Atklājot pasākumu, direktors Dr. Stefans Hanzelmanis iepazīstināja ar Integrētā Konsultatīvā dienesta darbību Latvijā. To Ekonomikas un tirdzniecības veicināšanas programmas ietvaros finansē Vācijas Federatīvās Republikas valdība. IKD galvenais darbības virziens ir Latvijas un Vācijas uzņēmēju konsultācijas dažādās nozarēs. Viena no svarīgākajām ir pārtikas preču nozare. IKD arī nodrošina uzņēmējiem iespējas piedalīties starptautiskajās izstādēs. Piemēram, finansēta Latvijas uzņēmēju piedalīšanās Ķelnes un Brēmenes gadatirgos, Zaļajā nedēļā Berlīnē.

Gerhards Hīze, kas pārstāv firmu GERHARD HIESE MARKETING CONSULTANTS, palīdzējis Latvijas uzņēmējiem piedalīties vairākos gadatirgos. Viņš arī sekmējis Albānijas, Bulgārijas, Polijas un citu valstu pārtikas produkcijas iekļūšanu Vācijas tirgū. G.Hīze todien vadīja semināru Latvijas uzņēmējiem par pārtikas eksporta iespējām uz Vācijas Federatīvo Republiku.

Dr. Stefans Hanzelmanis, iepazīstinot klātesošos ar galvenajām rokasgrāmatas nodaļām, īpaši uzsvēra, ka brošūra veidota kā praktisku padomu krājums, kurā apkopota informācija par likumdošanas normām un preču marķēšanu, kā arī sniegtas Vācijas lielāko tirdzniecības uzņēmumu adreses. Protams, šeit nevar rast atbildes uz visiem jautājumiem, un tā arī nekalpos kā panākumu atslēga, organizējot eksportu uz Vāciju.

Latvijas pārtikas preču ražošanas potenciāls paver Latvijas uzņēmējiem reālas iespējas iekļūt Rietumeiropas tirgū. Sevišķi pašreizējā situācijā, kad vērojama cenšanās pārorientēties no Austrumu tirgus uz Rietumiem.

Vācijas Federatīvajā Republikā kopējais preču apgrozījums sasniedz 386 miljardus DM, lielākā daļa – 245 miljardi DM – aptver pārtikas preču tirgu, 10 procenti jeb 39 miljardi DM – delikatešu un augļu tirgu, bet 25 procenti jeb 93 miljardi DM – restorānu, viesnīcu un uzņēmumu ēdnīcu apgādi. Tas ir milzīgs tirgus. Protams, ka Eiropas Savienības valstis šo tirgu vēlas paturēt sev. Tāpēc jāizvēlas atbilstoša stratēģija tirgus apguvei. Arvien lielāku vietu sāk ieņemt tirdzniecības zīmes, nevis ražotājfirmu zīmes. Vācijā pazīstami ir veikalu tīkli ALDI, EDEKA un citi, kur realizēto preču apjoms sasniedz 50 miljardus DM, turklāt šim preču tirgum ir tendence palielināties.

Tā būtu arī Latvijas uzņēmējiem laba iespēja šādā ceļā apgūt Vācijas tirgu. Pēdējā laikā gadatirgos pieaugusi interese par Latvijā ražotajām pārtikas precēm, tiek dibināti savstarpēji kontakti.

Diemžēl ir arī problēmas. Piemēram, zivsaimniecībā nepieciešamas lielas investīcijas, lai industriālā ražošana atbilstu Eiropas Savienības izvirzītajām higiēnas prasībām.

Tāpat nepieciešama regulāra tirgus izpēte un šo pētījumu analīze. Parasti Latvijas uzņēmēji pārdod savu ražojumu, neinteresējoties, kas ar to notiek tālāk. Un tad nav nekāds brīnums, ka prece nonāk nevis Vācijas tirgū, bet tiek tālāk pārdota trešajās valstīs. Uzņēmēji slikti pārzina šo tirgu un procesu, kāds jāiziet, lai tajā iekļūtu. Lielie veikali savu darbu plāno krietnu laiku uz priekšu. Tas nozīmē, ka jārēķinās vismaz ar pusotru līdz diviem gadiem, līdz prece nonāks pārdošanā.

Nākamais jautājums saistīts ar tirdzniecības preču zīmi. Latvijas uzņēmējiem ir grūti atteikties no savas firmas zīmes, jo tad šķiet, ka prece iekļūs otršķirīgo preču sarakstā. Bet tā tas nav, jo Vācijā pierasts, ka lielveikali visām precēm liek savu tirdzniecības zīmi.

Dr. Stefans Hanzelmanis gan uzskata, ka Latvijas ražotāji spēj atrisināt problemātiskos jautājumus. Firmas ar bagātām tradīcijām, tādas kā "Laima", "Latvijas balzams" un citas, to ar savu darbību ir apliecinājušas. Latvijas produkcijas potences spētu palielināt arī jaunu produktu ražošana.

Rokasgrāmatu un līdz ar to padomus, kā iespējams iekarot jaunu tirgu, vēlējās saņemt vairāki Latvijas uzņēmēji. Rokasgrāmata izdota 500 eksemplāru metienā, un ja par to būs liela interese, izdevējs sola to atkārtot.

Ingrīda Rumbēna, "LV"