Laiks no mums prasa: gudrību, gudrību un vēlreiz gudrību

Ebreju sinagogas spridzināšana. Visas spridzināšanas un citi vandalismi (Uzvaras laukumā, Bauskā, vidusskolā, sinagogā u.c.) liecina, ka ir grupējums (–i), kas mērķtiecīgi veicina neuzticību, nestabilitāti Latvijā. Šeit nebūtu īpaši jāpierāda, ka to nevēlas neviens normāls Latvijas iedzīvotājs, ne krievs, ne latvietis, ne pilsonis, ne nepilsonis.

Tā ir mērķtiecīga naida kurināšana. Tie ir noziegumi, kas jāsoda. Tikai būtu jauki, ja FIB palīdzētu atklāt visus šīs ķēdes vaininiekus. Taču mācīsimies no ebrejiem, kā aktualizēt un traktēt šādus gadījumus. Cik izsvērts bija oficiālais paziņojums!

Par latviešu valodu un pilsonību. Skaidrs, ka mūsu mērķis ir vienkopienas valsts ar latviešu valodu kā valsts valodu. Pret to it kā neiebilst pat Makss van der Stūls. Taču pārdomātu šī mērķa sasniegšanas līdzekļu populārs, saprotams izskaidrojums izpaliek. Mēs operējam ar fragmentāriem un nesaprotamiem terminiem. Piemēram, kas ir "naturalizācijas logi", to zinās retais. Kādi ir īstie iemesli nenaturalizēties tiem, kuri to varētu darīt, tas nav pētīts. Kāda ir statistika? Diemžēl, neraugoties uz milzīgo aktualitāti, pilsoņu problēmas izskatās iesaldētas.

Krievijas propagandas mašīna ir labi trenēta PSRS gados. Tehniskās iespējas ir neizmērojami lielākas, salīdzinot ar Latviju. Dažkārt rodas iespaids, ka pat citu lielvaru vadītāji ļaujas ietekmēties (nesenais Jeļcina—Kola—Širaka trialogs Piemaskavā). Ierindas cilvēkiem nav zināms, kas tieši tika norunāts, taču sekojošais negaidītais Krievijas balsojums par ieroču embargo Dienvidslāvijai "pelēkās" zonas valstu iedzīvotājus dara ļoti uzmanīgus.

Mēs nepārspēsim šo propagandu, taču pacietīgs, argumentēts, vienkāršs, saprotams vēstures un pašreizējo notikumu skaidrojums ir neatliekams uzdevums. Trūkst analītisku rakstu masu medijos. Mūsu reakcija pēdējās dienās izklausās tikai pēc taisnošanās, nevis pašcieņas pilnas, argumentētas (ne standartfrāzēs) savas nostājas (Latvijas tēla) izklāsta un aizstāvēšanas. Nav korektas, izsvērtas, kompetentas reakcijas uz dažādiem apmelojumiem.

Tas ir arī Latvijai lojālu pilsoņu pienākums, taču mums trūkst vienkārši uztveramas informācijas. Ja vēlaties — mūsu vājā vieta ir neatlaidīgas, pacietīgas propagandas trūkums visās pasaules lielākajās valodās. Katrā ziņā vietējie kašķi un apsaukāšanās ieņem ievērojami lielāku apjomu laikrakstos salīdzinājumā ar pozitīvu Latvijas tēlu un korektu pretargumentāciju šobrīd gandrīz vai visas Eiropas sašutumam. Bet varbūt mums jāatzīst, ka pēdējo simt gadu selekcija — aktīvāko, gudrāko, turīgāko apšaušana un emigrācija — ir novedusi pie nespējas vienoties Trešās atmodas padziļināšanai un nostiprināšanai. Kašķīgumu un zaglīgumu nevar likvidēt tikai ar represīvām metodēm.

Kādēļ vairums pie varas nonākušo, t. sk. dažādu rangu ierēdņi, kļūst tik augstprātīgi, vīzdegunīgi, nereti klaji savtīgi, ka pat Valsts prezidentam kļūst neērti (runa Zemnieku savienības pašvaldību deputātu sanāksmē). Radies īpašs termins — varas atsvešināšanās no tautas. Arī policijas varas, diemžēl. Policistus iedzīvotāji redz televīzijā, jūt, kad atbraucis kāds liels priekšnieks, kad jāaizvelk kāda mašīna, pie mājas nav izkārts karogs vai piestiprināts ielas nosaukums. Nav ielās policistu, un viss. Tie noslēpušies aiz savu "kantoru" restēm.

Tātad mūsdienu aktuālās politikas jautājums nav tikai par Krievijas sankcijām, integrāciju, ne arī par niecīgajām pensijām. Būtiskāks ir hamletiskais jautājums — vai mēs (pirmkārt, partijas) spēsim nāciju konsolidēt kopīgam mērķim — identitātes (valoda, teritorija, ekonomika, kultūra u.c.) saglabāšanai, vai turpināsim dzīties pēc merkantiliem īslaicīgiem labumiem un dzīvosim pēc principa "latvieša uzkoda — otrs latvietis". Ebreji prata saglabāt identitāti pat bez teritorijas (pirms Izraēlas). Tiesa, reliģiskā izkliede šai tautai nav tik jūtama kā mums. Vīzentāla centrs pratis panākt efektīvu starptautisku reakciju uz jebkuru pāridarījumu. Mēs to vēl neprotam, taču tas būtu labs jaunrades akcents Latvijas tēlā.

1998. gada 3. aprīlī