Veidojot zemes reģistra sistēmu

Mintauts Eglītis, Valsts zemes dienesta kadastra centra direktors, - "Latvijas Vēstnesim"

Mintauts Eglītis

Zemes reformas gaita un īpašuma reģistrācija

Trīs gados, kopš uzsākta aktīva zemes privatizācija, kadastra centrā ir daudz paveikts. Nesen beidzām apkopot informāciju laika periodam līdz 1998. gada 1. janvārim. Kāda ir aina Latvijā? Mūsu valsts teritorija ir 6,5 miljoni hektāru. Reģistrējot šīs dažādās īpašuma formas - valsts pārvaldes, pašvaldību institūciju, juridisko un fizisko personu zemes lietojumus vai īpašumus, redzams, cik ir nenoformētās zemes un cik zemesgrāmatās reģistrēto īpašumu. Mūsu mērķis ir sasniegt 1940. gada situāciju, kad bijām jau Eiropas līmenī un pat labāko skaitā privātā un valsts nekustamā īpašuma attiecību ziņā - 70 pret 30 procentiem. (Tāds ir arī starptautiskais pieņēmums.) Protams, nākamajos 50 gados to visu zaudējām, jo nepastāvēja tāds jēdziens kā privātīpašums.

Atgūstot pirmos privatīpašumus, 1993. gadā bija reģistrēts viens procents zemju. Pēc trīs gadiem - 1996. gadā - to skaits jau pieauga līdz 8 procentiem, pēc gada bija pieaugums vēl par 9 un sasniedza 17 procentus. Un šodien atkal ir pieaugums. Skaidrs, ka ejam uz normālām īpašuma attiecībām, kādas tās ir Eiropā.

Zemes reforma Latvijā gan palikusi pusratā. Laukos zināmi posmi ir paveikti, bet pilsētās, kur darba apjoms ievērojams, tikai otro gadu šis process noris kaut cik normālā tempā. Un tomēr valstī ir tiesiski nostiprināta viena ceturtā daļa nekustamā īpašuma - zemes. Tas mūs priecē un norāda, ka esam uz pareizā ceļa. Privatizācija noris neatgriezeniski, tāds ir sasniegums.

- Kadastra reģistra darbā ieskatu sniedz kartes, kurās redzams, kā notiek nekustamā īpašuma reģistrācija. Cik vienību ir reģistrēts?

- Varētu teikt: 1990. gada sākumā vēl neprognozējām, ka būs šie pieci īpašuma veidi, kādus nosaka pastāvošā likumdošana, - zeme, būves, dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un citas neapdzīvojamās platības.

Līdz 1997. gada decembrim bija jāpanāk, lai katram zemes gabalam, uz kuru cilvēks ir pieteicies, tiktu dots atzinums, ka tas ir viņa īpašums, un atliktu tikai nokārtot dokumentus. Formalitātes nav tik vienkāršas, jo zeme jāuzmērī, jānovērtē, par darbu ir jāmaksā. Kam nav ko maksāt, tam nākas gaidīt. Dažs vēl nezina, cik intensīvi saimniekos, bet savu vēlmi ir izteicis, un mēs uzskatām, ka šai zemei radies saimnieks.

Mūsu datu bāzēs ir reģistrēti gandrīz 0,5 miljoni zemes parceļu. Klientu skaits sasniedz 450 tūkstošus. Visiem, kas ir pieteikušies uz zemi, ir jau gandrīz simtprocentīgi pieņemti lēmumi. Bet vēl notiek dažādas transakcijas, tiesu darbi īpašumu tiesību pierādīšanai, un tie ir vēl daži procenti. Notiek zemes mērniecība, robežu noteikšana, plānu izgatavošana, reģistrēšana kadastrā un iezīmēšana kadastra kartē. Šobrīd katram zemesgabalam - ne tikai īpašumam kopumā - ir dots savs reģistrācijas numurs, tas parādīts pārskata kartē. Vairāk nekā viena trešdaļa zemes īpašumu ir iezīmēta arī kadastra kartē, kas ir precīzs grafiskais dokuments. Pilns kadastra reģistrs ar visiem datiem ir apmēram 200 tūkstošiem zemes īpašumu un lietojumu. Bet nepilnajā kadastra reģistrā, kurā ir minēts tikai uzvārds, platība un atzinums vai lēmums, kādā stadijā tā ir, - pārējie. Pārskata kartē tukšu laukumu nav.

Jāpiebilst, ka tādu zemesgabalu, ko neviens nav iekārojis, - brīvā valsts zeme, nepieprasītā kompensāciju zeme - ir 4 procenti no visas Latvijas, apmēram puse no tiem ir ūdens. Tomēr kopumā jau tādu patlaban neviena negribētu zemesgabalu ir tikai ap 2 procenti. Cik zināms, daudz pieprasījuma uz brīvajām zemēm nav Ludzas, Madonas un vēl dažos austrumu rajonos. Faktiski visa Latvijas zeme ir aizņemta, lai gan bija radies iespaids, ka daudzi cilvēki neinteresējas par savu īpašumu, nav īstas skaidrības par lauku turpmāko politiku, ekonomiskie apstākļi ir smagi, cilvēki neredz perspektīvu un tāpēc nogaida. Tomēr arī nogaidot vieta tiek aizņemta, lai, neskatoties uz iepriekšminēto, šī zeme būtu viņu rīcībā. Jāteic, ka arī vadības pārstāvji bija pārsteigti par šiem rezultātiem.

Zemes informācijas sistēma

Zemes informācijas sistēmā turpmāk jāiereģistrē arī būves. Kā lēš Nekustamā īpašuma vērtēšanas centrs, to skaits varētu sasniegt apmēram 2,5 miljonus. Saskaņā ar Būvniecības likumu šajā jēdzienā ietilpst gan ēkas, gan arī citas būves. Agrāk domājām, ka to skaits nevarētu būt lielāks par 800 tūkstošiem, tomēr katrā īpašumā ir vairākas vienības. Pie būvēm pieskaitāmi arī dārza kamīni, flīzētie un asfaltētie laukumi utt. Šajā izpratnē nekustamā īpašuma jēdziens paplašinās. Turklāt šajā skaitā ir iekļaujamas arī neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, dzīvokļi, kuru skaits ir liels. Tos visus reģistrēsim kadastra reģistrā, un katrai būvei būs savs numurs.

Mēs intensīvi strādājam, lai sabalansētu šos veidus visām īpašuma formām ar vienu ORACLE programmnodrošinājuma produktu automātiski izmantojamā sistēmā. Tas ir ļoti grūts darbs. Tas tuvina iespējai ieiet vienotā informācijas sistēmā Latvijā - VITA, kas savienos visus komunikāciju tīklus, lai varētu savienot dažādus reģistrus un tie varētu savā starpā apmainīties ar informāciju. Nekustamā īpašuma reģistrs ir viens no četriem mūsu valsts galvenajiem reģistriem. Kopš pagājušā gada attīstās valsts informācijas tīklu veidošana. Arī mēs esam strādājuši, lai pieslēgtos pie rajonos izveidotajiem mezgliem. Ar Valmieras rajona nodaļu izveidots pieslēgums vienotam tīklam, tagad varam apmainīties ar informāciju. Dati vēl gan nav pietiekami kvalitatīvi pārraidīšanai.

Tie ir jākodificē un jāklasificē, lai būtu iespējama apmaiņa starp zemesgrāmatu nodaļām un citiem reģistriem. Informācijai jābūt stingri kodificētai, citādi šī sistēma nedarbosies. Katram reģistram ir sava informācija - sākot ar iedzīvotāju reģistru un beidzot ar statistikas dienestu. Cenšamies potenciālos partnerus pārliecināt par šīs vienveidības nepieciešamību. Statistikas komiteja valstij izstrādā klasifikatorus, kodifikatorus, lai radītu vienotu sistēmu un būtu iespējams ar datiem apmainīties. Tas ir perspektīvs, bet ilgstošs darbs. Mēs esam šā darba aizsākumā - ar zemēm jau piecus sešus gadus tā darbojamies.

- Acīmredzot pareiza bijusi jūsu izvēle - izmantot digitālo metodi, nevis strādāt pa vecam.

- Pasaules informatīvās tehnoloģijas nevar izmantot, ja pamatmateriāls nav precīzs un neatbilst mūsdienu prasībām. Tas ir kadastrālās kartēšanas pamatnoteikums. Laikā no 1994. līdz 1999. gadam jābūt sagatavotam visu Latvijas kadastrālās kartēšanas pamatmateriālam. Ja mēs strādātu pa vecam, kartes zīmējot ar roku, tad zaudētu daudzus gadus.

Lielie kapitālieguldījumi jau tagad daļēji sāk atmaksāties. Lēnām piesaistām dažādas nozares, piemēram, meža dienestu. Tā speciālisti patlaban visu informāciju pakārto mūsējai, veicot mežu vērtēšanu, inventarizāciju. Un mēs savukārt varam apmainīties ar informāciju ar viņiem.

Valsts kultūras pieminekļu inspekcija nopirka visu informāciju kompaktdiskos un iegādājās tādas pašas tehniskās iekārtas un programmnodrošinājumu, lai spētu savietot informāciju un visus aizsargājamos kultūras pieminekļus ierakstītu precīzi uz mūsu materiāliem. Arī viņiem palīdz Eiropas Savienība - ar mērķi, ka Latvijas kultūras bagātības iekļautos tajā pašā sistēmā, kāda ir Eiropā.

Patlaban esam saistījušies ar lielajiem komunikāciju turētājiem. Šie dienesti nevar neko projektēt, nedz arī realizēt projektus, ja nav zināms, kam pieder zeme. Valsts vairs nevar uzsākt būvniecības darbus, ja iepriekš nav saskaņojusi ar zemes īpašniekiem. Uzņēmumi to ir sapratuši, tāpēc griežas pie mums, jo kadastra kartēs rodama vienīgā precīzā informācija par attiecīgā īpašuma robežām. Un organizācijas, kas šo sistēmu izmanto, jau pāriet citā attīstības pakāpē.

Esam uzsākuši sarunas ar Zemkopības ministriju par pilnas datorizācijas ieviešanu visās nozarēs, kas saistītas ar īpašuma tiesībām, robežām un kadastrālo vērtēšanu un kartēšanu. Protams, tas ir liels darbs - datu ievadīšana jaunajos materiālos. Tas ir darbietilpīgi un grūti. Bet, ja tas ir izdarīts, tad atliek tikai darbs ar datoriem. Un tā jau ir cita pasaule, cits ātrums.

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā ļoti daudzi klienti vēlas iegādāties mūsu produkciju.

Kadastra centra pārziņā ir arī viss Valsts zemes dienesta arhīvs, kas aptver mērniecības, ģeodēzijas, zemes ierīcības, topogrāfiskos un kadastra materiālus, kopskaitā 1,1 miljonu vienību, kas atrodas VZD 27 nodaļās. Centrālajā arhīvā vienību skaits tuvojas pusmiljonam.

Mēs esam valsts budžeta organizācija, un katru gadu, neraugoties uz inflāciju un darba apjoma palielināšanos, finansu apjoms nepalielinās. Visam šim darbam nepieciešami milzīgi līdzekļi, bet dotācija sasniedz pusmiljonu. Valsts zemes dienests ir aizņēmies 2,1 miljonu dolāru, un par šo naudu visām nodaļām iegādāti datori ar attiecīgu programmnodrošinājumu. Aizņēmums jāatdod 17 gadu laikā, lai paveiktu visu iecerēto, nepieciešams liels darbs un personīgā iniciatīva. Līdzekļus dažādi kombinējam. Trešo gadu saņemam arī valsts dotācijas, bet vislielākā ir ārvalstu neatmaksājamā palīdzība. Lai šādu modernu sistēmu ieviestu, nepieciešami 5 līdz 7 gadi un 25 miljoni dolāru. Ļoti daudz veicam paši. Piemēram, programmu izstrādi esam veikuši pašu spēkiem, un šis darbs vērtējams vairākos miljonos latu. Apmēram 10 miljoni ir jau šajā darbā ieguldīti.

Bet pats galvenais - par spīti visām grūtībām, Latvijas kadastra centrs uz trešā gadu tūkstoša robežas būs viens no modernākajiem Eiropā. To atzīst mūsu ārvalstu sadarbības partneri. Šāds novērtējums sniegts vairākos ārvalstu preses izdevumos. Piemēram, Geomatic Info Magazin Internacional 1997. gada 6. numurā rakstīts: "...Latvijas attīstībā esošais visu valsti aptverošais kadastrs būs starp visprogresīvākajiem un automatizētākajiem Eiropā, kad tas tiks pabeigts gadsimtu mijā."

Ārvalstu palīdzība

Protams, mēs nevaram iedomāties savu darbu un attīstību bez Rietumeiropas valstu atbalsta. Visvairāk mums ir palīdzējušas Zviedrija un Dānija. Zviedrijas palīdzības fonds mazattīstības un jaunattīstības valstīm SIDA ik gadu no visa valsts nacionālā ienākuma vienu procentu atvēl šīm palīdzības programmām. Mēs esam šajā pārmaiņu laikā, kad norisinās Nekustamā īpašuma reģistra un zemes pārvaldes attīstīšana Latvijā, šīs reģistra sistēmas izveidē ieguldīti lieli līdzekļi; brauc konsultanti un apmāca mūsu speciālistus, un mūsu cilvēki savukārt guvuši zināšanas Zviedrijā.

Īstenojot Latvijas nacionālās kadastrālās kartēšanas programmu, kopā ar Zviedrijas speciālistiem esam strādājuši pie aerofotokaršu projektēšanas, atbalsta punktu izveides. Kopumā izveidoti 283 atbalsta punkti, no tiem 166 noteiktas koordinātes. No 1993. gada sadarbībā ar "Swedesurvey" veikta aerofotografēšana 300 km2 Rīgas pilsētai, 11 300 km2 Tukuma, Talsu, Kuldīgas, Ventspils rajonam, Liepājas rajona Rucavas un Bārtas pagastam. 1995. gadā - 11 200 km2 Liepājas, Saldus, Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajonam uz dienvidiem no Daugavas. Šogad šis darbs turpināsies Limbažu, Cēsu, Valmieras, Valkas, Gulbenes un Alūksnes rajonā.

Savukārt grafiskās - digitālās kartogrāfijas ieviešanā vislielākie nopelni ir Dānijas valdībai. Firma "Kampsax Geoplan" ir šīs palīdzības realizētāja. Kartē redzams, cik tālu esam tikuši. Ciparu veidā digitālās kartes ir vairākos rajonos, pagastos. Palīdzības programmas tiek realizētas arī ar PHARE projektu līdzdarbību. Divu gadu laikā trīs rajonos izstrādāti divi pilotprojekti. Ar šīs firmas palīdzību veikta aerofotografēšana Kandavai, Ventspilij, Daugavpilij un rajonam. Izmantojot digitālās fotogrammetrijas iekārtu DPW 770t (Helava) ar pusautomātisko augstuma modeļa izveides programmatūru TERRAIN SOCET izgatavots augstuma modelis 39 km2 Daugavpils pilsētai un 850 km2 Daugavpils rajonam.

Vēl jāpiemin arī sadarbība ar Vācijas speciālistiem Gaujienas pagasta atdzimšanas projekta izstrādē, ar ASV 1993. gadā 44 I klases ģeodēzisko atbalstpunktu koordinātu noteikšanā ar GPS, ar Austrāliju II klases ģeodēzisko atbalstpunktu koordinātu noteikšana ar GPS 75 punktiem un Kanādu II klases atbalstpunktu noteikšana ar GPS 103 punktiem.

- Starptautiskā sadarbība jūsu vadītajam Kadastra centram ir visai plaša.

- Jā, esam vairāku starptautisko organizāciju dalībnieki, piemēram, Starptautiskajā mērniecības federācijas (FIG) un Nekustamā īpašuma tiesību asociācijas (CINDER). Dažādos starptautiskos kongresos un konferencēs mūsu darbinieki uzstājušies 13 reizes. Esam arī paši organizējuši starptautiskus seminārus. Piemēram, 1995. gadā kopā ar ANO Eiropas ekonomisko komisiju rīkojām semināru "Par kadastra un nekustamā īpašuma reģistrēšanas problēmām pārejas valstīs", kurā piedalījās 18 valstu pārstāvji, 1996. gadā kopā ar Zviedriju - semināru "Aerofoto un ortofotokaršu izmantošana" un organizējām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kadastra darba grupas kārtējo sesiju Rīgā. Jāteic, ka pie mums ir viesojies arī Starptautiskās mērniecības federācijas FIG prezidents Erla Džeimss. Esam rīkojuši arī prezentāciju Šveices un Latvijas kopprojektam "Fotogrammetrijas līnijas atklāšana". Šajā projektā iesaistījusies pasaulē pazīstamā Šveices firma "Leica".

Jāpiebilst, ka darbs pie minētajiem projektiem turpinās, tajā skaitā aerofotografēšana. Uzlidojumi vēl turpināsies. Visdarbietilpīgākā ir šo materiālu apstrāde. Skenēšanu veicam Zviedrijā, jo mums vēl nav šādu iekārtu. Arī PHARE projektu ietvaros sniedz palīdzību speciālistu apmācībā un iekārtu iegādē.

Patlaban uzskatām, ka viens no nepieciešamākajiem ir Adresu reģistrs. To varēs izmantot visi pārējie reģistri, t.i., iedzīvotāju, uzņēmumu, nekustamā īpašuma, nodokļu maksātāju reģistri. Tā veidošana patlaban ir viens mūsu darbības aktuālākajiem virzieniem.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš

Stereofotogrammetrijas iekārta trīs dimensiju kadastra karšu veidošanai. Nodaļas vadītājs Arvīds Ozols un kartogrāfe Erita Žemonte

Latvijas Republikas zemes sadalījums (uz 01.01.1998.gada, % no kopplatības)

Pārskats par nekustamo īpašumu privatizācijas gaitu Latvijas Republikā uz 1998. gada 1. februāri

* Atjaunotas zemes īpašuma tiesības; zeme iegūta īpašumā par samaksu; zeme iegūta īpašumā darījumu rezultātā; zeme iegūta īpašumā uz likuma "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu Zemesgrāmatā" pamata; valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašumi (ar zemi) pilnajai dzīvokļu privatizācijai.

** Zeme ar lēmumu piešķirta pastāvīgā lietošanā (pilsētā - nomā vai lieto uz likumīga lēmuma pamata); atzinumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu (tikai pilsētās).

*** Ēku (būvju) īpašumi (bez zemes), t.sk. valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašumi pilnajai dzīvokļu privatizācijai.

Latvijas zemes kadastra centrs

Zemes īpašuma formu maiņa Latvijā 200 gadu laikā