• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts kontrole. Par taupību, lietderīgumu, sakārtotību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.01.1998., Nr. 23/24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46737

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents Guntis Ulmanis: "Mūsu kopīgo darbu izvērtēs laiks"

Vēl šajā numurā

28.01.1998., Nr. 23/24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēmas

Valsts kontrole. Par taupību, lietderīgumu, sakārtotību

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pērn decembrī Saeima jūs atkārtoti, turklāt lielā vienprātībā, ievēlēja par Valsts kontrolieri uz nākamajiem septiņiem gadiem. Tas ir konkrēts uzticības apliecinājums arī visam kontroles sistēmas veikumam. Kā jūs raksturotu svarīgākos darbības virzienus aizvadītajā posmā?

— 1997.gadā galvenais mūsu darba akcents tika likts uz Pašvaldību revīzijas departamenta izveidošanu un nostiprināšanu. Radās gan visai paradoksāla situācija: pildot likumā noteiktos pienākumus un veicot revīzijas pašvaldībās, bija jāievēro arī citā likumā, tas ir, likumā par valsts budžetu, noteiktie uzdevumi. Tā kā jauno pienākumu veikšanai līdzekļi netika piešķirti, bija jāizdara reorganizācija, darbinieku pāratestācija un arī štatu samazināšana. Tas bija visai sāpīgs process, jo vēlreiz izvērtējām katra darbinieka kvalifikāciju. Vajadzēja šķirties no tiem, kuru zināšanu un prasmes līmenis neatbilda mūsu noteiktajiem kritērijiem.

Samazinot darbinieku skaitu, sākām ar 20 cilvēkiem, tomēr spējām izveidot minēto departamentu, un gada laikā pašvaldībās izdarītas daudzas revīzijas. No 1997.gadā 60 uzsāktajām revīzijām 41 lieta izskatīta kolēģijas sēdē. Pērn plānveidīgi veicām tās visos rajonu centros, lielā daļā pilsētu un pagastu pašvaldību. Tajās gan revīzijas notika atkarībā no iesniegumiem, sūdzībām vai citām ziņām, īsi sakot, tur, kur situācija šķita sliktāka.

Kopumā, rēķinot materiālā izteiksmē, Valsts kontrole pašvaldībās noteikusi dažādus uzrēķinus par vairāk nekā 150 000 latu, no tiem — atbildīgajām amatpersonām uzlikts 6500 latu uzrēķins. Nauda nonāk vai nu valsts, vai pašvaldību budžetā. Tipiskākie pārkāpumi — pārmaksātās algas, neattaisnotie komandējumu izdevumi, neatbilstoši vērtībai pārdotie pamatlīdzekļi, nenomaksātie nodokļi, īpašiem mērķiem paredzēto līdzekļu izmantošana citiem nolūkiem un vēl citi. Diezgan daudz departamenta lēmumu tika pārsūdzēts Valsts kontroles (VK) padomē. Jāpiebilst, ka mūsu departamentu lēmumu pārsūdzēšana nav saistīta ar to, ka revīzijās būtu izdarīti nepareizi secinājumi, taču likums paredz: vienīgi VK padomei ir tiesības sodu, piemēram, uzrēķinu, mīkstināt, tas ir, samazināt. Dažkārt kontrolei pārmet, ka, lūk, revidenti rīkojušies nepareizi, jo VK padome attaisnojusi likuma pārkāpumu. Gribu uzsvērt, ka VK padomei ir tiesības attaisnot izdevumus, kuri nav pareizi izlietoti pēc likuma, bet ir attaisnojami pēc būtības. To paredz likums “Par Valsts kontroli”. Mēs izvērtējam šo lietderību, reālo situāciju — tas ļauj uztvert problēmu elastīgi. Valsts kontrole jau nav tiesa. Mēs cenšamies ne tik daudz būt soģa lomā, cik vairāk palīdzēt, lai valstī pakāpeniski tiktu sakārtotas daudzas vēl visai samudžinātas lietas.

Bet kopumā 1997.gadā, izņemot pēdējo ceturksni, par kuru vēl nav pilnīgu ziņu, Valsts kontrole noteikusi uzrēķinus par vienu miljonu 245 tūkstošiem latu. Tas krietni vien pārsniedz valsts dotācijas daļu mūsu institūcijai.

— Vai ir gadījumi, kad uzņēmums vai cita iestāde apstrīdējusi Valsts kontroles lēmumus, pārsūdzot tos Augstākajā tiesā?

— Jā, pēdējos gados bijuši četri tādi gadījumi. Viens no pēdējiem — medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firma “Grindeks”. Valsts kontrole par vairākiem pārkāpumiem bija noteikusi 125 738 latu uzrēķinu, VK padome to nedaudz samazināja. Augstākās tiesas Senāts pamatos atstāja spēkā mūsu lēmumu. Līdzīgi bija arī iepriekšējos trīs gadījumos: Senāts neatcēla VK lēmumus, jo tajos nebija kļūdas revīziju secinājumos.

Dzīvē pārliecināmies, ka nereti, spekulējot ar vispārnacionālām, kultūras un citām vērtībām, vienlaikus notiek līdzekļu izšķērdēšana iedzīvošanās nolūkos. Īpaši ja tas skar valsts aizsardzību, sociālo sfēru, tad var piekrist, ka līdzekļu ir maz, to ļoti trūkst. Taču tajā pašā laikā revīzijās pārliecināmies, ka no tā paša mazumiņa tiek atrauti līdzekļi un izmantoti neracionāli, pat savtīgos nolūkos. Domāju, ka pret tāda veida noziegumiem valstī būtu jāvēršas stingrāk. Piemēram, revidējot Aizsardzības ministrijas atsevišķas struktūras, tajos pašos Ādažos, nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi, remontdarbos pārmaksātas prāvas summas. Nevaru piekrist apgalvojumam, ka Valsts kontrole, uzliekot uzrēķinu, tādējādi soda mūsu karavīrus, mūsu bruņotos spēkus. Šādus izteicienus vērtēju kā klaju demagoģiju. Tie uzrēķini ir nauda, ko Aizsardzības ministrijas atsevišķas amatpersonas pārmaksājušas pasūtītājiem, un ministrijai jāmeklē ceļi, lai tos atgūtu. Šādi uzrēķini ir stimuls, lai atpakaļ dabūtu naudu, kas iztērēta pašu amatpersonu pasivitātes, paviršības vai negodīgas rīcības dēļ.

— Vai daudzu pārbaužu rezultāti pašvaldībās un citur mudinājuši Valsts kontroli vērsties pie ķenerālprokuratūras, lai tā izvērtē — ir pamats krimināllietas ierosināšanai vai nav?

— Var sacīt tā: par katru desmito mūsu rīkoto revīziju (pērn — aptuveni 30) mēs tās rezultātus darām zināmus ķenerālprokuratūrai. Protams, ne jau par visām tiek ierosināta krimināllieta, tas ir prokuratūras ziņā.

Pirms četriem gadiem Valsts kontrole uzsāka pētīt SIA “Lata International” darbību, atklāja lielus trūkumus un nodeva materiālus ķenerālprokuratūrai. Tās darbs, kas tiešām izrādījās sarežģīts, nonācis pie loģiska nobeiguma — nupat sāksies tiesas process šajā lietā, kur tiek apsūdzētas astoņas amatpersonas. Esam nosūtījuši ķenerālprokuratūrai arī vairākus citus revīziju materiālus, piemēram, par Alūksnes, Jēkabpils un Sedas pilsētas vadītāju pretlikumīgu rīcību, kā arī vēl citus.

ķenerālprokuratūra ir viena no institūcijām, ar ko ikdienā sadarbojamies. Ja revīzijās jūtam, ka lieta “velk” uz kriminālpārkāpumu, tās gaitā aicinām piedalīties prokuratūras darbiniekus. Protams, prokuratūrai, ir savs vērtējums, taču tad, ja lieta tiek nosūtīta ķenerālprokuratūrai, tai nevajag sākt visu no gala. Jo saprotam, ka prokuroriem darba ir vairāk nekā mūsu revidentiem. Esmu ticies gan ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, gan virsprokuroriem, policijas vadību, lai konkretizētu un koordinētu uzdevumus, lai mēs lieki neapgrūtinātu prokuratūru. Ir panākta vienošanās: Valsts kontrole nav tā iestāde, kas veic revīzijas pēc procesa virzītāja pieprasījuma. Un tā mūsu sadarbības rezultātā tapa dokuments — vēstule Ministru prezidentam, ko parakstījis ģenerālprokurors, Valsts kontrolieris un iekšlietu ministrs. Tās būtība: valstī nepieciešams izveidot struktūru, kas nodarbotos ar revīziju veikšanu pēc procesa virzītāja prasībām.

— Valsts kontrole ik gadu iesniedz ziņojumus Saeimai par valsts ārējo parādu, kā arī citām nozīmīgām problēmām, kas radušās revīziju laikā un kas risināmas ar likumdevēja palīdzību. Daļa no tiem publicēta arī “Latvijas Vēstnesī”.

— Lai gan Valsts kontrolei nav likumdevēja iniciatīvas, taču mūsu atziņas, priekšlikumi noder un var noderēt tālākā likumu izveidē, sakārtošanā vai pilnveidošanā. Pagājušajā gadā vien Saeimai iesniedzām 11 ziņojumus. Lūk, daži no tiem: “Par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta izlietošanu medikamentu iegādei”, “Par nodokļu parādu iekasēšanu 1995.gadā un 1996.gada 1.pusgadā Finansu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un tā struktūrvienībās”, “Par lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu privatizācijas procesa norisi un rezultātiem LR agrārās reformas gaitā”, “Par izsniegtajiem kredītiem no Valsts īpašuma privatizācijas fonda” un citiem.

Taču esam nonākuši pie atziņas, ka VK trūkst šīs neatgriezeniskās saiknes, tas ir, mēs ne vienmēr laikus uzzinām par tā vai cita ierosinājuma Saeimai likteni, par to, kā notiek mūsu iesniegto materiālu izskatīšana ķenerālprokuratūrā. Tāpēc pērnā gada nogalē iedibinājām struktūru, ko pārzina VK padomes locekle Dzidra Ceihnere. Viņas pienākumi ir saistīti ar metodisko un organizatorisko darbu, ar departamentu revīzijas koordinācijas jautājumiem, ar ciešākas saiknes uzturēšanu gan ar ķenerālprokuratūru, gan Saeimu. Mūsuprāt, arī Saeimā būtu vajadzīga komisija vai sektors, kas nodarbotos ar iesniegto ziņojumu, priekšlikumu analīzi. Protams, šādas institūcijas iedibināšana nedrīkstētu ietekmēt VK neatkarību lēmumu pieņemšanā, revīziju izvēlē un izvērtēšanā. Valsts kontrole Saeimai iesniedz tikai tādus ziņojumus, priekšlikumus, kur saskatām problēmu un ar saviem iedarbības līdzekļiem nevaram ietekmēt vai mainīt situāciju. Piemēram, bieži vien izjūtam nepilnības likumdošanā, pastāvošo likumu neatbilstību reālajai situācijai. Cik zinu, daudzās citās valstīs parlamentā ir līdzīga struktūra jeb komisija, kas ar šādām lietām nodarbojas. Protams, jūtam atsaucību no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, iespējams, ka ar šiem jautājumiem pagaidām varētu nodarboties kāda apakškomisija. Taču uzskatu, ka nākamajai Saeimai tas būtu jāatrisina.

— Ar kādiem jaunievedumiem vēl raksturīgs 1997.gads, un kas būtu darāms Valsts kontroles darbā šogad?

— Gribu atzīmēt tādas svarīgas tiesības kā VK padomes iesniegums Satversmes tiesai. Sakarā ar Satversmes tiesas likumā pērn izdarītajiem grozījumiem Valsts kontroles padomei ir šādas tiesības. Un tā jau pagājušā gada novembra beigās padome iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu par Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gadā apstiprinātā kopīgā skaidrojuma “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” daļas neatbilstību vairākiem likumiem valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas procesā. Īpaši tas sakāms par nomu un nomu ar izpirkumu. Šajā sfērā nejūt likumu sakārtotību, jo nav pieņemti vairāki paredzētie Ministru kabineta noteikumi, tāpēc trūkst noteiktas kārtības. Privatizācijas procesa revīzijas departaments pēta šos jautājumus globāli. Mūsu priekšlikumi: lielāko valsts objektu, kā “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas dzelzceļš” un vēl dažu, privatizācijas sakarā Saeimai būtu pieņemams likums. Jo, kā šeit privatizācija notiek, tas ir valsts politikas jautājums.

Vēl par kādu jaunu niansi mūsu darbā. Pērn Valsts kontrolē izveidojām konsultatīvo padomi, par kuras tapšanu jau stāstīju “Latvijas Vēstnesim” rudenī. Notikušas divas sēdes. Šo padomi, kurā pārstāvēti dažādu nozaru, sabiedrībā pazīstami cilvēki, uzskatu par vienu no ciešākas saskarsmes veidiem ar sabiedrību. Šīs padomes locekļu ierosinājumi, padomi var mums palīdzēt vērtēt procesus kopsakarībās, saskatīt valsts resursu taupīgas izmantošanas iespējas. Manuprāt, konsultatīvās padomes darba sākums ir visai cerīgs.

Par pērngada jaunievedumu var uzskatīt nodibināto Valsts kontroles atzinības rakstu. To piešķir mūsu darbiniekiem vai citām personām par lielu ieguldījumu Valsts kontroles darba veicināšanā. 1997.gadā atzinības rakstu saņēma Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniece Bonnā Iveta Šulca, bijušais Dānijas Valsts kontrolieris Gravesena kungs, Norvēģijas Valsts kontrole kā iestāde — par lielo palīdzību mācību programmas izpildē, par tehnisko palīdzību; radiožurnāliste Indira Ozola, kas gatavo iknedēļas VK informatīvo raidījumu, un Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors Kārlis Beljānis, kas šo departamentu vada kopš tā izveidošanas, strādā MK vadības auditpadomē, aktīvi piedalās starptautiskajos pasākumos.

Šajā gadā turpināsim darbu mūsu revidentu un citu darbinieku kvalifikācijas celšanā. Pasaules banka VK piešķīrusi 200 000 ASV dolāru mācību programmu, metodisko materiālu izstrādei, tehniskā aprīkojuma uzlabošanai un vēl citām vajadzībām. Uzskatu, ka ļoti svarīga ir revidenta stāja, attieksme pret revidējamo, tāpēc ir paredzētas lekcijas par saskarsmes psiholoģiju, revidenta ētiku u.c., jo reizēm tomēr gadās, ka revidents cenšas uzsvērt savu pārākumu, pat uzvedas rupji. Pagājušajā gadā vienai revidentei izteicām rājienu par necienīgu uzvedību pārbaudāmajā objektā.

Valsts kontrole aktivizējusi sadarbību ar citu valstu kolēģiem, Eiropas Savienības audittiesu. Mans padomnieks Pauls Krūmiņš ir atbildīgs par šo saikni ar audittiesu. Ir bijušas vairākas tikšanās Luksemburgā; pašlaik gatavojamies līdzīgām sarunām Varšavā. Arī citas valstis, sevišķi tās, kuras piedalās dažādu programmu īstenošanā Latvijā, ieinteresētas, lai arī mūsu Valsts kontrole savās revīzijās iekļautu šo programmu līdzekļu izlietošanas pārbaudes. Un tas arī saprotams, jo starptautisko programmu finansēšanā piedalās attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Nupat Rīgā beidzās vairāku dienu seminārs, ko rīkoja ASV Federālās izmeklēšanas birojs. Tajā piedalījas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvji no tiesībsargājošajām institūcijām, ķenerālprokuratūras, arī no Valsts kontroles. Tajā pārrunāja kopīgos centienus cīņā pret korupciju, starptautisko noziedzību, par mērķtiecīgu un racionālu līdzekļu izmantošanu starptautisko programmu izpildēs. Katrā ziņā tas bija vērtīgs seminārs.

— Janvāra vidū jūs apmeklējāt Ungāriju. Jau šur tur izskanējusi informācija, ka Černaja kungs nu ķeršoties klāt politisko partiju finansu līdzekļu kontrolei. Kādas atziņas guvāt šajā valstī?

— Jā, Ungārijā biju darba vizītē pēc Valsts kontroliera uzaicinājuma, lai iepazītos ar kolēģu pieredzi un apspriestu sadarbības programmu pašvaldību revīziju jautājumos. Pēdējos gados, kā ungāri uzskata, pašvaldības strauji pārgājušas uz decentralizāciju, tas ir: bija aptuveni 1000 pašvaldību, tagad ir trīsreiz vairāk. Neatkarības reibonis ienesa valstī zināmu sadrumstalotību. Tā kā pašvaldības saņem 60 procentu līdzekļu no centrālā budžeta, tad ir prasība tajās veikt kompleksu revīziju reizi ievēlētajā laikposmā. Pēc tam VK iesniedz ziņojumus parlamentam par pašvaldību rīcību ar finansēm dažādās jomās. Ja pašvaldības tērējušas līdzekļus nelikumīgi vai nelietderīgi, parlaments izlemj par tālāko asignējumu samazināšanu. Ungāru kolēģiem ir vērtīga pieredze sniegt pārskatu parlamentam par tematiskām revīzijām, jo tad redzama kopējā aina un rodas labāks priekšstats par kādu problēmu kopumā. Arī mēs esam iesākuši vairākas tematiskas revīzijas, kuru rezultātā droši vien radīsies secinājumi par atsevišķām nozarēm valstī kopumā.

Manuprāt, interesanta un daļēji arī mums vērā ņemama ir pieredze politisko partiju finansiālo līdzekļu revīzijā. 1990.gadā, kad Ungārijā seminārā pulcējās valsts kontrolieri no visas pasaules, šī bija vienīgā valsts pasaulē, kurā tika kontrolētas politiskās partijas ar VK struktūru palīdzību. Tagad Eiropā tādu ir sešpadsmit. Jāatgādina, ka Ungārijā partijas daļēji finansē valsts (galvenokārt tās, kuras pārstāvētas parlamentā). Bet kopumā valstī ir vairāk nekā 200 partiju. Ja valsts kontrole atklāj, ka līdzekļi partijas kontos ienākuši no nezināmas izcelsmes avotiem, tie visi ir jāatmaksā valsts budžetā. Korupcijas novēršanas padomes sēdē gribu pastāstīt par Ungārijā gūtajām atziņām. Uzskatu, ka arī Latvijā būtu jāsakārto likumdošana par politisko partiju finansēšanu.

— Varbūt jums kā Korupcijas novēršanas padomes loceklim ir pārdomas vai vēl kāds priekšlikums korupcijas apkarošanas sakarā?

— 1997.gada decembrī VK Valsts saimnieciskās revīzijas departamentā izveidojām jaunu sektoru, kas pārbaudīs valsts un pašvaldību pasūtījumu un piegādes izpildi. Šķiet, ka šī joma visciešāk varētu būt saistīta ar korupciju, jo mūsu valstī šis process līdz galam nav noregulēts. Par to pārliecinājāmies revīzijās, piemēram, pašvaldībās, Aizsardzības ministrijas struktūrās, Operas un baleta teātra ēkas rekonstrukcijā un vēl dažuviet. Te nedrīkst aizbildināties, ka viss jādarot ātri, to prasot valsts nacionālās intereses u.tml. Un tam korupcijas “skandālam” pērn jau nekādu īpašu rezultātu nav — tas bija tāds atsevišķu amatpersonu dokumentu kratīšanas jautājums saistībā ar Uzņēmumu reģistru. Jo pašlaik korupcija var izpausties visdažādākajos veidos, arī interešu konfliktos, un citur.

Lai novērstu korupcijas iespējas, jārevidē visa mūsu likumdošanas sistēma.

Šajā nolūkā esam iecerējuši projektu par iekšējās kontroles iedibināšanu mūsu valsts struktūrās, ir padomā arī citi ierosinājumi, kurus centīsimies īstenot jau šajā gadā.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!