Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ražojumi Maskavā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.1998., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46880

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas saliņa Francijā

Vēl šajā numurā

18.02.1998., Nr. 42/43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas ražojumi Maskavā

Mūsu pārtikas produkti izstādē "Prodekspo 98"

A3.JPG (8689 BYTES)
A/s "Laima" pārdošanas direktors Leons Skrebels, a/s "Rīgas vīni" ārējo sakaru speciālists Ļevs Andračņikovs, a/s "Rīgas piena kombināts" tirdzniecības un mārketinga direktors Juris Jonaitis, a/s "Ave Lat Grupa" projektu menedžere Ilze Martinsone, a/s "Kaija" komercdirektors Andris Bricis un a/s "Latvijas Balzāms" tirdzniecības daļas vadītājs Aldis Āboliņš

Turpinājums no 1.lpp.

Vakar, 17. februārī, "Ave Lat Grupas" rīkotajā preses konferencē akciju sabiedrības projektu menedžere Ilze Martinsone pastāstīja, ka atšķirībā no pagājušā gada šogad izstādē "Ave Lat Grupas" uzņēmumi startēja visi kopā vienā 152 kvadrātmetrus lielā stendā, kas bija izveidots kā Vecrīgas fragments. Uzņēmumi bija izvietoti stilizētās Vecrīgas mājiņās, līdz ar to vienā stendā tika piedāvāts ļoti plašs Latvijas ražotāju preču klāsts. Šāds stendu izkārtojums arī ļāva sekot apmeklētāju interesēm, un visbiežāk prasītie Latvijas produkti bija "Rīgas melnais balzams", "Laimas" šokolāde, kā arī nepārtikas prece — "Dzintara" smaržas. Eksponēt savus ražojumus vienā stendā ir ekonomiski izdevīgi, un, kā akcentēja I. Martinsone, tas ļāva visiem uzņēmumiem startēt vienotā "Ave Lat Grupas" stendā. Tā bija uzņēmumu otrā "iziešana" ar vienotu nosaukumu, pirmā reize bija izstādē "Rīga Food ’97" pagājušā gada vasarā. Divas reizes "Ave Lat Grupas" stendu apmeklējis Latvijas vēstnieks Krievijā Imants Daudišs, visi vēstniecības vadošie darbinieki, arī Igaunijas un Lietuvas vēstniecību Krievijā darbinieki un Pēterburgas tirdzniecības konsuls.

Jāpiebilst, ka "Ave Lat Grupai" pašlaik pieder 37 procenti Rīgas piena kombināta akciju. Kaut arī pašlaik vēl nedz Rīgas piena kombināts, nedz "Latvijas balzams" nav konsolidētie "Ave Lat Grupas" uzņēmumi, plānots, ka šajā gadā abi uzņēmumi tiks iekļauti kopīgajā bilancē un kļūs pilntiesīgi "Ave Lat Grupas" dalībnieki, teica I. Martinsone.

Piedalīšanās izstādē vienotā stendā, vienotas grupas ietvaros palīdz uzlabot servisu vairumpircējiem, secināja "Ave Lat Grupas" projektu menedžere. Būtiski tiek koncentrēts un paplašināts piedāvātais produkcijas sortiments, veikli tiek organizēta informācija, pārrunas par līgumu slēgšanu un produkcijas realizāciju, kas ļoti apmierināja interesentus un potenciālos sadarbības partnerus. Klientiem ir iespējams slēgt vienotu līgumu ar "Ave Lat Grupu", kas nodrošina plašu preču klāstu viena līguma ietvaros, un veiksmīgas sadarbības rezultātā klientam ir paredzēti dažādi atvieglojumi. Izstādes laikā par šādu vienotu līgumu notika pārrunas ar vienu no lielākajiem vairumpircējiem no Vācijas, kas jau ilgstoši sadarbojas ar "Laimu", "Uzvaru", iegādājas "Kaijas" produkciju, ir ieinteresējies arī par "Latvijas balzama" un "Rīgas vīnu" ražojumiem, un viņi par šādu līgumu izteikušies atzinīgi. Vēl "Ave Lat Grupa" plāno atvērt vairākas jaunas ražotnes tieši Krievijā.

Akciju sabiedrības "Kaija" komercdirektors Andris Bricis teica, ka Krievijas tirgus uzņēmuma eksportā ieņem ļoti nozīmīgu vietu: 1997. gadā tas bija 73 procenti, bet šajā gadā tiek plānoti 78 procenti no saražotā. Šajā gadā uzņēmums jau ir sācis strādāt ne tikai ar Krievijas lielākajās pilsētās izvietotajiem klientiem, bet arī ar uzņēmumiem Krievijas vidienē un ziemeļu daļā. "Kaijas" komercdirektors atzīst, ka konkurence Krievijā ir ļoti liela, savus ražojumus šeit pārdot nav vienkārši. Aktīvākie konkurenti ir igauņi, arī skandināvi. Taču konkurenci atvieglo fakts, ka "Kaijai" ir sadarbības līgums par preču realizāciju ar "Salacgrīvu 95", kas ražo Krievijā ļoti pieprasītās šprotes eļļā un zivju tefteļus, kam ir ļoti labs noiets austrumu tirgū. Un abu šo uzņēmumu izstrādājumi veido lielisku zivju produkcijas buķeti Krievijas patērētajam, kurš garšas ziņā tomēr priekšroku dod mūsu, nevis skandināvu zivju produktiem. Izstādes laikā "Kaija" parakstīja 214 nodomu protokolus ar potenciālajiem klientiem, un to vidū bija arī Rietumeiropas un NVS valstu vairumtirgotāji. Protams, ne jau visiem šiem nodomu protokoliem būs turpinājums, taču pat desmitā daļa būtu vērtīgs ieguvums uzņēmumam, uzskata A. Bricis. Akciju sabiedrība "Kaija" šogad ir atvērusi savu filiāli Krievijā, Sanktpēterburgā, kura sākotnēji pārdos ražojumus mazumtirgotājiem, bet tālākā nākotnē arī ražos produkciju uz vietas, lai varētu nodrošināt Krievijas tirgus pieprasījumu.

Akciju sabiedrības "Rīgas piena kombināts" tirdzniecības un mārketinga direktors Juris Jonaitis atgādināja, ka uzņēmums ar esošo produktu kvalitāti un ražošanas tehnoloģiju pašlaik ir līdera pozīcijās Latvijas tirgū. Taču uzņēmumam ir liela interese par Krievijas tirgu, tādēļ tika nolemts piedalīties "Prodekspo 98" kopā ar citiem "Ave Lat Grupas" uzņēmumiem. Līdz šim uzņēmumam eksporta darbība ir bijusi pietiekami veiksmīga — aptuveni 15 procenti no saražotās produkcijas tiek eksportēti uz Krieviju, kur ir sadarbība ar diviem lieliem vairumtirgotājiem — "TMP" Maskavā un "Albatrosu" Pēterburgā. Baltijā ražotie piena produkti Krievijā tiek ļoti augstu vērtēti, teica J. Jonaitis, bet visaktīvāk pašlaik Krievijas tirgū sevi piesaka Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumi. Igauņi arī pašlaik ir vissīvākie konkurenti Rīgas piena kombinātam par tā Krievijas patērētāja uzticību, kurš pieprasa Baltijā ražotos piena produktus. Izstādes laikā notika sarunas ar vairāk nekā 50 interesentiem par Rīgas piena kombināta produkciju, un iespējams, ka ar kādiem 10 no tiem izveidosies sadarbība.

Akciju sabiedrības "Rīgas vīni" ārējo sakaru speciālists Ļevs Andračņikovs teica, ka izstādē viņus apmeklēja vairumtirgotāji ne tikai no Krievijas, bet arī no Lietuvas, Norvēģijas, ASV un trīs firmas no Vācijas. Katru dienu notika sarunas ar 14 līdz 20 iespējamiem sadarbības partneriem. Tika pārrunāti kvalitātes un piegādājamā apjoma jautājumi, jo Krievijas tirgū 1997. gadā uzņēmums pārdeva 20 procentus saražotās produkcijas. Domājams, ka šogad eksports uz Krieviju varētu palielināties līdz 27 — 30 procentiem. Ļ. Andračņikovs teica, ka Krievijā pircējiem ir interese par jau atmuitotu produkciju un to iespējams izdarīt caur uzņēmuma dīleriem Maskavā. Pašlaik "Rīgas vīni" eksportē galvenokārt dzirkstošos vīnus un šampanieti.

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" tirdzniecības daļas vadītājs Aldis Āboliņš uzskata, ka viņu uzņēmumam Krievijas tirgū īpaša reklāma nav vajadzīga. Ja runā par jau pazīstamo un iecienīto "Rīgas melno balzamu". Taču cita veida ražojumi no "Latvijas balzamā" izgatavotajiem 56 veidu dzērieniem krievu patērētājam ir pietiekami liels jaunums. Rezultātā šī uzņēmuma ražojumu īpatsvars Latvijas eksportā uz Krieviju ir niecīgs. Krievijas tirgotāji, aplūkojot izstādē "Latvijas balzama" produkcijas klāstu, ieinteresējās par "Dzērveņu liķieri", "Moku", "Upeņu liķieri", "Benediktīnu", "Anabellu" un krējuma liķieru sēriju "Šarlote". A. Āboliņš teica, ka pašlaik jau pārdošanā esošajiem četru veidu krējuma liķieriem "Šarlote" uz balzama, viskija, brendija un kafijas bāzes drīzumā varētu pievienoties arī riekstu un citronu " Šarlote". Tieši šī dažādā "Šarlotes" buķete varētu ieņemt stabilu vietu Krievijas tirgū tūlīt aiz jau tradicionālā "Rīgas melnā balzama". Pēdējo gadu laikā uzņēmuma eksports uz Krieviju ir krietni palielinājies, un sarunas ar apmēram 150 potenciālajiem vairumpircējiem izstādes laikā vieš cerības, ka eksports arī turpmāk attīstīsies ražotājiem labvēlīgi.

Akciju sabiedrības "Laima" pārdošanas direktors Leons Skrebelis atzīmēja, ka ļoti liela interese par "Laimas" un "Uzvaras" produkciju bijusi daudzu Krievijas reģionu vairumtirgotājiem. Uzņēmuma ražojumu vairumtirgotāji atrodas ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā, bet arī Kaļiņingradā, Voroņežā un Smoļenskā. Ir pamatotas cerības, ka nākotnē uzņēmuma produkciju iegādāsies arī vairumtirgotāji Sočos, Krasnodarā, Rostovā pie Donas, Irkutskā, Voroņežā, Novokuzņeckā, Čitā un Novosibirskā. Sarunas izstādē notikušas arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem no Kazahijas, Vācijas, Izraēlas un ASV. Sarunas izstādes laikā notikušas ar apmēram 150 iespējamajiem sadarbības partneriem. L. Skrebelis ar gandarījumu atzīmēja, ka Krievijas patērētāji atzīst "Laimas" un "Uzvaras" produktus par ļoti kvalitatīviem un pēdējā laikā šos saldumus iegādājas labprātāk nekā Rietumu konditorejas izstrādājumus. Tam ir trīs iemesli: mūsu ražojumu garšas buķete ir Krievijas patērētājam pierasta un iecienīta; noformējums neatpaliek no Rietumu firmu iesaiņojuma; visa produkcija ir sertificēta un atbilst Krievijas tirgus kvalitātes nosacījumiem. Domājams, ka produkcijas pārdošanas apjomi uz Krieviju ievērojami pieaugs, neraugoties uz muitas problēmām. Pagājušajā gadā šokolādes izstrādājumu (tirdzniecības marka "Laima") eksports uz Krieviju bija 39 procenti un cukura konditorejas (tirdzniecības marka "Uzvara") eksports — 47 procenti no uzņēmumā saražotā. Vispopulārākie produkti austrumu tirgū ir karameles, zefīrs, īpaši "Maigums", mīkstās karameles, asorti "Laima", liķiera konfektes, kā arī jaunā produkcija — "Gamma" un "Krējuma". Tiesa, veiksmīgo tirdzniecību ar Krieviju var negatīvi ietekmēt jaunie Krievijas ievedmuitas tarifi, kas stājās spēkā ar šā gada 1. februāri un paredz maksāt 0,25 ekijus par kilogramu produkcijas. Kā teica Leons Skrebelis, produkcijas cena ceļā no Latvijas uz Krieviju sadārdzinās vidēji par 0,6 ekijiem kilogramam saldumu (apmēram 0,78 ASV dolāri). Tādēļ akciju sabiedrība "Laima" paredzējusi atvērt uzņēmuma filiāli Krievijā.

Preses konferencē apskatei bija izlikti izstādes "Prodekspo 98" Latvijas "topa" ražojumi, un tie ir: "Laimas" šokolādes konfektes "Asorti" un karameles, "Kaijas" siļķu fileja "Gardums", Rīgas piena kombināta piens "Lāse" un "Latvijas balzama" dzēriens "Rīgas melnais balzams".

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!