Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 17. marta noteikumi Nr. 89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1998., Nr. 73/74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47388

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.90

Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums

Vēl šajā numurā

19.03.1998., Nr. 73/74

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 89

Pieņemts: 17.03.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 89

Rīgā 1998.gada 17.martā (prot. nr. 14 18.§)

Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. apstrādes kuģis — kuģis, uz kura zvejas produkti tiek apstrādāti — filēti, sagriezti, sasmalcināti, atvēsināti, saldēti vai citādi apstrādāti un pēc tam iesaiņoti; par apstrādes kuģiem neuzskata zvejas kuģus, uz kuriem veic tikai zvejas produktu ķidāšanu, galvu un spuru nogriešanu un saldēšanu, garneļu un molusku termisko apstrādi;

1.2. apstrādes uzņēmums — uzņēmums, kas veic zvejas produktu apstrādi — atvēsināšanu, saldēšanu, konservēšanu, kūpināšanu, vītināšanu, termisko apstrādi, marinēšanu un sālīšanu, kā arī iesaiņošanu un uzglabāšanu; izsoles vietas un vairumtirgi netiek uzskatīti par apstrādes uzņēmumiem;

1.3. atkritumi — zvejas produktu iekšējie orgāni, galvas, spuras, asinis, āda, zvīņas, asakas, pārtikā neizmantojamie zvejas produkti, kā arī citi ražošanas pārpalikumi un atliekas;

1.4. atvēsināšana — zvejas produktu atdzesēšana līdz ledus kušanas temperatūrai (no 0 °C līdz mīnus 1 °C);

1.5. gatavā produkcija — dzīvi, svaigi vai apstrādāti zvejas produkti, kas atsevišķi vai kopā ar citiem pārtikas produktiem, veicot to papildu apstrādi vai bez tās, paredzēti izmantošanai cilvēku uzturā;

1.6. histamīns — toksiska viela, kas veidojas mikroorganismu darbības rezultātā, bojājoties zvejas produktu olbaltumvielām;

1.7. izejvielas — dzīvi, svaigi vai apstrādāti zvejas produkti, kā arī jebkuras vielas vai produkti, kas tiek izmantoti pārtikas produktu ražošanai;

1.8. izsoles vietas un vairumtirgi — vietas, kurās zvejas produktus piedāvā pārdošanai un pārdod vairumpircējiem;

1.9. krava — zvejas produktu daudzums, kas tiek transportēts ar vienu transportlīdzekli;

1.10. loms — vienā reizē un ar vienu zvejas rīku nozvejots zvejas produktu daudzums;

1.11. nesterilizēti konservi (preservi) — zvejas produkti, kas fasēti aizvākotā mazumtirdzniecības tarā un daļēji konservēti, izmantojot sāli, cukuru, skābi un konservantus;

1.12. piedāvājums tirgū — zvejas produktu piedāvājums pārdošanai un pārdošana vairumpircējiem;

1.13. pirmā pārdošana — pirmais kādas zvejas produktu partijas piedāvājums pārdošanai un pārdošana vairumpircējiem;

1.14. produktu partija — zvejas produktu daudzums, kas ražots, apstrādāts vai iesaiņots identiskos apstākļos un noteiktā laikposmā;

1.15. svaigi zvejas produkti — veseli vai griezti zvejas produkti, kuru apstrādē izmantota tikai atvēsināšana, arī produkti vakuumfasējumā vai aizsargatmosfērā;

1.16. tīrs jūras ūdens — jūras ūdens, kas pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst dzeramajam ūdenim un nesatur kaitīgas vielas;

1.17. zvejas kuģis — kuģis, uz kura tiek izcelti nozvejotie zvejas produkti, kas var tikt pakļauti vienam vai vairākiem apstrādes veidiem — atvēsināšanai, ķidāšanai, galvu un spuru nogriešanai, saldēšanai, iepakošanai;

1.18. zvejas produkti — jūras un saldūdens zivis un citi ūdens dzīvnieki, izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus, kā arī ūdens augi.

2. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības pārtikā lietojamo zvejas produktu iegūšanai un ražošanai uz zvejas kuģiem un apstrādes kuģiem, krasta apstrādes uzņēmumos un to piedāvājumam tirgū.

II. Pamatprasības zvejas produktu ražošanai un kontrolei

3. Zvejas kuģu un apstrādes kuģu, kā arī apstrādes uzņēmumu attiecīgajām amatpersonām jāgarantē cilvēku veselībai un dzīvībai vai videi nekaitīgu zvejas produktu ieguve, ražošana un piedāvājums tirgū.

4. Zvejas kuģi un apstrādes kuģi, izņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas Mazo kuģu reģistrā reģistrētos kuģus, apstrādes uzņēmumi, izsoles vietas un vairumtirgi ir pakļauti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilnvarotu kompetentu institūciju uzraudzībai un inspicēšanai (turpmāk — kompetenta institūcija), kas savas kompetences ietvaros veic šādas funkcijas:

4.1. bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklē zvejas kuģus vai apstrādes kuģus to atrašanās laikā ostās, kā arī apstrādes uzņēmumus, izsoles vietas un vairumtirgus, iepazīstas ar zvejas produktu apriti un veic attiecīgās institūcijas nolikumā noteiktos pasākumus, lai nodrošinātu zvejas produktu aprites valsts uzraudzību un kontroli;

4.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscē un likvidē cilvēku veselībai un dzīvībai vai videi bīstamus un nelegāli izplatītus zvejas produktus;

4.3. izsniedz veselības un veterināros sertifikātus;

4.4. reģistrē zvejas kuģus un apstrādes kuģus, apstrādes uzņēmumus, izsoles vietas un vairumtirgus, piešķir tiem oficiālu reģistrācijas numuru un izsniedz reģistrācijas apliecību, kurā norādīta attiecīgā kuģa, uzņēmuma, izsoles vietas un vairumtirgus darbības joma;

4.5. izveido kuģu, uzņēmumu, izsoles vietu un vairumtirgu reģistru, kurā reģistrēti tiesību aktos, šajos noteikumos un normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām atbilstoši zvejas kuģi un apstrādes kuģi, apstrādes uzņēmumi, izsoles vietas un vairumtirgi;

4.6. sastāda reģistrēto zvejas kuģu un apstrādes kuģu, apstrādes uzņēmumu, izsoles vietu un vairumtirgu sarakstus un nosūta tos ieinteresētajām institūcijām.

5. Reģistrētajiem zvejas kuģiem un apstrādes kuģiem, apstrādes uzņēmumiem, izsoles vietām un vairumtirgiem:

5.1. katru gadu jāatjauno reģistrācija un jāveic pārreģistrācija, ja attiecīgais uzņēmums maina atrašanās vietu, veic būtiskas izmaiņas ražošanas telpu plānojumā vai ievieš jaunas tehnoloģijas;

5.2. jānorāda reģistrācijas numurs gatavās produkcijas marķējumā un kravas pavaddokumentos;

5.3. jāsedz gada reģistrācijas izdevumi, kuru maksāšanas kārtību un likmes nosaka Ministru kabinets.

6. Kompetentām institūcijām jānodrošina valsts uzraudzības un inspicēšanas gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāte; konfidencialitāte neattiecas uz informāciju par zvejas produktu bīstamību cilvēka veselībai un dzīvībai vai videi.

7. Kompetentas institūcijas atteikumu reģistrēt zvejas kuģi un apstrādes kuģi, apstrādes uzņēmumu, izsoles vietu un vairumtirgu var pārsūdzēt Latvijas Pārtikas centrā.

8. Tirgū piedāvātajiem zvejas produktiem jābūt nozvejotiem un apstrādātiem atbilstoši šiem noteikumiem un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām, un zvejas produktu ražošanā jāizmanto tikai Latvijā atļautās pārtikas piedevas, kuru daudzums gatavajā produkcijā nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteikto daudzumu.

9. Dzīvajiem akvakultūras produktiem — zvejas produktiem, kas izaudzēti un iegūti zivju audzētavās, dabiskajās ūdenstilpēs vai to daļās, kas pielāgotas ūdens dzīvnieku audzēšanai, un piedāvāti tirgū kā pārtikas produkti, — jānodrošina optimāli dzīves apstākļi.

10. Indīgās zivis — četrzobjus (Tetraodontidae), adatzivis (Tetraodontidae), mēnesszivis (Molidae), ežzivis (Diodontidae), aspurnu adatzivis (Canthigasteridae) un zvejas produktus, kas satur biotoksīnus vai muskuļu paralīzi izraisošus toksīnus, tirgū piedāvāt aizliegts.

11. Apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu kvalitātes kontroles personālam atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajai kārtībai jānodrošina šādas zvejas produktu pārbaudes:

11.1. parazitoloģiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:

11.1.1. pārbaužu periodiskums un paraugu daudzums ir atkarīgs no zvejas produktu kvalitātes un nozvejas rajona;

11.1.2. zvejas produkti pirms apstrādes, apstrādes laikā un pirms realizācijas vizuāli jāpārbauda labā apgaismojumā, lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus;

11.1.3. ķidājot un mazgājot zvejas produktus, jāapskata to vēdera dobums, aknas un ikri;

11.1.4. ar parazītiem inficētie zvejas produkti vai to daļas jānodala, un tos nedrīkst izmantot pārtikas produktu ražošanā;

11.1.5. lai iznīcinātu parazītus, zvejas produkti jāsasaldē mīnus 20 °C vai zemākā temperatūrā un jāiztur 24 stundas, ja tiek ražota šāda produkcija:

11.1.5.1. nenogatavinātas siļķes ar sāls saturu līdz 3%;

11.1.5.2. auksti kūpinātas siļķes, makreles (skumbrijas), brētliņas, Atlantijas okeāna un Klusā okeāna savvaļas laši;

11.2. organoleptiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:

11.2.1. pārbauda attiecīgā zvejas produkta izskata, konsistences, krāsas, smaržas un garšas atbilstību noteiktajiem rādītājiem;

11.2.2. katra zvejas produktu partija pirms pirmās pārdošanas jāpārbauda, paņemot paraugus un novērtējot attiecīgo produktu svaigumu pēc organoleptiskajiem rādītājiem (svaiguma kritērijiem);

11.2.3. pēc pirmās pārdošanas atlikušo zvejas produktu svaiguma kritērijiem jāatbilst attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām minimālajām prasībām;

11.2.4. ja rodas domstarpības, zvejas produktiem jāveic papildu parazitoloģiskās, mikrobioloģiskās, toksikoloģiskās un ķīmiskās analīzes;

11.3. ķīmiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:

11.3.1. pēc Latvijā atzītajām metodēm jāveic katras zivju sugas parauga ķīmiskās analīzes;

11.3.2. makreļu (skumbriju) (Scombridae) dzimtas un siļķu (Clupeidae) dzimtas zivīm, kā arī tunzivīm (Thunnus) jānosaka histamīna daudzums, kam jāatbilst šādiem rādītājiem:

11.3.2.1. vidējais histamīna daudzums paraugos nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg;

11.3.2.2. divos paraugos histamīna daudzums var būt lielāks par 100 mg/kg, bet tam jābūt mazākam par 200 mg/kg;

11.3.2.3. nedrīkst būt neviens paraugs ar histamīna daudzumu, kas pārsniedz 200 mg/kg;

11.3.2.4. ja šo noteikumu 11.3.2.apakšpunktā minēto dzimtu zivis ir nogatavinātas ar enzīmu (veikta fermentācija) sāls šķīdumā, tām var būt palielināts histamīna daudzums, bet tas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 11.3.2.1., 11.3.2.2. un 11.3.2.3.apakšpunktā minēto daudzumu vairāk kā divas reizes (200 mg/kg un 400 mg/kg);

11.3.3. jānosaka toksisko elementu un radionuklīdu saturs, kas zvejas produktu ēdamajās daļās nedrīkst pārsniegt attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto līmeni;

11.3.4. ja zvejas produktu svaiguma kritēriji ir apšaubāmi, jānosaka kopējais gaistošā bāziskā slāpekļa (TVB-N) daudzums;

11.3.5. plekstu (Pleuronectidae) dzimtas zivīm, izņemot ātes, slāpekļa daudzums nedrīkst būt lielāks par 30 mg uz 100 g zivju gaļas, Atlantijas okeāna lašiem (Salmo salar) — 35 mg uz 100 g zivju gaļas;

11.4. mikrobioloģiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:

11.4.1. paraugu atlase un mikrobioloģiskās pārbaudes jāveic pēc Latvijā atzītajām un ieviestajām metodēm;

11.4.2. mikrobioloģiskais piesārņojums nedrīkst pārsniegt attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto līmeni.

12. Apstrādes uzņēmumiem katru dienu jāpārbauda dzeramā ūdens kvalitāte, ņemot paraugus ūdens lietošanas vietās un nosakot organoleptiskos rādītājus un brīvā hlora atlikumu. Minētā pārbaude jāizdara katram dzeramā ūdens avotam atsevišķi, un reizi nedēļā jāveic visu dzeramā ūdens avotu paraugu mikrobioloģiskās analīzes.

13. Gatavajai produkcijai jāveic attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētās mikrobioloģiskās un ķīmiskās analīzes, nosakot tās atbilstību normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajiem kritērijiem.

14. Apstrādes uzņēmumos un uz apstrādes kuģiem jāievieš pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma (HACCP) jeb pašvērtējumu sistēma, lai nodrošinātu:

14.1. riska cēloņu atklāšanu un analīzi un noteiktu procesa vadības pasākumus;

14.2. kritisko posmu atklāšanu;

14.3. katra kritiskā posma kritisko robežu noteikšanu;

14.4. pārbaudes un uzraudzības procedūru izveidošanu;

14.5. nepieciešamo korekcijas pasākumu noteikšanu;

14.6. sistēmas novērtēšanu un apstiprināšanas pasākumu noteikšanu;

14.7. visu procedūru un rezultātu reģistrāciju.

III. Zvejas kuģu un apstrādes kuģu aprīkojums

15. Zvejas produktu uzglabāšanas tilpņu un tvertņu konstrukcijai jābūt tādai, lai novērstu zvejas produktu piesārņošanu ar notekūdeņiem, dūmiem, degvielu un smērvielām, citām nevēlamām vielām un nodrošinātu ledus kušanas ūdens novadīšanu no zvejas produktiem. Tilpņu un tvertņu virsmām, ar kurām saskarē ir zvejas produkti, jābūt noklātām ar ūdensnecaurlaidīgu, nerūsējošu, netoksisku, mazgājamu un dezinficējamu materiālu.

16. Apstrādes kuģu lomu pieņemšanas tilpnēs un tvertnēs katrs loms jānovieto atsevišķi. Zvejas produktu pārvietošanas mehānismiem un pieņemšanas vietām jābūt konstruētām tā, lai aizsargātu zvejas produktus no saules, nokrišņiem un piesārņojuma.

17. Zvejas produktu apstrādes telpām jābūt iekārtotām tā, lai zvejas produktu apstrādi varētu veikt higiēnas prasībām atbilstošos apstākļos, tos nepiesārņojot.

18. Darba vietas, iekārtas, aprīkojums, tilpnes, tvertnes un konteineri jāuztur tīri, mazgāšanai jālieto tikai dzeramais ūdens vai tīrs jūras ūdens un normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajā kārtībā jāveic dezinfekcija, kā arī, ja nepieciešams, — dezinsekcija un deratizācija.

19. Uzglabājot lomus ilgāk par 24 stundām, attiecīgajiem kuģiem jābūt aprīkotiem ar tilpnēm, tvertnēm vai konteineriem atvēsinātu zvejas produktu uzglabāšanai 0 °C temperatūrā un saldētavām — saldētu zvejas produktu uzglabāšanai temperatūrā, kas nav augstāka par mīnus 18 °C.

20. Uz kuģiem, kur tiek ražoti saldēti zvejas produkti, jābūt:

20.1. saldēšanas iekārtām, kas nodrošina 6 – 8 stundu laikā zvejas produktu (visā to biezumā) temperatūras pazemināšanu līdz mīnus 18 °C vai zemākai temperatūrai;

20.2. saldēšanas iekārtām saldēto zvejas produktu uzglabāšanai mīnus 18 °C temperatūrā un zemākā temperatūrā.

21. Zvejas produktu uzglabāšanas tilpnēs jābūt temperatūras mērīšanas un reģistrācijas iekārtām, kas novietotas iespējami tālāk no aukstuma avotiem vietās, kur tilpnes temperatūra ir visaugstākā. Reģistrētās temperatūras diagrammas jāuzglabā visu attiecīgās produktu partijas uzglabāšanas laiku.

22. Uz kuģiem jābūt iekārtām atkritumu aizvākšanai vai atkritumi jāsavāc ūdensnecaurlaidīgās cisternās vai konteineros ar vākiem. Atkritumu uzglabāšanai un pārstrādei nepieciešamas atsevišķas telpas.

23. Uz kuģiem jābūt normatīvi tehnisko dokumentu prasībām atbilstoša dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens apgādes iekārtām. Jūras ūdeni šajos noteikumos minētajiem mērķiem nedrīkst ņemt vietās, kur tiek izvadīti notekūdeņi, atkritumi un dzinēju dzesēšanai izmantotais ūdens.

24. Apstrādes kuģu zvejas produktu apstrādes telpās jābūt:

24.1. mazgājamām un dezinficējamām neslīdošām grīdām, kas aprīkotas ar noteces sistēmu;

24.2. sienām un griestiem jābūt mazgājamiem un aprīkotiem tā, lai tiem pievienotie vadi un caurules netraucētu tīrīšanu;

24.3. ventilācijas sistēmai un, ja nepieciešams, tvaika uztveres iekārtām;

24.4. apgaismojumam, kas nav mazāks par 220 luksiem.

25. Iesaiņojuma materiālu uzglabāšanas telpām jābūt norobežotām no ražošanas telpām.

IV. Lomu pieņemšana un zvejas produktu apstrāde uz zvejas kuģiem un apstrādes kuģiem

26. Lomi jāapstrādā pēc to izcelšanas uz klāja normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajā laikā. Atkarībā no nozvejas īpatnībām jāšķiro un jāatdala piezveja un pārtikā neizmantojamie zvejas produkti.

27. Lomu pieņemšanas vietās nedrīkst atrasties priekšmeti vai produkti, kas varētu piesārņot zvejas produktus ar kaitīgām vielām un pazemināt to kvalitāti. Zvejas produkti jāaizsargā no mehāniskiem bojājumiem, augstas temperatūras un citiem nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem.

28. Pēc nozvejošanas zvejas produkti nekavējoties jāatvēsina ar ledu, jāaizsargā no saules staru vai citu siltuma avotu iedarbības, un pēc tam tos var uzglabāt normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto laiku. Aukstā laikā (Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī — laikposmā no 1.novembra līdz 31.martam, kad gaisa temperatūra nav augstāka par 8 °C) zvejas produktus neatvēsinātus var uzglabāt ne ilgāk par astoņām stundām, ja atvēsināšana uz kuģa nav iespējama.

29. Ledus zvejas produktu atvēsināšanai jāizgatavo no dzeramā ūdens un jāuzglabā, to nepiesārņojot. Katrā reisā jāņem līdzi jauna ledus partija. Nedrīkst izmantot no iepriekšējā reisa atlikušo ledu.

30. Uz attiecīgā kuģa jābūt tādam ledus daudzumam, kas nodrošina zvejas produktu atvēsināšanu un 0 °C temperatūras uzturēšanu. Atvēsināšanai jāizmanto sasmalcināts ledus.

31. Lai no zvejas produktu iekšējiem orgāniem izdalījušies fermenti nebojātu muskuļaudus un neveicinātu mikroorganismu iekļūšanu muskuļaudos, kā arī neveicinātu mikroorganismu tālāku attīstību, griežot un ķidājot zvejas produktus, jāievēro šāda kārtība:

31.1. pēc griešanas zvejas produkti nekavējoties jāmazgā ar tīru jūras ūdeni vai dzeramo ūdeni un jāatvēsina vai jāsasaldē;

31.2. atkritumi jāatdala no pārtikai paredzētajiem produktiem;

31.3. pārtikai paredzētās zivju produktu aknas un ikri jāatvēsina vai jāsasaldē, bet tie nedrīkst saskarties ar ledu.

32. Zvejas produktu sālīšanu, griešanu un fasēšanu kārbās nesterilizētu konservu (preservu) ražošanai nedrīkst veikt vienā telpā un laikā.

33. Zivju sālīšanā un nesterilizētu konservu (preservu) ražošanā jāievēro šādi nosacījumi:

33.1. jāizmanto tīrs sāls un sāls šķīdums, kura pagatavošanai izmantots dzeramais ūdens;

33.2. tarai, kas paredzēta zivju sālīšanai vai sālījuma uzglabāšanai, jābūt tīrai un izgatavotai no nerūsējoša materiāla.

34. Iekārtām zvejas produktu izkraušanai no kuģiem jābūt tā projektētām, lai samazinātu meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz zvejas produktiem un pasargātu tos no putniem. Zvejas produktu izkraušanas laikā kravas telpu lūkām jābūt atvērtām iespējami neilgi un izkraušanas pārtraukumu laikā tās jāaizver ciet.

35. Zvejas produktu izkraušanas vietām un iekārtām jābūt viegli tīrāmām un dezinficējamām, un tās pastāvīgi jāuztur tīras. Zvejas produkti jāizkrauj, nepazeminot to kvalitāti, ja nepieciešams, tie jānosedz ar piemērotu materiālu. Pēc izkraušanas zvejas produkti jāuzglabā attiecīgajam zvejas produktu veidam normatīvi tehniskajos dokumentos paredzētajā temperatūrā vai jātransportē atbilstoši šo noteikumu IX nodaļas prasībām.

36. Saldētos zvejas produktus un nesterilizētos konservus (preservus), nepazeminot to kvalitāti, nepieciešams pārvietot, izmantojot piemērotu transportu, no kuģa uz krasta saldētavu.

37. Kuģa saldēšanas iekārtas, uzglabāšanas kameras un tilpnes, tvertnes, caurules un citas iekārtas pēc lomu izkraušanas nekavējoties jātīra un jāmazgā.

38. Uz katra kuģa jābūt izstrādātai higiēnas pasākumu programmai, kurā katram darbiniekam paredzēts noteikts uzdevums kuģa tīrīšanā un dezinfekcijā.

V. Izsoles vietas un vairumtirgi zvejas produktu piedāvāšanai pārdošanai

39. Izsoles vietām un vairumtirgiem jāatbilst Būvniecības likumā un attiecīgajos būvnormatīvos noteiktajām prasībām un tiem jābūt:

39.1. zem nojumes un norobežotiem ar mazgājamām sienām;

39.2. nodrošinātiem ar iekārtām dzeramā ūdens piegādei;

39.3. ar ūdensnecaurlaidīgu, mazgājamu un dezinficējamu grīdu, kas aprīkota ar higiēnas prasībām atbilstošu notekūdeņu novadīšanas sistēmu uz to attīrīšanas iekārtām;

39.4. nodrošinātiem ar apgaismojumu, kas nav mazāks par 220 luksiem;

39.5. apgādātiem ar ledus izgatavošanas iekārtām ;

39.6. apgādātiem ar speciālām ūdensnecaurlaidīgām, no nerūsējoša materiāla izgatavotām tvertnēm ar vākiem pārtikā neizmantojamo zvejas produktu savākšanai;

39.7. ar telpām inspektoru vajadzībām;

39.8. ar saldētavām zvejas produktu uzglabāšanai.

40. Zvejas produktu izsoles vietas un vairumtirgus:

40.1. nedrīkst izmantot citiem mērķiem;

40.2. pēc katras zvejas produktu izpārdošanas tie jāiztīra, tara pēc katras lietošanas reizes jāizmazgā ar dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni un normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajā kārtībā jādezinficē.

41. Zvejas produktu pārvadāšanai izsoles vietās un vairumtirgos nedrīkst izmantot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, lai netiktu piesārņoti zvejas produkti un vide.

VI. Apstrādes uzņēmumu plānojums un aprīkojums

42. Apstrādes uzņēmuma plānojums un celtniecība jāveic atbilstoši Būvniecības likumā un attiecīgajos būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Apstrādes uzņēmumam jāatrodas nepiesārņotā teritorijā un saskaņā ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām jābūt atdalītam no dzīvojamām zonām, un teritorijai pie ražošanas ēkām jābūt noklātai ar cietu un izturīgu segumu ūdens notecei nepieciešamajā slīpumā.

43. Apstrādes uzņēmumos jāparedz atsevišķas telpas kvalitātes pārbaudes laboratorijai, inspektoru darbam, iesaiņošanas materiālu, atkritumu, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai, ģērbtuvēm un sanitārajām ierīcēm.

44. Apstrādes uzņēmumu biroju telpām, mehāniskajām darbnīcām, iekārtu un rezerves daļu noliktavām, garāžām, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un zvejas produktu miltu ražotnēm jāatrodas atsevišķi no pārtikas ražošanas telpām, bet mazgāšanas un iesaiņošanas materiālu noliktavas var būt tieši savienotas ar ražošanas telpām.

45. Ražošanas telpu plānojumam un izvietojumam jānodrošina:

45.1. tīro un netīro (zema un augsta piesārņojuma riska) zonu atdalīšana, lai nekrustotos izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas plūsmas;

45.2. atsevišķa personāla ieeja, kas atdalīta no ieejām un izejām, kas tiek izmantotas gatavās produkcijas, izejvielu un materiālu pārvadāšanai ražošanas procesa laikā.

46. Produkcijas ražošanas telpās jābūt:

46.1. cieta seguma ūdensnecaurlaidīgām, mazgājamām un dezinficējamām neslīdošām grīdām, kas aprīkotas ar ūdens noteces sistēmu slīpumā 1:100 attiecībā pret notekām;

46.2. gludām, ūdensnecaurlaidīgām, mazgājamām un gaišām sienām:

46.2.1. vadiem un caurulēm jābūt iebūvētām sienās vai nostiprinātām 4 cm attālumā no tām;

46.2.2. savienojumam starp grīdu un sienām jābūt izliektam (noapaļotam);

46.2.3. sienu krāsa nedrīkst būt toksiska, un tai jābūt mehāniski izturīgai;

46.2.4. nav ieteicams keramikas flīžu klājums;

46.3. griestiem, un tiem jāatbilst šādām prasībām:

46.3.1. minimālais augstums 3 m;

46.3.2. ēkās ar slīpu jumtu ieteicams iebūvēt piekarināmos griestu s;

46.3.3. griestu konstrukcijas daļām jābūt gludām un nokrāsotām gaišā krāsā;

46.3.4. griestiem jābūt projektētiem un izbūvētiem tā, lai mazinātu kondensāta, putekļu un netīrumu uzkrāšanos;

46.3.5. griestos nedrīkst būt nenosegti salaidumi vai spraugas;

4 6.3.6. tiem jābūt ūdensnecaurlaidīgiem, mazgājamiem, gaišā krāsā;

46.4. durvīm jābūt izgatavotām no izturīga, gluda, ūdensnecaurlaidīga, mazgājama materiāla, un tām jāatbilst šādām prasībām:

46.4.1. koka durvīm jābūt nokrāsotām ar gaišu, spīdīgu krāsu, metāla durvīm jābūt izgatavotām no nerūsējoša materiāla;

46.4.2. ražošanas telpās ieteicamas automātiski aizveramas durvis vai pie durvīm jābūt polimēru materiālu aizkariem;

46.5. ventilācijai un tvaika uztveres iekārtām, un tām jāatbilst šādām prasībām:

46.5 .1. gaisam ražošanas telpās jāplūst virzienā no sanitāri tīrākām telpām uz netīrākām;

46.5.2. vēdināšanas lūkām un ventilatoriem jābūt aizsargātiem ar filtriem un noņemamiem sietiem;

46.6. dabiskajam vai mākslīgajam apgaismojumam, un tam jāatbilst šādām prasībām:

46.6.1. ražošanas telpās apgaismojumam jābūt ne mazākam par 220 luksiem, bet telpās, kurās tiek veikta produkcijas fasēšana un kvalitātes pārbaude, — ne mazākam par 540 luksiem;

46.6.2. apgaismošanas ierīcēm jābūt tīrām;

46.6.3. visām dienasgaismas spuldzēm un kvēlspuldzēm jābūt nodrošinātām ar plastikāta aizsegiem;

46.7. no gluda, ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavotiem logu rāmjiem; logu rāmju izgatavošanā var izmantot ar gaišu krāsu nokrāsotus kokmateriālus;

46.8. atveramiem logiem, aizklātiem ar noņemamiem sietiem;

46.9. šaurām palodzēm 45° slīpumā;

46.10. sistēmām notekūdeņu novadīšanai uz to attīrīšanas iekārtām.

47. Iekārtu virsmām, kurām ir saskare ar zvejas produktiem, griešanas instrumentiem un tarai jābūt izgatavotai no nerūsējoša, mazgājama un dezinficējama materiāla. Nedrīkst izmantot kokmateriālus.

48. Zvejas produktu konservu ražošanas uzņēmumos jābūt konservu sterilizācijas autoklāviem, kuriem jāatbilst šādām prasībām:

48.1. autoklāvu konstrukcijai jānodrošina katram konservu veidam un kārbu veidam nepieciešamā sterilizācijas temperatūra un spiediens, lai zvejas produktu konservi pēc sterilizācijas būtu rūpnieciski sterili, nesaturētu patogēnos mikroorganismus un to toksīnus;

48.2. autoklāviem jābūt nokomplektētiem ar spiediena un temperatūras reģistrēšanas ierīcēm.

49. Saldētavu un tuneļveida saldēšanas iekārtu sienām un grīdām jāatbilst ražošanas telpām noteiktajām prasībām, un ieejas saldētavās un tuneļveida saldēšanas iekārtās jānodrošina ar polimēru materiālu aizkariem temperatūras svārstību mazināšanai.

50. Saldētavā jābūt temperatūras mērīšanas un reģistrācijas ierīcēm:

50.1. temperatūrai jābūt nolasāmai saldētavas ārpusē pie durvīm vai citā viegli pieejamā vietā;

50.2. temperatūras mērīšanas ierīcei jābūt novietotai maksimāli tālu no aukstuma avotiem vietā, kur telpas temperatūra ir visaugstākā;

50.3. reģistrētās temperatūras diagrammas jāuzglabā visu attiecīgās produktu partijas uzglabāšanas laiku.

51. Saldētu zvejas produktu ražošanas uzņēmumos saldēšanas iekārtu jaudai jābūt pietiekamai, lai 6 – 8 stundu laikā pēc saldēšanas procesa sākuma zvejas produktu iekšējā temperatūra sasniegtu mīnus 18 °C vai zemāku temperatūru.

52. Uzglabāšanas kamerās neatkarīgi no ārējās vides temperatūras jebkuros darba apstākļos, arī kraušanas laikā, jāuztur pastāvīga temperatūra, kas ir zemāka par mīnus 18 °C. Zvejas produktus nedrīkst sasaldēt uzglabāšanas kamerās.

53. Aukstumaģenta baterijām saldēšanas un atvēsināšanas kamerās jābūt tīrām, bez apledojuma. Lai saldētavā nodrošinātu gaisa apmaiņu, produkcija jānovieto uz paliktņiem un plauktiem un tā nedrīkst atrasties tieši pie kameru sienām vai uz grīdas; kameras jāpiepilda ne vairāk par 70% no to tilpuma.

54. Saldētavās kopā ar zvejas produktiem nedrīkst uzglabāt citus produktus; dažādi zvejas produktu veidi un produktu partijas jāuzglabā atsevišķi.

55. Apstrādes uzņēmumā jābūt ledus izgatavošanas iekārtai, un ledus izgatavošanā jāievēro šādi nosacījumi:

55.1. ledus jāizgatavo no dzeramā ūdens;

55.2. nav pieļaujama ledus pirkšana no piegādātājiem, ja nav veiktas izmantotā dzeramā ūdens mikrobioloģiskās analīzes;

55.3. ledu ieteicams ražot sasmalcinātu, bet blokveida ledus jāsasmalcina attiecīgā iekārtā. Lai novērstu piesārņošanu, ledus sasmalcināšana ar rokām ir aizliegta;

55.4. ledus jāuzglabā īpaši iekārtotās telpās, lai ierobežotu tā kušanu un novērstu piesārņošanu.

56. Apstrādes uzņēmumā jābūt tādam ledus daudzumam, kas nodrošina šādu zvejas produktu apstrādes procesu vajadzības:

56.1. transportēšana no ostas;

56.2. uzglabāšana līdz apstrādei;

56.3. atvēsināšana apstrādes laikā.

57. Apstrādes uzņēmumam jābūt apgādātam ar normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsaņem ūdens lietošanas atļauja.

58. Zvejas p roduktu apstrādei izmantojamā dzeramā ūdens pH rādītājam ir jābūt no 6,5 līdz 8,5.

59. Brīvā hlora atlikuma koncentrācijai zvejas produktu ražošanā izmantojamajā dzeramajā ūdenī jābūt 0,3 – 0,5 mg/l, bet dzeramajā ūdenī, kas paredzēts konservu kārbu dzesēšanai autoklāvos, — ne mazākam par 0,5 mg/l. Lai nodrošinātu minēto brīvā hlora atlikuma koncentrāciju, dzeramajam ūdenim lietošanas vietās pievieno hloru saskaņā ar iekārtu un ķīmisko vielu ražotāju instrukcijām.

60. Dzeramā ūdens uzkrāšanai apstrādes uzņēmumā nepieciešamas ietilpīgas, atbilstošas konstrukcijas cisternas ar gludu, ūdensnecaurlaidīgu iekšējo virsmu:

60.1. cisternu tīrīšanai un pārbaudei paredzēto lūku konstrukcijai jābūt tādai, lai cisternās nevarētu ieplūst ūdens, iekļūt insekti, dzīvnieki un putekļi;

60.2. teritorijai ap cisternām jābūt sakoptai un tīrai.

61. Apstrādes uzņēmumā jānodrošina personāla un ražošanas vajadzībām nepieciešamā dzeramā ūdens daudzuma uzsildīšana līdz 80 °C temperatūrai.

62. Dzeramā ūdens apgādes sistēmas caurulēm jābūt no ūdensnecaurlaidīga materiāla un nokrāsotām, notekūdeņu novadīšanas sistēmām jābūt pilnīgi izolētām no uzņēmuma ūdensapgādes sistēmas.

63. Tvaika iegūšanai, ugunsdzēšanai un saldēšanas iekārtu kompresoru dzesēšanai atļauts izmantot tehnisko ūdeni — mehāniski attīrītu saldūdeni —, kas pievadīts pa speciāli iekārtotiem un atšķirīgi nokrāsotiem cauruļvadiem.

64. Apstrādes uzņēmumā jābūt notekūdeņu novadīšanas sistēmai, kurai jāatbilst šādām prasībām:

64.1. notekām un to lūkām jābūt pārklātām ar noņemamiem režģiem;

64.2. caurulēm jābūt no ūdensnecaurlaidīga materiāla ar minimālo iekšējo diametru 10 cm.

65. Atkritumi, nepiesārņojot apstrādes uzņēmumu un vidi, jāsavāc un jāuzglabā ūdensnecaurlaidīgos konteineros ar vākiem, kas izgatavoti no nerūsējoša materiāla, ir mazgājami un marķēti.

66. Konteineru uzglabāšanas teritorijai jābūt nožogotai, ar ūdens pievadu un notekūdeņu novadīšanas sistēmu, ar piebraucamo ceļu, un tās segumam jābūt cietam un ūdensnecaurlaidīgam.

67. Atkritumi regulāri jātransportē no apstrādes uzņēmuma, un atkritumu transportēšanas taru nedrīkst izmantot zvejas produktiem.

68. Atkritumu pārstrādes telpām jābūt izolētām no zvejas produktu pārtikas produkcijas ražošanas telpām.

69. Atkritumi no lopbarības miltu ražotnes ar ūdeni vai citā veidā nedrīkst nonākt saskarē ar telpām, kurās tiek ražota zvejas produktu pārtikas produkcija vai atrodas tās ražošanai paredzētas izejvielas.

70. Lai nodrošinātu ražošanas telpu grīdu, sienu, galdu, iekārtu un citu objektu mazgāšanu, jābūt:

70.1. aukstā un karstā ūdens ņemšanas vietām ar šļūtenēm, kas novietotas speciālos ieliktņos vai pakārtas uz āķiem;

70.2. izlietnēm ar auksto un karsto ūdeni darbarīku, taras un inventāra mazgāšanai;

70.3. nepieciešamajam apkopes inventāram, kā arī pārtikas rūpniecībā atļautiem mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem.

71. Apstrādes uzņēmumā jāparedz atsevišķas telpas un iekārtas zvejas produktu kūpināšanas truļu, irbju un atkritumu konteineru mazgāšanai, kā arī vieta transportlīdzekļu mazgāšanai.

72. Pie personāla ieejas durvīm jābūt ierīcēm ar dezinfekcijas šķīdumu apavu mazgāšanai vai ar dezinfekcijas šķīdumu piesūcinātiem paklājiem.

73. Zvejas produktu ražošanas telpās drīkst atrasties tikai ražošanas procesā nepieciešamās iekārtas un aprīkojums.

74. Pēc katra darba posma ražošanas telpas un iekārtas jāmazgā ar karstu ūdeni un mazgāšanas līdzekļiem, jādezinficē un jānoskalo ar dzeramo ūdeni.

75. Apstrādes uzņēmumā attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic dezinsekcijas un deratizācijas pasākumi. Ražošanas telpās un zvejas produktu kraušanas vietās nedrīkst ielaist dzīvniekus.

76. Ražošanas telpas, iekārtas un instrumentus drīkst izmantot tikai paredzētajām tehnoloģiskajām operācijām, ievērojot sadalījumu tīrajās un netīrajās zonās.

VII. Zvejas produktu ražošana apstrādes uzņēmumos

77. Zvejas produktu pieņemšanas un uzglabāšanas (līdz apstrādei) kārtība ir šāda:

77.1. pieņemot zvejas produktus, jānosaka visu produktu partiju iekšējā temperatūra un jāpaņem paraugi organoleptiskajai analīzei; ja zvejas produktu svaiguma kritēriji ir apšaubāmi, jāveic gaistošo slāpekļvielu analīze;

77.2. fizikālās un ķīmiskās analīzes un pārbaudes jāatkārto pirms saldēto izejvielu izmantošanas, ja tās ir uzglabātas ilgāk par mēnesi;

77.3. kvalitātes kontroles vadītājam jādod apstiprinājums zvejas produktu partijas apstrādei saskaņā ar šo noteikumu 77.1. un 77.2.apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem un pirms apstrādes sākuma produktu partijai jāpiešķir kods;

77.4. atvēsināti zvejas produkti līdz apstrādei jāuzglabā no 0 °C līdz mīnus 2°C temperatūrā, saldēti — mīnus 18 °C temperatūrā vai zemākā temperatūrā.

78. Zvejas produktu atlaidināšanas kārtība ir šāda:

78.1. zvejas produkti jāatlaidina higiēnas prasībām atbilstošos apstākļos;

78.2. zvejas produkti pēc atlaidināšanas nekavējoties jāapstrādā;

78.3. termiski apstrādāt var tikai pilnīgi atlaidinātus zvejas produktus.

79. Zvejas produktu apstrādes kārtība ir šāda:

79.1. uz darba galdiem esošajos zvejas produktos, izmantojot nepieciešamo ledus daudzumu, jāuztur temperatūra, kas ir zemāka par 10 °C;

79.2. darba pārtraukuma laikā zvejas produkti nedrīkst atrasties uz galdiem un transportieriem;

79.3. darba pārtraukumā jātīra un jādezinficē ražošanas telpas un iekārtas;

79.4. bojātie produkti, atkritumi, nevajadzīgā tara un iesaiņošanas materiāli nekavējoties jāaizvāc no ražošanas telpām.

80. Svaigu zvejas produktu ražošanas kārtība ir šāda:

80.1. svaigi zvejas produkti jāuzglabā atvēsinātās kamerās vai pietiekamā ledus daudzumā no 0 °C līdz mīnus 2 °C temperatūrā;

80.2. svaigi zvejas produkti, nepārsniedzot normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto uzglabāšanas laiku, jātransportē ar refrižeratortransportu vai pārbērti ar ledu, lai minēto produktu temperatūra nebūtu augstāka par 5 °C.

81. Zvejas produktu filēšanas kārtība ir šāda:

81. 1. zvejas produktu filēšanu nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus ar ķidāšanu un galvu griešanu, izņemot gadījumus, kad to veic viena filēšanas iekārta;

81.2. filējot zvejas produktus, regulāri jāmazgā un jādezinficē naži, griešanas paliktņi, galdi un cimdi;

81.3. pārtraukuma laikā un darba beigās jādezinficē iekārtas un darbarīki;

81.4. ja filejas nekavējoties neiesaiņo un nesasaldē, tās jāuzglabā atvēsināšanas kamerā 0 °C temperatūrā, nepārsniedzot normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto uzglabāšanas laiku.

82. Saldētu zvejas produktu ražošanas kārtība ir šāda:

82.1. līdz saldēšanai zvejas produkti jāuzglabā pārbērti ar ledu vai atvēsināšanas kamerā 0 °C temperatūrā;

82.2. saldēto zvejas produktu iesaiņošana jāveic nekavējoties, lai produktu temperatūra nepaaugstinātos virs mīnus 18 °C.

83. Sālītu un marinētu zvejas produktu ražošanas kārtība ir šāda:

83.1. zvejas produktu sālīšanu (marinēšanu) un griešanu nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus;

83.2. sāls šķīduma pagatavošanai jāizmanto dzeramais ūdens;

83.3. sauso sāli nedrīkst izmantot atkārtoti;

83.4. sālīšanai (marinēšanai) un sālījuma gatavošanai jāizmanto tara no nerūsējoša materiāla;

83.5. sālīti (marinēti) zvejas produkti jāuzglabā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

84. Kūpinātu zvejas produktu ražošanas kārtība ir šāda:

84.1. zvejas produktu kūpināšana jāveic ražošanas telpās ar vilkmes ventilāciju;

84.2. kūpināšanas telpās nedrīkst uzglabāt kurināmos materiālus;

84.3. kūpināšanai nedrīkst izmantot skujkoku koksni, kā arī krāsotu, lakotu, līmētu vai ķīmiski apstrādātu koksni, bet bērza koksnei pirms izmantošanas jānoņem tāss;

84.4. pēc kūpināšanas zvejas produkti jāatdzesē līdz apkārtējās vides temperatūrai;

84.5. kūpināti zvejas produkti jāuzglabā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

85. Nesterilizētu konservu (preservu) ražošanas kārtība ir šāda:

85.1. sālītu un marinētu zvejas produktu filēšanu nesterilizētu konservu (preservu) ražošanai un fasēšanu tarā nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus ar zvejas produktu griešanu; jāievēro šo noteikumu 83.punktā minētās prasības;

85.2. zvejas produktu un to fileju sālīšana vai marinēšana jāveic atsevišķā telpā, un nepieciešamo šķīdumu pagatavošanai jāizmanto dzeramais ūdens;

85.3. dārzeņu piedevas un uzlējumi jāsagatavo atsevišķās telpās;

85.4. gatavā produkcija jāuzglabā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

86. Kulinārijas izstrādājumu ražošanas kārtība ir šāda:

86.1. izmantojamiem instrumentiem un traukiem jāatrodas kulinārijas izstrādājumu ražošanas telpās, un tos nedrīkst izmantot citur;

86.2. personālam jālieto tikai attiecīgajām ražošanas telpām paredzētie darba apģērbi un apavi;

86.3. dārzeņi un uzlējumi jāsagatavo atsevišķās telpās;

86.4. fasētie kulinārijas izstrādājumi jāatdzesē un jāuzglabā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

87. Zvejas produktu ražošanas vakuumfasējumā kārtība ir šāda:

87.1. vakuumfasēšana jāveic atsevišķā telpā;

87.2. vakuumfasēšanas telpā jābūt baktericīdām lampām;

87.3. vakuumfasēšanas telpā personālam jālieto tikai attiecīgajām telpām paredzētie darba apģērbi un apavi; ieteicami vienreizējās lietošanas cimdi un sejas maskas;

87.4. darba laikā cimdi jādezinficē ne retāk kā reizi stundā;

87.5. vakuumfasēšanas telpā jābūt atvēsināšanas kamerai vai ledusskapjiem;

87.6. zvejas produktu porcionēšana jāveic tikai vakuumfasēšanas telpā;

87.7. zvejas produkti vakuumfasējumā jāuzglabā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

88. Zvejas produ ktu maltās gaļas ražošanas kārtība ir šāda:

88.1. maltās gaļas ražošanai paredzētajām filejām jābūt tīrām, bez iekšējo orgānu un asins atliekām;

88.2. ja malto gaļu izgatavo no negrieztiem zvejas produktiem, tie iepriekš jāķidā un jānomazgā;

88.3. maltās gaļas sagatavošanas iekārtas jātīra ne retāk kā pēc katrām divām darba stundām;

88.4. maltā gaļa jāsasaldē vai jāapstrādā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

89. Zvejas produktu konservu ražošanas kārtība ir šāda:

89.1. konservu kārbām un to vākiem no iekšpuses jābūt pārklātiem ar pārtikas rūpniecībā atļautu laku vai emalju;

89.2. konservi, kas pārlieti ar karstu uzlējumu (mērci, eļļu u.c.) un safasēti kārbās, nekavējoties jāaizvāko;

89.3. kārbu dubultšuvju parametri pēc katrām 15 minūtēm jāpārbauda vizuāli, bet pēc katrām divām stundām jāatlasa paraugi un dubultšuvju pārbaude jāveic ar speciālu iekārtu;

89.4. hermētiski aizvākotās konservu kārbas termiski jāapstrādā (jāsterilizē), nodrošinot nepieciešamo temperatūru un spiedienu, lai tiktu iznīcināti vai inaktivizēti vairoties spējīgie mikroorganismi;

89.5. pēc sterilizācijas konservu kārbas jādzesē autoklāvos dzeramajā ūdenī ar brīvā hlora atlikumu 3 mg/l;

89.6. sterilizācijas žurnālā jāatzīmē sterilizācijas veikšanas datums, autoklāva numurs un izgatavotās produktu partijas kods, autoklāva iekraušanas un izkraušanas laiks, kā arī visu sterilizācijas operāciju veikšanas laiks.

90. Termiski apstrādātu vēžveidīgo un moluskveida mīkstmiešu ražošanas kārtība ir šāda:

90.1. pēc vēžveidīgo un moluskveida mīkstmiešu termiskās apstrādes tie jāatdzesē, izmantojot dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni;

90.2. ja netiek izmantota cita apstrādes metode, atdzesēšana jāturpina līdz temperatūrai no 0 °C līdz mīnus 1 °C;

90.3. apvalku vai vāku atdalīšana (atčaulošana) jāveic, nepiesārņojot produktus;

90.4. atčaulošanas iekārtas regulāri jātīra un katras darbadienas beigās jādezinficē;

90.5. atbilstoši normatīvi tehniskajā dokumentācijā noteiktajām prasībām pēc atčaulošanas termiski apstrādātie produkti jāsasaldē vai jāuzglabā atvēsināti.

91. Uzlējumu gatavošanas kārtība ir šāda:

91.1. uzlējumu gatavošanas telpās jābūt ventilācijas sistēmai;

91.2. uzlējumu gatavošanas un uzglabāšanas traukiem jābūt marķētiem;

91.3. gatavo uzlējumu temperatūra konservu ražotnēs jāuztur virs 75 °C.

VIII. Zvejas produktu iesaiņošana un marķēšana

92. Zvejas produktu iesaiņošanai jāizmanto pārtikas rūpniecībā atļautie iesaiņošanas materiāli, kuriem jāatbilst šādām prasībām:

92.1. iesaiņošanas materiāliem jāaizsargā zvejas produkti no mehāniskiem bojājumiem;

92.2. tie nedrīkst pazemināt zvejas produktu organoleptiskos rādītājus un piesārņot attiecīgos produktus ar cilvēka veselībai bīstamām vielām;

92.3. tiem jābūt atbilstoša izmēra un izturīgiem.

93. Iesaiņošanas materiāli jāuzglabā no ražošanas telpām nodalītās noliktavās.

94. Iesaiņošanas materiālus nedrīkst izmantot atkārtoti, izņemot taru, kas izgatavota no ūdensnecaurlaidīgiem, gludiem, nerūsējošiem, viegli mazgājamiem un dezinficējamiem materiāliem (plastmasas, nerūsējoša metāla), bet koka kastes un koka mucas var izmantot tikai vienreizējai lietošanai — gatavās produkcijas iepakošanai.

95. Atvēsinātu produktu iesaiņošanai jāizmanto tara ar atverēm ūdens notecei.

96. Vairākkārt lietojamā tara un paliktņi astoņu stundu laikā pēc to izmantošanas jāizmazgā, jādezinficē un jāuzglabā speciāli šim nolūkam paredzētā vietā, kas aprīkota ar ūdens noteci.

97. Iesaiņošanas materiāli, kas nav paredzēti atkārtotai izmantošanai, 24 stundu laikā jāaizvāc no ražošanas telpām, nepiesārņojot un nepiegružojot apstrādes uzņēmuma teritoriju un vidi.

98. Zvejas produktu marķējumā un kravas pavaddokumentos jānorāda normatīvajos aktos un normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktā informācija.

IX. Zvejas produktu uzglabāšana un transportēšana

99. Zvejas produktus atļauts uzglabāt un transportēt šādā temperatūrā:

99.1. svaigus zvejas produktus vai atvēsinātus zvejas produktus, arī termiski apstrādātus un atvēsinātus vēžveidīgos un moluskveida mīkstmiešus, — no 0 °C līdz 5 °C;

99.2. saldētus zvejas produktus — mīnus 18 °C vai zemākā temperatūrā; transportēšanas laikā pieļaujama īslaicīga temperatūras paaugstināšanās, bet ne vairāk kā par 3 °C;

99.3. citus zvejas produktus — izgatavotāja norādītajā temperatūrā atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām.

100. Konservu uzglabāšanas kārtība ir šāda:

100.1. noliktavās temperatūrai jābūt virs 0 °C, bet ne augstākai par 20 °C;

100.2. noliktavām jābūt sausām un labi vēdināmām;

100.3. pirms realizācijas konservi jāiztur noliktavā normatīvi tehniskajos dokumentos norādīto laiku (bet ne mazāk par divām nedēļām);

100.4. pēc izturēšanas jāveic katras konservu partijas paraugu laboratoriskie izmeklējumi.

101. Zvejas produktus nedrīkst uzglabāt vai transportēt kopā ar citiem produktiem, kas varētu tos piesārņot vai nelabvēlīgi ietekmēt to kvalitāti:

101.1. zvejas produkti jātransportē slēgtos transportlīdzekļos vai transportējot tie jānosedz ar piemērota materiāla pārsegu;

101.2. transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti zvejas produktu transportēšanai, nedrīkst izmantot citu produktu pārvadāšanai.

102. Transportlīdzekļu iekšējām virsmām jābūt pārklātām ar mazgājamu, dezinficējamu un netoksisku materiālu, un pēc zvejas produktu izkraušanas transportlīdzekļi un tara jāmazgā ar dzeramo ūdeni, mazgāšanas līdzekļiem un jādezinficē.

103. Dzīviem zvejas produktiem transportēšanas laikā jānodrošina optimāli dzīves apstākļi.

X. Personāla higiēna

104. Personām, kuru darbs ir saistīts ar zvejas produktiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic veselības pārbaude un jāsaņem attiecīgs dokuments. Personas ar kādas slimības simptomiem, kā arī tās, kuras tieši vai netieši var piesārņot pārtiku ar patogēniem mikroorganismiem vai zarnu parazītiem, nedrīkst apstrādāt zvejas produktus vai būt saskarē ar citiem pārtikas produktiem zvejas produktu ražošanas procesā.

105. Personīgās higiēnas prasības jāievēro visām personām, kuras:

105.1. izkrauj un pieņem zvejas produktus;

105.2. strādā ar zvejas produktiem vai materiāliem, kas atrodas saskarē ar tiem;

105.3. ienāk ražošanas telpās.

106. Apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām šo noteikumu 105.punktā minētās personas jānodrošina ar darba apģērbu un apaviem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

106.1. tīri gaišas (vai citas piemērotas) krāsas virsvalki, kas nosedz ikdienas apģērbu vai aizvieto to, un, ja nepieciešams, ūdensnecaurlaidīgi priekšauti;

106.2. ūdensnecaurlaidīgi, tīri un piemēroti apavi;

106.3. galvassegas un bārdas tīkliņi;

106.4. spilgti no gumijas vai sintētiskajiem materiāliem izgatavoti darba cimdi.

107. Personas, kas apstrādā zvejas produktus, nedrīkst lakot nagus, nēsāt rotaslietas, ieskaitot gredzenus (izņēmums ir laulības gredzens), kaklarotas, rokassprādzes, piespraudes, auskarus un pulksteņus.

108. Ražošanas telpās aizliegts smēķēt vai citādi lietot tabaku, spļaut, ēst, dzert, košļāt gumiju, ienest ražošanas procesam nevajadzīgus priekšmetus.

109. Šo noteikumu 107. un 108.punktā minētajām prasībām jābūt uzskatāmi noformētām un izvietotām redzamās vietās.

110. Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos, izsoles vietās un vairumtirgos:

110.1. atbilstoši personāla skaitam jābūt ģērbtuvēm, sanitārajām un tualetes telpām un sanitārajām ierīcēm ražošanas telpās;

110.2. tualetes telpas nedrīkst būt tieši atveramas uz zvejas produktu ražošanas un uzglabāšanas telpām;

110.3. roku mazgāšanas ierīcēm sanitārajās un ražošanas telpās jābūt aprīkotām ar roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai roku žāvētājiem un atkritumu tvertnēm izlietotajiem dvieļiem;

110.4. ūdensvadā jābūt aukstajam un karstajam ūdenim, un krāniem jābūt iedarbināmiem bez roku palīdzības (ar pēdu, ceļgalu vai elektroniski);

110.5. sanitārajās telpās atbilstoši strādājošo skaitam jābūt noteiktam sanitāro mezglu skaitam:

110.5.1. ja strādājošo skaits ir no viens līdz deviņi, jābūt diviem skalojamiem tualetes podiem;

110.5.2. ja strādājošo skaits ir no 10 līdz 24, jābūt trim skalojamiem tualetes podiem;

110.5.3. ja strādājošo skaits ir no 25 līdz 49, jābūt četriem skalojamiem tualetes podi em;

110.5.4. ja strādājošo skaits ir no 50 līdz 99, jābūt sešiem skalojamiem tualetes podiem;

110.5.5. ja strādājošo skaits ir lielāks par 100, uz katriem nākamajiem 20 strādājošajiem skalojamo tualetes podu skaits jāpalielina par vienu;

110.6. dušu skaits sanitārajās telpās atkarīgs no apstrādes uzņēmuma darba specifikas, un tam jāatbilst šādām normām:

110.6.1. uz katrām strādājošajām 5 – 15 sievietēm nepieciešama viena duša;

110.6.2. uz katriem strādājošajiem 7 – 15 vīriešiem nepieciešama viena duša;

110. 6.3. ja strādājošo sieviešu skaits ir lielāks par 15, uz katrām nākamajām strādājošajām piecām sievietēm nepieciešams par vienu dušu vairāk;

110.6.4. ja strādājošo vīriešu skaits ir lielāks par 15, uz katriem nākamajiem strādājošajiem septiņiem vīriešiem nepieciešams par vienu dušu vairāk;

110.7. sievietēm un vīriešiem jābūt atsevišķām sanitārajām telpām. Tualetes podus vīriešu tualetē var aizvietot ar pisuāriem — līdz 1/3 no tualetes podu skaita.

111. Personālam obligāti jāmazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma. Personālam labi redzamā vietā jābūt novietotam uzaicinājumam mazgāt rokas pēc tualetes lietošanas.

112. Ražošanas un sanitārajās telpās roku mazgāšanas ierīču skaitam jābūt identiskam šo noteikumu 110.5.apakšpunktā minētajiem normatīviem.

113. Sanitāro telpu grīdām, sienām, griestiem, durvīm un logiem jāatbilst ražošanas telpām noteiktajām prasībām. Sanitārajās telpās jābūt ventilācijai un apgaismojumam, kas nav mazāks par 100 luksiem.

114. Personāla ērtībām jāparedz ēdamtelpa ar darbinieku skaitam atbilstošu sēdvietu daudzumu.

115. Ģērbtuvēs jābūt skapīšiem ar nodalījumiem darba un ikdienas apģērbiem vai citādi jānodrošina atsevišķs šo apģērbu novietojums. Darba apģērbi jāmazgā atsevišķās telpās.

116. Visām personām, ieejot uzņēmuma ražošanas telpās:

1 16.1. jānomazgā rokas siltā ūdenī ar mazgāšanas līdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem;

116.2. jānoskalo apavi šim nolūkam paredzētā vietā, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus, vai tie jānotīra uz īpaša paklāja, kas piesūcināts ar dezinfekcijas līdzekļiem.

117. Uz zvejas kuģiem un apstrādes kuģiem, apstrādes uzņēmumos, izsoles vietās un vairumtirgos jābūt aptieciņai ar ūdensnecaurlaidīgiem pārsienamajiem materiāliem, antiseptiskām ziedēm, dezinfekcijas līdzekļiem un citiem nepieciešamajiem medikamentiem pir m ās palīdzības sniegšanai.

118. Apstrādes uzņēmuma vadībai jānodrošina darbinieku apmācība pārtikas ražošanas un personāla higiēnas jautājumos.

119. Mazgāšanas, dezinfekcijas, grauzēju un insektu apkarošanas līdzekļi un citas toksiskās vielas jāuzglabā slēgtās telpās vai skapjos oriģināliesaiņojumā ar atbilstošām etiķetēm, un, tās lietojot, nedrīkst piesārņot zvejas produktus; apkopes inventāram jābūt marķētam, un tas jāuzglabā atsevišķās telpās.

XI. Kvalitātes uzraudzība

120. Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos jābūt tikai attiecīgā vadītāja pakļautībā esošai par kvalitātes kontroli atbildīgai amatpersonai ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi zvejas produktu ražošanā, iemaņām pašvērtējumu sistēmas ieviešanā un pārbaudē.

121. Apstrādes uzņēmumu laboratorijas telpas jāapgādā ar nepieciešamo darba vietu skaitu, jānodrošina brīva pieeja darbgaldiem, un tajās jābūt:

121.1. gludām, ūdensnecaurlaidīgām un mazgājamām grīdām un sienām;

121.2. karstajam un aukstajam dzeramajam ūdenim;

121.3. izlietnei iekārtu un trauku mazgāšanai, ja nepieciešams, atsevišķai izlietnei zvejas produktu atlaidināšanai;

121.4. vilkmes ventilācijai;

121.5. piemērotam dabiskam vai mākslīgam apgaismojumam, kas nav mazāks par 540 luksiem.

122. Laboratorijā jānodrošina atbilstoša iekārtu un reaģentu uzglabāšana.

123. Atkarībā no ražotās produkcijas veida laboratorijā nepieciešamas iekārtas un materiāli šādu analīžu un pārbaužu veikšanai:

123.1. temperatūras mērīšana;

123.2. neto un sastāvdaļu masas noteikšana;

123.3. dzeramā ūdens brīvā hlora atlikuma un tā mikrobioloģiskā piesārņojuma noteikšana;

123.4. darbgaldu virsmu, iekārtu un darbinieku roku mikrobioloģiskā piesārņojuma noteikšana;

123.5. izejvielu un gatavo produktu organoleptisko rādītāju novērtēšana;

123.6. nepiederošu vielu identificēšana un atdalīšana;

123.7. sāls, skābes un sausnes satura noteikšana konservos;

123.8. pH lieluma noteikšana;

123.9. gaistošo slāpekļvielu noteikšana;

123.10. rūpnieciskās sterilitātes noteikšana;

123.11. kārbu iekšējā spiediena mērīšana;

123.12 . kārbu dubultšuvju mērīšana.

124. Veikto attiecīgo pārbaužu un analīžu rezultāti jānorāda apstrādes uzņēmuma kvalitātes kontroles speciālistu izstrādātajās veidlapās, un dati par katru produktu partiju jāglabā pastāvīgā kartotēkā: par svaigiem zvejas produktiem, kūpinātiem zvejas produktiem un zvejas produktu kulinārijas izstrādājumiem — sešus mēnešus, par pārējo gatavo produkciju — trīs gadus.

XII. Pārejas jautājumi

125. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 20.martu.

126. Šo noteikumu 5.2.apakšpunktā, 12.punktā (attiecībā uz brīvā hlora atlikuma noteikšanu), 14., 47. (attiecībā uz kokmateriālu izmantošanas aizliegumu) un 59.punktā, kā arī 89.5., 110.4. un 123.11.apakšpunktā minētie nosacījumi zvejas kuģiem, apstrādes kuģiem, apstrādes uzņēmumiem, izsoles vietām un vairumtirgiem, kuri neeksportē zvejas produktus uz Eiropas savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm, piemērojami ar 2003.gada 1.janvāri. 

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!