Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Hansapank - pirmais ārvalstu uzņēmums Rīgas Fondu biržā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.1998., Nr. 102/105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47817

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

17.04.1998., Nr. 102/105

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

HANSAB~1.JPG (4170 BYTES) Hansapank — pirmais ārvalstu uzņēmums Rīgas Fondu biržā

Bankas un finanses

H2.JPG (19643 BYTES)
Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps sveic Hansapank valdes priekšsēdetāju Jiri Meisu

H1.JPG (9018 BYTES)
Rains Lehmuss

H3.JPG (11524 BYTES)
Ingrīda Blūma

Aizvadītajā nedēļā ievērojams notikums Rīgas Fondu biržā bija akciju sabiedrības Hansapank akciju kotācijas uzsākšana.

Prezentācijā Fondu biržas prezidents Uldis Cērps īpaši uzsvēra, ka Hansapank kā pirmā ārvalstu uzņēmuma ienākšana Latvijas vērtspapīru tirgū ir ļoti nozīmīga. Pirmajā kotācijā akciju cena bija 5 lati. Hansapank ir zināmā mērā izņēmuma stāvoklī, jo Latvijā tiek uztverta nevis kā ārvalstu, bet gan kā vietējā banka. Tas ir arī būtiski Latvijas ieguldītājiem, kuriem pavērsies plašākas noguldījuma un ieguldījuma diversifikācijas iespējas, nekā tas bija līdz šim. Uldis Cērps sveica Hansapank ar ienākšanu Latvijas vērtspapīru tirgū.

Hansapank valdes priekšsēdētājs Jiri Meiss lielo interesi no finansu nozarē strādājošo un žurnālistu puses uztvēra kā komplimentu savam uzņēmumam. No globālā viedokļa raugoties, Baltijas valstis ir viens reģions. Jo vairāk mēs tuvojamies Eiropai, jo mazāka nozīme ir robežām. Jēdziens "vienota Baltijas banka" ir tuvs akciju sabiedrībai, tāpēc arī Hansapank interesēs ir attīstīt savu darbību Latvijā. Patlaban bankā strādā 1200 cilvēku, un 300 no tiem ir Latvijas pilsoņi. Par to, cik lielu nozīmi šim pasākumam piešķir pati banka, liecina arī tas, ka no sešiem valdes locekļiem klāt ir trīs. J. Meiss iepazīstināja ar klātesošajiem uzņēmuma darbiniekiem un deva vārdu valdes loceklim, Hansapank finansu tirgus nodaļas vadītājam Rainam Lehmusam , kurš savukārt iepazīstināja ar bankas darbu.

Hansapank, tagad jau lielākā komercbanka Baltijas valstīs, dibināta 1991. gada 1. jūlijā. Tās pastāvīgo klientu skaits sasniedz 108 tūkstošus Igaunijā un 11 tūkstošus Latvijā, tai skaitā ir 20 tūkstoši juridisko personu Igaunijā un 4 tūkstoši – Latvijā. Galveno uzsvaru savā darbībā banka liek uz vidējiem un lielajiem uzņēmumiem. Par publisko akciju sabiedrību Hansapank reģistrēta 1992.gadā. Patlaban tās akcijas kotējas Tallinas, Helsinku, Minhenes un Frankfurtes Fondu biržās.

Uzņēmuma galvenie mērķi saistīti ar kapitāla efektīvu izmantošanu, un tā nodoms ir kļūt par universālāko komercbanku Baltijas valstīs. Protams, darbības virzieni dažādās valstīs ir atšķirīgi. Igaunijā Hansapank ir 96 filiāles, Latvijā – 5. Šā gada rudenī iecerēts uzsākt darbību arī Lietuvā. Bankai ir raksturīga augsta rentabilitāte. Līdz ar to iespējams klientiem piedāvāt līzinga un kreditēšanas operācijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un papildus vēl apdrošināšanu. Nesen uzsākts smago kravas mašīnu līzings Krievijā un Ukrainā. Filiāļu atvēršana šajās valstīs gan nav paredzēta.

Hansapank savu izaugsmi un galveno kapitāla palielinājumu saista ar noguldījumu pieaugumu. Galvenais līdzekļu avots – depozitārie noguldījumi. Savas darbības laikā ik gadu bankas aktīvi ir dubultojušies. Ieņēmumu struktūrā tie sadalās starp ieņēmumiem no tirdzniecības, samaksas par bankas pakalpojumiem un procentu ieņēmumiem. Ir arī zaudējumi, un tos veido 20 miljoni jeb 0,75 procenti no visa kredītportfeļa.

1997. gads Hansapank bijis sekmīgs, jo tīrā peļņa veido 450 miljonus Igaunijas kronu, lielākā daļa no tās gūta Igaunijā, Latvijas filiālē – 21,9 miljoni. 1998. gadā plānots starptautiskajā tirgū izlaist 7 miljonus akciju par 56 miljoniem dolāru, tādējādi piesaistot ārvalstu investorus. Rains Lehmuss uzsvēra, ka palielinājusies akciju likviditāte.

Par to, kā noritēs akciju tirdzniecība Rīgas Fondu biržā, pastāstīja Anrijs Čeksters .

Jāpiebilst, ka Hansapank ir lielākā banka Igaunijā, un tās aktīvi pērn trešajā ceturksnī pārsniedza 8,6 miljonus kronu, tās tirgus daļa pēc aktīviem bija 25,5 procenti. Pēc bankas speciālistu prognozēm varētu notikt banku konsolidācija Igaunijā. Acīmredzot līdzīgi procesi varētu būt arī Latvijā.

Hansapank pieder vairāki meitasuzņēmumi, kas apvienoti Hansapank grupā – Hansa Leasing, Hansabank – Latvija, Hansa Asset Management, Hansapank Insurance, Hansa Maja, Crebit.

Ar darbu Latvijā apmierināta arī "Hansabank – Latvija" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma . Gandrīz pēc nepilnu divu gada darba, kopš Hansapank atpirka 100 procentus Vācijas – Latvijas bankas akciju un izveidoja meitasuzņēmumu, iegūta klientu uzticība. Patlaban banka kapitāla ziņā ir devītā lielākā komercbanka Latvijā. Kā priekšrocību, uzsākot darbu Latvijā, I.Blūma min to, ka nebija nekādu slikto kredītu. Patlaban, lai nodrošinātos pret zaudējumiem, tiek veidoti drošības uzkrājumi – aptuveni 1 procenta apjomā no kredītportfeļa lieluma.

"Hansabank – Latvija" ir arī viena no Rīgas Fondu biržas dibinātājām un Latvijas Centrālā depozitārija dalībniece. Latvijas un ārvalstu klientiem tā piedāvā brokeru pakalpojumus darījumos ar Baltijas valstu vērtspapīriem. Patlaban pēc darījuma apjoma ar vērtspapīriem Rīgas Fondu biržā "Hansabank – Latvija" brokeri ieņem vadošo vietu.

Šajā gadā "Hansabank – Latvija" savu pakalpojumu klāstu iecerējusi palielināt, turpinot veidot filiāles un atverot tās arī ārpus Rīgas, tāpat uzstādot 45 līdz 50 banku automātus Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Kā jauns produkts tiks piedāvāta Internet datubanka un telefona banka, kas sniegs pakalpojumus 24 stundas diennaktī.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!