latvijas gāze" darbiniekiem un pensionāriem par sertifikātiem, nosakot to 15% apmērā no sabiedrības pamatkapitāla, akciju cenu — to nominālvērtībā (Ls 1), kā arī 5% no pamatkapitāla atstājot a/s rīcībā privātā pensiju fonda veidošanai, mēs būsim spiesti darīt zināmu starptautiskām finansu organizācijām par Valdības memoranda Starptautiskajam valūtas fondam realizācijas mākslīgu kavēšanu, kā arī strādāsim pie masu akciju organizēšanas a/s "Latvijas gāze" filiālēs un struktūrvienībās, par to informējot starptautiskās arodbiedrību institūcijas un savus arodbiedrību sadarbības partnerus ārzemēs.

Arodbiedrības "LAKRS" priekšsēdētājs J.Lukaševičs

1998.gada 28.aprīlī Uzņēmuma "Rīgas gāze" arodorganizācijas priekšsēdētājs A.Matvejevs

Ministru prezidentam G.Krastam,

Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim,

satiksmes ministram V.Krištopanam,

laikraksta "Latvijas Vēstnesis" redakcijai

Mēs, apakšā parakstījušies pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un uzņēmējsabiedrību vadītāji, lūdzam rast līdzekļus no Valsts ceļu fondā ieskaitītā akcīzes nodokļa daļas, kas paredzēta lauku ceļu attīstībai, melnā seguma izbūvei ceļa posmam Aknīste—Siliņi un neasfaltētajiem posmiem uz autoceļiem Daugavpils—Subate—Vecumnieki— Rīga.

Latvijas Autoceļu direkcijas galvenais arguments līdzekļu neiedalīšanai ir zemā autotransporta kustības intensitāte uz minētajiem ceļiem. Protams, intensitāte nav liela, bet jāsaprot, ka katrs autovadītājs patlaban meklē iespēju nokļūt uz ceļa Rīga—Daugavpils Daugavas labajā krastā, kura segums ir nesalīdzināmi augstākā kvalitātē nekā uz ceļa Subate—Nereta—Vecumnieki—Rīga. Līdz ar to transporta kustības intensitāte uz ceļa Subate—Nereta—Vecumnieki—Rīga krasi samazinās.

I. Uzklājot melno segumu posmā Aknīste—Siliņi,

1) uzlabotos autotransporta sakari starp Jēkabpili un sešu pašvaldību teritorijām,

2) uzlabotos tranzīta satiksme starp Sēlijas novadu, Vidzemi un Latgali, jo Daugavu var šķērsot tikai Daugavpilī un Jēkabpilī,

3) uzlabotos tranzīta satiksme no Subates robežpunkta Jēkabpils virzienā un otrādi.

II. Uzklājot melno segumu uz ceļa Subate—Nereta—Vecumnieki— Rīga neasfaltētajiem ceļa posmiem,

1) uzlabotos Sēlijas novada satiksme ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kas veicinātu Sēlijas reģiona ekonomisko attīstību,

2) daļa tranzīta satiksmes, kas dodas Daugavpils virzienā, tiktu novirzīta pa autoceļu Rīga—Vecumnieki—Subate,

3) samazinātos autotransporta kustības intensitāte uz ceļa Rīga—Daugavpils Daugavas labajā krastā,

4) būtu ērtāka un ātrāka nokļūšana no Rīgas Daugavpilī (pa ceļu Rīga—Jēkabpils—Daugavpils jābrauc caur Salaspili, Ogri, Ciemupi, Ķegumu, Lielvārdi, Dzelmi, Skrīveriem, Koknesi, Jēkabpili, Līvāniem, Jersiku, Nīcgali, pa ceļu Rīga—Vecumnieki—Subate—Daugavpils jābrauc caur Vecumniekiem, Aknīsti, Sventi),

5) autoceļu Rīga—Vecumnieki—Nereta—Subate— Daugavpils izmantotu visi Sēlijas novada iedzīvotāji, uzņēmēji un tūristi, kas apmeklēs Sēlijas novadu.

III. Noasfaltējot minētos autoceļus, uzlabotos Sēlijas reģiona infrastruktūra, radot iespēju piesaistīt ārzemju investīcijas, sekmēt reģiona attīstību, samazināt bezdarba līmeni, celt iedzīvotāju labklājības līmeni un Sēlijas novada iedzīvotāju pašapziņu, radītu priekšnosacījumu, lai izglītotā jaunatne atgrieztos savā novadā.

Daugavpils rajona padomes izpilddirektors V. Aizbalts

Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs J.Raščevskis

Ilūkstes pilsētas domes priekšsēdētājs J.Anspoks

Aizkraukles rajona padomes

priekšsēdētāja vietnieks,

Neretas pagasta padomes priekšsēdētājs G.Ozoliņš

Subates pilsētas domes priekšsēdētāja S.Glūmāne

Aknīstes pilsētas domes priekšsēdētājs L.Medveckis

Sabiedriskās organizācijas

"Sēlijas reģiona attīstības centrs"

valdes priekšsēdētājs A.Ielejs

Asares pagasta padomes priekšsēdētāja V.Dzene

Gārsenes pagasta padomes

priekšsēdētāja D.Mažeika

Elkšņu pagasta padomes priekšsēdētājs V.Kalniņš

Rites pagasta padomes priekšsēdētāja B.Valaine

SIA "Celmāres" priekšsēdētājs L.Ielejs

Aknīstes vidusskolas direktors J.Ķipāns