ATSAUCĒ IETVERT:
Ar Ulda Zemzara sirdi, skatu, otu un zīmuli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.1998., Nr. 100/101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47769
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ar Ulda Zemzara sirdi, skatu, otu un zīmuli
Izstādē, kas Valsts mākslas muzejā būs atvērta līdz maijam, mūsu priekšā gleznotājs Uldis Zemzaris ar savu mūžu
Izstādītas 122 gleznas un zīmējumi — no pirmajiem soļiem Rozentāla Mākslas skolā, cauri gadiem līdz mūsu dienām.
Visplašākais ir portretu klāsts. No gleznām pretim raugās Kārlis Sebris, Eduards Pāvuls, Velta Līne, Zigmunds Skujiņš, Māris Liepa, Haralds Mednis, Edgars Račevskis un citas pazīstamas sejas. Arī pats mākslinieks. Pirmo reizi izstādīti vairāki zīmējumu cikli, kas tapuši ceļojumu laikā. Mākslinieks portretējis slavenus un arī mazāk pazīstamus cilvēkus Amerikā, Austrālijā, Zviedrijā, Rumānijā un arī tepat Latvijā.
Sarunā Uldis Zemzaris pastāstīja: "Zīmēt es sāku trīs vai četru gadu vecumā. Tas man patika. Ar labu vārdu atceros savu pirmo skolotāju Oto Pladeru, vēlāk Mākslas akadēmijā profesoru Kārli Miesnieku. Viņi bija atklāti, devīgi dalījās savā pieredzē un meistarības noslēpumos.
Mīlestība uz jūru man ir jau no bērnības, esmu dzimis Mellužos, daudz vasaru dzīvojis arī Vidzemes jūrmalā, Tūjā, kur akmeņains krasts.
Ainavas gleznoju lauku mājās "Norās" Tukuma apkaimē. Tur ar sievu Ilzi vadām vasaras. Dabā es mīlu noskaņas — pievakari, miglu. Pavasarī jānoķer ziedu laiks, taču tīk man arī rudens krāsas.
Modeļus parasti izvēlos no pazīstamu un tuvu cilvēku loka, lai viņi būtu atvērtāki, pozētu ar patikšanu, veltītu man vairāk laika.
Esmu audzis klasiskajās tradīcijās, cienu skaidru skatu uz dzīvi, neesmu skrējis līdzi dažādiem modes virzieniem. Stingri stāvu uz mūsu zemes, priecājos par katru dienu. Vēl arvien meklēju pats sevi, un ceru ar to nodarboties arī turpmāk."
Aina Adermane
Foto: Harijs Burmeistars
Attēlos: Meistars pats (augšējā attēlā); Diriģents Edgars Račevskis izstādes vidū, starp savu un fotomeistara Aivara Āķa portretu; Rakstnieks un vēsturnieks Uldis Ģērmanis (blakus)