ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts un reliģisko organizāciju attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.1998., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47524
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Problēmas
Par valsts un reliģisko organizāciju attiecībām Ringolds Balodis, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"
— Šī gada pirmais ceturksnis
iezīmējies ar dažām pārmaiņām likumdošanā, kas saistīti ar
reliģisko organizāciju darbību. Kāpēc tās bija nepieciešamas?
— Patiešām, pēdējā laikā notikušas divas būtiskas izmaiņas attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Pirmkārt, Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents 6. martā izsludinājis likumu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" un, otrkārt, 17.martā Ministru kabinets akceptējis noteikumus "Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatus par savu darbību". Tie izdoti saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14. panta septīto daļu.
Vispirms — tātad par izmaiņām Reliģisko organizāciju likumā. Pirmām kārtām grozīts princips, kas ir reliģiskā darbība. Tā 1. panta 1. punkts skan šādi: "Reliģiskā darbība, nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību". Salīdzinājumā ar 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likumu šis grozījumu pants ir liberālāks.