• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.04.2000., Nr. 136/139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4723

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

18.04.2000., Nr. 136/139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

J.Straume

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 13.aprīļa Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par izmaiņām tajā. Desmit deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" sakarā ar nepieciešamību konsultēties ar Satversmes tiesas tiesnešiem par atsevišķām šī likumprojekta normām. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — izņemt no darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 7, atturas — 8. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 13.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi" Saeimas lēmumu projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības" un lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Egila Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Informēju jūs, ka vakar esmu saņēmis Ministru prezidenta Andra Šķēles atkāpšanās paziņojumu: "Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas Satversmes 59.pantā noteiktajā gadījumā līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu. Latvijas Republikas Saeimas 2000.gada 13.aprīļa sēdes darba kārtībā ir ietverti punkti nr.16., nr.17. un nr.8 "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, finansu ministram un izglītības un zinātnes ministram." Ņemot vērā Saeimas Kārtības ruļļa 135.pantu, kas paredz, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, aicinām Saeimas Prezidiju noņemt no dienas kārtības attiecīgos lēmuma projektus. Deputāti piekrīt.

Pieci deputāti ir iesnieguši iesniegumu Saeimas Prezidijam "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzam iekļaut 13.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā kā nākamo jautājumu pēc 11. darba kārtības jautājuma izskatīšanas sadaļā "Par iesniegtajiem pastāvīgajiem priekšlikumiem" jautājumu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), darba apkopojuma ziņojumu" . Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pēc dažām minūtēm notiks balsojums, kurš noteiks, vai mēs atgriezīsimies pie šī likuma izskatīšanas vai ne. Pirms trim nedēļām mēs jau esam nobalsojuši par to, lai šo svarīgo jautājumu tomēr izšķir tiesa, bet šodien viena no komisijām piedāvā atkal grozīt likumu. Likumprojekta anotācijā ir rakstīts, nepilsoņa statusa atņemšana ar tiesas procedūru ir pretrunā ar likuma subjekta definīciju. Šis iemesls ir mākslīgs un nenopietns. Tīri loģiski definīcija nevar principā būt pretrunā ar to procedūru, ar kuru noskaidro subjekta atbilstību šai definīcijai. Nepilsoņa definīcija nekā nemainās, nepilsoņa definīcija nevar izmainīties ar to, vai administratīvā institūcija vai tiesa lemj par cilvēka piederību nepilsoņu kopumam.

Bet kādi ir īstie mērķi, kuri nav atspoguļoti anotācijā? Vakar mēs runājām ar Krievijas žurnālistiem un iepazīstinājām ar šo situāciju. Un viņi vaicāja mums: varbūt mūsu valsts gatavojas masveida nepilsoņu statusa atņemšanai un deportācijām? Un ar to vienkāršo procedūru… Nē, protams, nē, atbildējām mēs, bet iekšējas tādas pārliecības mums nebija diemžēl.

Ļoti nenopietni skanēja pēdējā reizē arī argumenti, ka tiesas ir ļoti pārslogotas, ka fiziski nevar nodrošināt papildus trīs lietu izskatīšanu mēnesī. Man vēlreiz ir jāatgādina, ka tā kā tā tās sūdzības par statusa atņemšanu nonāk līdz tiesām. Tikai ceļš ir drusciņ garāks. Pastāv divas būtiskas atšķirības starp statusa atņemšanu ar tiesu un administratīvā kārtā.

Pirmā atšķirība: tiesas ceļš nodrošina lielāku objektivitāti un rūpīgāku dokumentu sagatavošanu nekā statusa atņemšana ar administratīvās institūcijas lēmumu.

Otrā atšķirība un galvenā ir tāda, ka tiesas variantā cilvēkam ir atļauts strādāt līdz lēmuma pieņemšanai, bet administratīvā variantā lēmums ir pieņemts, un pēc tam cilvēks var sūdzēties, bet viņam nav tiesību legāli strādāt un pelnīt naudu. Viņš var tikai ubagot un es atceros no savas prakses piemēru, kas var liecināt par subjektīvo pieeju nepilsoņa statusa atņemšanai. Viena sieviete, kas strādāja Pilsonības un migrācijas lietu departamentā, departamenta darbiniece, personīgas atriebības dēļ nodrošināja savai pretiniecei nepilsoņa statusa atņemšanu. Lēmums tika pieņemts subjektīvi un bez nepieciešamā pamatojuma. Pēc diviem gadiem tiesa noskaidroja, ka ir pieļauta kļūda, un statuss tika atjaunots. Bet trīs gadu laikā sieviete un viņas trīs bērni dzīvoja bez derīgiem dokumentiem. Viņi nevarēja likumīgi strādāt, un es pats biju liecinieks, kad migrācijas policija pārbaudīja uzņēmumu, lai noskaidrotu, vai sieviete šeit strādā vai ne. Un tā ir liela atšķirība starp mūsu frakcijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem un pārējiem deputātiem.

Mums savā praksē bija iespējams iepazīties ar cilvēku traģēdijām, saistītām ar statusa atņemšanu. Bet diemžēl deputātu vairākums nekad mūžā ar tādām problēmām nesatiekas. Vairākums domā, ka iet runa par kādiem negodīgiem, tikai par negodīgiem, nekārtīgiem ārvalstniekiem vai nelegāliem emigrantiem, kuri ir gatavi uz visu, lai tikai iekārtotos uz pastāvīgu dzīvi mūsu valstī. Jā, tādi cilvēki starp nepilsoņiem arī ir. Bet viņu dēļ nedrīkst sodīt arī nevainīgus cilvēkus, kā to darīja Josifs Staļins, kurš ir izgudrojis principu, ka ir labāk nošaut simts nevainīgus, lai tikai neizlaistu vienu vainīgo.

Un vēl es gribu atgādināt vienu piemēru arī no Daugavpils prakses. Mūsu pagalmā dzīvoja viens cilvēks Radions Figuļins. Viņš bija nepilsonis, bet viņa sieva bija pilsone, Latvijas pilsone. Un darba nebija Daugavpilī...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

M.Mitrofanovs. Labi. Šis cilvēks ir aplējis sevi ar benzīnu un ir aizdedzinājies tāpēc, ka viņam nebija statusa un viņš nevarēja likumīgi strādāt. Es ierosinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Kāda ir lietas būtība. Pieņemot grozījumus pirms trijām nedēļām likumā, kas reglamentē nepilsoņu statusu, Saeima izdarīja rupju kļūdu. Kāda ir šī kļūda? Likuma 1.pants nosaka visas tās personu kategorijas un visus tos šķēršļus, kas ir par iemeslu tam, lai persona nevarētu iegūt nepilsoņa statusu. Loģika prasa un veselais saprāts liek mums tajā normā, kas uzskaita tos iemeslus, kādēļ personai atņem nepilsoņa statusu, uzskaitīt visus tos apstākļus, kas ir minēti 1.pantā, proti, kas ir par šķērsli, lai persona iegūtu nepilsoņa statusu. Nez kādēļ tad, kad mēs trešajā lasījumā grozījām šo likumu, nepieņēmām Juridiskās komisijas akceptēto redakciju, Juridiskā biroja akceptēto redakciju, Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas akceptēto redakciju, bet pieņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Jurkāna vadītās frakcijas redakciju, kas ir juridiski absolūti nekorekta. Pilsonības likuma izpildes komisija ar šo likumprojektu labo Saeimas iepriekš pieņemto kļūdu. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu nodot komisijām šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis pret, viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, atturas — nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Lai paātrinātu izskatīšanas procedūru, mēs šo likumprojektu iesniedzām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā un šodien izskatām jau otrajā lasījumā, jo šim likumprojektam tika noteikta steidzamība. Līdz ar to es lūdzu nenodot komisijai, jo tas jau ir likumprojekts, kuru šodien faktiski pieņemsim galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija rezolūciju nr.5 "Par pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Maksimova, Deņisova, Sokolovska, Lujāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 10, atturas — 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Sokolovska, Plinera Bartaševiča un Klementjeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst? Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 19, atturas — 12. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kuduma, Siliņa, Gaiļa un Lejas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nebūtu īpaši jābrīnās, ja Latvijas valstij neslavu ceļ citas valstis, it īpaši, protams, Krievija. Tas viņai piestāv, un tur viss ir kārtībā (no viņu puses). Citādi ir, ja to pašu dara cilvēki, kas ne tikai dzīvo Latvijā, bet arī pilnā mērā bauda visus tos labumus, ko nu mūsu valsts var sniegt. Izmanto valsts naudu, braukājot pa pasauli un histēriski vaimanājot, ka Latvijā gandrīz katros svētkos notiesājot kādu krieviski runājošo. Šādi cilvēki pretendē arī uz tiesībām pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskajos saietos un arī tur nekaunas aizstāvēt Krieviju, izliekoties pat neredzam un nedzirdam to, kas notiek Čečenijā. Pavisam nesen līdzīgs piemērs arī bija redzams. Tā nu, redziet, ir. Šī demokrātija ir ārkārtīgi pārprasta mūsu valstī. Un nelabvēlīgi Latvijai noskaņotu cilvēku izpratne, protams, būtiski atšķiras no tādas, kādai tai vajadzētu būt. Nekaunīgi pievākt to, ko var pievākt, un pie pirmās iespējas nomelnot Latvijas valsti, cik vien iespējams.

Taču šķiet, ka šādu cilvēku nekaunības kalngals ir vēlēšanās iegūt pieeju valsts noslēpumam. Pie tam tas tiek ļoti vēsā mierā pieprasīts. Ar šādu pieeju valsts noslēpumam, ar šādu atļauju šie cilvēki braukā uz Krieviju. Neviens nezina, ar kādu nolūku, neviens nezina, kas tur notiek. Neviens nezina, par ko tur runā. Atgriežas atpakaļ un turpina šeit savu īpatnējo darbību. Tā kā atļaujas, lai iegūtu pieeju valsts noslēpumam, izsniedz Satversmes aizsardzības birojs un tur nav nekādi tiesas procesi, tad vajadzētu palīdzēt Satversmes aizsardzības birojam pilnvērtīgāk izvērtēt tos cilvēkus, kas vēlas iegūt atļauju, lai būtu šī pieeja valsts noslēpumam. Un tāpēc likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredz liegumu pieejai valsts noslēpumam, piedāvājam apspriešanai stingrākus šāda rakstura nosacījumus, paredzot to, ka, ja persona, vienalga, kādā amatā tā būtu, ar savu rīcību liek apšaubīt šīs personas lojalitāti pret Latvijas valsti, ka šādai personai nebūtu izsniedzama attiecīgā atļauja. Var būt, ka var kādu vārdu šajā tekstā izmainīt nākamajos lasījumos. Taču pamatnostādni mēs piedāvājam ļoti skaidri — nopietni izvērtēt to cilvēku tiesības uz atļauju pieejai valsts noslēpumam, kas šādas atļaujas pieprasa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 27, atturas — 37. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Prēdeles, Geiges, Ūdres, Tabūna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Baptistu draudzes savienībai" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš?

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta vēstuli un protokolu Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27.panta un lūdz dot piekrišanu.

Mēs uzklausījām deputātu Aivaru Tiesnesi, un, par cik nekādi iebildumi netika izteikti šinī jautājumā, tad mēs pieņēmām lēmumu virzīt šo jautājumu Saeimas izlemšanai ar pozitīvu atzinumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu." Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Egila Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības" .

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeima saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta administratīvo pārkāpumu protokolu un lūgumu — dot piekrišanu saukt pie administratīvās atbildības par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27.pantā noteikto pārkāpumu.

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja šo protokolu, uzklausīja arī deputātu un nesaņēma nekādus iebildumus, kas varētu traucēt saukt pie administratīvās atbildības, un virzīja šo lēmuma projektu uz Saeimas plenārsēdi ar pozitīvu atzinumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Egila Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu."Lūdzu rezultātu!

Par — 61, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām sadaļu par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva". Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumi tiek celti, līdz ar to mums jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt vēlas deputāts Juris Dalbiņš. Viens var runāt par, viens — pret. Nevēlas? Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 47, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu komisijām? Kurām komisijām? Mandātu un iesniegumu komisijai. Priekšlikums nodots Mandātu un iesniegumu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 50, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts. Lēmuma projekts līdz ar to noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus pa publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darba apkopojuma ziņojums". Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas 2000. gada 24. februāra lēmumu Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai komisijas darba apkopojumu — ziņojumu.

Diemžēl komisija nespēj iekļaut ziņojumā visu tās rīcībā esošo informāciju milzīgā apjoma dēļ, bet ir apkopojusi un izanalizējusi šo informāciju. Komisijas darba apkopojuma—ziņojuma mērķis ir sniegt vispusīgu pārskatu par komisijas noskaidrotajiem apstākļiem un faktiem, par šķēršļiem izmeklēšanas gaitā, atklātajiem pārkāpumiem amatpersonu darbībā un nepilnībām likumdošanā, sniegt priekšlikumus par to novēršanu un ziņot par jau iesniegtajiem priekšlikumiem.

Izstrādājot ziņojumu, komisija ievēroja šādus pamatprincipus: liecinājušo personu vārdi un citi komisijai zināmie identifikācijas dati bez pašu personu piekrišanas netiek izpausti. Uzmanība tiek koncentrēta uz priekšlikumiem noziegumu novēršanai, cietušo bērnu un viņu ģimeņu aizsardzībai un rehabilitācijai, kā arī priekšlikumu sagatavošanai grozījumiem attiecīgajos likumos.

Katram komisijas loceklim ir tiesības uz savu atsevišķo viedokli. Tiek nosaukti to amatpersonu vārdi, par kuru saistību ar izmeklējamo lietu komisija ir pārliecināta, ievērojot tās rīcībā esošo informāciju, audio, video, rakstiskas vai mutiskas liecības un dokumentus.

Komisijas uzdevums nav pierādīt iesaistīto amatpersonu vainu, bet gan konstatēt iespējamās noziedzīgās darbības pazīmes un vērst uz to Saeimas, tiesību aizsardzības un citu atbildīgo institūciju, kā arī sabiedrības uzmanību.

Komisija neuzskata par nepieciešamu atkārtot pilnā apjomā jau iepriekš pausto informāciju, kas bija iekļauta starpziņojumā, kurā bija analizēta Ģenerālprokuratūras darbība un izdarīti attiecīgi secinājumi, bet vērst uzmanību uz to, ka joprojām uzskata iepriekš sniegto informāciju par aktuālu, kā arī to, ka situācija Ģenerālprokuratūrā nav būtiski mainījusies. Komisija līdz šim brīdim paveikusi ļoti sarežģītu, valstij un sabiedrībai nepieciešamu darbu un aicina Saeimu to izvērtēt.

1999.gada jūnijā tiek ierosināta krimināllieta par modeļu aģentūras "Logos" centra amatpersonu noziedzīgajām darbībām. Presē — "Jaunajā Avīzē" un citos laikrakstos parādās žurnālistu savāktā informācija par "Logos" centra organizētās pedofilijas, cilvēku tirdzniecības tīkla plašajiem apmēriem, par iespējamām nelikumībām bērnu adoptēšanā uz ārzemēm. 1999.gada 4.septembra "Jaunajā Avīzē" pedofilijas lietu sakarā tiek nosaukts aģentūras "Mis Latvija" īpašnieka Aināra Eisaka vārds. 1999.gada 19.septembrī Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "Nedēļa" izskan informācija, ka ciešā sadarbībā ar "Logos" centru darbojušies arī Eisaks, SIA "Izameks" vadītājs Ingus Tūns, un esot arī liecības par to, ka starp "Logos" centra klientiem minētas vairākas augstas amatpersonas, to skaitā divi valdības locekļi.

1999.gada 20.septembrī Saeimas deputāts Linards Muciņš publiski izsaka priekšlikumu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai pārbaudītu publisko un privāto institūciju amatpersonu iespējamo saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju). Valdības locekļi, īpaši Ministru prezidents Andris Šķēle un tieslietu ministrs Valdis Birkavs, presē oficiāli noliedz jebkādu augstu amatpersonu, to skaitā valdības locekļu, iespējamo saistību ar pedofilijas lietu. Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš pēc savas iniciatīvas, uzstājoties raidījumā "Panorāma", paziņo, ka pedofilijas lieta varētu būt provokācija un LNT liecinieku teiktais — falsifikācija. Ievērojot šo nemotivēto Jāņa Skrastiņa uzstāšanos, vairums Saeimas deputātu nolēma atbalstīt lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ierosinājumu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju kategorisku noraidīja Ministru prezidents Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, pamatojot savu viedokli ar to, ka šādas lietas jāizmeklē profesionālām tiesību aizsardzības iestādēm. Kā zīmīga sakritība jāpiemin tas, ka šajā laikā ir notikušas intensīvas telefona sarunas ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, Ministru prezidentu Andri Šķēli, kā arī tieslietu ministru Valda Birkava tikšanās ar ģenerālprokuroru. Lai nomierinātu parlamentāriešus un sabiedrību, tiek paziņots, ka objektīvai lietas izmeklēšanai tiks pieaicināti izmeklētāji no ārvalstu tiesību aizsardzības institūcijām, tajā skaitā no ASV Federālā izmeklēšanas biroja. Tomēr šis solījums nav realizēts līdz pat šim brīdim. Vēl jo vairāk. Ģenerālprokuratūra atteicās starptautiskā līguma "Par krimināltiesisko palīdzību" ietvaros izmeklējamās lietas sakarā lūgt ASV Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvjus nopratināt cietušo, liecinieku, kas tajā brīdī atradās Amerikā. Šīs bezdarbības rezultātā formāli un nepamatoti tika novilcināta apsūdzības uzrādīšana Aināram Eisakam.

1999.gada 30.septembrī Saeima pēc frakcijas "Latvijas ceļš" iniciatīvas izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Komisijas izveidošanu atbalsta apvienības "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. 1999.gada 7.septembrī tiek ievēlēti komisijas locekļi un noteikti tās uzdevumi. Pēc 1999.gada 7.oktobrī pēc frakciju pārstāvniecības principa, izņemot Tautas partijas frakciju, kura komisijas darbā nepiedalās un iebilst pret komisijas izveidošanu, motivējot savu nostāju ar to, ka izmeklēšana jāveic profesionāļiem no prokuratūras, tiek ievēlēts komisijas sastāvs — 10 deputāti. Komisijā tiek ievēlēti deputāti:

- Jānis Ādamsons — (LSDSP, bijušais Iekšlietu ministrs),

- Andris Bērziņš — (Jaunā partija, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs),

- Jānis Čevers — (LSDSP, bijušais Iekšlietu ministrijas darbinieks);

- Silvija Dreimane — (Jaunā partija, juriste, Saeimas Prezidija locekle);

- Andrejs Klementjevs ("Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", bijušais Kriminālpolicijas operatīvais darbinieks);

- Linards Muciņš ("Latvijas ceļš", jurists, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs);

- Jakovs Pliners — ("Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", pedagoģijas zinātņu doktors, bijušais skolas direktors, Izglītības un zinātnes ministrijas daļas vadītājs);

- Aida Prēdele ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, žurnāliste, teoloģe, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāja biedre);

- Dzintars Rasnačs (Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, jurists, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs);

Helēna Soldatjonoka ("Latvijas ceļš", pedagoģe, bijusī Daugavpils sociālās palīdzības dienesta vadītāja).

1999.gada 7.oktobrī Saeima uzdevusi komisijai:

- sagatavot priekšlikumus nepilngadīgo personu (bērnu) tiesību aizsardzībai, tajā skaitā liecinieku un cietušo aizsardzībai;

- sagatavot priekšlikumus policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā;

- līdz 2000.gada 15.februārim sniegt komisijas darba apkopojuma ziņojumu Saeimā.

Komisijas sēde, pirmā sēde notika 11.oktobrī. Par komisijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Ādamsons, par komisijas sekretāru vienbalsīgi tika ievēlēta Helēna Soldatjonoka. Jāatzīmē, ka komisija tika izveidota ne tikai tāpēc, lai noskaidrotu valdības locekļu un citu publisko un privāto institūciju amatpersonu iespējamo saistību ar izmeklējamo lietu, bet arī lai sagatavotu priekšlikumus nepilngadīgo personu, bērnu tiesību aizsardzībai, tajā skaitā liecinieku un cietušo aizsardzībai, kā arī policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pēc komisijas rīcībā esošajiem materiāliem informācija par bērnu vardarbīgu izmantošanu seksuāliem mērķiem presē atrodama kopš 1996.gada. Jautājums sevišķi aktualizējies 1998., 1999.gadā un kulmināciju sasniedz līdz ar LNT 1999.gada 19.septembra raidījumu "Nedēļa".

Debatēs apspriežot komisijas izveidošanu, tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību atjaunot Tikumības policijas darbību, kuras budžets 1996.gadā tika divas reizes samazināts un kas kopš 1997.gada pārstājusi eksistēt līdzekļu trūkuma dēļ. Jāatzīmē, ka tajā laikā valdības vadītājs bija Andris Šķēle, bet iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Šī ziņojuma publicēšanas brīdī bijušās Tikumības policijas kompetences sfērā darbojās četri cilvēki Valsts policijas, galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes, Narkotiku apkarošanas biroja sastāvā un 7 cilvēki Rīgas galvenās policijas pārvaldes 9.nodaļas sastāvā. Tikumības policijas un nepilngadīgo noziedzības apkarošanas grupā. Komisija vienmēr uzskatījusi par nepieciešamu atjaunot Tikumības policijas darbību.

Tāpat debatēs tika uzsvērta nepieciešamība veikt papildu pasākumus bērnu tiesību aizsardzībai, it sevišķi no vardarbības cietušo bērnu tiesību aizsardzībai krimināllietas izmeklēšanas procesā, personas datu aizsardzībai, speciāli sagatavotu personu — psihologu līdzdalībai nopratināšanas procesā un citu. Turklāt jau sākotnēji pastāvēja aizdomas, ka izmeklēšanas iestādes, Ģenerālprokuratūra nevar vai nespēj pilnīgi objektīvi izmeklēt šo lietu, ka uz prokuratūru tiek izdarīts spiediens.

Komisijas galvenais uzdevums bija šāds:

- noskaidrot publisku un privātu institūciju amatpersonu iespējamo saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju) un, lai to paveiktu:

- noskaidrot un izvērtēt faktus un apstākļus, kas liecina par minēto amatpersonu iespējamo saistību ar nozieguma izdarīšanu;

- uzaicināt uz komisijas sēdēm un iztaujāt, nopratināt amatpersonas, kuru pienākumos ietilpst minētā nozieguma un līdzīgu noziegumu novēršana un izmeklēšana;

- noskaidrot un iztaujāt, nopratināt citas personas, kas zināja vai varēja zināt par izdarītajiem noziegumiem;

- konstatēt noziedzīgu nodarījumu pazīmes un citu pārkāpumu izdarīšanas faktus. Konstatēt iespējamās nepilnības un pārkāpumus to institūciju un amatpersonu darbībā, kas ir atbildīgi par šādu noziegumu novēršanu un vai izmeklēšanu;

- konstatēt iespējamos trūkumus un nepilnības bērnu tiesību aizsardzībā, kā arī policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbību regulējošos likumdošanas aktos;

- iesniegt priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Prokuratūras likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī citos likumos.

Līdz komisijas starpziņojuma iesniegšanai, tas ir, līdz 1999. gada 16. septembrim, bija notikušas 22 komisijas sēdes.

Uz komisijas sēdēm aicināti un uzklausīti masu mediju pārstāvji, žurnālisti, Narkotiku apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas amatpersonas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, Latvijas Bērnu fonda, Ģimenes aprūpes centra "Bulduri", aģentūras "Misis Latvija" pārstāvji, liecinieki — kopā vairāk nekā 30 personas.

Komisijā saņemti iesniegumi, paskaidrojumi un atbildes uz komisijas pieprasījumiem gan no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Uzņēmuma reģistra, Valsts policijas, Narkotiku apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un citām, kā arī no nevalstiskām organizācijām, gan no privātpersonām.

Komisija darba gaitā konstatēja, ka tiesībaizsardzības institūcijas, izņemot Valsts policiju, daudzos gadījumos pavirši un negribīgi izmeklē krimināllietas par nepilngadīgo seksuālo izmantošanu. Tikai pateicoties ceturtās varas — masu mediju — un komisijas darbībai, notikusi izmeklējamo lietu tālāka kriminālprocesuāla virzība. Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš pretēji savam agrāk paustajam viedoklim par komisijas darba nelietderību atzina, citēju, ka izmeklēšanā var saskatīt dažus aspektus, kas mainījās, pirmkārt, grupas sastāvs no diviem darbiniekiem un diviem prokuroriem palielinājās līdz 9 prokuroriem un daudziem policistiem. Otrkārt, mums vajadzēja sākt izmeklēt lietas, kuras, ja nebūtu šī sižeta, "Nedēļas" sižeta par pedofiliju, mums nevajadzētu pārbaudīt.

Komisijas sadarbība ar presi ir devusi pozitīvus rezultātus. Pateicoties žurnālistu iniciatīvai, drosmei un pašaizliedzībai, sabiedrības uzmanība tika pievērsta cilvēku tirdzniecības, pedofilijas un nelikumīgas adopcijas problēmām valstī.

Laika posmā līdz 1999. gada decembrim komisijas savāktā informācija liecināja par rūpīgi izstrādātu un realizētu noziedzīgu shēmu, pēc kuras darbojās "Logos" centra izveidotais cilvēku, tajā skaitā nepilngadīgu personu, tirdzniecības tīkls, kā arī par pastāvīgiem starptautiskiem sakariem ar Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Slovākiju, Nīderlandi, ASV, Krieviju. Komisijas rīcībā esošā informācija, dokumenti, audio un video materiāli liecināja par publisko un privāto institūciju amatpersonu iesaistīšanos cilvēktirdzniecības pakalpojumu saņemšanā, tajā skaitā arī nepilngadīgo personu seksuālā izmantošanā.

Komisijas rīcībā bija arī informācija par to, ka cilvēktirdzniecības pakalpojumu pavedieni veda uz dažām tiesībaizsardzības institūcijām, tajā skaitā Ģenerālprokuratūru un citām prokuratūras iestādēm.

Tāpēc komisija uzskatīja par nepieciešanu nākt klajā ar speciālu starpziņojumu, lai informētu Saeimu un sabiedrību par prettiesiskas vienošanās, sazvērestības pazīmēm starp minētajām organizācijām un atsevišķām valsts amatpersonām, kuras kavē patiesības noskaidrošanu izmeklējamā lietā.

Komisijas starpziņojumā kā amatpersona, kas iespējami saistīta ar pedofilijas lietu, tika nosaukts valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" ģenerāldirektors Aivars Droiskis.

Nākamajā dienā apbrīnojami ātri, pat nelūdzot komisijas paskaidrojumu, Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tai nav pierādījumu par Droiska saistību ar izmeklējamo lietu.

Komisija ierosināja:

- saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3. pantu veikt ģenerālprokurora darbības atbilstības Prokuratūras likumam pārbaudi;

- Ministru kabinetam atjaunot Tikumības policijas darbību;

- atbalstīt ātrāku likumprojekta "Par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām" pieņemšanu un īpašā prokurora institūcijas ieviešanu.

Komisijas starpziņojums tika izskatīts 1999. gada 16.decembra Saeimas plenārsēdē.

Rezultāts. Pamatojoties uz komisijas starpziņojumu, 1999.gada 21.decembrī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Guļānam Prokuratūras likuma 43.2.panta kārtībā tika nosūtīts 52 Saeimas deputātu parakstīts pieprasījums norīkot īpaši pilnvarotu Augstākās tiesas tiesnesi ģenerālprokurora darbības pārbaudei. 1999.gada 28.decembrī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns atsakās ierosināt ģenerālprokurora darbības pārbaudi. Pirms tam viņš pauda viedokli, ka neredz pamata šādai pārbaudei.

Jāatzīmē, ka otrajā reizē jau 55 Saeimas deputāti parakstīja minēto pieprasījumu, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkārtoti noraidīja. Pirmos divus deputātu pieprasījumus Augstākās tiesas priekšsēdētājs noraidīja, pamatojot ar dokumentu sastādīšanas formalitāšu neievērošanu.

2000.gada 27.janvārī Augstākās tiesas priekšsēdētājam tika nosūtīts jau 57 deputātu parakstīts pieprasījums ierosināt ģenerālprokurora darbības pārbaudi.

Pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs ierosināja tikai pēc 2000.gada 28.janvāra, pilnvarojot tās veikšanai Augstākās tiesas senatoru Čiževska kungu.

Komisija vairākkārt bija aicinājusi Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz savām sēdēm, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar ģenerālprokurora darbības pārbaudes procedūras iespējamību un iespējamiem pārbaudes procedūras termiņiem un to norisi. Uz komisijas aicinājumu diskutēt par iepriekš minētajiem aktuālajiem jautājumiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbildēja noraidoši, uzskatot par nelikumīgu pat iespējamību apspriest šādus jautājumus ar izmeklēšanas komisiju.

Šajā sakarā 2000.gada 10.janvārī pat tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā tika apspriests jautājums, kas saistīts ar Ģenerālprokuratūras darbības pārbaudi, un nolēma, ka ne Augstākās tiesas tiesneši, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav tiesīgi piedalīties šī jautājuma sagatavošanā vai apspriešanā, pirms nav pieņemts lēmums par pārbaudes ierosināšanu.

Sabiedrībai tiek uzspiests viedoklis, ka komisija pastāvīgi rada tiesu varas un likumdevēju konfrontāciju. Komisija uzskata, ka tiesu varas vadība, pasivitāte tajā ziņā, ka tā necenšas nostiprināt savu neatkarību no izpildvaras, ir veidojusi labvēlīgu augsni izpildvaras inspirētam tiesu varas vadības un likumdevēja konfliktam.

Tūlīt pēc komisijas starpziņojuma 1999.gada 27.septembrī, faktiski pateicoties tikai komisijas darbam, tika arestēts Ainārs Eisaks, uzrādīta apsūdzība pederastijā un dzimumtieksmes apmierināšanā netiklā veidā, kurš ir viena no galvenajām personām pedofilijas tīklā Latvijā. Šis arests arī uzskatāms par komisijas darba panākumu. Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis jau 21.decembrī bija paziņojis, ka ir pietiekmi daudz pierādījumu, lai varētu arestēt Eisaku, taču līdz komisijas starpziņojuma publicēšanai Eisakam tika dota iespēja vairākas reizes izbraukt uz ārvalstīm, kā arī ietekmēt personas, kas deva liecības pret viņu un Tūnu.

Tika iesniegts priekšlikums likumprojektam "Par valsts budžetu 2000.gadam", kas nodrošinātu Tikumības policijas darbības atjaunošanu. Diemžēl priekšlikums netika atbalstīts. Ministru prezidents Andris Šķēle līdz 2000.gada aprīlim solīja atjaunot Tikumības policijas darbību. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš no Saeimas tribīnes apsolīja sameklēt līdzekļus Tikumības policijas atjaunošanai no ministrijas iekšējām rezervēm līdz šī gada aprīlim. Komisija tikās ar iekšlietu ministru šī gada aprīlī, un uz to brīdi reāli līdzekļi izdalīti nebija.

Juridiskajā komisijā ir izstrādāts un pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots likumprojekts "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums", kurš turpmāk reglamentēs izmeklēšanas komisijas tiesības, pienākumus un atbildību.

Ievērojot komisijas lielo darba apjomu, papildus iegūto informāciju, kuru nepieciešams izvērtēt, kā arī uzsākto Augstākās tiesas priekšsēdētāja ģenerālprokurora darbības pārbaudi, šā gada 24.februāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts un pieņemts lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību." Ar šo lēmumu komisijai tika noteikts darba apkopojuma ziņojuma termiņš — šī gada 13.aprīlis.

23.februārī Augstākās tiesas senatoram Čiževskim tika nosūtīti ģenerālprokurora darbības pārbaudei nepieciešamie dokumenti. Deputāti tikās ar senatoru Čiževski 10.martā kopā ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu un 21.martā, kad sniedza atbildes uz senatora jautājumiem.

Komisija neuzskatīja par iespējamu nodot lietas materiālus Ģenerālprokuratūrai iepriekšējā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa vadības laikā jau iepriekš minēto un starpziņojumā izklāstīto iemeslu dēļ. 28.februārī komisija nodeva visus uz to brīdi komisijas rīcībā esošos materiālus Satversmes aizsardzības birojam.

Līdz 3.februārim komisijā darbojās visu Saeimā pārstāvēto frakciju, izņemot Tautas partijas frakcijas, pārstāvji. Ievērojot to, ka par nepilngadīgu personu seksuālo pakalpojumu saņemšanu aizdomās turētajām personām neizdevās piekļūt komisijas rīcībā esošai informācijai, Tautas partijas frakcija mainīja savu sākotnējo kritisko nostāju, proti, ka tā nevēlas piedalīties šādā apkaunojošā pasākumā, un izteica vēlēšanos deleģēt savus pārstāvjus darbam komisijā. 3.februārī Saeima ievēlēja komisijā deputātus Vinetu Muižnieci un Aleksandru Kiršteinu.

Kopš 1999.gada 15.decembra notikusi 31 komisijas sēde.

Komisija tikusies ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Daugavpils prokuratūras, policijas amatpersonām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, lieciniekiem un citām personām.

17.februāra Saeimas plenārsēdē deputāts Jānis Ādamsons paziņoja par trīs augstu amatpersonu — Andra Šķēles, Valda Birkava un Sončika iespējamo saistību ar izmeklējamo pedofilijas lietu. Minētās amatpersonas šo informāciju pilnīgi noliedza. Vēl jo vairāk, tieslietu ministrs Valdis Birkavs pieteica badastreiku, paziņojot, ka Latvijā valda tiesisks nihilisms. Šāda neadekvāta rīcība tikai nostiprina komisijas pārliecību par minētās amatpersonas iespējamo saistību ar pedofilijas lietu, jo tieši tieslietu ministrs ir atbildīgs par tiesiskās kārtības nodibināšanu un ievērošanu valstī.

Paziņojums guva plašu rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Par to parādījušās ziņas Zviedrijas, Krievijas un Lielbritānijas laikrakstos. Tajā pašā dienā Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par Jāņa Ādamsona publiskajiem izteikumiem.

Komisija uzskata, ka deputāta Jāņa Ādamsona paziņojumu var vērtēt kā pārsteidzīgu, bet ne kā pretrunā esošu ar komisijas rīcībā esošo informāciju.

Uz šo brīdi komisijas deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, kuri jau ir pieņemti, tāpat Krimināllikumā, Prokuratūras likumā, likumā "Par tiesu varu", Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos likumdošanas aktos.

Komisija ir pieprasījusi paskaidrojumus un informāciju no vairākām publiskām un privātām organizācijām — Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas un citām. Sadarbība ne vienmēr izvērtusies tik labi, kā varētu vēlēties. Atbildes no organizācijām vairākkārt bija formālas un neskaidras. Netika atbildēts uz konkrētiem uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, Ģenerālprokuratūra nesniedza atbildi uz 14.martā komisijas vēstulē izteikto jautājumu par tiesājamā Kārļa Pētersona galvotājiem, 6.Saeimas deputātiem, kuri, iespējams, šādā veidā tiek ietekmēti darboties pret izmeklēšanas komisiju. Tāpēc jautājums tika uzdots atkārtoti. Valsts ieņēmumu dienests — par Jura Millera SIA "Mini Mis", pirmā komisijas vēstule ar jautājumu par "Mini Mis" kā nodokļa maksātāju 16.novembrī, nodokļa auditu VID veica 1999.gada decembrī. Un atbilde tika saņemta šī gada 7.janvārī. No VID nav saņemta arī izsmeļoša atbilde uz komisijas uzdoto jautājumu par atsevišķu laikrakstu, kuri publicēja rakstus par pedofilijas problēmām, finansiālo pārbaudi pagājušā gada novembrī. Jāatzīst, ka pēc komisijas rīcībā esošās informācijas Valsts ieņēmumu dienests to veica augstākstāvošas politiski atbildīgas amatpersonas uzdevumā.

Saskaņā ar Satversmes 34. pantu komisija pieņem lēmumu, ka sēdes ir slēgtas un komisijas viedokli publiski var paust tikai komisijas vadība. Komisija arī nolēma, ka, ievērojot jautājumu privāto un daļēji arī intīmo raksturu, tiek minēta tikai tā informācija, par kuras drošību komisija ir pārliecināta.

Sadarbība ar presi, radio un televīziju pārsvarā ir bijusi veiksmīga un produktīvāka nekā ar dažām valsts institūcijām. Jau sākotnēji, pateicoties žurnālistu savāktajai informācijai, tiesību aizsardzības institūcijām bija iespējams uzsākt operatīvās izstrādes lietu un vēlāk ierosināt krimināllietu par "Logos" centra un ar to saistīto personu noziedzīgajām darbībām. Vairāki masu mediji komisijas darbībai godprātīgi ir sekojuši, cenšoties patiesi atspoguļot komisijas veikumu. Īpaši, ja ir runa par īsām ziņām un aktuāliem komentāriem. Diemžēl tad, ja žurnālisti par komisijas deputātu darbu ir vēlējušies runāt plašāk, tas ne vienmēr ir izdevies analītiski. Atsevišķi, no konteksta izrauti fakti un notikumi lasītājiem ir tikuši piedāvāti kā komisijas darba analīze. Patiesībā visu lielāko laikrakstu slejās nereti ir parādījušās publikācijas, kurās autori drīzāk ir meklējuši sensācijas komisijas darbā, nevis notikumu būtību. Tāpēc vēl jo augstāk vērtējami tie raksti, kuros to autori centušies atrast pedofilijas kā īpaši sociāli un morāli sakņotus noziegumu cēloņus Latvijas valstī. Gribējuši meklēt ceļus, kā šo noziegumu novērst.

Ir saprotama žurnālistu īpašā interese par komisiju, taču nereti tieši viņu uzstājība un vēlme par katru cenu un ātri sagatavot sensacionālu materiālu komisijas mierīgam un līdzsvarotam darbam par labu nav nākusi. Vairāki komisijas locekļi to ir sajutuši kā morālu spiedienu viena vai otra svarīga lēmuma pieņemšanā. Šādos gadījumos žurnālistiem ir jāuzņemas morāla, iespējams, arī juridiska atbildība par viena vai otra fakta neizsvērtu vai tendenciozu parādīšanos presē, radio un televīzijā. It sevišķi Aivara Ozoliņa, Askolda Rodina publikācijas laikrakstā "Diena" un Kārļa Streipa paustais viedoklis radio un televīzijā.

Jāpiemin arī klaji negatīvi piemēri, kad, pēc komisijas domām netika ievērota elementāra mediju ētika. Tā, piemēram, Valmierā aizturētā Pastiljona krimināllietas atspoguļojums TV žurnālista Sandija Semjonova veidotajā sižetā, kad tika iztaujāta aizdomās turamās personas ģimene, masu medijos parādījās arī iespējami cietušo bērnunamu un patversmju audzēkņu sejas, pasu fotogrāfijas un citi. Tas liecina, ka vēl esam tikai ceļā uz īsti brīviem un atbildīgiem masu medijiem.

Īpaša loma pedofilijas lietas izmeklēšanā ir tiem žurnālistiem, kuri komisijā piedalījās liecinieku statusā, nebaidījās atklāti runāt par gadījumiem, kad vairāku gadu garumā paši ir sastapušies ar seksuāli izmantotiem bērniem un jauniešiem, kad izmantotie ir stāstījuši par saviem nereti augsti stāvošiem izmantotājiem. Jāuzsver, ka arī komisijas darba iesākumā bija LNT "Nedēļa" sagatavots sižets. Un komisijas darba gaitā visbiežāk tieši starp žurnālistiem varēja atrast to sabiedrības daļu, kas godprātīgi atbalstīja patiesības noskaidrošanu.

Komisija pauž pateicību žurnālistiem Maijai Pohodņevai, Akselam Sadovskim, Marinai Mihailovai, Vairim Stašānam, Anitai Daukštei, Sandrai Veinbergai, Kasparam Funtam, Inesei Kārkliņai, Aināram Rutkēvičam, Ingai Šņorei, Mārai Jansonei, Madarai Ozoliņai, Madarai Fridrihsonei, Aināram Vladimirovam, Lindai Štokmanei, Andai Rožukalnei, Ilonai Klinšānei—Bērziņai, Mārim Krautmanim, Andrim Bernātam, Abikam Elkinam, Alfrēdam Kruminam un daudziem, daudziem citiem.

Pedofilijas lieta pievērsusi sabiedrības uzmanību tādai problēmai kā vardarbība pret bērniem, tirdzniecībai ar bērniem, īpaši nepilngadīgo seksuālā izmantošana. Līdz šim par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu ierosināts maz krimināllietu. Spilgtāks piemērs ir Kārļa Pētersona lieta 1996. gadā. Kā atzīst speciālisti, vēl pirms dažiem gadiem šāda veida krimināllietas tika uzskatītas par kaut ko ārkārtēju. Tam ir vairāki iemesli. Procesuāli grūti ir pierādīt noziedzīga nodarījuma sastāvu, cietušo bailes, īpaši apmācītu speciālistu trūkums, nopratināšanas procesa nesakārtotība, kā rezultātā lietas par vardarbību pret bērniem izmeklē ļoti ilgi.

Pēc Iekšlietu ministrijas Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja datiem, Latvijā ierosināto krimināllietu skaits par bērnu izvarošanu un seksuālo ekspluatāciju uz cietušo iesniegumu pamata ir uzrādīts sekojošajā tabulā.

Pieaudzis arī bērnu seksuālās ekspluatācijas īpatsvars: no kopējā dzimumnoziegumu skaita no 53% 1993.gadā līdz 75% 1999.gadā.

No 80 līdz 85% gadījumu šie noziegumi tiek atklāti un vainīgās personas krimināli sodītas, taču liela daļa krimināllietu tiek izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ.

Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras sniegtajiem datiem krimināllietu, kurās cietuši nepilngadīgie, virzība prokuratūrā ir sekojoša — to jūs varat ieraudzīt tabulā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes statistika par ierosinātām krimināllietām par bērnu izvarošanu un seksuālo ekspluatāciju uz cietušo iesniegumu pamata ir šāda — arī šeit ir tabula, ar kuru jūs varat iepazīties.

Var secināt, ka pēdējo gadu laikā ir tendence palielināties dzimumnoziegumu skaitam, kas izdarīti pret nepilngadīgajiem. Tajā pašā laikā tikai daļa krimināllietu tiek nodotas tiesai.

Trūkst informācijas arī par vardarbībā cietušajiem bērniem, bet konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi netiek uzskaitīti vienā valsts institūcijā pēc vienotiem kritērijiem. Nevienā valsts institūcijā netiek reģistrētas konkrētas personas, kuras izdarījušas bērnu tiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija vairāk nekā gadu atpakaļ aicināja Ministru kabinetu, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru izstrādāt un iesniegt parlamentā likumprojektu par vienotu soda reģistra izveidošanu, kurā būtu apkopota informācija par visām personām, kuras sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, līdz pat šim brīdim tas nav izdarīts. Vispār netiek uzskaitītas personas, kuras veikušas citus likumpārkāpumus pret personām, pret bērniem, jo par šādu nodarījumu nav paredzētas nekādas sankcijas. Šāda situācija paaugstina risku, ka minētās personas varētu strādāt dažādās bērnu iestādēs, kas nav pieļaujams.

Saskaņā ar iepriekš minēto arī pēc komisijas locekļu iniciatīvas jau ir izdarīti grozījumi vairākos likumos, tajā skaitā Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas jau stājies spēkā, piemēram, 67.1 pantā Bērnu tiesību aizsardzības likumā informatīva statistika, statistiskie pārskati par bērnu tiesību stāvokli valstī. Pants nosaka, ka Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo informāciju par bērniem un iesniedz to Bērnu tiesību aizsardzības centrā. Grozījums tika izdarīts tāpēc, ka līdz šim apkopotā informācija par bērnu tiesību stāvokli valstī nebija pieejama.

Vardarbība pret bērniem, īpaši pedofilija, vairāk nekā jebkurš cits noziegums ietekmē cietušo nevis fiziski, bet arī psiholoģiski. Bērnu uztverē šāds nodarījums ir kaut kas pretdabisks, apkaunojošs, slēpjams. Pastāv psiholoģiska barjera, lai stāstītu par notikušo cilvēkam, kas nav tam gatavs. Vēl grūtāk, ja jārunā atkārtoti. Kā atzīst psihologi un bērnu tiesību speciālisti, izmeklēšanas laikā cietušie parasti tiek traumēti atkārtoti. Lai izvairītos no turpmākām pratināšanām, viņi maina liecības, atsauc iesniegumus un melo. Latvijā cietušo liecības parasti video netiek ierakstītas, tāpēc liecinieki tiek pratināti vairākkārt. Pirmā liecība parasti ir visprecīzākā, vēlāk tā var izskatīties pavisam citādi, atmiņai zaudējot noteiktas notikušā detaļas. Jāņem vērā, ka bērni parasti nemelo, kaut gan bieži par pamatu izmeklēšanai tiek pieņemts pretējais.

Speciāla psihologu sagatavotība nepieciešama arī amatpersonām, kas nodarbojas ar cietušo, lai kvalitatīvi un profesionāli veiktu savus pienākumus. Nav pieļaujama situācija, ka amatpersonas cietušā liecību nopratināšanas gaitā vērtē tendenciozi un neobjektīvi.

Likumdošana nepietiekami aizsargā cietušo un viņu ģimenes datus. Netiek garantēta anonimitāte un konfidencialitāte. Komisijai vairākkārt nācies uzklausīt liecības par to, ka lieciniekiem, cietušajiem vai viņu ģimenēm tiek draudēts, lai piespiestu mainīt liecību.

Joprojām nepilnīgi tiek pielietota psiholoģiskā ekspertīze. Tas uzskatāms par vienu no iemesliem, kāpēc vairākumu lietu pārtrauc, neizskatot līdz galam. Jāņem vērā, ka bērni bieži kategoriski atsakās sniegt rakstiskas liecības. Bērnu liecības ir jāvērtē īpaši arī tāpēc, ka bērns var neizprast atbildību par nepatiesas liecības došanu, un uz nepamatotas liecības pamata var notiesāt nevainīgu cilvēku. Atsevišķās valstīs izveidota īpaša bērnu liecību uzklausīšanas un izvērtēšanas sistēma.

Vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas pasākumi jāveic pēc iespējas ātrāk pēc notiekošā, lai novērstu tālejošas sekas. Diemžēl šobrīd Latvijā šādu rehabilitācijas centru nav pietiekamā daudzumā, un cietušajiem jāstāv rindā, kas nav pieļaujams. Tā, pēc komisijas rīcībā esošajiem datiem, Bulduru bērnu rehabilitācijas centrā rinda ir līdz augustam. Brīvas vietas uz šo brīdi ir Talsu rehabilitācijas centrā.

Nepietiekami līdzekļi tiek izdalīti bērnu, kas cietuši no vardarbības, rehabilitācijai.

Tāpat cietušajiem un viņu ģimenēm bieži nav informācijas, kur griezties vardarbības un seksuālas izmantošanas gadījumos.

Bērnu tiesību aizsardzības sfērā pastāv tādas riska vietas kā internātskolas. Konkrēts piemērs — Rīgas 1.internātskola. Patversmes, bērnu nami, nodaļas psihoneiroloģiskās klīnikās, iepriekšējās izmeklēšanas izolatori nepilngadīgajiem, vietējo speciālo mācību iestāžu kopmītnes, naktsklubi, geju kafejnīcas un citi. Šajās iestādēs pastāv palielināta iespēja nepilngadīgo iesaistīšanai prostitūcijā vai noziedzībā, palielināta iespēja vardarbībai pret nepilngadīgajiem. Komisija ierosina bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem kopā ar Municipālo policiju, bet turpmāk pēc atjaunošanas ar Tikumības policiju pastiprināti veikt profilaktisko darbu minētajās iestādēs.

Tālākā nākotnē komisija ierosina pašvaldību ietvaros organizēt jaunatnes lietu policiju. Tuvākajā laikā tāda sāks darboties Daugavpilī.

Vēl viens svarīgs jautājums papildu izmeklēšanai, rehabilitācijai ir nākotnē iespējamu noziegumu profilakse. Pastāvot zināmiem profilakses pasākumiem, vardarbības gadījumu skaitu iespējams samazināt. Šeit viens no svarīgākajiem pasākumiem ir sabiedrības informēšana un informācijas pieejamība. Tāpat jāvērš uzmanība uz faktu, ka policijas iejaukšana vardarbības pret bērniem apkarošanā nav rezultatīva. Šeit noteikti jāiesaista gan mediķi, gan psihoterapeiti, gan arī dažkārt juristi.

Latvijā bērnu adopcija uz ārvalstīm praktiski sākusies deviņdesmitajos gados, pakāpeniski tai pieaugot. Saskaņā ar Valsts cilvēktiesību konsultatīvās padomes bērnu tiesību aizsardzības darba grupas ziņojuma datiem statistika par uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem ir sekojoša: 1994.gadā — 76 bērni, 1999.gadā — 143 bērni. Faktiski šajā laikā adoptēto bērnu skaits uz ārvalstīm ir pieaudzis.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem 1999.gadā visvairāk bērnu adoptēts uz Franciju — 66 un ASV — 51. Visvairāk bērnu adoptēts no bērnu bāreņu aprūpes centra "Rīga" — 41 bērns un no bērnu bāreņu aprūpes centra "Inčukalns" — 24 bērni.

Kopš 1993.gada neviens tiesas spriedums, ar kuru tikusi apstiprināta bērnu adopcija uz ārvalstīm, nav ticis atcelts.

Pēc Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījuma centra datiem, Latvijā pēdējos gados ir gadījumi, kad pieļauta bērnu izvešana no Latvijas uz ārvalstīm pret bērnu interesēm.

Līdz pat komisijas darbības uzsākšanai internetā bija pieejama informācija par iespējām adoptēt Latvijā bērnus un to cenām (no 28 līdz 109 tūkstošiem ASV dolāru).

Līdz šim valstī praktiski nebija iespējams iegūt drošu informāciju par klaiņojošiem, skolu neapmeklējošiem un vispār nereģistrētiem bērniem. Arī Izglītības ministrijas reģistrā tika reģistrēti tikai skolu apmeklējošie bērni. Sociālekonomiskā situācija valstī ir tāda, ka daudzas ģimenes tiek izliktas no dzīvokļiem parādu dēļ, mātes dzemdību namos atsakās no bērniem. Daudzi bērnu namu, patversmju iemītnieki ir tikai sociāli bāreņi. Viņu vecāki ir dzīvi. Daudzi bērni paši izvēlas tādu ienākumu avotu kā prostitūcija.

Šādā situācijā daudzi valsts ierēdņi iet vieglāko ceļu, lai bērnus adoptē uz ārzemēm, tur būs vieglāka un laimīgāka dzīve.

Pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta datiem, arvien vairāk pieaug no Latvijas uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits. Satrauc arvien pieaugošais, tajā skaitā adopcijas, firmu skaits, kas nodarbojas ar Latvijas bērnu adoptēšanu uz ārzemēm. Komisijai ir zināmas 7 firmas, kas tieši nodarbojas ar visai pieprasītās preces — Latvijas bērnu — adopcijas formalitāšu nokārtošanas jautājumiem. Komisiju satrauc arī divi sevišķi strīdīgi un plašu rezonansi guvušie gadījumi, kurus tiesību aizsardzības institūcijas atzinušas par likumīgiem — Sergeja adopcija uz ASV 1999. gadā. Zēns tika atzīts par neārstējami slimu, kaut gan, spriežot pēc dažādu medicīnas iestāžu izziņām un radinieku izteikumiem, Sergejs ar neārstējamām slimībām neslimoja. Un atradeņu Jūlijas un Daiņa sasteigtā adopcija uz ASV 1999. gadā, nepārbaudot, vai bērniem ir vecāki.

Komisija ir pieprasījusi informāciju par vairākiem adopcijas gadījumiem, par kuru atbilstību likumam tai bija šaubas. Bet vienmēr ir saņemtas atbildes no Ģenerālprokuratūras, ka nekādi likumu pārkāpumi nav konstatēti.

Saskaņā ar Tikumības policijas arhīva datiem kopš 1993. gada krasi pieaudzis prostitūcijā iesaistīto nepilngadīgo skaits: 1993.gadā — 20 bērnu vecumā no 8 līdz 18 gadiem, 1997. gadā — 92 bērni. Par tālākiem gadījumiem informācijas nav, jo Tikumības policija faktiski 1997. gadā tika likvidēta. Pieaugošais prostitūcijā iesaistīto nepilngadīgo skaits apliecina, ka Tikumības policijas likvidācija bija milzīga kļūda.

Arvien izplatītāka Latvijā kļūst arī bērnu komerciāli seksuālā ekspluatācija, izmantojot interneta iespējas. Piemēram, piedāvā prostitūcijas pakalpojumus, ko apzīmē ar vārdu "eskorts", modeļu darba piedāvāšana pornogrāfisko materiālu izgatavošanā, bērnu pornogrāfijas materiālu reklamēšana un izplatīšana, kā arī citi.

Šobrīd prostitūciju Latvijā regulē vienīgi 1998. gada 4. novembra Ministru kabineta noteikumi nr. 427 — Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, kuri ir nepilnīgi un pašvaldībās netiek ievēroti.

Pornogrāfisko materiālu ražošanas un izplatīšanas kārtību regulē 1995. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumi nr. 348 — noteikumi "Par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu". Kopš 1995. gada nav nepieciešama licence erotisku, pornogrāfisku materiālu izgatavošanai, kuru agrāk izsniedza Kultūras ministrija. Šāda prakse padara Latviju ļoti pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu pornogrāfisko filmu ražotājiem, kā arī veido labvēlīgu vidi pornogrāfijas, prostitūcijas un komerciālās pedofilijas attīstībai Latvijā. Pornogrāfisko materiālu izgatavošanu regulē minēto noteikumu tikai divi panti, kā arī Krimināllikuma 161. pantā paredzētā atbildība par nepilngadīgo iesaistīšanu erotisku, pornogrāfisku materiālu izplatīšanā, izgatavošanā un tā tālāk.

Komisija savā darbībā un apkopojošajā ziņojumā ievēro un vadās pēc nevainīguma prezumpcijas principa, kas nosaka, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pilnvarās un darbības pamatprincipos neietilpst kriminālprocesuālo pierādījumu vākšana, operatīvo darbību veikšana un pierādījumu nostiprināšana. Komisija saskaņā ar Satversmi un Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību var tikai uzklausīt, nopratināt, apkopot un izvērtēt savākto informāciju, sniegt priekšlikumus Saeimai, valsts pārvaldes iestādēm un tieslietu iestādēm.

Komisijas rīcībā esošā informācija, respektīvi, iegūtās liecības, ir uztveramas un vērtējamas pēc katras personas subjektīvā viedokļa, iekšējās pārliecības un saņemtās informācijas ticamības pakāpes.

Komisija atzīst, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētajās darbībās vēl nevar būt par pietiekamu pamatu kriminālprocesuālu apsūdzību izvirzīšanai minētajām amatpersonām. Minētie pierādījumi jānostiprina procesuāli un jāturpina patiesības noskaidrošana. Taču komisija atgādina, ka amatpersonu atbildība ir plašāks jēdziens, kas sevī ietver ne tikai kriminālatbildību, bet arī administratīvo, disciplināro, kā arī Satversmē noteikto valdības locekļu politisko atbildību. Respektīvi, komisija uzskata, ka gadījumā, ja arī netiek konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs kādas amatpersonas rīcībā, tomēr būtu jāizvērtē konkrēti fakti un iespējamā cita atbildības veida iestāšanās par šiem faktiem.

Šajā ziņojumā jāuzsver vēlreiz, ka komisija ir,

pirmkārt, Saeimas izveidota parlamentāra izmeklēšanas komisija, kas liecina par tās publisko raksturu, un,

otrkārt, komisija tika izveidota ar mērķi noskaidrot faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) un informēt par to sabiedrību.

Tāpēc komisija uzskata par savu pienākumu nosaukt konkrētus uzvārdus, kas ir minēti komisijas rīcībā esošajās liecībās un saņemtajos materiālos, par kuru iespējamo saistību ar izmeklējamo lietu komisijas vairākumam nav šaubu.

Komisija darba apkopojuma ziņojumā uzskata par nepieciešamu nosaukt tās ar nepilngadīgo seksuālo izmantošanu saistītās amatpersonas, kuras, izmantojot savu dienesta stāvokli var reāli ietekmēt ne tikai krimināllietas izmeklēšanu, bet arī neatkarīgu žurnālistisku izmeklēšanu, un komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda ietekmēšana arī notiek. Komisijas rīcībā ir gan tiešas, nepastarpinātas, gan netiešas liecības, kurās vairākkārtīgi kā iespējamie nepilngadīgo seksuālo pakalpojumu saņēmēji vai minētā pakalpojuma tīkla darbības līdzzinātāji ir minētas šādas publisko un privāto institūciju amatpersonas — Ministru prezidents Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, Valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" ģenerāldirektors Aivars Droiskis, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.

Komisija uzskata, ka īpašu pārbaudi vajag veikt par Ģenerālprokuratūras Administratīvā departamenta direktora Jura Zālīša darbību.

Komisija uzskata, ka šo amatpersonu tālākā atrašanās jebkādos amatos valsts varas iestādēs ir amorāla un, iespējams, tiesisku iemeslu dēļ nav pieļaujama.

Krimināllietā, kura tika ierosināta sakarā ar "Logos" centra amatpersonu noziedzīgo darbību, ir konstatējamas organizētās noziedzības pazīmes.

Noziedznieku pastāvīgus ienākumus veido:

1) ienākumi no pornobiznesa;

2) ienākumi no cilvēku tirdzniecības (prostitūcijas);

3) nodokļu nemaksāšanas.

Organizētās noziedzības pazīmes "Logos" centra lietā izpaudās, veidojot sazarotu savstarpēju attiecību sistēmu noziegumu izdarīšanas gaitā, seksa industrijas tīklu.

Lomas starp noziedzniekiem bija sadalītas. Vieni nodarbojās ar vīriešiem un otri ar sievietēm. Vieni veica modeļu iesaistīšanu un apmācīšanu, otri to realizāciju pornobiznesā. Vieni nodarbojās ar cilvēku tirdzniecību iekšzemē, otri — uz ārzemēm. Vieni piegādāja prostitūtas ierindas cilvēkiem, otri — augstākām aprindām. Vieni apsargāja, citi pārvadāja. Vieni tirgojās ar dzīvu preci klātienē, citi — internetā.

Darba dalīšana organizētā grupā, precīza plānošana, sistemātiska nelikumīgu ienākumu gūšana un to sadale starp noziedzniekiem ir tipisks organizētās noziedzības pazīmes.

Sevišķa loma šajā lietā ir apsūdzētajam Jurijam Jurjevam. Viņš darbojās šajā organizētās noziedzības lietā kā izejmateriālu sagādātājs, iesācēju ievadītājs seksa biznesā. Komisijas rīcībā ir informācija, kas liecina par to, kādā veidā jaunieši tika vervēti darbam seksa industrijā. Skolās un citās vietās tika izvietota informācija par iespējām labi nopelnīt un aicinājums pieteikties par foto modeli. Daudzi jaunieši nokļuva noziedznieku nagos naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Mazās stipendijas, vecāku nespēja finansiāli atbalstīt skolēnus un tamlīdzīgi. Atlasot kandidātus seksa industrijai, tika izmantotas psihologa zināšanas. tiem tika uzdots aizpildīt anketas, testus ar vairāk nekā 500 jautājumiem. Atlasīti tika izskatīgie, kā arī pakļāvīgie. Izmantojot aizpildītās anketas, tika ietekmēta jauniešu psihe un griba. Novesti alkoholisko un narkotisko vielu apreibumā, tie tika psihiski apstrādāti, iesaistīti, piespiesti un gala rezultātā padarīti par prostitūtām, kas attiecībā uz vīriešu kārtas jauniešiem bija daudz sarežģītāks un komplicētāks process. Tālākā šo prostitūtu izmantošana seksa industrijas, pornogrāfijas vai cilvēku tirdzniecības nozarē jau bija tikai maksātspējīgu klientu esamības jautājums. Par šīs darbības apjomu liecina kratīšanas laikā izņemtie pierādījumi.

Sevišķa loma noziegumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, bija krimināllietā apsūdzētajam Ingusam Tūnam un Aināram Eisakam. Pārdalot seksa biznesa modeļus un klientus, viņi daļēji pārņēma Jurija Jurjeva biznesu, bet veidoja to daudz ienesīgākā jomā saistībā ar klientiem ārzemniekiem gan Latvijā, gan arī ārzemēs, kā arī ar bagātiem, maksātspējīgiem Latvijas iedzīvotājiem, biznesmeņiem un publiskām amatpersonām. Inguss Tūns savas darbības piesegam veiksmīgi izmantoja Izglītības un zinātnes ministrijas telpas, bet Ainārs Eisaks nodibināja plašu pazīšanos politiskajās, biznesa, valsts un pašvaldību, tā saucamajās augstākajās aprindās. Aināra Eisaka ciešā saistība ar šīm aprindām dod komisijai pamatu uzskatīt, ka viņam ir īpaša loma organizētās noziedzības seksa biznesa jomā, kā arī uzskatīt par ticamu, ka Ainārs Eisaks efektīvi izmantojis savus sakarus ar augstākajām aprindām, lai veiksmīgi slēptu savu darbību seksa industrijā un maskētu to ar dažādu, it kā legālu darbību veikšanu, ilgstoši izvairītos no saukšanas pie kriminālatbildības, slēptu un iznīcinātu pierādījumus krimināllietā. Ilgstošā prokuratūras bezdarbība krimināllietas laikā viņam ļāva sagatavoties nopratināšanām prokuratūrā un būt gatavam atbildēt uz jautājumiem, kuri viņam iepriekš bija zināmi. Apstiprinās komisijas rīcībā iepriekš esošā informācija par centieniem Aināru Eisaku glābt no atbildības, apsūdzot viņu nelielā skaitā epizožu, mainīt viņam drošības līdzekli, tiesāt atsevišķi no organizētās noziedzības lietā apsūdzētiem pārējiem "Logos" centra lietā apsūdzētajiem, bet pēc tam, piespriežot nosacītu sodu, ļaut doties uz ārzemēm pie uzkrātām naudas summām. Pēc komisijas pārliecības tas liecina ne tikai par organizētās noziedzības augstu ietekmi valsts varas struktūrās, arī par plašu un aktīvu attiecīgi seksuāli orientētu valsts amatpersonu, ne tikai Aināra Eisaka, bet arī par organizēto noziedzību, par tās saaugšanu ar valsts varas struktūrām, faktiski par mafijas veidošanos.

Kompetentām valsts institūcijām jānoskaidro šī saikne un tās mērķi, tās noziedzīgā ietekme un tas, kā šādas organizētās noziedzības un varas struktūras saaugšana ietekmē nacionālo drošību.

Komisija savas izmeklēšanas laikā konstatēja "Logos" centra lietā apsūdzēto personu un to darbības būtisku saistību ar bijušās LPSR Valsts drošības komitejas struktūrām.

Komisija konstatēja, ka gandrīz visas krimināllietā pie atbildības sauktās personas pirms 1990.gada tikuša savervētas par aģentiem LPSR VDK struktūrās. Tajā skaitā Jurijs Jurjevs, Inguss Tūns, Ainārs Eisaks. Attiecīgi seksuāli orientēti VDK aģenti laika periodā līdz neatkarības atjaunošanai tika izmantoti, lai stātos kontaktā ar attiecīgi seksuāli orientētām personām. Šie kontakti notika VDK darbinieku vadībā, un to gaita tika dokumentēta. Dokumentēšanas rezultāti tika izmantoti šo personu vervēšanai un iesaistīšanai VDK darbā. Komisijas rīcībā ir informācija par augstu bijušo Lauksaimniecības ministrijas amatpersonu saistību ar šādiem VDK aģentiem.

Komisijai tādējādi ir pamats izdarīt secinājumus, ka, tuvojoties Latvijas neatkarības pasludināšanas brīdim, LPSR VDK būtiski pārveidoja aģentu vervēšanas metodi. Vervēšana un uzticība padomju varai tika nomainīta uz aģentu vervēšanu, izmantojot pie jebkuras sabiedriskas iekārtas par kompromitējošiem atzīstamus homoseksuālu attiecību dokumentējošus pierādījumus. Jurijs Jurjevs, kuru VDK izmantoja to interesējošo personu vervēšanā, tajā skaitā garīdzniecības vidū, turpināja VDK aģentu iemaņas izmantot pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, pārvēršot to par ļoti ienesīgu biznesu, apdzirdot jauniešus, stājoties ar tiem vardarbīgās homoseksuālās attiecībās, dokumentējot tās un izmantojot iegūtās fotogrāfijas modeļu vervēšanai seksa biznesam. Speciāla dzēriena, kur tika sajaukts alkohols un narkotiskas vielas, izgatavošanas recepti Jurijs Jurjevs bija apguvis savā iepriekšējā praksē — VDK vadībā.

No šāda aspekta raugoties, saprotama Jurija Jurjeva vairākkārtēja atzīšana par nepieskaitāmu viņa krimināllietās padomju varas laikā. Kompetentām organizācijām nepieciešams pārbaudīt, kā darbojas šis bijušo VDK aģentu tīkls, vervējot seksa modeļus un nodarbojoties ar cilvēku tirdzniecību, piedāvājot šīs personas seksuālo pakalpojumu patērētājiem, maksātspējīgām augstāko aprindu prominentām personām, kā tas varēja ietekmēt un ietekmē mūsu valsts drošību.

Cienījamie kolēģi!

Ziņojuma pielikumā ir pievienota noziedzīgās shēmas analīze, ar kuru jūs varat arī iepazīties.

Komisijas priekšlikums Ministru kabinetam:

- līdz šī gada 1.augustam jāizstrādā un jāapstiprina valsts bērnu tiesību aizsardzības informatīvās sistēmas koncepcija;

- nekavējoties no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem jāpiešķir ne mazāk kā 300 tūkstoši latu gadā Tikumības policijas darbības atjaunošanai;

- līdz 2000.gada 1.jūlijam jāizstrādā prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts;

- līdz 2000.gada 1.jūlijam jāizstrādā uz jāizsniedz grozījumi 1995.gada 22.novembra Ministru kabineta noteikumos nr.348, noteikumi "Par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu", lai varētu aizliegt pornogrāfisku filmu uzņemšanu Latvijā;

- jāizstrādā un jāiesniedz grozījumi valsts budžetā valsts speciālās mācību programmas finansēšanai Policijas akadēmijā, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē, Tiesnešu apmācības centrā un Policijas apmācības centrā;

- jāizstrādā un jāiesniedz grozījumi budžetā, lai finansētu ar advokātu lietu izskatīšanai tiesā, ja notikusi vardarbība pret nepilngadīgo;

-āizstrādā un jāiesniedz grozījumi budžetā, paredzot ne mazāk kā 200 tūkstošus latu gadā no seksuālās vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai;

- jāizstrādā un jāiesniedz grozījumi budžeta, paredzot līdzekļus informācijas bloku (TV klipi, reklāmas bukleti) izveidošanai, kas sniegtu informāciju par narkotiku kaitīgumu, vardarbības pret nepilngadīgajiem profilaksi, rehabilitāciju centriem;

- jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā, lai Latvijā tiktu noteikta atbildība par cilvēku tirdzniecību saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kurām mūsu valsts ir pievienojusies

- līdz šī gada 1.jūlijam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai soda reģistra likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Ādamsona kunga! Mēs esam strādājuši pusotru stundu. Mums ir jālemj par 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz pārcelt šodienas Saeimas plenārsēdes pārtraukumu no 10.30 uz 11.30, noteikti nosakot, ka tas ir stundu — līdz 12.30, lai deputāti rastu iespēju piedalīties ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa sakarā ar Katiņas traģēdijas 60.gadadienu. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav.

Lūdzu, Ādamsons kungs, tādā gadījumā turpiniet ziņojumu. Jūsu rīcība vēl 10 minūtes.

J.Ādamsons. Paldies!

Aizsardzības un iekšlietu komisijai:

- jāiesniedz Saeimā grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, jauns 20.’pants (Prasība par izziņas izdarītāju prokuroru un tiesnešu speciālu sagatavotību)

- steidzami jāizskata un jāiesniedz grozījumi Krimināllikumā un Prokuratūras likumā.

Juridiskajai komisijai:

- steidzami jāizskata un jāiesniedz grozījumi likumā "Par tiesu varu",

- jāpaātrina "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma" virzīšana, izskatīšana trešajā lasījumā;

- jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumos, lai turpmāk būtu vienota izpratne par terminiem "pusaudzis", "jaunietis", "nepilngadīgais", kas šobrīd Latvijas likumdošanā tiek lietoti ļoti dažādās interpretācijās un rada daudz neskaidrību.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai:

- jāsagatavo un jāiesniedz grozījumi Civillikumā, kas paredz sakārtot adopcijas jautājumus atbilstoši starptautiskajām bērnu tiesību aizsardzības konvencijām un Bērnu tiesību aizsardzības likumam;

- jāsagatavo un jāsniedz grozījumi, lai realizētu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.’pantu par aizliegumu bērniem piedalīties konkursos, kuros tiek novērtēts viņa ārējais izskats, citos konkursos — piemēram, apģērbu demonstrēšanā, sagatavošanā un dalībnieku apmācīšanas procesā — nodrošinātu obligātu pedagogu klātbūtni.

Komisija jau aicinājusi Latvijas vadošās modeļu aģentūras izveidot profesionālu asociāciju savu interešu aizsardzībai.

Tā kā komisija nav kriminālprocesuālas izmeklēšanas iestāde, turklāt tās statuss daudzās jomās saskaņā ar likumdošanas aktiem nav skaidri noteikts, savāktajiem materiāliem un liecībām nav krimināli procesuālu pierādījumu raksturs. Komisija saskaņā ar Satversmē un Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību var uzklausīt, nopratināt, apkopot un izvērtēt savākto informāciju, sniegt priekšlikumus Saeimai, valsts pārvaldes iestādēm un tieslietu iestādēm, taču tai nav operatīvas institūcijas funkcijas.

Tāpat atklāts ir jautājums par saņemto liecību juridisko nostiprināšanu, jo likums nenosaka parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošās informācijas statusu.

Savu pilnvaru un iespēju robežās komisija ir centusies savākt vispusīgu un objektīvu informāciju par izmeklējamiem jautājumiem un uzskata, ka šo uzdevumu ir veikusi. Saņemtā informācija, liecības, paskaidrojumi ir daudzveidīgi. Te ir dažādas ticamības pakāpes un pausts dažādu pušu viedoklis. Ievērojot vairāku institūciju, to skaitā tiesību aizsardzības institūcijas saistību ar izmeklējamo lietu, šo institūciju paskaidrojumi, iespējams, satur maldīgas ziņas. Un to izvērtēšana un secinājumu izdarīšana vairākos gadījumos ir atkarīga no katras personas subjektīvā viedokļa un iekšējās pārliecības, kā arī no saņemtās informācijas ticamības.

Viena no problēmām, kas apgrūtināja komisijas darbu, bija pastāvīga nepieciešamība aizsargāt lieciniekus no iespējamās ietekmēšanas. Piemēram, Ingusa Tūna veiktā liecinieku ietekmēšana.

Komisijas darbu apgrūtināja presē paustie dažādu amatpersonu un politiķu viedokļi. Pastāv un joprojām pastāv vairāki mīti un viedokļi par komisijas darbību, kas uzskatāmi par mēģinājumiem graut komisijas prestižu un padarīt maznozīmīgus komisijas darba rezultātus. Piemēram, mīts par to, ka skandālu izraisījuši ārvalstu specdienesti, melīgās informācijas izplatītāji ir nopirkti un tamlīdzīgi.

Kā vienu no konkrētiem piemēriem var minēt Tautas partijas frakcijas deputāta Gundara Bērziņa preses konferencē izplatīto informāciju un apvainojumus. Gundars Bērziņš paziņoja, ka pedofilijas komisijas locekļi uzpērkot lieciniekus un solot summas, kurām nav robežu, ja kāds būšot ar mieru stāstīt, ka Andris Šķēle ir tieši saistīts ar pedofilijas skandālu.

Gundars Bērziņš arī izplatīja it kā konfidenciālos prokuratūrā esošos stenogrammu tekstus paziņojot, ka komisija gatavojoties nākt klajā ar paziņojumu par Ministru prezidenta saistību ar pedofiliju, lai gāztu valdību. Faktiski Gundars Bērziņš pirmais publiski izplatīja informāciju par iespējamo Andra Šķēles saistību ar pedofilijas skandālu. Gundars Bērziņš nav paskaidrojis, no kurienes ieguvis šos materiālus, aizbildinoties ar Satversmē noteiktajām deputāta tiesībām neizpaust informācijas avotu. Toties nepārtraukti publiski aicinājis komisiju atklāt tās informācijas avotus.

Nepamatoti un melīgi ir Andra Šķēles publiskie paziņojumi, ka šādu pedofilijas skandālu izraisījuši ārvalstu specdienesti. Šādu informāciju publiski noliedz gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Drošības policija. Arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs paziņoja, ka viņu rīcībā nav informācijas par ārvalstu specdienestu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu. Komisija uzskata, ka absolūti nesavienojami ar ieņemamo amatu ir Ģenerālprokuratūras virsprokurores Birutas Ulpes bez jebkādiem pierādījumiem paustā informācija, ka komisijas locekļi uzpērk lieciniekus. Komisija šos paziņojumus vērtē kā absurdu. Komisija savā darbības laikā nepakļāvās nekāda veida ietekmēšanas mēģinājumiem. Vairākiem komisijas locekļiem ir draudēts, arī brīdināti par briesmām viņu pašu un viņu ģimenes locekļu dzīvībai. Uz deputāti Helēnu Soldatjonoku izdarīts spiediens par to, ka gadījumā, ja komisija ierosinās ģenerālprokurora darbības pārbaudi, netiks veikta Daugavpils uzņēmuma "Lokomotīve" parāda kapitalizācija. Draudus saņēmis arī komisijas priekšsēdētājs Ādamsons, turklāt nepārtraukti notikusi komisijas vadītāja publiska apvainošana un pazemošana un viņa ģimenes locekļu psiholoģiska traumēšana. Jāatzīst, ka šo draudu izteikšana nav saistīta ar Jāņa Ādamsona personību, bet ar faktu, ka viņš ir komisijas priekšsēdētājs. Analoģiskā situācijā spiediens tiktu izdarīts uz jebkuru citu deputātu, kas būtu komisijas priekšsēdētājs. Arī komisijas loceklim Dzintaram Rasnačam tika izteikti netieši draudi, kas izpaudās tādā veidā, ka uzņēmējs Uldis Kokins personām, kas šo informāciju varētu nodot Dzintaram Rasnačam, esot skaidri likts saprast, ka gadījumā, ja deputāts Dzintars Rasnačs pārāk aktīvi darbosies Birkava iespējamās saistības ar nepilngadīgo seksuālo izmantošanu atmaskošanā, cietīs pats deputāts. Tas notikšot tā, ka ar Uldi Kokinu cieši saistīts Saeimas deputāts, atsaucoties uz it kā cietušu zēnu liecībām un Satversmes 31.pantu, no Saeimas tribīnes apvainos minēto komisijas locekli saistībā ar zēniem, kuru vārdi nav izpaužami. Reālus draudus saņēmuši arī citi komisijas locekļi, kas nevēlas, lai viņu vārdi tiktu publiskoti, bet viņi ir uzrakstījuši iesniegumus prokuratūrai. Diemžēl komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas institūcija un šo draudu avotus nevar pārbaudīt. Izbrīna tas, ka Ģenerālprokuratūra uz šiem draudu gadījumiem nav reaģējusi. Neviena tiesību aizsardzības institūcija nav mēģinājusi šos draudus pārbaudīt, kaut gan, piemēram, nav grūti noskaidrot, kam ir pa spēkam ietekmēt lēmumu par Daugavpils uzņēmuma parādu kapitalizāciju.

Komisija, veicot savu darbu, pastāvīgi izjuta spiedienu no masu mediju puses, piemēram, vairāki laikraksti — "Diena", "Lauku Avīze" — bieži neobjektīvi un tendenciozi atspoguļojuši komisijas darbu. Šā gada 28.februārī komisija nodeva Satversmes aizsardzības birojam visus uz to brīdi komisijas rīcībā esošos materiālus. 5.aprīlī kā slepens dokuments amatpersonām tika izsūtīts Satversmes aizsardzības biroja atzinums, ko plašākai sabiedrībai paziņoja Ministru prezidents Andris Šķēle. Satversmes aizsardzības birojs atzīst, ka komisijas darbība uzskatāma it kā par vienpusīgu un tendenciozu. Komisijas materiāli, kas nodoti SAB rīcībā, tika nosūtīti Ģenerālprokuratūras prokuroram Modrim Adleram un pievienoti krimināllietai par goda un cieņas aizskaršanu, nevis krimināllietai par "Logos" centra, Eisaka, Tūna vai citu pedofilijas lietā iesaistīto personu noziedzīgo darbību. Komisijai nav saprotams, uz kāda pamata Satversmes aizsardzības birojs izdarīja šādu sasteigtu secinājumu. SAB biroja pārstāvji nevienu reizi nav tikušies vai izteikuši vēlēšanos tikties ar komisiju. Satversmes aizsardzības biroja darbinieki nav ņēmuši vērā materiālus, ko komisija ieguvusi pēc 28.janvāra. Ar Satversmes aizsardzības biroja atzinumu komisija, kas iesniedza materiālus, netika iepazīstināta. Par šāda slepena atzinuma esamību komisija uzzināja no preses. Komisija uzskata, ka Satversmes aizsardzības biroja pārbaude veikta formāli un pavirši, jo komisijas iesniegtie materiāli noteikti bija pietiekams pamats nopietnai izmeklēšanai, ko bija iespējams un nepieciešams veikt.

Par Ģenerālprokuratūras darbību komisija savu viedokli faktiski jau paudusi starpziņojumā, tomēr komisija uzskata par nepieciešamu uzsvērt dažus Ģenerālprokuratūras darbības aspektus, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Neizpratni rada Ģenerālprokuratūras mēģinājums panākt, lai deputāti pārkāpj Satversmes 31. un 34.pantu, kā arī Saeimas Kārtības ruļļa 168.panta prasības par liecību sniegšanu. Ģenerālprokuratūra, tāpat arī Satversmes aizsardzības birojs vairākas reizes pieprasīja iesniegt komisijas rīcībā esošos materiālus un atklāt informācijas avotus. Komisijas locekļi vairākas reizes aicināti sniegt liecības prokuratūrā, tajā skaitā par neslavas celšanu ierosinātajā krimināllietā. Komisija Ģenerālprokuratūras darbībā saskata tendenci pārkāpt Satversmi un nodarboties nevis ar nepilngadīgo seksuālo izmantotāju atmaskošanu un saukšanu pie atbildības, bet gan ar atsevišķu valdības locekļu nepamatotu aizstāvēšanu. Interesanta ir Ģenerālprokuratūras prakse krimināllietu izmeklēšanas darba grupu izveidošanai. Lai izveidotu rīcībspējīgu grupu pedofilijas lietu izmeklēšanai, bija nepieciešama komisijas aktīva rīcība. Savukārt krimināllietā par neslavas celšanu darba grupa sešu prokuroru sastāvā tika izveidota jau nākamajā dienā pēc komisijas priekšsēdētāja uzstāšanās 17.februāra Saeimas plenārsēdē. Tāpat Ģenerālprokuratūra nespēj vai nevēlas izmeklēt un noskaidrot, no kurienes nākuši draudi komisijas locekļiem.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Referentam paredzētais laiks ziņojumam — 1 stunda ir pagājusi. Vai deputāti uzskata, ka ir... (Starpsauciens: "Lai lasa!") Lūdzu, tādā gadījumā nobalsosim par to, lai turpinātu galaziņojumu vēl četras minūtes. Nav nepieciešams balsot? (Starpsauciens: "Nē!") Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Interesanti ir... Es atvainojos! Kaut gan komisija ir vairākkārtīgi norādījusi, ka ir pamats Aināram Eisakam un Ingusam Tūnam uzrādīt apsūdzību par sutenerismu, kā arī par darbošanos organizētā grupā, Ģenerālprokuratūra to nav ņēmusi vērā. Nepieņemama ir Ģenerālprokuratūras attieksme pret Valsts prezidenti. Komisija uzskata, ka Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju. Tomēr Ģenerālprokuratūra atteikusies sniegt Valsts prezidentei, kura vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes vadītāja, saskaņā ar likumu pieprasīto informāciju. Arī situācijā, ka starp Ģenerālprokuratūru un Valsts prezidenti bija domstarpības par to, vai ir vai nav jāsniedz informācija par izmeklējamo lietu, Jānis Skrastiņš neuzskatīja par nepieciešamu ierasties uz Nacionālās drošības padomes sēdi, aizbildinoties ar nogurumu, aizņemtību un tā tālāk. Vēl jo vairāk, bijušie virsprokurori Biruta Ulpe un Oļģerts Šabanskis paziņoja, ka pedofilijas lietu pavedieni ved uz prezidenta Kanceleju.

Komisija pārbaudīja šo informāciju un uzskata to par mēģinājumu maldināt sabiedrību un izdarīt spiedienu gan uz Valsts prezidenta Kancelejas darbiniekiem, gan uz pašu Valsts prezidenti. Šādu uzvedību komisija uzskata par prokuratūras darbinieku necienīgu. Bet tajā pašā laikā Ģenerālprokuratūras darbinieki nav uzskatījuši par nepieciešamu publiski atvainoties Valsts prezidentei un Valsts prezidenta Kancelejas darbiniekiem. Komisija ir gandarīta, ka Valsts prezidente nav pakļāvusies šim spiedienam un ir izrādījusi patiesu izpratni un ieinteresētību objektīvā pedofilijas lietas izmeklēšanā un vainīgo personu saukšanā pie atbildības. Komisija pauž īpašu pateicību Valsts prezidentei par morālo atbalstu komisijas darbam.

Komisiju nepārsteidz Augstākās tiesas senatora Čiževska atzinums veiktajā pārbaudē par ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbības atbilstību likumam. Komisija jau uzreiz pēc Augstākās tiesas tiesneša norīkošanas saņem vēstuli, kurā bija uzdoti 16 jautājumi, kas nepārprotami pēc būtības un kompetences bija uzdodami Ģenerālprokuratūrai. Šī gada 23.februārī komisija nosūtīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarotam senatoram Čiževska kungam apkopotus materiālus, kas saturēja komisijas sēžu protokolu atsevišķas daļas, vēstules un saraksti ar Ģenerālprokuratūru, kā arī papildus tika iesniegti videoieraksti. Komisija atzīst, ka senatora veiktā pārbaude bijusi tendencioza jau no pārbaudes ierosināšanas brīža. Čiževskis nepārprotami nostājies Jāņa Skrastiņa pusē. Vēl jo vairāk. Deputātiem, tiekoties ar Čiževski un Skrastiņu, radās iespaids, ka senators vairāk pielīdzināms Jāņa Skrastiņa advokātam, nevis pārbaudes veicējam. Neizpratni rada arī tas, ka senators nav saskatījis likuma pārkāpumus vai prokurora ētikas kodeksa pārkāpumus vairāku virsprokuroru darbībā un ka ģenerālprokurors nav disciplināri sodījis sev pakļautos prokurorus. Komisija novērtēja Valsts policijas, sevišķi Narkotiku apkarošanas biroja, darbinieku profesionālo un pašaizliedzīgo darbu

Nobeigumā es gribētu izteikt dziļu pateicību tiem komisijas locekļiem, kuri darbu komisijā iesāka ar 7. oktobri, par viņu izpratni un par to, ka viņi nepakļāvās spiedienam.

Tāpat es gribētu izteikt dziļu pateicību tiem cilvēkiem, kuri ir snieguši morālu atbalstu komisijai, it sevišķi Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam un konsistorijas loceklim Jurim Rubenim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Man būs jāapbēdina diemžēl daži sensāciju tīkotāji. Šī anonīmā ziņojuma saturs neatbilst vienam no komisijai dotajiem galvenajiem uzdevumiem — noskaidrot un izvērtēt faktus par iespējamo amatpersonu saistību ar minētajiem noziegumiem. Es saku — anonīms, jo nez kāpēc komisijas locekļi negribēja parakstīt šo ziņojumu, kaut gan iepriekšējais starpziņojums bija parakstīts no desmit deputātiem. Ņemot vērā komisijas priekšsēdētāja interešu konfliktu ar prokuratūru, kura bija ierosinājusi lietu par Ādamsona kunga piederību PSRS Valsts drošības komitejai, es saprotu un apzinos, ka prasīt no Ādamsona kunga kaut kādu minimālu objektivitāti liecību izvērtēšanā būtu pilnīgi lieki.

No 3. februāra, kad tika ievēlēta Tautas partijas pārstāve komisijā, tā arī neparādījās, es uzsveru, neparādījās, neviens vērā ņemams liecinieks, pareizāk būtu teikt, neparādījās komisijas sēžu noteiktajā darba laikā — pirmdienās un ceturtdienās. Tas, protams, netraucēja mistiskajiem lieciniekiem parādīties visneiedomājamākajās situācijās, vietās un brīžos, par ko ziņoja aģentūra LETA, tad, kad klāt bija tikai daži, acīmredzot visuzticamākie komisijas pārstāvji. Vienā gadījumā kāds liecinieks apmeklēja vienu komisijas locekli mājās, par ko mūs šis komisijas loceklis informēja ar piebildi: gribiet — ticiet, gribiet — neticiet. Ādamsona kungs noticēja.

Ne tikai noticēja, bet plaši ziņoja dažādos masu informācijas līdzekļos, tajā skaitā arī vairākas reizes televīzijā raidījumā "Mūsu cilvēks" un citos raidījumos.

Komisija diemžēl bieži par jaunām un it kā jaunām liecībām pret valsts amatpersonām, kā jau es teicu, uzzināja nevis no lieciniekiem, bet no ziņu aģentūrām, kurām šīs intervijas bija sniedzis komisijas priekšsēdētājs.

Tajos gadījumos, kad parādījās it kā neapgāžami pierādījumi, es minēšu trīs piemērus, lūdzu novērtēt deputātus, cik šie neapgāžamie pierādījumi mums ir derīgi.

10. aprīļa numurā avīze Čas", katrs var izlasīt… 10. aprīļa avīzē, es atkārtoju, "Čas", kāds minētais liecinieks, kuru plaši reklamēja LNT raidījumā "Nedēļa", sīki atstāstīja, kā 1995. gada 10. maijā, kad viņam palika 15 gadi, jo viņš labi atceras, jo viņam bija dzimšanas diena, ticies ar vienu ministru, kuru pazinis pēc neapstrīdamām pazīmēm — skaistām, modernām mazām zelta brillēm. Kad kāds komisijas loceklis pārjautāja — vai tikai jaunais cilvēks kaut ko neputro, varbūt brilles bija lielas, vecmodīgas, varbūt tās bija ar bieziem stikliem? Jaunais cilvēks apgalvo — nē, jauniešiem ir modē mazas saulesbrilles, viņam arī tādas patīk, tāpēc viņš ļoti atceras, ka brilles bija mazas, modernas. Tā sakot, redziet, dizaineris, feinšmekeris.

1995. gada oktobrī, tātad runa ir par 1995. gada maiju… Tātad 1995. gada oktobrī Saeimas deputātiem un ievēlētiem cilvēkiem, kuri kļuva par ministriem, šajās fotogrāfijas diemžēl visiem ir, man jāatvainojās, ļoti vecmodīgas, ar ļoti lieliem stikliem redzamas brilles. Es domāju, ka varbūt ir… jūs saprotiet, kaut kādas citas bildes. Izrādās, ka "Dienā" 29. maijā publicēts skats no preses balles, uz kura ir nofotografēts gan minētais ministrs, gan Ādamsons kungs. Arī ministrs ar šīm pašām brillēm un tā tālāk. Tas, ka šeit ir sajaukta 1996. gada otrā puse ar 1995. gadu, tas nav nekas.

Otra neapgāžama liecība par otru ministru ir tāda, ka tikšanās ar ministru ir notikusi viesnīcā "Arizona" vai "Arigona". Protams, ka šādas viesnīcas nav, bet tas arī nemulsina nevienu mūsu komisijā.

Trešais neapgāžamais pierādījums, ka viens ministrs 1996.gadā šajā pašā viesnīcā "Arizona" ir pazīts pēc neapstrīdamām pazīmēm — brūni mati, krieviski runa bez akcenta, visu laiku lietojot krievu valodā parunas un sakāmvārdus. Ādamsona kungam pilnīgi ar to pietiek, lai norādītu vainīgos, galvenais ir revolucionāra degsme tāpat kā kādreiz, iebrūkot Lainbankā ar automātiem un nobaidot klientus līdz nāvei, viņam likās, ka ir palīdzējuši palielināt Latvijas starptautisko kredītu reitingu un prestižu. Diemžēl man un arī dažiem citiem komisijas locekļiem šādi pierādījumi ir nepietiekami, jo tikai septiņi komisijas locekļi anonīmā balsojumā apliecināja, ka šis ziņojums ir tā vērts attiecībā uz šīm amatpersonām. Žēl, ka nekritiska attieksme pret liecībām un faktu neizvērtēšana, kā arī to tendenciozā atlasīšana pilnībā degradē arī to pozitīvo, kas tiešām šai komisijas darbā tika veikts. Es gribētu vienu faktu minēt, kas tiek novērtēts bez pienākošās vērības, un es ceru, ka Ģenerālprokuratūra tam pievērsīs uzmanību, piemēram, ja liecinieki ziņo, ka kāds LNT žurnālists uzpērk lieciniekus, ne tikai maksājot desmit latus, bet vienā gadījumā ir piedāvājis 650 latus, kas šim jaunietim ir ļoti liela nauda, par nepieciešamo liecību sniegšanu, tad šāda informācija tiek atstāta bez ievērības. Manis minētās trīs liecības ir pierādījums, kas tiek uzskatīti par neapgāžamiem un pierādāmiem. Fakti, kur liecinieki tieši liecina par Tūnu vai "Logos", tiek jaukti, piemēram, ar atstāstījumiem par trešām personām, no kurām ir kaut kas dzirdēts par valsts amatpersonām. Es domāju, ka tas ir ļoti rūpīgi jāizvērtē tiesību sargājošām institūcijām, prokuratūrai, SAB un citām iestādēm.

Dažas piezīmes par ziņojumu. Nav nekāda pamata apšaubīt Augstākās tiesas senatora Čiževska veiktās pārbaudes objektivitāti par Ģenerālprokuratūru. Par izteiktajiem draudiem. Kādreiz televīzijā, jūs atcerieties, atskanēja tādas ziņas, ka kādam komisijas loceklim esot draudēts, jo Daugavpils uzņēmumā "Lokomotīve", lūk, varētu nenotikt parāda kapitalizācija. Tā kā šis uzņēmums ir bankrotējis, tie nav draudi, bet prēmija, jo, ja šo uzņēmumu un tā parādus kapitalizē, tad nu tādas nepatikšanas valstij, ka pēc tam būtu jāmaksā gadiem par visiem iespējamiem parādiem, tāpēc šāda veida paziņojumus nekādā gadījumā nevar uztvert par draudiem. Paldies Dievam, ka tas ir izņemts no šī ziņojuma ārā. Komisijas priekšsēdētāja iepriekšējais paziņojums, ka viņš uzticās tikai SAB, un SAB tika nodoti šie komisijas materiāli, ir pretrunā ar vēlākajiem izteikumiem, ka SAB neko nespēja atklāt. Es tomēr piekrītu tam, ko paziņoja Satversmes aizsardzības birojs, ka komisijas darbība diemžēl ir vienpusīga un tendencioza. Tautas partija pievienojās šai komisijai nevis tāpēc, ka viņa gribēja uzzināt kaut kādus atsevišķus faktus, jo šie fakti ir zināmi gan prokuratūrai, gan citur, bet, pirmkārt, tāpēc, ka tika pagarināts šīs komisijas darba laiks, otrkārt, noteiktā termiņā šai komisijai nekas nopietns nebija ko ziņot.

Daži secinājumi. Nav pieļaujama interešu konfliktā iesaistīt 11 personu ievēlēšana izmeklēšanas komisijās turpmāk. Otrs. Komisijām nevajadzētu iejaukties jau ierosinātās krimināllietās attiecīgos gadījumos. Trešais. Nav pierādījumu par nosaukto valsts amatpersonu saistību ar minētajiem noziegumiem. Ceturtais. Daļa komisijas locekļu uzskata, ka ir pamatota lietas ierosināšana prokuratūrā par goda un cieņas aizskaršanu. Piektais. Daļa liecinieku liecina, ka ir maksāta nauda atkarībā no sniegtajām liecībām. Sestais. Komisijas nevar vadīt cilvēki ar haotisku domāšanas veidu, kas nav spējīgi sistemātiski izvērtēt pierādījumus un organizēt komisijas darbu. Septītais. 17.februārī Ādamsona kunga sniegtais paziņojums ar nosauktajiem uzvārdiem bija bez komisijas pilnvarojuma un uzskatāms par provokāciju, kas domāta ārzemju žurnālistiem, kuri lielā skaitā bija ieradušies Rīgā, lai piedalītos un aprakstītu prokuratūrā esošo sanāksmi par Otrā pasaules kara noziegumiem. Pirmajā lappusē šo ziņojumu ievietoja tikai krievu valodā iznākošie laikraksti. Par provokācijas raksturu liecina tas, ka 17.feburārī no rīta iznākusī avīze "Respublika" bija salikta 16.februārī, kurā paziņots, ka Saeimā tiks nosaukts tieslietu ministra vārds.

Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums. Pirmais gadījums, kā atceraties, bija 1940.gada jūlijā, kad TASS paziņoja dienu pirms Saeimas tā sauktajām vēlēšanām Saeimas vēlēšanu rezultātus. Arī šeit dienu pirms Saeimas sēdes tiek paziņots, ka tiks nosaukti attiecīgo ministru vārdi. Kam negadās? Arī orgāni kļūdās. Tāpēc pilnībā jāpiekrīt ģenerālprokurora vietas izpildītājas Rudītes Āboliņas viedoklim Saeimas priekšsēdētājam nosūtītajā dokumentā, citēju: "Novērtējot krimināllietas izmeklēšanas laikā likumā paredzētajā kārtībā iegūtos pierādījumus, kas konstatēti ar liecinieku liecībām, lietiskajiem pierādījumiem, izmeklēšanas darbības protokoliem un citiem dokumentiem, šobrīd nav iegūti pierādījumi Ministru prezidenta, tieslietu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora un citu valsts amatpersonu prettiesiskai kriminālsodāmai rīcībai." Es domāju, ka visi šie materiāli un liecības ir jānodod Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai un citām tiesību sargājošām iestādēm, kurām jāļauj izvērtēt profesionālā kārtībā iegūtos pierādījumus. Komisijas darbu pagarināt nav nepieciešams.

Un nobeigumā. Es gribētu lūgt Saimniecisko komisiju pārbaudīt paranormālās parādības Saeimas ēkā, kad Ādamsona kunga vadīto ārkārtas sēžu laikā pēkšņi sabojājas "Baltcom" un LMT telefoni, un nevar piezvanīt no 4.stāva uz 2.stāvu, lai uzaicinātu arī citus komisijas locekļus. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es ceru, ka Kiršteina kunga ziņojums nebalstījās uz tiem materiāliem, ko viņš nesa laukā slepus no komisijas sēžu zāles. Bet, ja runājam nopietni, noklausoties komisijas ziņojumu, principā var just dziļu gandarījumu par Andra Šķēles vakardienas paziņojumu par valdības atkāpšanos. Un ja tas būtu noticis vēl pirms komisijas starpziņojuma, jo faktiski to informāciju arī toreiz jau zināja daudzi, Latvijai būtu ietaupīts daudz laika, daudz naudas, nervu un arī valsts prestižs. Simptomātiski ir tikai tas, ka tanī brīdī, kad sāka strādāt šī komisija, iedarbojās pilnīgi cits mehānisms:pederastijas un pedofilijas apkarotāju mālēšana par čekistiem, morālais spiediens uz Valsts prezidenti, komisijas locekļiem, uz neatkarīgās preses pārstāvjiem.

Ceru, ka likumdevējs un prezidente ņems vērā arī šīs komisijas darba atziņas, ne tikai Kiršteina kunga, bet arī pārējo komisijas locekļu atziņas, izvēloties to personu, kura vadīs Ministru kabinetu kā pagaidu valdību līdz nākamās valdības sastādīšanai. Vai šos apstākļus ņems vērā arī partijas, izvirzot nākošos Ministru kabineta locekļus, to jau rādīs laiks. Man personīgi ir ļoti žēl, ka pederastijas un pedofilijas aizstāvji savai partijai ir pievienojuši nosaukumā tautas vārdu. Ļoti žēl. Principā varētu ieteikt būt konsekventiem un nomainīt arī oranžo krāsu. Kiršteina kungs, protams, ir ģēnijs, jo, ienākot komisijā īsā laikā pirms tās darba beigām, viņš bija spējīgs dot komisijas darba novērtējumu. Strādāt viņš tur nevarēja. Cita darbu novērtēt, ne tikai Ādamsona kunga darbu, to viņš varēja. Un žēl, ka šis komisijas darba novērtējums pārvērtās viņa runā par advokāta runu. Advokāta runu zilai brālībai. Ļoti žēl.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Jā, šodien pedofilijas izmeklēšanas komisijas ziņojums argumentā ir patiess. Ir taču tas. Lai kā Kiršteina kungs mēģina pārliecināt, ka nav, bet tas ir. Paldies komisijas locekļiem par viņu darbu! Es saprotu komisijas locekļus, ka tas, ko viņi dzirdēja, redzēja, ar ko viņiem nācās sastapties, ar dokumentiem, bija ļoti nepatīkami. Diemžēl sveša griba tika uzspiesta bērniem un pusaudžiem, nežēloja ne meitenes, ne zēnus un jebkurā vecumā. Latviešiem tas ir svešs, pretīgs un nosodošs. Nevajag liekuļot. Man rada izbrīnu un nesaprotama ir lieta, kāpēc Tautas partijas pārstāvji, sevišķi deputāti, meklē dažādus ieganstus, lai izvairītos no šīs psihiski fiziskās sērgas iznīcināšanas no Latvijas Republikas tēla. Nav saprotama arī Gundara Bērziņa negatīvā nostāja pret komisijas darbību. Kāpēc aizstāvēt cilvēkus, kuri bendē jauniešu psihi un viņu nākotni? Jauniešu pavedināšanu uz šo neķītrību veic pieaugušie apzināti. Tie bieži ir labi situēti tipi. Tikai ir viena lieta, viņi ir slimi. Un slimība ir visatļautība. Mēs ejam uz Eiropas Savienību. Tur diemžēl tādām lietām ir kriminālnosodošs raksturs, un ne katrs sevišķi cienīgs cilvēks pados roku sveicienam tādam cilvēkam, kas saistīts ar šo neķītro darbību. Latvijā šīs netīrās rokas met krustu un saņem apbalvojumus.

Cienījamie kolēģi! Lai cik ir nepatīkami, bet izmeklēšanas lieta ir jānoved līdz loģiskām beigām. Un Guntis Ulmanis, kad atbrauca no Amerikas Savienotajām Valstīm, tad viņš pateica tik tiešām patiesus senatora vārdus, kuri viņam pateica: pie jums ir ļoti daudz kas atklāts, diemžēl viss nav labi novests līdz loģiskām beigām. Pats nožēlojamākais fakts ir tas, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra arī ieņēmusi ne cietušo bērnu aizstāvēšanas pozīciju, bet mēģina nospodrināt spalvas tiem tēviņiem, kas ir iesaistīti šinī lietā.

Pēc pirmajām debatēm es, kā arī citi deputāti bijām izsaukti uz Ģenerālprokuratūru, kur mūs pratināja. Un ko tad gribēja dzirdēt un kādi bija jautājumi? Pirmais bija — vai par pedofilijas skandālu pirmo reizi mēs esam dzirdējuši tieši tikai no Ādamsona kunga uzstāšanās? Vai tas negrauj Latvijas Republikas ārpolitikas prestižu? Vai tas nav mēģinājums gāzt valdību? Galvenais bija jautājums — vai pie visa nav vainīgs Ādamsona kungs? Prokuratūras izmeklēšanas darbiniekus neinteresēja cietušo bērnu liktenis, kā veikt viņu adaptāciju, kā viņus aizstāvēt, kādu sniegt palīdzību, kādus veikt pasākumus, lai šo nelietību izskaustu Latvijā?

Kas pasūtīja šo deputātu nopratināšanas modeli? Kas sastādīja instrukciju, kādā veidā atrast liecības un kaut kādā veidā izvilkt no deputātiem liecības, lai tās būtu par sliktu Ādamsona kungam? Tas tika veikts kā politiskais pasūtījums, un diemžēl te mēs redzam no šī, ka Latvijā nav aizsargāti pat Latvijas Saeimas deputāti. Es tāpat kā daudzi kolēģi izlasīju Valdemāra Čiževska memorandumu. Nožēlojama satura raksts, un, ja viņš neatzīst to, kas ir noticis Latvijā, nu tad es nezinu, kādā veidā viņš var strādāt šinī organizācijā.

Es pilnīgi piekrītu Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta ziņojumam par narkotiku izplatīšanu Latvijā un par tām sekām un kas notiek. Patiesībā, ja analizētu ziņojumu, Ģenerālprokuratūra ir nožēlojamā stāvoklī. Ja tā turpināsies tālāk un tā viņa darbosies, tad pēc diviem trijiem gadiem tiks degradētas mūsu visas, it sevišķi lielo pilsētu skolas. Narkomānu, narkotiku izplatītāju iedarbība šinīs skolās, tos nekas neapkaro — ne policija, ne prokuratūra. Mēs nevaram pieļaut to, ka Iekšlietu ministrijai nav izdalītas naudas subsīdijas tādā apmērā, kādas ir vajadzīgas, lai viņai būtu pilnvērtīga darbība. Nauda ir atrodama. Saka, ka nav degvielas, ar ko braukt uz izsaukuma vietu. Tad, cienījamie kolēģi, kur paliek tā konfiscētā kontrabandas degviela, kāpēc mēs to nenododam pēc īpaša rīkojuma Iekšlietu ministrijas vajadzībām? Kāpēc mēs nenododam to tūkstošiem litru konfiscēto spirtu, spirtu, sajaucot ar benzīnu, var izmantot dzinējos. Diemžēl konfiscētās mantas, cik redzams, aiziet citā apritē. Es nepiekrītu arī tam, ka mēs nevaram atrast līdzekļus 100, 200 tūkstošu latu apmērā, lai prokuratūra varētu iegādāties kompjūterus, lai kompjūteri būtu savienoti attiecīgā tīklā un lai prokuratūra būtu apgādāta ar tiem aparātiem un orgtehniku, kas ir vajadzīga tās darbībā. Diemžēl, 2000.gadā sastādot budžetu, ģenerālprokurors nebija pieprasījis šo naudu. Jūs atceraties, ka Ministru kabinets pieprasīja 2 miljonus latu, lai iegādātos noklausīšanās iekārtu priekš mobiliem telefoniem. Diemžēl tā maksā tikai 250 vai 300 tūkstošus, tad kur un kam bija domāts 1 miljons 700 simti latu?

Cienījamie deputāti, komisija savu darbu veic tā, kā viņai vajag, un pēc apziņas, un tāpēc tās darbība ir jāturpina, bet mums ir jāgādā par to, lai likumprojektos tiktu iestrādātas normas par bērnu aizsardzību, un ir jārada līdzekļi, lai Iekšlietu ministrijā un prokuratūrā būtu sagatavoti speciālisti, kuri varētu strādāt ar cietušajiem bērniem, un, protams, sniegt viņiem psihiatrisku vai psiholoģisku atbalstu un adaptāciju. Es vēlreiz izsaku savu pateicību komisijas locekļiem, jo darbs tik tiešām bija nepatīkams un smags, un atbalstu ziņojumu, un vēlreiz aicinu jūs komisijas darbību pagarināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Skumīgs un sarūgtināts stāvu jūsu priekšā, kolēģi, un vēl vairāk radioklausītāju priekšā, kuri klausās visu, kas šeit notiek ap šo lietu, par šo lietu vai, pareizāk sakot, par šiem noziegumiem. Varbūt jūs neklausīsities arī manī, bet es pateikšu tomēr, ka es patiešām esmu sarūgtināts par visu to, kādā veidā no paša sākuma, kad televīzijā tika pārraidīta un celta trauksme par šo lietu, kā viss ir virzījies tālāk. Godīgi sakot, ar vienkāršu prastu interesi, ar intrigām, bet nevis pēc būtības. Kolēģi, vai nav desmitiem un simtiem tūkstošiem sakropļotu bērnu? Ir! Viņus apdzirda, viņus sašpricē ar narkotikām, pieradina pie narkotikām, desmitiem, simtiem bērnu aiziet bojā, raustoties konvulsijās no šīs sērgas. Bet mēs te it kā dancojam ap trim četrām personām vai uzvārdiem. Tas viss ir nieks salīdzinājumā ar visu to, kas kopumā notiek. Saprotiet, patiešām tā ir sērga, tā ir slimība, kas pārņēmusi sabiedrību, un gribot vai negribot, bet mēs visādā ziņā nedrīkstam izvairīties, nedrīkstam neredzēt to, kas notiek, kas bendē mūsu bērnus, bendē viņus pašos pirmsākumos, bendē šīs dzīvības un viņu nākotni. Tur ir man tas uztraukums un tas sarūgtinājums, ka ap komisijas darbu, kura bija un strādāja faktiski tādos stresa apstākļos ar dažādām iebaidīšanām un tā tālāk, ka nevis tika palīdzēts, bet kaut kā tā, no malas skatoties. Ādamsona kungs man sakumā atgādināja tādu Donu Kihotu, kurš cīnās ar vējdzirnavām, bet beigās, vismaz šodien, arī viņa cīņas spars ir saplacināts. Man ir vienkārši skumji, ka mēs ar pilnu atbildības sajūtu nepievēršam vajadzīgo uzmanību šai traģēdijai, kas notiek mūsu sabiedrībā. Un Kiršteina kungs arī... Es visu pieņemu, ko jūs teicāt, bet es nedzirdēju to trauksmi. Nu nevar būt, ka jūs, atrodoties... (No zāles deputāts J.Kiršteins: "Nevainības prezumpcija.") Es neticu. Kiršteina kungs, es nevainoju jūs, es tikai nedzirdēju šo trauksmi, kuru man gribējās dzirdēt no jums par to, kas notiek sabiedrībā. Man gribējās tomēr kā komisijas loceklim, kurš tomēr iepazinās tuvāk ar šīm lietām, es gribēju dzirdēt no jums to un kaut kādu meklējumu tālāk, ko tad darīt. Vai atstāt visu prokuratūras ziņā, kura nav gribējusi īsti rīkoties šajā sakarībā, notiesās tos mazos starpniekus dažus. Bet vai tā arī izčibēs šī lieta? Un bērni tiks kropļoti. Viņi tiek kropļoti masveidā, cilvēki mīļie! Tā ir tā traģēdija, par kuru es esmu ļoti skumīgs, ļoti apbēdināts, un ceru, ka mēs neatstāsim to tā tik vienkārši. Šī kopīgā lieta mani uztrauc. Ne siekalošanās kaut kāda un intrigošana ap dažiem uzvārdiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es domāju, ka šoreiz atkal ir tā tēma, kad mums ir jāpieskaras tādam nozīmīgam jautājumam kā deputāta gods. Reiz jau mums Kārlis Leiškalns to pacēla, un tas ir ļoti nopietns jautājums. Un šis jautājums ir tieši tādā aspektā, kā to nupat pacēla arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Tabūns, ka runa nav jau par mums šeit. Runa ir par Latvijas jaunatni, par Latvijas bērniem. Mūsu kolēģis Kiršteina kungs pārmeta Jānim Ādamsonam, ka viņam esot minimāla objektivitāte. Bet ja mēs analizējam viņa domu graudus, mēs nonākam pie secinājuma, ka arī komisijas ziņojums, kur ir visi Saeimas pārstāvji vienādā skaitā no katras frakcijas, šis ziņojums, izrādās, esot ar minimālu objektivitāti. Tāda gadījumā Kiršteina kungs pārmet "Latvijas ceļa" deputātiem, pārmet "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem,un nemaz nepamana, ka viņi arī ir valdības koalīcijas pārstāvji.

Es domāju teikt, ka valdības koalīcijas pārstāvjiem ir minimāla objektivitāte un Kiršteina kungam ir maksimāla objektivitāte, jo viņš ir no citas partijas, šinī gadījumā no Tautas partijas. Es domāju, ka tas būtu mazliet tā pretenciozi, tendenciozi, bet, protams, tā rīkoties var, ja tā arī domā.

Nu ko es varu teikt. Tā laikam arī Kiršteina kungs domā. Mans viedoklis ir atšķirīgs. Es cienu viedokļu dažādību. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Nevainības prezumpcija.") Jā, jā, es saprotu, ka nevainību tu jau sen esi zaudējis… to es neapstrīdu… Tā ka neskarsim šo jautājumu.

Kolēģi, komisijas locekļu vairākums no dažādām Saeimas frakcijām, kā no opozīcijas, tā no valdības partijām, cilvēki ar dažādām politiskām pārliecībām, cilvēki ar dažādu reliģisko pārliecību vai brīvdomību ir nonākuši savā absolūtā vairākumā pie zināma kopsaucēja, ko šodien mēs visi varējām uzklausīt. Un tas, manuprāt, ir nopietni.

Mēs nupat dzirdējām vienu no labākajiem argumentiem, es domāju, ka drīz to kādā kinofilmā mēs redzēsim, jau īstenotu pilnmetrāžas filmā par to, kā arguments par brillēm tika izmantots kā nevainojams, neapstrīdams kontrarguments. Es domāju, ka tas varētu būt pat doktora Vatsona un Šerloka Holmsa cienīgs kontrargumenta variants.

Es gribētu atgādināt, ka tas, ko nu katrs jaunietis saprot ar vecmodīgām vai modernām brillēm, tas ir dikti, dikti sarežģīts jautājums. Savulaik modernas brilles bija tādas, kādas bija Čakam redzamas — apaļas, smukas, bet jūs zināt, ka tās modernās kādreiz ir bijušas arī it kā vecmodīgās. Tā kā šeit par šo jautājumu — moderns, vecmodīgs — es domāju, lai labāk mākslas zinātnieki pastrīdās, nevis mēs ar Kiršteina kungu… (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Mazas, Baldzēna kungs!") Nu, protams, protams, ka jums ir mazas.

Tālāk. Kolēģi, es gribētu uzsvērt. Man arī bija reiz tas gods, ka Gundars Bērziņš man uzdāvināja brilles pret tuvredzību. Es atvēru to kārbiņu un godīgi pateikšu, skatos — brilles pret tālredzību. Tā kā man bija ļoti interesanti, ka Gundars Bērziņš, īstenībā nemaz brilles nevalkājot, nezina, kuras brilles ir pret tuvredzību un kuras pret tālredzību. Es domāju, ka šinī gadījumā varbūt man Gundara Bērziņa dāvājums ir arī palīdzējis būt tālredzīgam. Paldies tev, Gundar, par to! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Uzdāvināšu dzirdes aparātu!") Es domāju, ka arī dzirdes aparāts varbūt nebūs vajadzīgs, tu jau tik skaļi kliedz.

Tālāk, ko es gribētu teikt. Kolēģi, runa ir par noziegumiem. Šeit tika skaidri uzskaitīts. Un atkal, Saeimas vairākums to ir tā vai citādi ar saviem pārstāvjiem akceptējis. Par prostitūciju, arī par bērnu, par cilvēku un arī par bērnu tirdzniecību, par porno modeļu biznesu.

Godājamie Tautas partijas deputāti! Šeit skaidri tika pateikts, ka arī Valsts drošības komitejas cilvēki un viņu aģentūra šeit ir iejaukta šajā biznesa tīklā. Un tagad Ādamsona kungs, kā pareizi norāda Gundars Bērziņš, to visu koleģiāli atklāj kopā ar citiem Saeimas deputātiem. Un jums ir atkal iebildumi. Mani pārsteidz jūsu nekonsekvence. Gundaram Bērziņam, manuprāt, šeit ir jāstāv tribīnē un jāsaka, ka vismaz viens Valsts drošības komitejas darbības virziens, kas turpinās neatkarīgajā Latvijā, tiek atmaskots un jāsaka paldies parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Es domāju, ka tas būtu tā godīgi, ja mēs runājam par deputātu godu, par morāli. Es gribētu atgādināt arī to, ka bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle arī tā vai citādi šo konfidenciālo, slepeno SAB atzinumu darīja zināmu. Tas arī nebija korekti.

Es domāju, ka likumdošanas normas ir jāievēro arī augstā valsts amatpersonām. Es domāju, ka tas ir labi, ka šis ziņojums darīja zināmu šo tīklu tā vai citādi. Ir labi, ka Valsts drošības komitejas šī izvērstā tīkla šantāžā varētu tagad turpmāk neiekrist tā dēvētie smalko aprindu pārstāvji. Es domāju, ka tas varētu palīdzēt mūsu valsts nacionālajai drošībai.

Protams, var arī būt cita pieeja. Protams, var arī domāt, ka tas varbūt ir labi, ka šī informācija netiktu publiskota. Es domāju, ka tas ir ļoti vērtīgi arī cilvēkiem, kuriem tie morālie kritēriji ir tādi slidenāk. mazlietiņ pārdomāt, pirms sagrēko. Pārdomājiet, vai tas neietekmēs mūsu valsts drošību. Un tas jau būtu ļoti nopietns jautājums. Tas ir personisks, intīms jautājums, bet ļoti nopietns, ja skar valsts amatpersonas. Un par to mums šeit ir jārunā, jo tā ir mūsu valsts drošība.

Godājamie kolēģi! Var būt dažāda izpratne par to, kas ir svarīgi, kas ir pirmšķirīgs, otršķirīgs. Es domāju, ka šeit Saeimas deputātiem, tiem, kas uzskata, ka mums ir jābūt neatkarīgai valstij, ka mums ir jābūt demokrātiskai valstij, ka mums ir jābūt valstij, kur cilvēktiesības tiek ievērotas, ka šeit jautājums par mūsu valsts drošību ir viens no nozīmīgākajiem. Nenoniecināsim šo jautājumu. Nemēģināsim to padarīt par farsu. Jautājums, ka var iepīt savos tīklos augstas amatpersonas, ir ļoti nopietns. Un tieši tāds ir Saeimas vairākuma viedoklis, kas ir fiksēts šajā Parlamentārās izmeklēsanas komisijas gala ziņojumā. Es domāju, tas ir ļoti nopietni.

Pavisam nesen tieši šā strīdus objekta, šīs tēmas dēļ Gundars Bērziņš šeit no plenārsēdes konstatēja, es domāju, ka tas bija emocionāls viņa solis, par to, ka Saeimas vairākumu viņš nosauca par kauna traipu. Es tam kategoriski nepiekrītu. Kategoriski nepiekrītu! Šis nepatīkamais, tik tiešām nepatīkamais skandāls, pedofilijas skandāls, pierāda, manuprāt, tikai vienu — Saeimā neatkarīgi no politiskās pārliecības, neatkarīgi no piederības pie politiskām partijām, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai brīvdomības, ir Saeimā morālais vairākums. Un es domāju ka, tas apliecina, ka deputāta gods ir pietiekami nozīmīgs daudziem, un tā es arī lūgtu vērtēt šo Saeimas deputātu, visu parakstījušos deputātu, arī "Latvijas ceļa" "Tēvzemei un Brīvībai", Jaunās partijas, Tautas saskaņas partijas un Sociāldemokrātu, gala ziņojumu. Es domāju, tas ir nopietni. Runāsim par deputātu godu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Vineta Muižniece izmantos septiņas minūtes? Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es nevaru teikt, ka man bija gods. Man drīzāk bija smagi un daudzos gadījumos negods strādāt šajā komisijā. Par to, kas nav minēts ziņojumā, bet patiesībā notika, un kā tika organizēts darbs, zināmā mērā jau izstāstīja kolēģis Kiršteins. Pie visa es gribu piebilst tikai vienu — kādēļ man bija grūti un negods. Tādēļ, ka es esmu pilnīgi pārliecināta, ka vairākums arī no jums, parlamenta vairākums, vēlas redzēt Latviju kā tiesisku valsti. Es nemaz par to nešaubos. Un tomēr, Saeimai jāizdara secinājumi no tā, kas notiek, kad katra frakcija deleģē savus pārstāvjus darbam komisijā, parlamentārā izmeklēšanas komisijā, kura savā darbībā lieto metodes, kas neatbilst tiesiskas valsts vārdam. Kad komisija ar vienkāršu balsu vairākumu nolemj nepildīt likumus, kad komisija uzskata par iespējamu mest ēnu uz savu valsti. Ļoti vienkārši, nosaucot gan amatpersonu vārdus, gan izplatot baumas un vienlaikus neļaujot dažādā veidā, īpatnējā veidā, par kuru jums jau stāstīja arī kolēģis Kiršteins, savāktās liecības pārbaudīt. Neļaujot liecības pārbaudīt. Tātad izslēgt šaubas, gūt pārliecību, iet tiesisku ceļu.

Šāds risinājums man nav pieņemams. Es ceru, ka arī jums ne. Jo, ja mēs iesim šādu ceļu un atbalstīsim to, ka kāda parlamentāra vai neparlamentāra izmeklēšanas vai citāda komisija savos lēmumos rīkojas pretēji mūsu valsts likumiem un ignorē tiesību aizsardzību iestādes, apšaubot vienu, pēc tam apšaubot nākošo, un tajā pašā laikā, protams, varam uzskatīt par lielu sasniegumu to, ko jūs lasāt ziņojuma pēdējā rindkopā, ka komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas iestāde un tās starpziņojums vai darba apkopojuma ziņojums nav uzskatāms par tiesas spriedumu. Ļoti labi, ka beidzot kaut tāds teikums šeit ir parādījies. Jo darbībā par to spriest bija ļoti grūti, ļoti grūti. Turklāt, ja arī komisija paziņo, ka neuzskata, ka ir tiesības uzzināto informāciju turēt slepenībā, tad ir jāvaicā, kādēļ vēl otrdien Saeimas priekšsēdētājam no Ģenerālprokuratūras ir jāsaņem vēstule, kurā ir teikts, un šeit es citēju: Ņemot vērā to, ka deputāts Ādamsons un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ignorē prokuratūras un SAB amatpersonu oficiālos pieprasījumus, apzināti kavējot lietas izmeklēšanu un patiesības noskaidrošanu, šā gada 7.aprīlī lūgta Saeimas priekšsēdētāja palīdzība Saeimas komisijas rīcībā esošo materiālu saņemšanā. Šādu materiālu neiesniegšana likumā noteiktām izmeklēšanas iestādēm liedz iespēju tām nodrošināt Satversmes 95.pantā garantētās cilvēka pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību. Tad ko vēlas mūsu valsts? Īstenot Satversmē noteikto? Aizstāvēt pamattiesības? Noskaidrot patiesību? Es ceru, ka jā! Un šajā gadījumā es, protams, neesmu varējusi atbalstīt šo ziņojumu, šīsdienas rīta sēdē par to arī tika runāts. Un man jāsaka, ka taisnība ir par neorganizēto vai slikti organizēto komisijas darbu, ja ziņojums top vēl pēdējā rītā pirms plenārsēdes, lielā steigā, neļaujot sīki analizēt un apspriest, apšaubot vispār tiesības kādam prasīt balsojumus no komisijas locekļiem par konkrētām lietām.

Un viena no lietām mani mulsina visvairāk, tas, ka Baldzēna kungs saka — vairākums atbalstīja. Nu tad, Baldzēna kungs, varbūt ņemiet dalību kopīgajās bažās ar mani par tiesiskumu un iepazīstieties arī ar to lapu, kuru diemžēl nepievienoja komisijas ziņojumam, lai gan, un jums būs iespēja pārliecināties, lapā ir piezīmes darba apkopojuma ziņojumā, un savas piezīmes ir izteikuši četri deputāti, un tie pārstāv trīs frakcijas. Un šī lapa ir numurēta ar numuru 21, jo bija paredzēta kā pēdējā pie šī ziņojuma pielikumā. Jūs varat pārliecināties, tā tas tiešām ir, un netika pavairota un izdalīta, lai gan šis nav sēdes pielikums, bet publiskojamā ziņojuma pielikums, tātad pēdējā ziņojuma lapa. Es ceru, kolēģi neiebilst, ja es pateikšu, ka piezīmes rakstīja deputāti Aida Prēdele, Helēna Soldatjonoka, Vineta Muižniece un Aleksandrs Kiršteins. Tā ka runāt par absolūtu vienprātību šeit nevar, tas, kas ir šeit teikts, ir ļoti svarīgi, un es ceru, ka es, nododot šo dokumentu Saeimas priekšsēdētājam, varu sagaidīt, ka tas tiks izdalīts papildus kā pēdējā šī ziņojuma lapa. Un to, ko es šeit esmu teikusi, es varu arī savā vārdā nolasīt.

Diemžēl bija tā, kam man bija jābalso pret ziņojumu, jo es uzskatu, ka darba apkopojuma ziņojums ir nekorekts, jo vairāku amatpersonu vārdi tiek minēti bez pienācīga pamatojuma, turklāt jebkuras personas vārda minēšana saistībā ar smagu noziegumu bez liecību pārbaudes nav savienojama ar nevainīguma prezumpciju un nav pieļaujama tiesiskā valstī. Ziņojuma tekstā ir arī citas pretrunas, un materiāla analīze ir nepietiekama. Tas patiešām ir tā, neatsakos ne no viena sava vārda. Un šajā pašā reizē es aicinātu Saeimu izvērtēt, vai var darboties komisija, kuras darbs tiek organizēts tā, ka komisijas vārdā tiek sniegti paziņojumi, bet visi komisijas locekļi netiek aicināti uz sēdēm. Ir spilgti piemēri, pats pēdējais vēl šajā pirmdienā, tā tas tiešām ir, un man ir ļoti lielas šaubas par atsevišķu šīs komisijas locekļu labo gribu noskaidrot patiesību un izmeklēt lietu pēc būtības. Man ir lielas šaubas, un es neredzu, ka komisija šādā sastāvā un šādā vadībā var turpināt darbu. Šie materiāli, šīs liecības ir jāpārbauda. Un es domāju, ka nebūs iespējams mums tā, kā tas bija iespējams šajā nedēļā otrdien un trešdien, kad Saeimas delegācija viesojās Zviedrijā, saņemt atbalstu no kolēģiem tiesu, tiesību un iekšlietu sistēmas sakārtošanas jautājumos un runāt par to un par savu labo gribu iet tiesisku ceļu, nebūs mums tādu iespēju un nebūs mums atbalsta, ja pats parlaments atbalstīs prettiesiskas rīcības un neprasīs no saviem komisijās deleģētajiem locekļiem ļoti godīgu, kārtīgu un Latvijas likumiem atbilstošu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, saskaņā ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iesniegumu ierosinu ar klusuma brīdi godināt Katiņas traģēdijas upuru piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Pēteris Apinis, Jānis Škapars, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba apkopojuma ziņojumu. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patika un principā visā būtībā varētu atbalstīt Tautas partijas pārstāves Vinetas Muižnieces teikto par valsts tiesiskajiem principiem, par tiesisko principu nostiprināšanas nepieciešamību. Tikai man ir ļoti žēl, ka šie tiesiskie principi, ievērojot formālo tiesiskumu, nonāk pretrunā ar morāli. Un tādā gadījumā ir runa par amoralitāti. Ja tiesības princips saiet pretrunās ar morāli, kaut kas ir jāmaina. Tautas morāli varbūt nevajadzētu tomēr mainīt, kaut gan liels darbs tiek darīts, lai to nomainītu. Un tautas morāles nomainīšana principā var novest pie tautas izmiršanas. Bet jebkurā gadījumā mēs kā likumdevēji varētu veikt zināmas darbības, lai nomainītos likums, un daudz uzmanīgāk ar morālu pietāti skatīties arī uz nevainības prezumpciju, jo ja mums rīkoties ar miljoniem liek cilvēku dēļ nevainības prezumpcijas ievērošanas, liek cilvēku, kurš turēts aizdomās par izsaimniekošanu un kurš kļūst atkal par finansu direktoru, valdes locekli lielā uzņēmumā, kurš rīkojas ar tautas naudu, ņemot laukā no tautas kabatas. Un tas tikai, ievērojot nevainības prezumpciju. Ja valsti vada cilvēki, kurus tur aizdomās par noziedzīgām darbībām, normālā valstī, acīmredzot tādās kā Anglija, Vācija, Francija, kur neievēro nevainības prezumpciju aiz morāliem apsvērumiem, tādi valsts vadītāji atkāpjas no amata. Un tādā gadījumā ir ļoti grūti runāt par tiesiskuma principiem, ja tie nesaskan ar morāles apziņu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Nav zālē. Debates slēdzu. Jautājums izskatīts.

Turpinām izskatīt patstāvīgo priekšlikumu sadaļu. Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) darbības termiņa pagarināšanu" , dokumenta nr.1836. Vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais — lēmuma projekts "Par tālāku darbu ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) materiāliem un likumprojektiem" , dokuments numurs 1837. Vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs saskaņā ar Kārtības ruļļa 8. panta otro daļu ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šī gada 11. aprīlī deputātei Vairai Paeglei .

Izskatām lēmuma projektu "Par Jolantas Bebrišas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas iesniegto ieteikumu — apstiprināt Jolantu Bebrišu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi. Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja minēto kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Jolantu Bebrišu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Daces Kristmanes apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Otrs tāds pats priekšlikums ir par Ventspils tiesas tiesnesi Daci Kristmani, kurai pilnvaru termiņš beidzas 2000. gada 6. maijā. Tātad arī šajā gadījumā aicinājums ir Saeimai atbalstīt Tieslietu ministrijas ieteikumu, kā arī informēju jūs, ka arī par Daci Kristmani aizklātais balsojums bija vienprātīgi pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Daci Kristmani par Ventspils tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu lūdz virzīt likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem" izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 13. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien! Strādājam ar dokumentu nr. 1772B. 1. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir saistīts ar to, ka ir mainīts likuma nosaukums "Par kompensācijas pasākumiem" uz nosaukumu "Par aizsardzību pret subsidēto importu". Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 2. priekšlikums iesniegts no finansu ministra Edmunda Krastiņa. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3. priekšlikums iesniegts no finansu ministra Edmunda Krastiņa. Komisija to ir daļēji atbalstījusi 4. — savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 5. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Razminovičs. 6. priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Tāpat 7. priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 8. priekšlikumā līdzīgs spriedums. Priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija, redakcionāli precizējot, atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir jāizskata steidzamības kārtā, tas jums tika izdalīts šorīt, un dokumenta nr.1824b. Tabulā ir apkopoti priekšlikumi, ko mēs saņēmām uz otro lasījumu. Kā 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tīri tehnisks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 2. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — papildināt nodokļu maksātāju sarakstu ar fiziskām un juridiskām personām, kas ieved vieglos automobiļus vai motociklus uz laiku, atbilstoši Muitas likumam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. ir papildinājums, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un tagad, cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt 6.pantu "Nodokļa likmes" es jūs nedaudz informēšu par diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, lai jums būtu skaidrs, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izvēlējusies un piedāvā jums savu priekšlikumu, un arī nedaudz komentēšu, kādi bija iebildumi — par vai pret konkrētajam priekšlikumam, kuru iesniedza vai nu deputāti, vai frakcijas. Un konkrēti. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtībā ar nolūku, pirmkārt, atgriezt automašīnu tirgu Latvijā, kurš ir pārvietojies uz kaimiņu valstīm. Un otrs, protams, mums ir jānodrošina ieņēmumi budžetā atbilstoši Valsts budžeta likumā noteiktajam.

Šobrīd spēkā esošās likmes bija pārāk augstas, un bija nesalīdzināmi izdevīgāk šīs mašīnas iegādāties galvenokārt Lietuvā un tad, izmantojot arī nepilnības mūsu administratīvajās procedūrās, reģistrēt tās Lietuvā un braukāt šeit ar Lietuvas numuriem. Šobrīd visi piedāvātie priekšlikumi, es gribu akcentēt, absolūti visi, paredz pazemināt nodokļa likmes. Jautājums ir tikai par to, cik lielā mērā mēs tās samazinām atbilstoši šobrīd esošajām vai jau pirmajā lasījumā nobalsotajām, kuras iesniedza Finansu ministrija. Un otrs, kādu metodi mēs lietojam šī nodokļa aprēķināšanā. Visi priekšlikumi ir grupējami trijās kategorijās. Pirmā kategorija, kas paredz nodokļa aprēķināšanai divus parametrus. Un konkrēti mašīnas vecumu gados, tātad nodokļa likme par katru gadu, un otra ir papildu nodokļa likme par mašīnas jaudu jeb motora cilindru tilpumu.

Otra priekšlikumu kategorija ir pariet uz citu aprēķināšanas metodi, un konkrēti, par pamatu ņemt nevis šos divus parametrus, bet tikai muitas, preces muitas vērtību. Un trešā priekšlikumu grupa ir iziet tikai no viena parametra, tas ir, no automašīnas vecuma.

Komisija strādāja ļoti ilgi un rūpīgi, divas dienas mēs diskutējām gan ar Lietoto mašīnu tirgotāju asociāciju, gan ar pilnvaroto tirgotāju asociāciju jeb konkrēti ar jaunu un ļoti mazlietotu mašīnu izplatītāju asociāciju, ar Satiksmes ministrijas speciālistiem, ar Finansu ministrijas speciālistiem, ar Ceļu satiksmes drošības departamenta speciālistiem, un mēs galu galā konsensa rezultātā nonācām pie atbalstāmā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma, kas jūsu tabulās būs ar numuru 14. Bet tagad sāksim izskatīt priekšlikumus pēc kārtas, un atbilstoši katram priekšlikumam es arī sniegšu komisijas viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Laikam nav tāda cilvēka, kas nav kļūdījies savā dzīvē, un kļūdās arī valdība. Un nekā briesmīga nav, ja tikai cilvēks apzinās savu kļūdu un mēģina to izlabot savlaicīgi. Ja valdība pieļāva kļūdu un liek, lai to labotu, un mēģina saglabāt mundiera godu, un sekas var būt bēdīgas. Tā bija Pensijas likumu grozījumu rezultātā, un tā ir arī ar akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem. 1999.gada aprīlī lielā steigā tiek palielinātas akcīzes vieglajiem automobiļiem, vieglo automobiļu ievešana valstī ar mērķi papildināt budžetu. Kas rezultātā sanāca? Budžets faktiski zaudēja, trīs reizes samazinājās ievesto vieglo automašīnu skaits. Pieņemsim, 1999.gada janvārī tiek ievesti 3 tūkstoši vieglo automobiļu, un šogad janvārī šis skaits bija jau viens tūkstotis, tātad trīs reizes. Tas nenozīmē, ka ievests mazāk automašīnu, ka Latvijas iedzīvotāji iepirka mazāk automašīnu nekā iepriekšējā gadā. Faktiski viņi nopirka lielāku skaitu automašīnu, bet diemžēl ieveda automašīnas ar Lietuvas numuriem, un ko zaudēja valsts budžets?

Te nodoklis netika maksāts par apmēram 300 tūkstošiem automašīnu, kas tika ievestas ar Lietuvas numuriem, un tas zaudējums naudas izteiksmē ir apmēram 300 tūkstoši. Nav maksāts arī par reģistrāciju un par tehnisko apskati vēl simts tūkstoši latu. Es nerunāju jau par to, ka tādā veidā bija plānots palielināt akcīzes nodokļu iekasēšanu līdz divdesmit miljoniem latu gadā, bet reāli tiek savākts 4,5 miljoni latu.

Valdība faktiski izgāzās ar savu projektu, un labi, ka to atzina. Tomēr es uzskatu, ka jārīkojas radikāli, un, lai izlīdzinātu situāciju, atgrieztu iedzīvotāju uzticību valstij, akcīzes nodoklis jāatceļ vispār. Un, protams, ir vēl viens ceļš, represīvais, ar administratīviem līdzekļiem, piemēram, aizliegt mašīnām ar Lietuvas vai Igaunijas numuriem braukāt pa Latviju vairāk par nedēļu vai pat mazāk, bet tādā gadījumā mums būs jārēķinās ar līdzīgiem pasākumiem no Lietuvas vai Igaunijas puses. Un tas nepatiks arī mūsu iedzīvotājiem un lietuviešiem un igauņiem, kas biznesa vajadzībās apmeklē arī Latviju. Nu tas nozīmē tikai padziļināt problēmu. Kāpēc vēl vajadzīga tik radikāla rīcība kā nodokļu atcelšana? Tā ir psiholoģiskas barjeras pārvarēšana, jo cilvēki pierada, priekš kam maksāt nodokli, ja vispār var nemaksāt, un, lai ar to cīnītos, mēs varam tikai veikt vienu paņēmienu — atcelt nodokli. Tabulā ir daudz priekšlikumu, kuros mēģina pielīdzināt nodokļu lielumu procentuāli pie Lietuvas likmēm. Mans skatījums, tas ir kļūdains ceļš, jo diemžēl naudas izteiksmē tas nebūs adekvāti. Lietuvas muitas vērtību iespējams iekasēt brīvi, deklarēt brīvi, un ir parasti desmit reizes mazāka nekā automobilis reāli maksā. Un konkurēt ar Lietuvu mēs varēsim, tikai pilnībā atceļot akcīzes nodokli. Ceru, ka mēs protam atzīt kļūdas un ka cienījamie deputāti atbalstīs manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Jau iepriekš runātājs paskaidroja, ka mēs šeit, pieņemot valdības piedāvājumu, finansu ministra un Šķēles vadītā kabineta piedāvājumu, veicām lielu kļūdu. Faktiski mēs veicām ekonomisku diversiju pret mazo un vidējo biznesu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Tas nav Šķēles kabineta piedāvājums.") Nu, Leiškalna kungs atceras, kā tas gāja, labāk. Un šajā ziņā bija taisnība Bartaševiča kungam, kurš pateica, ka šodien mēs esam savus uzņēmējus atmetuši daudz sliktākās pozīcijās, nekā Lietuvas uzņēmēji ir pašlaik. Mēs esam likvidējuši ne tikai iespējas iegādāties šīs mašīnas, mēs esam likvidējuši savu nišu pakalpojumu tirgū. Jo nezin kāpēc mēs izliekamies, ka nezinām, ka ļoti daudzas šīs mašīnas caur Latviju gāja uz Krieviju, pateicoties nodokļu sistēmai, kas tanī brīdī bija Latvijā. Ejot caur Latviju, šīs mašīnas pietiekami daudz naudiņas atstāja arī šeit pa ceļam. Tātad nauda tika pelnīta ārpus Latvijas.

Šobrīd, ja mēs patiešām gribam labot šo stāvokli, mums ir jāmeklē nevis, kā nonākt līdz Lietuvas nodokļu sistēmas līmenim, bet kā atkal iegūt šīs priekšrocības, jo pakalpojumu tirgū tukšuma nebūs. Ja Latvija aiz savas muļķības ir atteikusies no iespējām pelnīt naudu, tad to noteikti izmantos citas kaimiņvalstis. Un tāpēc pats radikālākais priekšlikums būtu nobalsojams pirmais, un, ja parlaments būtu spējīgs atteikties no šī tirgus nišas iznīcinošā akcīzes nodokļa vispār, tas būtu laikam pats pareizākais ceļš. Bet jebkurā gadījumā mums nav jācenšas nonākt līdz Lietuvas līmenim, bet ir jāiziet atpakaļ uz tām pozīcijām, kas ir zemāk par Lietuvas nodokļu līmeni.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Vispārējā virzība šajos priekšlikumos ir pilnīgi skaidra. Tā ir samazināt šīs nodokļu likmes, lai galu galā atrastu pienācīgu formulu, kādā veidā varētu sasniegt vislabāko rezultātu. Un vislabākais rezultāts būtu tādā gadījumā, ja tās negatīvās tendences, ko atzīmēja gan Počas kundze, gan būtībā arī pārējie runātāji, tiktu novērstas. Tajā pašā laikā valsts neciestu fiskāli, nesamazinātos ieņēmumi budžetā, un, protams, būtu arī tas, ka mūsu iedzīvotāji nejustu ļoti būtiski šo te nodokļu nastu, un vismaz tajās automašīnu kategorijās, kuras vislielākā daļa iedzīvotāji iegādājās, lai šajās automašīnu kategorijās šī procentuālā attiecība starp nodokli un mašīnas cenu būtu pietiekami zema.

Sākotnējais Satiksmes ministrijas priekšlikums, 7. priekšlikums bija tāds, ka samazināt vēl vairāk nekā finansu ministra ieteikumā šīs likmes, cenšoties panākt to, lai, kā mēs uzskatām, nevis 1,3 reizes pieaugtu ievesto, teiksim, automašīnu skaits, kas šādā veidā tiek apliktas ar nodokli un kuras iet caur mūsu ekonomiku, bet pieaugtu 1,8 reizes, un tādā veidā cenu samazinājums kompensētu negatīvos faktorus.

Tomēr komisijas darba gaitā tika piedāvāts komisijas priekšlikums, un mūsu ministrijas speciālisti pārbaudīja šo priekšlikumu un konstatēja sekojošo: ka pat tajā gadījumā, ja pilnīgi nepieaugtu ievesto automašīnu skaits, saglabātos šī gada līmenī, fiskālā zaudējuma budžetā nebūs. Pat nedaudz pieaugs ieņēmumi. Tajā pašā laikā to mašīnu, teiksim, cenā, kas ir starp pieciem un divpadsmit gadiem, tā ir tā cena, ko reāli atļaujas Latvijas iedzīvotāju vairākums, nekādu būtisku ieguldījumu, kas varētu radīt šos iemeslus, kādēļ jābrauc uz Lietuvu pēc mašīnām, arī nebūs. Un tādēļ es noņemu 7.priekšlikumu. Aicinu nebalsot par šo radikālāko vispārējo atcelšanu, bet aicinu, balstoties uz Satiksmes ministrijas aprēķiniem, atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Skaisti runā Satiksmes ministrijas pārstāvis. Diemžēl kur viņi bija vienu gadu iepriekš? Un kur bija Ministru kabinets? Es varu pateikt, ka ne vienam, ne otram reālo aprēķinu nebija gadu iepriekš, un arī tagad nav viņiem aprēķinu. Tas ir tā, kā vien varētu vairāk līdzekļus iekasēt valsts budžetā. Protams, tā ir svēta darbība no ministriem, bet tajā pašā laikā nevar tikai to darīt uz iedzīvotāju rēķina. Jau tā mēs no iedzīvotāju kabatas un pensionāra izkratām pēdējos santīmus, bet mēs nedomājam, kā iegūt naudu, sadarbojoties ar citām valstīm. Lietuvieši, protams, ir aizgājuši vairākus soļus uz priekšu, un arī ar vieglo mašīnu reeksportu — viņi ļoti labi pelna savas valsts budžetam. Arī tas priekšlikums, kurš būs izskatīts 14. pēc kārtas, ir tikai pusceļš uz to, lai mēs tik tiešām atgrieztu un pilnveidotu lietoto mašīnu un jaunu mašīnu tirgu Latvijā, un diemžēl ieplānoto naudas summu mēs šinī gadā nesaņemsim. Tāpēc ir jāpārskata tas jautājums tā vai citādi. Tas, protams, ir jāpieņem, bet ir jāaprēķina, un es domāju, ka šinī gadā mēs atgriezīsimies vēlreiz pie šī jautājuma risināšanas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija. Poča.

A.Poča (LC) . Es mēģināšu atbildēt iesniegšanas kārtībā uz debatēs uzstājušos deputātu argumentiem vai iebildēm. Varētu piekrist deputātam Bartaševičam, ka gadījumā, ja mēs vispār nepiemērotu nodokli uz automašīnām, mēs tiešām, iespējams, pagrieztu šo tirgu pilnībā uz Latviju. Un tomēr mums nav garantijas, ka pēc tam netiešā veidā caur citiem nodokļiem, tas būtu pievienotās vērtības nodoklis vai kāds cits, akcīzes nodoklis uz degvielu, mēs tomēr garantēti varētu budžetā iekasēt plānoto naudu. Es jums gribu atgādināt, ka budžetā no akcīzes nodokļa par automobiļiem un motocikliem mums ir paredzēti 5,3 miljoni latu. Šobrīd šī summa ir, skatoties pēc divu pirmo vai trīs pirmo mēnešu rādītājiem, apmēram trīs reizes zemāka, nekā tas bija plānots konkrētajā mēnesī.

Līdz ar to tīri no fiskālājiem apsvērumiem komisija šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 44, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk...

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bojāra priekšlikums. Arī šis priekšlikums pēc būtības ir līdzīgs, kā jau es minēju, valdības iesniegtajam, tikai paredz vēl zemākas likmes, un tieši fiskālais efekts bija tas, kāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 40, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 6. — deputāta Burvja priekšlikums, arī ir līdzīgs pēc satura. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 37, atturas — 22. Priekšlikums nav atbalstīts. 7. priekšlikums ir noņemts.

A.Poča. 8. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Šeit arī ir piedāvāts — līdzīgi kā šobrīd darbojās šī nodokļu aprēķināšanas metodika, bet te ir ārkārtīgi detalizēts un ļoti sarežģīts sadalījums, kas tātad ir klasēs jeb grupās, pēc kurām nodokļi ir jāaprēķina. Un, mūsuprāt, no vienas puses, tas, protams, samazināja kopējos ieņēmumus budžetā, bet, no otras puses, tas ļoti apgrūtina administrēšanu. Un, godīgi sakot, tieši šādas ārkārtīgi sarežģītas aprēķināšanas metodes ir par pamatu dažādiem negodīgiem darījumiem uz muitas robežas. Un līdz ar to komisija kopumā diskutējot šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Klementjeva kungs uztur balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 40, atturas — 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgs ir arī deputāta Grīga priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (neatkarīgais deputāts). Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist zināmā mērā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par administrēšanu, par automobiļu akcīzi, kad rēķināt akcīzes nodokli pēc automobiļa izlaides gada un tā vecuma. Tas it kā būtu vienkāršāk, bet, ja, Počas kundze, jūs sakāt, kad pastāv iespējas manipulēt un, teiksim, krāpties ar kubatūras uzrādīšanu muitā vai uz robežas, tad tikpat labi var arī manipulēt ar gadiem. Dabiski, nedaudz mazāk tā iespēja ir, bet nu tomēr var manipulēt ar gadiem arī. Es uzskatu, ka mans priekšlikums, lai arī samērā sīks, ir vērā ņemams, un lūdzu, kolēģi, varbūt padomājiet — 5 lati par vecumu līdz 10 gadiem un virs 10 gadiem, bet tālāk es lieku priekšā, ka kubatūrai no 1000 līdz 1600 cm3 vispār neapliek ar akcīzes nodokli. Ja tālāk Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā ir, ka no 10 gadu veciem automobiļiem 90 latu, tad es domāju tā un uzskatu, ka lielākais vidējais automobiļu daudzums Latvijā svārstās ap 10 gadi vai līdz 10 gadu, cilvēks, kas cenšas atjaunot savu autoparku, tā sacīt jāsaka. Un es domāju, ka, neapliekot ar akcīzes nodokli līdz 1600 cm3, kas faktiski skaitās darbaļaužu automobilis, un parēķinot, cik cilvēks izdod uz savu automobili nu vidēji, paņemsim, 1300 cm3, 7,5 lati ir tehniskā apskate šai kubatūrai, tad ceļa nodoklis ir aptuveni 17 līdz 19 lati plus 7,5 lati, tas ir apskate tad apdrošināšana 32 lati šai kubatūrai, vidēji 1300 cm3, un parēķiniet kāda summa salasās kopā. Ja, teiksim, noņemam akcīzes nodokli līdz 1600 cm3 kubatūrai arī, teiksim, jauniem automobiļiem, tad es droši varu apgalvot, ka arī pie mūsu jau tā, teiksim, vājās pirktspējas tomēr šie mazlitrāžas automobiļi būs vairāk pirkti, būs vairāk naudas apgrozījums, vairāk nodokļi būs, kas pārsniegs noteikti akcīzes ieņemto nodokli, un tālāk jau, teiksim, 2000 cm3, tās jau faktiski skaitās luksa klases mašīnas. Kaut gan luksa klases mašīnas var arī būt 1000 cm3, mazais mersedesiņš varētu tā būt arī, bet es domāju, ka vairāk tomēr cilvēki pērk mazlitrāžas automašīnas. Un, otrkārt, no dabas aizsardzības viedokļa, no degvielas dārdzības viedokļa arī cilvēki pērk mazlitrāžas automobiļus. Es uzskatu, ka tomēr mans priekšlikums ir diezgan izsvērts. Un es esmu konsultējies ar daudziem automobiļu pārdevējiem, es zinu, kad jaunie automobiļu eksportētāji, dabiski, zināmā mērā tam ir pretim, bet tikpat labi jau arī cilvēki pirks mazlitrāžas, arī jaunas automašīnas vairāk. Es domāju, tā kā padomājiet par manu priekšlikumu.

Es uzskatu, ka pilnīgi perfekts ir priekšlikums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iekasēt akcīzes nodokli par izlaides vecuma gadu, jo, kā es jau minēju, ka tomēr vidējais automašīnas lietošanas gaduskaits mums, Latvijā iedzīvotājiem, ir 10 gadi. Un, ja mēs tā parēķinām, un es neredzēju aprēķinus vēl no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, ka mums, teiksim, pie šiem priekšlikumiem nāktu līdzi aprēķini par katriem gadiem, kas šeit būtu attiecībā pret nodokļiem, ko cilvēks maksā par savu automobili, tad mēs varētu izspriest, kurš priekšlikums ir labāks. Bet, rupji vien izrēķinot, un es jums sacīju iepriekš, ka tomēr izdevīgāk būtu, ka mans priekšlikums tiktu atbalstīts, un neaplikt ar akcīzes nodokli līdz 1600 cm3. Es tikai te gribētu interesantu detaļu piezīmēt, ka pirmskara Vācija tajā laikā izlaida tā saucamos folksvāgenus — strādnieku mašīnas. Un cik tās vabolītes netika izpirktas tautā! Un es domāju, ka mēs jau rūpējamies par tautu. Un tā es domāju, ka mans priekšlikums ir vērā ņemams, un es lūdzu deputātus atbalstīt. Un tas absolūti nesarežģī pārāk administrēšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk par šo priekšlikumu neviens runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC) . Cienījamie kolēģi! Debates Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ilga divas dienas, un mēs tiešām noklausījāmies absolūti visus kompetentos speciālistus. Tajā skaitā uz otro komisijas sēdi mēs uzaicinājām arī Liberta kungu, kurš Latvijā ir pazīstams tieši kā eksperts transporta jomā. Un mēs tiešām ļoti rūpīgi centāmies izvērtēt visus šos faktorus. Gan vecuma faktoru, gan mašīnas jaudas jeb motora tilpumu, jeb šo kubatūras faktoru, gan arī to, kas tieši šim nodoklim būtu jāregulē. Tātad zināmā mērā arī vides faktoru, zināmā mēra arī iedzīvotāju pirktspējas faktoru un arī degvielas patēriņa faktoru tādā ziņā, ka bija šis viedoklis, jo būs lielāks, jaudīgāks motors, tātad, teiksim, jo tas patērēs vairāk degvielu, un līdz ar to ienāks vairāk akcīzes nodoklis. Tajā pašā laikā gribu norādīt, ka modernām mašīnām ar lieliem darba tilpumiem ir ļoti ekonomiski motori. Un tad mēs analizējām arī cenu sadalījumu. Tad mēs analizējām arī cenu sadalījumu par automašīnām atkarībā no vecuma, atkarībā no motora tilpuma. Tad parādījās diezgan paradoksāls fakts, ka mašīnas, teiksim, kas ietilpa vienā vecuma grupā, un, kā tiešām Grīga kungs teica, tās ir mašīnas, kas ir visvairāk Latvijas tirgū, tas ir apmēram no 7 līdz 11 gadi, cenas atšķīrās ar līdzīgu darba tilpumu. Tātad tas bija no 1,8 līdz 2,5 tūkstoši cm3. Cenas atšķīrās pat pieckārtīgi. Kaut arī, teiksim, šis darba tilpums bija līdzīgs. Mēs centāmies iziet pie šī nodokļa aprēķināšanas no trīs galvenajiem faktoriem.

Tātad pirmais — mums ir jāstimulē jaunāku mašīnu ieplūšana Latvijas tirgū. Šobrīd lielākais īpatsvars pirmo reizi Latvijā reģistrētām mašīnām, kas tiek ievestas no ārzemēm, es uzsveru, pirmo reizi reģistrētām, ir desmit, vienpadsmit gadi. Tajā pašā laikā gan no, teiksim, ceļu satiksmes drošības viedokļa, gan no iespējas šo mašīnu ilgāk ekspluatēt šeit, Latvijā, mūsu mērķis būtu cilvēkus stimulēt vai motivēt pirkt nedaudz jaunākas mašīnas. Un tāpēc tieši uz grupu no 5 līdz 7 gadiem šis nodoklis ir viszemākais. Bez tam tika ņemts vērā arī šīs pirktspējas faktors. Bez tam kāpēc ir šis lielākais nodoklis tieši uz vecām mašīnām? No tās cilvēku kategorijas, kas nespēs nopirkt jaunu mašīnu, vai arī viņam līdzekļi neatradīsies nopirkt mašīnu, kas tikko ienākusi Latvijā, pirmo reizi reģistrēta Latvijā no ārzemēm, viņiem ir iespējams nopirkt otrreizējā tirgū, Latvijas otrreizējā tirgū šo mašīnu, nemaksājot akcīzes nodokli. Tātad tā būs krietni, krietni lētāka.

Bez tam šeit jau iestrādāts zināmā veidā taisnīguma princips. Ja cilvēks pērk jaunu mašīnu, nu, acīmredzot viņš ir labāk situēts nekā tas, kurš pērk lietotu mašīnu.

Un ja šī cena, vidējā cena uz tautas klases mašīnu, es gribētu teikt, šobrīd ir apmēram 5 tūkstoši latu, tad šie 250 lati pret 5000 latu ir, protams, nesalīdzināmi mazāk nekā 75 lati, teiksim, pret tūkstoš latiem vai 1500 latiem. Tātad mēs arī mēģinājām ņemt vērā šo faktoru.

Es vēlreiz gribu akcentēt to, ka mēs tiešām ārkārtīgi rūpīgi un detalizēti, varbūt pat pārāk detalizēti centāmies šo jautājumu izpētīt, jo, kā es gribu teikt, mēs vēlreiz negribējām atkārtot kļūdas. Nu bez tam, ja tiešām arī šis modelis neizrādīsies pārāk dzīvotspējīgs, nu saņemsim savu dūšu un grozīsim šo likumu vēlreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates par jūsu priekšlikumu, Grīga kungs, ir slēgtas Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9. — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 32, atturas — 24. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas, kā es jums minēju, piedāvāja citu nodokļa aprēķināšanas metodiku, un konkrēti procentuālo likmi no muitas vērtības, bet balstoties arī uz motora darba tilpumu. Komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 30, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu.

A.Poča. Deputāta Urbanoviča priekšlikums ir arī līdzīgs. Tātad procentuālā vērtība no preces muitas vērtības, bet vēl ņemot par rādītāju arī automobiļa vai motocikla vecumu. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs neuzstāj uz balsojumu.

A.Poča. Paldies! Deputāts Kārlis Leiškalns bija ļoti radošs, un šeit ir viņa otrais priekšlikums, kurš ir ļoti labs, bet tomēr komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns pastāv uz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 26, atturas — 41. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums, kas paredzējis tātad šo speciālo specifisko metodi, tātad ņemt par pamatu tikai un vienīgi automobiļa vecumu. Kā jau es minēju, tas ir ārkārtīgi viegli administrējams, jo automobiļiem tehniskās pases parasti nāk līdzi, un tur arī ir ļoti precīzi norādīts izlaides gads. Bet, ņemot vērā informāciju, ko mums sagatavojusi Satiksmes ministrija, un mēģinot ietvert jau iepriekšminētos faktorus — vides faktoru, pirktspējas faktoru, taisnīguma faktoru un visus pārējos, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izvērsa jeb, var teikt, modificēja šo manu priekšlikumu, un tas ir 14. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to es lūdzu nebalsot par manu priekšlikumu, bet atbalstīt 14. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs noņemat savu priekšlikumu?

A.Poča. Jā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Par 14. priekšlikumu atklāsim debates. Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā es tikai gribēju piebilst vienu. Var jau arī piekrist, teiksim, nākamajam priekšlikumam, bet tad vajadzētu padomāt par izmaiņām likumā par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Pēc mana uzskata un manuprāt, ka pēdējais laiks atvērt likumu par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un ielikt zināmas izmaiņas, kas paredzētu šajā likumā, lai tur ietu kopējā apdrošināšana. Jo tagad ir faktiski divas apdrošināšanas — obligātā civiltiesiskā, kas ir bezdievīgi dārga un faktiski neefektīva, jo kaut vai ekspertu variants, jo eksperti tiek piedāvāti tikai no apdrošināšanas firmām un ekspertu apdrošināšanas firmu peļņa ir ļoti liela salīdzinājumā ar izmaksām, kas noteiktas par mašīnu bojājumiem, teiksim, ceļu negadījumos, un tur ir vesela sērija tādu momentu, kur cilvēks vispār netiek pie atmaksas atpakaļ no civiltiesiskās apdrošināšanas. Tā ka varbūt citos likumos padomāsim, tad jau var atbalstīt arī Aijas Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu pievērst uzmanību šim komisijas priekšlikumam, un diemžēl jāsaka atklāti, ka es to nevarēšu atbalstīt. Es gribu paskaidrot ar elementāru piemēru palīdzību. Nopērkot jaunu mazlitrāžas automobili, nu, piemēram, vienu no lētākiem automobiļiem, kādu var jaunu Latvijā dabūt, čehu škodu, kura maksā mazāk kā 4000 latu, tā ir maza mašīnīte. Pēc iepriekšējā lasījumā pieņemtā varianta būtu jāmaksā akcīze par šo mašīnu 35 lati, šobrīd pēc jaunā, komisijas akceptētā varianta būtu jāmaksā 250 lati. Tā ir apmēram... Par šo mašīnu ir jāmaksā tirgū, kā jau es teicu, mazāk kā 4000 latu, tas ir apmēram tikpat daudz, cik tirgū maksā 5 līdz 7 gadīgs lepns limuzīns. Šobrīd pēc jaunā varianta, ko piedāvā komisija, par šo lepno limuzīnu, kas tirgū maksā tikpat, cik šī mazlitrāžas škodiņa, būtu jāmaksā akcīze tikai 75 lati. Es saprotu, ka it kā valsts, no vienas puses, interesēs ir iekasēt lielāku nodokli par benzīnu, jo nepārprotami šis lielais limuzīns tērēs vairāk benzīna nekā mazā škodiņa, tomēr, ja mēs raugāmies tīri no patērētāju interesēm, tad patērētājam, nopērkot gan šo mazo škodu, gan par limuzīnu jāmaksā vienāda summa, bet ekspluatācijā ģimenei nepārprotami daudz izdevīgāk ir braukt ar šo mazlitrāžas škodu, kas patērē varbūt divreiz mazāk benzīna nekā šis limuzīns.

Tātad šeit patērētāju intereses nevis varbūt, bet noteikti nav samērotas ar nodokļu iekasēšanas interesēm. Tāpat nav samērots, raugoties no ekoloģiskā aspekta, jo vairāk kā skaidrs, ka šī mazā mazlitrāžas mašīnīte, jauna turklāt, patērēs stipri mazāk benzīna, daudz mazāk piesārņos gaisu, nekā šis limuzīns, kuram jau motors zināmā mērā ir nobraukts ,un līdz ar to arī gaisa piesārņojums būs lielāks, tātad arī komisija ir nonākusi pretrunā ar šīm ekoloģijas prasībām, kas arī nav mazsvarīgi. Manuprāt, es saprotu arī komisijas vēlmi, nu, atrast to iespējami labāko variantu, lai valsts iekasētu vairāk nodokļus lai varbūt būtu izdevīgāka situācija mašīnu tirgotājam, jo tiešām tirgū vairāk parādās tieši 5 līdz 10 gadu vecas mašīnas, tomēr nav šī pieeja sabalansēta ar patērētāju interesēm un nav šī pieeja sabalansēta absolūti arī ar ekoloģijas interesēm. Es nebalsošu par šo priekšlikumu un es arī nebalsošu par turpmākiem priekšlikumiem, jo arī tie, manuprāt, nav pietiekami sabalansēti. Es tomēr balsošu arī kopumā pret visiem šiem priekšlikumiem, un, ja komisijas variants tiks atbalstīts, es nevarēšu atbalstīt kopumā šo likumu, un es aicināšu komisiju varbūt vēlreiz atgriezties pie šī likuma un tomēr mēģināt visas šīs intereses vairāk sabalansēt un tad nākt Saeimā un skatīt šo jautājumu vēlreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals. Nav zālē. Ir. Lūdzu atvainojiet!

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Man jānāk Aijai palīgā, jo komisija tiešām strādāja divas dienas, pieaicinot visu veidu ekspertus un izanalizēja ļoti vispusīgi šo jautājumu.

Un galvenais, ka ne jau šis viens akcīzes nodoklis ir jāskatās. Jāskatās ir nodokļu kopums, kas ir jāmaksā autopircējam, jeb būs arī citi maksājumi, kas jāmaksā. Un neaizmirsīsim to, ka, pērkot mašīnu, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis 18%. Tātad no tās mazās mašīnītes, kas maksā 4 vai 5 tūkstošus, būs jāmaksā gandrīz tūkstotis pievienotās vērtības nodoklī. Tas, kas nopirks ļoti lepnu mašīnu par 40 tūkstošiem, viņš maksās attiecīgi vairāk pievienotās vērtības nodokli, un tas nav saistīts ar akcīzes nodokli tiešā veidā. Akcīzes nodoklis, kā jau te stāstīja, ir atkarīgs no gadu skaita, lai stimulētu ne visai vecu mašīnu tirgu Latvijā un jaunu mašīnu tirgu Latvijā, un 250 lati no 5000 latu nav tā lielākā summa tiem cilvēkiem, kuri ir nolēmuši nopirkt šādu te mašīnu.

Un, treškārt, neaizmirsīsim arī, ka kubatūra tiek ņemta vērā, ikgadējā ceļu nodoklī par mašīnām ar mazāku motora tilpumu ir mazāks nodoklis. Līdz ar to šo triju nodokļu maksājumu summa arī būs tas, kas jāmaksā ir tiem, kas iegādāsies mašīnas, un kā akcīzes nodoklis. Es atbalstu un lūdzu arī jūs atbalstīt tieši šo te komisijas redakciju, 13 priekšlikums tas ir laikam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un atbildīgā komisija! Man tā vien šķiet, ka pēc dažiem mēnešiem mēs būsim spiesti atgriezties vēlreiz pie šī likuma labojumiem. Jo komisija pēc lielām diskusijām izšķīrusies tikai par pussolīti. Gribēja labu, protams, bet neatļāvās iet līdz galam. Ja jau mēs esam pārliecinājušies, ka budžeta nauda neienāk tāpēc, ka kļūdains tika pieņemts likums, likuma grozījumi, tad vajadzēja arī spert pilnu soli atpakaļ, lai labotu šo kļūdu, bet nevis tā, tomēr baidoties, ka budžetā neienāks nauda, un reizē ar to izdara šo pussolīti.

Man personīgi nav pieņemams pamatprincips, kādā veidā tiek spriests. Jāstimulē jauno mašīnu pirkšana. Fantastiski! Es esmu par to, bet kur ņemt naudu, es atvainojos, šiem cilvēkiem, kuri grib braukt, un kur vajag braukt, bet nav naudas, un nebūs vēl ilgi. Un šis princips ir absolūti muļķīgs. Tiek sodīti tie cilvēki, kuriem ir maz naudas, bet kuri grib braukt un kuriem vajag braukt. Saprotiet, par veca automobiļa pirkšanu tiek sodīts cilvēks tāpēc, ka viņam maz naudas.

Nu tad izsauksimies šeit no tribīnes: "Kļūstiet visi bagāti!" Vai no tā kaut kas izmainīsies? Es arī labprāt pirktu jaunu automobili ar lielu prieku un maksātu lielu naudu, bet es braucu ar piecpadsmitgadīgu automobili, un nopirku to tikai pagājušajā gadā, jo man nav tik lielas naudas. Deputātam nav tik lielas naudas, bet kā lai tas cilvēks nopērk, kurš saņem 50 vai 100 latu mēnesī? Un tomēr viņš ir cilvēks, viņam vajag braukt. Ir nepareizs šis princips. Jūs man neiestāstīsiet, ka vecs automobilis izdara ārprātīgu skādi dabai vai ceļiem. Tāpēc ir tehniskās pārbaudes. Par to jau mēs esam runājuši šeit iepriekšējā Saeimā. Tāpēc ir tehniskās pārbaudes, kur pārbauda, vai automobilis ir tehniskā kārtībā no visiem parametriem, un neļauj braukt. Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka diemžēl nav izdarīts tas un panākts tas rezultāts, uz ko cerējām.

Nekas īpašs nemainīsies, un tikai turpmāk tiks sodīti tie, kuriem maz naudas.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad es varbūt pirms šī balsojuma vēlreiz gribētu pateikt tādu lietu, ka tiešām Satiksmes ministrija izrēķināja visus tos datus, ņemot vērā konkrēto iepirkto automašīnu daudzumu pa gadiem, izvērtēja iepriekšējā gada rezultātus un izvērtēja visu fiskālo efektu, kāds no tā būs. Un vēlreiz es gribētu teikt, ka šis piedāvātais variants neradīs zaudējumus valsts budžetā un tajā pašā laikā sasniegs galveno mērķi. Galvenais mērķis — atjaunot šo te automašīnu tirdzniecību, un tiem cilvēkiem, kas nav varbūt sevišķi bagāti, bet kas ir tipiskākie mašīnu pircēji, tiem nebūs lieli procenti. Un arī par Ābiķa kunga minēto piemēru es gribētu tomēr atzīmēt, kad tie 250 lati no 4000 latiem ir tikai 6,25 procenti. Protams, vienmēr var izdomāt kaut kādu sarežģītāku formulu, bet mums vienmēr jārēķinās arī ar otru pusi, jo sarežģītāka būs nodokļu iekasēšanas formula, jo lielāka birokrātija būs vajadzīga, jo vairāk būs kļūdu un jo tas viss dārgāk maksās. Tāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es arī aicinu faktiski noraidīt šo priekšlikumu un atgriezties pie Finansu ministrijas iesniegtā jeb valdības iesniegtā viena iemesla dēļ. Un es piekrītu tam, ko teica Gaigala kungs, bet tik un tā mēs nepamatoti sodām mazo automobiļu īpašniekus, jo, ja mēs nerunājam par galīgi jaunu mašīnu, par kuru komisijas variantā viņam, piemēram, 1600 cm3 mašīnai būtu jāmaksā 250 latu, bet pēc vecā varianta būtu 53, tas ir 1600 cm3 un 3 santīmi par katru kubu, 48 lati plus 5 lati par gadu, tātad 53 lati. Tad paņemot, piemēram, četri gadi vecu automobili komisijas priekšlikums ir 100 lati, bet valdības priekšlikums ir 68 lati. Pievienotais vērtības nodoklis jau no tā nemainīsies — 18%. Šajā gadījumā ir jārunā varbūt par četrām lietām. Mums ir jāveicina ne tikai mazas mašīnas iegādāties, bet jācenšas jaunas mašīnas iegādāties uz līzinga, kas veicina legālas finansu operācijas. Tad otrs jautājums ir drošība. Trešais, mēs nevaram Latviju pārvērst arī par vecu automobiļu kapsētu, jo Igaunijā jebkurā gadījumā būs tendence šīs vecās automašīnas nogrūst atpakaļ uz Latviju, tāpēc es pievienojos tiem, kas aicina noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt iepriekšējo iesniegto valdības jeb Finansu ministrijas priekšlikumu. Nevar Saeima sodīt cilvēku par to, ka viņš ir nopircis automobili ar 1600 cm3 vai mazāk un sodīt viņu ar četrreiz lielāku nodokli. Tas nekādi nav pieļaujams. (Starpsauciens: "Beidz Kirštein!") Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča. (LC). Cienījamie deputāti! Man, protams, nesalīdzināmi grūtāk nekā visiem kungiem, jo es šajās mašīnās orientējos stipri sliktāk, visos šajos parametros praksē. Bet varbūt, no otras puses, man bija arī vieglāk komisijā, jo es mēģināju neskatīties uz katra individuālā pircēja interesēm vai problēmām, bet skatīties uz šo problēmu kopumā no sabiedrības viedokļa. Un tomēr, skatoties no sabiedrības viedokļa, mēs nesodām tos, kas pērk mazlitrāžas mašīnas, mēs nedaudz lūdzam padalīties tos, kas ir situētāki, kas labāk ir atalgoti, kuri var atļauties nopirkt jaunu mašīnu. Nu, samaksāt šos 36 latus vairāk, kā šeit minēja Kiršteina kungs un viņš minēja konkrētu automobili un teica: valdības variantā bija jāmaksā 68 lati, šobrīd piedāvātajā variantā tie ir 100 lati. Nu, es nezinu, ja mašīna maksā tiešām, kā šeit minēja, 4 tūkstoši, vai šie 32 lati ir tie būtiskie un tie izšķirošie. Es ļoti baidos, ka sāks šie aprēķini iet atkal par šiem kubatūras centimetriem, un atkal sāksies šīs iespējamās manipulācijas, kā rezultātā mēs jau nesakasīsim arī to naudu. Speciālisti, eksperti, kas strādā šajā sfērā, tātad Ceļu satiksmes drošības departaments, arī eksperti no civiltiesiskās apdrošināšanas mums apgalvoja, un nav pamata viņiem neticēt, ka šo kubatūru atsevišķos gadījumos pie tam ir ļoti sarežgīti noteikt. It sevišķi, ja tās ir japāņu mašīnas. Un tamlīdzīgi.

Bet jebkurā gadījumā komisija savu viedokli ir izteikusi, komisijai tas bija smags un rūpīgs darbs, un lūdzu jūs visus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 29. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Paldies! Kā nākamo, lai varbūt atvieglotu mūsu skatīšanu par akcīzes nodokļa aprēķiniem attiecībā uz motocikliem, es uzreiz varētu pateikt, ka saistīts ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju ir nākamais — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais — priekšlikums, ko komisija atbalstīja, noteikt, ka motocikliem nodokli aprēķina, piemērojot koeficientu 0,25. Tas nozīmē, ka no tās akcīzes, kas ir jāmaksā par automobiļiem, uz motocikliem mēs vienkārši, atbilstoši to izgatavošanas gadam, piemērojam koeficientu 0,25. Viena ceturtā daļa. Tātad jūs varat redzēt: pilnīgi jauns motocikls ir apmēram tātad kaut kur 65 lati, un savukārt vidējā klase vidējam patērētājam vispār ir kaut kur tikai kādi 15 vai 20 lati.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie deputāti! Aizstāvot savu priekšlikumu, man ir viens, bet pieteikts arguments. Par iepriekšējo gadu un par trim mēnešiem šogad tiek savākts tikai 2,5 tūkstoši latu akcīzes nodokļa par motocikliem. Un es piedāvāju nepiesārņot likumu ar bezjēdzīgām normām, un budžets no tā necietīs, jo 2,5 tūkstoši lati — tā ir niecīga summa, un tas atvieglos vēl papildu nodokļu administrēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča. (LC). Man šobrīd vairs nav ko piebilst. Es piedāvāju iet pa priekšlikumiem un izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — deputāta Bartašēviča priekšlikumu.

A.Poča. (LC). Tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts. Tālāk.

A.Poča. (LC). Deputāta Urbanoviča priekšlikums ir analogs. Tātad vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies, ejam tālāk, lūdzu!

A.Poča. (LC). Deputāta Burvja priekšlikumu arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Slakteris vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 45, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. (LC). Es lūgtu neatbalstīt arī deputāta Klementjeva priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies!

A.Poča. Lūdzu neatbalstīt arī deputāta Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.

A.Poča. Un lūdzu līdz ar to atbalstīt 19. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 20.priekšlikums — ir redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 21. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 22. Juridiskā biroja priekšlikums, ir iestrādāts 23. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. (LC). Un tas nosaka, ka šis likumprojekts samazinātām akcīzes nodokļa likmēm uz automobiļiem un motocikliem stājas spēkā ar 2000.gada 1.maiju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Minētajam likumprojektam ir saņemti sekojoši priekšlikumi. Kā 1. ir finansu ministra vietā Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums par 11.panta otrās daļas 21.punkta redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 2. ir finansu ministra, Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums, paraksta tiesības attiecībā uz nodokļu dzēšanu, kas attiecas uz parādiem, kuri tiek dzēsti sakarā ar to, ka uzņēmumam par vai nu sakarā ar viņa bankrotu vai nespēju maksāt ir iestājies jau tiesas spriedums, deleģēt Finansu ministriju, kas atļauj šos tīri tehniskos dokumentus parakstīt arī valsts sekretāram. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Kā 3. ir līdzīgs pēc satura priekšlikums, ko ir iesniedzis finansu ministra vietā Ministru prezidents Šķēle. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Juridiskā biroja priekšlikums ir tīri tehnisks. Lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu, kas ir finansu ministra vietā iesniegts no Ministru prezidenta Šķēles — svītrot 33.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Tātad 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas lūdz precizēt panta redakciju. Tas ir jau atbalstīts daļēji 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Neviens neiebilst.

A.Poča. Un 7. ir finansu ministra vietā Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums — iestrādāt likumā jaunu 33.1 pantu, kas nosaka nodokļu administrācijas tiesības samazināt uzlikto sodu. Es gribu teikt, ka tas ir ārkārtīgi pozitīvs priekšlikums, kas veicina uzņēmējdarbību, un, jāsaka, tiešām atsevišķos gadījumos sniegs atbalstu uzņēmējiem, kuri varbūt ne gluži savas vainas dēļ, bet varbūt nejaušības vai kādu citu nebūtisku faktoru dēļ ir radījuši kaut kādas kļūdas nodokļu aprēķinos, un lai viņiem nebūtu smagi jācieš. Es tiešām lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 8. ir finansu ministra priekšlikums, kas deleģē tiesības parādus līdz 200 latiem gadījumos, ja uzņēmums jāizslēdz no Uzņēmumu reģistra, atļaut dzēst Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Tas arī tikai no administrēšanas viedokļa ir atvieglojums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Komerclikums" , trešajā lasījumā. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Komerclikums". Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1849. Likumprojekta reģistrs nr.33.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

L.Muciņš. Komisija saņēmusi un izskatījusi ar attiecīgu lēmumu, pirms tam izskatot apakškomisijās un attiecīgā darba grupā sekojošus priekšlikumus. 1. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz atklāt debates. Māris Sprindžuks — Tautas partijas frakcija.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu lietot vārdus "komersants", "komercdarbība" un vārda "komercsabiedrība" vietā vārdus "uzņēmējs", "uzņēmējdarbība" . Un tādējādi mēs nepiesārņojam savu valodu un arī izrādām cieņu pret uzņēmējiem, kas rūpējas par mūsu tautas attīstību un rada vērtības. Tātad lūdzu rūpēties par mūsu valodu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es arī aicinu rūpēties par mūsu valodas tīrību tās likumdošanas kontekstā, kuru mēs gatavojamies uzņemties. Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, balsot pret šo priekšlikumu, jo tādā gadījumā, ja šis priekšlikums tiks nobalsots par, mums Komerclikuma projekts ir jāatdod atkārtotai caurlūkošanai komisijā, jo tādā gadījumā vairākas terminoloģiskas lietas, kas ir saistītas ar vārdu "komerc" nesaskanēs ar šo formulējumu. Es domāju, ka pietiekami daudz pagājušā reizē, kad mēs otrajā lasījumā šo jautājumu izskatījām, pietiekoši daudz bija šo argumentu par to, ka šādam ir jābūt nosaukumam. Un šāds nosaukums, es atkārtošu, jau figurēja pirms pieciem, sešiem gadiem, kad bija sagatavots pirmais šis Komerclikuma projekts. Tā kā, kolēģi, ja kāds grib šo likuma virzību apturēt, tad balsojiet par Edmunda Krastiņa priekšlikumu, un komisija būs spiesta to noņemt no darba kārtības un pārskatīt vēlreiz visu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš. (LC). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ļoti ciena gan latviešu valodu, gan filoloģiskas nianses, gan arī ļoti ciena procedūru, iespējas noņemt un tā tālāk, taču šie divi iemesli, ko pirms tam minēja deputāts Sprindžuks un deputāts Rasnačs nav izšķirošie, bet ir tikai blakus apstākļi, kuri varētu liecināt par vienu vai otru terminu lietošanu likumā. Es negribu atgādināt, šajā jautājumā mums notika debates otrajā lasījumā, mēs ejam prom no padomju tiesībām, "uzņēmējs", "uzņēmējdarbība" aptvēra daudz plašāku loku un regulēja daudz plašāku un reizē savādāku, un tajā pašā laikā nevis privāttiesisko, bet ar publiskās tiesības, ar administratīvās, ar piespiešanas, ar nodokļu metodēm regulēja šīs attiecības. Šis likums neregulēs, un tā uzdevums nav regulēt nodokļu jautājumus. Un tāpēc šis ir būtisks izrāviens uz priekšu mūsu civilās likumdošanas attiecībās, pieņemot jauno Komerclikumu. Un mēs nevaram tikai uzskatīt šādu piedāvājumu kā tehnisku piedāvājumu, viņš nāk no Finansu ministrijas. Protams, ministrijas vēlme ir vienmēr rūpēties par nodokļu jautājumiem, tikai diemžēl Finansu ministrijas izpratne komerctiesībās ir ļoti plakana un faktiski bāzējās publisko tiesību sfērā, un šis likums nav aicināts regulēt publisko tiesību sfēru. Tādēļ arī es neziņošu jums par visiem apstākļiem, bet jautājums ir pēc būtības, vai mēs ejam uz priekšu, vai mēs atgriežamies atpakaļ vecajās labajās, kā sacīt, kaut kāda pārejas laika ar skatu uz Maskavas kremļa zvaigznēm attiecībās un mēģinām šajā te pārejas starpā kaut ko mudžināt. Komisija vēlreiz un apakškomisija piedāvā noraidīt šādu priekšlikumu un tādā veidā saglabāt šī likuma jēgu un mērķi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. — deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. At-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. At-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. At-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. At-balstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 10. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

L.Muciņš. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 17. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 18. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 21. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 22. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 23. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 26. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 27. priekšlikums. Atbalsstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 28. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 30. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 32. — deputāta Sprindžuka priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 29. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 34. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. At-balstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 36. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 37. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 38. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 39. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 40. priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 42. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 44. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 45. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 46. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 47. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 48. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas viedokli.

L.Muciņš. 49. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 50. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 51. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 52. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 53 priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 54. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 55. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 56. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 57. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 58. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 59. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 60. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 61. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 62. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 63. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 65. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 66. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 67. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 68. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 69. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 70. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 71. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 72. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 73. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 74. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 75. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 76. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 77. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 78. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 79. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 80. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 81. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 82. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 83. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 84.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 85.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 86.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 87.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 88.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 89.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 90.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 91.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 100. priekšlikums…

Sēdes vadītājs. 92. priekšlikums.

L.Muciņš. Jā, es atvainojos. 92.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 93.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 94.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 95.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 96.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 97.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 98.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 99.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 100.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 100.1 priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sprindžuks vēlas debatēt par 100.1 priekšlikumu? Par simto? Paldies! 100.1 priekšlikums tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 101. — deputāta Sprindžuka priekšlikums. Izslēgt 79.panta ceturto daļu, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es saskaitīju likumā kādas 14 vietas, kurās tiek uzņēmējiem prasīts dažādās situācijās notariāli apstiprināts paraksta paraugs, vai arī kādā citā situācijā. Manuprāt, tas nepamatoti sarežģī dzīvi uzņēmējam un rada liekas tehniskas problēmas. Tādēļ es lūdzu vairākās situācijās izņemt šo te normu ārā, un tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, mēs varam iztikt bez notariālā apstiprinājuma. Es ļoti ceru, ka nākotnē zvērinātie notāri būs vienotā informācijas tīklā. Bet šobrīd ir tiešām tāda situācija, un tā situācija pamatā izveidojās tajā laikā, kad Latvijā tikai veidojās uzņēmējdarbība. Tā izveidojās laikā no 1991.gada līdz 1995.gadam, līdz 1996.gadam, kad Latvijā tika sareģistrēts ļoti daudz dažādu fiktīvu uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību. Bieži vien tie bija reģistrēti arī ar vienādiem nosaukumiem tāpēc, ka nebija vienotas informatīvās bāzes. Un bieži vien, protams, šie dokumenti bija noformēti tādējādi, ka izrādījās, ka tā firma beigās ir fiktīva un tas parakstītājs nemaz, izrādās, nav parakstītājs. Zvērināts notārs uzņemas konkrētu atbildību par šo paraksta apliecinājumu. Protams, ja ir piedāvāta kaut kāda veiksmīgāka forma, tad to var nākotnē arī pieņemt, bet pagaidām tā ir vienīgā forma, kas apliecina šo te parakstu un dokumentu īstumu. Bet es domāju, ka komisijas un apakškomisijas priekšsēdētājs vienlaicīgi Linards Muciņš precizēs šo jautājumu. Jo, ja mēs tagad kopš 1996.gada esam nostājušies daudz maz uz sakārtotas uzņēmumu reģistrācijas bāzes pamata pēc tām visām nekārtībām, kas tur bija, tad mēs varam kļūdaini, ieviešot kaut kādu brīvāku parakstu formu apstiprināšanu, atgriezties tajā situācijā, kādā mēs bijām vēl 1995.gadā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamie deputāti! Protams, ir labi, ka atsevišķas partijas un politiskie spēki virza zināmās valstiskās institūcijās un praksē, lai apgūtu pieredzi, jaunus juristus, taču arguments — saskaitīt, cik reizes pieminēts ir notārs šajā likumā, absolūti neko nedod. Pirmām kārtām mēs apakškomisijā, darba grupā un arī komisijā gājām pretī Sprindžuka kunga piedāvājumam un pieņēmām vienu ļoti būtisku labojumu. Mēs pieņēmām, ka pēc pirmā reģistrācijas iesnieguma, visi nākošie iesniegumi vairs notariāli netiek apliecināti, un mēs pieņēmām, ka dibināšanas līgums un statūti netiek apliecināti notariāli. Tādā veidā zināmā mērā apšaubot, kā sacīt, dokumentu parakstītāja personības noskaidrošanu un viņa tiesībspējas un it sevišķi rīcībspējas pārbaudi, jo, ja trakie būs nodibinājuši attiecīgi uzņēmumus, tad būs apšaubāmas šī uzņēmuma saistības, bankas kredīta paņemšana un tā tālāk. Šobrīd ir tāda sistēma šajā likumprojektā: pirmo iesniegumu atnes ar notariāli apliecinātiem parakstiem un atnes notariāli apliecinātus parakstu paraugus. Tālāk otros iesniegumus un citus dokumentus vairs nenes notariāli apliecinātus, attiecīgā komercreģistra amatpersona salīdzina tālākos uzņēmumu iesniegtos parakstus ar parakstu paraugiem, plus jaundibinātam uzņēmumam ir savs zīmogs, kuru attiecīgi paraksta šīs te sistēmas. Es vienmēr esmu apstrīdējis vēlmi deputātiem pašiem graut savas valsts kārtību. Šobrīd tāda sistēma darbojas Uzņēmumu reģistrā. Es aicinu noraidīt 101. — deputāta Sprindžuka priekšlikumu, kā tas arī ir izdarīts darba grupā, apakškomisijā un Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. — deputāta Sprindžuka priekšlikumu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Neieslēdzās. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 31, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vispirms mums jāizlemj par pārtraukuma ilgumu. Ir saņemti divi priekšlikumi — pusstunda un stunda. Vai kāds uztur spēkā priekšlikumu par vienu stundu? Nē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (TP). Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz īsu sēdi tūdaļ, kad sākas pārtraukums, šeit pat blakus sēžu zālei — Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Valdi Ģīli 46 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ozoliņš, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 14.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies! Turpinām izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu "Komerclikums". Muciņa kungs, 102.priekšlikums.

L.Muciņš (LC) . Cienījamie deputāti! Turpinām Komerclikuma priekšlikumu izskatīšanu. 102. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 103. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 104. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 105. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 106. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 107. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 108. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 109. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 110. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 111. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 112. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 113. priekšlikums — deputāta Sprindžuka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 114. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 115. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 116. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 117. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 118. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 119. priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 120. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 121.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 122. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 122.1. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 123. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 124. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 125. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 126. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 127. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 128. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 129. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 130. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 131. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 132. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 133. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 134. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 135. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 136. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 137. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 138. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 139. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 140. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 141. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 142. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

L.Muciņš. 143. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 144. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 145. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 146. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 147. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 148. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 149.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 150. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 151. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 152. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 153. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 154. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 155. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 156. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 157. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 158. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 159. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 160. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 161. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 162. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 163. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 164. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 165. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 166. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 167. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 168. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 169. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 170. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 171. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta

L.Muciņš. 172. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 173. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 174. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 175.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 176.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 177.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 178.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 179.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 180.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 181.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 182.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 183.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 184.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 185.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 186.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 187.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 188.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 189.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 190.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 191.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 192.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts

L.Muciņš. 193.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 194.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 195.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 196.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 197.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 198.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 199.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 200.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 201.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 202.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 203.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 204.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 205.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 206.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 207.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 208.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 209.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 210.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 211.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 212. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 213.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 214.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 215.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 216.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 217.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 218.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 219.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 220.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 221.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 222.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 223.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 224.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 225.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 226.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 227.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 228.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 229.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 230.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 231.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 232.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 233.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 234.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 235.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 236.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 237.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 238.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 239.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 240.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 241.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 242.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 243.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 244.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 245.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 246.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 247.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 248.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 249.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 250.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 251.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 252.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 253.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 254.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 255.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 256.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 257.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 258.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 259.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 260.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 261.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 262.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 263.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 264.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 265.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 266. deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 267.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 268.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt

L.Muciņš. 269.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 270.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 271.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 272.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 273.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 274.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 275.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 276.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 277.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 278.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 279.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 280.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 281.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 282.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 283.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 284.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 285.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 286.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 287.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 288.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 289.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 290.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 291.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 292.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 293.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 294.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 295.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 296. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 297.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

L.Muciņš. Un 298.priekšlikums attiecīgi nav at- balstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 299.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 300.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 301.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 302.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 303. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 304.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 305.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 306.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 307.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 308.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 309.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 310.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 311.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 312.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 313.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 314.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 315.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 316.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 317.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 318.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 319.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 320.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 321.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 322.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 324.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 325.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 326.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 327.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 328.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 329.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 330.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 331.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 332.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 333.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 334.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 335.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 336.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 337.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 338.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 339.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 340.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 341.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 342.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 343.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 344.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 345.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 346.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 347.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 348.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 349.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 350.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 351.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 352.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 353.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 354.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 355.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 356.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 357.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 357.1 priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 359.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 360.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 361.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 362.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 363.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 364.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 365.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 366.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 367.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 368.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 369. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 370.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 371.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 372.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 373.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 374.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 375.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 376. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 377.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 378.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 379.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 380.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 381.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 382.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 383.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 384.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 385.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 386.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 387.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 388.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 389.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 390.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 391.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 392.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 393.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 394.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 395.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 396.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 397.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 398.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 399.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 400. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 401.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 402.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 403.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 404.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 405.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 406.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 407.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 408.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 409.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 410.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 411.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 412.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 413.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 414.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 415.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 416.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 417.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 418.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 419.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 420.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 421. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 422. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 423. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 424. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 425. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 426. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 427. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 428. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 429. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 430. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 431. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 432. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 433. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 434. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu

L.Muciņš. 435. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 436. priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 437. priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 438. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 439. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 440. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 441. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 442. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 443. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 444. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 445. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 446. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 447. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 448. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 449. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 450. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 451. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 452. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 453. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 454. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 455. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 456. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 457. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 458. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 459. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 460. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 461. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 462. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 463. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 464. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 465. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 466. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 467. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 468. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 469. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 470. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 471. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 472. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumi.

L.Muciņš. 473. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 474. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 475. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 476. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 477. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 478. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 479. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 480. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 481. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 482. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 483. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 484. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 485. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 486. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 487. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 488. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 489. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 490. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 491. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 492. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 493. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 494. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

L.Muciņš. 495. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 496. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 497. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 498. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 499. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 500. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 501.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 502.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 503.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 504.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 505.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 506.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 507.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 508.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 509.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 510.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 511.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 512.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 513.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 514.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 515.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 516.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 517.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 518.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 519.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 520.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 521.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 522.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 523.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 524.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 525.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 526.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 527.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 528.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 529.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 530.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 531.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 532.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 533.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 534.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Komerclikums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā līdz augstākās izglītības pakāpei" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā... Nav atbildīgā referenta par likumprojektu.

Izskatām nākamo. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Darba dokuments tiem, kas interesējas par jautājumu, ir nr.1823. Ir viens priekšlikums, deputāta Ražuka priekšlikums, kuru pārrediģējot atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Baltu vienotība, vai, kā tagad ir palicis, latviešu un lietuviešu vienotība, ir vērtība, kas no visiem tiem seniem laikiem atnākusi pāri trim tautas atmodām līdz mūsdienām. Tā izpaudās visspilgtāk grūtākajos pārbaudījumu brīžos, karu un okupācijas gados, loģiski attīstījās līdz neatņemamai lielas daļas latviešu un lietuviešu garīgās un arī ikdienas dzīves sastāvdaļai. Mēs visi ļoti labi, spilgti atceramies mūsu tautu neatkarības atjaunošanu pirms desmit gadiem, kad plecu pie pleca latvieši un lietuvieši veica šo vēsturisko soli.

Pašreizējā brīdī latviešu un lietuviešu tautu attiecības ir labākas nekā jebkad. Šī brālības sajūta ir norūdījusies ilgos ciešanu un pārbaudījumu gados. Šī vēsturiskā mantojuma nozīmi tagadnē un nākotnē, ejot uz Eiropas Savienību, ļoti labi apzinās, saglabā un attīsta daudzi cilvēki un organizācijas Latvijā un Lietuvā. Atbalstu šim ne vienu gadu vien tapušam priekšlikumam ir izteikuši Latvijas rakstnieku savienības, Latvijas kultūras fonds, Latvijas Universitātes Letonikas institūts, daudzi cilvēki Lietuvā un Latvijā. Taču galvenais, ko es gribētu uzsvērt, ka analogs, līdzīgs priekšlikums ir iesniegts un tiek izskatīts Lietuvas Seimā, paredzot tā pieņemšanu galīgajā lasījumā šā gada maijā. Tāpēc jūsu atbalsta gadījumā šī diena vienlaicīgi tiktu atzīmēta abās valstīs. Par Baltu vienības dienu izvēlēts 22.septembris, kad 1236.gadā notika vēsturiskā Saules kauja, lietuviešiem un zemgaļiem kopīgi un neatgriezeniski sakaujot Zobenbrāļu ordeni, kurš pēc ilgstošas laupīšanas un dedzināšanas Lietuvā jau bija devies mājupceļā ar nolaupīto. "Tikai dažam brālim", rakstīts atskaņu hronikā, "bēgot pa meža takām, izdevās nokļūt Rīgā un atnest šo bēdīgo vēsti." Citāta beigas. Visa Zemgale atkal tapa brīva no vāciešiem, arī kurši sacēlās, nosita iecelto bīskapu un padzina vāciešus. Uz neilgu vēsturisku brīdi Rietumlatvijas neatkarība bija atjaunota. Un šeit varbūt nav tik svarīgas vēsturnieku debates, kur notika Saules kauja, vai Lietuvā Šauļu apvidū, vai pie Bauskas Vecsaulē, varbūt tas arī ir labi, ka šī teritorija aptver tik lielu mūsu zemju platību.

Dāmas un kungi! Baltu vienības dienas idejiskais saturs veicinātu etniskās brālības sajūtas stiprināšanu, kā arī mūsu valstu politiskās vienības stiprināšanu. Šīs ir reālās vērtības, kas jau tik sen dzīvo mūsu tautās un kuras būtu arī par pamatu šīs dienas piepildījumam. Ar šo priekšlikumu mēs nevēršamies ne pret vienu citu, šī ir vienīgo dzīvu vēl palikušo Baltu tautu radu attiecības, kur ir vieta arī labiem kaimiņiem un draugiem, kas dzīvo kopā ar mums šajās zemēs. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumu pret 1.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es atvainojos par redakcijas neprecizitāti, komisijas konsultantu nolaidības dēļ ir parādījies izbalsotais jautājums pagājušā plenārsēdē, tāpēc šajā situācijā es lūdzu atbalstīt deputāta Ražuka komisijā atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 2.priekšlikumu ir iebildes? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 4, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Seiksts. Lūdzu priekšlikumus līdz 3.maijam komisijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kā lūdzu? 3.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Darba likums" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC). Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt Saeimu "Darba likumu" pirmajā lasījumā. Ir saņemts konceptuāls atbalsts arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un no Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Darba likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

H.Soldatjonoka. 15.maijs.

Sēdes vadītājs. 15.maijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju, akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1752, tas ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā". Nenoliedzami, man liekas, ka šīs ir ļoti svarīga vienošanās, kopējs likums, un es domāju, ka tas veicinās mūsu izglītības progresu. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Sinka. Lūdzu, līdz 3.maijam.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par pagaidu pasākumiem Latvijas Republikas un Marakešas protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu grafika CXLIII — Latvijas Republika — daļas 1–B "Tarifu kvotas piemērošanā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Atkal ieteic to pirmajam lasījumam, kas veicina mūsu... lauksaimniecības ministrs ieteic steidzamību. Tātad lūdzu, es arī ieteiktu jums steidzamību. Bet vispirms mums jāpieņem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nē, vispirms mēs izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu par to, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? Runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 2, atturas — 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka. Paldies! Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti godājamie Latvijas zemnieki! Atkal tiek apiets un pazemots Latvijas zemnieks. Latvijā ieved 30 tūkstošus tonnu miežu un 5 tūkstošus tonnu auzu. It kā mūsu zemnieks nevarētu to saražot. Tas atkārtojas cikliski, katru gadu. Zemkopības ministrija joprojām nevar sarēķināt, cik tad graudu ir Latvijā vajadzīgs un cik ir jāpasūta, lai mūsu zemnieki saražo. Ievērojiet arī to, ka Latvijas Republikā elevatori un dzirnavas atrodas nezināmas izcelsmes "tropisko zemnieku" rīcībā, tāpēc ierosinu — atbalstīt Latvijas Republikas budžeta ienākumu palielināšanu, lai ārzemniekiem, kas par importētajiem graudiem grib samaksāt tikai 5% ievedmuitu, viņiem tomēr ir jāsamaksā 25%. Tik un tā Latvijas Republikā visu ievesto pārdod par spekulatīvām cenām. Mīlestība, ar kādu Latvijas Republikas Ministru kabinetam patīk no mūsu zemnieku un iedzīvotāju naudiņas papildināt kabatas naudas vai lielākas naudas, ārzemniekiem ir zināma. Diemžēl nezin kāpēc tā izsakās mīlestība pret Latvijas zemniekiem, tā mīlam mūsu dzimto zemi, un aicinu likumprojektu neatbalstīt. Vajag izteikt attieksmi pret mūsu zemniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kad mēs šo jautājumu nodevām izskatīšanai komisijai, cienījamais sēdes vadītājs, Saeimas priekšsēdētājs, izteica piezīmi, ka es runāju ne par lietu. Acīmredzot šodien arī tas nebūs par lietu, tad kāpēc tas jautājums ir steidzams? Un steidzams tas ir tikai tāpēc, ka Ministru prezidents mēneša laikā var nomainīties un vairāk nav laika normālai procedūrai. Man ļoti gribētos, lai jūs izlasītu to avīzi, kas ļoti nemīl sociāldemokrātus, "Dienu". Šodien viņa raksta: ko nozīmē miežu ievešana Latvijā. Nu Tiesneša kungs tur varbūt "mīž", es jau nezinu, kā pareizi lasīt, bet jums ir varbūt vairāk taisnības. Bet jebkurā gadījumā var gadīties, ka pēc tam tie zemnieki Kiršteina kungam paskaidros, ko viņš zina, jo naudu raust uz sveša biznesa pamata ir ļoti viegli. Un manā skatījumā jums ir jāapzinās, ka, atļaujot samazināt muitas nodevas, jūs likvidējat vienu no Latvijas tautsaimniecības nozarēm — zemniecību. Un ļoti "patīkami", ka šo procesu atbalsta zemkopības ministrs.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka šie jautājumi, kā te viens otrs saka, ir jāforsē, bet šis jautājums ir raksturīgs tajā ziņā un raksturo to, ka mūsu Latvijā nav ilgtermiņa tautsaimniecības stratēģijas, tajā skaitā nav ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz lauksaimniecību. Tātad ievedmuitas samazinājums no 25% uz 5%, protams, kā objektīvs iemesls, un mēs arī daļēji zinām, ka laika apstākļi pagājušā gadā nebija pietiekami labvēlīgi, lai iegūtu, atšķirībā no kviešiem, pieticīgas arī miežu un auzu ražas. Bet šajā sakarībā es gribu izteikt dažus apsvērumus, ko varbūt, gatavojot un dzīvojot tālāk, varētu mēs tomēr tā dziļāk ņemt vērā savā tautsaimniecības stratēģijā. Pirmkārt, es gribētu minēt to, ka konkrēti, ja uz lopbarības graudiem būtu bijusi tāda pati valsts intervences kārtība kā uz pārtikas graudiem — kviešiem, rudziem, lai arī kā mēs to kritizētu, kāda tā ir šobrīd, es domāju, ka arī tie, kam vajadzīgi šie lopbarības graudi, būtu slēguši savlaicīgāk līgumus ar "Dzirnavnieka" vai spēkbarības rūpnīcām, tā kā to slēdz un cenšas darīt vairāk vai mazāk korekti "Dzirnavnieks", kas iepērk pārtikas kviešus un pārtikas rudzus. Tāpēc šis mīnuss ir pirmais, kā valstij būtu vēlams veidot intervenci, rezervi, ja tā var teikt arī citiem vārdiem, ne tikai uz pārtikas labību, bet arī uz lopbarības labību, lai tādās avārijas situācijās to laistu apgrozībā iekšējā tirgū pārdošanā. Es domāju, tas būtu nākamajā politikā skatāms un papildināms intervences mehānismā kā tādā.

Otrkārt, šim momentam, protams, jāpievērš uzmanība, lai rosinātu mūsu lopkopības produkcijas ražotājus tālredzīgāk saimniekot un savlaicīgāk domāt par pilnu gada ciklu kopā ar spēkbarības rūpnīcām, gādājot lopbarības graudus. Nu, piemēram, akciju sabiedrībā "Ķekava", kas ir lielākais putnu gaļas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā, varbūt arī Baltijā, tā nemaz neraizējas par šo problēmu, tāpēc ka šis konkrētais uzņēmums šo lietu ir kārtojis tālredzīgāk un šāda liela spriedze šeit nav.

Treškārt, es gribētu minēt to, ka būtu vēlams Zemkopības ministrijai, Ministru kabinetam, iesniedzot šādu priekšlikumu, lai būtu dziļāks pamatojums. Tautsaimniecības komisijā šis jautājums vairākkārt tika spriests, arī attiecīgajā apakškomisijā, un mēs lūdzām Zemkopības ministriju, cik tad maksās šī importētā tonna miežu un auzu, Rīgas ostā ievedot. Diemžēl, vai nu ignorējot atsevišķu Tautsaimniecības komisijas locekļu tādu lūgumu, vai, es negribētu domāt, Zemkopības ministrijas speciālistu nekompetence vai informācijas neesamība tur, kur bez šādas informācijas šos jautājumus kvalificēti nevar risināt. Jo zemniekam vai lauksaimniecībai ir svarīgi zināt šo informāciju, par kādu cenu domā iepirkt Rīgas ostā šo importēto spēkbarību, šos graudus. Šai cenai ir jānoskan. Vai tā ir 70, 80 lati par tonnu, un varbūt kāda lauku saimniecība vēl no savām klētīm izvilks ārā kaut ko un par šādu cenu arī pārdos šiem lopkopības produkcijas ražotājiiem.

Nu un visbeidzot. Pieņemot šādu lēmumu, var veidoties nelabvēlīga tradīcija — nu ignorēsim tādu korektu līgumu slēgšanu ar lauku saimniecībām par lopbarības graudu iepirkumiem. Gan jau nāks pavasaris, un avārijas situācija būs, gan jau paglābs atkal Kabinets, Saeima un tā tālāk ar dažādām šādām manipulācijām, kā tas ir šobrīd.

Tāpēc es vēlētos teikt to, ka šeit zināmu mīnusu spēlē arī tas, ka nav valsts atbalsta sistēmas jeb subsīdijas attiecībā uz graudu audzētājiem. Diskutējām ilgi par subsīdiju uz vienu hektāru, it kā nevarot te Latvijā saskaitīt šos apsētos graudu hektārus, vajagot kaut kādus ārzemniekus, bet prakse ir bijusi... Un patīkami ir tomēr tas, ka pēdējās nedēļās te kaut kas sāk kustēties un ka tādas subsīdijas varētu graudu audzētājiem jau šogad arī noskanēt, negaidot nākamo gadu.

Nu un tātad jācer vienīgi, ka jaunajam zemkopības ministram, kas droši vien nāks jaunajā valdībā, atšķirībā no iepriekšveiktām lietām un darbībām būs stratēģija lauksaimniecībai tuvākai un tālākai perspektīvai. Tāpat veidos labākus nosacījumus lauksaimniecībā lopbarības graudu ražošanai realizācijā, tajā skaitā arī par valsts atbalsta iedzīvināšanu graudu audzētājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis — zemkopības ministrs.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamie sociāldemokrāti! Jūs sevi uzskatāt par lieliem lauksaimnieku aizstāvjiem un par ļoti varošiem speciālistiem. Bet es gribētu teikt, ja Latvijā graudu kopievākums būtu lielāks par vienu miljonu tonnu, tad tiešām būtu ļoti bīstami liberalizēt tirgu. Šeit ir runa par 30 000 tonnu miežu un 5000 tonnu auzu, kas uz kopējā apjoma nekādu iespaidu uz tirgu neatstāj. Tajā pašā laikā jums vajadzētu saprast, ka lopkopības nozares konkurētspēja ir vistiešākā veidā saistīta ar lopbarības cenu. Un šinī grūtajā situācijā, ka visā Eiropā raža vasarājiem bija ļoti zema, ka lopbarības trūkst, mēs nevaram atļauties barot savas cūkas un govis ar graudiem, kas maksā 80 vai 90 latus. Mēs vienkārši nobeigsim lopkopību, kas dod 60 % ienākumu laukos. Šo situāciju vajadzētu apzināties, jo šobrīd lopbarības daudzums saimniecībām, kas ražo cūkgaļu vai ražo pienu, ir atlicis tikai divām nedēļām. Un jūsu neizlēmības dēļ šis jautājums tagad ir jāsteidzina un mēs to nevaram normāli apspriest. Par to vajadzēja izšķirties jau divas nedēļas atpakaļ, nevis bremzēt neizbēgamus procesus. 30 tūkstoši tonnu graudu tirgū šobrīd neko nesabojā. Graudu savienība šo lēmumu atbalsta, lopkopības uzņēmumi atbalsta, un šeit nekādas traģēdijas Latvijas lauksaimniecībai nav. Tādēļ aicinātu deputātus šodien pieņemt šo likumprojektu abos lasījumus, lai vienkārši stabilizētu situāciju lauksaimniecībā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Visus var iepriecināt, protams, Kiršteina kungs ir pamodies. Viss ir kārtībā.

Cienījamais zemkopības ministr! Kur jūs bijāt deviņus mēnešus iepriekš? Kur jūs bijāt, kad bija... (zālē troksnis). Redziet, kā jums palīdz atbildēt. Un tanī laikā kur bija jūsu kā opozīcijas deputāta iesniegumi un papildinājumi budžetam? Kur bija jūsu priekšlikumi tautsaimniecības attīstības programmai zemkopībā? Tā visa nebija. Jūs runājat par konstruktīvu opozīciju. Šodien, kad jūs esat jau deviņus mēnešus nostrādājuši jaukā vietā, no jums nevar izspiest atbildi, kas būs nākampavasar. Tas vienkārši pierāda, kā strādā jūsu vadītā ministrija. Tā kā, cienījamais ministrs, tie cipari jau ir skaisti, bet tie nākamgad būs tieši tādi paši diemžēl.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais zemkopības ministr! Ne sociāldemokrātu neizlēmības dēļ, bet diemžēl Zemkopības ministrijas. Jūs pat nevarat līdz 1.janvārim saskaitīt, cik tad Latvijā ir izaudzēts graudaugu. Tāpēc lūdzāt pagarināt laiku šiem aprēķiniem līdz 1.martam. Tas ir pirmais.

Otrais. Mūsu priekšā nav aprēķinu, un par kādu cenu tiek iepirkti graudaugi? Jā, lopiem paredzētos graudus, ko jūs iepērkat, jūs to turat ļoti lielā slepenībā. Tā diemžēl ir spekulācija uz mūsu zemnieku rēķina. Un nevajag būt te pārgudriem un sākt runāt, ka jūs glābjat mūsu dzīvnieku audzētājus. Vai tā ir cūkkopība, vai tā ir vistkopība. Diemžēl jūs piekāpāties Eiropas priekšā. Atkal cūkgaļa ieplūdīs Latvijā, un tās tirgus cena būs ne mazāka, kā ir tagad. Tā jūs strādājat, un nevajag savus grēkus novelt uz citiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu zemniekus, un lai ir ievedmuita ir 25%.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamo ministr! Šoreiz es tomēr gribētu atbalstīt ministra kungu par šo graudu ievešanu Latvijā, bet paliek viens jautājums: kam šī atļauja tiks dota? Vai tiem, par kuriem ministrs šodien runāja, tiem, kam šie graudi ir vajadzīgi lopbarībai, vai dzirnavniekiem, kas starpību ieliks savā kabatā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Dāmas un kungi! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — 26. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sinka. Paldies! Un tā kā mēs jau bijām nobalsojušai par steidzamību, lūdzu pieņemt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 24.

Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr.1/2000 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Es ieteicu pieņemt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr.1/2000 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Priekšsēža kungs, vai man būtu atļauts atgriezties pie 26.oktobra kārtības jautājuma?

Sēdes vadītājs. Nē, mēs izskatām darba kārtību. Saeimas Kārtības rullī paredzētā kārtībā lūdzu iesniedziet priekšlikumu par likumprojekta izskatīšanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) darbības termiņa pagarināšanu" . Dokumenta nr.1836. Iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums pateikt, ka pašā sākumā es biju pret šādas komisijas izveidošanu, un arī par to es dabūju no savas frakcijas tādu nelielu aizrādījumu, un tāpat es atsaucu savu parakstu, kas pieprasīja Ģenerālprokuratūras pārbaudi, jo man šķiet, ka mēs lienam ne tanī sfērā, kur mums vajadzētu darboties. Un, man liekas, šīs komisijas darbība to arī pierādīja, un es arī neuzskatu, ka Ādamsons būtu tas herakls, kas tos Augeja staļļus iztīrītu. Bet, es domāju, šoreiz varbūt tas nav galvenais, kas to komisiju vadīja un kas nevadīja, galvenais ir tas, ko Vineta Muižniece atklāja, kad šī komisija varbūt ne vienmēr ir strādājusi pēc tiesiskas valsts principiem. Un es arī nebūtu nācis šodien tribīnē, ja Vineta Muižniece nebūtu mani izprovocējusi, jo es viņai pilnīgi šajā ziņā piekrītu, ka visiem ir jāstrādā pēc tiesiskas valsts principiem. Un jo vairāk tādēļ, kad aiz premjera galvas ir uzraksts, ka viens likums, viena taisnība visiem, un es domāju, ka kaut kādā veidā, cienītā Muižnieces kundze, jūsu uzstāšanās nesaskan ar lietas būtību. Redziet, kas par lietu. Par likumīgu Nagļa paraksta tiesību anulēšanu pieprasa ministra demisiju, faktiski, ja ministrs ir rīkojies pēc likuma burta un gara, par to viņam vajag demisionēt, bet ministrs, kas ir Ministru kabinetu dezinformējis par juridiskās lietas būtību, līdz šim brīdim vēl strādā un it kā nekas nebūtu noticis. "Latvenergo" valdes loceklis tiek iecelts Livznieks, kurš atrodas kriminālvajāšanas procesā par 3 miljonu nozagšanu. Premjers pēc tam uzstājās pa televīziju un saka, ka esot nevainības prezumpcija. Jā, es pilnīgi piekrītu. Ir nevainības prezumpcija, un es nepieprasu, lai Livznieku liktu līdzās aiz restēm. Bet es nevaru saprast. Ir vēl viena lieta, tā ir morāli ētiskā lieta. Ja viņš top apvainots vai top turēts aizdomās par 3 miljonu nozagšanu, kādas viņam morālas tiesības ir būt šī "Latvenergo" valdībā?

Jeb paņemsim vēl vienu lietu. "Latvenergo" prezidentam Ginteram premjera padomnieks draud, kura draudu rezultātā šis prezidents atkāpjas no amata. Vai Sausnītis ir zaudējis savu amatu? Viņš līdz šim brīžam strādā.

Tātad, Muižnieces kundze, jā, es tiešām jūs ļoti cienu. Tiešām, sekosim prezidentes aicinājumam tīrīt šos Augeja staļļus. Un tamdēļ man būtu lūgums jums, frakcijai. Izsauciet pie sevīm uz tepiķa Šķēles kungu un pasakiet viņam šos skaidros likumu pārkāpumus, lai tas turpmāk neturpinātos.

Bet es tomēr aicinu deputātus neatbalstīt šīs komisijas darbības pagarināšanu, jo mums pietiek. Mēs esam mēslos līdz ausīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es jau vienreiz teicu un aicinu vēlreiz šo sociāldemokrātu parakstīto dokumentu neatbalstīt. Un diemžēl man ir jāatkārto vēlreiz, ka mums acīmredzot sociāldemokrātiem ir jāuzdāvina klausāmais aparāts. Jo Baldzēna kungs nebija pamanījis vienu lietu. Es nerunāju par vispārējo komisijas darbu, bet tikai par vienu komisijas uzdevumu — izvērtēt faktus par amatpersonām, Baldzēna kungs. Es neuzskaitīju visu komisijas darbu. Un tāpēc atšķirībā no jums mēs uzskatām, ja jūs piejauciet 90% ticamiem faktiem 10% nepārbaudītus, tad jūs sabojājiet visu šo dokumentu. Tas ir apmēram tā: ja sociāldemokrāts Baldzēns izvāra zupu, kurā ieliek dažādas garšvielas, un zupa ir ļoti garšīga, un sociāldemokrāts Burvis tur iespļauj iekšā, tad viss jūsu brūvējums diemžēl, Baldzēna kungs, nekur nav derīgs.

Tāpēc nav jēgas pagarināt šo sociāldemokrātu iesniegto priekšlikumu, atbalstīt sociāldemokrātu iesniegto priekšlikumu par komisijas darba pagarināšanu, jo mums un, es ceru, arī pārējiem deputātiem, ne tikai Tautas partijai, atšķirībā no sociāldemokrātiem, nav vienaldzīgi, kā saprast un ko nozīmē tiesiska valsts, ko nozīmē nevainības prezumpcija. Un tāpēc mēs aicinām atdot, un es ceru, ka sociāldemokrāti pārdomās, atdot profesionāļiem šos dokumentus, lai viņi izvērtē, kur tad ir šie fakti un kur to nav. Atdodam šos materiālus tiesībsargājošām institūcijām. Un tiešām nav jēgas to pagarināt, jo pats process ir saprotams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es saprotu, ka mūsu debates būs par diviem lēmuma projektiem. Un lielākā daļa šobrīd nāk uzstāties gan par vienu, gan par otru. Un daļa no deputātiem nāk uz šo tribīni tāpēc, ka vienkārši diezgan strauji tika pabeigtas debates iepriekšējā jautājumā.

Bet jebkurā gadījumā, kolēģi, es gribētu minēt to, kas varbūt šajā starpziņojumā neparādās. Šajā starpziņojumā neparādās konkrētais komisijas locekļu reālā darba ieguldījums komisijas darbā visa apkopojuma ziņojuma veidošanā, un, ja būtu jāveido šis reālais ieguldījums, tad jāsaka, ka diemžēl, kolēģi no Tautas partijas, jūs ne mazā pirkstiņa neesat pakustinājuši, lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un lai te kaut ko izregulētu labāk.

Ne mazāk par 500. Tā vietā jūs komisijas darbā visu laiku esat uzvedušies un uzstājušies destruktīvi. Ir bijis mēģinājums iznest materiālus. Es ļoti ceru, ka tā bija nejaušība

Tālāk. Jūsu darbs arī šī starpziņojuma veidošanas procesā bija vērsts nevis uz to, lai paplašinātu un izvērstu konkrēto uzdevumu loku, bet gan jūsu darbs bija vērsts uz to, lai maksimāli grautu komisijas darbu. Šeit tika izplatītas piezīmes pie protokola, ka jāmin, ka pirmie divi parakstītāji, kas ir parakstījuši piezīmes pie protokola, vaiga sviedros ir strādājuši šajā komisijā un pelnīti arī ir saņēmuši atalgojumu par šo darbu komisijā. Bet jūs, kolēģi, ja jūs varat pateikt, ko jūs konkrēti esat izdarījuši, gan viens, gan otrs, tad es ļoti priecāšos. Jūs tur nekā neesat izdarījuši.

Tagad par konkrētajiem lēmuma projektiem. Protams, sociāldemokrātu bažas un vēlēšanās pagarināt komisijas pilnvaru laiku ir ar zināmu pamatu. Bet kopš vakardienas, kopš no amata ir atkāpušās konkrētās personas, es domāju, ka jums savu priekšlikumu vienkārši vajadzēja atsaukt, un tā būtu normālāk.

Ja runā par otru priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi izmeklēšanas komisija, tad, kolēģi, es aicinu vismaz tos, kuri iebilst pret visu, kas ir šajā projektā, rūpīgi iepazīties ar to sadaļu, kurā ir atšifrēta Valsts drošības komitejas noteicošā loma aģentu tīklu vervēšanā augstāko amatpersonu vidū un kādu tas atstāj ietekmi uz valsts drošību. Tāpēc šī ideja par materiālu nodošanu Nacionālajai drošības komisijai ir visoptimālākā. Tālāk jau Nacionālā drošības komisija rīkojas pilnīgi patstāvīgi pēc saviem ieskatiem, nododot materiālus izmeklēšanas iestādē un atstājot šo materiālu kopijas sev, lai var kontrolēt šī procesa gaitu savas kompetences ietvaros. Tāds būtu mans priekšlikums.

Un nobeigumā es vēl diviem dižajiem oponentiem, kas komisijā principā nekā nav izdarījuši, nekā pilnīgi reāla, to es saku uz savu atbildību, šiem diviem dižajiem oponentiem es tomēr ieteiktu rūpīgi izlasīt 16.lapaspusē minēto un vismaz strādāt pie tā, lai 16.lapaspusē minētie uzdevumi būtu jaunās valdības deklarācijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām pēdējā laikā televīzijā pavīd uzraksts — viens likums visiem. Un tad Latvijas iedzīvotāji man uzstāda jautājumu sakarā ar bērnu izmantošanu. Viņi pateica, ko ir izdarījušas tiesību sargājošās iestādes, Latvijas Ģenerālprokuratūra triju vai pat vairāku gadu laikā, kad tika izveidots tas bērnu izmantošanas tīkls Latvijā, tas taču ir izveidots tā — bērnu seksuālā izmantošana un visas tās adoptācijas un pārdošanas uz ārzemēm. Diemžēl nekas nav izdarīts. Un tagad, kad Saeimas izmeklēšanas komisija vismaz atvēra logu uz to neredzamo pusi, uz kuru nekādi negrib Tautas partija paskatīties, tad kas iznāk? Iznāk tas, ka tas ir slikti. Tāpēc šodien avīzē "Diena" pavīdēja tāds raksts — prokuratūra brīdina deputātus par juridisko atbildību. Un ļoti interesanti paskatīties. Tur ir tas, ka mūsu Ģenerālprokuratūra pielīdzina deputātus līdzīgi noziedzniekiem. Viņi ieraksta iekšā, ka bija nopratināti 53 liecinieki, un tajā starpā 22 Latvijas Saeimas deputāti. Tad kā mēs to varam tagad saprast? Es jums teicu, kāda bija pratināšana. Vai tad tas nozīmē to, ka, seksuāli izmantoja bērnus, un tagad vēl tam pielīdzina deputātus.

"Kraukļa" avīzē, tur pavīd vienmēr tā deputātu ienākumu skaitīšana. Un nākošais, ka seksuālā bērnu izmantošana var iedarboties uz Latvijas neatkarības apdraudēšanu vai pastāvēšanu. Tad jūs paskatieties, ko dara mūsu Ģenerālprokuratūra, kādus dokumentus viņi sastāda un kādā jocīgā situācijā ir nolikti Latvijas Saeimas deputāti. Tāpēc es ierosinu komisijas darbību pagarināt, lai tomēr tās nejēdzības, kas ir notikušas, tās varētu līdz galam izmeklēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Principā jau varētu atbalstīt Vidiņa kunga priekšlikumu par staļļu tīrīšanu, par mēslu izvešanu, bet ņemot vērā, ka ir pavasaris, tad vajadzētu no tiem staļļiem papriekšu dabūt laukā tos lopiņus, bet tie lopiņi ir tanī stallī. Un smieklīgākais ir tas, ka jūs taisāties tiem lopiņiem tikai tos steliņģus mainīt, jūs jau netaisāties lopiņus vispār no tā staļļa vest laukā. Un tādā gadījumā ar tīrīšanu būs problēmas. Protams, es visu laiku domāju, kāpēc Kiršteina kungs šodien tik aktīvs, pamodies, saēdies piespļaudītu zupu, tad nevajadzēja zagt no Baldzēna kunga virtuves to zupiņu, ne jau jums tā bija domāta, Baldzēns jau nav apvainojies. Un tāpēc jūs jau šodien te rīstaties spļaudekļos.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Man beidzot ir skaidrs, kāpēc dažas avīzes izplata it kā baumas par to, ka 7.Saeimas Čerāns vai Valdmanis esot Burvja kungs. Bet šeit vienkārši ļoti īsa piezīme — Rasnača kungs sajauca, martā tiešām divi deputāti nav bijuši ne uz vienu komisijas sēdi, to jūs varat redzēt protokolos, es nesaukšu, varbūt viņiem ir dažādi iemesli, bet viens šis deputāts ir no "Latvijas ceļa", otrs ir no Jaunās partijas. Kā man komentēt Rasnača kunga vairākos laikrakstos sniegtos paziņojumus, ka Tautas partijas deputāti esot mēģinājuši iznest kaut kādus materiālus un tos iznesuši. Es to nevaru komentēt, jo acīmredzot, ja kādu sieva regulāri sit ar slapjiem rabarberu kātiem, tad rādās ne tas vien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kurš ir parakstījis šo lēmuma projektu, un esmu sagatavojis arī izmeklēšanas komisijas vārdā otro lēmuma projektu. Un tagad deputātiem būs jāizšķiaās, par kādu tad arī mēs balsosim. Man diemžēl nebija iespēja beigās atbildēt uz oponentu kritiku, kura izskanēja no šīs te tribīnes, bet man tik tiešām bija liels gods strādāt ar tiem desmit deputātiem, kuri godprātīgi pildīja savus pienākumus, kuri izcieta visas tās neķītrības un sekoja visām šīm lietām un liecībām no paša sākuma līdz pašām beigām. Man bija iespēja arī noskatīties, kāda reakcija bija Nacionālās drošības komisijā, kad es informēju viņus, ka šie materiāli būs nodoti viņiem. Nekā patīkama tur nav.

Kāpēc radās šis lēmuma projekts? Diemžēl deputātiem laikam ir pietiekami īsa atmiņa. Savā laikā pietiekami efektīvi darbojās "Latvenergo" izmeklēšanas komisija par 3 miljonu lietu. Komisija pēc būtības arī izpildīja visas savas funkcijas un uzdevumus. Vēl jo vairāk. Galaziņojumā tika nosauktas arī aizdomās turamās personas, bet lielākā kļūda, kuru toreiz pieļāva Panteļējeva kungs, ka viņš nenolasīja visu šo ziņojumu no Saeimas tribīnes, un tāpēc man šodien bija tas jādara, lai šo kļūdu neatkārtotu. Tikai pateicoties "Latvenergo" izmeklēšanas komisijai, faktiski tika atlaista "Latvenergo" padome, tika mainīta daļa valdes locekļu, tika celta apsūdzības gan prezidentam, gan viceprezidentam, kā arī finansu direktoram. Pēc tam, kad šī komisija pārtrauca savu darbību, faktiski nekāda virzība izmeklēšanā uz priekšu nav notikusi. Kad darbojās komisija, pavīdēja informācija par to, ka ir ierosināta arī krimināllieta par Jāņa Nagļa iespējamo saukšanu pie kriminālatbildības par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar šiem te 3 miljoniem. Diemžēl arī šī krimināllieta kaut kur ir noplēnējusi. Un deputātiem ir pamatotas bažas, ka, ja nebūs šīs te parlamentārās kontroles, tad arī šī iesāktā lieta tiesiskajā līmenī var beigties ne ar ko.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka parlamentam jāturpina savs darbs. Un tieši izmeklēšanas komisijai. Kaut gan uzreiz godīgi pateikšu, neviens no komisijas locekļiem pēc būtības negribētu atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka nevienam nav patikšanas nodarboties ar šīm te lietām un uzklausīt šīs te liecības, kuras pašas pēc būtības ir ļoti, ļoti nepatīkamas.

Par komisijas darbības stilu. Diemžēl es šeit ceru, ka neapzināti tika maldināta arī sabiedrība. Vairāk nekā 3 mēnešus atpakaļ tika izstrādāts pamats apkopojošajam ziņojumam. 3 nedēļas deputātiem bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus. Diemžēl no Tautas partijas puses tika iesniegti tikai divi priekšlikumi. Viens — mainīt datumu, otrs — precizēt uzvārdus.

Trešais. Šopirmdien komisija slēgtā balsojumā pieņēma lēmumu par to, kādi uzvārdi tiks publicēti. Tur netika… (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Kāpēc?") Arī šodien netika nosaukti visi uzvārdi…. Tāpēc, ka tā lēma komisija, Leiškalna kungs.

Ceturtkārt. Pirmdien komisija pieņēma lēmumu par to, kādā veidā šie dokumenti tiek nosūtīti izskatīšanai parlamentā. Un tika pieņemts lēmums, ka visi deputāti neparakstās zem apkopojošā ziņojuma, bet komisijas vārdā šo ziņojumu iesniedz komisijas priekšsēdētājs Saeimas Prezidijam. Vienīgais, kurš balsoja toreiz pret, bija Kiršteina kungs. Arī par šodienas balsojumu. Atvainojiet, bija pieņemts lēmums nevis par to, ka ir jāpievieno šis protokols apkopojošajam ziņojumam, bet ka šie iebildumi ir jāpievieno komisijas protokolam, kas ir nofiksēts. Un ja ir vēlēšanās iepazīties, nav arī nekādu problēmu ar to iepazīties.

Bet tieši tāpēc, ka deputātiem ir bažas, ka šī izmeklēšana prokuratūrā netiks veikta objektīvi, es aicinu atbalstīt šo te izstrādāto un iesniegto lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mums ir divi dokumenti — nr.1836 un nr.1837. Es ierosinu, es lieku priekšā varbūt atteikties no lēmuma projekta, kas ir dokumentā 1836, tas ir, par komisijas darbības termiņa pagarināšanu, ja jūs piekristu. Un atbalstīt varbūt otru dokumentu — nr.1837. Es zināmā mērā runāju arī no Saeimas Nacionālās drošības komisijas un atbalstītu, teiksim, 1. punktu, kurā Saeima nolemj, un par 2. punktu nebalsot. Balsot par 1. punktu. Nu jā, nu diemžēl komisija ir strādājusi rūpīgi un kārtīgi un ir atklājusi faktus par augstām amatpersonām ar pretdabiskām tieksmēm. Žēl, ka mans draugs Šķēles kungs arī noskanēja tur tajā sarakstā, nu nekā nevar darīt, bet es ierosinu tātad balsot par 1. punktu, un dokumentā…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs apspriežam dokumentu ar numuru 1836. Vai jums ir vēl ko teikt?

O.Grīgs. Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, es arī tieši runāju par dokumentu nr.1837 — par augstām amatpersonām, kuras tur ir nosauktas. Es ierosinu balsot par 1. punktu…

Sēdes vadītājs. Paldies! Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti, cienījamais Kiršteina kungs! Es jūs nesaukšu Sļivkina kungs… es teikšu Kiršteina kungs, jo šī tribīne nav samazgu izgāztuve. Es aicinu jūs turpmāk būt korektam un pieklājīgam.

Godātie kolēģi, bet, ja runā par lietas būtību, tad es gribētu aicināt neturpināt tās tradīcijas šajā tribīnē un nepārvērst nopietnas lietas par farsu, un to es aicinu jūs, Kiršteina kungs, un to es aicinu jūs, Gundar Bērziņa kungs, kas šo lietu gribēja pārvērst par farsu jau pagājušā gada decembra sākumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Pēteris Apinis arī vēlas ko teikt? Nevēlas. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — noteikt, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darbības termiņš pagarināms līdz attiecīgās krimināllietas izmeklēšanas beigām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 23. Lēmumprojekts noraidīts.

Izskatām lēmuma projektu "Par tālāku darbu ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), materiāliem un likumprojektiem" . Dokuments nr.1837. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu komisijas vārdā atbalstīt šo lēmuma projektu tāpēc, ka tie, kuri uzmanīgi klausījās, tad ir arī šajā apkopojošā ziņojumā atsevišķa sadale — "Nacionālā drošība". Un pēc piekritības un būtības tieši Nacionālās drošības komisija būtu tā, kurai būtu jāizskata un jāpārņem šie materiāli, kā arī savas kompetences ietvaros visām pārējām komisijām, Saeimas komisijām. Aicinu komisijas vārdā vēlreiz atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par izskatāmo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 23. Lēmums pieņemts.

Pirms izskatām likumprojektus, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums — turpināt šīsdienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem" ir jauna šī likuma redakcija, kurā ir ietvertas Eiropas Savienības astotās direktīvas prasības, un te ir faktiski arī papildinātas un precizētas normas, kas ir saistītas attiecībā uz kredītiestāžu apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījuma sabiedrību pastiprinātu uzraudzību, lai ierobežotu krāpšanu dažādos apstākļos, kā arī ir ietverti ieteikumi dalībvalstīm, ietvert vēl mūsu iekšējos noteikumos un likumos papildnoteikumus, kas nosaka konkrētas prasības attiecībā uz ziņojumiem, kurus sniedz revidenti, atzinumiem, kā arī par šo amatpersonu atbildību. Tā kā likumprojektu ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, mēs to nosūtījām jums. Lūdzam jūs atbalstīt pirmajā lasījumā, lai mēs kopīgi varētu strādāt jau pie galīgajām redakcijām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvājamais likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem" ir ļoti svarīgs, jo šis jau mūsu īsajā neatkarīgās valsts vēsturē ir trešais likums "Par zvērinātiem revidentiem", bet tajā pašā laikā, kaut arī tas ir svarīgs un nepieciešams un ļoti rūpīgi un plaši izstrādāts, tomēr no juridiskās puses šeit es gribētu dažas piezīmes izteikt un novēlēt, ka to vēl var uzlabot.

Pirmām kārtām, es domāju, ka nebūtu pareizi norobežoties tikai ar komercdarbības formām, kaut arī saskaņā ar jauno Komerclikumu ir tomēr arī iespējams darboties revidentam individuāli un tajā pašā laikā kā Civillikumā, sabiedrības dalībniekam.

Otrām kārtām, nekas nav atainots šajā likumā par civiltiesisko atbildību. Kādu tad atbildību nes šie revidenti? Revidents tāpat kā jebkurš cits attiecīgi sertificēts brīvās profesijas pārstāvis, ieskaitot juristus, nes pilnu atbildību par savu profesionālo darbību tādēļ arī tas būtu jānorāda šajā likumprojektā.

Un trešais moments, kas ir nepieciešams. Manuprāt, ir svarīgi, ka ir jāsāk šīm visām profesijām veikt obligāto civiltiesisko zaudējumu nodarīšanas apdrošināšanu, jo tas saskan ar modernām tendencēm, tādām ir jābūt, ja reiz kaitējums ir nodarīts, tad, kaut arī atbildība ir pilna, nevar veidoties situācija, ka atkarībā no cilvēka personiskā īpašuma šī atbildība iestājās normālā tiesiskā un reizē tirgus ekonomikas valstī. Počas kundze šos jautājumus risina ar obligātās apdrošināšanas palīdzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par zvērinātiem revidentiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 3.maijam.

Sēdes vadītājs. 3.maijs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", likumprojekta reģistra nr.117, dokumenta nr.232, ir saistīti ar likumprojektu paketi, ko mēs pieņēmām pagājušā nedēļā par likumiem, kuri pavada Koncernu likuma pieņemšanu. Likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistru" tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, lai viņus saskaņotu ar Koncernu likumu. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu līdz 8.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 8.maijs. Paldies!

Kā pēdējo izskatām likumprojektu "Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā... Atbildīgā referenta nav.

Darba kārtības visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātei Inesei Birzniecei.

I.Birzniece (LC). Pēc konsultācijām ar Ārlietu ministriju ir izveidota Latvijas–Armēnijas un Latvijas–Gruzijas parlamentu sadarbības grupa, mums būs augsts viesis, ārlietu ministrs drīzumā šeit. Tad es aicinu tūlīt pēc sēdes sadarbības grupu Armēnijai un Gruzijai sanākt, lai būtu pirmā sēde, lai oficiāli eksistē šī grupa.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijai pulcēties laukumā, kā bija runāts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Salkazanovs, Ērika Zommere, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas ziemas sesijas pēdējā kārtējā sēde ir beigusies. Novēlu jums priecīgas Lieldienas un veiksmīgu darbu pie nākamā Ministru kabineta sastādīšanas!

Savukārt tos deputātus, kuri nav atmetuši cerības uzklausīt ministru atbildes uz jautājumiem, aicinu ierasties plenārsēžu zālē pulksten 17.00.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs. Labvakar! Sākam izskatīt atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska un Jāņa Lejas jautājumu par Saulesdārza slēgšanu un privatizēšanu. Ministru prezidenta vietā atbild izglītības ministrs Māris Vītols.

M.Vītols (izglītības ministrs). Labdien! Uz uzdoto jautājumu sagatavota rakstiska atbilde. Vairāk nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Vai jautājuma iesniedzējiem ir kas piebilstams?

I.Burvis (LSDSP). Ņemot vērā, ka pasts strādā acīmredzot sliktāk nekā pats jaunākais ministrs šinī valdībā, ministrs atnāca ātrāk par atbildi. Es rakstisko atbildi neesmu redzējis. Bet būtībā ir jautājums vienkāršs: vai rīcība ir vai nav morāla? Es domāju, vienu vārdu šis ministrs pat šāda Ministru prezidenta pilnvarojumā varētu pateikt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (izglītības ministrs). Tātad atbildes raksts, cik es saprotu, tas šobrīd arī ir pieejams, skaidri liecina, ka šeit nav runa par privatizāciju, nav arī plānots attiecīgo īpašumu, uz kura atradās valsts budžeta iestāde "Saulesdārzs" privatizēt, šis īpašums tiks izmantots tiem pašiem mērķiem, kādiem tas ir ticis izmantots visu laiku, — pārņemot funkcijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centram kā jaunatnes interešu izglītības iestādei.

Sēdes vadītājs. Vēl papildu jautājumus, lūdzu, Burvja kungs!

I.Burvis. Vienīgais žēl, ka absolūti nav nekādas garantijas, ka solījumi būs izpildīti. Nupat es saņēmu rakstisku atbildi, un tātad principā, ja patiešām privatizācija nebūs veikta šinī objektā, tā būs atbilde.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts.

Tālāk satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbilde uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Ādamsona, Baldzēna un Osvalda Zvejsalnieka jautājumu par firmu "Jūras kvalitātes centrs". Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Ir sniegta rakstiska atbilde. Lūdzu, papildu jautājumus!

Sēdes vadītājs. Vai ir papildu jautājums? Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Pateicos jautātāju vārdā par īsu, konkrētu un atbildi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Ministru prezidents Andris Šķēle nav pilnvarojis atbildēt Gorbunova kungu vai kādu citu ministru uz saviem jautājumiem. Nav. Tātad šie jautājumi paliek neatbildēti un tiks izskatīti pēc nākamās kārtējās sēdes. Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!