• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par veselības aprūpes finansējumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2001., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4775

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (05.03.2001. - 11.03.2001.)

Vēl šajā numurā

09.03.2001., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par veselības aprūpes finansējumu

Finansu ministra skatījumā

"Esmu apmierināts gan ar tikšanos ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadību, gan arī ar medmāsu piketa dalībniekiem. Daudzi fakti, kas tika izklāstīti šajās tikšanās reizēs, liecināja, ka situācija veselības aprūpes finansēšanas sistēmā prasa būtisku esošās situācijas izvērtējumu un pārskatīšanu.

Tā kā veselības aprūpes finansējums galvenokārt ir speciālais budžets, tad lēmumu par tā vairāk nekā simt miljonos latu mērāmo līdzekļu sadali pieņem vienpersoniski labklājības ministrs. Pašreizējā situācija, kas ir novedusi pat līdz mediķu streikam, liecina, ka vesela virkne lietu ir darītas neveiksmīgi.

Pirmkārt, finansu plūsmas vadība un ģimenes ārstu institūcijas veidošana ir būtiski apgrūtinājusi iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus, pacienti mākslīgi tiek aizturēti pie viena ārsta, nenodrošinot pilnīgu, savlaicīgu un kvalitatīvu ārstēšanu.

Otrkārt, esošā sistēma nerisina ne algu, ne kvalitatīvu pakalpojumu jautājumus: joprojām nav noteikts medicīnas pakalpojumu standarts, nav noteikta reāla maksa par šiem pakalpojumiem, lai tā nodrošinātu gan atalgojumu, gan iekārtu amortizāciju, gan attīstības iespējas.

Treškārt, neveiksmīgi notiek arī zāļu iegāde gan bezmaksas medikamentiem iedzīvotājiem, gan slimnīcām. Piemēram, insulīna iegādei vien šogad piešķirts par 800 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn. Sistēmā kopumā šie neekonomiski izmantotie līdzekļi jau vairs nav mērāmi simtos tūkstošu latu, tie ir jau miljoni latu.

Sistēma ir neveiksmīga — tā nenovērtē ne Latvijas valsts finansiālās iespējas, ne arī nodrošina saimniecisku un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu. Finansu ministrijā ir saņemti vairāki iesniegumi par pārkāpumiem valsts pasūtījuma konkursu rīkošanā Labklājības ministrijā. Ir vērojama vai nu negodprātīga attieksme pret valsts līdzekļiem un saviem pienākumiem, vai arī pat nopietnāki nodarījumi.

Esmu iepazinies ar Valsts kontroles 2000.gada 19.decembra atzinumu par veselības aprūpes speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu, un tas rāda šādu ainu: Rīgas novada slimokases vadības alga (bez piemaksām un prēmijām) mēnesī ir 1300 latu. Rīgas novada slimokase no citiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem administrācijas vajadzībām ir izmantojusi 276 483 latus. Sadalot tikai šo vienu nelietderīgi izmantoto summu, katra Latvijas medmāsa papildus iegūtu 20 latus. Rīgas novada slimokase akūta līdzekļu trūkuma laikā par rīcības plāna un attīstības plāna izstrādi uzņēmējsabiedrībām ir samaksājusi 40 449 latus. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras juridiskā statusa maiņai vien izlietoti 24 944 lati.

Lai situāciju atrisinātu, Ministru kabinetam būtu jānodrošina nopietna Labklājības ministrijas finansu resursu kontrole. Nav pieļaujama iespēja labklājības ministram vienpersoniski izlemt par milzīgu valsts līdzekļu izmantošanu — tā ir Ministru kabineta kompetence.

Ministru kabinetā jau vairākkārt ir izskatīts jautājums par veselības aprūpes sfēras finansējumu un atzīts, ka problēma ir pārāk ielaista, novilcināta. Tādēļ tās risinājums jāmeklē valdības līmenī, valdībai uzņemoties atbildību un izvērtējot līdzšinējo Labklājības ministrijas neveiksmīgo darbību.

Esmu piekritis strādāt kopējā veselības aprūpes sfēras un Finansu ministrijas pārstāvju darba grupā, turpināt sadarbību ar medicīnas darbiniekiem. Vienas ministrijas nekompetence un neveiksmīga darbība nedrīkst negatīvi ietekmēt tūkstošiem cilvēku — gan veselības aprūpes sistēmas pacientu, gan darbinieku.

Finansu ministrija 1.martā ir iesniegusi Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem 2001.gada budžetā. Grozījumi piedāvā šogad palielināt veselības aprūpes budžetu par 1 689 508 latiem.

Problēmas veselības aprūpes sistēmas finansēšanā ir komplicētas un ielaistas, tādēļ tām nav iespējams ātrs risinājums. Tomēr uzskatu, ka valdībai pakāpeniski jāveic nepieciešamie pasākumi, lai medicīnas darbinieki pirmo uzlabojumu izjustu jau līdz šā gada 1.jūlijam."

Finansu ministrijas preses centrs

Labklājības ministra skatījumā

Labklājības ministrija (LM) un labklājības ministrs Andrejs Požarnovs nepiekrīt uzskatam, ka nepieciešamie līdzekļi medicīnas māsu algu paaugstināšanai ir jāatrod no LM iekšējām rezervēm. LM uzskata, ka veselības aprūpei ir nepieciešams papildu finansējums un veselības aprūpe jāatzīst par valdības prioritāti.

Tāpēc labklājības ministrs Andrejs Požarnovs ir parakstījis vienošanās dokumentu ar sabiedriskajām organizācijām par savstarpēju rīcības saskaņošanu veselības aprūpes tālākai attīstībai.

LM uzskatīja un joprojām uzskata, ka par veselības aprūpes finansēšanas jautājumiem ir jārunā valsts budžeta sagatavošanas un pieņemšanas laikā. Tāpēc ir noslēgta vienošanās starp LM un sabiedriskajām organizācijām par sadarbību 2002. gada valsts budžeta sagatavošanas un pieņemšanas laikā. Vienošanos vakar, 8.martā, parakstīja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības priekšsēdētāja Daina Brūvele, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte.

Šajā vienošanās dokumentā vēlreiz uzsvērts, ka svarīgākais veselības aprūpes problēmu cēlonis ir nepietiekamais kopējais veselības aprūpes finansējuma līmenis un ar katru gadu samazinās veselības aprūpes finansējums proporcionāli iekšzemes kopproduktam.

Lai pozitīvi risinātu medicīnas māsu darba algu jautājumu, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un sabiedrisko organizāciju pārstāvji vienojās, ka LM informēs sabiedriskās organizācijas par 2002. gada valsts budžeta gatavošanas gaitu, iesniegtajiem priekšlikumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt arodbiedrības, profesionālās un citas sabiedriskās organizācijas sekos tam līdzi.

Vienošanās paredz, ka LM konsultēsies ar sabiedriskajām organizācijām par grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, pielīdzinot medicīnisko pakalpojumu cenu to reālajām izmaksām, kā arī mainot medicīnisko pakalpojumu groza apjomu.

Labklājības ministrija atkārtoti iesniegs valdībā ziņojumu par situāciju veselības aprūpē un lēmuma projektu par veselības aprūpes atzīšanu par valsts prioritāti, nosakot finansēšanas apjomu 2002. gadā.

LM kopā ar sabiedriskajām organizācijām izveidos darba grupu, kas izstrādās māsu darba samaksas kritēriju, ņemot par pamatu intelektuālā darba novērtēšanu. Arodbiedrības, profesionālās un citas sabiedriskās organizācijas apņēmušās piedalīties konsultācijās, deleģēs savus pārstāvjus darba grupās un veicinās divpusējo sociālo dialogu starp darba devējiem un arodbiedrībām.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!