Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijai ir daudz labu draugu un partneru Akreditācijā pie Valsts prezidenta Latvijas diplomāti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.01.1998., Nr. 23/24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.19

Par darba grupu likumprojekta par tiesām izstrādei

Vēl šajā numurā

28.01.1998., Nr. 23/24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Latvijai daudz labu draugu un partneru

Latvijas Valsts prezidents — pieņemšanā Rīgas pilī

Latvijā akreditētajiem vēstniekiem un viņu kundzēm 1998. gada 27. janvārī

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man un arī manai dzīvesbiedrei šovakar ir liels prieks redzēt un sveikt Latvijā akreditētos vēstniekus.

Es vēlos pateikties jums, godātie vēstnieku kungi, par jūsu darbu aizvadītajā gadā. Tas ļāva tālāk nostiprināt Latvijas sakarus ar daudzām Eiropas un arī citu kontinentu valstīm.

Es vēlos īpašu pateicību izteikt cienītām kundzēm. Jūsu aktīvā un rūpīgā iesaiste sociālās un izglītības jomas problēmu risināšanā ir ļoti vēlama un humāna. Man un manai kundzei bijusi iespēja arī šajā jomā darboties, lai īstenotu Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamus projektus.

Pirms mēs baudām kopēju skaistu vakaru, ļaujiet man teikt pāris vārdu gan par pagājušo gadu, gan arī par mūsu iecerēm šim gadam.

Pagājušais gads apstiprinājis galvenās mūsu laikmetu raksturojošās tēzes pareizumu. Iekļaujoša un integratīva politika atbilst XXI gadsimta sākumam un modernajai domāšanai. Divdesmitajā gadsimtā ilgi ir dominējusi konfrontatīvā domāšana. Tā dominēja gan drošības politikā, gan bieži arī attiecībās starp valstīm un ideoloģijām. Šis laiks paliek pagātnē. Tāpēc integratīvā politika eiroatlantiskajā telpā atbilst arī Latvijas nacionālajām interesēm.

Latvijas politiskā virzība ļāva un reizē arī lika sasprindzināt spēkus un veidot augstu dinamiku ekonomikā. To novērtēja gan mūsu partneri Eiropas valstīs, gan arī neatkarīgās reitinga aģentūras. Latvija pagājušajā gadā sasniedza labus rezultātus tautsaimniecības attīstībā — to sekmēja Latvijas iedzīvotāju patstāvīgā uzņēmējdarbība, arī ārzemju investīcijas bija sekmējošs faktors.

Viens secinājums man šķiet skaidrs — pagājušā gada laikā politiskā sistēma, tāpat kā ekonomika, guvusi kāpinātāku attīstību. Varbūt tas sekmēs partiju māku valdībā tomēr strādāt kā vienā komandā. Šobrīd skaidri saskatāms, ka partijas sākušas domāt par tuvajām vēlēšanām — brīžam šķiet, ka jau pat pārāk daudz.

Veiksmīgu attīstību mēs esam vērojuši un veidojuši Baltijas jūras reģionā. Tas kļūst par modeli Eiropai attiecībā uz integratīvo politiku. Mūsu reģions stabili un harmoniski iekļaujas eiroatlantiskajā telpā gan ekonomikas, gan drošības politikas aspektos.

Rīgā notikusī galotņu konference bija svarīgs notikums reģiona nākotnei. Tas iezīmēja tālākās prioritātes un sadarbības jomas, reizē apkopojot jau izdarīto. Reģionālā sadarbība — un it īpaši ar Ziemeļvalstīm — ir jau kā daļa no mūsu identitātes.

Integrācija un iekļaušanas politika ir noteicošā arī Eiropas Savienībā un NATO. Tās ir atvērušas savas durvis valstīm, kuras tiecas kļūt par dalībvalstīm, un turpina meklēt iespējas sadarbībai ar Krieviju.

Luksemburgā tika pieņemts politisks lēmums uzsākt sarunas par sarunu uzsākšanu. Šim politiskajam lēmumam tiek meklēts arī visus apmierinošs tehniskā izpildījuma modelis. Es ļoti vēlos ticēt, ka tehniskā izpildījuma modelis nekļūs par politisku problēmu attiecībā uz Latviju.

Laikmetīga integratīva politika Eiropā manā izpratnē nozīmē arī ciešākas atlantiskās saites. Arī Latvija tās ir veidojusi ilgstošā konkrētā sadarbībā un pastāvīgā politiskā dialogā. ASV un Baltijas partnerības harta atskatās gan uz mūsu attiecībām kopš 20. gadu sākuma, gan uz pēdējo gadu praktisko kooperāciju un iezīmē nākotnē kopā ejamo ceļu.

Integratīvā un iekļaujošā politika mūsu kontinentā dominē kā filozofija politiskajā domāšanā, un tā aizvien vairāk nosaka arī praktisko ikdienu. Tā veido labvēlīgu ārpolitisko vidi Latvijas tālākai attīstībai šinī un nākamajos gados.

Dāmas un kungi!

Šovakar esmu jūs uzaicinājis, lai atcerētos to, ka 26. janvāris ir Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena. Šī simboliskā diena katru gadu aicina mūs palūkoties uz to, kas būtu gada laikā svarīgākais no darāmajiem darbiem.

Šis Latvijai ir jubilejas gads. Tāpēc es vairāk uzmanības veltīšu savas valsts vēsturei. Latvijas vēsturei ir jābūt dzīvai katra mūsu valsts iedzīvotāja apziņā. Tanī nedrīkst būt nevienas slēgtas vai noklusētas lappuses. Es vēlos pievērst uzmanību tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri dažādajos laikmetos snieguši savu ieguldījumu Latvijas bagātībā.

Valsts jubileja ir iemesls ciešākai katra valsts iedzīvotāja sarunai ar vēsturi. Tādējādi katrs būsim arī tuvāk savai valstij. Tā mēs labāk saskatīsim mūsu kopējo nākotni.

Šis ir vēlēšanu gads. Jau tagad skaidrs, ka Latvijā sevi piesaka jaunas un mainās parlamentā esošās partijas. Jūtams, ka sevi vēlas pieteikt jauna politiskā elite. Jaunas vēlēšanas — jaunas sejas — jauni jautājumi. Taču tas viss virzīs mūs straujāk uz priekšu, nemainoties galvenajām prioritātēm.

Pēdējos gados pilnībā apzināmies to, cik bagāti esam kļuvuši. Mums ir daudzas un ļoti dažādas kaimiņvalstis. Šogad turpināšu jau izvērsto politisko dialogu ar Latvijas kaimiņvalstīm. Tas ir kā nozīmīga vērtība, jo tikai tā var kļūt par uzticamiem partneriem un drošiem kaimiņiem. Tāpēc turpināšu atklātu un godīgu dialogu ar visiem, kas ir ieinteresēti sarunai.

Taču nozīmīgākais vadmotīvs manā darbā saistīts ar Latvijas sabiedrību. Es vēlos rīt un nākamā gadsimta sākumā saskatīt labklājīgu, harmonisku sabiedrību.

Koalīciju vienošanās vai partiju programmas nav mūžīgas, tās mainās, jo tām ir jābūt pakārtotām indivīda, tautas, valsts interesēm.

Es apzināti izvēlos vienmēr tieši šādu uzskaitījumu. Katram no mums ir svarīga mūsu iekšējā un ārējā brīvība. Tāpēc cilvēktiesības aizvien noteiktāk kļūst par centrālo stīgu politiskajā ikdienā. Tas ir kā priekšnoteikums stiprai tautai un stiprai valstij.

Dāmas un kungi!

Man ir prieks, ka Latvijai ir tik daudz labu draugu un partneru. Es sveicu jūs šovakar un aicinu uz ciešu sadarbību arī turpmāk.


Akreditācijā pie Valsts prezidenta Latvijas diplomāti

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pārstāvniecībā pie Eiropas Savienības Andris Piebalgs

Vēstnieka kungs!

Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā ir mūsu iekšpolitiskās rīcības pamatā. Ar to samērojam savus lēmumus ekonomiskajā politikā un likumdošanā.

Iekļaušanās Eiropas Savienībā tāpēc ir uztverama vispirmām kārtām kā radošs process. Latvijā mums visiem vēl daudz jādara, lai izskaidrotu iedzīvotājiem vienotās Eiropas ideju. Katram Latvijā vajadzētu izprast, ko nozīmēs tās fundamentālās pārmaiņas dzīvē, kuras saistās ar Eiropas Savienību.

Mainās mūsu identitātes telpa. Mainās mūsu ekonomiskās iespējas. Mainās mūsu vērtību skala. Mēs kļūstam bagātāki.

Vēstnieka kungs!

Jums šinī darbā tagad ir plašs horizonts. Novēlu jums veiksmi un gandarījumu par paveikto.

Savukārt Andris Piebalgs, saņemot akreditācijas vēstuli, savā atbildes runā Valsts prezidentam teica:

— Godājamais Valsts prezidenta kungs! Kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti ir viens no Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas stratēģiskajiem uzdevumiem. Latvija jau ir ES paplašināšanās procesa dalībniece. Tajā pašā laikā ārpolitiski tieši šobrīd ir jādara ļoti daudz. Šajā posmā man būs ļoti daudz darba, lai panāktu pēc iespējas labvēlīgāku risinājumu Latvijas valstij. Es apzinos arī to, ka darbs Eiropas Savienībā ir savādāks un atšķirīgāks no darba atsevišķā valstī. Ka šeit būs jāstrādā gan ar Eiropas Komisiju, gan ar ES dalībvalstīm, gan ar Eiropas Parlamentu, gan ar valstīm, kas arī grib kļūt par ES dalībvalstīm. Es apzinos arī to, ka viss nav atkarīgs tikai no vēstnieka. Ļoti daudz ir atkarīgs arī no tā, kā norisinās procesi valsts iekšienē. Tāpēc es centīšos, lai man būtu ļoti labs kontakts arī ar tām institūcijām, kas veicina šī procesa attīstību Latvijā. Paldies par uzticību! Es centīšos to attaisnot.

“Latvijas Vēstnesim”

— Jums nupat bija ļoti ilga saruna ar Valsts prezidentu. Acīmredzot arī šīs sarunas ilgums apliecina, cik svarīga misija jums tagad uzticēta.

— Jā, ar Valsts prezidentu mums bija gara saruna. Protams, prezidents zina jaunāko notikumu attīstību. Taču viņu interesēja arī jaunākais mūsu attiecībās ar Igauniju. Informācijas ir daudz, un, protams, vēstnieks var arī pie šīs informācijas vēl sniegt kādus papildu akcentus.

Lielu vērību mēs veltījām Eiropas Savienības jautājumiem, tieši ārpolitiskajiem aspektiem. No ārlietu resora gan nav atkarīgs viss, bet ir atkarīga forma, kā Latvijas valstij labāk īstenot savas intereses un arī aizstāvēt savas intereses. Tie ir galvenie aspekti, par ko mēs runājām.

Manas darbības sākotnējie virzieni būtībā ir skaidri definēti. Pirmais ir darbība, kas tieši saistīta ar Eiropas līguma realizāciju. Jo tagad Eiropas līgums ir ratificēts. Varbūt šis darbs nav ļoti sarežģīts diplomātiskā ziņā, bet tehniskā ziņā tas ir diezgan darbietilpīgs. Tika pieņemts arī dokuments par pievienošanās partnerību, kas veido finansiālo bāzi tālākai PHARE programmas izmantošanai. Šīs summas Latvijas apstākļiem ir visai iespaidīgas, tāpēc mūs interesē tehnoloģija, kādā veidā notiks šīs naudas piešķiršana projektiem. Mūs arī interesē loks, uz kuru šis pieprasījums varētu attiekties.

Otrs, protams, ir strādāt tālāk pie Latvijas jau iesāktā Eiropas paplašināšanas procesa. Šeit arī vēl ne viss ir skaidrs. Piemēram, nav skaidrs, kā tiks vērtēts valstu progress, kādi būs termiņi, kādas sfēras īpaši tiks izceltas.

Protams, Eiropas Komisijas sagatavotais viedoklis par Latviju ir bāze, un tās lietas, kas minētas negatīvā nozīmē, — tā ir, protams, bāze tālākai izskatīšanai. Bet ir arī aspekti, kas vēl jāprecizē.

Jāņem vērā arī tas, ka ES ir komplekss mehānisms. Un šeit ir ļoti svarīgi būt labā kontaktā gan ar visām Eiropas Savienības institūcijām, gan arī ar visām attiecīgajām Latvijas institūcijām. Mums ir precīzi jāzina, ko attiecīgajā brīdī no mums grib.

— Vai jums Briselē noderēs arī tā specifiskā pieredze, ko esat ieguvis vēstnieka darbā Igaunijā? Īpaši sakarā ar to, ka Igaunija ceļā uz ES ir izvirzījusies vai, kā es gribētu teikt, izvirzīta mūsu valstij priekšā?

— Es tomēr nedomāju, ka te ir kāda īpaša recepte. Igaunijas pieredze man noderēs tāpat kā jebkuram diplomātam. Nav tomēr tā, ka Eiropas Savienības kontekstā tā mani būtu īpaši ietekmējusi.

Taču ir ļoti būtiski, ka man jau izveidojies ļoti labs kontakts ar maniem igauņu kolēģiem Briselē. Tas ir ļoti būtiski tieši šajā situācijā, jo mums ir vienādi uzdevumi, mēs tomēr ejam vairāk vai mazāk, bet vienādam procesam cauri. Tagad mēs varam savus spēkus divkāršot darbībā. Es pat domāju, ka mēs reizēm varēsim sadalīt darba sfēras, kurās tad vairāk iedziļināties, un tad tās pārrunāt. Es ceru, ka man noderēs igauņu pieredze savu iespēju palielināšanā. Ne tik daudz pieredzes ziņā, cik no praktiskā kontakta, kas man ir ar igauņu kolēģiem.


Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Rumānijas Republikā un Moldovas Republikā Pēteris Vaivars

Latvijai ir iedibinātas labas attiecības ar Rumāniju un Moldovu. Mums ir vienota izpratne par kopējiem Eiropas politikas mērķiem. Latvija vēlas izvērst politisko dialogu ar Rumāniju un Moldovu. Mums ir kopējas intereses savstarpēji izdevīgā ekonomikā un tirdzniecībā. Mūsu tautām ir abpusēja interese par kultūras un mākslas bagātībām.

Latvijas politikai un uzņēmējiem ir svarīgs pastiprināts un stabils sakaru spektrs ar Rumāniju un Moldovu. Tam jābūt ar ilglaicīgu perspektīvu. Jūsu darbs tāpēc ir nozīmīgs un īpaši atbildīgs.

Novēlu jums veiksmi un gandarījumu par paveikto.

Savukārt Pēteris Vaivars, saņemot akreditācijas vēstuli, savā atbildes runā Valsts prezidentam teica:

— Godājamais Valsts prezidenta kungs!

Šodien, uzņemoties godpilnos un ļoti atbildīgos Latvijas vēstnieka pienākumus Rumānijā un Moldovā, vēlos paust savu apņēmību darīt visu, kas ir manos spēkos, lai godam pārstāvētu Latvijas valsts intereses šajā reģionā.

Savu darbību es vērsīšu uz to, lai attīstītu Latvijas un Rumānijas un Latvijas un Moldovas ekonomisko, politisko un kultūras dialogu, sekmējot sasniegumus valstiskuma un neatkarības nostiprināšanā mūsu valstīs un veicinot sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Melnās jūras reģiona un Baltijas jūras reģiona ekonomiskajai sadarbībai ir senas vēsturiskas saknes, un šodienas ģeopolitiskajā situācijā šo saišu atjaunošanas perspektīva rada lielu interesi.

Vēstniecībai pavēries plašs darba lauks starpvalstu līgumtiesiskās bāzes veidošanā, sadarbības veicināšanā starp mūsu valstu institūcijām, organizācijām un biznesa struktūrām.

Paskatoties Eiropas kartē, ir redzams, ka Latviju no Rumānijas un Moldovas šķir ievērojams attālums, tomēr mūsu tautu līdzīgā pagātnes pieredze un ģeopolitiskā situācija sekmē valstu uzskatu līdzību izpratnē par to, kādam ir jābūt mūsu kontinentam šī gadsimta izskaņā un jaunajā gadu tūkstotī.

Mums ir visi priekšnosacījumi starpvalstu attiecību dinamiskai attīstībai un turpmākās sadarbības veidošanai uz vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principiem.

Godātais prezidenta kungs!

Atļaujiet man pateikties par parādīto uzticību, ieceļot mani par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Rumānijā un Moldovā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vai var teikt, ka tagad, pārstāvot Latviju vēl divās valstīs, jums būs trīsreiz vairāk darba?

— Ziniet, tādas tīri aritmētiskas paralēles vilkt tomēr būtu riskanti. Protams, darba tagad būs vairāk. Taču šis reģions ir interesants un svarīgs. Turklāt šis potenciāls, kas ir Melnās jūras reģionā, tieši Rumānijā un Moldovā, mums vēl praktiski nav izmantots. Mūsu tirdzniecība ar šī reģiona valstīm ir vairāk nekā niecīga. Arī līgumtiesiskā bāze nav sakārtota. Kaut gan sagatavošanā ir virkne līgumu. Taču ir ar ko sākt — ir jāķeras pie šiem līgumiem. Ir arī vienošanās starp prezidentiem, un Valsts prezidents man arī šodien teica, ka tiks atbalstīta visaugstākā līmeņa vizīšu apmaiņa. Vienkārši jāsāk tagad tās lietas kārtot.

— Vai Latvijas attiecībās ar abām šīm valstīm — Moldovu un Rumāniju — situācija ir līdzīga?

— Jā, situācija ir līdzīga ar abām valstīm.

— Vai mūsu vēstniecībā Kijevā, kur arī turpmāk būs jūsu rezidence, darbs rit raiti un jums būs pietiekami daudz laika veltīt jaunās rūpes tagad arī Rumānijai un Moldovai?

— Jā, darbs rit normāli. Protams, tagad man būs sarežģītāk strādāt nekā līdz šim. Būs jābrauc arī uz šīm divām valstīm, un darba būs vairāk. Taču centīšos ar to tikt galā. Ne kampaņveidā, bet koncentrējot uzdevumus tādās lielākās paketēs. Taču mums vēstniecībā ir labi komercatašeji un vispār labi darbinieki. Domāju, ka varēšu šo darbu veikt, gan sekmējot attiecību attīstību starp valstīm, gan arī starp biznesa struktūrām — sekmējot Latvijas ekonomiskās intereses šajā reģionā.

— Šķiet, jūsu misiju atvieglos arī tas, ka ar Ukrainu Latvijai ir stabilas un labas attiecības?

— Jā, politiski tās ir labas. Ekonomiski mūsu sadarbība varētu būt plašāka, un pēc tā ir jācenšas. Pašlaik šo uzdevumu gan mazliet apgrūtina iekšpolitiskā situācija Ukrainā, jo valstī tuvojas vēlēšanas — marta beigās Ukrainā būs parlamenta vēlēšanas. Taču kopumā mūsu valstu attiecības attīstās sekmīgi.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors


No Zviedrijas — sadarbībai aizsardzības jomā

— tiekoties ar Valsts prezidentu

Vakar, 27.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Zviedrijas aizsardzības ministru Bjernu fon Sīdovu (Björn von Sydow).

Sarunas gaitā abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistās ar Zviedrijas un Latvijas sadarbību bruņoto spēku attīstības un apmācības jomā, kā arī Latvijas pakāpenisku iekļaušanos NATO struktūrās.

Aizsardzības ministrs apliecināja, ka Zviedrija arī turpmāk būs ieinteresēta sniegt konsultatīvu un izglītojošu palīdzību bruņoto spēku veidošanā Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā darbojas Zviedrijas padomnieks, kurš sniedz konsultācijas aizsardzības sistēmas izveidošanā, bet Tartū ar Zviedrijas un citu valstu atbalstu tiek veidota īpaša pulkvežleitnantu līmeņa apmācība viena gada ietvaros, lai ik gadu no katras Baltijas valsts varētu uzņemt un apmācīt astoņus cilvēkus. Zviedrija vēlas palīdzēt Baltijas valstīm vides sakopšanā un atjaunošanā tajās teritorijās, kur atradušās PSRS militārās kara bāzes.

G.Ulmanis apliecināja, ka Latvija vēlas pārstrukturēt savus bruņotos spēkus, ar nākamo gadu ievērojami palielinot budžeta asignējumus aizsardzībai. “Lai runātu ar citām valstīm uz paritātes principiem, bruņotie spēki ir jāveido pašiem. Nevar tos būvēt tikai uz humānās palīdzības bāzes,” teica Valsts prezidents.

— tiekoties ar Aizsardzības ministrijas un NBS vadības pārstāviem

Vakar, 27.janvārī, Latvijā oficiālā divu dienu vizītē ieradās Zviedrijas aizsardzības ministrs Bjerns fon Sīdovs.

Tiekoties ar Aizsardzības ministrijas un NBS vadības pārstāvjiem, tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar līdzšinējo Latvijas un Zviedrijas sadarbību aizsardzības jomā, kā arī šīs sadarbības perspektīvas. Izskatīta arī sadarbības attīstība Baltijas jūras reģiona ietvaros, tajā skaitā daudzpusējie projekti “Baltron”, “Baltbat”, “Baltnet” un “Baltdefcol”, un sadarbība NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros.

Šodien Zviedrijas aizsardzības ministrs apmeklēs Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonu Ādažos un Zemessardzes 2.brigādes štābu Cēsīs.

AM preses centrs

— tiekoties ar ārlietu ministru

Vakar, 27.janvārī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministru Bjernu fon Sīdovu, kurš darba vizītē apmeklē Latviju.

Sarunas dalībnieki augstu novērtēja Latvijas un Zviedrijas attiecības, norādot, ka aizvien paplašinās abu valstu sadarbība militārajā jomā. Patlaban abām valstīm ir vairāk nekā 50 sadarbības projektu, tai skaitā Zviedrijas un Baltijas valstu kopīgi veidojamā Baltijas aizsardzības koledža, kas paaugstinās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārās izglītības līmeni un aizsardzības spējas.

V.Birkavs un B. fon Sīdovs apmainījās viedokļiem par Baltijas valstu sadarbību, kā arī par norisēm Baltijas jūras reģionā. B. fon Sīdovs darīja zināmu, ka Zviedrijas puse ļoti augstu vērtē Baltijas jūras valstu valdību vadītāju Rīgas sanāksmes rezultātus, norādot, ka šis notikums būtiski stiprināja uzticību un sadarbību reģionā.

Abi ministri apsprieda 1998.gada 16.janvārī parakstīto Baltijas un ASV hartu. V.Birkavs uzsvēra, ka harta veicinās ASV iesaistīšanos Baltijas reģionā un atbalsta Baltijas valstu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

ĀM preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!