Intervijas. Sarunas

Turpinājums

no 1.lpp.

Kad Latvijas mežs privāt”pašumā

Arnis Melnis, Zemkop”bas ministrijas

Valsts meža dienesta

valsts galvenais virsmežzinis, — “Latvijas Vēstnesim”

— Uz šo jautājumu nav tik vienkārši atbildēt. Daļa meža pieder pilsētniekiem, kuri mežu iznomā un vairs par to neliekas ne zinis. Ar” laukos dz”vojošie meža ”pašnieki mēdz pārkāpt pras”bas. Taču mežā nav lietu, ko varētu noslēpt. Agrāk vai vēlāk pārkāpumi nāks gaismā. Un ne tikai ”pašnieku un izstrādātāju pārkāpumi, bet ar” mežziņu kļūdas. Protams, kļūdās tie, kas kaut ko dara. Taču — ar” mūsu nozarē strādājošie ir visas sabiedr”bas daļa, un — negribu nedz pogas spodrināt, nedz pelt meža darbiniekus — ar” mums ir nācies no darba atlaist neuzticamus mežziņus. Tomēr ceru, ka nākotnē šāda veida problēmu kļūs arvien mazāk un mazāk.

Cilvēku darb”bu mežā ļoti ietekmē gan ”pašnieku ekonomiskais stāvoklis, gan izgl”t”bas un interešu l”menis, gan izpratne par mežu un tajā norisošajiem procesiem. Ir tādi ”pašnieki, kuri mežu pakļauj tikai savām ”slaic”gām ekonomiskām interesēm. Tā ir smagākā mūsu problēma, jo šāda veida meža ”pašnieki un izstrādātāji meklē — un ar” atrod — visādus variantus, kā iegūt vairāk naudas no meža, tajā neieguldot ne graša. Šāda domāšana un r”c”ba neizbēgami noved pie likuma pārkāpšanas. Tiek slēgti dažādi l”gumi starp izstrādātājiem un ”pašniekiem, jo intereses ir kop”gas.

— Viņi ir pārkāpuši likumu, un — tālāk?

— Tālāko procesu ar” reglamentē mūsu likumdošana. Tiek sastād”ti protokoli, piemēroti administrat”vie sodi un pat kriminālatbild”ba. Dažkārt situācija ir ļoti bēd”ga. Piemēram, meža ”pašniece ir veca tantiņa, kura izsniegusi šaub”gam izstrādātājam ģenerālpilnvaru, un skaistie sol”jumi to ir pārliecinājuši, ka viss labākajā kārt”bā. Taču — par visu, kas notiek privātajā mežā, jebkurā gad”jumā atbild”gs ir tikai un vien”gi meža ”pašnieks. Ar” š” tantiņa. Negod”gais izstrādātājs, kā nācis, tā ar” aizies, nenesot piln”gi nekādu atbild”bu. Taču — ko no šāda ”pašnieka paņemsi? Izejas no šādas situācijas, kad cilvēks pakļaujas muļķ”bai, pašlaik nav. Tādēļ vienmēr un visur jāatceras — par visu atbild ”pašnieks.

Liela daļa meža pārkāpumu ir meža izciršana, kamēr mežs vēl nav pieaudzis. Saņemam daudz vēstuļu, kurās pensionāri lūdz atļauju cirst vēl piln”gi neizaugušus kokus, par mot”vu minot lielo vecumu — 70 — 80 gadus, turklāt l”dz ciršanas atļaujas saņemšanai jāgaida vēl 5 — 10 gadi. Tā ir realitāte, taču nedr”kstam atļaut — likums ir likums.

— Taču — ja nevis tant”te vai onkul”tis, bet brašs v”rietis t”šā prātā kokus izcirtis, un nu, sak', tiesājieties ar mani!

— Tiesājamies ar”. Protams, procesi mēdz būt ilgi, jo pašreiz att”st”bas procesā ir ar” mūsu tiesu prakse. Pamazām att”stās ar” meža zemju tirgus. Varbūt nākotnē būs firmas, kas sapirks lielus meža zemju gabalus. Taču vēl pāragri ko z”lēt, zemes reforma vēl nav beigusies. Runājot par ”pašumiem, cilvēkos ir pārliec”ba: kaut pēda zemes, bet — tā ir mana. Un par visām var”tēm pie tās ar” turas. Taču mazpamazām sāk jau izvērtēt, vai ir spējas, varēšana un ar” gribēšana šajā ”pašumā saimniekot. Daudzi sāk zemi pārdot, iz”rēt. Pagaidām zemei vēl nav tās vērt”bas, kāda tai būs, kad izveidosies stabils zemes tirgus. Ar” š”s lietas vēl ir veidošanās procesa sākumposmā, l”dz”gi kā daudzas citas mūsu valst”.

— Taču tendence ”pašumus koncentrēt jau ir manāma...

— Latvijā ir firmas, piemēram, Gulbenē, Smiltenē, Talsos, kas slēdz l”gumus ar mežu ”pašniekiem un apsaimnieko lielas plat”bas. Tas ir abām pusēm izdev”gi. Meža ”pašniekam savas droš”bas nolūkos ar” ir prāt”gāk slēgt l”gumu ar lielu un stabilu firmu, kas maksā nodokļus. Šāda firma nevar pāris dienu laikā “pazust”. Diemžēl tās firmas, kas nestrādā ”sti god”gi, var piedāvāt meža ”pašniekam lielāku naudas summu par noslēgto l”gumu (jo nemaksā nodokļus un daudzkārt ar” apkrāpj pašu ”pašnieku) un bieži vien ar” izkonkurē legālos mežizstrādātājus. Tādēļ, pirms slēgt l”gumu ar kādu firmu, vajadzētu par to painteresēties.

— Kuros rajonos mežizstrāde ir visakt”vākā?

— To ir grūti pateikt, jo daudz atkar”gs ar” no mežainuma. Par visakt”vāko varētu nosaukt Kurzemi un Vidzemi. Taču viskūtrāk mežizstrāde norisinās Latgalē. Varbūt tādēļ, ka šajā reģionā apmēram par diviem gadiem ir iekavējusies ar” zemes reforma. Taču aktivitāti lielā mērā ietekmē cirsmu fonds, ar” ”pašuma lielums.

— Vai daudzi meža ”pašnieki un izstrādātāji rēķinās ar meža vajadz”bām un nodrošina tā ilgtspēj”bu? Vai par to rūpējas, stāda?

— Teikt, ka nerūpējas par mežu, nevar. Taču mums gribētos, lai to dar”tu vairāk. Mēs meža atjaunošanu un kopšanu kontolējam, taču šajā “lauciņā” vēl ir izdar”ts ārkārt”gi maz. Ar” no VMD puses, veicot atbalsta funkcijas privāto mežu ”pašniekiem. Cilvēkiem jāskaidro gan meža atjaunošanas un kopšanas nepieciešam”ba, gan ar” jāsniedz padomi, kā to pareizi veikt. Jo meža ”pašnieki būs izgl”totāki, jo vairāk saprat”s šo procesu noz”mi, jo labāka būs situācija mežā.

Izgl”tošanas darbs prasa lielus l”dzekļus, un iespēju robežās no VMD mežsaimniec”bas att”st”bas fonda tos ar” iedalām. Dr”zumā dienas gaismu ieraudz”s “Meža rokasgrāmata”, to varēs saukt par pirmo bezdel”gu. Manuprāt, vēl ļoti maz ir paveikts šajā virzienā. Ja paskatāmies, valstij 30 procentu ienākumu no eksporta nodrošina tieši mežsaimniec”ba. Pārsvarā eksportējam pap”rmalku un zāģmateriālus. Zināmā mērā šāds eksports pat nodrošina lata stabilitāti. Saprotu, ka ar šiem datiem nav ko liel”ties, jo tie rāda, cik neatt”st”ta ir rūpniec”ba valst”.

— Kāds ir vidējais krājas pieaugums Latvijas mežiem?

— Pēc datiem, ko sniedz meža zinātnieki, Latvijas vidējais meža krājas tekošais pieaugums ir 6,2 kubikmetri uz hektāru gadā. Visā Latvijas meža teritorijā koksnes pieaugums ir 16,5 miljoni kubikmetru gadā. Ja skatāmies reāli, mēs nenocērtam to daudzumu, kas pieaug, un nav nekāda pamata celt ažiotāžu par mežu izciršanu.

Arnis Gertners, Zemkop”bas ministrijas

Valsts meža dienesta Meža apsardz”bas un aizsardz”bas

daļas vad”tājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kāds ir meža pārkāpumu raksturs?

— Sal”dzinoši ar citiem gadiem ar” pēdējā laikā meža pārkāpumu raksturs nav main”jies. Main”jies ir tikai pārkāpumu ”patsvars valsts un ”pašnieku mežos. Vairāk pārkāpumu pašlaik ir tieši privātajos mežos un tajos, kas nodoti lietošanā. Ja ”pašums ir nostiprināts zemesgrāmatā, tad tā izlietošanu saskaņā ar mežier”c”bas projektu vai ar ikreizēju mežziņa atļauju (l”dz 10 hektāriem meža ”pašuma) var sākt. Vairums ”pašnieku vai nu nedz”vo meža tuvumā, vai ar” ir pensionāri un pārsvarā no mežizstrādes saprot ļoti maz vai nemaz. Tāpēc vai nu slēdz l”gumus, vai ar” mutiski vienojas ar kaut kādiem uzņēmējiem vai firmām, vai gad”juma strādniekiem, kuri apņemas šo meža gabalu izstrādāt. Ar to ar” nepatikšanas sākas, jo juridiskā atbild”ba par to, vai mežs tiek izstrādāts atbilstoši pastāvošajai likumdošanai, ir meža ”pašniekam.

Konkrēts gad”jums nesen bija Gaujas Nacionālā parka teritorijā, ”pašniekam ierād”tajā mežā. Tika sastād”ts meža pārkāpuma protokols pret ”pašnieku. Protams, ir iebildumi — ”pašnieks nav bijis klāt, nav zinājis, tikai noslēdzis l”gumu par izstrādāšanu. Taču blakus sanitārajai cirtei nocirsti vēl augošie, veselie koki, kas nebija z”mogoti. Tātad administrat”vais pārkāpums — jāmaksā 100 latu, un vēl tika sastād”ts protokols par mežsaimniec”bai nodar”tajiem zaudējumiem, kas Nacionālā parka teritorijā ir pieckārt”gas celma naudas apmērā, reizinot to ar koeficientu 1,5. Tātad — par nesekošanu sava ”pašuma izstrādei šim cilvēkam jāsamaksā gandr”z divi tūkstoši latu.

— Kāda ir garantija, ka nauda ar” tiks samaksāta?

— Garantijas nav nekādas. Ja summas ir nelielas, tad ar” samaksā, taču, ja ir runa par simtiem un pat tūkstošiem latu, tad ar to piedz”šanu ir bēdu lietas. Taču, ja mēs ”pašniekus nesod”sim, tad izstrādātājs un ”pašnieks vels vainu viens uz otru un sajukums būs vēl lielāks.

Tādos gad”jumos, kad ”pašnieks konstatē, ka viņa mežā ir cirsts, pārkāpjot noteikumus, tūdaļ ir jāziņo policijai un jālūdz uzsākt izmeklēšanu. Pretējā gad”jumā visa juridiskā atbild”ba gulsies tikai uz ”pašnieku. Visi meža pārkāpumi ir tiesu kompetencē, un tiesas lēmumu nevar atcelt neviens — nedz VMD, nedz kāds cits. Tā ir tiesu lieta — sod”t, atbr”vot no tā vai sodu samazināt, ņemot vērā lietas apstākļus.

Ja notikumu pārkāpējs ir pensionārs, kuram šādu l”dzekļu nav, tad lieta var ilgt pat l”dz 10 gadiem.

— Bet vai nepastāv variants, ka zaudējumus atl”dzina ar mantu, konkrēti — ar kokiem?

— Meža likumdošanā šāds variants par ”pašuma atsavināšanu nav paredzēts, taču atbild”ba ar ”pašumā esošu mantu ir, vadoties no Civillikuma. Meža atsavināšana ir ļoti iedarb”gs l”dzeklis. Tāpat kā bankās ieķ”lājot ”pašumu un ar to atbildot. Taču ar” šajā gad”jumā procedūra ir ļoti gara — jābūt attiec”gam tiesas lēmumam, un, lai pārņemtu mežu, tam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā. Š” procedūra ar” maksā naudu, taču tas ir viens no ceļiem, kā saukt meža ”pašnieku pie atbild”bas. Taču šāda prakse mūsu valst” vēl nav ”paši izplat”ta.

Meža ”pašnieki grēko, ar” neizņemot ciršanas apliecinājumu. Tas ir rakstur”gs pārkāpums. Vēl ir tā, ka ciršanas apliecinājumu izņem, bet cērt citā vietā, nevis ierād”tajā. Lielas problēmas rodas ar krājas kopšanas cirtēm — ar koku retināšanu un skrajcirti. Tas nepieciešams, lai kokiem rad”tu labākus augšanas apstākļus. Noteikumi, kas ir izstrādāti un obligāti ievērojami valsts mežos, it kā nav obligāti meža ”pašniekiem — tā uzskata. Un ”pašnieks veic kopšanas cirti pēc saviem ieskatiem. Protams, nocērtot to labāko koku, kas viņam tajā mirkl” ir der”gs. Bieži vien kopšanas cirtes rezultātā privātais mežs nevis uzlabojas, bet gan ir uz nopost”šanas robežas. Tad rodas str”di — vai tā ir kopšana vai meža izn”cināšana, un tiesa lemj, vai sod”t pēc civilkodeksa vai ar” pēc kriminālkodeksa.

— Kur ir redzams, kādā veidā darāma kopšanas cirte?

— Tas ir ierakst”ts mežier”c”bas projektā. Izpildi kontrolē mežzinis. Taču visbiežāk nepareizu darb”bu pamana tad, kad tā jau ir izdar”ta. Tādēļ ”pašniekiem, kuri negrib nonākt konfliktā ar likumu, vajadzētu ar mežzini konsultēties, un viņš par nelielu samaksu ar” iez”mēs kokus, kas ir nocērtami. Atsevišķās Latvijas virsmežniec”bās un mežniec”bās jau tā dara — meža fondu, kas pieder ”pašniekam, sagatavo VMD speciālisti.

— Cik gadā vidēji ir meža pārkāpumu?

— Apmēram tr”s tūkstoši. Liela daļa — vairāk nekā puse — ir nelikum”ga koku ciršana, kas sastāda vairāk nekā 90 procentus no mežam nodar”to zaudējumu summas. Pārējie pārkāpumi ir augošu koku bojāšana, ceļu bojāšana, ciršanas atkritumu nesat”r”šana utt.

— Vai ir rakstur”gi izcirst nepieaugušu mežu?

— Visbiežāk to izdara, veicot nepareizu krāju kopšanu. Taču daļa izstrādātāju to dara ar” apzināti, jo viņus it kā aizsargā “spraugas” likumdošanā. Viņi apzinās, ka dažkārt noteikumus var apiet vai ar” var samaksāt tikai administrat”vo sodu 150 latus. Piemēram, Kuld”gas virsmežniec”bā bija gad”jums, kad apzināti netika ievērots mežier”c”bas projekts. Četru hektāru plat”bā tika izcirsta 50 gadus veca priežu audze — tātad koki bija sasnieguši tikai pusi no sava vecuma. Šajā gad”jumā tika ierosināta krimināllieta.

— Vai gada laikā tiek ierosināts daudz krimināllietu?

— Jā — simtos. Vairumā gad”jumu sods tiek piemērots nosac”ti, dodot pārbaudes laiku.

— Kādi ir rakstur”gākie pārkāpumi?

— Patvaļ”ga meža izciršana valsts un ”pašnieku mežos. Valsts meža nelikum”ga izciršana ir elementāra koku zādz”ba, ko pārsvarā dara tā sauktās “melnās brigādes”. 1996. gadā nelikum”gi tika izcirsti vairāk nekā 80 000 kubikmetru koksnes visos mežos kopā. Vidēji gada laikā nelikum”gi tiek izcirsts viens procents visa izcirstā apjoma. Ja nelikum”gi izcirsta meža nodar”tais zaudējums ir vairāk nekā 100 latu (pēc celma naudas), tad pie kriminālatbild”bas var saukt gan pilnvarotos izcirtējus, gan ”pašniekus. Tas ir nesen notikušā tiesu plēnuma lēmums. Taču, kā jau teicu, saukšana pie atbild”bas ir gara un sarežģ”ta procedūra.

No 1991. gada l”dz pašreizējam br”dim nelikum”gi un patvar”gi izcirsto koku apjomam ir tendence palielināties — no 700 gad”jumiem l”dz vairāk nekā 2000, ”paši privātajos mežos. To rada ekonomiskā situācija, ”paši lauku rajonos. Daudz grēko tie lauksaimnieki, kuru ”pašumā ir ar” mežs — ar lauksaimniec”bu nopeln”t nevar un peļņu cer iegūt no meža. Šādu situāciju akt”vi izmanto nelegālie mežizstrādātāji, iegūstot sev izdev”gus ciršanas noteikumus.

— Ko dara tajos gad”jumos, ja meža ”pašnieks neatjauno stād”jumus?

— Tad to izdara VMD, piedzenot no ”pašnieka izdevumus par apmežošanu. Taču — te var sākties tāds pats riņķa dancis, kas ar naudas sodu piedz”šanu par nelikum”gu ciršanu. Uzskatu, ka ir jāveic plašs izgl”tošanas darbs, lai meža ”pašnieki gan zinātu, kā mežs jākopj, gan ar” prastu tajā pareizi saimniekot ar” no juridiskā viedokļa. Jo bieži vien ”pašnieki nezina pat to, ko var no meža iegūt. Kāda peļņa būs tad, ja cirt”s pareizi, kāda — ja kokus nekops vai nocirt”s pārāk agri. Ja valst” būtu normāla ekonomiskā situācija, tad daudzas problēmas šodien atkristu. Un ar” cilvēki uz mežu skat”tos ne tikai kā uz ”slaic”gu peļņas devēju, bet gan kā uz kapitālu, kas atjaunojas un vairojas.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniec”bas redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par tåmes izpildi

1997. mežsaimnieciskajå gadå

Rihards Melnis, Zemkop”bas ministrijas

Valsts meža dienesta Meža izsniegumu un l”gumu

daļas vad”tājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Kā atskaites punktu daudzās lietās mežsaimniec”bā ņem 1994. gadu, kad tika pieņemts meža nozares jumta likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”.

Ciršanas tāmi veido pieciem mežsaimnieciskajiem gadiem, tagad vēl dz”vojam 1995.–1999. gada tāmē, kurā katram gadam ir noteikts likv”dās koksnes apjoms, tajā skaitā galvenajā cirtē.Tāmi sagatavo un pa meža veidiem izstrādā Valsts meža dienests sadarb”bā ar Valsts mežier”c”bas institūtu, un to apstiprina Saeima; tāmi administrē Valsts meža dienests.

Mūsu darbā pastāv”gā uzman”bā ir divi skaitļi – izsniegtais cirsmu fonds un izcirstais cirsmu fonds. Izsniegtais cirsmu fonds dalās izsniegtajā cirsmu fondā 1997. gadā un izsniegtajā cirsmu fondā uz iepriekšējo gadu rēķina. Tāmē parādās tikai 1997. gadā izsniegtais cirsmu fonds.

Varētu būt jautājums — ko noz”mē izsniegtais cirsmas fonds? Tas noz”mē, ka tiek izrakst”tas koku ciršanas biļetes noteiktam cirsmu apjomam.

Izcirstais apjoms tāmē norāda konkrētajā mežsaimnieciskajā gadā izcirsto koku skaitu. Taču, runājot par izcirsto daudzumu, nevar runāt par tāmes izpildi, jo tāmi rēķina tikai pēc izsniegto cirsmu fonda konkrētajā mežsaimnieciskajā gadā. Turklāt tāmē ietilpst tikai galvenā cirte un starpcirte. Sanitārā cirte, citas cirtes un kritalas tāmē neietilpst. Un tāmes izpildi konkrētā gadā rēķina tikai pēc izsniegto cirsmu daudzuma, pēc “fakta”. Kā liecina dati, pagājušajā gadā tāme piln”bā nav izmantota, tātad šogad ir ties”bas izsniegt cirsmu fondu vēl uz pagājušā gada rēķina.

Izsniegtais apjoms 1997. mežsaimnieciskajā gadā, m3

(visi gadi kopā)

Cirtes veids Visos mežos t.sk. valsts mežos t.sk. pārējos mežos

Galvenā cirte 5510383 2721453 2788930

t.sk. skuju koki 3102829 1286969 1815860

Starpcirte 1474995 1085997 388998

Sanitārā cirte 1524029 962731 561298

Citas cirtes 3595XX-XXXXX 288739

Kritalas 65100 46040 19060

Kopā 8934032 4887007 4047025

Tāmes izpilde 1997. mežsaimnieciskajā gadā, m3

Cirtes veids Visos mežos t.sk. valsts mežos t.sk. pārējos mežos

Tāme Fakts Tāme Fakts Tāme Fakts

Galvenā cirte 5675000 5160904 2743500 2569436 2931500 2591468

t.sk. skuju koki 2344100 2877828 1339000 1231057 1005100 1646771

Starpcirte 2674300 1440422 1458500 1045795 1215800 394627

Kopā 8349300 6601326 4202000 3615231 4147300 2986095

Izcirstais apjoms 1997. mežsaimnieciskajā gadā, m3

Cirtes veids Visos mežos t.sk. valsts t.sk. ”pašnieku t.sk. pārējos

mežos mežos mežos

Galvenā cirte 5489547 2696419 2692872 100256

Starpcirte 1469328 1077946 3321XX-XXXXX

Sanitārā cirte 1547222 983755 299187 264280

Citas cirtes 3593XX-XXXXX 36763 251993

Kritalas 57870 41084 16786

Kopā 8923306 4869787 3360924 692595

Zemkop”bas ministrijas Valsts meža dienests