projekti

Likumprojekts

Informācijas atklātības likums

Saeimas dok. nr.4000; likumprojekts nr.1115

Saeimas deputātu grupas (K.J.Druva, R.Dilba, M.Vītols, Ā.Ločmelis, A.Naglis, P.Putniņš, A.Rugāte) 1998.gada 23.(25.) martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1.pants.

Likuma mērķis

(1) Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju informācijai, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgas iegūt informāciju valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs (turpmāk tekstā — "iestādes") un to izmantot.

2.pants.

Likuma darbības loks

(1) Likums attiecas uz informāciju, kuru rada, ierosina, apkopo, uzkrāj, apstrādā, lieto un iznīcina iestādes vai citas personas to uzdevumā. Informācijas atklātības likums tiek piemērots iestādei tajā gadījumā, kad, īstenojot savas tiesības, pildot pienākumus un aizstāvot savas likumīgās intereses, valsts vai pašvaldības iestāde ir pieņēmusi atsevišķu lēmumu par informācijas ierobežošanu.

(2) Informācija ir pieejama atklātībai visos tajos gadījumos, kad likums nav paredzējis izņēmumu, ja izņēmums neizriet no likuma vai informācijas izmantošanas aizsardzību un ierobežojumus nenosaka speciālo tiesību normas.

(3) Ar šo likumu netiek regulēta fizisko personu īpašumā esošās informācijas izmantošana.

3.pants.

Likuma objekts

(1) Šā likuma izpratnē par informāciju tiek uzskatīta ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

II nodaļa. Informācijas iedalījums

4.pants.

Informācijas grupas

(1) Informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala:

1) vispārpieejama informācija;

2) ierobežota informācija;

3) informācija iestādes iekšējai lietošanai.

5.pants.

Vispārpieejamā informācija

(1) Vispārpieejamā informācija veidojas publisko un privāto tiesību subjektu darbības rezultātā, tā ietver ziņas par personām vai faktiem un kas netiek klasificētas kā ierobežota informācija vai aizsargāta valsts noslēpuma likumā.

6.pants.

Ierobežota informācija

(1) Ierobežota informācija ir juridisko vai fizisko personu darbības rezultātā radīta vai iegūta informācija jebkurā tās fiksēšanas veidā, kas paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar viņa darba vai dienesta pienākumu veikšanu un pēc sava rakstura un satura ir tāda, kas izpaušanas vai nozaudēšanas gadījumā apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu šo vai citu personu likumiskajām interesēm.

(2) Norādot šajā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, ierobežotas informācijas statusu ir tiesīgs noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu.

(3) Par ierobežotu informāciju tiek uzskatīta:

1) informācija paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;

2) informācija, kas attiecas uz uzņēmējdarbības noslēpumiem;

3) informācija, kas attiecas uz fiziskas personas privāto dzīvi (personas informācija);

4) informācija, ja tās atklātība darbotos pretēji sabiedriskās kārtības vai regulēšanas pasākumiem, vai to veikšana tiktu apdraudēta;

5) informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu, konkursu un citu līdzīga rakstura pārbaužu novērtējuma procesu.

(4) Par ierobežotu informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez šajā likumā paredzētiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.

7.pants.

Informācija iestādes iekšējai lietošanai

(1) Par iestādes iekšējās lietošanas informāciju tiek uzskatīta informācija, kas iestādei nepieciešama, veicot sagatavošanas darbus lietu kārtošanai.

(2) Ierobežotība attiecas arī uz dokumentiem, kuri sastādīti sakarā ar attiecīgās iestādes sagatavošanas darbiem lietu kārtošanai un kurus izstrādājusi:

1) kāda zemākstāvoša iestāde;

2) šai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji;

3) viena iestāde citas iestādes lietošanai.

(3) Ierobežotības statuss iestādes iekšējās lietošanas informācijai lietu sagatavošanas procesā var tikt piemērots tikai līdz brīdim, kad iestādes lēmums par attiecīgo lietu pieņemts, vai dokuments, kurš netiek klasificēts kā ierobežotai lietošanai, tiek nosūtīts.

(4) Iekšējās lietošanas un citus informāciju veidus, kas tiek klasificēti kā ierobežoti, iestāde uzskaita informācijas reģistrā.

8.pants.

Informācija par uzņēmējdarbības noslēpumiem

(1) Informācija kvalificējama kā uzņēmējdarbības noslēpums, ja iestādes, to izpaužot, varētu kaitēt tās personas konkurētspējai, kura šo informāciju sniegusi.

(2) Informāciju drīkst neizpaust, ja izpaušana varētu mazināt iestādes iespējas iegūt līdzvērtīgu informāciju nākotnē.

(3) Fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzība nedrīkst ierobežot citu juridisko un fizisko personu tiesības saņemt informāciju, kas ir pieejama atbilstoši citu likumu normām.

9.pants.

Informācija par fizisko personu privāto dzīvi

(1) Par ierobežota rakstura informāciju, kas attiecas uz fizisko personu privāto dzīvi, tiek uzskatītas ziņas par personas un to ģimenes locekļu personas kodu, civilstāvokli, un privātā tālruņa numuru, ienākumiem, adopcijas un testamenta lietām, piederību reliģiskajām un politiskajām organizācijām, šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas tiesībām, izņemot likumos un citos tiesību aktos noteiktos gadījumus.

(2) Ierobežota ir arī informācija par fizisko personu veselības stāvokli.

(3) Citām fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības iestādēs pieprasīt un saņemt informāciju par fiziskām personām tikai likumos paredzētos gadījumos un kārtībā, ja tās pierāda savu tiesību likumīgo pamatu, vai ar pašu personu labprātīgu piekrišanu.

10.pants.

Informācijas reģistrs

(1) Katra iestāde, atkarībā no tās rīcībā esošās informācijas veida un rakstura, informāciju reģistrē speciāli izveidotā informācijas reģistrā atbilstīgi iestādē noteiktajai lietvedībai, norādot:

1) informācijas grupu, kas tiek glabāta sistēmā;

2) informācijas nosaukumu, dokumentiem norādot nepieciešamos rekvizītus atbilstoši lietvedības noteikumiem;

3) informācijas avotu.

(2) Informācijas pieprasītājam ir tiesības iepazīties ar informācijas reģistru, kas ir atklāti pieejams.

III nodaļa. Informācijas sniegšana

11.pants.

Pienākums sniegt informāciju

(1) Informācija jāsniedz jebkuram, kas to vēlas, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā, līdz ar to attiecīgajai personai nav īpaši jāpamato intereses pēc vispārpieejamās informācijas.

(2) Informācija nevar tikt liegta tāpēc, ka tā neattiecas uz personu, kas to ir pieprasījusi.

(3) Iestādes nevar atteikt sniegt fiziskai personai jebkura veida datu bāzē uzkrāto informāciju par šo personu, viņas apgādībā esošām personām vai mirušiem radiniekiem.

(4) Iestāde atbilstoši likumdošanai apstiprina kārtību, kādā informācija nododama atklātībai, kas ir šīs iestādes rīcībā, kā arī kādā apjomā izdarīt dokumentu un uz citiem informācijas nesējiem esošās informācijas kopijas, reprodukcijas, norakstus un izrakstus.

(5) Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāizsniedz tikai tās rīcībā esošie dati vai dokumenti. Iestāde var atteikt datu izpēti vai analīzi, lai izpildītu pieprasījumu, ja tās rīcībā nav šādu datu vai analīzes.

(6) Ja informācijas kopums satur arī ierobežotu informāciju, iestāde izsniedz tikai to daļu, kas ir vispārpieejama, ja šī daļa pati par sevi nedod maldinošu priekšstatu par informācijas saturu.

12.pants.

Informācijas pieprasījuma forma un reģistrēšanas kārtība

(1) Informācija var tikt pieprasīta rakstiskā vai mutiskā formā.

(2) Visi informācijas rakstveida pieprasījumi ir reģistrējami. Iestāde var noteikt kārtību, kā reģistrējami arī mutvārdos izteiktie pieprasījumi un izsniegtās informācijas saturs.

(3) Ja informācijas pieprasījums ir rakstveidā, tajā jānorāda iesniedzēja vārds un uzvārds (juridiskai personai — tās nosaukums), dzīves vai uzturēšanās vieta Latvijā (juridiskā adrese) un iesniedzēja paraksts. Informācijas pieprasījums iespējami precīzi jānoformulē.

(4) Pieprasot ierobežotu informāciju, personai pieprasījumā jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotā informācija tiek izsniegta, tās saņēmējam jāuzņemas saistības to izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

(5) Iestādes var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja nav minēto rekvizītu vai nav sniegts datu apraksts, pēc kura šos datus iespējams identificēt.

(6) Ja informācijas sagatavošanai ir nepieciešams laiks, iestādes vadītājs vai pilnvarota persona par to paziņo apmeklētājam, informējot, kad pieprasītā informācija tiks sniegta.

(7) Iestādes saraksts ar informācijas pieprasītāju un ziņas par šo personu ir uzskatāmas par konfidenciālu informāciju, un to ir aizliegts izpaust trešajām personām bez iesniedzēja piekrišanas.

13.pants.

Informācijas pieprasījuma atteikuma kārtība

(1) Gadījumā, ja iestāde atsaka informācijas pieprasījumu, atteikumam jābūt rakstiskā formā un tam jāsatur norāde par to, uz kāda pamata pieprasījums vai tā daļa ir atteikta un kādā termiņā un kārtībā atteikums ir pārsūdzams, ja tas ir paredzēts likumdošanas aktos.

(2) Ja atteikums pamatots ar to, ka pieprasītā informācija nav šīs iestādes rīcībā, atteikumā arī jānorāda iestāde, kur pieprasīto informāciju iespējams saņemt vai par to varētu tikt sniegta uzziņa.

(3) Ja pieprasītā informācija ir citas iestādes rīcībā, kuru saskaņā ar likumu iestāde ir pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt, informācijas rakstiskais pieprasījums septiņu dienu laikā jāpārsūta šajā jautājumā kompetentai iestādei, par to paziņojot informācijas pieprasītājam. Iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai kontrolējamā vai uzraugāmā iestāde to informē par pieprasījuma izskatīšanas rezultātiem.

(4) Lēmumu par atteikumu paraksta attiecīgās iestādes vadītājs vai persona, kas to aizvieto. Iestādes vadītājs var pilnvarot konkrētu amatpersonu, kura ir atbildīga par informācijas sniegšanas nodrošinājumu.

14.pants.

Informācijas sagatavošanas izdevumu segšana

(1) Maksa par informācijas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt dokumentu vai informācijas meklēšanas un pavairošanas izdevumus. Iestāde nevar prasīt, lai tiktu segti jebkuri citi izdevumi, kas radušies, risinot juridiskos vai politiskos jautājumus sakarā ar atbildi uz pieprasījumu.

(2) Ikviens pieprasījuma iesniedzējs drīkst lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu, un iestāde var lemt par informācijas izsniegšanas maksas samazināšanu vai atbrīvošanu no tās.

(3) No maksas atbrīvo vai samazina, ja tas noteikts ar likumu vai gadījumos, kad informācija atklājama sabiedrības interesēs, jo šī informācija varētu būtiski ietekmēt sabiedrības izpratni par valsts varas vai pašvaldības iestāžu darbību vai pasākumiem, un tā netiks izmantota pieprasītāja komerciālo interešu apmierināšanai.

(4) Paredzamās samaksas lielumu par pieprasītās informācijas sagatavošanu iestāde paziņo, pieprasītājam reģistrējot šo pieprasījumu. Ja informācijas sagatavošanas procesā paredzams šīs summas pārsniegums, iestādei jāsaņem pieprasītāja akcepts.

(5) Ja informācijas pieprasījums tiek nosūtīts pa pastu vai tamlīdzīgi, pieprasītājs var norādīt ierobežojumu attiecībā uz maksas apjomu. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka informācijas pieprasītājs ir piekritis informācijas sagatavošanas izmaksām. Tomēr iestādei ir jāsaņem pieprasītāja īpaša piekrišana, ja paredzamais maksas apjoms var pārsniegt valsts noteikto minimālo mēnešalgu vai informācijas meklēšanas izmaksas var pārsniegt informācijas nesēja izmaksas.

15.pants.

Informācijas izsniegšanas termiņi

(1) Iestādei, kas saņēmusi informācijas rakstisku pieprasījumu, tas jāreģistrē Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtībā un informāciju pieprasītājam jāizsniedz šādos termiņos:

1) 15 darbdienu laikā, ja iestādes rīcībā esošai informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde vai datu apkopošana. Ja šo termiņu nebūs iespējams ievērot, par to jāpaziņo iesniedzējam;

2) 30 darbdienu laikā, jo objektīvu apstākļu dēļ informācijas sagatavošanai ir nepieciešams izskatīt lielāka apjoma datus vai informācija atrodas iestādes struktūrvienībā, kas atrodas citā administratīvajā teritorijā, nepieciešams konsultēties ar citām iestādēm u. tml.

(2) Ja informāciju nav iespējams sagatavot vai tā tiks izsniegta tikai daļēji, iestādei par to 15 darbdienu laikā ir jāpaziņo pieprasītājam.

(3) Lai nodrošinātu atklātumu sabiedrības interesēs, masu informācijas līdzekļu pilnvarotiem pārstāvjiem iestāde izsniedz vispārpieejamo informāciju informācijas pieprasīšanas dienā, bet gadījumos, kad nepieciešams informāciju papildus pārbaudīt vai apkopot — ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

16.pants.

Ierobežotas informācijas aizsardzība

(1) Iestādei ir jānodrošina, ka pienākums saglabāt ierobežotu informāciju tiek darīts zināms visiem tiem, uz kuriem tas attiecas, un var tikt pieprasīts rakstveida paziņojums, kas apliecina to, ka viņi noteikumus zina un ir gatavi tos respektēt.

(2) Ja sakarā ar ierobežotās informācijas nelikumīgu izpaušanu tās īpašniekam vai citai personai nodarīts kaitējums vai būtiski aizskartas viņu likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas griezties ar prasību tiesā pret vainīgo personu par kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.

IV nodaļa. Informācijas pieprasītāju tiesību aizsardzība

17.pants.

Informācijas atteikuma pārsūdzēšanas kārtība

(1) Jebkura juridiska vai fiziska persona likumā noteiktā kārtībā ir tiesīga pārsūdzēt tiesā iestāžu amatpersonu darbību vai bezdarbību, ar kuru aizskartas tās tiesības saņemt informāciju, ja:

1) iestāde likumā noteiktajā termiņā nav sniegusi atbildi informācijas pieprasītājam;

2) iestāde atteikusies sniegt informāciju, bez likumīga pamata pieņemot lēmumu informācijai piešķirt ierobežotības statusu;

3) iestāde nav atļāvusi personai iepazīties ar iestādes jebkura veida datu bāzē uzkrāto informāciju par sevi, viņa apgādībā esošām personām vai mirušiem radiniekiem;

4) iestāde pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas atteikusies dzēst vai labot nepatiesus, nepilnīgus vai tās neatļautos datus par personu.

(2) Iestādei ir jāpierāda, ka atteikums sniegt informāciju ir bijis pamatots un saskaņā ar likumu.

(3) Informācijas pieprasītājs ir tiesīgs iesniegt pārsūdzības prasību par atteikumu izsniegt informāciju, par pieprasītās maksas apmēru vai jebkuru citu negatīvu lēmumu, ieskaitot atteikumu izpildīt pieprasījumu, pamatojot to ar pieprasītās informācijas nepareizu aprakstu, iestādes vadītājam vai tuvākā augstākstāvošā instancē attiecībā pret to, kas pieņēmusi lēmumu par atteikumu.

(4) Termiņš pārsūdzības iesniegšanai ir 3 nedēļas no brīža, kad paziņojums par atteikumu ir nonācis līdz ieinteresētajai pusei vai kad viņam pašam būtu bijis jāuzzina par attiecīgo lēmumu.

(5) Iestādei 15 darbadienu laikā jāpieņem lēmums par iesniegto pārsūdzību. Pamatotu iemeslu gadījumā iestāde var pagarināt šo termiņu vēl par 10 dienām.

18. pants.

Atbildība par informācijas izpaušanas pārkāpumiem

(1) Iestāžu amatpersonas un citas fiziskās vai juridiskās personas par šā likuma pārkāpumiem saucamas pie likumos paredzētās disciplinārās, administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālās atbildības.

Likumprojekts

Vispārējās izglītības likums

Saeimas dok. nr. 4049; likumprojekts nr. 1128

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998. gada 31. marta sēdē akceptēts

(prot.nr.17, 20.§) un 1.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi — izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā mācību literatūra, mācību uzskates līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, mācību materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets — didaktiski pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai izglītības iestādē pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija — iespēja personām, kurām nepieciešams papildināt savas zināšanas izglītības turpināšanai nākamajā klasē vai izglītības pakāpē, iegūt noteiktas zināšanas, prasmes un izveidot noteiktu attieksmju kopumu;

8) pedagoģiski medicīniskā komisija — komisija, kuras uzdevumi ir izglītojamo ar speciālām vajadzībām (garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, psihoneiroloģiskām un smagām somatiskām saslimšanām) diagnosticēšana, mācību darbam nepieciešamo nosacījumu, izglītošanas veida un vietas, izglītojamo attīstības īpatnību un speciālo vajadzību noteikšana un vecāku, pedagogu konsultēšana;

9) pirmsskolas izglītības konsultatīvais centrs — pašvaldības izglītības iestāde, kas nodrošina vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un sagatavošanā pamatizglītības uzsākšanai;

10) sekmju izraksts — izglītojamā mācību sasniegumu (zināšanas, prasmes un attieksmes) mācību priekšmetos izraksts;

11) sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā un ko izsniedz pēc īpaša veida pārbaudes;

12) valsts speciālās izglītības centrs — iestāde, kura izstrādā speciālās izglītības programmu saturu, sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību speciālās izglītības iestādēm un vada valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu;

13) speciālās izglītības iestāde — speciālā vai sanatorijas internātskola (skola), rehabilitācijas vai attīstības centrs, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

14) vērtējums — izglītības programmā noteikto prasību apguves līmeņa apliecinājums.

2. pants.

Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbība un sadarbība vispārējās izglītības īstenošanas procesā, noteikt tajā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī dot iespēju radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, sagatavot izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriski politiskās dzīves un vērtību sistēmā.

3. pants.

Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītības pakāpē;

2) pamatizglītības pakāpē;

3) vidējās izglītības pakāpē.

(2) Vispārējās izglītības veidi ir:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) pedagoģiskā korekcija.

II nodaļa. Kompetences sadale vispārējās izglītības īstenošanā

4. pants.

Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts nozīmes vispārējās izglītības iestādes;

3) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē speciālās izglītības iestādes.

5. pants.

Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) organizē valsts vispārējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartu un izglītības programmu paraugu izstrādi un ekspertīzi;

2) nosaka vienotu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs;

3) izstrādā valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē tā darbību;

4) vada un organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atestāciju;

5) izstrādā un apstiprina vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

6) nosaka liecību un sertifikātu formu un izsniegšanas kārtību;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību mājās vai ārstniecības iestādē.

(2) Izglītības un zinātnes ministrs vai viņa pilnvarota persona:

1) nosaka mācību gada un brīvlaiku ilgumu un laiku izglītības iestādēs;

2) apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

3) apstiprina valsts vispārējās izglītības standartus;

4) apstiprina valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

5) nosaka kārtību, kādā īstenojamas izglītības programmas.

6. pants.

Pašvaldību kompetence

Pašvaldību kompetenci vispārējā izglītībā nosaka Izglītības likums.

III nodaļa. Vispārējās izglītības iestādes

7. pants.

Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē vai likvidē dibinātājs, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru vai viņa pilnvarotu personu.

8. pants.

Vispārējās izglītības iestādes darbības uzsākšana

Vispārējās izglītības iestādes uzsāk darbību viena gada laikā pēc licences saņemšanas izglītības programmas īstenošanai un reģistrācijas izglītības iestāžu un izglītības programmu reģistrā.

9. pants.

Vispārējās izglītības iestādes statuss un darbība

(1) Vispārējās izglītības iestāde ir juridiska persona, kuras darbību nosaka tās nolikums vai statūti.

(2) Vispārējās izglītības iestādes pamatdarbība ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga sniegt ar izglītības iestādes darbības nodrošināšanu saistītus šādus pakalpojumus:

1) īstenot interešu un tālākizglītības programmas;

2) piedāvāt izmantot dienesta viesnīcu, internātu;

3) piedāvāt ēdināšanas pakalpojumus;

4) veikt citas darbības, ja tās netraucē izglītības procesa īstenošanu.

10. pants.

Vispārējās izglītības iestādes nolikums un statūti

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā vai statūtos ir norādāmas šādas ziņas:

1) nosaukums, atrašanās vieta;

2) darbības mērķi un uzdevumi, īstenojamās izglītības programmas un to īstenošanas forma;

3) izglītības procesa organizēšanas pamati;

4) izglītojamo tiesības un pienākumi;

5) darbinieku tiesības un pienākumi;

6) izglītības iestādes padomes, to kompetence, pašpārvaldes formas;

7) finansēšanas kārtība;

8) pakalpojumu sniegšanas saimnieciskās darbības veidi;

9) reorganizācijas un likvidēšanas kārtība;

10) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

11. pants.

Vispārējās izglītības iestādes nosaukums

Vispārējās izglītības iestādes nosaukumā ir iekļaujams atbilstoši tajā īstenojamās izglītības pakāpei un organizācijas formai viens no šajā likumā norādītajiem izglītības iestāžu pakāpju un veidu nosaukumiem.

12. pants.

Vispārējās izglītības iestādes kompetence

Vispārējās izglītības iestāde atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem patstāvīgi:

1) organizē un realizē izglītības procesu;

2) izvēlas izglītības darba metodes un formas;

3) izstrādā nolikumu vai statūtus un iekšējās kārtības noteikumus.

13. pants.

Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs:

1) par tiesību aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā;

2) par vispārējās izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un noteikto uzdevumu izpildi;

3) par iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmu prasībām;

5) par izglītības iestādes nodrošinājumu ar pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītības programmu īstenošanu.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba vispārējās izglītības iestādes dibinātājs.

(4) Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas motivēta pieprasījuma izglītības iestādes dibinātājs lauž darba līgumu ar vispārējās izglītības iestādes vadītāju.

14. pants.

Vispārējās izglītības iestādes padomes

Vispārējās izglītības iestādē dažādu pedagoģiskā un pārvaldes procesa uzdevumu risināšanai izveido padomi vai padomes.

IV nodaļa. Vispārējās izglītības satura organizācija

15. pants.

Vispārējās izglītības satura organizācijas dokumenti

Vispārējās izglītības saturu un tā organizāciju atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un izglītības programmas virzienam nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

2) mācību priekšmetu standarti;

3) izglītības programmas;

4) mācību priekšmetu programmas.

16. pants.

Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un virzienam nosaka:

1) izglītības programmu mērķus un galvenos uzdevumus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir jāievēro visām institūcijām, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas.

17. pants.

Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

Mācību priekšmeta standarts ir valsts vispārējās izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta:

1) galvenos mērķus un uzdevumus;

2) obligāto saturu;

3) pamatprasības priekšmeta apguvei;

4) mācību sasniegumu pārbaudes formas un metodiskos paņēmienus.

18. pants.

Vispārējās izglītības programma

(1) Izglītības iestādes pamatdarbību nosaka izglītības programma, kuru atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīviem veido:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs;

3) izglītības programmas īstenošanas plāns;

4) prasības izglītojamo iepriekš iegūtai izglītībai;

5) izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansiālo un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas izstrādā tās īstenotājs, ievērojot valsts vispārējās izglītības standartus, izglītības programmu klasifikāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvus.

19. pants.

Vispārējās izglītības programmu īstenošana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādes īstenojamās izglītības programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs un dibinātājs, tās licencē un reģistrē Izglītības un zinātnes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Izsniegt valstiski atzītus izglītības dokumentus izglītības iestādei ir tiesības pēc tajā īstenoto izglītības programmu akreditācijas.

20. pants.

Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmeta programma ir izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;

2) mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un paredzētais laiks;

4) izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmetu programmu atbilstoši mācību priekšmeta standartam un izglītības programmai, kurā šī mācību priekšmeta programma ietverta.

V nodaļa. Pirmsskolas izglītība

21. pants.

Pirmsskolas izglītības veidi

Pirmsskolas izglītības veidi ir:

1) vispārējā pirmsskolas izglītība;

2) speciālā pirmsskolas izglītība.

22. pants.

Pirmsskolas izglītības iestādes

Pirmsskolas izglītības iestādes ir:

1) vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes;

2) speciālās pirmsskolas izglītības iestādes;

3) pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri.

(2) Vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki var saņemt konsultatīvu palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajos centros bērna izglītošanai mājās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

23. pants.

Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšana

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vai grupu atvērt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem pēc vecāku pieprasījuma.

(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vai grupu atvērt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa bērnu vecāki.

24. pants.

Pirmsskolas izglītības īstenošana

Pirmsskolas izglītību īsteno ģimenē, vispārējā vai speciālā pirmsskolas iestādē vai pirmsskolas konsultatīvā centrā līdz 7 gadu vecumam.

25. pants.

Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Vispārējās pirmsskolas iestādēs izglītojamos uzņem pieteikšanās kārtībā atbilstoši grupu piepildījuma normatīviem, kurus ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs vai speciālajās grupās izglītojamos uzņem un atskaita, pamatojoties uz rajona pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu.

(3) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus un noslēguma pārbaudes.

26. pants.

Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

Pirmsskolas vecuma bērnu mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) bērniem līdz 2 gadu vecumam — 15 minūtes;

2) bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam — 25 minūtes;

3) bērniem no 3 līdz 4 gadu vecumam — 30 minūtes;

4) bērniem no 4 līdz 5 gadu vecumam — 45 minūtes;

5) bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam — 50 minūtes;

6) bērniem no 6 līdz 7 gadu vecumam — 60 minūtes.

27. pants.

Pirmsskolas izglītības saturs

Pirmsskolas izglītības saturu nosaka pirmsskolas izglītības programma, kuras īstenošana nodrošina izglītojamā:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības veicināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības uzsākšanai.

28. pants.

Pirmsskolas izglītības obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības uzsākšanai.

29. pants.

Mācību maksa par pirmsskolas izglītību

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības ieguvi un pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu sedz no vietējās pašvaldības budžeta.

(2) Pašvaldību budžeta pirmsskolas izglītības iestādes nav tiesīgas noteikt mācību maksu.

(3) Citas fizisku vai juridisku personu dibinātās pirmsskolas izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

VI nodaļa. Pamatizglītība

30. pants.

Pamatizglītības iestādes

Pamatizglītības iestādes (izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas) atkarībā no iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir sākumskolas vai pamatskolas.

31. pants.

Pamatizglītības programmu īstenošana

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Sākumskolās īsteno daļējas pamatizglītības programmas.

(3) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

(4) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālajā izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.

32. pants.

Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nav tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus.

33. pants.

Pamatizglītības ieguve

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar ārstu komisijas lēmumu.

(4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo no vispārējās izglītības iestādes drīkst atskaitīt tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

34. pants.

Izglītojamā mācību stundu slodze pamatizglītībā

Izglītojamā mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) pirmajā klasē — 20 mācību stundas;

2) otrajā klasē — 22 mācību stundas;

3) trešajā klasē — 24 mācību stundas;

4) ceturtajā klasē — 26 mācību stundas;

5) piektajā klasē — 28 mācību stundas;

6) sestajā klasē — 30 mācību stundas;

7) no septītās līdz devītajai klasei — 34 mācību stundas.

35. pants.

Mācību stundu skaits dienā vienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits vienā izglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no pirmās līdz trešajai klasei — 5 mācību stundas;

2) no ceturtās līdz piektajai klasei — 6 mācību stundas;

3) no sestās līdz septītajai klasei — 7 mācību stundas;

4) no astotās līdz devītajai klasei — 8 mācību stundas.

36. pants.

Mācību stundas ilgums pamatizglītībā

Mācību stundas ilgums pirmajā klasē ir 35 minūtes, no otrās līdz devītajai klasei — 40 minūtes.

37. pants.

Mācību gada ilgums pamatizglītībā

Mācību gads ilgst:

1) pirmajai klasei — 34 nedēļas;

2) no otrās līdz astotajai klasei — 35 nedēļas;

3) devītajai klasei — 37 nedēļas.

38. pants.

Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināts valsts pamatizglītības standarts.

39. pants.

Maksa par pamatizglītību

(1) Valsts un pašvaldību budžeta pamatizglītības iestāde nav tiesīga noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmas īstenošanu.

(2) Citas juridisku vai fizisku personu dibinātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

40. pants.

Dokumenti par pamatizglītības apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņem Apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

VII nodaļa. Vispārējā vidējā izglītība

41. pants.

Vispārējās vidējās izglītības iestādes

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes: vidusskolas, vakara (maiņu) vidusskolas un ģimnāzijas.

(2) Vidusskolas īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

(3) Ģimnāzija īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

(4) Ģimnāzijā var īstenot daļējas pamatizglītības programmas. Daļējas pamatizglītības programmas īsteno no 7. līdz 9. klasei.

(5) Valsts ģimnāzijas statusu piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzijas papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

42. pants.

Izglītojamo uzņemšanas nosacījumi vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Lai uzsāktu mācības vispārējās vidējās izglītības iestādē, nepieciešama Apliecība par pamatizglītību.

(2) Pašvaldību dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestāde, ja ir dibinātāja atļauja, ir tiesīga, uzņemot izglītojamos 10. klasē, organizēt iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

(3) Valsts dibinātā vispārējās vidējās izglītības iestāde ir tiesīga, uzņemot izglītojamos 10. klasē, ar izglītības un zinātnes ministra atļauju organizēt iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

43. pants.

Vispārējās vidējās izglītības apguves vecums

Vispārējās vidējās izglītības programmas apguves vecums nav ierobežots.

44. pants.

Vispārējās vidējās izglītības progammu virzieni

Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstoši šādiem virzieniem:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

45. pants.

Vispārējās vidējās izglītības obligātais saturs

Vispārējās vidējās izglītības virziena obligāto saturu nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināts valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

46. pants.

Izglītojamā mācību stundu slodze vispārējā vidējā izglītībā

Mācību stundu slodze 10.–12. klašu izglītojamiem nedēļā vienā izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

47. pants.

Mācību stundas ilgums vispārējā vidējā izglītībā

Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm.

48. pants.

Mācību gada ilgums vispārējā vidējā izglītībā

Mācību gads ilgst:

1) 10. un 11. klasē — 35 nedēļas;

2) 12. klasē — 38 nedēļas.

49. pants.

Maksa par vispārējo vidējo izglītību

(1) Valsts un pašvaldību budžeta izglītības iestādes nav tiesīgas noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu īstenošanu.

(2) Citas fizisku un juridisku personu dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

50. pants.

Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņem Atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

(3) Izglītojamā zināšanu un prasmju vērtējumu atsevišķā mācību priekšmetā apliecina sertifikāts par mācību priekšmeta apguvi.

VIII nodaļa. Vispārējā izglītība izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

51. pants.

Speciālā izglītība

(1) Speciālā izglītība ir vispārējā, darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītība izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamiem ar speciālām vajadzībām iegūt veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, vispusīgu sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

52. pants.

Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, spējām un veselībai, ko nosaka, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu.

(2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ilgst 9 gadus.

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem ilgst 9 gadus. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, to īstenošana ilgst līdz 12 gadiem.

(4) Profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas viena līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ilgst 10 gadus, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadus.

(6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ilgst 11 gadus, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadus.

(7) Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ilgst 10 gadus.

53. pants.

Speciālās izglītības programmu īstenotāji

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas:

1) speciālās izglītības iestādē;

2) vispārējās izglītības iestādē;

3) izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmu;

4) mājas apstākļos vai ārstniecības iestādē.

54. pants.

Speciālās izglītības iestāžu dibināšana un klašu atvēršana

(1) Speciālās izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Speciālo klasi var atvērt jebkurā vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā speciālās izglītības iestādes paraugnolikuma prasības.

55. pants.

Speciālās izglītības programmu apguves uzsākšana

Atkarībā no veselības stāvokļa speciālās pamatizglītības programmu apguvi sāk 7 vai 8 gadu vecumā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu.

56. pants.

Izglītojamā uzņemšanas kārtība speciālās izglītības iestādē

(1) Speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādes speciālajās klasēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita visa mācību gada laikā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu.

(2) Valsts nozīmes speciālās izglītības iestādēs izglītojamos uzņem un no tām atskaita tikai ar Valsts speciālās izglītības centra slēdzienu.

(3) Rajona pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu organizē izglītības pārvalde, saskaņojot ar Valsts speciālās izglītības centru.

57. pants.

Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība izglītojamiem ar speciālām vajadzībām atbilst valsts vienotai vērtēšanas kārtībai.

(2) Par individuālo speciālās izglītības programmu apguvi pedagogs sniedz rakstisku aprakstu par izglītojamā mācību sasniegumiem.

58. pants.

Izglītojamā mācību stundu slodze speciālajā izglītībā

Izglītojamā ar speciālām vajadzībām mācību stundu slodze nedēļā atbilst šī likuma 34. pantā noteiktajam stundu skaitam.

59. pants.

Mācību stundas ilgums speciālajā izglītībā

Mācību stundas ilgums ir 40 minūtes, bet pirmās klases izglītojamiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem — 30 minūtes.

60. pants.

Dokumenti par speciālās izglītības programmu apguvi

Izglītojamiem, kas apguvuši speciālās izglītības programas, izsniedz Apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

IX nodaļa. Sociālā un pedagoģiskā korekcija

61. pants.

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas un izglītības programmas, nodrošinot izglītības apguvi vai pilnveidojot tās apguves kvalitāti, veicot audzināšanas darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

62. pants.

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšanas kārtība

(1) Sociālās korekcijas iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas iestādēs nosaka likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē nosaka dibinātājs.

63. pants.

Izglītības dokumenti

Izglītojamo, kas apguvuši sociālās un pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnu vai daļēju apguvi.

X nodaļa. Vispārējās izglītības finansēšana

64. pants.

Vispārējās izglītības programmu finansēšana

(1) Akreditētās vispārējās izglītības programmas finansē dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta neatkarīgi no izglītības iestādes pakļautības un dibinātāja.

(3) Akreditētās vispārējās izglītības programmas, kuras īsteno valsts ģimnāzijas, finansē no valsts un pašvaldību budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

65. pants.

Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestādes darbību finansiāli nodrošina dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Vispārējās izglītības iestādēm var būt šādi papildu finansu avoti:

1) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

66. pants.

Pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksa

Pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu) pedagogu darba samaksai un sociālā nodokļa nomaksai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts kā mērķdotācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

XI nodaļa. Atbildība par vispārējās izglītības likuma pārkāpšanu

67. pants.

Atbildība par likuma pārkāpšanu

Par šī likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

1. Trīs mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

2. Šī likuma 28. panta (1) un (2) daļa stājas spēkā pēc gada no likuma stāšanās spēkā dienas.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" izstrādāts saskaņā ar Valdības deklarācijas 5.1.5. punktā noteikto: "līdz 1998. gada 1. februārim nodrošināt "Izglītības pamatlikuma", "Vispārējās izglītības likuma" un "Profesionālās izglītības likuma" projektu iesniegšanu Saeimā". "Vispārējās izglītības likuma" mērķis ir noteikt atbildību un pienākumus visām vispārējās izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām institūcijām. Likumprojekts izstrādāts detalizēti, precizējot "Izglītības likuma" normas attiecībā uz vispārējo izglītību. "Vispārējās izglītības likums" iekļaujas izglītības sistēmu reglamentējošo likumu un likumprojektu sistēmā, saistīts arī ar likumu "Par pašvaldībām" un likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

Likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" tika skatīts Ministru kabineta komitejas sēdēs 9. un 23. martā. Likumprojekts precizēts atbilstoši ministriju priekšlikumiem un Ministru kabineta komitejas sēdēs izteiktajiem priekšlikumiem. Izmaiņas likumprojektā tika veiktas arī pēc likumprojektā "Izglītības likums" izdarītajiem labojumiem. Likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" apspriests arī vispārizglītojošo skolu direktoru konferencēs 1997. gada nogalē un akceptēts, norādot, ka jaunais likumprojekts sakārtotu vispārējo izglītību un sniegtu stabilitātes sajūtu skolu vadītājiem.