Valsts prezidents valsts vizītē Izraēlā

23.–25.

februārī

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

Ārpolitikas biedrībā, Izraēlā, 1998.gada 24.februārī

"Latvija jaunajā Eiropā – izaicinājumi 21.gadsimtam"

Dāmas un kungi!

Man ir liels gods uzstāties šajā tik godājamajā un profesionālajā auditorijā.

Vispirms atļaujiet man izteikt patiesu prieku par iespēju apmeklēt Jūsu zemi. Man ir brīnišķīga iespēja iepazīties ar Izraēlu un tās cilvēkiem. Esmu gandarīts, jo redzu gan Jūsu zemes bagāto vēsturi, gan arī modernos sasniegumus.

Dāmas un kungi!

Manas šodienas uzstāšanās galvenais moto skar drošību. Drošs indivīds, sabiedrība un valsts nākamā gadsimta sākumā ir mūsu darbības galvenais mērķis.

Jaunajai Eiropai šobrīd ir iespēja veidot kopēju nākotni bez kādreizējām sadalījuma līnijām. Iesaistoša un iekļaujoša attīstība ir galvenā un virzošā ideja. Tas ir liels izaicinājums, kurš noteiks nākamā gadsimta sākumu visā kontinentā.

Tas ir aicinājums visām Eiropas valstīm veidot stabilu un labklājīgu nākotni. Tas ir aicinājums Eiropas lielajām un mazajām valstīm un reizē arī to atbildība. Eiropa ir dažāda, un tomēr tai jāmeklē vienotība drošai nākotnei. Drošība kļūst par jēdzienu ar daudzām šķautnēm.

Vispirmām kārtām drošība ir nedalāma, un tas attiecas ne tikai uz Eiropu. Vārda tiešā nozīmē visa pasaule uzmanīgi seko tam, vai Irāka izpildīs ANO prasības un ļaus ieroču inspekcijai strādāt bez šķēršļiem. Visiem jābūt pilnā skaidrībā tad, kad runa ir par masu iznīcināšanas līdzekļiem.

Dāmas un kungi!

Latvijas neatkarībai ir nesena vēsture, tomēr tanī bijuši smagi pārdzīvojumi. 1918.gadā izveidojām neatkarīgu valsti. 1940.gadā to mums vardarbīgi atņēma. Totalitārās lielvaras Eiropā to izlēma mums neprasot. Tad sekoja Otrais pasaules karš un piecdesmit gadu ilgs laiks aiz komunisma priekškara. Tikai pirms septiņiem gadiem atguvām neatkarību.

Komunisma pagātne atstāja mums mantojumā izkropļotu sabiedrību, jo latvieši gandrīz kļuva par minoritāti savā zemē. Latvieši dzīvo pie Baltijas jūras jau pāris gadu tūkstošu. Mūsu valoda ir viena no senākajām indoeiropeiskajām valodām. Padomju laikā izveidojās drūma realitāte. Latvijā tika mākslīgi ieplūdināti tūkstošiem cilvēku no tālienes. Tagad viņi pakāpeniski izvēlas atzīt Latviju kā savu valsti. Šobrīd Latvijā dzīvo cilvēki ar tūkstošgadīgu piederību šai zemei un nesenie ienācēji. Tomēr mums izdodas pakāpeniski saliedēt šo sabiedrību vienā spēcīgā valstī.

Es vēlos pasvītrot, ka mūs vada skaidra vīzija, kura balstās vairākos principos. Droša sabiedrība ir tā, kurā katrs zina savu kultūras un valstisko piederību un savas saknes. Tāpēc mūsu valsts interesēm atbilst katras etniskās kopienas identitātes saglabāšana un kopšana. Jo tā būs nemaldīga zīme par to, ka mums ir patiesi brīva sabiedrība. Tas ir tolerances princips. Tas ir cilvēktiesību jautājums. Latvijā valsts budžets finansē skolas gan ar latviešu, gan ar krievu mācību valodu. Paralēli sekmīgi darbojas skolas vēl citās sešās mazākumtautību valodās. Šodien Latvijā darbojas vairāk nekā trīsdesmit kultūras biedrību. Izvērsta un humāna izglītība ir svarīga stipras pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

Latvijas zemē arī pagātnē dzīvojušas dažādas etniskas kopienas. Cauri gadsimtiem varam saskatīt laimīgus, taču arī traģiskus likteņus. Tos noteica totalitāras Eiropas lielvaras. Neatkarīgās Latvijas politika vērsta uz harmoniskas sabiedrības attīstību. Tāpēc mūsu uzmanība vērsta uz izpratni par dažādu cilvēku koeksistenci vienotā politiskā telpā. Latvijā nav konfliktu, mūsu pieredze liecina par miermīlīgu attīstību. Tas ne visur Eiropā tā ir.

Šī ir kopēja problēma visā Eiropā. Ikvienā no Eiropas valstīm ir cilvēki, kuri iebraukuši samērā nesen. Tāpēc domāju, ka ir labi pazīstams jautājums, kā izveidot stipru valsts un nācijas identitāti. Valoda, tradicionālās vērtības, garīgais mantojums ir tie principi, kuri pamatā stiprai sabiedrības un valsts identitātei. Izraēlai ir ļoti savdabīga pieredze, taču vairākos aspektos tā mums ir līdzīga.

Abām mūsu valstīm tagad ir jubilejas, Izraēlas valsts atskatās uz pusgadsimtu ilgu mūžu. Latvija rudenī atzīmēs savas neatkarības astoņdesmito gadadienu.

Nopietns izaicinājums jaunajai Eiropai ir "vecā" Eiropa. Ar to es domāju vēstures apziņu un spēju izdarīt secinājumus no pagātnes notikumiem. Visās valstīs — arī Latvijā — uzdevums ir tiekties uz pilnīgu vēstures apziņu. Vecajā Eiropā bijis daudz netaisnību. To izjutušas tautas, to izjutušas valstis. Pārāk bieži šajā Eiropā dominēja netaisnīgas ideoloģijas un cilvēku iznīcināšanas politika. Katrai tautai jāzina savi varoņi un arī tumšās lappuses savā vēsturē. Arī manas zemes vēsturē tas bijis. Es aicinu sabiedrību Latvijā apzināties visu pagātnes patiesību. Bija latvieši, kuri piedalījās ebreju iznīcināšanā, bija arī tādi latvieši, kuri glāba ebrejus. Tāda ir vēstures patiesība, lai arī tā nebija Latvijas valsts politika. Pilnīga vēstures apziņa nozīmēs drošu Eiropu rītdien.

Ebreju kopienas vēsture Latvijā ir sena, tā iesniedzas 16.gadsimtā. Tās ieguldījums attiecas uz visām dzīves jomām. Patiesie Latvijas patrioti cīnījās neatkarīgās valsts izveidošanās laikā pēc Pirmā pasaules kara. Vairāki tika apbalvoti ar mūsu valsts augstāko apbalvojumu. Vairāki Latvijas ebreji iesāka karjeru Latvijā un kļuva pazīstami jau vēlāk Izraēlā. Tāds bija politiķis Murdohajs Nuroks, tāds bija mākslinieks Marks Lavri. Pasaulē pazīstams kļuva šahists Tāls no Rīgas. Šie vārdi ir daļa mūsu valsts vēstures grāmatā. Arī šobrīd Latvijā ir aktīva ebreju kopiena ar nodaļām vairākās valsts pilsētās. Tā ir integrēta daļa Latvijas sabiedrībā, tai ir sava izglītības un kultūras darbība.

Dāmas un kungi!

Latvija un viss Baltijas reģions, tāpat kā citi pasaules reģioni, kļuvuši daudz straujāki savā attīstībā, nekā tas bija šī gadsimta laikā. Attīstība nozīmē dažādību. Tomēr ikdienas darbība prasa to, lai kļūstam aizvien līdzīgāki viens otram. To prasa tirdzniecība, to prasa milzīgais komunikāciju ātrums, to prasa globalizācija gan politikā, gan ekonomikā.

Tomēr ikviena valsts un tauta Eiropā vēlas saglabāt savu identitāti. Tādu pieredzi pazīst arī Izraēla. Ebreju tauta īpaši apzinās nepieciešamību saglabāt savu kultūru, valodu, reliģiju.

Man šķiet, ka šo minēto pretrunu varu aprakstīt kā svarīgu nākamā gadsimta izaicinājumu. Globalizācija liek mums meklēt līdzīgumu, tomēr dziļās tradīcijas un garīgais mantojums neļauj zaudēt mums savu individualitāti. Īpaši svarīgi tas ir tieši mazām valstīm, kuras pagātnē ir bieži vien cietušas.

Jaunajā Eiropā nepieciešams saglabāt pozitīvā līdzsvarā mazo un lielo valstu balsu spēku, kad runa ir par kopējo nākotni skarošajiem lēmumiem. Mazajām valstīm visos laikos kā viens no izaicinājumiem ir bijušas attiecības ar lielākajiem kaimiņiem. Šī saskarsme veidojusi mazo valstu identitāti. Eiropas Savienībā un arī NATO ir izveidojusies laba pieredze, kā tiek ievērotas mazo valstu intereses un viedoklis.

Jaunajā Eiropā pakāpeniski un neatgriezeniski iedibinās jēdziens partneris un partnerība. Arī Baltijas valstis nesen radīja jaunu politisko realitāti Eiropā. Jo mēs parakstījām Partnerības hartu ar ASV, kas jau ilgstoši ir Eiropas stratēģiskais partneris. Par partneriem un arī par sabiedrotajiem kļūst valstis nevis ģeogrāfisko apjomu dēļ. Partnerības idejas pamatā ir kopējie principi un vērtības, kā arī skaidrs vienots skatījums uz nākotni.

Viena no Latvijas prioritātēm ir dalība Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība ir ekonomiskās nākotnes faktors Latvijai. Tomēr tikpat svarīga Eiropas Savienība mums ir attiecībā uz mūsu identitāti. Mūsu mērķis ir ļaut visiem Latvijas iedzīvotājiem sevi pozitīvā veidā asociēt ar vienotās Eiropas ideju, ar Eiropas Savienības sadarbības un solidaritātes principu. Latvijai jāsasniedz ekonomiskā un institucionālā gatavība dalībai, taču nepieciešama izvērsta politiskā diskusija un skaidrojums par to, ko nozīmē Latvija kā Eiropas Savienības valsts.

Eiropas Savienība uzsākusi atvērtības politiku.

Vai tas ir izaicinājums jaunajai Eiropai nākamā gadsimta sākumā? Es domāju, ka vismaz divās nozīmēs. Esošajām dalībvalstīm nepieciešams meklēt jaunu dinamiku. Organizācijai jāsaglabā sevi kā spējīgai uz strauju un pārliecinošu rīcību. Tas prasa visai radikālas reformas. Tikpat noturīgām jābūt arī to valstu reformām, kuras vēlas iestāties Eiropas Savienībā.

Eiropa ilgstoši ir viens no ekonomiskā spēka centriem pasaulē. Tagad globāla konkurence strauji pieaug. Būtiski ekonomiskās dzīves noteikumi tiek pieņemti Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā ir simbolisks izaicinājums jaunajai Eiropai. Runa ir par to, ka saskatāma zināma pretruna starp brīvu pieeju tirgum un vēlmi saglabāt savu kultūras vidi. Brīva pieeja tirgum ir gandrīz vai neizbēgama globalizācijas laikmetā. Tomēr es arī atzīstu, ka katra Eiropas valsts aizstāv savu kultūras mantojumu. Šinī punktā saskaras šobrīd Eiropas Savienības un ASV uzskati attiecībā uz savstarpējo pieeju audiovizuālajam tirgum. ASV un Eiropas Savienības uzskati ir gandrīz vai pretēji, un šobrīd tas bloķē Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Es ceru, ka šogad mēs kļūsim par šīs organizācijas dalībvalsti.

Piederība tai un patstāvīga darbība tanī uzstāda stingrus noteikumus un priekšnosacījumus valstij. Izlīdzsvarots budžets, stingra un atbildīga finansu un monetārā politika, pastāvīgs un augsts nacionālā kopprodukta pieaugums un zema inflācija — šie ir raksturojumi, kurus attiecinu uz Latviju.

Jaunā Eiropa nozīmē "Eiroatlantisko stratēģiju drošībai". Tā ir ilgtermiņa stratēģija un izsaka visaptverošu procesu. Tas īpaši skatāms arī NATO kontekstā.

Uzsākot paplašināšanās procesu, NATO valstis ir uzņēmušās atbildību, lai šis process novestu pie nostiprinātas drošības un stabilitātes Eiropā. Savu atbildību apzināmies arī mēs. Izvēlēdamies dalību Ziemeļatlantijas aliansē kā savas drošības politikas prioritāti, mēs zinām, ka mūs gaida liels darbs. Tomēr tas atbilst visa kontinenta interesēm. Mums ir kopīgi jāstrādā ar dalībvalstīm, lai tuvinātos kopīgajam mērķim — drošas, stabilas un nedalītas Eiropas izveidei.

Lai arī mēs runājam par vienotu Eiropu, tomēr tanī var saskatīt dažādus reģionus. Saglabāt un arī turpmāk veidot reģionus ar harmonisku attīstību ir viens no izaicinājumiem jaunajai Eiropai.

Baltijas jūras reģions ir īpaši pazīstams ar savu pozitīvās attīstības dinamiku. Šinī reģionā ir ļoti dažādas valstis, un tomēr mums izdodas veidot kāpinātu sadarbību daudzās jomās. Kopā mēs domājam par ekonomisko saikņu izvēršanu, par tīras vides saglabāšanu un arī par to, kā nostiprināt uzticības gaisotni visā reģionā.

Šajā sakarā atsevišķi vēlos minēt ciešo sadarbību, kura norisinās trijās Baltijas valstīs — Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Mēs veidojam vienotu Baltijas ekonomisko telpu, Eiropas Savienības standartiem atbilstošu tiesisko telpu.

Laba sadarbība eksistē jomās, kas nostiprina Baltijas valstu militāro drošību. Tā ir starptautiski pazīstama kā reģionālās sadarbības panākums. Runa ir par militāro sadarbību, kurā iesaistītas trīs valstis un kurai palīdz gan NATO dalībvalstis, gan mūsu skandināvu kaimiņi.

Baltijas valstis joprojām būs viens no Eiropas politiskās, ekonomiskās un drošības attīstības lakmusa testiem. Eiropa nebūs droša, līdz kamēr Baltijas valstis nebūs droši integrētas Rietumu demokrātiju saimē.

Tāpēc Latvijas un Baltijas valstu drošība ir izaicinājums jaunajai Eiropai.

Dāmas un kungi!

Jaunajā Eiropā dominē ideja par atvērtību. Arī Latvija un Baltija.

Mūsu reģions var būt stiprs tikai atvērtībā ārpasaulei. Latvija atrodas Eirāzijas un Atlantijas saskarsmes punktā, dažādu pasaules uzskatu, vērtību, politisko un saimniecisko sistēmu saskarsmes punktā. Latvijas vērtību identitāte ir skaidra — mēs esam Rietumu civilizācijas, eiroatlantiskās vērtību telpas integrāla sastāvdaļa.

Es iesāku, atzīmējot, ka droša rītdiena jaunajā Eiropā man saistās ar drošu indivīdu, sabiedrību un valsti. Es centos šeit pieskarties svarīgākajiem aspektiem.

Pamatvērtība šādā sarunā ir tā, ka mēs tiecamies mācīties viens no otra. Es vēlos mācīties no Jūsu pieredzes un tāpēc pateicos par iespēju šeit atrasties un dalīties domās ar Jums.

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

ekonomikas seminārā Izraēlā 1998.gada 25.februārī

Cienījamās dāmas un kungi!

Šodien mums ir svarīga diena un nozīmīgs notikums abu valstu ekonomisko attiecību veicināšanā. Mūsu valstu cilvēki ir izveidojuši kopēju tirdzniecības palātu. Es vēlos apsveikt tos cilvēkus, kuri gan Izraēlā, gan Latvijā aktīvi strādājuši, lai izveidotu kopēju tirdzniecības palātu.

Tās ietvaros spēsim izvērst sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā, kuru pēdējos gados esam uzsākuši. Starp mūsu valstīm ir noslēgti arī svarīgākie līgumi, kuri veido nepieciešamos juridiskos ietvarus sekmīgai uzņēmējdarbībai.

Es redzu Latviju nākotnē kā demokrātijas zemi, kuras tautsaimniecība balstās uz brīvā tirgus ekonomikas principiem. Latvijas nākotne ir atvērtība pasaules idejām un cieša integrācija pasaules ekonomiskajā un politiskajā telpā.

Tādēļ esam ieinteresēti saimnieciskajā sadarbībā ar jūsu zemi, kurai ir liela pieredze saimnieciskajā izaugsmē.

Mūsu sadarbība pašlaik ir vēl tikai sākumstadijā, pavisam neliels ir mūsu valstu tirdzniecības apgrozījums, maz vēl ir kopējo sadarbības projektu.

Šodien šeit piedalās Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv Latvijas banku sektoru, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumus, medikamentu ražotāji, Latvijas tirgotāji, kuriem jau ir konkrēti sadarbības projekti ar Izraēlas uzņēmējiem vai kurus interesē konkrēta nākotnes iespējamā sadarbība.

Tāpēc es vēlētos, lai katrs no viņiem šajās dienās būtu atradis jaunus kontaktus un partnerus kopējai darbībai. Esmu pārliecināts, ka viņi pavadīja tik pat skaistas dienas Izraēlā kā es. Esam pateicīgi Izraēlai un jums par mums parādīto viesmīlību.

Dāmas un kungi!

Ļaujiet man īsumā raksturot Latviju kā iespējamu partnervalsti uzņēmējdarbībā. Latviju raksturo stabilitāte ekonomiskajā izaugsmē un investīciju pieplūdumā. Latviju raksturo stabilitāte finansu sistēmā. Latviju raksturo priekšrocība mūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Sekmīgi realizētas ekonomiskās reformas rezultātā jau vairākus gadus Latvijā ir stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes laiks. Pērnais gads bija sekmīgākais saimnieciskās attīstības gads kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, un mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugums bija apmēram 7 procenti. Visstraujākais pieaugums vērojams transporta nozarē un pārtikas, tekstila un kokmateriālu rūpniecībā.

Straujā inflācijas samazināšanās ir vēl viens pierādījums, ka ekonomiskā reforma Latvijā ir bijusi ļoti veiksmīga. Tā ir samazinājusies no hiperinflācijai raksturīgiem lielumiem līdz 7 procentiem 1997.gadā.

Internacionālās reitinga aģentūras Latvijai piešķīrušas vienu no augstākajiem reitingiem visā Centrālajā un Austrumeiropā. Tas norāda, ka Latvija ir ieguvusi drošas un izdevīgas investīciju valsts statusu.

Latvijā darbojas tādas pasaulē pazīstamas finansu institūcijas kā Francijas banka "Societe Generale" un vācu "Dresdner Bank" un "Vereinsbank". Tas liecina par stabilitāti Latvijas finansu tirgū.

Lai piesaistītu ārvalstu biznesu Latvijai, pagājušajā gadā ir izveidotas brīvostas Rīgas un Ventspils ostās un brīvās ekonomiskās zonas Liepājā un Rēzeknē. Tur ir ieviesti speciāli atvieglojumi investīcijām un uzņēmējdarbībai.

Liela priekšrocība ir Latvijas ģeogrāfiskais novietojums. Tas mudina mūs kļūt par starptautiskā biznesa centru visam Baltijas jūras reģionam. Tikai pāris simts kilometru mūs šķir no Stokholmas un Helsinkiem, no Maskavas un Pēterburgas, no Kopenhāgenas un Varšavas.

Šodien Latvija ir reģiona līderis tranzītkravu apgrozījumā. Tranzītkravu apgrozījums caur Latvijas ostām ir lielāks nekā visās Lietuvas, Igaunijas un Somijas ostās kopā. Latvija, atrodoties Baltijas centrā, ir attīstījusies arī par nozīmīgu autoceļu un dzelzceļu mezglu.

Dāmas un kungi!

Pēc pāris gadiem Rīga svinēs savu 800. gadadienu, un gadu simtos Rīga ir bijusi viens no lielākajiem tirdzniecības, ražošanas un kultūras mijiedarbības centriem starp Rietumiem un Austrumiem. Izmantojot mainījušos politisko un ekonomisko situāciju, Rīga un Latvija veiksmīgi attīstās par ekonomisko centru Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Es aicinu Izraēlas uzņēmējus iesaistīties Latvijas tautsaimniecības prioritārajās jomās. Latvijas cilvēki vēlas mācīties kopā ar jums apgūt Baltijas ekonomisko telpu. Latvijas cilvēki vēlas pelnīt kopā ar jums.

Ārlietu ministrijas iknedēļas īssaietā vakar, 25.februārī, ministrs Valdis Birkavs informēja žurnālistus par mūsu valsts ārpolitiskajām aktualitātēm. Sakarā ar savu piedalīšanos Eiropas Savienības Asociācijas padomes sēdē Briselē un nule parakstīto Asociācijas padomes un Latvijas Republikas kopīgo dokumentu, ministrs uzsvēra, ka tagad ir apstiprinātas visas nepieciešamās procedūras un izveidotas deviņas apakškomitejas, kas kontrolēs līguma izpildi un veicinās Latvijas integrācijas procesu. "Es gribu uzsvērt: faktiski tas nozīmē, ka mēs tagad jau stabili esam iegājuši Eiropas integrācijas procesā. Arī no formālā viedokļa," uzsvēra Valdis Birkavs.

Ministrs arī atgādināja šī gada dinamisko iesākumu Latvijas ārpolitikas procesos: "Janvāris sākās ar nozīmīgu akcentu Baltijas un ASV attiecībās. Nākamais akcents bija reģionāla sadarbība, kas tālāk jau pārklājās ar starvaldību komisijas vadītāju tikšanos Maskavā. Tātad Krievijas politikas akcents. Bet janvāris beidzās un februāris sākās ar Eiropas līguma stāšanos spēkā. Tātad mēs esam strādājuši četros galvenajos ārpolitikas virzienos," teica ārlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka tagad jo aktuāls uzdevums ir "likt lielāku uzsvaru uz sabiedrības integrāciju".

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Valdis Birkavs teica, ka Krievijas puse līdz šim Latvijai nav izteikusi piedāvājumu pagarināt starpvalstu līgumu par Skrundas radiolokatora izmantošanu. (Kā zināms, līguma termiņš beidzas šogad.) "Līgums ir reģistrēts ANO, un es neredzu nekādu pamatu runāt par tā pagarināšanu," teica V. Birkavs. "Līgums ir jāpilda!"

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors