Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu budžetu janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.1998., Nr. 51/52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47106

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mūsu budžetu janvārī Uz valsts robežas

Vēl šajā numurā

26.02.1998., Nr. 51/52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mūsu budžetu janvārī

Kā rāda Valsts kases apkopotā informācija, pirmais 1998. gada mēnesis Latvijas kopbudžetam beidzies ar 27 miljonu fiskālo pārpalikumu — ieņēmumi par 24 miljoniem pārsnieguši izdevumus valsts pamatbudžetā un par vairāk nekā trim miljoniem latu — pašvaldību budžetā.

Piektdien, 20. februārī, komentējot šī ievērojamā, iepriekš neplānotā budžeta pārpalikuma rašanos janvārī, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba un Valsts kases pārvaldnieks Aivars Veiss nosauca trīs svarīgākos iemeslus.

Lielu daļu pārpalikuma — aptuveni desmit miljonu latu apmērā — valsts pamatbudžetā radījusi piesardzīgā ministrijām iedalīto resursu tērēšana. Tas, pēc I. Sudrabas domām, norāda uz nepilnībām šo institūciju budžeta izdevumu daļas plānošanā. Turklāt šāda par nevajadzīgu izrādījusies brīvu naudas līdzekļu rezervācija — aizņemšanās no Latvijas Bankas — Valsts kasei ir arī finansiāli neizdevīga. Vienīgie, kas janvārī tērēšanai paredzētos līdzekļus izmantojuši pilnībā, ir Valsts prezidenta kanceleja un Satversmes aizsardzības birojs. Simtprocentīgi pārskaitīti līdzekļi arī pašvaldību mērķdotācijām un dotācijām Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Mazāk par paredzēto ministrijas tērējušas arī investīcijām, šo apstākli Finansu ministrijas amatpersonas skaidro ar to, ka gads vēl tikko sācies — vispirms jāizstrādā investīciju programmas un jāatrod to realizētāji, tikai pēc tam var piesaistīt līdzekļus.

Otrs svarīgākais budžeta pārpalikuma iemesls janvārī — valsts speciālā budžeta ieņēmumi pildījušies labāk, nekā cerēts — kopumā par vairāk nekā desmit procentiem pārsniegti prognozētie valsts speciālā budžeta ieņēmumi, summējot visas ministrijas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis izpildīts vairāk nekā 125 procentu apjomā, valsts speciālais veselības aprūpes budžets — par 114,52 procentiem, bet Valsts autoceļu fonda ieņēmumi — pat par 233 procentiem.

Sākot ar 1998. gada janvāri, Valsts kase pārskatu par valsts un pašvaldību pamata un speciālo budžetu izpildi veido pēc jaunas metodoloģijas, kuras galvenā īpatnība ir tā, ka pārskatā vairs netiek iekļauti transferti — savstarpējie pārskaitījumi un norēķini — ar nolūku radīt iespēju spriest par patieso budžeta izpildes stāvokli. Šīs metodoloģijas pielietojums akceptēts arī Starptautiskajā valūtas fondā, jo dod iespēju vienkāršāk salīdzināt Latvijas un citu valstu budžeta pozīcijas un to izpildi.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore

Valsts kases konkrētie dati — 6., 7.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!