• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 17. marta sēdē (turpinājums) Pēc Ministru kabineta 17. marta sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.1998., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47371

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.70

Par vadības darba grupu pārskata par makrofinansiālo politiku Latvijā sagatavošanai

Vēl šajā numurā

18.03.1998., Nr. 72

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valdībā

Ministru kabineta 17. marta sēdē

Akceptēts rīkojums "Par akciju sabiedrības "Latvijas Tirdzniecības centrs" padomes locekļu iecelšanu". Par padomes locekļiem iecelti Māris Ēlerts, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības aģentūra" ģenerāldirektors; Jānis Vanags, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; Uldis Vītoliņš, Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā padomnieks ekonomiskajos jautājumos; Andris Maldups, Satiksmes ministrijas Investīciju un tranzīta politikas departamenta nodaļas vadītājs.

Ar Ministru kabineta protokollēmumu akceptēts jautājums "Par nepieciešamo finansu līdzekļu no 1998.gada valsts budžeta piešķiršanu plūdu izraisīto zaudējumu kompensācijām Salas pagastam un Jēkabpils pilsētai un Jēkabpils rajonam aizsardzības pret applūšanu pasākumu izpētei un projektēšanai". Paredzēts piešķirt no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Jēkabpils rajona Salas pagasta padomei pavasara plūdu izraisīto zaudējumu kompensācijām Ls 116 090; Jēkabpils pilsētas domei pavasara plūdu izraisīto zaudējumu kompensācijām Ls 76 496 un Jēkabpils rajona padomei 10 000 latu no Izglītības un zinātnes ministrijai zinātniskajiem pētījumiem iedalītajiem līdzekļiem, lai veiktu nepieciešamo darbu izpēti, kas nodrošinātu Jēkabpils un apkārtnes aizsardzību pret plūdiem un applūšanu. Bez tam Jēkabpils rajona padomei no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 26 000 latu, lai veiktu nepieciešamo darbu projektēšanu, kas nodrošinātu Jēkabpils un tās apkārtnes aizsardzību pret plūdiem un applūšanas novēršanu. Finansu ministrijai trīs dienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās ieskaitīt Jēkabpils rajona padomes budžetā, Jēkabpils pilsētas domes budžetā un Jēkabpils rajona Salas pagasta padomes budžetā attiecīgās summas.

Akceptēts rīkojums "Par uzņēmējdarbības atbalsta centra darbības finansēšanu". Rīkojums paredz atļaut Ekonomikas ministrijai 1998.gada pirmajā ceturksnī no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem izlietot avansa veidā 30 000 latu Uzņēmējdarbības atbalsta centra darbības nodrošināšanai.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas un Ukrainas Tieslietu ministrijas līgumu par sadarbību".

Akceptēts rīkojums "Par pensijas apmēra palielināšanu". Saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 15.punktu ar 1998.gada 1.maiju:

1) Palielināt līdz 1996.gada 1.janvārim piešķirtās valsts vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un izdienas pensijas, tajā skaitā saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirtās pensijas, piemērojot indeksu 1,1587.

2) Palielināt no 1996.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 1.maijam piešķirtās valsts vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un izdienas pensijas, izņemot šī rīkojuma 3.punktā noteiktās pensijas, piemērojot indeksu 1,0570.

3) Palielināt no 1996.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 1.janvārim saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirtās pensijas, piemērojot indeksu 1,0570.

4) Nodrošināt valsts vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un izdienas pensiju, kuras laikā no 1998.gada 1.maija līdz nākamajai pensijas apmēra palielināšanai tiks piešķirtas no jauna, indeksēšanu to piešķiršanas brīdī, piemērojot indeksu 1,0570.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 17. marta sēdes

Labklājības ministra Vladimira Makarova, ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un zemkopības ministra Andra Rāviņa atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vladimirs Makarovs

teica: — Šodien Ministru kabineta sēdē tika skatīts jautājums par grozījumiem Labklājības ministrijas nolikumā, kas pilnvaroja labklājības ministru veikt pensiju indeksāciju atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", tika pieņemts arī lēmums par to, ka Labklājības ministrija nodrošina uzraudzību pār narkotiku un psihotropo vielu legālo apriti valstī un strādā pie normatīvo aktu saskaņošanas ar integrācijas procesu Eiropas Savienībā.

Es ziņoju, ka, ja tiek pieņemts Labklājības ministrijas priekšlikums, pirmkārt, ap 2002. gadu mums iestāsies sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts 42 miljonu latu apmērā, 2003. gadā — 100 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā, ka ar 2002. gadu ir paredzēta sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana no 37,09% līdz 33% plus apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Visu valdību veidojošo frakciju viedoklis ir šāds: pensijas ir jāpaaugstina samērā strauji, maksimāli tuvojoties pensiju palielinājumam līdz astoņiem latiem. Ir stūrgalvīgais labklājības ministra viedoklis, ka nepieciešams straujāk indeksēt pensijas, kas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim. Šodien ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums par valsts pensiju apmēra palielināšanu. Līdz 1996. gada 1. janvārim piešķirtās pensijas tiek palielinātas par 15,87%, pensijas, kuras piešķirtas laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 1. maijam, tiek palielinātas par 5,7%. Pensijas, kuras tiks piešķirtas pēc šī gada 1. maija, arī tiks indeksētas par 5,7%.

Cik tas izmaksās? 1998. gada laikā tas izmaksās 36 miljonus latu, līdz ar to prognozējamais sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu atlikums uz 1998. gada 31. decembri ir 11 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mūsu rīcībā paliek tikai tie līdzekļi, kas ir nepieciešami kā kases apgrozāmie līdzekļi, lai nodrošinātu nepārtrauktu valsts pensiju izmaksu. Tādējādi nebūs iespējams nemainītā veidā realizēt partijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu par pensiju piešķiršanu no jauna strādājošiem sakarā ar to, ka budžeta rezerve faktiski izsīkst. Es runāju par visu ministru politisko atbildību, kuru viņi uzņemas par šo lēmumu, aicināju ministrus balsot kā politiķiem, kuri būs valdībā arī pēc Saeimas vēlēšanām un būs atbildīgi par esošo situāciju. Jāsaka — mana un premjera balss bija vienīgā, kas brīdināja, ka šī lēmuma pieņemšanas gaitā vajadzēs izvērtēt iespēju samazināt sociālās apdrošināšanas tarifu no 37,09% līdz 33% plus apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Pēc vecā likuma gadījumā, ja pensija, kas piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim, ir 46 lati 22 santīmi, tā tiek palielināta par 7 latiem 33 santīmiem un sasniedz 53 latus 55 santīmus. Pēc jaunā likuma, ja pensija ir 46 lati un astoņi santīmi, tā tiek palielināta par 2 latiem 22 santīmiem un sasniedz 48 latus un 30 santīmus. Tā ir visu valdību veidojošo frakciju politiskā atbildība par sekām. Es varu uzņemties atbildību tikai par to laiku, kas ir atlicis man.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu par izmaiņām akcizēto preču padomes sastāvā. Šajā padomē no Labklājības ministrijas virzām valsts sekretāra vietnieku, kas ir tieši atbildīgs par veselības bloka jautājumiem.

Tad V. Makarovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Sakiet, lūdzu, kādi līdzekļi šobrīd ir valsts sociālās apdrošināšanas budžetā?

V.Makarovs:

— Sociālās apdrošināšanas aģentūra šobrīd pārvalda četrus budžetus: vecuma pensiju budžetu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, invaliditātes slimību un maternitātes budžetu un bezdarba apdrošināšanas budžetu. Kopējais atlikums šiem četriem budžetiem ir no 25 miljoniem latu līdz 35 miljoniem latu. Tas ļauj nosacīti optimistiski skatīties uz 1998. gada budžetu.

Pēc tam Ministru kabineta sēdē pieņemtos noteikumus "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem" komentēja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča :

— Sakarā ar to, ka bija sagatavoti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", radās nepieciešamība ar noteikumiem precizēt arī kārtību, kādā notiek šī nodokļa atmaksa lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Pamatprincips tiek saglabāts — lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu, kas izlietota lauksaimniecībā izmantojamas zemes apstrādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kalendāra gadā rēķinot 120 litrus dīzeļdegvielas uz vienu hektāru.

Tiesības uz nodokļa atmaksu ir zemes īpašniekiem un patstāvīgajiem lietotājiem, kuriem zeme — vismaz viens hektārs — ir piešķirta īpašuma vai pastāvīgā lietošanā un kuri to izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, ja par šīs zemes izmantošanu nav noslēgts nomas līgums, un juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nomā zemi — vismaz vienu hektāru — lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Noteikumi reglamentē arī kartību, kādā šis process notiek — pašvaldības katru gadu līdz 10. janvārim Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniedz izziņu par personas īpašumā, lietošanā vai nomā esošo zemi un līdz 1. jūnijam — par zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Šī diezgan stingrā kārtība noteikta, balstoties uz mūsu iepriekšējo gadu pieredzi, kad dažos rajonos akcīzes nodoklis ir atmaksāts par lielāku zemes platību nekā visa rajona teritorija kopumā, nemaz nerunājot par lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Noteikumi paredz, ka dīzeļdegvielu atmaksai var iegādāties uzņēmumos, kuriem ir viena no speciālajām atļaujām — degvielas ievešanai un vairumtirdzniecībai; degvielas vairumtirdzniecībai; degvielas mazumtirdzniecībai vai degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai.

Otrs valdības sēde izskatītais jautājums, kuru es komentēšu, ir Ministru kabineta noteikumi "Par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta budžetā tiek ieskaitīti līdzekļi darbinieku materiālajai stimulēšanai". Noteikumi pieņemti, balstoties uz pagājušā gada beigās likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" izdarītajām izmaiņām un paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta budžetā darbinieku materiālajai stimulēšanai papildus valsts budžetā piešķirtajām dotācijām tiek ieskaitīti 20 procenti no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, kas papildus aprēķināti un iekasēti budžetā Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu, revīziju, kontroles un piedziņas rezultātā.

Vienlaikus tika apstiprināts Ministru kabineta sēdes protokola izraksts, kas paredz, ka Finansu ministrijai jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikumi par sakarā ar šo noteikumu pieņemšanu nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam".

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš skaidroja Ministru kabinetā sēdē akceptētos grozījumus noteikumos "Par zivju fonda nolikumu":

— Sakarā ar Valsts kontroles revīzijas konstatējumu par to, ka zivju fonda nauda, kaut arī tā nebija paredzēts tā pašreizējā nolikumā, ir izmantota zivju mazuļu audzēšanai un to skaita palielināšanai, bija nepieciešamas izmaiņas šajā nolikumā, un tagad tajā ir noteikts, ka zivju fonda līdzekļi drīkst tikt izmantoti zivju resursu pavairošanai un atražošanai, izņemot valsts zivju audzētavu kārtējos izdevumus un darba algas.

Rūta Jaksona,

Dina Gailīte,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Vakar valdības sēdes laikā tika sveikti Nagano olimpisko spēļu sportisti un viņu treneri. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

5.JPG (18064 BYTES)
Valdības balvas saņem biatlonists Ilmārs Bricis ...

2.JPG (18507 BYTES)
... bobslejists Jānis Elsiņš ...

1.JPG (17280 BYTES)
... biatlonists Jēkabs Nākums ...

3.JPG (16514 BYTES)
... biatlonists Oļegs Maļuhins ...

4.JPG (17064 BYTES)
... biatlonists Gundars Upenieks ...

6.JPG (15480 BYTES)
... bobslejists Sandris Prūsis

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!