ATSAUCĒ IETVERT:
Ģimeņu stiprums. Tā precas un šķiras Baltijas valstīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.1998., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46882
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
problemas
Ģimeņu stiprums. Tā precas un šķiras Baltijas valstīs
Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis, Latvijas Statistikas institūta vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"
Par pārmaiņām ģimenes jautājumu izvērtēšanā Baltijas valstīs liecina dati, kas raksturo laulības noslēgšanu un šķiršanos 90.gados (skat 1.tabulu).
Reģistrētās un šķirtās laulības
1.tabula| Reģistrētās | Šķirtās | Uz 1000 iedzīvotājiem | Šķirtās laul. | ||
| laulības | laulības | Reģ. laul. | Šķirt. laul. | uz 100 reģ.l. | |
| Latvija | |||||
| 1990 | 23619 | 10783 | 8,8 | 4,0 | 45,7 |
| 1991 | 22337 | 11070 | 8,4 | 4,2 | 49,6 |
| 1992 | 18906 | 14533 | 7,2 | 5,5 | 77,0 |
| 1993 | 14595 | 10278 | 5,6 | 4,0 | 70,4 |
| 1994 | 11572 | 8416 | 4,5 | 3,3 | 72,4 |
| 1995 | 11072 | 7821 | 4,4 | 3,1 | 70,6 |
| 1996 | 9634 | 6051 | 3,9 | 2,4 | 60,8 |
| Igaunija | |||||
| 1990 | 11774 | 5785 | 7,5 | 3,7 | 49,1 |
| 1991 | 10292 | 5738 | 6,6 | 3,7 | 55,8 |
| 1992 | 8878 | 6651 | 5,7 | 4,3 | 74,9 |
| 1993 | 7745 | 5757 | 5,1 | 3,8 | 74,3 |
| 1994 | 7378 | 5606 | 4,9 | 3,7 | 76,0 |
| 1995 | 7006 | 7456 | 4,7 | 5,0 | 106,4 |
| 1996 | 5517 | 5657 | 3,8 | 3,9 | 102,5 |
| Lietuva | |||||
| 1990 | 36310 | 12747 | 9,8 | 3,4 | 35,1 |
| 1991 | 34241 | 15250 | 9,2 | 4,1 | 44,5 |
| 1992 | 30112 | 13981 | 8,0 | 3,7 | 46,4 |
| 1993 | 23709 | 13884 | 6,4 | 3,7 | 58,6 |
| 1994 | 23337 | 11061 | 6,3 | 3,0 | 47,4 |
| 1995 | 22150 | 10221 | 6,0 | 2,8 | 46,1 |
| 1996 | 20433 | 11311 | 5,5 | 3,0 | 55,4 |
Visās trijās Baltijas valstīs samazinājies gan noslēgto, gan šķirto laulību skaits (izņēmums ir šķirto laulību skaits Igaunijā).
Visvairāk pārmaiņu noticis laulībā stāšanās ziņā. Pēdējos gados Latvijā stājas laulībā vairāk nekā divas reizes mazāk pāru nekā 1990.—1991.gadā. Gandrīz divtik retāk slēdz laulības Igaunijā. Arī Lietuvā salaulāto pāru skaits ir gandrīz divas reizes mazāks. To pašu liecina laulāto pāru skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Nav valstu, nav gadu, kad laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem nekristos. Līdz kādai pakāpei tas var notikt? Jau tuvākajos gados var sagaidīt vai nu laulības koeficienta palielināšanos, vai vismaz stabilizāciju.
Pārmaiņas notikušas arī šķirto pāru ziņā. Visās trijās valstīs tagad šķiras mazāk, nekā tas notika agrāk. Taču jāteic, ka šķiršanās biežums jau 90.gadu sākumā bija relatīvi mazāks, nekā to varēja konstatēt 80.gados.
Sakarība starp šķirto un laulāto pāru skaitu gadā visvairāk bija izteikta Igaunijā. Ja 90.gadu sākumā Igaunijā uz 100 noslēgtām laulībām izšķīra nepilnas 50, tad pēdējos gados izšķir vairāk nekā 100 pārus.
Šķirto un laulāto savstarpējās skaitliskās proporcijas Baltijas valstīs veidojušās iepriekšējā perioda ietekmē.
Uz samērā lielā laulāto pāru fona (8—10 pāru gadā uz 1000 iedzīvotājiem) izšķirto pāru skaits bija 30—50 procenti.
90.gados visās trijās Baltijas valstīs laulāto pāru skaits krietni samazinājās, kamēr šķirto pāru skaits saglabājās 90.gadu sākuma līmenī. Tas izraisīja proporciju pārmaiņas laulāto un šķirto pāru savstarpējās attiecībās.
Tāda situācija, kāda pēdējos gados veidojas Baltijas valstīs, nav novērojama nevienā citā Eiropas valstī. Acīmredzot pāreja uz neatkarības apstākļiem Baltijas valstīs radīja pārmaiņas cilvēku attiecībās, pret ģimenes veidošanu un tās iziršanu. Sevišķi uzkrītoši tas vērojams Igaunijā, arī Latvijā (mazāk Lietuvā) ar lielo cittautiešu skaitu šajās valstīs, ar etniski jauktajām ģimenēm. Tas, ka jauktās (dažādu etnosu ģimenes) ir mazāk noturīgas nekā monoetniskās ģimenes, ir sen pierādīts fakts, īpaši nenoturīgas šādas jauktās ģimenes ir tādos periodos, kādi Baltijas valstīs izveidojās 90.gados.
Jauktajām laulībām ir izteikts sadalījums etnosu ziņā. Tas redzams no 2.tabulas (skat. 13.lpp.) datiem, kas raksturo jaukto laulību īpatsvaru pēc etnosiem Latvijā 90.gados.