Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem Igaunijas pārstāvji Rīgā, Latvijas - Tallinā Pie savas tautas avotiem Rīgā Savā vēsturē, savā dzīvē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110) https://www.vestnesis.lv/ta/id/47031

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sludinājumi, paziņojumi, reklāma

Vēl šajā numurā

24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šodien — 80.gadadiena kopš Igaunijas valsts nodibināšanas

Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem

MANIFEST.JPG (45275 BYTES)

    Igauņu tauta gadsimtu gaitā nav zaudējusi alkas pēc neatkarības. No paaudzes uz paaudzi tajā ir saglabājusies apslēpta cerība, ka reiz pēc verdzības tumsas un svešzemnieku varmācīgās kundzības Igaunijā atgriezīsies laiks, "kad no abām pusēm spraišļi aizdegsies jo gaišās liesmās" un kad "Kalevs tad mājās pārnāks — saviem bērniem laimi atnest".

Tagad šis laiks ir pienācis.

Līdz šim nepieredzētā tautu cīņā galīgi ir sagrauti satrūdējušie cariskās Krievijas balsti. Pāri Sarmatijas līdzenumiem veļas pašiznīcību nesošas jukas, draudot zem sevis aprakt visas tautas, kas mīt bijušās Krievijas valsts robežās. No Rietumiem — Vācijas varenie karapulki, lai paģērētu sev daļu no Krievijas mantojuma un pirmām kārtām lai pārņemtu savā varā Baltijas jūras piekrastes zemes.

Šajā liktenīgajā stundā Igaunijas Zemes padome kā savas zemes un tautas likumīgā pārstāve spējusi panākt tautvaldībā piedalošos Igaunijas politisko partiju un organizāciju vienprātīgu lēmumu un, īstenojot tautu pašnoteikšanās tiesības, ir atzinusi par vajadzīgu spert šādu izšķirīgu soli, lai noteiktu Igaunijas zemes un tautas tālāko likteni:

ar šo dienu Igaunija tās vēsturiskajās un etnogrāfiskajās robežās tiek pasludināta par neatkarīgu demokrātisku republiku.

Neatkarīgās Igaunijas robežās ietilpst: Harju novads, Lēnes novads, Jervas novads, Viru novads kopā ar Narvas pilsētu un tās apkārtni, Tartu novads, Veru novads, Vīlandes novads un Pērnavas novads kopā ar Baltijas jūras salām — Sāremā, Hijumā, Muhu un citām, kur pamatā Igaunijas tauta lielākā vairumā mīt.

Republikas galīgās robežas ar Krieviju un Latviju tiks noteiktas tautas nobalsošanas ceļā, kad beigsies pašreizējais pasaules karš.

Iepriekšminētajos zemes novados vienīgā augstākās un izpildu varas izpausme ir Zemes padomes nodibinātā tautas vara — Igaunijas Glābšanas Komitejas veidolā.

Attiecībās ar visām kaimiņu valstīm un tautām Igaunijas Republika vēlas ievērot pilnīgu politisku neitralitāti un vienlīdz droši cer, ka tās atbildēs ar tādu pašu pilnīgu neitralitāti.

Igaunijas armija tiks samazināta līdz tam apmēram, kas nepieciešams iekšējās kārtības nodrošināšanai. Igaunijas karavīri, kas dienē Krievijas bruņotajos spēkos, tiks atsaukti mājās un demobilizēti.

Kamēr pēc tūlītējām vispārējām, aizklātām, proporcionālām vēlēšanām Satversmes sapulce būs sanākusi kopā un galīgi noteikusi zemes pārvaldīšanas kārtību, visa valsts pārvalde un likumdošana paliek Zemes padomes un tās ievēlētās Igaunijas Pagaidu valdības rokās, kurai ir jādarbojas saskaņā ar šādām pamatnostādnēm:

1. Visi Igaunijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no viņu ticības, tautības un politiskajiem uzskatiem, rod vienādu aizsardzību valsts likumu un tiesas priekšā.

2. Valsts robežās dzīvojošām mazākumtautībām — krieviem, vāciešiem, zviedriem, ebrejiem un citiem — tiek nodrošinātas viņu nacionālās kultūras autonomijas tiesības.

3. Tiek garantētas visas pilsoņu tiesības, vārda, preses, ticības, sapulču, apvienību, streikošanas brīvības, turklāt valdībai neatliekami jāizstrādā visā Igaunijas valstī realizējams personas un ģimenes neaizskaramības likums.

4. Pilsoņu drošības aizsardzības nolūkos Pagaidu valdības neatliekams uzdevums ir izveidot tiesu iestādes. Nekavējoties jāatbrīvo visi politieslodzītie.

5. Pilsētu, apriņķu un pagastu pašvaldības tiek aicinātas nekavējoties turpināt darbu, kas ir ticis varmācīgi pārtraukts.

6. Kārtības uzturēšanas labad nekavējoties jāsāk darboties pašvaldību pakļautībā esošai tautas milicijai, arī pilsoņu pašaizsardzības organizācijām gan pilsētās, gan laukos.

7. Pagaidu valdības uzdevums ir plašas demokrātijas ceļā izstrādāt likumprojektus agrārā jautājuma un strādnieku jautājuma atrisināšanai, pārtikas lietu un naudas lietu nokārtošanai.

Igaunija! Tu stāvi uz cerību pilnas nākotnes sliekšņa, kur tu brīvi un neatkarīgi vari lemt un veidot savu likteni.

Sāc celt savu māju, kurā valdītu kārtība un taisnība, lai kļūtu par pilnvērtīgu locekli kultūras tautu saimē! Visi dzimtenes dēli un meitas, vienosiemies visi kā viens dzimtenes celtniecības svētajā darbā! To prasa mūsu senču sviedri un asinis, kas ir lietas pār šo zemi, to mums uzliek par pienākumu mūsu nākamās paaudzes.

"Lai pār tevi vienmēr valda Dievs,

Un svētī visu žēlīgi,

Ko vien tu darīt nedomā,

Tu — dārgā Tēvija!"

Lai dzīvo neatkarīga demokrātiska Igaunijas Republika!

Lai dzīvo miers starp tautām!

Igaunijas Zemes padomes

Vecāko padome

24.februārī 1918.gadā

"Latvijas Vēstneša" (Kristīne Ducmane)

neoficiāls tulkojums

Igaunijas pārstāvji Rīgā, Latvijas — Tallinā

Lai gan precīzs datums nav zināms pat Ārlietu ministrijā, un droši vien Brīvības cīņu saspringtajā laikā tā vēsturiskā diena pat nav fiksēta, tiek uzskatīts, ka Igaunijas un Latvijas diplomātiskās attiecības ir nodibinātas jau 1919. gadā. Tātad pastāv gandrīz 80 gadus. Tiesa, pusgadsimtu tās bijušas pārtrauktas varmācīgā okupācijas režīma apstākļos. Tagad, abu kaimiņvalstu dzimšanas jubilejas gadā, ir vērts atcerēties tos diplomātisko misiju vadītājus, kas katrs savu iespēju robežās ar lielākām vai mazākām sekmēm ir pūlējušies veicināt Igaunijas un Latvijas sadarbību un garīgo tuvību visās jomās.

Latvijas sūtņi un vēstnieki Igaunijā:

Jānis Ramans (valdības delegāts),1919–1920

Markuss Gailītis (sūtnis), 1920

Jānis Stalbovs (sūtniecības pagaidu vadītājs), 1920–1921

Jānis Seskis (sūtnis), 1921-1929

Kārlis Zariņš (sūtnis), 1930–1933

Roberts Liepiņš (sūtnis), 1933–1935

Edgars Krieviņš (sūtnis), 1935–1938

Vilis Šūmanis (sūtnis), 1938–1940

Aldis Bērziņš (pagaidu pilnvarotais lietvedis), 1990–1991

Anna Žīgure (vēstniece), 1992–1995

Andris Piebalgs (vēstnieks), 1995-1997

Gints Jēgermanis (vēstnieks), 1998-

 

Igaunijas sūtņi un vēstnieki Latvijā:

Aleksandrs Hellats (diplomātiskais delegāts un sūtnis), 1920–1922

Juliuss Seljamā (sūtnis), 1922–1928

Edvards Virgo (sūtnis), 1928–1933

Karls Mennings (sūtnis), 1933–1937

Hanss Rebane (sūtnis), 1937–1940

Leili Utno (vēstniece), 1992-1993

Tomass Tīvels (vēstnieks), 1994-

I17.JPG (8635 BYTES) Pie savas tautas avotiem Rīgā

I14.JPG (9990 BYTES)

Skolotāja Urve Aivare mācību stundā 9.klasē

I15.JPG (9335 BYTES)

Skolotāja Aiva Plauča vada nodarbības 1.klasē

Nav daudz cilvēku, kas zina, ka Āgenskalnā, kādreizējā televīzijas ēkā, atrodas Latvijas igauņu biedrība, bet pavisam retais zina, ka šajā pašā Nometņu ielas 62. namā paspārni atradusi Rīgas igauņu skola.

Skola savu darbību atsāka 1989.gadā, un 1997.gada pavasarī tai jau bija pirmais 9. klases izlaidums.

Skolai ir humanitārais novirziens. Līdzās igauņu un latviešu valodai skolēni apgūst arī angļu un krievu valodu. Skolas darbības mērķis ir atjaunot Latvijā dzīvojošo igauņu kultūras identitāti. Interesanti, ka tikai dažiem no skolēniem senčos ir igauņi, gandrīz visi no tiem ir latvieši bez jebkādas saistības ar Igauniju. Tas laikam apliecina interesi par igauņu valodu, literatūru, vēsturi, etnogrāfiju. Mācības sākumskolas klasēs notiek igauņu un latviešu valodā, sākot ar 5.klasi, — latviešu valodā. Tomēr jebkurā priekšmetā skolēni apgūst arī papildu zināšanas par Igauniju. Latviešu valodas un literatūras stundās skolēni iepazīstas ar igauņu autoru darbiem, folkloru, vēstures stundās — ar kaimiņzemes vēsturi, mājturībā — ar etnogrāfiju.

Igauņu valodas mācības pamatprincipi ir sarunvalodas apguve sākumskolā, gramatikas un literatūras padziļināta apguve pamatskolas klasēs. Lai paātrinātu un atvieglotu sarunvalodas apguvi, mācību stundās plaši tiek izmantoti dažādi rotaļu elementi, dziesmas, grupu darbs u.c. metodiski paņēmieni, kas attīsta skolēnu atmiņu, loģisko domāšanu un spēju komunikēties.

Skola katru gadu rīko mācību braucienus uz Igauniju, viesojoties un apmeklējot stundas kādā no Igaunijas skolām, kā arī dodoties ekskursijās.

Dzīva un rosīga ir arī skolas ārpusstundu dzīve. Skola atzīmē Latvijas un Igaunijas neatkarības proklamēšanas gadadienas 18.novembrī un 24.februārī, svin arī Miķeļa un Mārtiņa dienu, Ziemassvētkus, Lieldienas un Mātes dienu, rīko karnevālus, izstādes, koncertus un olimpiādes. Skolā darbojas ārpusstundu pulciņi — zīmēšanas, rokdarbu, dramatiskais. Visi skolas bērni dejo igauņu tautiskās dejas un dzied skolas korī.

Rīgas igauņu skola savā ziņā ir unikāla, jo ārpus Igaunijas teritorijas Eiropā tāda nacionāla igauņu skola ir vēl tikai Zviedrijā.

Zīmīgi, ka 1996.gada 24.oktobrī Igaunijas valsts prezidents Lennarts Meri, uzturoties oficiālajā valsts vizītē Latvijā, apmeklēja arī Rīgas igauņu skolu un šeit jutās ļoti iepriecināts par igauņu valodas un kultūras dzīvotspēju draudzīgajā kaimiņzemē.

Skolas pirmsākumi meklējami XIX gadsimta beigās, kad Pētera – Pāvila baznīcas paspārnē darbojās divklasīga baznīcas skola. Tajā mācības notika igauņu valodā, tomēr izglītību dzimtajā valodā varēja iegūt tikai pareizticīgo konfesijai piederošie.

1908.gada rudenī tika nodibināta Igauņu izglītības un palīdzības biedrības skola. Tā bija sešu klašu pamatskola ar krievu mācību valodu un obligātajām igauņu valodas stundām. Skolotāji tika aicināti no Igaunijas. Par pirmo skolas vadītāju kļuva Hans Tillasons, bet par skolotājām — M.Velbe un R.Māsena. Skola atradās Nometņu ielā 17, un tajā mācījās 77 skolēni.

Skolas popularitāte biedrības biedru vidū auga, un 1913.gadā tajā zinības apguva jau 106 audzēkņi. 1913.gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām — jaunuzcelto biedrības ēku L.Nometņu ielā 62.

Pirmā pasaules kara laikā biedrības ēkā izvietoja lazareti, bet skolai ierādīja telpas Iļģuciema pamatskolā. Tur tā darbojās līdz 1915.gada rudenim, kad to sakarā ar pilsētas evakuāciju slēdza.

1922.gadā skola atkal gaidīja audzēkņus — jau kā četrklasīgā Igauņu izglītības biedrības pamatskola. Mācību telpas atradās Igaunijas Republikas vēstniecības ēkā.

1928.gadā skolai piešķīra patstāvīgas pilsētas pamatskolas tiesības, un tā darbojās līdz 1940.gadam.

Kā jau minēju, pēc atjaunošanas tā darbu sāka Latvijas Igauņu biedrības namā Nometņu ielā 62 kā Rīgas igauņu vidusskola. Skolēnu skaits katru gadu pieaug. Pašlaik tajā mācās ap 100 skolēnu. Igauņu valodu jau no 1989.gada māca Urve Aivare, arī Līna Lihtsare, Aiva Plauča. Skolu vada Enns Raja. Augstā līmenī tiek mācīta arī latviešu valoda un literatūra, ko pasniedz Vija Sondore. Angļu valodu māca skolotājas arī no ārzemēm. Skola aug un pilnveidojas. Ar 1998.gada 1.septembri sāks darboties pirmā igauņu vidusskolas klase, kurā mācības turpinātu ne tikai igauņu skolas 9.klases absolventi, bet arī visi citi, kas vēlas savu izglītību saistīt ar kādu no Igaunijas mācību iestādēm, kā arī interesējas par igauņu valodu un kultūru.

Katrīna Ducmane

Savā vēsturē, savā dzīvē

1919.gads

I11.JPG (8816 BYTES) Oto Strandmans, Satversmes sapulces ievēlētās valdības galva

I12.JPG (11520 BYTES)

Igauņu demonstrācija 1917.gada 26.martā Petrogradā, prasot Igaunijas autonomiju ("Autonomiju Igaunijai brīvā Krievijā!")

I8.JPG (10547 BYTES)

Neatkarīgās Igaunijas pirmās gadadienas svinību militārā parāde Tartu 1919.gada 24.februārī

I6.JPG (10075 BYTES) Ģenerālis Johans Laidoners, Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieks

I9.JPG (9481 BYTES) Jiri Vilmss, Igaunijas glābšanas komitejas loceklis

I5.JPG (10178 BYTES) Konstantīns Koniks, Igaunijas glābšanas komitejas loceklis

I7.JPG (9723 BYTES) Satversmes sapulces velēšanas armijā 1919.gadā 5.aprīlī

Valsts dzimšanas un brīvības cīņu laiks

1917.gads

1.

(14. pēc jaunā stila) marts . &127;Dienu pirms Krievijas un Nikolaja II atteikšanās no troņa Tallinā sākas vispārējais streiks.

2.

(15.) marts . Karakuģu jūrnieki Tallinā nokāpj krastā un savienojas ar strādniekiem. Tiek aizdedzināta "Resnā Margarēta" (arsenāla ēka).

11.—13.

(24.—26.) marts . Notiek Igaunijas apriņķu pārstāvju sapulce Tartu, kurā tiek prasīta igauņu novadu apvienošana vienā guberņā ar savu pašvaldību.

26.marts

(8.aprīlis). Petrogradā notiek 40 tūkstošu igauņu demonstrācija, atbalstot apriņķu pārstāvju prasību pēc autonomijas.

30.marts

(12.aprīlis). Krievijas Pagaidu valdība apstiprina Igaunijas autonomijas pašvaldības likumu. Pērnavas, Sāres, Tartu, Vīlandes un Veru apriņķi pievieno Igaunijas guberņai, tos atdalot no Vidzemes guberņas.

Igaunijas karavīru biedrība Konstantīna Petsa un Johana Pitkas vadībā sāk organizēt igauņu karavīru sakoncentrēšanu tēvzemē.

23.maijs

(5.jūnijs). Igaunijas guberņas pagaidu Zemes padomes (Maapäev) vēlēšanas.

18.—21.jūnijs

(1.—4.jūlijs). Tallinā notiek pirmais igauņu karavīru kongress, kurā ievēlē Igaunijas karavīru augstāko komiteju.

1.

(14. jūlijs ). Tallinas Domkalnā (Toompea) pirmo reizi sanāk Zemes padome.

2.

(15.) jūlijs . Tallinā, teātrī "Estonia" sanāk nacionālo organizāciju un pašvaldību pārstāvju jeb tautas kongress (nacionāļiem kongresā ir pārsvars, kreisais spārns ar skandālu atstāj zāli).

3.—4.

(16.—17.) jūlijs .Igaunijas Nacionālais kongress Tallinā.

20.—21.jūlijs

(2.—3.augusts). Zemes padome izveido Zemes valdību (Maavalitsus), kam jāpārvalda Igaunija un jāveic reformas (sākumā tās priekšsēdētājs Jāns Rāmots, vēlāk — Konstantīns Petss).

29.septembris

(12.oktobris) — 8.(21.) oktobris. Vācu jūras desants okupē Sāremā, Hijumā un Muhu salu.

27.oktobris

(9.novembris). Lielinieki atstādina no amata Igaunijas guberņas komisāru Jānu Posku un pārņem varu.

1.

(14.) novembris . Tiek slēgtas visas nelielinieciskās avīzes.

15.

(28.) novembris . Zemes padome pasludina sevi par augstāko valsts varas nesēju Igaunijā un nolemj sasaukt Satversmes sapulci, kas noteiktu Igaunijas valstisko un tiesisko iekārtu. Tajā pašā dienā lielinieki pasludina Zemes padomi par atlaistu.

24.decembris

(6.janvāris) .Zemes padomes vecāko padome nolemj izsludināt neatkarīgās Igaunijas Satversmes sapulces vēlēšanas.

 

1918.gads

18.februāris

. Igaunijas teritorijā ienāk ķeizariskās Vācijas karaspēks.

19.februāris

.Zemes padomes vadība kopā ar tās Vecāko padomi akceptē Igaunijas Neatkarības manifesta tekstu un ievēlē augstāko izpildvaras institūciju — Igaunijas glābšanas komiteju trīs cilvēku sastāvā (Konstantīns Petss, Jiri Vilmss un Konstantīns Koniks).

21.februāris

. Vācu karaspēks no Hijumā salas dodas Hāpsalu virzienā.

23.februāris

. Pērnavā no teātra "Endla" balkona pirmoreiz tiek pasludināta neatkarīga Igaunijas Republika.

24.februāris

. Tallinā, Vīlandē un Paidē tiek pasludināta neatkarīga Igaunijas Republika ("Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem"). Izveido Pagaidu valdību (tās vadītājs — Konstantīns Petss). Vācu karaspēks ienāk Tartu.

25.februāris

. Krievu flote atstāj Tallinu, tur ienāk vācu karaspēks.

4.marts

. Vācu karaspēks ienāk Narvā, līdz ar to visa Igaunijas teritorija ir okupēta.

Aprīlis

. Igauņu tautas armija tiek izformēta. Jiri Vilmss valdības speciālā uzdevumā cenšas nokļūt Somijā un Zviedrijā, tiek notverts un pēc vāciešu pavēles nošauts Helsinkos.

11.novembris

. Pagaidu valdības pirmā legālā sēde. Tiek dibināta Igaunijas Aizsargu savienība.

20.novembris

. Pirmā Pagaidu valdība noliek savas pilnvaras.

21.novembris

. Sākas brīvprātīgo pieņemšana Igaunijas tautas armijā.

22.novembris

. Vācieši atsit pirmo lielinieku uzbrukumu Narvai.

24.novembris

. Viru novadā sākas piespiedu mobilizācija.

27.novembris

. Konstantīns Petss izveido otro Pagaidu valdību.

29.novembris

. Krievijas karaspēks kopā ar igauņu lielinieku pulku ieņem Narvu.

29.novembris

. Igaunijas Darba Komūnas (igauņu lielinieku marionešu valdības) nodibināšana. Igaunijā izsludināta vispārējā piespiedu mobilizācija.

8.decembris

. Sarkanā armija ieņem Veru (Võru). No Krievijas caur Somiju Igaunijā nokļūst pulkvedis Johans Laidoners.

12.decembris

. No Liepājas Tallinā ienāk Lielbritānijas kara flotes kuģi.

15.decembris

. Sarkanā armija ieņem Rakveri.

21.decembris

. Sarkanā armija ieņem Tartu.

23.decembris

. Tiek nodibināts Igaunijas Republikas aizsardzības spēku virspavēlnieka postenis (par virspavēlnieku tiek nozīmēts Johans Laidoners).

24.decembris

. Sarkanā armija ieņem Tapu.

30.decembris

. Ar ledlauzi "Suur Tõll" Tallinā ierodas pirmie Somijas brīvprātīgie.

 

1919.gads

7.janvāris

. Sākas Igaunijas armijas pretuzbrukums.

9.janvāris

. Igaunijas armija atbrīvo Tapu.

12.janvāris

. Igaunijas armija atbrīvo Rakveri.

14.janvāris

. Igaunijas armija atbrīvo Tartu.

18.janvāris

. Igaunijas armija atbrīvo Narvu.

31.janvāris

. Paju kauja. Uzvara paver Igaunijas armijai ceļu uz Valgu.

1.februāris

. Igaunijas armija atbrīvo Valgu un Veru (Võru).

2.februāris

. Mirst Paju kaujā ievainotais partizānu bataljona komandieris Juliuss Kuperjānovs.

6.februāris

. Igaunijas armija nonāk Pečoros (Petseri).

16.—21.februāris

. Dezinformēto un lielinieku aģitēto Sāmsalas (Sāremā) zemnieku dumpis pret Igaunijas Republikas valdību.

16.februāris — 24.maijs

. Sarkanās armijas pretuzbrukums, lai no jauna okupētu Igauniju. Sarkanā armija tiek apturēta.

5.—7.aprīlis

. Satversmes sapulces vēlēšanas.

23.aprīlis

. Satversmes sapulces atklāšana (lielākais vietu skaits kreisajiem spēkiem).

27.aprīlis

. Ziemeļlatvijā krīt Bruņuvilcienu diviziona komandieris kapteinis A.Irvs.

9.maijs

. Pagaidu valdība noliek pilnvaras, darbību uzsāk Oto Strandmana valdība.

13.maijs

. Sākas krievu baltgvardu Ziemeļu korpusa pirmais uzbrukums Petrogradai.

15.maijs

. Sākas igauņu un ingru kopīgā karaspēka Ingrijas atbrīvošanas operācija.

25.maijs

. Igaunijas armija ieņem Pleskavu.

27.maijs

. Sākas Igaunijas armijas uzbrukums frontē uz dienvidiem no Veru (Võru) līdz Jēkabpilij.

30.maijs

. Krievijā izformē igauņu sarkanarmiešu vienības.

5.jūnijs

. Līdz ar vāciešu uzbrukumu Igaunijas bruņotajiem vilcieniem uz Amatas tilta sākas tā sauktais Landesvēra karš.

19.jūnijs

. Pie Petrogradas sākas Sarkanās armijas uzbrukums baltgvardu Ziemeļu korpusam.

19.—20.jūnijs

. Limbažu un Straupes kaujas starp Igaunijas armiju un Dzelzs divīziju.

21.—23.jūnijs

. Cēsu kaujas pret Landesvēru un Dzelzs divīziju. Igauņu uzvara, tai par godu turpmāk tiek svinēti Uzvaras svētki.

24.jūnijs — 3.jūlijs

. Igaunijas armijas uzbrukums Rīgas virzienā.

8.jūlijs.

Sākas Sarkanās armijas uzbrukums, lai atgūtu Pleskavu.

29.augusts

. Sarkanā armija ieņem Pleskavu.

17.—18.septembris

. Miera sarunas ar krieviem Pleskavā (bez rezultāta).

10.oktobris

. Satversmes sapulce pieņem radikālu Zemes likumu, saskaņā ar kuru 97 procenti muižu zemes nonāk valsts īpašumā, lai tās sadalītu viensētās. Krievu baltgvardu Ziemeļrietumu armijas otrais uzbrukums Petrogradai.

10.—23.oktobris

. Igaunijas bruņotie vilcieni Rīgā cīnās ar P.Bermonta-Avalova spēkiem.

11.oktobris

. Igauņu karaspēks sāk otro uzbrukumu Pleskavai.

13.oktobris

. Igaunijas un ingru karaspēks sāk Krasnaja Gorkas operāciju.

5.—7.oktobris

. Igaunijas karaspēka trešais uzbrukums Pleskavai.

11.novembris

. Valdība nolemj, ka Igaunijas armija vairs neatbalstīs krievu baltgvardus.

16.novembris

. Sākas uz Igauniju atkāpjošās krievu baltgvardu Ziemeļrietumu armijas atbruņošana. Brīvības cīņu pēdējās kaujas.

26.novembris — 9.decembris.

Krivaso (Krjušas) kaujas. Igauņi likvidē krievu pārrāvumus.

1.decembris

. Tartu Universitāte uzsāk savu darbību igauņu valodā.

5.decembris

. Tartu sākas miera sarunas (Igaunijas delegāciju vada Jāns Poska, Padomju Krievijas — Ādolfs Jofe).

30.decembris

. Viru frontē Sarkanā armija tiecas ielauzties Igaunijā, lai līdz miera sarunām uzlabotu savas pozīcijas.

31.decembris

. Parakstīts pamiers starp Igauniju un Padomju Krieviju.

 

1920.gads

3.janvāris

. Sāk darboties Igaunijas un Krievijas pamiera noteikumi.

2.februāris

. Tartu tiek parakstīts miera līgums starp Igauniju un Krieviju.

 

Igaunijas Republikas miera laiks

1920.gads

. Tiek īstenota zemes reforma, kuras rezultātā Igaunijā izveidotas 50 000 viensētas.

1920.g. 26.februāris.

sākas Tautas armijas demobilizācija un tiek noteikta miera laika kārtība tajā.

16.jūnijs

. Satversmes sapulce akceptē Igaunijas Republikas pirmo pamatlikumu (Konstitūciju).

1921.gads

. Igaunija uzņemta Tautu Savienībā.

1921.g. 22.marts.

Tallinā tiek nodibināta pirmā satiksmes lidmašīnu sabiedrība "Aeronauts".

1921.g. 13.maijs

. Tallinā Narvas šosejā sāk kursēt motortramvajs.

1922.g. 3.maijs

. Pēc kara tribunāla lēmuma tiek nošauts Igaunijas kompartijas līderis Viktors Kingiseps.

1923.g..

Tiek nodibināta Olimpiskā komiteja.

1924.g..

Tiek atklāta Igaunijā pirmā elektrolīnija Tallina — Pēskila (Pääskūla).

1924.g. 1.decembris

. Komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Tallinā, kas ilgst 6 stundas. Apvērsuma neveiksmes gandrīz pilnīgi izbeidza komunistisko kustību Igaunijā.

1925.g..

Parlaments (Riigikogu) pieņem Igaunijas Kultūrkapitāla likumu.

28.oktobris

. Tallinā Narvas šosejā sāk kursēt elektriskais tramvajs.

1926.g..

Iznāk A.H.Tamsāres romāna "Zeme un mīlestība" 1.sējums.

1926.g. 18.decembris

. "Raadio–Ringhäling" uzsāk regulāras radiopārraides.

1928.g. 1.janvāris

. Naudas reforma (marku un feniņu vietā kronas un senti), panākts igauņu valūtai starptautisks nodrošinājums.

1928.g..

Sāk veidoties degakmens ķīmijas rūpniecība.

1929.g..

Nodibināta Igaunijas Atbrīvošanas kara karavīru līga (Vabadussõjalasteliit) VABS, 1933.—1934.gadā Igaunijas Brīvības cīnītāju apvienība.

1929.—1933.gads

. Saimnieciskā krīze.

1932.g. 4.janvāris

. Noslēgts neuzbrukšanas līgums ar PSRS.

1932.—1937.g..

Iznāk "Igaunijas enciklopēdija".

1933.g. 14.—16.oktobris

. Tautas nobalsošanā atbalstīts "vabsistu" iesniegtais Pamatlikuma projekts.

1934.g. 24.janvāris

. Sāk darboties jaunais Pamatlikums.

12.marts

. Konstantīna Petsa un Johana Laidonera vadītais valsts apvērsums.

2.oktobris.

Parlamenta pēdējā sēde.

1935.gads

. Tēvzemes savienības (Isamaaliit) dibināšana.

1936.g..

Nodibināts Tallinas Tehniskais institūts.

1936.g. 15.jūnijs

. Sprādziens Mennikas šaujamieroču ražošanas darbnīcā (lielākā katastrofa neatkarības laikā, iet bojā 60 cilvēku).

1937.g. 20.aprīlis

. Ugunsgrēks Kilingi – Nimmes (Nõmme) 2.pamatskolā, aizdegas kinofilmas. Tā ir otra lielākā nelaime neatkarīgajā Igaunijā, iet bojā 17 bērnu.

28.jūlijs

. Valsts dome akceptē trešo valsts Pamatlikumu.

1937.—1938.g..

PSRS tiek iznīcinātas igauņu grāmatas, tiek likvidētas igauņu skolas un citas kultūras vērtības, kā arī tiek iznīcināti paši Krievijas igauņi.

1938.g..

14 ciemati tiek pārdēvēti par pilsētām. Nodibināta Igaunijas Zinātņu akadēmija. Tiek izsludināta amnestija politieslodzītajiem.

1938.g. 1.janvāris

. Trešais valsts Pamatlikums stājas spēkā.

1938.g. 24.aprīlis

. Konstantīnu Petsu ievēlē par valsts prezidentu.

1939.g.7.jūnijs

. Noslēgts Igaunijas un Vācijas neuzbrukšanas līgums.

1939.g. 23.augusts

. Maskavā noslēgts Molotova–Ribentropa pakts.

 

Otrā pasaules kara laiks

1939.g. 28.septembris

. PSRS piespiež Igauniju parakstīt savstarpējās palīdzības paktu, kas deva tiesības PSRS karaspēkam uzturēties Igaunijā.

1939.g. 18.oktobris

. PSRS bruņotie spēki (25 000 vīru) pāriet Igaunijas robežu un nometinās militārajās bāzēs. Sākas vācbaltiešu izceļošana no Igaunijas.

1939.g. 30.novembris

. Sākas Ziemas karš (PSRS uzbrūk Somijai). Igaunijā bāzētās PSRS lidmašīnas uzsāk Somijas pilsētu bombardēšanu, kuģi — Somijas jūras līča un salu apšaudi. Igaunijā sākas brīvprātīgo reģistrācija un nosūtīšana uz Somiju.

1940.g. 13.marts

. Beidzas Ziemas karš.

1940.g. 14.jūnijs

. Sākas Igaunijas jūras un gaisa teritorijas blokāde.

1940.g. 16.jūnijs

. PSRS ultimatīvā nota Igaunijai un Latvijai.

1940.g. 17.jūnijs

. Igaunijā ienāk 90 000 sarkanarmiešu. Igaunijā esošais PSRS karaspēks atstāj bāzes.

1940.g. 21.jūnijs

. PSRS dienestu inspirētā demonstrācija Tallinā, uz to tiek atvesti arī Pečoru krievi un militāro bāzu strādnieki. Johannesa Varesa marionešu valdības izveidošana.

1940.g. 14.—15.jūlijs

. Antikonstitucionālas Valsts domes vēlēšanas. Visi Igaunijas Darbaļaužu savienības izvirzītie kandidāti (izņemot vienu) tiek noraidīti.

1940.g. 18.jūlijs

. Igaunijas neatkarības atbalstītāju demonstrācija Kadriorga parkā pēc Igaunijas – Latvijas futbolmača.

1940.g. 19.jūlijs

. Johanna Laidonera arests un izsūtīšana uz Krieviju.

1940.g. 21.jūlijs

. Jaunievēlētā marionešu Valsts dome pasludina Igauniju par padomju republiku.

1940.g. 30.jūlijs

. Konstantīna Petsa un viņa ģimenes izvešana uz Krieviju.

1940.g. 6.augusts

. PSRS Augstākā Padome uzņem PSRS sastāvā Igaunijas PSR.

1940.g. oktobris

. Sākas zemes reforma.

1941.g. 14.jūnijs

. Piemā lielā deportācija: uz Krieviju tiek izvesti 10 157 cilvēki.

1941.g. 22.jūnijs

. Sākas Vācijas un PSRS karš.

1941.g. 28.augusts

. Vācieši ieņem Tallinu.

1942.g. 28.augusts

. Igaunijas ģenerālkomisārs obergrupenfīrers K.S.Licmans (Litzmann) paziņo, ka ir dota atļauja dibināt Igaunijas leģionu.

1943.g. sākums

. 1919.—1924.gadā dzimušo mobilizācija (varēja izvēlēties starp darba dienestu, kara dienestu un Igaunijas leģionu).

1944.g. 9.marts

. Padomju lidmašīnas bombardē Tallinu (bojā gāja 634, bez pajumtes palika 20 000 cilvēku).

1944.g. 18.septembris

. Valsts prezidenta vietas izpildītājs Jiri Uluotss izsludina jaunu Igaunijas valdību ar premjerministru Oto Tīfu (Tief) un 10 ministriem.

1944.g. 22.septembris

. Sarkanā armija ieņem Tallinu.

1944.g. 24.novembris

. Visa Igaunijas teritorija nonāk Sarkanās armijas kontrolē.

1945.g

.. Sākas cittautiešu ieplūšana Igaunijā. Pašu igauņu skaits 6 kara gados samazinājies par 1/4, t.i., 280 000 cilvēku.

1944.g. 10.aprīlis—8.maijs

. Igaunijas strēlnieku (sarkanarmiešu) korpuss cīnās Kurzemes cietoksnī.

PSRS laiks

1945.g..

Igaunijā sākas vispārējā industrializācija.

1947.g. maijs

. Maskavā nolemj uzsākt kolhozu dibināšanu Baltijā.

1949.g. 25.marts

. Otrā lielā deportācija (izsūtīti 20 702 cilvēki).

1949.g

.. Sākas masveida kolektivizācija.

1950.g. 21.—26.marts

. Igaunijas K(b)PCK VIII plēnums, kam seko staļiniska tirānijas kulminācija Igaunijā.

1950.g. 1.oktobris

. Apriņķu vietā tiek izveidoti rajoni.

1951.g.

Nodibināta Igaunijas Lauksaimniecības akadēmija. "Amerikas Balss" uzsāk raidījumus igauņu valodā.

1952.g..

Nodibināts Tallinas Pedagoģiskais institūts.

1953.g..

"Mežabrāļu" kustības galīga iznīcināšana.

1954.g..

Tiek izveidota trimdas Igaunijas valdība.

1955.g. 19.jūlijs

. Pirmā televīzijas pārraide no Tallinas.

1961.g

.. Pabeigta jaunās Dziesmu laukuma estrādes celtniecība.

1962.—1973.g

.. Tallinas "migrantu" rajona — Mustamē — celtniecība.

1965.g

. Sasniegts pirmskara līmenis labības audzēšanā. Uzsākta regulāra pasažieru kuģu satiksme starp Tallinu un Helsinkiem.

1972.g. jūlijs

. Vispasaules igauņu dienas Toronto.

1978.g. 13.oktobris

. Sākas bērnudārzu, skolu un augstskolu pārkrievošana (1978.—1982.).

1980.g..

Pabeigts Tallinas olimpiskais komplekss, jaunā pasta ēka, viesnīca "Olimpija", jaunais Piritas ceļš, jaunā lidostas ēka.

20.—30.jūlijs

. Olimpiskā burāšanas regate Tallinā.

22.septembris

. Kadriorga stadionā sākas jauniešu nemieri.

1.oktobris

. Jauniešu mītiņi pie A.H.Tamsāres pieminekļa, Rātslaukumā un Uzvaras laukumā Tallinā.

28.oktobris

. Tā sauktā "četrdesmitu vēstule", kas kritizē Igaunijas kompartijas politiku.

1981.g. 27.marts

. PSRS cietumā mirst brīvības cīnītājs Jiri Kuks.

 

Atmodas un neatkarības atjaunošanas laiks

1986.—1987.g..

Fosforītu kampaņa, kas satricina Igauniju (protests pret Kabalas – Tūlsas fosforītu raktuvju izveidošanu).

1987.g. 23.augusts

. Politisks mītiņš Tallinā Hirvesparkā (uzstājas Tīts Madisons).

26.septembris.

Laikrakstā "Edasi" publicēts S.Kallasa, T.Mades, E.Savisāra un M.Titmas izstrādātais projekts par Igaunijas teritoriālo ekonomisko neatkarību (IME).

1988.g. 2.februāris

. Tartu miera līguma 68.gadadienas svinības.

24.februāris

. Igaunijas valsts 70.gadadienai veltīts mītiņš.

1.—2.aprīlis

. Igaunijas radošo savienību plēnums.

13.aprīlis

. Edgara Savisāra priekšlikums TV raidījumā "Domāsim vēl" radīt Tautas fronti.

14.—17.aprīlis

. Senatnes pieminekļu aizsardzības dienas Tartu — pirmoreiz atklātībā pacelts zilimelnbaltais karogs.

10.—14.jūnijs

. Tā sauktā Dziesmotā revolūcija (katru nakti patriotiskas dziesmas dziedāja ap 100 000 cilvēku Tallinas Dziesmu laukumā).

23.jūnijs

. Igaunijas Augstākā Padome atjauno Igaunijas simboliku — ģerboni un karogu.

19.jūlijs

. Interfrontes radīšana (līderi J.Kogans, J.Rudjaks).

10.augusts.

Laikraksts "Rahva Hääl" publicē Molotova – Ribentropa pakta slepenos protokolus (pirmoreiz PSRS).

11.augusts

. Tautas fronte rīko pasākumu "Igaunijas dziesma 88", kurā piedalās vairāk nekā 300 000 cilvēku.

24.septembris

. Pirmais Igaunijas tautību forums.

1.–2.oktobris

. Tautas frontes kongress.

16.novembris

. Augstākā padome pieņem Igaunijas PSR suverenitātes deklarāciju.

1989.g. 18.janvāris

. Igaunijas Augstākā padome pieņem igauņu valsts valodas likumu (204 par, 50 pret).

Janvārī

Igaunijas Vēstures muzejā atklāta izstāde "Treju krāsu Igaunija" (lielākā pēckara izstāde par neatkarīgās Igaunijas laiku).

24.februāris.

Garā Hermaņa tornī pirmo reizi uzvilkts zilimelnbaltais nacionālais karogs.

4.—5.marts.

Interfrontes pirmais kongress.

25.marts.

Pirmoreiz plaši atzīmē staļinisma upuru piemiņas dienu.

13.—14.maijs

. Sanāk parlamentārā Baltijas Asambleja.

23.augusts

. "Baltijas ceļš": apmēram 600 km, 2 miljoni cilvēku.

15.decembris

. Nodibināta Igaunijas Banka.

1990.g. 11.—12.marts

. Sanāk Igaunijas kongress.

18.marts

. Igaunijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas.

30.marts

. Augstākā padome pieņem lēmumu "Par Igaunijas valstisko statusu".

3.aprīlis

. Edgars Savisārs ievēlēts par Igaunijas valdības galvu.

8.maijs

. Atjaunots valsts nosaukums — Igaunijas Republika.

1991.g. Janvāris

. PSRS agresija Baltijas valstīs (barikādes).

3.marts

. Referendums par valstisko neatkarību ("par" — 77,83 procenti).

19.—21.augusts

. Valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā (pučs).

20.augusts

. Atjaunota Igaunijas Republikas neatkarība.

22.augusts

. Igaunijas neatkarību atzīst Islande.

27.augusts

. ES 12 valstis atzīst Baltijas valstis.

29.augusts

. Atklāta pirmā ārvalsts vēstniecība (Zviedrijas) Igaunijā.

2.septembris

. Igaunijas neatkarību atzīst ASV.

6.septembris.

PSRS atzīst Igaunijas neatkarību.

17.septembris

. Baltijas valstis uzņemtas ANO.

1992.g. 20.jūnijs

. Naudas reforma — apgrozībā parādās Igaunijas krona.

28.jūnijs

. Tautas nobalsošanā pieņemts Igaunijas Pamatlikums (Konstitūcija).

20.septembris

. Parlamenta (Riigikogu) un valsts prezidenta vēlēšanas.

5.oktobris

. Darbu uzsāk jaunais parlaments. Parlaments par valsts prezidentu ievēlē Lennartu Meri.

1993.g. 13.maijs

. Igaunija uzņemta par Eiropas Padomes pilntiesīgu locekli.

1994.g. 26.jūlijs

. Igaunijas un Krievijas galotņu tikšanās Maskavā.

1994.g. 31.augusts

. Pēdējās Krievijas karaspēka vienības atstāj Igauniju.

1995.g. 5.marts

. Parlamenta vēlēšanas.

1996.g. augusts

. Par valsts prezidentu otrreiz ievēlēts Lennarts Meri.

1997.g. decembris

. ES valstu galotņu tikšanās laikā pieņemts lēmums, ka Igaunija iekļaujama to 6 valstu skaitā, ar kurām pirmām kārtām uzsākamas sarunas par iestāšanos ES.

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!