Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents valsts vizītē Izraēlā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.1998., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47062

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.42

Par R.Umblijas komandējumu

Vēl šajā numurā

25.02.1998., Nr. 50

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Valsts prezidents valsts vizītē Izraēlā

23.—25. februārī

Izraēlas prezidenta Ezras Veicmana uzruna Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa sagaidīšanas ceremonijā 1998.gada 23.februārī

Savā un manas sievas vārdā es vēlos sveikt Jūs, Latvijas Valsts prezident Gunti Ulmani, Jūsu pirmajā vizītē Izraēlā.

Mūsu valstu starpā valda līdzības. Gan Izraēla, gan Latvija ir mazas valstis bez dabas resursiem. Cilvēkresursi ir mūsu vissvarīgākais un kvalitatīvākais resurss.

Arī ebreju tauta, tāpat kā latviešu tauta, pagātnē pieredzēja laikus bez savas valsts nacionālās neatkarības. Abas tautas dzīvoja ar lielu cerību atgūt savu nacionālo neatkarību. Abām tautām šī cerība piepildījās. Šodien man kā Izraēlas Valsts prezidentam ir tas gods sveikt Jūs kā Latvijas Valsts prezidentu.

Holokausta laikā uz Latvijas zemes tika nogalināti tūkstošiem ebreju, tika nogalināti gandrīz visi Latvijas ebreji. Tas daļēji tika veikts ar aktīvu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību. To nevar aizmirst, un ir svarīgi mācīties no pagātnes un censties labot to, ko var labot. Ir svarīgi aptvert notikušo un labot pieļautās kļūdas. Ja mēs ņemsim to vērā attiecībā uz pagātni, mēs varēsim raudzīties nākotnē un kopā veidot veselīgas attiecības starp mūsu valstīm. Mums ir jāsatiekas aci pret aci ar pagātni, lai celtu tiltu uz nākotni.

Mēs, tāpat kā Jūs, Prezidenta kungs, esam maza valsts un karsti vēlamies dzīvot mierā ar saviem kaimiņiem. Visi, kas seko Jūsu darbam, arī gūst pārliecību, ka Jūs darāt visu iespējamo, lai rastu risinājumu dienas kārtībā esošajām problēmām, kuras jums palikušas no komunisma ēras.

Atļaujiet man beigt ar cerību, ka abas mūsu tautas panāks patiesu mieru ar saviem kaimiņiem, mieru, kas balstās uz savstarpējo cieņu un abām pusēm pieņemamiem risinājumiem.

Laipni lūdzam, Latvijas Valsts prezident!

Neoficiāls tulkojums

 

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna, sasveicinoties ar Izraēlas prezidentu Ezru Veicmanu 1998.gada 23.februārī

Augsti godātais prezidenta kungs!

Man ir liels prieks un gods sveicināt Jūs Latvijas valsts un Latvijas tautas vārdā. Manas zemes cilvēki izjūt dziļas simpātijas attiecībā uz Jūsu valsti un Jūsu tautas kultūru. Tā ir galvenā vēsts, un es vēlētos tieši ar to iesākt savu vizīti Jūsu valstī.

Prezidenta kungs!

Starp mūsu valstīm valda savstarpēja cieņa un saprašanās. Tas ļauj izvērst politisko un ekonomisko dialogu, kā arī nostiprināt saiknes starp cilvēkiem. Uzskatu, ka šī vizīte un Latvijas un Izraēlas vadītāju sarunas šinīs dienās noteikti sniegs svarīgu ieguldījumu starpvalstu attiecību straujākā attīstībā.

Latvija ir atvērta daudzpusējai sadarbībai, un tās nozīme ir centrāla jaunajā Eiropā. Tāpēc mēs aktīvi strādājam Baltijas jūras reģiona sadarbības forumos, tāpēc pakāpeniski integrējamies Eiropas Savienībā un NATO. Vienlaikus mēs mērķtiecīgi veidojam stipras divpusējās attiecības gan ar kaimiņvalstīm, gan ar valstīm tālākos reģionos. Tā ir laikmetīga atbilde izaicinājumiem, kurus izvirza starptautisko attiecību globalizācija.

Esmu gandarīts par to, ka man līdzi vizītē ir ieradušies uzņēmēji no Latvijas. Šajās dienās viņiem būs vērtīgas tikšanās ar Izraēlas uzņēmējiem, kas ļaus atrast abpusēji izdevīgus sadarbības projektus.

Īpaši labi attīstās mūsu valstu sadarbība zinātnē un izglītībā. Tā nodrošina mums stabilu nākotni un ir pareizā investīcija valsts un tautas rītdienā.

Prezidenta kungs!

Simboliski, ka nesen Rīgā bija plaša izstāde ar nosaukumu "Jeruzaleme 2000". Šī izstāde runāja par pašreizējo izaugsmi, taču reizē arī par vēsturisko atmiņu. Jūsu tauta pievērš īpašu uzmanību vēsturiskajai atmiņai.

Arī mums Latvijā tā ir politikas pastāvīgā uzmanībā. Mūsu pagātne mācījusi mums vēstures morālu vērtējumu. Tāpēc mūsu vēstures apziņā ir ierakstītas lappuses par to ieguldījumu, kuru Latvijai devusi ebreju kopiena. Tanī ierakstīti arī to latviešu vārdi, kuri piedalījās ebreju iznīcināšanā. Es to atzīstu ar dziļu nožēlu. Mēs Latvijā nedrīkstam aizmirst šo vēsturisko patiesību, tieši tāpat kā to varonīgo cilvēku vārdus, kuri tomēr glāba ebrejus kara gados.

Es uzskatu, ka mums vēl jāmācās runāt par savu vēsturi un ieskatīties tai dziļi acīs. Šis ir jubilejas gads gan Izraēlas valstij, gan Latvijas valstij, un es uzskatu par pagodinājumu apmeklēt Jūsu zemi tieši tagad. Arī Latvijai šis ir jubilejas gads. Tas aicina mūs visus apzināties savu vēsturi un kultūras piederību. Tā mēs veidosim stipru sabiedrību un valsti.

Prezidenta kungs!

Atļaujiet izteikt Jums pateicību par ielūgumu apmeklēt Jūsu brīnišķīgo zemi. Mani gaida trīs skaistas dienas Izraēlā. Es vēlos ielūgt Jūs apmeklēt Latviju un iepazīt manu dzimteni. Esmu pārliecināts, ka Jūs radīsit daudz patīkamu mirkļu Latvijā — tieši tāpat kā man tagad ir izdevība to darīt šeit.

Izraēlas prezidenta Ezras Veicmana uzruna oficiālajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim 1998.gada 23.februārī

Latvijas Valsts prezidenta kungs,

delegācija, godātie viesi!

Savā un manas sievas vārdā es vēlos sveikt Jūs, Latvijas Valsts prezident, Gunti Ulmaņa kungs, Jūsu pirmajā vizītē Izraēlā.

Prezidenta kungs!

Maza tauta spēj darīt lielas lietas. Visus, kas seko jūsu ceļam uz neatkarību un jūsu aktivitātēm dažādās jomās, neizbēgami iespaido jūsu sasniegumi, kas gūti tik īsā laikā.

Latvija, kura tikai nesen kļuva neatkarīga un ir jauna valsts, cīnās ar ekonomiskajām grūtībām, ar nacionālajām minoritātēm un ar problemātiskām attiecībām ar kaimiņiem. Visumā šāda situācija mums nav sveša. Mēs zinām jūsu centienus integrēties Eiropas un Transatlantiskajās organizācijās un vēlam jums panākumus, un ceram, ka jūsu ekonomika pieņemsies spēkā.

Šogad Izraēla svin savu neatkarības jubileju. Mūsu ceļa sākums 1948.gadā bija ārkārtīgi grūts. Neatkarības karā mēs zaudējām 6000 karavīru, kas bija 1 procents no mūsu iedzīvotāju skaita. Ekonomika bija viszemākajā punktā. Mēs nezinājām, vai izdzīvosim katrs atsevišķi un kā valsts.

Šodien, 50 gadus vēlāk, es ar lepnumu varu Jums teikt, prezidenta kungs, ka šajos gados mēs esam guvuši izcilus sasniegumus visās dzīves jomās, neskatoties uz upuriem, ko mēs nesām daudzos karos un briesmīgos uzbrukumos nevainīgiem iedzīvotājiem. Šodien kara vēji pūš no Irākas puses, un es esmu pārliecināts, ka Amerikai izdosies veiksmīgi tikt galā ar šo krīzi. Izraēla ir stipra valsts, kas tiecas uz mieru, bet kura tajā pašā laikā ne uz brīdi nepiemirst nodrošināt savu pilsoņu drošību. Mūsu ienaidniekiem neizdevās mūs iznīcināt, un viņiem tas neizdosies arī turpmāk.

Prezidenta kungs!

Ebreju tautai ar Latviju ir vēsturiskas saites. Latvijā 20.—30.gados dzīvoja 100 000 ebreju. Neatkarīgajā Latvijā viņi baudīja kultūras brīvību un autonomiju, viņiem bija ebreju un jidiša skola un plaši izvērsta ebreju prese. Uz Latvijas zemes tika dibināta Beitar kustība un uzplauka Zeirei Zion, HeHalutz, Agudat Yisrael un Mizrachi kustības. Tādas plaši pazīstamas personības kā rabīns Kuks, sers Īzaks Berlins, profesors Ješaijahu Leibovics, pazīstamais ebreju aktieris Mihoelss, kuru nogalināja Staļina algotņi, un Valsts kontrolieris Mincs uzauga Latvijā.

Varu piebilst no sevis, ka arī mana vecmāmiņa — manas mātesmāte — ir dzimusi Rīgā un ieradās Izraēlā vairāk nekā pirms simts gadiem.

Mēs nevaram izdzēst no mūsu kopējās atmiņas arī briesmīgās fašisma režīma dienas. Kara laikā tika nogalināti vairāk nekā 95 procenti Latvijas ebreju — Rīgā, Dvinskā, pilsetās un mežos. Paši latvieši bija šo necilvēcisko darbu līdzdalībnieki, un, kā es teicu jūsu līdzpilsoņiem, ir svarīgi šos faktus atzīt.

Ir pagājuši jau vairāk nekā 50 gadi, un tagad, kad ir arī cilvēki, kas noliedz holokaustu, ir vēl svarīgāk nodrošināt, lai pagātne netiktu aizmirsta un lai mācība tiktu ņemta vērā. Ir svarīgi vest tiesas priekšā tos, kas līdz šim no tās ir izvairījušies, un attiecīgi izmainīt skolas mācību grāmatas, lai arī nākamās paaudzes zinātu un apzinātos pagātni.

Vēsturnieks Dubnovs, kurš tika nogalināts Rīgā, beidza savu pēdējo grāmatu ar vārdiem: "Izraēlas vēsture turpinās." Pretēji to cilvēku gribai, kuri nostājas pret mums, tas tā notiks. Mums jāraugās nākotnē ar cerībām un jāturpina dzīvot, neaizmirstot pagātni. Šī došanās uz priekšu sastāv arī no atvērtības, no gribas un gatavības stiprināt attiecības ar jauno Latviju, jo mūsu vēsture turpinās un līdz ar to turpinās vēlēšanās padziļināt mūsu attiecības.

Prezidenta kungs!

Jūsu vizīte mūsu valstī sniedz lielisku iespēju padziļināt un stiprināt mūsu attiecības. Jūsu vizītes laikā tiks nodibināta Tirdzniecības palāta, kā arī Parlamentārā draudzības biedrība Knesetā. Tās piešķirs mūsu labvēlīgajām attiecībām jaunu dimensiju. Labvēlīgi attīstās mūsu tirdznieciskās attiecības, kā arī kultūras apmaiņa starp mūsu valstīm. Latvijas ebreji, kuri tagad ir integrējušies šajā valstī, kalpo kā tilts saikņu stiprināšanai. Šovakar kopā ar mums ir šo cilvēku pārstāvji.

Atļaujiet man, prezidenta kungs, nobeigumā citēt Jūs. Jūs teicāt, ka darīsit visu, lai uzturētu Latvijā dzīvu holokausta piemiņu. Jūs teicāt, ka pagātni nevar izdzēst no vēstures. Un es piebildīšu, ka pagātnes ar visiem tās sāpīgajiem mirkļiem pieminēšanai un apzināšanai jākalpo par stipru pamatu Izraēlas un Latvijas attiecību tālākai stiprināšanai un attīstībai.

Nobeigumā es vēlos pacelt glāzi par Jūsu veselību un Latvijas tautas labklājību.

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna oficiālajās vakariņās ar Izraēlas prezidentu Ezru Veicmanu 1998. gada 23. februārī

Prezidenta kungs, Veicmana kundze, ekselences, godājamās dāmas un kungi!

Latviešu lasītājam ir labi pazīstams rakstnieka Šaloma Aleihema smalkais humors. Viņš teica, ka cilvēki mīl viens otru — taču visbiežāk no attāluma. Es gan gribētu sacīt: lai cilvēki mīlētu viens otru, viņiem vienam otrs ir labi jāiepazīst, un to, ceru — jūs man piekritīsit, no attāluma ir diezgan pagrūti izdarīt.

Tādēļ, prezidenta kungs, esmu pateicīgs par Jūsu laipno ielūgumu apmeklēt Iraēlu. Tas ir devis iespēju man un arī visai Latvijas delegācijai iepazīt Izraēlas zemi un tautu, kam cilvēces vēsturē ir unikāla vieta.

Pēc vairāk nekā diviem tūkstošiem piespiedu klaida gadu Jūsu tauta spējusi saglabāt savu nacionālo identitāti un izveidot stipru ebreju valsti.

Tieši šajā pēdējā apstāklī es saskatu zināmu līdzību ar latviešu tautu. Lai arī mums nebija tūkstošiem gadu jāklīst no zemes uz zemi, toties gadsimtu garumā latviešiem bija jāpiecieš tuvāku un tālāku svešzemju iekarotāju kundzība.

Kad beidzot 1918. gadā Latvijas politisko partiju pārstāvji pasludināja Latvijas Republiku, tikai retais ārpus Latvijas ticēja tās valstiskuma iespējamībai. Arī latviešiem, tāpat kā Jums, prezidenta kungs, ir nācies par savu valsti cīnīties ar ieročiem rokās.

Par neatkarīgu Latvijas valsti kopā ar latviešiem plecu pie pleca cīnījās arī ebreji. Latvijas parlamentā vienmēr ir bijusi pārstāvēta arī ebreju kopiena, turklāt visās starpkaru Saeimās tika ievēlēts partijas Mizrahi līderis un vēlākais Kneseta un Izraēlas valdības loceklis Mordehais Nuroks, kā arī ebreju vēsturnieks Mordehais Dubins.

Šī gadsimta vidus bijis traģisks latviešiem, taču īpaši cieta tieši ebreju tauta. Mēs nedrīkstam aizmirst holokaustu un šī gadsimta mācības. Tāpēc politikas un sabiedrības uzdevums ir veidot pilnu vēstures apziņu ikvienā valstī.

Prezidenta kungs, abas mūsu tautas zina, ko nozīmē karš, ko nozīmē būt svešu kungu kalpībā, zina, kas ir sāpes un ciešanas. Mēs, tāpat kā Jūs, zinām, cik svarīgs ir miers un drošība, un labas kaimiņattiecības.

Es novēlu izdošanos Vidējo Austrumu miera procesam. Mēs kategoriski nosodām terorismu un esam par ikviena konflikta risināšanu tikai pie sarunu galda.

Prezidenta kungs, latvieši ar apbrīnu un cerībām ir sekojuši līdzi Izraēlas sasniegumiem gan valsts drošībā, gan arī zinātnē, kultūrā, izglītībā un tautsaimniecībā. Ar apbrīnu tādēļ, ka Izraēla ir sasniegusi ievērojumus panākumus visās minētajās jomās samērā īsā laikā, ar cerībām tāpēc, ka jūsu paraugs dod mums ticību, ka ar labu gribu, zināšanām un pašaizliedzīgu darbu arī mēs spēsim kļūt par modernu valsti jaunajā Eiropā.

Kādreiz viduslaiku izcilais ebreju dzejnieks un domātājs Jūda Halevi Izraēlu sauca par cilvēces sirdi. Atļaujiet man novēlēt, lai Jūsu zemē valdītu drošība un miers, tas sekmēs arī abu mūsu tautu draudzīgās attiecības.

Eveti šalom aleihem! Es esmu ieradies pie jums ar mieru.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Simona Vīzentāla centra direktora Efraima Zurofa vēstule Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim

Godātais prezidenta kungs!

Laipni lūdzam Izraēlā. Lai Jūsu vizīte vainagojas panākumiem, kas stiprinātu saites starp Izraēlu un Latviju.

Kaut gan Jūs, bez šaubām, savas vizītes laikā galveno uzmanību pievērsīsit mūsdienu problēmām, nebūs iespējams izvairīties no holokausta notikumu pieminēšanas, kas turpina ietekmēt Latvijas un Izraēlas attiecības. Daudzu latviešu aktīva līdzdalība gan Latvijas, gan ārvalstu ebreju nogalināšanā ir daudzējādā ziņā vaļēja brūce, kas vēl nav sadzijusi. Tāpēc Jūsu vizīte dod unikālu iespēju atrisināt šo problēmu, bet ir skaidri jāsaprot, ka ar paziņojumiem vien bez konkrētas rīcības šajā gadījumā nepietiks.

Tāpēc mēs mudinām Jūs spert šādus soļus, kas pēc mūsu domām dos lielu ieguldījumu, lai panāktu vēsturisku samierināšanos starp latviešiem un ebrejiem.

1. Nākt klajā ar bezierunu atvainošanos, kas apstiprinātu faktu, ka daudzi tūkstoši latviešu ir piedalījušies ebreju vajāšanā un iznīcināšanā gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

2. Uzsākt rūpīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, cik nacistisko kara noziedznieku patlaban dzīvo Latvijā un vai tos iespējams tiesāt. Īpaši tas attiecas uz bēdīgi slavenās Arāja komandas vīriem, kuri Latvijā un Baltkrievijā nogalinājuši desmitiem tūkstošu ebreju.

3. Uzņemties bezierunu saistības Latvijā patlaban dzīvojošo nacistisko kara noziedznieku vajāšanā, nodrošināt Latvijas (kara — Red.) noziedznieku vajāšanu ārpus tās robežām un pieprasīt to personu, kas var tikt tiesātas Latvijā, izdošanu. Īpaši tas attiecas uz patlaban Melburnā (Austrālija) dzīvojošo bijušo Arāja komandas virsnieku Kārļa Ozola un Konrāda Kalēja lietām.

4. Veikt Latvijas skolās izmantojamo vēstures mācību grāmatu pamatīgu izpēti, lai nodrošinātu to, ka jaunā paaudze uzzina patiesību par holokausta notikumiem kopumā un īpaši par Latvijas ebreju iznīcināšanu un vietējo iedzīvotāju lomu šajos notikumos.

5. Atzīt un izrādīt pienācīgu godu to nedaudzo Latvijas taisnīgo cilvēku drosmīgajai rīcībai, kurus var uzskatīt par paraugu jaunajai sabiedrībai, kas veidojas Latvijas neatkarības rītausmā. Tas, ka Jūs tikāties ar dažiem no viņiem pirms vizītes Izraēlā, ir svarīgs solis pareizā virzienā.

6. Latvijas valdībai ir jānorobežojas no ekstrēmistiskajām nacionālistiskajām grupām, kas mēģina glorificēt tos Latvijas spēkus, kuri sadarbojās ar nacistiem Otrā pasaules kara laikā.

Mēs ceram, ka Jūs savas Izraēlas vizītes laikā paudīsit apņēmību veikt iepriekšminētos pasākumus, kas tiks pilnībā īstenoti pēc Jūsu atgriešanās Latvijā. Galu galā — tie noteiks ne vien Latvijas un Izraēlas attiecību nākotni, bet arī to, kā Jūsu valsts spēs raudzīties nākotnē.

Ar cieņu, —

Dr. Efraims Zurofs,

direktors

Jeruzalemē 1998. gada 22. februārī

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs, Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums

no angļu valodas

Jeruzaleme, Simona Vīzentāla centrs —laikraksts "Čas" (Paldies redakcijai par koleģialitāti!) — "Latvijas Vēstnesis", 23./24.02.1998.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!